Court allows appeal against administrative detention for drunk driving due to second-group disability status.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative Regional Court partially allowed the appellant's appeal, modifying the first-instance decision to revoke the administrative detention order. The appellant, M.V., was convicted of drunk driving with a blood alcohol level of 1.65 per mille and initially sentenced to ten days in detention. The court found that M.V. qualifies as a second-group invalid based on medical certificates, which legally exempts such individuals from administrative detention under the Administrative Offences Law. Consequently, the court ordered the removal of the detention sentence while maintaining the conviction and other penalties.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 149.15panta 4. daļa; LAPK 31. panta 2. daļa: Administrative detention cannot be imposed on persons classified as second-group invalids due to permanent health conditions preventing self-care.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr.1-0021-08/8 143/AA43-0344-09/12
SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2009.gada 11.februārī
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs E.Puriņš, tiesneses S.Kanenbega un U.Mihailova,
piedaloties M.V.,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par M.V., /dzēsts personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtās daļas, sakarā ar M.V. apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneses 2008.gada 11.janvāra lēmumu daļā par administratīvā aresta piemērošanu.
Aprakstošā daļa
[1] 2007.gada 20.decembrī plkst.0825 Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes jaunākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA257723 par to, ka 2007.gada 20.decembrī plkst.0720 M.V. Rīgā pa Kr.Valdemāra ielu no Ķīpsalas ielas puses Citadeles ielas virzienā vadīja automašīnu Audi-100, valsts reģistrācijas numurs /dzēsta numura zīme/, būdams alkohola reibumā – alkohola koncentrācija asinīs 1,65 promiles. Pārbaude veikta ar alkometru Lion SD-400 Nr.030794D. Tādējādi pārkāpts Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” 39.1.2. un 35.1 punkta prasības. Atbildība par minēto pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.15panta ceturtajā daļā.
[2] Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneses 2008.gada 11.janvāra lēmumu M.V. atzīts par vainīgu LAPK 149.15panta ceturtajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā un M.V. piemērots administratīvais arests uz 10 diennaktīm, naudas sods Ls 500 apmērā un atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 gadiem. Lēmumā norādīti turpmāk minētie argumenti. [2.1] M.V. tiesas sēdē savu vainu pārkāpuma izdarīšanā vaļsirdīgi atzina, izdarīto nožēlo un paskaidroja, ka notikuma dienā bija izdzēris alu un vienu glāzi viskija, pēc kā brauca uz savu darba vietu meklēt maku. Tiesas sēdē M.V. izteica lūgumu par iespējamā administratīvā aresta izpildes atlikšanu, jo nepieciešams noregulēt jautājumus, kas saistīti ar darba automašīnas izņemšanu no stāvvietas. [2.2] Pārkāpēja vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pierādīta ar paša M.V. paskaidrojumiem, lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā. [2.3] Nosakot sodu, tika ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis. Par apstākļiem, kas mīkstina atbildību par administratīvo pārkāpumu, tiesnese atzīst to, ka pārkāpējs savu vainu vaļsirdīgi atzina un izdarīto nožēloja. Par apstākļiem, kas pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu, tiesnese atzīst to, ka pārkāpējs administratīvo pārkāpumu izdarīja pilsētas teritorijā, kur ir palielināta satiksmes intensitāte, iedzīvotāju skaits, līdz ar ko tika radīts sabiedrības apdraudējums.
[3] Par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneses 2008.gada 11.janvāra lēmumu M.V. iesniedza apelācijas sūdzību, kurā lūgts atbrīvot no administratīvā aresta vai to aizstāt ar citu sodu. Apelācijas sūdzībā norādīts, ka M.V. 1997.,1998. un 1999.gados tika veiktas trīs mugurkaula operācijas, kā arī piešķirta otrā invaliditātes grupa, no kuras M.V.labprātīgi atteicās, lai varētu strādāt un apgādāt ģimeni, kurā aug nepilngadīgs bērns. M.V. pašreizējais stāvoklis atbilst otrās grupas invaliditātei un kādreiz gūtā smadzeņu un muguras trauma izskaidro pastiprinātu psihisko uzbudinājumu un alkohola izvadīšanās ātruma no organisma aizkavēšanos. Šis M.V. ir vienīgais pārkāpums viņa
28 gadus ilgajā vadītāja stāža laikā.
[4] Tiesas sēdē M.V. apelācijas sūdzību uzturēja uz tajā minētajiem motīviem, kā arī iesniedza izrakstu no pacienta medicīniskās kartes, kurā ārsts-neirologs norādījis, ka M.V. veselības stāvoklis uz minētā izraksta izdarīšanas brīdi, 2009.gada 16.janvāri, atbilst otrās grupas invaliditātei.
Motīvu daļa
[5] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies M.V. paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka M.V. apelācijas sūdzība ir apmierināma.
[6] Saskaņā ar LAPK 149.15panta ceturto daļu par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, (..) transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no 10 līdz
15 diennaktīm, uzliek naudas sodu 500 latu apmērā un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 2 gadiem.
[7] M.V. neapstrīd faktu, ka 2007.gada 20.decembrī plkst.0720 Rīgā pa Kr.Valdemāra ielu no Ķīpsalas ielas puses Citadeles ielas virzienā vadīja automašīnu, atrodoties alkohola reibumā, kāds tika konstatēts ar lietā esošajiem materiāliem. Lietā ir strīds par to, vai Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnese varēja M.V. piemērot administratīvo arestu.
[8] Saskaņā ar LAPK 31.panta otro daļu administratīvo arestu nevar piemērot personai, kura nav sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu, pirmās vai otrās grupas invalīdam, grūtniecei, kā arī personai, kura ir vienīgais aizbildnis bērnam, kas nav sasniedzis divpadsmit gadu vecumu.
[9] Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka M.V. savai apelācijas sūdzībai ir pievienojis ārsta-neirologa A.V. 2008.gada 23.janvārī izdotu izrakstu no pacienta medicīniskās kartes, kurā norādīts, ka M.V. 2003.gadā tika piešķirta otrās grupas invaliditāte, no kuras M.V. atteicās. Tāpat minētajā izrakstā norādīts M.V. veselības problēmu raksturojums, kas ierobežo M.V. kustības un sevis patstāvīgas apkopšanas spējas. Ārstsneirologs atzinis, ka M.V. pašreizējais stāvoklis (uz 2008.gada 23.janvāri) atbilst otrās grupas invaliditātei. Līdz lietas izskatīšanai pēc būtības apelācijas instancē apgabaltiesā saņemts 2009.gada 16.janvārī ārsta-neirologa A.V. izdots izraksts no pacienta medicīniskās kartes, kurā norādīts, ka joprojām M.V. veselības stāvoklis atbilst otrās grupas invaliditātei. Administratīvā apgabaltiesa, izvērtējot minētos dokumentus, atzīst, ka ir pamats uzskatīt, ka M.V. veselības problēmām ir pastāvīgs raksturs, turklāt tāds, kas liedz M.V. bez papildus palīdzības sevi apkopt administratīvā aresta izciešanas laikā. Ņemot vērā minētos apsvērumus, Administratīvās apgabaltiesas ieskatā ir pamats M.V. pielīdzināt otrās grupas invalīdam un nepiemērot viņam administratīvo arestu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
286. panta otrās daļas 5.punktu un ceturto daļu, 286.14pantu,
Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda: Grozīt Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneses 2008.gada 11.janvāra lēmumu, nosakot, ka M.V. netiek piemērots administratīvais arests uz desmit diennaktīm. Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā no tā sastādīšanas dienas.
Tiesas sēdes priekšsēdētājs (paraksts) E.Puriņš
Tiesneses (paraksts) S.Kanenberga
(paraksts) U.Mihailova
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis E.Puriņš Rīgā 2009.gada 11.februārī