Court dismisses appeal against administrative penalty due to missing statutory reasoning and incomplete decision structure.

Lieta Nr. 1A40003217

ECLI:LV:VENT:2017:1215.1A40003217.2.L

LĒMUMS

Ventspilī 2017. gada 15. decembrī

Ventspils tiesa: tiesnese Olga Macpane

piedaloties sūdzības iesniedzējam /pers. A/ un viņa aizstāvim, advokātam Ārim Bočam, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas

pārvaldes pārstāvei /pers. B/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzības par Valsts

policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka Anša Pumpura 2017. gada 13. oktobra lēmumu Nr. 1769, un

k o n s t a t ē j a

2017. gada 20. jūnijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk – arī VP RRP KPP) patruļpolicijas pārvaldes

Ceļu policijas bataljona 8. rotas jaunākais inspektors Uldis Šaltāns sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu PC 228329 par to, ka 2017. gada

20. jūnijā plkst. 15.39 /pers. A/ vadīja transportlīdzekli Volvo ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ ar piekabi Feldbinder ar valsts

reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ pa K.Ulmaņa gatvi Rīgā no Salu tilta puses Telts ielas virzienā un pārkārtojoties nedeva ceļu pa blakus joslu

braucošam transportlīdzeklim Audi A4 ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, kas brauca taisni, nemainot kustības joslu, kā rezultātā notika

sadursme. Līdz ar to netika ievērotas Ceļu satiksmes noteikumu 68. punktā noteiktās prasības, un tādā veidā transportlīdzekļa vadītājs izdarījis

administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 149.6 panta otrajā daļā (lietas

33. lapa).

Par minēto pārkāpumu ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja Administratīvās nodaļas

vecākā inspektora Edgara Brakovska 2017. gada 19. jūlija lēmumu (turpmāk - Sākotnējais lēmums) /pers. A/ uzlikts naudas sods 20 euro (lietas

32. lapa).

Sakarā ar /pers. A/ augstākai iestādei iesniegto sūdzību par Sākotnējo lēmumu (lietas 19.-21. lapa) VP RRP KPP priekšnieka vietnieks

A.Pumpurs 2017. gada 13. oktobrī pieņēma lēmumu Nr. 1769 (turpmāk - Lēmums), ar kuru sūdzību noraidīja, Sākotnējo lēmumu atstājot negrozītu

(lietas 23.-29. lapa).

Par Lēmumu /pers. A/ iesniedzis sūdzību (lietas 5.-8. lapa), kas tiesā saņemta 2017. gada 10. novembrī.

/pers. A/ sūdzībā lūdz Lēmumu atcelt un lietu izbeigt, norādot šādu pamatojumu. Lēmumā nav vērtēti sūdzības iesniedzēja paskaidrojumos izteiktie

argumenti attiecībā par lietas apstākļu izvērtējumu, kā arī nav pat konstatēts apstāklis, ka administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieku paskaidrojumos nav

norādīta pilsēta, kurā noticis ceļu satiksmes negadījums. Līdz ar to nav iegūtas pilnīgas un objektīvas ziņas par faktiem, uz kuru pamata būtu pieņemams

lēmums par soda piemērošanu. Tāpat uzskata, ka Lēmumā nav dota atbilde uz sūdzībā norādīto Latvijas APK 274. panta 6. punkta nosacījumu

pārkāpumu, pieņemot Sākotnējo lēmumu, proti, attiecībā par to, ka tajā nav norādīti pierādījumi, uz kuriem pamatoti secinājumi, un argumenti, uz kuru

pamata pierādījumi noraidīti. Tādējādi, iztrūkstot pamatojumam ar konkrētiem pierādījumiem, Sākotnējais lēmums par soda uzlikšanu atzīstams par

nepamatotu.

Papildus sūdzībā norādīts, ka, apmierinot lūgumu par autotehniskās ekspertīzes noteikšanu, policijas iestāde nav ieguvusi papildu ziņas par faktiem,

kuru trūkums ir aprakstīts eksperta atzinumā (informāciju par automobiļu izvietojumu uz brauktuves sadursmes brīdī un automobiļu braukšanas ātrumu

pirms negadījuma), nav veikusi nekādas darbības, lai varētu šīs trūkstošās ziņas iegūt.

Bez tam Sākotnējā lēmumā ir norādīts, ka ir izdarīti Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi: 68. p. No minētā nav saprotams vai tas ir noteikumu

pants vai punkts, turklāt nav darīts zināms šī panta vai punkta saturs. Minētais vērtējams kā tiesību zināt par kādu pārkāpumu persona tiek saukta pie

administratīvās atbildības pārkāpums, jo personai ir tiesības to zināt no pieņemtā lēmuma par pārkāpumu, nevis meklēt papildus lietas materiālos vai arī

normatīvajos aktos pārkāpuma būtību. Tā kā nav norādīts konkrēts normatīvais akts, tad nav saprotams arī Sākotnējā lēmumā esošais ieraksts pie

atzīmes apstākļi, kas atbildību pastiprina: 34. pants 1. daļas 2. punkts.

Tiesas sēdē sūdzības iesniedzējs /pers. A/ uzturēja iesniegto sūdzību par Lēmuma atcelšanu un lietas izbeigšanu un sniedza paskaidrojumus par ceļu

satiksmes negadījuma apstākļiem un iestādes amatpersonu pieļautiem procesuāliem pārkāpumiem, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu.

Iestādes – Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes – pārstāve /pers. B/ norādīja, ka sūdzība noraidāma, un uzturēja pārsūdzēto Lēmumu uz tajā

minētajiem argumentiem. Uzskata, ka lietas izskatīšanas laikā nav pieļauti tādi procesuālie pārkāpumi, kas varēja ietekmēt lēmuma saturu pēc būtības, un

līdz ar to /pers. A/ pie atbildības saukts pamatoti.

Tiesa, noklausoties sniegtos paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar sūdzībā norādītajiem

argumentiem, secina, ka Lēmums ir atceļams un lieta nosūtama policijas iestādei jaunai izskatīšanai.

Latvijas APK 274. panta pirmā daļa noteic, ka, izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, institūcija (amatpersona) pieņem lēmumu šajā lietā.

Viena no prasībām tam, kas norādāms lēmumā, ir šā panta otrās daļas 6. punktā noteiktais, proti, ka jānorāda faktisko un tiesisko apstākļu konstatējumu

(norāda pierādījumus, uz kuriem pamatoti secinājumi, un argumentus, uz kuru pamata pierādījumi noraidīti). Savukārt 9. punkts paredz norādīt normatīvo

aktu, kas paredz atbildību par attiecīgo administratīvo pārkāpumu (norādot arī normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu).

Vērtējot Sākotnējo lēmumu, tiesa konstatē, ka tajā vispār nav nekāds faktisko un tiesisko apstākļu konstatējums. Sākotnējā lēmumā nav ne

uzskaitīti, ne analizēti jebkādi pierādījumi, uz kuriem būtu pamatots lēmums par administratīvā soda uzlikšanu. Sākotnējais lēmums ir sastādīts formāli, tajā

nav analizēti konkrēti pierādījumi un argumenti, kas apliecinātu /pers. A/ vainīgumu konkrētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un kādēļ iestādes

ieskatā /pers. A/ darbībās ir saskatāms konkrētā administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Tiesa piekrīt sūdzībā norādītajam, ka nevar atzīt par pamatotu Lēmumā norādīto secinājumu, ka Sākotnējā lēmumā ir norādīts, ka lēmums ir

pieņemts uz administratīvā pārkāpuma lietas materiālu pamata un ir norādīts administratīvā protokola numurs, jo tiesa šādu ierakstu neatrod. Kaut arī

Sākotnējā lēmumā ir ierakstīts protokola par administratīvo pārkāpumu numurs, tomēr no tā atspoguļojuma vietas un veida lēmumā viennozīmīgi

secināms, ka tas ir fiksēts, izpildot Latvijas APK 274. panta otrās daļas 8. punkta prasības, taču nav izvērtēts kā pierādījums lietā.

Tāpat tiesa konstatē, ka, izskatot lietu, netika izlemts /pers. A/ izteiktais lūgums par autotehniskās ekspertīzes noteikšanu, proti, amatpersonas

apstākļu izvērtējums šajā jautājumā Sākotnējā lēmumā netika fiksēts. /pers. A/ un viņa aizstāvim par lūguma noraidīšanu paziņots mutiski, ko inspektors

E.Brakovskis atspoguļojis savā 2017. gada 28. augusta ziņojumā. Papildus tiesa norāda, ka Sākotnējā lēmuma rezolutīvajā daļā nav norādīts, kāda

Latvijas APK paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā /pers. A/ tiek atzīts par vainīgu, ir tikai norāde, ka tiek uzlikts sods. Līdz ar to secināms, ka

lēmumā iztrūkts pilna rezolutīvā daļa, kas neatbilst Latvijas APK 274. panta otrās daļas 9. punktam.

Tādējādi konstatējams, ka lietā jau sākotnēji nav pilna nolēmuma, proti, iztrūkst motīvu daļa, kas liedz pārkāpējam pilnvērtīgi īstenot

aizstāvību lietā, tajā skaitā lūgt iesniegt papildu pierādījumus savai aizstāvībai.

Latvijas APK 289.12 panta pirmās daļas 5. punkts noteic, ka tiesa neatkarīgi no sūdzības iesniedzēja motīviem ar lēmumu atceļ iestādes lēmumu un

nosūta lietu jaunai izskatīšanai iestādei pēc piekritības, ja lietā nav pilna lēmuma.

Tā kā tiesa konstatē, ka lietā nav pilna lēmuma, Sākotnējais lēmums un Lēmums ir atceļami, un lieta nosūtāma policijas iestādei jaunai izskatīšanai,

sakarā ar ko tiesai nav pamata lemt pēc būtības par sūdzībā izteiktajiem Lēmuma atcelšanas motīviem.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 289.12 panta pirmās daļas 5. punktu, 289.13 pantu, tiesa

n o l ē m a

atcelt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja Administratīvās nodaļas vecākā inspektora

Edgara Brakovska 2017. gada 19. jūlija lēmumu lietā Nr. PC228329 un Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes

priekšnieka vietnieka Anša Pumpura 2017. gada 13. oktobra lēmumu Nr. 1769 administratīvā pārkāpuma lietā par /pers. A/ saukšanu pie

administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.6 panta otrajā daļā,

un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldei.

Lēmums nav pārsūdzams.

Lēmums pieejams tiesas kancelejā 2017. gada 15. decembrī.

Tiesnese O.Macpane