Court imposes administrative detention for reckless disobedience to police orders while intoxicated.

Lietas Nr. 124027216

Lietas arhīva Nr. 1-0272-16/6

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ogrē 2016. gada 26. oktobrī

Ogres rajona tiesa: tiesnesis D.Plaudis,

ar tiesas sēdes sekretāri S.Sināti,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzēto pārkāpumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ogres novada pašvaldības policijas inspektors S.Briedis 2016.gada 7.oktobrī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. ZZ415231

par to, ka minētajā datumā plkst.00.38 Ikšķiles novadā, Tīnūžu pagastā, pretim mājām “Bajāri”, mežā /pers. A/, būdams reibuma stāvoklī, ļaunprātīgi

nepakļāvās pašvaldības policijas darbinieku likumīgajām prasībām, rīkojumiem – bēgot ar automašīnu AUDI, ar valsts Nr./TL numurs/, pēc avarēšanas

sāka bēgt projām no policijas darbiniekiem mežā, uz vairākkārtējiem rīkojumiem, prasībām “stāt, policija!” ignorēja, turpinot bēgt tālāk mežā.

Ar šādu rīcību /pers. A/ izdarīja administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK)

175.pantā.

[2] Pie administratīvās atbildības saucamā persona /pers. A/ uz tiesas sēdi nav ieradies, par neierašanās iemesliem tiesu nav informējis, nav lūdzis

lietas izskatīšanu atlikt. Kā redzams no lietas materiāliem, par tiesas sēdes vietu un laiku viņam paziņots, 2016.gada 11.oktobrī nosūtot pavēsti uz /pers.

A/ dzīvesvietas adresi.

Atzīstot /Pers.A/neierašanos uz tiesas sēdi par neattaisnotu, tiesa, pamatojoties uz LAPK 268.1 panta pirmo daļu, 271.panta ceturto daļu, uzskata

par iespējamu izskatīt lietu bez viņa klātbūtnes.

Motīvu daļa

[3] Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka ir pamats /pers. A/ saukšanai pie administratīvās atbildības un sodīšanai pēc LAPK

175.panta.

LAPK 175.pantā noteikta administratīvā atbildība par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga

vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.

Lai izvērtētu, vai /pers. A/ vainojams LAPK 175.pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā, nepieciešams konstatēt: 1) vai policijas darbinieki pildīja

dienesta pienākumus; 2) vai ticis izteikts policijas darbinieka likumīgs rīkojums vai prasība; 3) vai persona ļaunprātīgi nav tam pakļāvusies.

[3.1] Likuma „Par policiju” 10.panta pirmās daļas 6. un 7.punkts noteic, ka policijas darbinieka pamatpienākumos atbilstoši dienesta kompetencei

ietilpst novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus, noskaidrot vainīgos, savas kompetences ietvaros sastādīt protokolus, izskatīt lietas par šiem

pārkāpumiem vai arī nodot tās izskatīšanai pēc pakļautības; atklāt noziedzīgu nodarījumu un administratīvo pārkāpumu cēloņus un tos veicinošos

apstākļus un veikt pasākumus to novēršanai; piedalīties personu tiesiskajā audzināšanā.

Likuma „Par policiju” 22.panta pirmā daļa noteic, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgas prasības un rīkojumi, ko viņš

izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgām prasībām, ir sodāma.

Turklāt, atbilstoši minētā panta trešajai daļai, policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība ir saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas

pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.

Tiesai nav šaubu, ka Ogres novada pašvaldības policijas inspektors S.Briedis atzīstams par valsts varas pārstāvi un konkrētā administratīvā

pārkāpuma subjektu atbilstoši LAPK 175.panta dispozīcijai, un, ka viņš 2016.gada 7.oktobrī, atrodoties administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā

vietā, izpildīja tiešos dienesta pienākumus savas kompetences ietvaros.

[3.2] Kā atzinis Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, administratīvo atbildību par nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajam

rīkojumam vai prasībām, kad viņš izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, iespējams piemērot tikai tādā gadījumā, ja

administratīvā pārkāpuma lietā tiek konstatēts, ka policista rīkojums vai prasības konkrētajā gadījumā bijušas likumīgas. Likumīgs rīkojums vai prasība

LAPK 175.panta un likuma „Par policiju” 22.panta pirmās daļas izpratnē ir objektīvi likumīgs rīkojums vai prasība, proti, šādam rīkojumam vai prasībai

pēc sava satura ir jāatbilst likumam. Tādējādi, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, vienmēr nepieciešams noskaidrot, vai konkrētajā gadījumā

policijas darbinieka rīkojums vai prasība bijuši likumīgi (skat. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 14.novembra

sprieduma lietā Nr. SKA-454/2006 10.punktu).

Attiecīgi, tiesai vispirms jāizvērtē, vai konkrētajā protokolā norādītajā laikā un vietā norisinājās kas tāds, kas deva policijas darbiniekam likumisku

pamatu /pers. A/ saistošas prasības, jo gadījumā, ja šāda pamata nav bijis, citiem apstākļiem lietā nav nozīmes.

No lietas materiālos esošā Ogres novada pašvaldības policijas inspektora S.Brieža dienesta ziņojuma tiesa konstatē, ka policijas darbinieki

S.Briedis un J.Začs, patrulējot pa Ogres pilsētu, 07.10.2016. ap plkst.00.25 stāvvietā pie veikala /adrese/, pamanīja braucošu automašīnu AUDI, kuru

vēlāk nolēma apturēt, jo tā radīja pamatotas aizdomas par izdarītu likumpārkāpumu. Automašīnas AUDI vadītājs nepakļāvās policijas darbinieku

vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli, neapstājās pie ceļa zīmes “Stop”, vēlāk avarēja un tajā esošās personas, t.sk., /pers. A/, metās bēgt,

ignorējot policijas darbinieku prasību apstāties (lietas 9.-10.lapa).

No Personas pārbaudes protokola un tam pievienotajām izdrukām redzams, ka /pers. A/ 2016.gada 7.oktobrī plkst.02.24 konstatēts alkohola

reibums izelpas gaisā 0,34 promiles, plkst.02.53 – 0,29 promiles (lietas 4.-6.lapa).

Konstatējot, ka automašīnas AUDI vadītājs pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus un tādējādi izdarījis LAPK paredzētos pārkāpumus, t.sk.,

nepakļāvās policijas darbinieku vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli (bēga), policijas darbiniekiem, pildot dienesta pienākumus, bija pamats

likumā noteiktajā kārtībā /pers. A/ aizturēt, lai noskaidrotu vainīgo pārkāpumu izdarīšanā un sastādītu administratīvā pārkāpuma protokolu, savukārt pie

administratīvās atbildības saucamajai personai bija pienākums pakļauties policijas darbinieku likumīgai prasībai apstāties.

[3.3] Pārbaudot administratīvā pārkāpuma protokolu kopsakarā ar tam pievienotajiem materiāliem, tiesa atzīst, ka protokolā fiksētās /pers. A/

darbības - bēgšana no policijas darbiniekiem - kvalificējamas kā nepakļaušanās pašvaldības policijas darbinieku likumīgajām prasībām, rīkojumiem, kad

viņi pilda dienesta pienākumus.

Lai personas rīcību varētu uzskatīt par ļaunprātīgu, kā tas izteikts LAPK 175.panta dispozīcijā, pietiek ar to, ka tiek pierādīta personas vaina

attiecīgā pārkāpuma izdarīšanā, t.i., ja persona, kas to izdarījusi, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības prettiesisko raksturu, paredzējusi tās

kaitīgās sekas un vēlējusies vai apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos. Īpašs jēdziena ļaunprātīgums iztulkojums un novērtējums, lai varētu atzīt personu par

vainīgu nodarījumā, kas paredzēts LAPK 175.pantā, nav nepieciešams (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada 10.marta lietā AA609-05/8

15.punktu).

Tādejādi tiesa atzīst, ka lietā ir pierādīts, ka /pers. A/ izdarījis LAPK 175.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti, ka administratīvā

pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā viņš ļaunprātīgi nepakļāvās pašvaldības policijas darbinieku likumīgajām prasībām.

[4] LAPK 175.pants paredz par ļaunprātīgu nepakļaušanos pašvaldības policijas darbinieka likumīgajām prasībām, kad viņš pilda dienesta

pienākumus, soda mēru – naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro vai administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

Atbilstoši LAPK 32.panta pirmajai un otrajai daļai, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta

atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā

pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar LAPK 33.pantu /pers. A/ atbildību mīkstinošus apstākļus tiesa nekonstatēja.

Saskaņā ar LAPK 34.panta pirmās daļas 6.punktu par /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli atzīstams tas, ka pārkāpums izdarīts alkoholisko

dzērienu ietekmē.

Novērtējot pārkāpuma raksturu un lietā esošos datus par /pers. A/ personību (nestrādā, ienākumu un apgādājamo nav, administratīvi sodīts 4

reizes, t.sk., 4 reizes ar naudas sodu, neviens no tiem nav nomaksāts, naudas sodu parāds kopā sastāda EUR 116,14), ņemot vērā konstatēto atbildību

pastiprinošo apstākli, tiesa atzina, ka soda mērķi – audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu

cienīšanas garā, kā arī lai pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus, iespējams panākt, tikai piemērojot /pers. A/im sodu - administratīvo arestu uz 5

diennaktīm, atzīstot, ka noteiktajā apmērā tas būs atbilstošs un soda mērķi sasniedzošs.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar LAPK 22., 31., 32., 34.pantu, 275.panta pirmās daļas 1.punktu, 289.6 pantu, 289.16 panta ceturto

daļu, 289.17 panta pirmo un otro daļu, 289.18 panta pirmo daļu, 317.pantu un 175.pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu LAPK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar

administratīvo arestu uz 5 (piecām) diennaktīm.

Spriedumu pēc tā stāšanās spēkā izpildīt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirknim.

Administratīvās aizturēšanas laiku ieskaitīt administratīvā aresta termiņā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā pēc sprieduma paziņošanas, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu

Ogres rajona tiesā.

Sūdzības vai prokurora protesta iesniegšana noteiktajā termiņā aptur sprieduma izpildi līdz sūdzības vai protesta izskatīšanai.

Tiesnesis (personiskais paraksts) D.Plaudis

NORAKSTS PAREIZS

Ogres rajona tiesas tiesnesis D.Plaudis

Ogrē 2016. gada 26. oktobrī