Court dismisses request to remove guardian and appoint new one due to lack of statutory grounds and insufficient evidence.

NORAKSTS

Lieta Nr.A42547207

(A-0933-09/4)

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2009.gada 26.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese D.Ābele,

piedaloties pieteicēja E. G. pilnvarotajam pārstāvim J.M., atbildētāju Rīgas pilsētas

pašvaldību pārstāvošās iestādes – Rīgas bāriņtiesas – pilnvarotajai pārstāvei Ilutai Bērziņai

un trešās personas I. D. pilnvarotajai pārstāvei I.M.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu E. G. pieteikumā par jauna administratīva

akta izdošanu par I.D. atcelšanu no aizgādņa pienākuma pildīšanas A.K. atstātajam

mantojumam un E.G. iecelšanu par aizgādni A.K. atstātajam mantojumam.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas bāriņtiesas (turpmāk – Bāriņtiesa) 2007.gada 6.jūnija lēmumu

Nr.16/1235 (turpmāk – Lēmums), pamatojoties uz Civillikuma 355., 661., 662., 663., 665.

pantu, Bāriņtiesu likuma 40.panta pirmās daļas 4.punktu un otro daļu, 49.panta pirmo un otro

daļu, I. D. tika iecelta par aizgādni 2005.gada 30.jūlijā mirušās A. K. atstātajam mantojumam,

E. G. tika atteikts iecelt viņu par aizgādni 2005.gada 30.jūlijā mirušās A. K. atstātajam

mantojumam, kā arī nolemts uzlikt par pienākumu I.D. sastādīt mantojuma sarakstu un ik

gadu līdz 1.februārim sniegt Bāriņtiesā norēķinu par mantas pārvaldību, izbeidzoties

aizgādībai, iesniegt galīgo norēķinu.

Lēmumā konstatēts:

[1.1] Bāriņtiesā saņemts I.D. iesniegums ar lūgumu iecelt viņu par aizgādni A.K.

atstātajam mantojumam. Bāriņtiesā saņemts arī E.G. iesniegums ar lūgumu iecelt viņu par

aizgādni A.K. atstātajam mantojumam.

[1.2] A.K. mirusi 2005.gada 30.jūlijā, par ko Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļas

miršanas reģistrā 2005.gada 3.augustā izdarīts ieraksts Nr.6047. Ar Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas 2007.gada 7.marta lēmumu civillietā Nr.C30-l304/7-2007 nodibināta

aizgādnība 2005.gada 30.jūlijā mirušās A.K. atstātajam mantojumam. Tiesas nolēmums

stājies likumīgā spēkā 2007.gada 20.martā.

[1.3] Bāriņtiesas sēdē I.D. iesniegumu uzturēja un paskaidroja, ka ar A.K. dzīvojusi

kaimiņos no 1969.gada. A.K. faktiski kļuvusi par viņas ģimenes locekli, jo A.K. bērnu un

ģimenes nebija. I.D. veikusi A.K. visus maksājumus, pirkusi pārtiku, gatavojusi ēdienu, jo no

2003.gada vasaras A.K. savu dzīvokli netika atstājusi, tā kā bija grūtības pārvietoties. E.G.

pie A.K. viņa nekad neesot redzējusi, pie A.K. ciemojusies E.G. māte, kura mirusi jau

1991.gadā. A.K. izsūtīja no Latvijas 1940.gadā. Māte un brālis mira izsūtījumā. A.K. nebija

precējusies. Arī pēc A.K. nāves turpinājusi rūpēties par A.K. īpašumu, maksājusi nodokli,

pieskatījusi dzīvokli.

[1.4] I.D. pilnvarotā persona I.Malahovska Bāriņtiesas sēdē norādīja, ka nav

pierādījumu tam, ka miruši A.K. 1.-3.šķiras mantinieki. I.D. ir pietiekamas zināšanas un

spējas, lai veiktu mantojuma aizgādņa pienākumus.

[1.5] Bāriņtiesas sēdē E.G. iesniegumu uzturēja un paskaidroja, ka ir nodibināta

aizgādnība A.K. mantojumam un nepieciešams to pārvaldīt. Ir ieguvis humanitāro izglītību.

Pašreiz strādā Latvijas Kara muzejā, bet ir pieredze arī saimnieciskajā darbā. A.K. pazīst

kopš 1957.gada. Viņa māte palīdzējusi A.K., kad A.K. atgriezusies no izsūtījuma. A.K. tēvs

un viņa vectēvs ir brāļi. A.K. tēvs pazudis Ķīnā, māte mirusi izsūtījumā. Pēdējais radinieks

A.K. bijusi viņa māte, kura mirusi 1991.gadā. Uzskata, ka ir vajadzīgās prasmes un

atbildība aizgādņa amatam.

[1.6] E.G. pilnvarotā persona J.M. Bāriņtiesas sēdē norādīja, ka Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesā atrodas civillieta, kur mirusī A.K. aicināta kā atbildētāja strīdā,

kas izriet no lietu tiesībām. Vidzemes priekšpilsētas tiesā ir prasība pret I.D. par A.K.

testamenta atzīšanu par spēkā neesošu, tāpēc lūdz vērtēt I.D., kura aicināta kā atbildētāja

strīdā par testamenta viltojumu, spējas realizēt aizgādņa pienākumus. Uzskata, ka E.G.

prasmes un atbildība ir pietiekamas, lai veiktu aizgādņa pienākumus.

[1.7] Saskaņā ar 2005.gada 29.jūlijā sastādīto testamentu, A.K. visu savu mantu, tai

skaitā dzīvokli /adrese/, Rīgā, nekustamo īpašumu adrese/, Rīgā, kā arī viņai piederošos

naudas līdzekļus akciju sabiedrībā ,,SEB Latvijas Unibanka” novēlējusi I.D.. Lietā nav

pierādījumu, ka testaments būtu atzīts par spēkā neesošu. I.D. ir rūpējusies par A.K. viņas

dzīves laikā, pirkusi pārtiku, gatavojusi viņai ēdienu, kopusi A.K., veikusi visus maksājumus,

segusi bēru izdevumus, kopj A.K. kapa vietu, ko apliecina I.D. iesniegtās maksājumu kvītis.

I.D. pēc A.K. nāves rūpējusies par viņas dzīvokļa apsardzību, maksājusi nodokļus. I.D.

apliecināja, ka viņai ir pietiekošas zināšanas un spējas mantas pārvaldībā un viņa spēs veikt

aizgādņa pienākumus.

[1.8] E.G. ir mirušās A.K. ceturtās šķiras likumiskais mantinieks, un, kā viņš

paskaidroja Bāriņtiesā, ka pie A.K. viņas dzīves laikā bijis tikai dažas reizes. Ar A.K. tikusies

viņa māte, kura mirusi 1991.gadā. Bāriņtiesai nav pamata apšaubīt E.G. spējas veikt

aizgādņa pienākumus, taču uzskata, ka jāņem vērā A.K. izteiktā griba, jo Bāriņtiesai nav

pamata apšaubīt testamentā izteiktā atbilstību viņas gribai. Jāņem vērā, ka I.D. ilgstoši

rūpējusies gan par A.K. viņas dzīves laikā, gan par viņas mantu, un turpinājusi rūpēties par

A.K. mantu arī pēc viņas nāves. Līdz ar to Bāriņtiesa atzīst, ka par mantojuma aizgādni

ieceļama I.D..

[2] 2007.gada 9.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts E.G. (turpmāk –

pieteicēja) pieteikums par Lēmuma atcelšanu un jautājuma nodošanu jaunai izskatīšanai

Bāriņtiesai. Pieteikumā norādīti šādi apsvērumi:

[2.1] 2005.gada 29.jūlijā A.K. sastādīja savu pēdējās gribas aktu jeb privātu

testamentu. Testaments sastādīts, piedaloties diviem lieciniekiem - I. K. un O.V.. Norādot

minēto testamentu kā patiesu dokumentu, kas nesatur viltojumu, I.D. iesniegusi kopā ar

iesniegumu par apstiprināšanos mantošanas tiesībās Rīgas apgabaltiesas zvērinātam notāram,

un no apliecības par pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanu, kas iereģistrēta aktu un

apliecinājumu grāmatā 2005.gada 18.oktobrī ar Nr.18611, izriet, ka ar minēto privāto

testamentu A.K. visu savu mantu, tai skaitā dzīvokli adrese/, īpašumu adrese/, kā arī viņai

piederošo bankas kontu akciju sabiedrībā „Latvijas Unibanka”, novēlējusi atbildētājai I.D..

[2.2] Uzskatot, ka minētais testaments nav sastādīts atbilstoši likuma prasībām un

rada šaubas par testamentā izteiktā atbilstību A.K. patiesajai gribai, pieteicējs Vidzemes

priekšpilsētas tiesā lūdza noteikt rokraksta ekspertīzi. Ar 2006.gada 17.jūlija eksperta

atzinumu Nr.1034, konstatēts, ka parakstu A.K. vārdā 2005.gada 29.jūlija testamentā pēc

vārdiem „A. K.” nav izpildījusi pati A.K., bet gan kāda cita persona, to atdarinot.

[2.3] Pieteicējs uzskata, ka I.D. nevajadzētu būt par mantojuma masas aizgādni, jo,

vadoties no dokumentiem, kas uzrādīti neapliecinātu kopiju veidā Bāriņtiesai – A.K. dzīves

laikā veiktiem maksājumiem un maksājumiem no nenoskaidrotiem finanšu avotiem,

iespējams, izšķērdējot mantojuma atstājējas mantu, un kuri nav bijuši jāveic ne A.K. dzīves

laikā, ne viņas mantojumam – proti, nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi par nekustamo

īpašumu adrese/, Rīgā, kas saskaņā ar spēkā esošo nomas līgumu jāveic SIA ,,Teikas nami”,

kur I.D. nav nekad griezusies jautājumā par šo saistību izpildi.

[2.4] Pieteicējs ir mirušās A.K. vienīgais ceturtās šķiras likumiskais mantinieks,

saskaņā ar Civillikuma 404., 398., 399., 403.pantu realizējot savas tiesības, ir pieteicies

notāra izsludinātajā termiņā 2005.gada 22.novembrī uz A.K. atstāto mantojumu.

[2.5] Pieteicējs ir interesējies par A.K. īpašumiem, to uzturēšanu, kā arī par visiem ar

to saistītajiem jautājumiem, savu iespēju robežās par visām šīm lietām, risinājis visus

dokumentu procesus, apzinājis mantas sastāvu, ievērojot to, ka pieteicējam ir divas augstākās

izglītības, ir strādājis atbildīgā darbā par Valsts Kara muzeja direktora vietnieku un

strādāja muzejā joprojām, līdz ar to pieteicēja prasmes un iemaņas, un atbildība ir

pietiekamas nepieciešamajām aizgādņa īpašībām.

[2.6] Bāriņtiesa ir pārkāpusi Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL)

67.panta otrās daļas ceturto apakšpunktu, jo Lēmums nesatur SIA „Exler LTD”

paskaidrojumus un motīvus, kā arī no paša pieteikuma pieņemšanas fakta izriet, ka

uzņēmumam tika liegtas iespējas tos sniegt un būt uzklausītam tieši jautājuma par

reģistrāciju ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā izskatīšanā, jo

minētais lēmums neradīja tiesiskas sekas atbilstoši APL 81.panta piektajai daļai. Bāriņtiesa ir

pārkāpusi arī APL 10. un 56.panta piekto daļu, kā arī 67.panta ceturto, piekto un sesto daļu.

[2.7] Bāriņtiesas lēmums nav tiesisks, jo tajā nav analizēti faktiskie lietas apstākļi,

nav ņemts vērā, ka Bāriņtiesā tika iesniegts kompetentas iestādes atzinums par testamenta

viltojumu. Bez tam testamentā nav pausta A.K. griba par aizgādņa iecelšanu, kā arī nav

ņemts vērā, ka starp abiem aizgādņa kandidātiem pastāv strīds par dokumenta viltojumu un

tiesā ierosināta lieta par testamenta atzīšanu par spēkā neesošu.

[3] Atbildētāju pārstāvošā iestāde – Rīgas Bāriņtiesa (turpmāk – atbildētājs) –

2007.gada 23.augustā rakstveida paskaidrojumā tiesai pieteikumu neatzīst, uzskata to par

nepamatotu un pilnā apmērā noraidāmu, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem apsvērumiem,

papildus norādot, ka Lēmums ir pieņemts, ņemot vērā A.K. mantojuma masas intereses.

[4] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāvis uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu,

pamatojoties uz pieteikumā tiesai norādītajiem apstākļiem, un iesniedza tiesai rakstveida

paskaidrojumus, papildus norādot, ka lūdz pieteicējam labvēlīga administratīva akta

izdošanu. Tāpat pieteicēja pārstāvis norādīja, ka par A.K. nāvi uzzinājis no sludinājuma

Rīgas balsī. Pieteicējs nesazvanījās ar A.K. katru dienu, lai noskaidrotu, vai viņa ir vesela,

starp pieteicēju un A.K. nebija tik ļoti ciešas attiecības. Pieteicējs ir nosūtījis pa pastu vēstuli,

kur lūdz atsūtīt dokumentu kopijas par bēru izdevumiem un konta numuru, lai varētu

pārskaitīt naudu, taču atbildi nav saņēmis. Pieteicējs, ciemojoties pie A.K., I.D. tur nav

redzējis.

Tiesas sēdē atbildētāju pārstāvošās iestādes pārstāve pieteikumu neatzina un lūdza

noraidīt, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumā tiesai norādītajiem apstākļiem, papildus

norādot, ka I.D. pilda savus pienākumus, sūdzības nav saņemtas, atskaite par pagājušo gadu

ir saņemta.

Tiesas sēdē trešās personas pārstāve pieteikumu uzskatīja par nepamatotu un lūdza

noraidīt, norādot, ka trešā persona aprūpēja A.K., kura pēdējos divus gadus no dzīvokļa

neizgāja, veica maksājumus, apglabāja, joprojām kopj kapa kopiņu, kā arī rūpējas par

dzīvokli. Nav nekādu pierādījumu, ka pieteicējs ir 4.pakāpes mantinieks. Lietā nav strīda par

to, ka Vidzemes priekšpilsētas tiesā ir ierosināta tiesvedība starp pieteicēju un trešo personu

par testamenta atzīšanu par spēkā nesošu, taču administratīvā procesa ietvaros nav vērtējami

civillietā iesniegtie pierādījumi. Ar A.K. kontaktējās pieteicēja māte, pieteicējs ar A.K. nav

kontaktējies. Uz maksājumu rēķiniem ir trešās personas paraksti.

Motīvu daļa

[5] No pieteikuma un rakstveida paskaidrojuma tiesai izriet, ka prasījums ir vērsts uz

jauna, pieteicēja interesēm atbilstoša administratīvā akta izdošanu par I.D. atcelšanu no A.K.

atstātā mantojuma aizgādņa pienākuma pildīšanas un E.G. iecelšanu par aizgādni A.K.

atstātajam mantojumam.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2008.gada 10.aprīļa

spriedumā lietā Nr.SKA-100/2008 ir norādījis, ka “izskatot pieteikumu par labvēlīga

administratīvā akta izdošanu, nelabvēlīgais administratīvais akts, ar kuru iestāde atteikusi

apmierināt pieteicēja prasījumu, ir vērtējams vienīgi kā lietas iepriekšējās ārpustiesas

izskatīšanas rezultāts, tas ir, priekšnoteikums, lai persona varētu vērsties tiesā ar pieteikumu

par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, bet šī nelabvēlīgā administratīvā akta atcelšana

nav patstāvīgs pieteikuma priekšmets. Šāda nostādne izriet no apstākļa, ka atteikuma izdot

labvēlīgu aktu, kas ir negatīvs administratīvais akts, atcelšana nedod

pieteicējam labumu, kuru viņš vēlas iegūt (sk. Senāta 2007.gada 4.janvāra sprieduma lietā

Nr.SKA-14/2007 17.punktu).

Lai uzdotu iestādei izdot labvēlīgu administratīvo aktu, tiesai ir jāpārbauda, vai

tiesību normas piešķir personai tiesības no attiecīgā publisko tiesību subjekta prasīt to

labumu, kuru persona ietvērusi savā prasījumā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Ja

piemērojamā tiesību norma nosaka noteiktus tiesiskus un faktiskus apstākļus attiecīgā labuma

saņemšanai, tiesai jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā attiecīgie apstākļi ir iestājušies (sk.

Senāta 2007.gada 12.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-118/2007 10.punktu), proti, jāpārbauda,

vai pastāv labvēlīga administratīvā akta izdošanas priekšnoteikumi. Pamats izdot personai

labvēlīgu administratīvo aktu ir tad, ja pastāv visi tā izdošanas priekšnoteikumi (sk. Senāta

2007.gada 14.marta sprieduma lietā Nr.SKA-84/2007 9.1.punktu). Turklāt, izvērtējot

prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesa nav saistīta ar administratīvā akta

pamatojumā norādītajiem argumentiem. Proti, lemjot par labvēlīga administratīvā akta

izdošanu, tiesai neatkarīgi no iestādes lēmumā (atteikumā) ietvertā pamatojuma ir objektīvi

jāizvērtē, vai pieteicējam ir tiesības uz labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Ja tiesa norāda

uz kādu obligātu apstākli, kuram būtu jābūt, bet kurš konkrētajā gadījumā nav iestājies, tiesa

var noraidīt prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, arī neanalizējot, vai ir

iestājušies pārējie tiesību normā minētie apstākļi. (sal. Senāta 2007.gada 12.aprīļa

sprieduma lietā Nr.SKA-118/2007 10.punktu)”.

Ievērojot iepriekš minēto, tiesai konkrētajā gadījumā ir jāpārbauda, vai pastāv

priekšnoteikumi jauna administratīva akta izdošanai par I.D. atcelšanu no aizgādņa

pienākuma pildīšanas A.K. atstātajam mantojumam un E.G. iecelšanu par aizgādni A.K.

atstātajam mantojumam.

Tiesa, noklausoties procesa dalībnieku paskaidrojumus, kā arī izvērtējot lietas

materiālus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

[6] Tiesa konstatē šādus faktiskos apstākļus:

[6.1] 2005.gada 30.jūlijā mirusi A.K. (lietas lapa 24).

[6.2] Ar 2005.gada 29.jūlija testamentu A.K. visu savu mantu, t.sk., dzīvokli /adrese/,

nekustamo īpašumu /adrese/, kā arī bankas kontu Unibankā novēl I.D. (lietas lapa 77).

[6.3] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2007.gada 7.marta lēmumu

civillietā Nr.C30-l304/7-2007 nolemts nodibināt aizgādnību mirušās A.K. mantojumam

(lietas lapa 22).

[6.4] Saskaņā ar ierakstu Zemesgrāmatā A.K. piederēja dzīvokļa īpašums un pie

dzīvokļa īpašuma piederošā kopīpašuma domājamā daļa /adrese/, Rīgā (lietas lapa 36) un

zemes gabals /adrese/, Rīgā (lietas lapa 3739).

[6.5] 2005.gada 22.novembrī pieteicējs zvērinātam notāram ir iesniedzis mantojuma

iesniegumu ar lūgumu apstiprināt viņu mantojuma tiesībās uz A.K. atstāto matojumu (lietas

lapa 35).

[6.6] 2007.gada 3.aprīlī I.D. iesniedza Bāriņtiesai iesniegumu, ar kuru lūdza iecelt

sevi par aizgādni A.K. atstātajam mantojumiem (lietas lapa 40).

[6.7] 2007.gada 16.aprīlī pieteicējs iesniedza Bāriņtiesai iesniegumu, ar kuru lūdza

iecelt sevi par aizgādni A.K. atstātajam mantojumam (lietas lapa 21).

[6.8] 2006.gada 17.jūnija Valsts tiesu ekspertīžu biroja eksperta atzinumā civillietā

Nr.C30-1220/8 Nr.1034 secināts, ka parakstu A.K. vārdā 2005.gada 29.jūlija testamentā pēc

vārdiem „A. K.” nav izpildījusi pati A.K., bet gan kāda cita persona, to atdarinot (lietas lapa

81).

[6.9] 2007.gada 5.jūnijā pieteicējs iesniedza Bāriņtiesai pieteikuma papildinājumus,

ar kuriem lūdza iecelt sevi par aizgādni A.K. atstātajam mantojumam (lietas lapa 78-80).

[6.10] Saskaņā ar 1996.gada 1.janvāra apsardzes pakalpojuma sniegšanas līgumu

starp A.K. un pakalpojuma sniedzēju I.D. tiek norādīta kā persona, kuru A.K. pilnvaro savas

prombūtnes laikā (lietas lapa 44).

[6.11] Saskaņā ar 2005.gada 27.aprīļa pilnvaru (lietas lapa 45) A.K. pilnvaro I.D.

atvērt kontus AS „SEB Unibanka” kontā, pārskaitīt A.K. piederošos naudas līdzekļus.

[6.12] I.D. apmaksājusi A.K. apbedīšanas pakalpojumus (lietas lapa 46-48).

[6.13] I.D. apmaksājusi A.K. 2005.gada jūlija rēķinu par dzīvokli /adrese/ (lietas lapa

50); elektrību par 2004.-2005.gadu (lietas lapa 51-61, 74-75), gāzi (lietas lapa 62), dzīvokļa

apsardzību (lietas lapa 72-73); 2006.gadā veikti maksājumi par zemes nodokli par nekustamo

īpašumu /adrese/, Rīgā (lietas lapa 62-65), nekustamā īpašuma nodokli par 2004. un

2005.gadu (lietas lapa 67-68).

[6.14] Saskaņā ar Latvijas Valsts vēstures arhīva izziņu (lietas lapa 27-26) A. K. un

viņa sievai I. bija divi dēli J.K. un V. K.. V. K. bija meita A. K. (Tieslietu ministrijas

Dzimsarakstu departamenta Arhīva nodaļas izziņa, lietas lapa 25). Savukārt J. K. bija meita

A.K. (Dzimšanas apliecība, lietas lapa 28), kurai laulībā ar A.G. ir dzimis dēls E.G. (lietas

lapa 29-30).

[6.15] 2007.gada 6.jūnijā pieņemts Lēmumus (lietas lapa 9-11).

[7] Tiesa konstatē, ka lietā ir strīds par to, vai A.K. atstātajam mantojumam ieceltā

aizgādne I.D. ir atceļama no aizgādņa pienākuma pildīšanas un E.G. ir ieceļams par aizgādni

A.K. atstātajam mantojumam.

[8] Likumdevējs ir piešķīris pilnvarojumu bāriņtiesām lemt par aizgādņu iecelšanu

atstātajam mantojumam un atcelšanu no šo pienākumu pildīšanas.

[8.1] Tādējādi saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 40.panta pirmās daļas 4.punktu bāriņtiesa

saskaņā ar tiesas lēmumu par aizgādnības nodibināšanu ieceļ aizgādni mantojumam.

[8.2] Savukārt bāriņtiesa aizgādņus pirmām kārtām izvēlas no Civillikuma 355. vai

661.pantā minētajām personām un pārliecinās, vai izraudzītajai personai ir nepieciešamās

spējas un īpašības (Bāriņtiesu likuma 40.panta otrā daļa).

[8.3] Aizgādņus pār pilngadīgajiem pēc tiesas sprieduma ieceļ attiecīgā bāriņtiesa,

kurai pirmajā kārtā par aizgādni ir jāieceļ aizgādnībā nododamā laulātais vai kāds no

tuvākajiem radiniekiem, kā arī jāievēro tās personas pēdējās gribas rīkojums, kura atstājusi

viņam mantojumu (Civillikuma 355.pants).

[8.4] Aizgādņus izrauga mantojuma lietā ieinteresētās personas un, ja viņiem ir

vajadzīgās īpašības, apstiprina bāriņtiesa. Bet kad lietā ieinteresētās personas nevienu

neieteic par aizgādni, tad aizgādņus ieceļ pati bāriņtiesa (Civillikuma 661.pants).

[8.5] Savukārt Bāriņtiesu likuma 40.panta piektā daļa noteic, ka bāriņtiesa lemj par

cita aizgādņa iecelšanu, ja: 1) konstatē pārkāpumus aizgādņa rīcībā; 2) aizgādnis ir atcelts no

aizgādņa pienākumu pildīšanas; 3) aizgādnis ir miris.

[9] Tiesas ieskatā no iepriekš minētajām normām ir izdarāmi vairāki secinājumi,

pirmkārt, par aizgādni atstātajam mantojumam pirmām kārtām ieceļ mantojuma atstājēja

laulāto vai kādu no tuvākajiem radiniekiem, otrkārt, ievēro tās personas pēdējās gribas

rīkojumu, kura atstājusi mantiniekam mantojumu, treškārt, jāpārliecinās, vai pirmajos divos

gadījumos minētajām personām ir vajadzīgās spējas un īpašības, un, ceturtkārt, ja nav laulāto,

tuvāko radinieku vai pēdējās gribas rīkojuma attiecībā uz mantojuma aizgādni, tad, tiesas

ieskatā, izraugoties aizgādni, galvenais un noteicošais kritērijs ir tas, vai personai piemīt

nepieciešamās spējas un īpašības pārvaldīt mantojumu.

Savukārt, lai ieceltu citu aizgādni atstātajam mantojumam, nepieciešams konstatēt

kādu no iepriekš minētajiem pamatiem, proti, 1) ir konstatēts pārkāpums aizgādņa rīcībā, 2)

aizgādnis ir atcelts no aizgādņa pienākumu pildīšanas, 3) aizgādnis ir miris. Savukārt pamats

atcelt aizgādni no pienākumu pildīšanas būtu konstatējums, ka ieceltajam aizgādnim nav

nepieciešamo spēju un īpašību pārvaldīt mantojumu.

Tāpat tiesas ieskatā nepieciešams pārbaudīt, vai, ieceļot aizgādni, nav pārkāpts

Bāriņtiesu likuma 40.panta otrajā daļā nostiprinātais princips, ka pirmām kārtām par aizgādni

ieceļ mantojuma atstājēja laulāto vai kādu no tuvākajiem radiniekiem, un vai ir ievērots tās

personas pēdējās gribas rīkojums, kura atstājusi mantojumu.

[10] Tātad Civillikuma 355.pants noteic, ka ir arī jāievēro tās personas pēdējās gribas

rīkojums, kura atstājusi viņam mantojumu. Tiesas ieskatā šī tiesību norma nav tulkojama

tādējādi, ka mantojuma atstāšana konkrētai personai ir vērtējama kā tāda, ka mantojuma

atstājējs vienlaicīgi ir paudis gribu iecelt viņu arī par mantojuma aizgādni, bet gan ir

tulkojama tādējādi, ja mantojuma atstājējs ir paudis savu gribu par īpašas personas iecelšanu

par mantojuma aizgādni, tad šī griba ir ņemama vērā. Tiesas ieskatā to vēl jo vairāk

pastiprina arī šī panta atrašanās Civillikuma otrajā apakšnodaļā „Aizgādnība pār

pilngadīgajiem”, kas regulē aizgādnību pār garā slimiem, aizgādnību pār personām izlaidīgas

vai izšķērdīgas dzīves dēļ un aizgādnību pār promesošo un pazudušo personu mantu, proti,

aizgādnību pār tādām personām, kuras pašas nav spējīgas pārvaldīt savu mantu (mantojumu)

un tādēļ šīs mantas (mantojuma) pārvaldīšanai ir ieceļams aizgādnis. Konkrētā gadījumā

lietas materiālos esošajā testamenta kopijā nav norādīts, ka A.K. par mantojuma aizgādni

vēlas iecelt kādu konkrētu personu, lai gan manta ir novēlēta I.D..

Lietā nav strīda par to, ka I.D. nav A.K. radiniece. Tāpat lietā nav strīda, ka vispārējās

jurisdikcijas tiesā ir ierosināta tiesvedība par A.K. atstātā testamenta atzīšanu par spēkā

neesošu un saskaņā ar 2006.gada 17.jūnija Valsts tiesu ekspertīžu biroja eksperta atzinumu

civillietā Nr.C30-1220/8 Nr.1034 parakstu A.K. vārdā 2005.gada 29.jūlija testamentā pēc

vārdiem „A. K.” nav izpildījusi pati A.K., bet gan kāda cita persona, to atdarinot (lietas lapa

81). Eksperta atzinums (par to, ka testamentu nav parakstījusi testatore) ir tikai viens no

pierādījumiem civillietā, lemjot par testamenta īstenumu, un tas nevar kalpot par pamatu tam,

lai pirms tiesas nolēmuma atzītu, ka tādēļ vien I.D. ir atceļama no aizgādņa pienākumu

pildīšanas. Savukārt, ja vispārējās jurisdikcijas tiesa atzīs testamentu par spēkā neesošo, kā

arī likumā noteiktā kārtībā tiks pierādīts, ka I.D. ir saistīta ar testatora paraksta viltošanu, tad

tiesas ieskatā šis apstāklis, iespējams, gan varētu tikt atzīts par pamatu aizbildņa atcelšanai no

pienākumu pildīšanas.

Civillikuma 404.pants noteic, ka mantošanas kārtības ziņā izšķir četras likumisko

mantinieku šķiras: 1) pirmā šķirā manto, bez pakāpju tuvuma izšķirības, visi tie mantojuma

atstājēja lejupējie, starp kuriem, no vienas puses, un mantojuma atstājēju, no otras puses, nav

citu lejupējo, kam būtu tiesība mantot; 2) otrā šķirā manto mantojuma atstājēja pēc pakāpes

tuvākie augšupējie, kā arī mantojuma atstājēja īstie brāļi un māsas un pirms viņa mirušo īsto

brāļu un māsu bērni; 3) trešā šķirā manto mantojuma atstājēja pusbrāļi un pusmāsas un pirms

viņa mirušo pusbrāļu un pusmāsu bērni; 4) ceturtā šķirā manto pārējie pēc pakāpes tuvākie

sāņu radinieki, neizšķirot pilnīgo radniecību no nepilnīgās.

No tiesā iesniegtajiem dokumentiem izriet, ka pieteicēja mātes tēvs ir mantojuma

atstājējas A.K. tēva brālis (lietas lapa 25-30). Kā pieteikumā tiesai norādījis pieteicējs, viņš ir

4.šķiras mantinieks. Tiesas ieskatā 4.šķiras mantinieks nav atzīstams par tuvāko radinieku

Civillikuma 404.panta izpratnē, jo tā ir pēdējā šķira, kurā manto visi pārējie tuvākie sāņu

radinieki, kas nav iekļauti 1.-3.šķirā.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka ne pieteicējs, ne trešā persona nav iekļaujama to personu

skaitā, kuras saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 40.panta otro daļu pirmām kārtām ieceļ par

mantojuma aizgādņiem. Līdz ar to tiesa vērtē, vai pastāv pamats atcelt I.D. no aizbildņa

pienākumu pildīšanas, t.i., vai I.D. ir nepieciešamās spējas un īpašības mantojuma aizgādņa

pienākuma pildīšanai, un iecelt citu aizgādni.

[11] Kā tiesa jau atzina, lai ieceltu citu aizgādni atstātajam mantojumam,

nepieciešams konstatēt kādu no iepriekš minētajiem pamatiem, proti, 1) ir konstatēts

pārkāpums aizgādņa rīcībā, 2) aizgādnis ir atcelts no aizgādņa pienākumu pildīšanas, 3)

aizgādnis ir miris. Savukārt pamats atcelt aizgādni no pienākumu pildīšanas būtu tad, ja

konstatētu, ka ieceltajam aizgādnim nav nepieciešamo spēju un īpašību pārvaldīt mantojumu.

Tātad lietā ir pārbaudāms, vai ir konstatējami pārkāpumi aizgādņa pienākuma

pildīšanā. Pieteicējs apstrīd I.D. spēju pārvaldīt mantojumu, kā vienu no argumentiem minot

to, ka nepamatoti tiek maksāts nekustamā īpašuma nodoklis par zemi Brīvības gatvē 223,

Rīgā, kas bija jāveic SIA „Teikas nami”.

Kā izriet no lietas materiāliem, tad saskaņā ar 1997.gada 11.jūlija līgumu (lietas lapa

85-93) A.K. iznomāja nekustamo īpašumu Rīgā, /adrese/ SIA „Allegheny International

Development, Inc. Latvia”. Saskaņā ar līguma 3.4.punktu nomnieks, t.i., SIA „Allegheny

International Development, Inc. Latvia” (saskaņā ar Lursoft datu bāzē esošo informāciju

mainīts nosaukums uz SIA „Teikas nami”) maksā valsts budžetā īpašuma nodokli likumā

noteiktajos apmēros, kādi ir līguma noslēgšanas brīdī un noteiktajos termiņos.

Kā redzams no lietas materiāliem, tad I.D. 2004.gada 28.janvārī, 2005.gada

3.februārī, 10.februārī, 2006.gada 16.maijā, 17.augustā (lietas lapa 62-67) ir maksājusi

nekustamā īpašuma un zemes nodokli par nekustamo īpašumu /adrese/, Rīgā. Faktu, ka ir

veikusi nepamatotus nodokļu maksājumus par nekustamo īpašumu /adrese/, Rīgā, atzīst arī

I.D., Bāriņtiesas sēdē paskaidrojot, kad viņa iepazinusies ar nomas līgumu, tad sapratusi, ka

nevajadzēja maksāt nodokļus, taču arī dzīves laikā A.K. ir maksājusi nodokļus (lietas lapa

109-110).

Tiesas ieskatā nepamatota nodokļu maksāšana par nekustamo īpašumu, kas saskaņā

ar līgumu bija jādara nomniekam, nav atzīstama par saimniecisku mantojuma pārvaldīšanu,

tādējādi, iespējams, nodarot mantojuma masas samazināšanos, ja maksājumi tiek veikti no

mantojuma atstājēja konta. Tomēr lietā ir jāņem vērā apstāklis, ka I.D. par aizgādni A.K.

atstātajam mantojumam ir iecelta tikai ar Lēmumu 2007.gada 6.jūnijā, bet nodokļu

maksājumi ir veikti līdz iecelšanai aizgādņa amatā. Tiesas rīcībā nav pierādījumu, uz tādiem

nav norādījis arī pieteicējs, ka I.D. joprojām turpinātu maksāt nodokļu maksājumus vai citus

maksājumus no A.K. kontiem, kuri nav jāmaksā. Turklāt I.D. ir apzinājusi savu kļūdu, to

atzīstot Bāriņtiesas sēdē. Tādējādi tiesa atzīst, ka līdz trešās personas iecelšanai aizbildņa

amatā veiktie nodokļu maksājumi par nekustamo īpašumu /adrese/, Rīgā nav vērtējami kā tik

nopietns pārkāpums, kas būtu par pamatu atcelt I.D. no mantojuma aizbildņa amata. Turklāt,

ja šie maksājumi ir veikti no A.K. bankas konta, tad mantojuma aizgādnim pastāv iespēja

vērsties pie nomnieka, lūdzot samaksāt nodokļu maksājumus, vai arī celt prasības pieteikumu

vispārējās jurisdikcijas tiesā. Savukārt Bāriņtiesai saskaņā ar Civillikuma 663.pantu (noteic,

ka aizgādņiem savas pārvaldības laikā jādod ikgadus par to norēķins bāriņtiesai, bet kad

mantojumu nododot mantiniekiem vai aiz citiem iemesliem aizgādnība izbeidzas – jādod

galīgs norēķins. Bez tam bāriņtiesa var uzlikt aizgādnim pienākumu dot jebkurā laikā

norēķinu) ir pienākums uzraudzīt mantojuma aizgādņa darbību, kontrolējot, piemēram

iesniegtos norēķinus, vai mantojums tiek saimnieciski pareizi pārvaldīts un vai tam nav

nodarīti zaudējumi.

[12] Tiesas ieskatā, vērtējot personas atbilstību aizgādņa amata pildīšanai, būtiski ir

ne tik daudz personu ieņemamie amati un izglītība, cik mantojuma atstājēja un mantojuma

aizbildņa savstarpējās attiecības mantojuma atstājēja dzīves laikā un spējas veikt mantojuma

pārvaldīšanu. Kā redzams no lietā esošajiem maksājumiem, I.D. ir parakstījusies gan kā

maksātājs par elektrības rēķiniem A.K. dzīvoklim /adrese/, Rīgā jau A.K. dzīves laikā, gan

pēc viņas nāves, kā arī veikusi maksājumus par dzīvokļa apsardzību (lietas lapa 72-73).

Tāpat I.D. ir apmaksājusi A.K. bēru izdevumus. Apstākli, ka A.K. savas dzīves laikā uzticējās

I.D., apstiprina arī 1997.gada līgums par apsardzes pakalpojumu sniegšanu, kurā norādīts, ka

A.K. pilnvaro I.D. dzīvokļa apskatei un signalizācijas pārslēgšanai viņas prombūtnes laikā, kā

arī 2005.gada 27.aprīlī I.D. izsniegtā pilnvara atvērt kontu A.K. vārdā un pārskaitīt naudas

līdzekļus no vienas bankas uz otru. Tas liecina par ciešiem ikdienas kontaktiem starp A.K. un

I.D., turklāt pieteicējs nav apstrīdējis I.D. apgalvojumus, ka I.D. A.K. ir kopusi. Turklāt tiesas

ieskatā konkrētā gadījumā atstātā mantojuma – dzīvokļa, zemes gabala un naudas līdzekļu –

pārvaldīšanai pietiek ar vidusmēra Latvijas iedzīvotājam, kuram pašam pieder vai tiek

nomāts kāds nekustamais īpašums, piemītošām zināšanām, prasmēm un pieredzi, un nav

nepieciešamas speciālas zināšanas vai zinātniskais grāds, lai to saimnieciski saprātīgi

pārvaldītu. Savukārt, kā Bāriņtiesas sēdē 2007.gada 6.jūnijā ir paskaidrojis pieteicējs, viņš

pie A.K. pēdējo reizi ir bijis 2005.gada pavasarī un 2004.gada rudenī (lietas lapa 109).

Pieteicējs nav iesniedzis nevienu pierādījumu tam, ka būtu kaut kādā veidā vēl A.K. dzīves

laikā palīdzējis viņai veikt komunālos maksājumus vai kā savādāk iesaistījies A.K. piederošā

īpašuma apsaimniekošanā.

Tādējādi tiesa atzīst, ka lietā esošie pierādījumi ir pietiekami tam, lai atzītu, ka I.D.

piemīt nepieciešamās prasmes un iemaņas aizgādņa pienākuma pildīšanai atstātajam

mantojumam. Citus iebildumus par to, ka I.D. nepiemīt nepieciešamās prasmes vai zināšanas

aizgādņa amatam pieteicējs nav norādījis. Līdz ar to tiesa atzīst, ka nav pamata I.D.

atcelšanai no aizgādņa pienākumu pildīšanas atstātajam mantojumam.

[13] Kā tiesa jau konstatēja, Bāriņtiesu likuma 40.panta piektā daļa noteic, ka

bāriņtiesa lemj par cita aizgādņa iecelšanu, ja: 1) konstatē pārkāpumus aizgādņa rīcībā; 2)

aizgādnis ir atcelts no aizgādņa pienākumu pildīšanas; 3) aizgādnis ir miris.

Konkrētajos faktiskajos apstākļos, ņemot vērā iepriekš minēto, nav konstatējams

neviens no iepriekš minētajiem pamatiem cita aizgādņa iecelšanai, līdz ar to tiesa atzīst, ka ir

noraidāms prasījums par E.G. iecelšanu par aizgādni A.K. atstātajam mantojumam.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu,

Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt E. G. pieteikumu par jauna administratīva akta izdošanu par I.D. atcelšanu

no aizgādņa pienākuma pildīšanas A.K. atstātajam mantojumam un E.G. iecelšanu par

aizgādni A.K. atstātajam mantojumam.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas

Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) D.Ābele

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvā rajona tiesa

Tiesnese___________________D.Ābele

Rīgā, 2009.gada 26.jūnijā.