Court dismissed defendant's defense and ordered payment of property management fees plus court costs.

Lieta Nr.C33683316

Lietvedības Nr.C-1622-17/18

ECLI:LV:RIRT:2017:1002.C33778616.1.S

S P RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2017.gada 5.oktobrī

Rīgas rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Vineta Mazure

ar tiesas sēdes sekretāri Sandru Zoltneri

piedaloties prasītāja pilnvarotajai pārstāvei /pers. A/, atbildētājam /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu, un

k o ns t a t ē j a

APRAKSTOŠĀ DAĻA

[1] 2016.gada 13.septembrī prasītājs SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” cēlis tiesā maza apmēra prasību pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

[1.1] Pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 3.pantu, 10.pantu, Civillikuma 994.p., 1587.pantu., 1651.pantu., 1652.panta

trešo daļu, 1662.pantu, 1779.pantu, 1828.pantu, prasītājs lūdzis tiesu un piedzīt no atbildētāja /pers. B/ par labu prasītājam SIA „Rīgas namu

pārvaldnieks” parādu par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem par neapdzīvojamo telpu /adrese/, ar kadastra

numuru /numurs A/, pamatparādu 386,19 euro, likumiskos procentus 20,48 euro, kopā 406,67 euro;

piedzīt par labu prasītājam SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” valsts nodevu 71,14 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kopā

75,84 euro;

noteikt prasītājam SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei 6% (sešus) likumiskos procentus gadā no pamatparāda

summas.

[1.2] Prasības pieteikumā norādīts, ka daudzdzīvokļu māja Rīgā, Tirzas iela 3/6, saskaņā ar 2003.gada 14.februāra nekustamo īpašumu

apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.Di-03-77-lī bija nodota Rīgas pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas organizācijas namu pārvaldes „Jugla”

pārvaldīšanā. 2004.gada 1.novembrī, pamatojoties uz Rīgas domes 2004.gada 19.oktobra lēmumu Nr.3549 Rīgas pašvaldības uzņēmums bezpeļņas

organizācija namu pārvalde „Jugla” tika reorganizēta un reģistrēta Latvijas Republikas komercreģistrā par Rīgas pašvaldības SIA „Juglas nami”. Ar

2010.gada 29.decembri Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Juglas nami” tika reorganizēta un reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmuma

reģistrā par SIA ” Rīgas namu pārvaldnieks” un ir reorganizētā uzņēmuma tiesību un saistību pārņēmējs.

[1.3] /pers. B/, pamatojoties uz 2014.gada 26.maija pirkuma līgumu pieder īpašuma tiesības uz neapdzīvojamo telpu Rīgā, Tirzas iela 3/6 - 213a,

ar kadastra apzīmējumu /numurs A/, kuras nostiprinātas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatā 2014.gada 3.jūnijā.

Nekādi šķēršļi lietot savā īpašumā esošo dzīvokli nav likti, tomēr maksājumi netiek veikti savlaicīgi un pilnā apmērā, tādējādi radot prasītājam

materiālos zaudējumus.

[1.4] Prasītājs norādījis, ka saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta prasībām atbildētāja pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas

pārvaldīšanā segt tā izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu, neatkarīgi no tā, vai ir noslēgts dzīvojamās

mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums. No minētā arī secināms, ka Dzīvokļa īpašuma likums 10.pantas paredz ne tikai līgumisko, bet arī

deliktatbildību (ārpuslīgumisko atbildību), nosakot dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu atlīdzību neatkarīgi no

līguma noslēgšanas. Saistība starp atbildētāju un prasītāju saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu rodas no likuma.

[1.5] Pamatparāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem par neapdzīvojamo telpu /adrese/

atbildētājam izveidojies par laika posmu no 2014.gada 3.jūnija līdz 2015.gada 1.jūlijam un sastāda 386,19 euro. Likumiskie procenti aprēķināti par

laika posmu no 2015.gada 10.janvāra līdz 2016.gada 1.jūnijam un sastāda 20,48 euro.

[2] 2016.gada 20.septembrī tiesā saņemti atbildētāja /pers. B/ paskaidrojumi, kuros atbildētājs norādījis, ka prasību neatzīst. Paskaidrojis, ka

īpašumu pieņēmis tikai 2014.gada 1.jūlijā, līdz ar to parāds ir izveidojies /pers. E/, ko pierāda paskaidrojumiem pievienotais pieņemšanas-nodošanas

akts (lietas 34.-35.lapa).

[3] Ar Rīgas rajona tiesas tiesneses 2017.gada 6.februāra lēmumu mainīts civillietas SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā pret

/pers. B/ par naudas piedziņu izskatīšanas veids no rakstveida procesa uz mutvārdu procesu.

[4] Prasītāja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pilnvarotā pārstāve /pers. A/ tiesas sēdē prasību uzturēja uz tajā minētajiem tiesiskajiem un

faktiskajiem apstākļiem, lūdza to apmierināt tādā apmērā, kā tas norādīts prasības pieteikumā. Papildus paskaidroja, ka, lai gan nekustamā īpašuma

Rīgā, Tirzas iela 3/6 - 213a bijušās īpašnieces pārstāvis 2014.gada 1.jūlijā iesniegumā lūdzis prasītājam izrakstīt viņam rēķinus par nekustamā īpašuma

apsaimniekošanu par laika periodu līdz 2014.gada 1.jūlijam, prasītājam nebija tiesiska pamata izrakstīt rēķinus /pers. G/. Minētā nekustamā īpašuma

īpašnieks no 2014.gada 3.jūnija, atbilstoši ierakstam zemesgrāmatā, bija atbildētājs.

Norādīja, ka atbildētājam atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumam bija pienākums veikt maksājumus par nekustamā īpašuma Rīgā, Tirzas iela

3/6 - 213a, apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem.

[4.1] Atbildētājs tiesas sēdē prasību neatzina. Paskaidroja, ka īpašumu pieņēmis tikai 2014.gada 1.jūlijā, līdz ar to parāds ir izveidojies

/pers. E/, ko pierāda paskaidrojumiem pievienotais pieņemšanas-nodošanas akts. Uzskatīja, ka pamatojoties uz nekustamā īpašuma Rīgā, Tirzas iela 3/6

- 213a bijušās īpašnieces pārstāvja 2014.gada 1.jūlija iesnieguma, kurā viņš lūdzis prasītājam izrakstīt viņam rēķinus par nekustamā īpašuma

apsaimniekošanu par laika periodu līdz 2014.gada 1.jūlijam, prasītāja pienākums bija izrakstīt rēķinus bijušajai nekustamā īpašuma īpašniecei.

Uzskatīja, ka viņam nav pienākums maksāt par īpašuma apsaimniekošanu, jo to nav lietojis. Šo īpašumu nevarēja lietot, jo tajā atradās

bijušā īpašnieka mantas, un notika remonta darbi. Atbildētājs nenoliedza, ka laika periodā no 2014.gada 3.jūnija līdz 2015.gada 2.jūlijam bija nekustamā

īpašuma Rīgā, Tirzas iela 3/6 - 213a, īpašnieks.

MOTĪVU DAĻA

[5] Tiesa noklausījusies prasītāja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pilnvarotās pārstāves /pers. A/ paskaidrojumus, atbildētāja /pers. B/

paskaidrojumus, pārbaudījusi pierādījumus un novērtējusi to kopumā, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

[6] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

[6.1] No prasības pieteikuma un lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem izriet, ka daudzdzīvokļu māja Rīgā, Tirzas iela 3/6, saskaņā ar

2003.gada 14.februāra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.Di-03-77-lī bija nodota Rīgas pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas

organizācijas namu pārvaldes „Jugla” pārvaldīšanā. 2004.gada 1.novembrī, pamatojoties uz Rīgas domes 2004.gada 19.oktobra lēmumu Nr.3549 Rīgas

pašvaldības uzņēmums bezpeļņas organizācija namu pārvalde „Jugla” tika reorganizēta un reģistrēta Latvijas Republikas komercreģistrā par Rīgas

pašvaldības SIA „Juglas nami”. Ar 2010.gada 29.decembri Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Juglas nami” tika reorganizēta un

reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistrā par SIA ” Rīgas namu pārvaldnieks” un ir reorganizētā uzņēmuma tiesību un saistību pārņēmējs (lietas

10.-20.lapa).

[6.2] Saskaņā ar Civillikuma 994.pantu, par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatā.

No lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem izriet, ka atbildētājam /pers. B/ laika posmā no 2014.gada 3.jūnija līdz 2015.gada 2.jūlijam

piederēja neapdzīvojamā telpa Nr./adrese/, ar kadastra numuru /numurs A/, kas ir 39168/316968 domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas (386,8 m2).

Īpašuma tiesības uz šo īpašumu atbildētājam Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/A, nostiprinātas

2014.gada 3.jūnijā pamatojoties uz 2014.gada 26.maija pirkuma līgumu (lietas 21.lapa).

[6.3] Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatas

ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība. Nekustamo īpašumu ierakstīšana un lietu tiesību nostiprināšana ir obligāta.

[6.4] Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

[6.5] Kā iepriekš konstatēts, 2003.gada 14.februārī starp Rīgas domes īpašuma departamentu, Rīgas pašvaldības uzņēmumu bezpeļņas

organizāciju namu pārvaldi “Jugla” un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekciju noslēgts Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma

līgums Nr.DI-03-77-lī (lietas 10.-17.lapa).

Līguma 1.1.punktā noteikts, ka saskaņā ar šo līgumu pilnvarnieks apņemas pēc pilnvarotāja uzdevuma apsaimniekot Rīgas pašvaldības

īpašumus saskaņā ar šim līgumam pievienoto sarakstu (Pielikums Nr.1 un Nr.2, kas ir šī līguma neatņemamas sastāv daļas), turpmāk tekstā saukti

īpašums. Pilnvarniekam ir zināms īpašuma tehniskais stāvoklis līguma slēgšanas brīdī.

Līguma 1.2.punktā noteikts, ka pēc saskaņošanas ar pilnvarotāju. Pilnvarniekam ir tiesības slēgt apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumus ar

dzīvokļu īpašnieku sabiedrībām vai dzīvokļu īpašnieku pilnvarotām personām par atsevišķiem šī līguma pielikumā esošiem nekustamiem īpašumiem.

[6.6] No prasības pieteikuma izriet, ka ar atbildētāju nebija atsevišķi noslēgts dzīvojamās mājas apsaimniekošanas līgums, tomēr atbildētājam

netika likti šķēršļi izmantot nedzīvojamo telpu Nr.213A, Tirzas iela 3 k-6, Rīga, un saņemt pakalpojumus.

[6.7] Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tajā skaitā ar

dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums. Savukārt, 10.panta otrā daļa

noteic, ka noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam. Minētās tiesību normas piektā daļa noteic, ka uz pārvaldīšanas

uzdevuma pamata iegūtās saistības attiecas uz ikvienu dzīvokļa īpašnieku.

[6.8] No iepriekšminētajām tiesību normām un Civillikuma 1071.panta, kas noteic, ka uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un

lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām, izriet, ka atbildētājam kā dzīvojamās mājas kopīpašniekam bija

pienākums noslēgt līgumu ar pārējiem kopīpašniekiem un pārvaldnieku par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu, bet to neizdarot, atbildētājs netiek atbrīvots no pienākumiem nodrošināt dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un izdevumu atlīdzināšanu par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanu.

Līdz ar to secināms, ka 2003.gada 14.februāra Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums Nr.DI-03-77-lī, ir saistošs arī

atbildētājam.

[6.9] No lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem izriet, ka prasītājs veic dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka prasītājs neveiktu dzīvojamās mājas pārvaldīšanu vai, ka atbildētāja nebūtu saņēmusi prasītāja sniegtos

pakalpojumus.

[6.10] Saskaņā ar Civillikuma 3.pantu katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,

pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Kā iepriekš konstatēts, atbildētājs /pers. B/ bija nekustamā īpašuma - neapdzīvojamās telpas Nr.213A, Tirzas iela 3 k-6, Rīga, ar kadastra numuru

/numurs A/, kas ir 39168/316968 domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas (386,8 m2), īpašnieks laikā no 2014.gada 3.jūnija līdz 2015.gada 2.jūlijam.

Dzīvokļa īpašums funkcionāli saistīts ar zemes vienību (kadastra apzīmējums /numurs C/), kas ierakstīta Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā

Nr./numurs/ (lietas 21.lapa).

[6.11] Dzīvokļa īpašuma likuma 8.pants noteic, ka dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības

nostiprinājusi zemesgrāmatā.

Minētā likuma 9.pants noteic, ka dzīvokļa īpašniekam attiecībā uz dzīvokļa īpašumu ir pilnīgas varas tiesības, tai skaitā tiesības:

1) valdīt un lietot dzīvokļa īpašumu, iegūt no tā labumu, izmantot to pēc sava ieskata mantas pavairošanai un vispār lietot to jebkādā veidā, ciktāl

dzīvokļa īpašnieku neierobežo likumi un ciktāl tas nerada traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem;

2) atsavināt, tai skaitā dāvināt, dzīvokļa īpašumu;

3) ieķīlāt un citādi apgrūtināt ar lietu tiesībām dzīvokļa īpašumu;

4) nodot dzīvokļa īpašumu lietošanā citām personām;

5) iemitināt dzīvokļa īpašumā ģimenes locekļus un citas personas;

6) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;

7) lietot kopīpašumā esošo daļu, ciktāl lietošanas ierobežojumus nenosaka šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņemtie dzīvokļu īpašnieku kopības

lēmumi.

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantam, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums:

1) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;

2) segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā;

3) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija,

sadzīves atkritumu izvešana);

4) maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus;

5) maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes;

6) saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības

un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības

ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā;

7) nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar

dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju

apsekot atsevišķo īpašumu;

8) pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus;

9) ievērot dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktos dzīvokļu īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumus;

10) atsavinot dzīvokļa īpašumu, informēt dzīvokļa īpašuma ieguvēju par tām dzīvokļa īpašnieka neizpildītajām saistībām, kuras attiecas uz dzīvokļa

īpašuma lietošanu;

11) iesniegt dzīvokļa īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu dzīvojamās mājas pārvaldniekam vai personai, kura atbilstoši pārvaldīšanas līguma

noteikumiem kārto mājas lietu.

[6.12] Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājam kā dzīvokļa īpašniekam gan uz noslēgtā dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas līguma, gan uz likuma pamata bija pienākums maksāt par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem.

[6.13] Tiesas sēdē atbildētājs paskaidroja, ka prasību neatzīst, jo īpašumu pieņēmis tikai 2014.gada 1.jūlijā, līdz ar to parāds ir izveidojies /pers.

E/, ko pierāda paskaidrojumiem pievienotais pieņemšanas-nodošanas akts. Uzskatīja, ka pamatojoties uz nekustamā īpašuma Rīgā, Tirzas iela 3/6 -

213a bijušās īpašnieces pārstāvja 2014.gada 1.jūlija iesnieguma, kurā viņš lūdzis prasītājam izrakstīt viņam rēķinus par nekustamā īpašuma

apsaimniekošanu par laika periodu līdz 2014.gada 1.jūlijam, prasītāja pienākums bija izrakstīt rēķinus bijušajai nekustamā īpašuma īpašniecei.

[6.14] No lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem izriet, ka 2014.gada 1.jūlijā /pers. E/ iesniedzis prasītājam SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”

iesniegumu, kurā lūdzis viņam – /pers. E/, atsūtīt rēķinus par periodu līdz 2014.gada 1.jūlijam. Norādot, ka jaunajam īpašniekam tika nodotas atslēgas un

īpašuma pilnvaras ar 2014.gada 1.jūliju (lietas 38.lapa).

[6.15] Ņemot vērā lietā konstatētos tiesiskos un faktiskos apstākļus un izvērtējot tos kopsakarā ar minēto atbildētāja argumentu un 2014.gada

1.jūlija personas – /pers. E/ iesniegumu, tiesa secina, ka prasītājam SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” nebija tiesiska pamata izrakstīt rēķinus personai, kas

uz rēķinu izrakstīšanas brīdi nebija nekustamā īpašuma – nedzīvojamās telpas Nr.213A, Rīgā, Tirzas iela 3/6, īpašnieks.

Kā iepriekš konstatēts, atbildētājam /pers. B/, kā nekustamā īpašuma īpašniekam, atbilstoši Civillikuma 994.pantam, Dzīvokļa īpašuma likuma

10.pantam, bija pienākums veikt samaksu par nekustamā īpašuma - nedzīvojamās telpas Nr.213A, Rīgā, Tirzas iela 3/6, uzturēšanas un

apsaimniekošanas pakalpojumiem ko sniedzos prasītājs SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par laika periodu no 2014.gada 3.jūnija līdz 2015.gada

1.jūlijam.

[6.16] Tiesa atzīst, ka atbildētāja iebildums par to, ka jelkādu apstākļu dēļ viņš nevarēja lietot nekustamo īpašumu - nedzīvojamo telpu Nr.213A,

Rīgā, Tirzas iela 3/6, nevar būt par pamatu, lai atsvabinātu atbildētāju no pienākuma veikt maksājumus par atbildētājam piederošā nekustamā īpašuma

apsaimniekošanu.

[6.17] Lietā iesniegts rakstveida pierādījums – pieņemšanas-nodošanas akts, ko sastādījuši /pers. E/ un /pers. B/. No minētā akta izriet, ka /pers.

E/ 2014.gada 30.jūnijā nodevis elektrības skaitītājus, savukārt /pers. B/ pieņēmis šos skaitītāja rādījumus par nekustamo īpašumu /adrese /, Rīga (lietas

36.lapa).

Izvērtējot minēto rakstveida pierādījumu kopsakarā ar lietā konstatētajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem tiesa secina, ka minētais

pierādījums iespējams atspoguļo nekustamā īpašuma /adrese /, Rīga, elektrības skaitītāja rādījumus uz 2014.gada 30.jūniju. Minētais pierādījums nevar

būt par pamatu, lai secinātu, ka atbildētājam nebija pienākums veikt maksājumus par nedzīvojamās telpas Nr./adrese/, uzturēšanas un apsaimniekošanas

pakalpojumiem.

[6.18] Saskaņā ar Civillikuma 1651.pantu parādnieka nokavējums ir saistības izpildīšanas prettiesīgs novilcinājums.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētāja parāds par nedzīvojamās telpas Nr.213A, Rīgā, Tirzas iela 3/6, uzturēšanu un apsaimniekošanu

izveidojies par laika posmu no 2014.gada 3.jūnija līdz 2015.gada 1.jūlijam.

[6.19] Ar prasības pieteikumam pievienoto piedzenamās summas aprēķinu un likumisko procentu aprēķinu (lietas 24.-25.lapa) apstiprinās, ka

atbildētājs kavējis rēķinu apmaksu. No prasības pieteikuma izriet, ka atbildētājs nav veicis maksājumus. Uz prasības celšanas brīdi atbildētājam

izveidojās parāds par laika periodu no 2014.gada 3.jūnija līdz 2015.gada 1.jūlijam 386,19 euro apmērā, kuru prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja.

[6.20] 2016.gada 11.janvārī prasītājs SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” nosūtījis atbildētājam pirmstiesas brīdinājumu, kurā norādījis, ka

atbildētājam /pers. B/ par laika periodu no 2014.gada 1.maija līdz 2015.gada 1.jūlijam ir parāds par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un

saņemtajiem pakalpojumiem par nedzīvojamās telpas /adrese/, Rīga, lietošanu, kas sastāv no parāda 397,34 euro. Lūdz parādu samaksāt viena mēneša

laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas (lietas 22.-23.lapa).

2016.gada 6.jūlijā prasītājs vērsies tiesā ar pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā kā saistības pamatojumu kopējo

summu 422,27 euro. Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses lēmumu lietā Nr.3-10/0441, atteikts pieņemt

pieteikumu, Civilprocesa likuma 406.2pants, 406.4pants (lietas 26.lapa).

[6.21] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa

nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.

Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Atbilstoši Civillikuma 1838.pantā noteiktajam, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to

apgalvo.

[6.22] Tiesa atzīst, ka atbildētājs atbilstoši Civillikuma 1838.panta pirmajai daļai nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu, ka parādu viņš būtu

atmaksājis, kā arī nav iesniedzis pierādījumus tam, kas atsvabinātu atbildētāju no pienākuma veikt maksājumus par atbildētājam piederošā nekustamā

īpašuma apsaimniekošanu.

[6.23] Tādējādi, ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasība par galvenā parāda piedziņu ir pamatota un apmierināma, piedzenot no atbildētāja par

labu prasītājam galveno parādu par laika periodu no 2014.gada 3.jūnija līdz 2015.gada 1.jūlijam 386,19 euro apmērā.

[7] Prasītājs lūdzis piedzīt no atbildētāja /pers. B/ likumiskos nokavējuma procentus 20,48 euro apmērā, ko aprēķinājis par laika posmu no

2015.gada 10.jūnija līdz 2016.gada 1.jūnijam.

[7.1] Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu

lietu (844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu u lietošanas ilgumu.

Atbilstoši Civillikuma 1754.pantam, procentiem vienmēr nepieciešams galvenais parāds jeb kapitālparāds.

[7.2] Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar

Civillikuma 1759.panta pirmās daļas 1.punktu, procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata.

[7.3] Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka no atbildētāja /pers. B/ piedzenami likumiskie nokavējuma procenti tādā apmērā, kā to lūdzis prasītājs –

20,48 euro apmērā.

[8] Prasības pieteikumā ietverts lūgums noteikt prasītājam tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos kavējuma

procentus.

Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

[8.1] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

[8.2] Tiesa atzīst par pamatotu prasītāja lūgumu atzīt tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos sešus procentus no

parāda pamatsummas 386,19 euro, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu

daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[9] Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunkts noteic, ka par prasību, kas novērtējama naudas summā līdz 2134 euro,

valsts nodeva maksājama 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 71,14 euro.

[9.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

[9.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu valsts nodeva līdz 2134 euro ir 15 procenti no prasības

summas, bet ne mazāk par 71,14 euro, kas attiecīgajā gadījumā ir 71,14 euro.

Prasītājs ceļot prasību tiesā, atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktam, samaksājis valsts nodevu 71,14

euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā (lietas 7.-9.lapa).

[9.3] Tiesa atzīst, ka, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama prasītāja samaksātā valsts

nodeva 71,14 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 4,70 euro

apmērā.

[9.4] No lietas materiāliem redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un

izsniegšanu šajā lietā ir 7,32 euro (lietas 2.lapa). Ņemot vērā, ka prasītājs ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus samaksājis 4,70 euro apmērā, tiesa

atzīst, ka ar lietas izskatīšanas saistītie izdevumi 2,62 euro apmērā, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu, piedzenami no atbildētāja par labu valstij.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 34., 39., 41.panta pirmo daļu, 42., 93., 97., 190., 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27panta, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ. Nr.40103362321, parādu par dzīvojamās

mājas /adrese/, pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un sniegtajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2014.gada 3.jūnija līdz 2015.gada 1.jūlijam 386,19

euro (trīs simti astoņdesmit seši euro un 19 centi), likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2015.gada 10.jūnija līdz 2016.gada 1.jūnijam

20,48 euro (divdesmit euro un 48 centi) un tiesas izdevumus: valsts nodevu 71,14 euro (septiņdesmit viens euro un 14 centi) un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 4,70 euro (četri euro 70 centi), kopā 482,51 euro (četri simti astoņdesmit divi euro un 51 cents).

Parāda summu ieskaitīt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” reģ. Nr.40103362321, norēķinu kontā AS “Citadele”, kods PARXLV22XXX, konta Nr.

LV83PARX0013044380019.

Noteikt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ. Nr. 40103362321, tiesības saņemt likumiskos procentus 6% (seši procenti) gadā no

pamatparāda summas –386,19 euro (trīs simti astoņdesmit seši euro un 19 centi), līdz sprieduma izpildes (izsoles) dienai.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,62 euro (divi euro un 62 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami, norādot saņēmēju: Tiesu administrācija NMR 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase,

BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķī jānorāda civillietas numurs.

Dokuments, kas apliecina minēto izdevumu samaksu, iesniedzams Rīgas rajona tiesas kancelejā Siguldā, Šveices ielā 27.

Noteikt /pers. B/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā,

Šveices ielā 27.

Tiesnese V.Mazure