Court imposes administrative detention for refusing police orders, citing prior unpaid fines and lack of assets.

Lietas arhīva Nr. 1-0090-19/4

ECLI:LV:RPPT:2019:0321.168009019.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 21.martā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

tiesnese V.Vjatere

ar tiesas sēdes sekretāri I.Jakoveli

izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk Latvijas APK) 175.pantā

paredzētā pārkāpuma izdarīšanu, kurā kā pārkāpējs norādīts /pers. B/, personas kods /personas kods/.

Aprakstošā daļa

2019.gada 20.februārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Kurzemes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore Valsts amatpersona

sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu PC193868-2116 par to, ka 2018.gada 23.oktobrī plkst.19./adrese/., mājas pagalmā, /pers. B/ ļaunprātīgi

nepakļāvās pašvaldības policijas darbinieku likumīgajām prasībām, proti, pārtraukt pārkāpumu, pārstāt fiziski nepakļauties un kauties, izņemt mantas no

kabatām apskatei.

Uz administratīva pakāpuma protokola sastādīšanu /pers. B/ neieradās, lai gan viņam tika nosūtīts paziņojums par ierašanos Valsts policijas

Kurzemes iecirknī 19.02.2019. plkst.09./adrese//adrese/.kabinetā. Protokols sastādīts bez pārkāpēja /pers. B/ klātbūtnes.

/pers. B/ darbības kvalificētas pēc Latvijas APK 175.panta.

Uz tiesas sēdi /pers. B/ nav ieradies. /pers. B/ pavēste uz tiesas sēdi nosūtīta uz dzīvesvietas adresi /adrese A/. Pie šādiem apstākļiem atzīstams, ka

/pers. B/ tiesas sēdes vieta un laiks paziņots Paziņošanas likumā noteiktā kārtībā un uzskatāms, ka par tiesas sēdi viņš ir informēts. /pers. B/ nav

informējis tiesu par neierašanās iemesliem, atlikt lietas izskatīšanu nav lūdzis.

Iestādes Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Kurzemes iecirkņa pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. Tiesā saņemts lūgums izskatīt

administratīvā pārkāpuma lietu bez iestādes pārstāvja klātbūtnes.

Administratīvā pārkāpuma lietas materiālos esošā informācija ir pietiekama, lai varētu izvērtēt Latvijas APK 289.6 panta septītajā daļā noteikto, līdz

ar to tiesa secina, ka, saskaņā ar Latvijas APK 289.11 panta pirmo daļu, ir pamats skatīt lietu bez pārkāpēja un iestādes pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Pārbaudot un novērtējot lietas materiālus, tiesa uzskata, ka pārkāpēja vaina administratīvā pārkāpuma, kas paredzēts Latvijas APK 175.pantā,

izdarīšanā pilnībā pierādīta ar lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā.

Latvijas APK 175.pantā paredzēta atbildība par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieku likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi

izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, par ko uzliek naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro vai piemēro administratīvo

arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata tiesa likumā noteiktā

kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme

lietas pareizā izlemšanā.

Pārbaudot administratīvās lietas materiālus, atzīstams, ka /pers. B/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK

175.pantā, pierādīta ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC193868-2116, kurā norādīta pārkāpuma būtība.

Protokolā norādītās ziņas apstiprina Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldes inspektora Valsts amatpersona 2018.gada 23.oktobra

ziņojums, kurā izklāstīti pārkāpuma faktiskie apstākļi.

Ziņojumā norādīts, ka 2018.gada 23.oktobrī pildījis amata pienākumus Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldē, kopā ar kārtībnieku

/Valsts amatpersona/, izmantojot darba automašīnu /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/. Plkst.15.23 Rīgas pašvaldības policijas

Kurzemes pārvaldē no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Operatīvās vadības biroja dežuranta (policijai zvanījusi iedzīvotāja no tel.20301100),

saņemta informācija, ka /adrese/, konflikts ar draugu, izsaucēja atrodas 106.dzīvoklī. Nekavējoties devušies uz notikuma vietu, kur ieradušies

plkst.15.35. Nama kāpņu telpā pie 106.dzīvokļa durvīm, viņus-policijas darbiniekus sagaidīja, aptuveni 50 gadus veca, sieviete, kura bija ļoti satraukta,

viņai trīcēja rokas. Sieviete stādījās priekšā kā policijas izsaucēja. Viņa sniedza informāciju, ka viņai ir izcelies konflikts ar civilvīru, kurš, būdams reibuma

stāvoklī, sarīkojis skandālu. Policijas darbinieki kopā ar sievieti devušies uz viņas 112.dzīvokli, sieviete atslēdza dzīvokļa durvis, taču iekļūt dzīvoklī

policijas darbinieki nevarējuši, jo dzīvokļa durvis bija nobloķētas no iekšpuses. Policijas darbinieki, saskaņojot ar izsaucēju, pielietojot fizisku spēku,

atspieduši durvis. Durvis no iekšienes turējis viņas civilvīrs. Persona izturējās izaicinoši un agresīvi, draudējis izsaucējai. Caur MOBAPP datu bāzi

policijas darbinieks /Valsts amatpersona/ noskaidrojis abu personu personības: izsaucēja-/pers. H/ un viņas civilvīrs /pers. B/.

Ņemot vērā vīrieša izaicinošo uzvedību un draudus izsaucējai, uz izsaucējas pieteikuma pamata plkst.15.45 viņas civilvīrs tika aizturēts. Lai

nepieļautu, ka vīrietis varētu nodarīt kaitējumu izsaucējai, policijas darbinieki noveda vīrieti pie dienesta automašīnas, kā arī lūguši izsaucēju arī doties uz

dienesta automašīnu pieteikuma pabeigšanai. Pie automašīnas aplūkošanas brīdī /pers. B/ izrādījis fizisku nepakļaušanos, viņš mēģinājis izrauties,

grūstījies. Policijas darbinieki pielietojoši fizisku spēku, aizgriežot viņam rokas aiz muguras, un brīdinājuši viņu par Latvijas APK 175.panta būtību un

sankcijām. Uz brīdi vīrietis nomierinājies un rokas tika atlaistas. Viņš pieprasījis cigareti, bet kad viņam tika atteikts, vīrietis sācis kliegt, lamāties ar

necenzētiem vārdiem, mēģinājis ar roku iesist policijas darbiniekam /Valsts amatpersona/, līdz ar ko, pret viņu atkārtoti tika pielietots fizisks spēks, bet,

ņemot vērā, ka viņš nenomierinājās, pamatojoties uz likuma „Par Policiju” 13.panta 5.un 6.punktiem, lai nepieļautu, ka viņš varētu nodarīt kaitējumu sev

un apkārtējiem, kā arī, lai pārtrauktu ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieku likumīgajām prasībām, pret viņu tika pielietota elektrošoka pistole

Tases bez kasetes un uzlikti roku dzelži aiz muguras. /pers. B/ skaļi klaigājis, lamājoties ar necenzētiem vārdiem, draudējis izsaucējai ar nāvi un policijas

darbiniekiem ar fizisku izrēķināšanos. Plkst. 16.05 izsaucējai, viņas nervu stāvokļa dēļ tika izsaukta NMP. Plkst.16.19 ieradās NMP 108.brigāde,

ārsts /pers.G/ sievietei sniedzis palīdzību uz vietas. Plkst.16.20 darbu adresē pabeidzis un aizturētais tika nogādāts ANPREN Tvaika ielā 2, kur

ieradušies plkst.16.35. /pers. B/ gan pa ceļam uz ekspertīzi, gan ekspertīzes telpās uzvedās izaicinoši, ņirgājoties par ārstiem un /Valsts amatpersona/.

Personai konstatēta alkohola reibums klīniski. Plkst. 16.53 darbu ANPREN pabeiguši un /pers. B/ tika nogādāts RRP KP /adrese/, kur policijas

darbinieki ieradušies plkst.17.40. Plkst.l7.55 /pers. B/ sāka sūdzēties par sāpēm sirdī un personai tika izsaukta NMP.

Policijas darbinieks iepazīstinājis /pers. B/ ar viņa tiesībām, pamatojoties uz 07.07.2009. MK noteikumiem Nr.735 „Kārtība, kādā personas tiek

ievietotas un turētas pagaidu turēšanas vietās un prasības šādu vietu aprīkošanai”, un /pers. B/ parakstījies Pagaidu turēšanas telpā ievietojamo aizturēto

personu instruktāžas žurnālā. Plkst.17.53 /pers. B/ tika ievietots pagaidu turēšanas telpā. Plkst.18.04 iecirknī ieradās NMP 137.brigāde un ārsts /pers.I/

apskatot /pers. B/, nolēma, ka hospitalizācija viņam nav nepieciešama.

Policijas darbinieks /Valsts amatpersona/ sastādījis Administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.244303 pēc Latvijas APK 186.panta otrās daļas par

dzīvošanu bez deklarētas dzīvesvietas, bet viņš sastādījis Administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.244304 pēc Latvijas APK 167.panta par huligānisku

uzvedību.

Policijas darbinieks /Valsts amatpersona/ vēlas piebilst, ka, strādājot adresē tika lietotas ķermeņa kameras /Nosaukums A/ Nr.X81043114 un

X81266317. Pēc dokumentācijas noformēšanas, lai nodrošinātu lietvedību par ļaunprātīgu nepakļaušanos pašvaldības policijas darbinieku likumīgajām

prasībām, pārtraukt pārkāpumu, pārstāt fiziski nepakļauties un kauties, kas kvalificējams pēc Latvijas APK 175.panta, /pers. B/ tika nogādāts VP RRP

Rīgas Kurzemes iecirknī /adrese/, kur ieradās plks.19.23. Plkst.19.25 /pers. B/ tika nodots VP darbiniekiem (lietas 6.lapa).

Lietas materiāliem pievienotā administratīvās aizturēšanas protokols apstiprina, ka /pers. B/ ir administratīvi aizturēts, lai nodrošinātu administratīvo

lietvedību (lietas 8.lapa).

N o 2018.gada 23.oktobra paskaidrojuma pie protokola redzams, ka /pers. B/ atteicies sniegt paskaidrojumus policijas darbiniekam (lietas

9.lapa).

Likuma /Nosaukums B/ 22.panta pirmā daļa nosaka, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgas prasības un rīkojumi, ko viņš

izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgām prasībām, ir sodāma.

Atbilstoši likuma /Nosaukums B/ 12.panta pirmās daļas 1.punktam policijas darbiniekam ir tiesības prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus

un citu rīcību, kas traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī pielietot pret likumpārkāpēju paredzētos piespiedu līdzekļus. Konkrētā gadījumā policijas

darbinieka izteiktie lūgumi pārtraukt pārkāpumu bija pamatoti. Pārkāpuma izdarīšanas vietā policijas darbinieki bija ieradušies pamatojoties uz personas

lūgumu novērst /pers. B/ darbības, ko bija uztvērusi kā apdraudējumu savai personai. Tādējādi ir konstatējama personas pretošanās policijas darbinieku

likumīgām prasībām likumpārkāpuma novēršanas un apstākļu noskaidrošanas laikā.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 20.marta spriedumā lietā Nr.SKA-68/2007 pausta atziņa, ja persona

uzskata, ka policijas darbinieka prasības konkrētajā gadījumā nav likumīgas, tad, nepakļaujoties šīm prasībām, persona uzņemas risku, ja vēlāk tiks

konstatēts, ka policijas darbinieku prasības bija likumīgas, bet pašas personas izdarītais vērtējums kļūdains, ka šo personu sauks pie administratīvās

atbildības par nepakļaušanos šīm prasībām. Turklāt konkrētajā gadījumā nerada šaubas, ka policijas darbinieka prasības pārtraukt pārkāpumu, fiziski

nepakļauties un kauties, kas bija nepieciešami lietas apstākļu noskaidrošanai, ir bijušas likumīgas un pamatotas.

Tādējādi administratīvā pārkāpuma lietā savāktie pierādījumi apstiprina faktu, ka /pers. B/ 2018.gada 23.oktobrī ļaunprātīgi nepakļāvās policijas

darbinieku likumīgajām prasībām, kad viņi pildīja dienesta pienākumus. Pastāvot šādiem apstākļiem, atzīstams, ka lietā ir savākti pietiekami pierādījumi,

kas apstiprina pārkāpēja /pers. B/ vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK 175.pantā un viņam par izdarīto pārkāpumu

uzliekams sods saskaņā ar Latvijas APK 32.panta pirmo daļu.

Nosakot sodu /pers. B/ saskaņā ar Latvijas APK 32.panta otro daļu, tiesa ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa

vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Administratīvais pārkāpums vērsts pret noteikto pārvaldes kārtību.

Par /pers. B/ personību protokolā norādīts, ka viņam ir faktiskā dzīvesvieta, par regulāru ikmēneša ienākumiem un apgādībā esošām personām ziņu

nav.

Informācijā, kas pieejama no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Integrētās Iekšlietu informācijas sistēmas ,,Personas identifikācijas risinājums”

2019.gada 20.februāra izdrukā par /pers. B/ sniegtā informācija apliecina, ka viņš iepriekš ir vairākkārt administratīvi sodīts, piemērotie sodi (naudas

sodi) nav izciesti. Kā arī ir krimināli sodīts(lietas 21.-27.lapa).

Pārkāpēja atbildību mīkstinoši apstākļi, saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu, nav konstatēti. Pārkāpēja atbildību pastiprinošie apstākļi, saskaņā ar

Latvijas APK 34.pantu, nav konstatēti.

Ievērojot norādīto, tiesa uzskata, ka soda mērķi – audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves

noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus, var panākt, piemērojot sankcija paredzēto bargāko soda veidu –

administratīvo arestu, atzīstot šo soda veidu par atbilstošu pārkāpējas personībai un pārkāpuma raksturam.

Tiesas rīcībā nav ziņu, kas dotu pamatu atzīt, ka pastāv Latvijas APK 31.panta otrajā daļā noteiktie apstākļi, kas liedz piemērot administratīvo

arestu.

Nosakot administratīvā soda veidu tiesa ņēma vēra to, ka lietas materiālos nav ziņu par personas mantisko stāvokli, līdz ar to ir pamatotas šaubas,

ka piemērojot sankcijā paredzēto vieglāko soda veidu – naudas sodu, sods netiks izpildīts. Turklāt pārkāpējam iepriekš piemērotie naudas sodi nav

izpildīti un /pers. B/ ir turpinājis izdarīt administratīvos pārkāpumus, līdz ar to tiesas ieskatā sankcijā paredzētais vieglākais soda veids – naudas sods,

nevar nodrošināt likumā noteiktā soda mērķa sasniegšanu.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar uz Latvijas APK 175., 289.l6 panta pirmo un ceturto daļas, tiesa

no s pri e da

atzīt par vainīgu /pers. B/, personas kods /personas kods/, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā un piemērot viņam administratīvo arestu uz 5 (piecas) diennaktīm.

Sprieduma izpildi uzdot Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirknim, /adrese/.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Tiesnese V.Vjatere