Administrative court dismissed appeal against tree cutting permit denial citing equal treatment and property rights balance.

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

Lietas arhīva Nr. A42-00535-22/42

ECLI:LV:ADRJRIT:2022:0325.A420225021.3.S

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rēzeknē 2022.gada 25.martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis Māris Šļakota,

piedaloties pieteicējam /pers. D/,

atbildētājas Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Jūrmalas valstspilsētas domes pārstāvim /pers. E/,

mutvārdu procesā tiešsaistes režīmā, izmantojot aplikāciju Microsoft Teams, izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. D/

pieteikumu par Jūrmalas pilsētas domes Koku vērtēšanas komisijas 2021.gada 7.jūnija lēmuma Nr.8.6-8.1/52 atzīšanu par prettiesisku.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs /pers. D/ 2021.gada 18.maijā vērsās Jūrmalas valstspilsētas domes (turpmāk – Dome) Koku vērtēšanas komisijā (turpmāk –

Komisija) ar iesniegumu, lūdzot izsniegt koka ciršanas atļauju vienai priedei pieteicēja zemesgabalā /adrese/, jo priedei ir sapuvis stumbrs un priede rada

potenciālu īpašuma, cilvēku veselības un dzīvības apdraudējumu.

Ar Komisijas 2021.gada 7.jūnija lēmumu Nr.8.6-8.1/52 atteikts izsniegt koka ciršanas atļauju, pamatojoties uz Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada

22.novembra saistošo noteikumu Nr.46 “Jūrmalas pilsētas apstādījumu apsaimniekošana un aizsardzība” (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr.46)

1.6.apakšpunktu, 3. un 13.punktu. Komisija norādīja, ka ir veikusi iesniegumā minētā koka apskati dabā un konstatējusi, ka priede ar caurmēru 72 cm ir

potenciālais dižkoks un ainaviski vērtīgs koks. Nav konstatējamas Saistošo noteikumu Nr.46 1.5.apakšpunktā un 1.7. – 1.10. apakšpunktā noteiktās

koku kategorijas. Iesniegumā minētais pamatojums nevar būt par iemeslu ainaviski vērtīga koka nociršanai.

[2] Pieteicējs 2021.gada 7.junijā informēja Domi, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 2.maija noteikumu Nr.309 “Noteikumi par koku

ciršanu ārpus meža” (turpmāk – Noteikumi Nr.309) 5.5.apakšpunktu laika posmā no 7. līdz 13.jūnijam plāno nocirst koku, ņemot vērā tuvumā

notiekošos darbus zemes atbrīvošanai no būvgružiem, koka vecumu un slīpumu, kā arī lai novērstu kaitējumu jaunbūvei un cilvēkiem. Pieteicējs koku

nocirta.

[3] Pēc koka nociršanas pieteicējs Domē apstrīdēja Komisijas 2021.gada 7.jūnija lēmumu, lūdzot to atzīt par prettiesisku.

Dome 2021.gada 12.jūlijā sniedza atbildi, norādot, ka Domes darbinieki 2021.gada 8.jūnijā konstatēja patvaļīgu koka nociršanu. Līdz ar to

augstākai iestādei vairs nav iespējams lemt par pieteicējam labvēlīga administratīvā akta izdošanu un iesniegums nevar tikt izskatīts pēc būtības.

[4] Pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par Komisijas 2021.gada 7.jūnija lēmuma Nr.8.6-8.1/52 atzīšanu par prettiesisku.

Pieteikumā un tā papildinājumā norādīja turpmāk minētos argumentus.

[4.1] Komisijas lēmums pārkāpj tiesiskuma principu, jo, neskatoties uz pieteicēja iesniegumā norādītajām saziņas iespējām, nebija ievērotas

Noteikumu Nr.309 normas par iesnieguma izskatīšanas termiņiem. Tāpat tika pārkāpts procesuālā taisnīguma princips, saskaņā ar kuru iestādei ir

pienākums noskaidrot un izvērtēt adresāta viedokli. Turklāt lēmumā nav ietverti lietderības apsvērumi.

[4.2] Koka kategorija (konkrētajā gadījumā – Saistošo noteikumu Nr.46 1.6.apakšpunkts) nevar būt par ciršanas atļaujas neizsniegšanas iemeslu.

Iestādei ir jāanalizē visi pārējie tiesiskie aspekti kopsakarā ar norādītajiem ciršanas iemesliem.

[4.3] Komisijas priekšsēdētājs /pers. H/ jau koka apskates brīdī liecinieku klātbūtnē pauda negatīvu personisku attieksmi pret pieteicēju, kas

liecina par patvaļas principa pārkāpumu.

[4.4] Komisija atteicās piemērot vienlīdzības principu, lai gan pieteicējs norādīja uz nesen izdotu koka ciršanas atļauju /adrese B/, kur īpašniekam

analoģiskā gadījumā izdota atļauja bīstamas vecas egles ciršanai. Tāpat trīs priežu ciršana 2021.gada augustā Lienes ielā (pašvaldībai piederošs

zemesgabals ar kadastra atzīmējumu /kadastra numurs/) blakus īpašumam /adrese C/, var liecināt par privātpersonas tiesību ievērošanas un vienlīdzības

principu pārkāpumiem.

[4.5] Komisija nevērtēja pieteicēja lūguma pamatotību un koka atbilstību ēku ekspluatācijas un cilvēku dzīves vietas un drošības apstākļiem

(Noteikumu Nr.309 13.punkts). Vecs koks var radīt bīstamību gan īpašumam, gan cilvēka veselībai. Komisijas norāde uz potenciālu dižkoku kā atļaujas

neizdošanas iemeslu neatbilst tiesiskuma principam. Pēc koka nociršanas pieteicējs veica foto un video fiksāciju, kas parāda koka sabrukšanas pazīmes

un apstiprina, ka pieteicēja bailes bija pamatotas. Kopsakarā ar priedes vecumu un slīpumu ir pierādīta koka bīstamība īpašumam un cilvēkiem.

Komisija pat nemēģināja pārbaudīt koka bīstamību, pamatojoties uz Noteikumu Nr.309 6.punktu.

[4.6] Komisija neņema vērā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2019.gada 31.oktobra vēstuli Nr.1-18/10230, kurā norādīts, ka

pašvaldība var noteikt prasības pašvaldības koku aizsardzībai, bet nav tiesīga regulēt citu personu īpašumā esošu koku aizsardzību. Līdz ar to atteikuma

pamatošana ar Saistošo noteikumu Nr.46 3.punktu neatbilst likuma “Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 9.punktam, kā arī Meža likumā ietvertajam

deleģējuma apmēram. Standartā situācijā privātajā teritorijā pašvaldības atļauja koku ciršanai pilda pamatā informatīvu (saskaņošanas) funkciju.

[4.7] Atbildētāja kavē īstenot pieteicēja tiesības uz īpašumu (Satversmes 105.pants) un tiesības dzīvot labvēlīgā vidē (Satversmes 115.pants).

Līdzīga prettiesiska Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības rīcība attiecībā pret pieteicēju atkārtojas regulāri (sk. lietas Nr.A420283519, A420218421).

Administratīvā apgabaltiesa 2021.gada 14.jūnija spriedumā lietā Nr.A420356316 secināja, ka tiesības dzīvot labvēlīgā vidē nenozīmē vispārēju

nekustamo īpašumu attīstīšanas liegumu līdz attiecīgo koku dabiskai bojāejai. Ievērojot minēto, tieši ar mērķi sabalansēt privātpersonas un sabiedrības

intereses Noteikumu Nr.309 3.pielikumā ir izveidota koeficientu sistēma zaudējumu atlīdzības aprēķināšanai par koku ciršanu pilsētas teritorijā, kas cita

starpā ietver arī koka nociršanas iemesla un koka atrašanās vietas koeficientus.

Teritorijas sakārtošana un apstādījumu plānota atjaunošana ar citiem kokiem ir īpašuma tiesību sastāvdaļa. Pašvaldība, vēloties regulēt koku

ciršanu citu personu īpašumā, rupji pārkāpa Satversmes 93., 105. un 115.pantā garantētās tiesības. Proti, pārkāptas pieteicēja tiesības uz koku drošību

gan īpašumam, gan veselībai, tiesības patstāvīgi audzēt un plānot stādījumus un tiesības sev piederoša īpašumā izveidot ainavu, brīvi izvēlēties stādījumu

sugu un vecumu.

[5] Tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā Jūrmalas valstspilsētas dome neatzina pieteikumu, atsaucoties uz Komisijas 2021.gada 7.jūnija

lēmuma Nr.8.6-8.1/52 pamatojumu, kā arī norādot turpmāk minētos papildu iebildumus.

[5.1] Nekustamais īpašums /adrese /, atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā un valsts nozīmes kultūras pieminekļa

“Vaivaru-Asaru-Mellužu-Pumpuru-Jaundubultu vasarnīcu rajons” (valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistrā reģistrēts ar Nr.6092) teritorijā.

No Aizsargjoslu likuma 6.panta pirmās daļas un likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 1.panta izriet, ka likumdevējs jau ir izšķīries un

noteicis, ka visas sabiedrības interese ir saglabāt kokus, kuri aug valsts nozīmes kultūras pieminekļa teritorijā un Baltijas jūras un Rīgas jūras līča

piekrastes aizsargjoslā, jo īpaši gadījumā, ja koki ir ainaviski vērtīgi un augstvērtīgi.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.309 4.3.apakšpunktu un 18.punktu pirms jebkādu koku nociršanas valsts nozīmes kultūras pieminekļu teritorijā un

aizsargjoslā ir nepieciešams saņemt Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes atzinumu. Tāpat, ņemot vērā, ka priede bija potenciālais dižkoks (priedes

apkārtmērs bija aptuveni 226 cm, kas pārsniedz Noteikumu Nr.309 1.pielikuma 13.punktā norādīto priedes apkārtmēru), tad saskaņā ar Noteikumu

Nr.309 4.11.apakšpunktu un 19.punktu priedes nociršanai bija nepieciešams saņemt arī Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumu. Minētie atzinumi netika

saņemti.

Papildus norādāms, ka saskaņā ar Noteikumu Nr.309 20.punktu laika posmā no 15.aprīļa līdz 30.jūnijam ir aizliegta koku ciršana.

[5.2] Tiesai būtu jāņem vērā lietā Nr.A420283519, kas ir līdzīga izskatāmajai lietai, norādītos Administratīvās rajona tiesas 2020.gada 1.jūnija

sprieduma un Administratīvās apgabaltiesas 2021.gada 25.marta sprieduma motīvus.

[6] Pieteicējs tiesas sēdē uzturēja pieteikumu uz tajā norādīto argumentu pamata. Papildus norādīja, ka 2021.gada 12.maijā pieteicējs uzaicinājis

speciālistu, kurš veica sauso zaru izgriešanu piecām priedēm un vienam ozolam pieteicēja īpašumā. Tika konstatēts, ka vienas priedes zari liecina par

priedes saslimšanu. Komisijas pārstāvji triju cilvēku sastāvā ieradās pieteicēja īpašumā 3.jūnijā, taču neveica nekādu novērtējumu, neapskatījās priedes

zarus, lai iepazītos ar slimības pazīmēm. Pieteicēja ieskatā Komisijas rīcību noteica aizspriedumainā attieksme pret pieteicēju. Kad būvniecības procesa

laikā tika atsegta grunts, varēja redzēt, ka priedes saknes ir sarkanas, tās bija sausas. Tas apliecina, ka koks bija slims. Pēc koka nociršanas pieteicējs

gaidījis pašvaldības pārstāvju ierašanos, kuri varētu pārliecināties par koka bīstamo stāvokli, taču piecu darba dienu laikā neviens neieradās.

[7] Jūrmalas valstspilsētas domes pārstāvis tiesas sēdē neatzina pieteikumu, norādot, ka gadījumā, ja koka stāvoklis bija atbilstošs pieteicēja

norādītajam, tad ciršanas atļauja nav izdodama. Komisijas ieskatā priede bija augstvērtīgs, ainaviski vērtīgs koks, kura nociršanai nebija nekāda tiesiska

pamata. No pieteicēja iesniegtajiem fotoattēliem redzams, ka priedei bija kupls, zaļš vainags. Nav objektīvu pazīmju, kas norādītu uz koka nedrošumu.

Motīvu daļa

[8] Izvērtējot lietas dalībnieku argumentus un lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms.

[9] Saskaņā ar Noteikumu Nr.309 3.punktu zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kokus ārpus meža savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā

cērt pēc saviem ieskatiem, izņemot šo noteikumu 4. un 9.punktā minētos gadījumus. Noteikumu Nr.309 4.punkts noteic, ka attiecīgās zemes īpašniekam

vai tiesiskajam valdītājam nepieciešama pašvaldības atļauja koku ciršanai ārpus meža, ja kokus cērt pilsētas un ciema teritorijā (4.1.apakšpunkts),

teritorijā, kurā atrodas kultūras pieminekļi, un tās aizsargjoslā (4.3.apakšpunkts), kad tie 1,3 metru augstumā no sakņu kakla sasnieguši apkārtmēru

atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam (4.11.apakšpunkts).

Atbilstoši Noteikumu Nr.309 13.punktam pašvaldība izvērtē koku ciršanas atbilstību normatīvajiem aktiem par sugu un biotopu aizsardzību un īpaši

aizsargājamām dabas teritorijām, pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī koku ainavisko, dendroloģisko un ekoloģisko

nozīmīgumu, koku nozīmi dabas daudzveidības saglabāšanā un antropogēnās negatīvās ietekmes samazināšanā uz virszemes ūdensobjektiem un koku

atbilstību ēku ekspluatācijas un cilvēku dzīves vietas un drošības apstākļiem un pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai ārpus meža vai par

atteikumu izsniegt atļauju.

No minētā izriet, ka attiecīgās zemes īpašniekam ir nepieciešama pašvaldības atļauja koka ciršanai ārpus meža, ja koku cērt pilsētā, teritorijā, kurā

atrodas kultūras pieminekļi, un tās aizsargjoslā vai ja tiek cirsta priede, kuras apkārtmērs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla sasniedzis 1,5 metru. Lietā

nav strīda par to, ka pieteicēja iesniegumā norādītais koks atbilst minētajiem kritērijiem. Līdz ar to, pašvaldībai, lemjot par atļauju, bija jāizvērtē tajā

skaitā koka ciršanas atbilstība pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, koka ainavisko, dendroloģisko un ekoloģisko nozīmīgumu, kā

arī koka atbilstību cilvēku dzīves vietas apstākļiem. Pašvaldība ir tiesīga atteikt izsniegt atļauju koka ciršanai.

[10] Noteikumi Nr.309 ir pieņemti, pamatojoties uz Meža likuma 8.pantu, kas noteic, ka Ministru kabinets izdod noteikumus par koku ciršanu

ārpus meža. Noteikumos nosaka: 1) kārtību koku ciršanai ārpus meža; 2) metodiku zaudējumu aprēķināšanai par koku ciršanu pilsētas un ciema

teritorijā; 3) gadījumus, kad zaudējumu atlīdzība netiek noteikta. Vietējā pašvaldība savos saistošajos noteikumos par koku ciršanu ārpus meža pilsētas

un ciema teritorijā nosaka zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidības samazināšanu, kā arī šo zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību.

Zaudējumu atlīdzību ieskaita vietējās pašvaldības budžetā.

No minētā izriet, ka Ministru kabinetam ir deleģējums izdot noteikumus par koku ciršanu ārpus meža, tajā skaitā šajos noteikumos iekļaut

regulējumu par atteikumu izsniegt ciršanas atļauju. Noteikumi Nr.309 tika pieņemti saskaņā ar Meža likuma 8.panta pirmo daļu un pašvaldība ir tiesīga

atteikt izsniegt atļauju koka ciršanai pēc attiecīgā koka izvērtējuma ārpus meža teritorijām pilsētās, tajā skaitā privātpersonām piederošajos

zemesgabalos.

[11] Noteikumu Nr.309 22.punkts paredz, ka pašvaldības dome izdod saistošos noteikumus par koku ciršanu ārpus meža, nosakot arī koku

ciršanas izvērtēšanas kārtību. Apstādījumu, tostarp koku apsaimniekošanas un aizsardzības, kā arī ciršanas kārtību Jūrmalas pilsētā reglamentē Saistošie

noteikumi Nr.46, kuru 3.punkts noteic, ka visi apstādījumi Jūrmalas pilsētas teritorijā uz valsts, pašvaldības un privātīpašumā esošas zemes ir aizsargājami

pilsētas apstādījumi un tiem ir sabiedriska vērtība.

Saistošo noteikumu Nr.46 1.punkts definē apstādījumu teritoriju, nosakot, ka apstādījumi ir visas ar augiem dabīgi apaugušas vai mākslīgi

apaudzētas teritorijas. Apstādījumi ietver pagalmu un būvju apstādījumus, dārzus, skvērus, ielu apstādījumus, parkus, mežaparkus, kapsētas, pludmales

kārklu joslu u.c. Apstādījumu pamatelementi ir koki un krūmi. Apstādījumos ietilpst publiskie apstādījumi un privātie apstādījumi. Publiskie apstādījumi ir

apstādījumu teritorija uz pilsētas vai valsts īpašumā esošas zemes. Privātie apstādījumi ir apstādījumu teritorija uz privātā īpašumā esošas zemes.

No Saistošo noteikumu Nr.46 8.1.punkta izriet aizliegums patvaļīgi nocirst kokus. Saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr.46 10.punktu koku ciršanas

ierosinājumus izskata komisija, kuras darbība noteikta ar nolikumu. Šo noteikumu 11.punkts noteic, ka koku ciršanu atļauts veikt tikai pēc komisijas

koku ciršanas atļaujas saņemšanas. Saskaņā ar šo noteikumu 12.punktu zemes gabala īpašnieks iesniedz komisijai motivētu iesniegumu par koku ciršanu.

No šo noteikumu 13.punkta izriet, ka komisija veic koku apskati dabā, izvērtē koku ciršanas iemeslu un veic koku vērtēšanu, noformējot apskates aktu

par koku ciršanu. 10 darbdienu laikā vai 20 darbdienu laikā, ja lēmuma pieņemšanai nepieciešami ekspertu vai citu institūciju atzinumi, komisija aprēķina

zaudējumu atlīdzību, sagatavo rēķinu un atļauju ar topogrāfisko plānu, kurā atzīmē nocērtamos kokus vai sniedz pamatotu atteikumu.

No minētā kopsakarā ar Noteikumu Nr.309 13.punktā norādīto izriet, ka uz privātā īpašumā esošās zemes esošie koki ir aizsargājami un tiem ir

sabiedriska vērtība. Komisija pēc motivēta iesnieguma par koku ciršanas atļaujas saņemšanu veic koku apskati dabā, izvērtē koku ciršanas iemeslu, veic

to vērtēšanu un noformē apskates aktu. Pēc tam tā izdod atļauju vai sniedz pamatotu atteikumu. Komisijai, vērtējot koku ciršanas atļauju, ir jāapskata

koki dabā, jāizvērtē ieinteresētās personas iesniegumā norādītais koku ciršanas iemesls, un jāizvērtē koku ciršanas atbilstību pašvaldības teritorijas

attīstības plānošanas dokumentiem, koku ainavisko, dendroloģisko un ekoloģisko nozīmīgumu, kā arī atbilstību cilvēku dzīves vietas apstākļiem.

[12] No lietas materiāliem izriet, ka pieteicējs 2021.gada 18.maija iesniegumā Komisijai lūdza izsniegt priedes ciršanas atļauju sakarā ar to, ka

priedei ir sapuvis stumbrs un tā potenciāli apdraud īpašumu, kā arī cilvēku veselību un dzīvību. Secīgi Komisijai bija jāveic koka apskate dabā, jāizvērtē

koka ciršanas nepieciešamība kopsakarā ar pieteicēja apgalvojumiem par koka bīstamību un jānoformē apskates akts par koku ciršanu.

No Komisijas 2021.gada 3.jūnija akta par koku ciršanas atteikumu Nr.381 izriet, ka koks ir ainaviski vērtīgs, augstvērtīgs, potenciāls dižkoks (72

cm). Aktā norādīts arī ciršanas atļaujas pieprasītāja ciršanas pamatojums – apdraud būvi. Secināms, ka Komisija nekonstatēja pazīmes, kas liecinātu par

koka bīstamību, bet gluži pretēji, konstatēja, ka koks ir dzīvotspējīgs un potenciāli var kļūt par dižkoku.

Novērtējot lietā iesniegtos fotoattēlus, kuros redzama priede gan pirms nociršanas, gan pēc nociršanas, cita starp – koka stumbra šķērsgriezums,

tiesa nekonstatē pamatu apšaubīt Komisijas vērtējumu un pamatu atzīt par pareiziem pieteicēja apgalvojumus par koka bīstamību. Kā to pamatoti

norādīja atbildētājas pārstāvis tiesas sēdē, priedei bija kupls, zaļš vainags un nebija objektīvu pazīmju, kas norādītu uz koka nedrošumu. Vienā no

fotoattēliem (lietas 29.lapa) ir redzams stumbra šķērsgriezums un koka serde tumšākā krāsā, taču tas vien tiesas vērtējumā neliecina par koka

nedrošumu. Koka serde vispārīgi tiek raksturota kā visvecākā stumbra sastāvdaļa, veidota no irdenām, mīkstām šūnām

(https://www.jelgavastehnikums.lv/macibu_materiali/esf/materialu_maciba.pdf). Lietas materiāli nesatur pierādījumus, no kuriem izrietētu, ka

strīdus priede radīja apdraudējumu.

Tiesa secina, ka Komisija saskaņā ar Noteikumu Nr.309 3. un 13.punktu un Saistošo noteikumu Nr.46 13.punktu, ir izvērtējusi strīdus koka

ainavisko, dendroloģisko un ekoloģisko nozīmīgumu, kā arī atbilstību pieteicēja dzīves vietas apstākļiem. Iestāde pamatoti konstatēja, ka priede

neapdraudēja īpašumu, kā arī cilvēku veselību un dzīvību.

[13] Pieteicējs norāda, ka Komisijas priekšsēdētājs /pers. H/ pauda negatīvu personisku attieksmi pret pieteicēju, kas liecina par patvaļas principa

pārkāpumu. Tiesa minētajam pieteicēja argumentam nerod apstiprinājumu lietas materiālos un vērtē to kā subjektīvu. Kā to tiesas sēdē paskaidroja

Domes pārstāvis, Komisijas sastāvā bija speciālisti ar atbilstošu izglītību, lai varētu objektīvi novērtēt koku stāvokli, piemēram, /pers. H/ ir strādājis

mežniecības nozarē. No Komisijas 2021.gada 3.jūnija akta par koku ciršanas atteikumu Nr.381 tiesa konstatē, ka Komisijas sastāvā bija /pers. H/,

/pers. K/ un /pers. L/. Saskaņā ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības interneta vietnē www.jurmala.lv atrodamo informāciju minētās amatpersonas

ieņem šādus amatus: Mežsaimniecības nodaļas vadītājs, Pilsētsaimniecības un labiekārtošanas nodaļas vecākā speciāliste un Pilsētsaimniecības un

labiekārtošanas nodaļas pilsētas galvenā dārzniece. Tiesai nerodas šaubas par Komisijas locekļu kompetenci koka bīstamības izvērtēšanā.

[14] Pieteicējs norāda, ka ir pieļauts vienlīdzības principa pārkāpums, jo līdzīgos apstākļos tika izsniegta koka ciršanas atļauja /adrese B/, kā arī

pašvaldības īpašumā /adrese C/, tika nocirstas trīs priedes. Tiesa, izvērtējot lietas materiālus, nesaskata pamatu vienlīdzības principa pārkāpuma

konstatēšanai. Kā to norādīja Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība, egli /adrese B/, Komisija novērtēja kā ainaviski mazvērtīgu koku, kā arī ciršanas atļauja

izsniegta, ņemot vērā, ņemot vērā egles stāvokli un tās novērtējumu. Aplūkojot egles /adrese B/, fotoattēlu (lietas 147.lapa), tiesa nekonstatē, ka

Komisijas vērtējums par egles ainavisko mazvērtīgumu būtu acīmredzami patvaļīgs.

Tāpat saskaņā ar Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības skaidrojumu pašvaldībai piederošajā zemesgabalā ar kadastra Nr./kadastra numurs/Lienes

ielā blakus īpašumam /adrese C/, atradās trīs pilnībā nokaltušas priedes, kuras saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.935

“Noteikumi par koku ciršanu mežā” 36.10.apakšpunktu ir uzskatāmas par kokiem, kuru augtspēja ir pilnībā vai daļēji zudusi. Ņemot vērā esošo priežu

stāvokli – to pilnīgu nokalšanu, tika pieņemts lēmums priedes nocirst. Lietā nav pierādījumu, ka minētais atbildētājas skaidrojums neatbilstu faktiskajiem

apstākļiem.

Tiesa secina, ka salīdzināmajās situācijās bija tādi faktiskie apstākļi, kas atšķīrās no izskatāmā gadījuma, tādēļ nav pamata vienlīdzības principa

pārkāpuma konstatēšanai.

[15] Pieteicējs lūdz iesniegt Satversmes tiesai pieteikumu par Saistošo noteikumu Nr.46 3.punkta neatbilstību Satversmes 105.pantam. Tiesa

nekonstatē, ka Saistošo noteikumu Nr.46 3.punkts, kurā noteikts, ka visi apstādījumi Jūrmalas pilsētas teritorijā uz valsts, pašvaldības un privātīpašumā

esošas zemes ir aizsargājami pilsētas apstādījumi un tiem ir sabiedriska vērtība, būtu neatbilstošs Satversmes 105.pantam, saskaņā ar kuru ikvienam ir

tiesības uz īpašumu un īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Kā to tiesa jau ir norādījusi sprieduma 9.-11.punktā, no Meža likuma

8.panta izriet deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus par koku ciršanu ārpus meža, tajā skaitā šajos noteikumos iekļaut regulējumu par

atteikumu izsniegt ciršanas atļauju, savukārt Noteikumu Nr.309 22.punkts paredz, ka pašvaldības dome izdod saistošos noteikumus par koku ciršanu

ārpus meža, nosakot arī koku ciršanas izvērtēšanas kārtību. Līdz ar to tiesa nekonstatē, ka koku cirršanas ierobežojums nebūtu noteikts ar likumu. Tāpat

tiesa uzskata, ka visas sabiedrības interesēs ir ainaviski un dendroloģiski vērtīgu koku saglabāšana Jūrmalā. Pašvaldībai atbilstoši Noteikumu Nr.309

13.punktam pieņemot lēmumu par atļaujas izsniegšanu koka ciršanai, ir jārod saprātīgs līdzsvars starp Satversmes 105.pantā garantētajām nekustamā

īpašuma īpašnieka tiesībām uz īpašuma netraucētu izmantošanu un Satversmes 115.pantā garantētajām sabiedrības tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251., 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

Noraidīt pilnīgi /pers. D/ pieteikumu par Jūrmalas pilsētas domes Koku vērtēšanas komisijas 2021.gada 7.jūnija lēmuma Nr.8.6-8.1/52 atzīšanu

par prettiesisku.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis M.Šļakota