Court partially allowed appeal to reduce fine based on new law with retroactive effect.

NORAKSTS Lieta Nr.A42673108 A01948-10/10 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2010.gada 23.martā

Administratīvās rajona tiesas tiesnese A.Pāvele, piedaloties pieteicējai I.O., atbildētāja Baldones pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Baldones pilsētas ar lauku teritoriju domes pārstāvei A.L.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz I.O. (turpmāk arī – pieteicēja) (personas kods /personas kods/) pieteikuma par Baldones pilsētas ar lauku teritoriju domes Administratīvās komisijas 2008.gada 25.jūlija lēmuma Nr.59-11/1 „Par saukšanu pie administratīvās atbildības” atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2008.gada 25.jūnijā Baldones pilsētas ar lauku teritoriju domes (turpmāk arī – atbildētāja) administratīvo pārkāpumu inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu EM Nr.00052 (turpmāk arī – Protokols), kurā norādīja, ka 2008.gada 25.jūnijā, plkst.12.00 konstatēts, ka īpašumi /adrese/, /adrese/, /adrese/, nav apkopti, zāle nav nopļauta, teritorija nav sakārtota. Protokolā norādīts, ka ir pārkāpts Baldones pilsētas ar lauku teritoriju saistošo noteikumu Nr.10 3.1.apakšpunkts un 3.2.apakšpunkts. Kā pārkāpēja Protokolā norādīta īpašumu /adrese/, /adrese/, /adrese/, īpašniece I.O. Pieteicēja ir sniegusi piezīmes par Protokola saturu, norādot, ka īpašumā /adrese/ zāle ir nopļauta, īpašums /adrese/ nepieder pieteicējai, savukārt, īpašumā /adrese/ zāle tiks nopļauta. [2] 2008.gada 26.jūnijā Baldones pilsētas ar lauku teritoriju domes Komisijas locekle sastādīja pieteicējai adresētu uzaicinājumu Nr.43-02-8/125, ar kuru uzaicināja pieteicēju uz 2008.gada 25.jūnija administratīvā pārkāpuma protokola izskatīšanu 2008.gada 25.jūlijā, plkst.08.00, „Pārupēs”, Baldones pilsētas ar lauku teritoriju domē, 109.kabinetā. [3] Baldones pilsētas ar lauku teritoriju domes Administratīvā komisija (turpmāk arī – Komisija) 2008.gada 25.jūlijā sastādīja sēdes protokolu Nr.11/1, kurā norādīja, ka īpašums /adrese/, pēc pieteicējas sniegtajām ziņām ir nopļauts, taču Protokola sastādītājs ir konstatējis, ka minētajā īpašumā zāle nav nopļauta. Komisija norādījusi, ka veic fotogrāfiju pārbaudi. Attiecībā uz īpašumu /adrese/ Komisija ir norādījusi, ka minētais īpašums ir nesakopts. Papildus Komisija norādījusi, ka vērtē apstākli, ka īpašuma pāreja citam īpašniekam nav reģistrēta pašvaldībā. Attiecība uz īpašumu /adrese/, Komisija ir norādījusi, ka no fotogrāfijām var secināt, ka minētais īpašums nav sakopts. [4] Ar Baldones pilsētas ar lauku teritoriju domes Administratīvās komisijas 2008.gada 25.jūlija lēmumu Nr.59-11/1 „Par saukšanu pie administratīvās atbildības” (turpmāk arī – Lēmums) Komisija nolēma uzlikt I.O. naudas sodu Ls 150 apmērā. Lēmums pamatots ar Baldones pilsētas ar lauku teritoriju Saistošo noteikumu Nr.10 3.5.8.punktu un 6.1.6.punktu.

Lēmumā norādīts, ka pieteicēja ir pārkāpusi Baldones pilsētas ar lauku teritoriju 2001.gada 6.marta Saistošo noteikumu Nr.10 (prot. Nr.5) 3.1.punktu un 3.2.punktu. [5] 2008.gada 28.augustā Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem un apsvērumiem: [5.1] Pieteicējas īpašumā /adrese/, zāle tiek pļauta regulāri un īpašums ir sakopts. Uz Protokola sastādīšanas brīdi zāle jau bija nopļauta. Pieteicējas īpašumā /adrese/, zāle nopļauta uzreiz pēc Protokola sastādīšanas.

Teritorija abos minētajos īpašumos ir sakārtota, Protokolā nav minēts, kas tur vēl būtu jāsakārto, turklāt pieteicēja nav brīdināta, ka teritorija nav sakopta. [5.2] Pieteicējas īpašums /adrese/, ir pārdots un īpašnieks 2006.gada 8.augustā ir reģistrējis zemesgrāmatā īpašumu /adrese/. Pirkuma līguma kopijas 2006.gada novembrī tika iesniegtas Baldones domes Zemes komisijā. [5.3] Pieteicēja neieradās uz Komisijas sēdi, jo īpašums /adrese/, un īpašums /adrese/, bija sakopts, turklāt Komisijas sēde notika darba laikā. [6] 2008.gada 22.septembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemti Baldones pilsētas ar lauku teritoriju domes paskaidrojumi, kur norādīts, ka atbildētāja uzskata I.O. pieteikumu par nepamatotu.

Papildus norādīts sekojošais: [6.1] No Lēmuma izriet, ka pieteicējai pieder īpašums /adrese/, un īpašums /adrese/. Lietā nav strīds par to, ka uz Protokola sastādīšanas brīdi minētajos īpašumos zāle nav nopļauta. Īpašums /adrese/, un īpašums /adrese/, atrodas Baldones centra teritorijā. Šāda īpašuma atrašanās vieta uzliek pienākumu īpašniekam sakopt teritoriju. Bez tam, Pieteicēja ir vairākkārt brīdināta par īpašuma /adrese/, un īpašuma /adrese/, sakopšanu. [6.2] Pieteicējas īpašums /adrese/, ir pārdots un reģistrēts zemesgrāmatā, tomēr pieteicēja nav iesniegusi atbildētājai zemesgrāmatas izraksta kopiju.

Atbildētāja norāda, ka no Lēmuma būtu jāizslēdz norāde par īpašuma /adrese/, nesakopšanu. [6.3] Norāde, ka īpašums /adrese/, un īpašums /adrese/, uz Lēmuma pieņemšanas brīdi bija sakopti, nav pamats pieteicējas atbrīvošanai no soda, bet ir atzīstams kā vainu mīkstinošs apstāklis, kas tika izvērtēts, nosakot sodu pieteicējai minimālā Ls 150 apmērā. [6.4] Komisijas sēde tika noteikta plkst. 08.00, turklāt pieteicējai bija attaisnojošs iemesls neierasties darbā. [7] Pieteicēja tiesas sēdē prasību uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā norādīto argumentāciju.

Papildus tiesas sēdē pieteicēja paskaidroja, ka īpašums /adrese/, ir bijis jau izpļauts ar traktoru un palikušas tikai vietas ap koku un kupicu, kur traktora pļaujmašīna nevarēja izpļaut. [8] Tiesas sēdē atbildētājas pārstāve pieteikumu neatzina, atsaucoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos norādīto.

Motīvu daļa

[9] Ņemot vērā lietā esošos dokumentus un noklausoties procesa dalībnieku paskaidrojumus, tiesa secina, ka pieteikums ir daļēji pamatots un daļēji apmierināms. [10] Izvērtējot lietas materiālus, tiesa konstatē turpmāk minēto. [10.1] 2008.gada 25.jūnijā Baldones pilsētas ar lauku teritoriju domes administratīvo pārkāpumu inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu EM Nr.00052 (lietas 5. – 6.lapa). [10.2] 2008.gada 26.jūnijā Baldones pilsētas ar lauku teritoriju domes Komisijas locekle sastādīja pieteicējai adresētu uzaicinājumu Nr.43-02-8/125, ar kuru uzaicināja pieteicēju uz 2008.gada 25.jūnija administratīvā pārkāpuma protokola izskatīšanu 2008.gada 25.jūlijā, plkst.08.00, „Pārupēs”, Baldones pilsētas ar lauku teritoriju domē, 109.kabinetā (lietas 15.lapa).

[10.3] Baldones pilsētas ar lauku teritoriju domes Administratīvā komisija 2008.gada 25.jūlijā sastādīja sēdes protokolu Nr.11/1 (lietas 13.-14.lapa). [10.4] Ar Baldones pilsētas ar lauku teritoriju domes Administratīvās komisijas 2008.gada 25.jūlija lēmumu Nr.59-11/1 „Par saukšanu pie administratīvās atbildības” Komisija nolēma uzlikt I.O. naudas sodu Ls 150 apmērā par ēku, būvju, zemes gabalu un to pieguļošās teritorijas atrašanos nesakoptā vai antisanitārā stāvoklī (lietas 4.lapa). [11] Saskaņā ar LAPK 9.pantu par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Minētā likuma 10.pantā ir noteikts, ka administratīvais pārkāpums atzīstams par izdarītu ar nodomu, ja persona, kas to ir izdarījusi, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības prettiesisko raksturu, paredzējusi tās kaitīgās sekas un vēlējusies vai apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos. Savukārt 11.pantā paredzēts, ka administratīvais pārkāpums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja persona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi savas darbības vai bezdarbības kaitīgo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst, vai arī nav paredzējusi šādu seku iestāšanās iespēju, kaut gan tai vajadzēja un tā varēja tās paredzēt.

Atbilstoši LAPK 243.pantam pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.). [12] No pieteicējas pieteikuma izriet, ka lietā pastāv strīds par to, vai pieteicēja pamatoti saukta pie administratīvās atbildības par nekustamo īpašumu /adrese/, /adrese/ un /adrese/ pieguļošās teritorijas nesakopšanu un zāles nenopļaušanu.

Lietā ir strīds par to, vai atbildētājs, pieņemot Lēmumu un nosakot administratīvo sodu pieteicējai, ir ievērojis Administratīvā procesa likuma 66.panta nosacījumus un vadījies no lietderības apsvērumiem, nosakot administratīvā soda apmēru, proti, vai piemērotais sods ir samērīgs un vai konkrētajā gadījumā atbildētājs nevarēja aprobežoties ar sodu, kas mazāk ierobežo pieteicējas tiesības, proti, ar brīdinājuma izteikšanu. [13] Baldones pilsētas ar lauku teritoriju domes 2001.gada 6.marta saistošo noteikumu Nr.10 „Baldones pilsētas ar lauku teritoriju” (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr.10) 2.1.3.apakšpunktā noteikts, ka par teritoriju tīrību, bīstamo un parasto atkritumu savākšanu, to utilizāciju, kā arī sabiedrisko kārtību noteiktā teritorijā atbild dzīvojamo māju, zemes gabalos un tiem pieguļošajās teritorijās (..) dzīvojamo ēku īpašnieki.

Minētajām personām saskaņā ar Sasitošo noteikumu Nr.10 3.1.apakšpunktu ir pienākums ielas, trotuārus, pagalmus, parkus, skvērus un citas pilsētas un tās lauku teritorijā esošās teritorijas un zaļos apstādījumus uzturēt kārtībā, tīrībā, regulāri attīrīt no atkritumiem un sniega. Regulāri jāpļauj zāle zālājos, kas atrodas blakus māju īpašumiem (..) regulāri jāapgriež koku zari. Par minētās tiesību normas neievērošanu, proti, par ēku, būvju, zemes gabalu un to pieguļošās teritorijas atrašanos nesakoptā vai antisanitārā stāvoklī izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no Ls 150 līdz Ls 250 fiziskām personām.

Pieteicējai par nekustamā īpašuma /adrese/, /adrese/ un /adrese/ nesakopšanu 2008.gada 25.jūlijā piemērots naudas sods 150 latu apmērā.

[14] Sākotnēji tiesai ir jāpārbauda, vai pieteicēja ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, proti, vai pieteicējai piederošie nekustamie īpašumi bija nesakopti. [14.1] No lietas materiāliem izriet, ka atbildētājs konstatējis, ka pieteicējai piederošais nekustamais īpašums /adrese/, nav bijis sakopts, proti, nav bijusi nopļauta zāle un novākti būvgruži. Pieteicēja konstatētajam nepiekrīt, ko norādījusi administratīvā pārkāpuma protokolā (lietas 6.lapa), ka īpašumā /adrese/ zāle ir nopļauta. Pārbaudot administratīvās lietas materiālus tiesa konstatē, ka no atbildētāja fiksētajām fotogrāfijām (lietas 25., 26., 27.lapa) redzams, ka nekustamā īpašuma /adrese/ pagalms nav sakopts, nav nopļauta zāle, kā arī teritorijā atrodas būvgruži.

Pieteicēja ir iesniegusi minētā nekustamā īpašuma fotogrāfijas (lietas 38.- 42.lapa), kurās redzams, ka zāle pagalmā ir nopļauta, kā arī teritorija izskatās sakopta. Ievērojot to, ka atbildētāja fotogrāfijās nav fiksēts visa nekustamā īpašuma /adrese/ stāvoklis, bet ir veikta tikai atsevišķa minētā īpašuma pagalma vietas fiksēšana, kurā ir redzami zālē ieauguši būvgruži, savukārt, pieteicējas iesniegtajās fotogrāfijās nav redzama atbildētāja fiksētā vieta, bet ir redzama visa pārējā nekustamā īpašuma teritorija, tiesai ir pamatotas šaubas par to, ka visa nekustamā īpašuma /adrese/ teritorija bija nesakopta.

Tiesas ieskatā ar lietā esošajiem materiāliem ir pierādīts, ka nekustamā īpašuma /adrese/ teritorija kopumā bija sakopta (zāle nopļauta) un tikai atsevišķā tā pagalma daļā pie daļēji nojauktās ēkas nebija nepļauta zāle, kā arī redzami būvgružu atlikumi. Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr.10 konstatētais ir atzīstams par minēto noteikumu pārkāpumu, proti, visa nekustamā īpašuma /adrese/ teritorija nebija sakopta, tādējādi izdarīts administratīvais pārkāpums. Vienlaikus tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā, bija jāņem vērā apstāklis, ka konkrētā vieta no ielas puses nav redzama, ko apliecina pieteicējas iesniegtās fotogrāfijas (lietas 39.-41.lapa ), kur redzams, ka minēto nekustamo īpašumu no ielas norobežo biezs dzīvžogs.

Turklāt kā atbildību mīkstinošs saskaņā ar LAPK 33.panta pirmās daļas 2.punktu ir uzskatāms apstāklis, ka vainīgais novērsis pārkāpuma kaitīgās sekas, par ko lietā strīda nav, ka uz Lēmuma pieņemšanas brīdi īpašuma teritorija bija sakopta, ko nenoliedz arī atbildētājs. [14.2] No lietas materiāliem izriet, ka atbildētājs konstatējis, ka pieteicējai piederošā nekustamā īpašuma /adrese/ teritorija, nav bijusi sakopta, proti, nav bijusi nopļauta zāle, kokam nav izzāģēti nokaltušie un aizlūzušie zari. No administratīvajā lietā esošajām atbildētāja iesniegtajām fotogrāfijām (lietas 23.- 24.lapa) redzams, ka zāle nav bijusi nopļauta apkārt ābelei, kā arī tai nav izzāģēti nokaltušie un aizlūzušie zari.

Visā pārējā teritorijā zāle ir nopļauta, kas redzams gan no atbildētāja iesniegtajām fotogrāfijām, gan pieteicējas iesniegtajām fotogrāfijām (lietas 36., 37.lapa). Tiesas ieskatā ar lietā esošajiem materiāliem ir pierādīts, ka nekustamā īpašuma /adrese/ teritorija kopumā bija sakopta (zāle nopļauta) un tikai apkārt ābelei nebija nepļauta zāle, kā arī redzams, ka tai nav izzāģēti nokaltušie un aizlūzušie zari, ko nekustamā īpašuma īpašniekam ir pienākums darīt saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr.10. 5.4.9.apakšpunktu.

Tādējādi tiesa atzīst, ka pieteicēja ir pārkāpusi Saistošo noteikumu Nr.10 prasības un ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, jo netika nodrošināta visas teritorijas sakopšana. Vienlaikus tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā, bija jāņem vērā, ka uz Lēmuma pieņemšanas brīdi īpašuma teritorija bija sakopta, ko nenoliedz arī atbildētājs un kas saskaņā ar LAPK 33.panta pirmās daļas 2.punktu ir atzīstams par apstākli, kas mīkstina atbildību par administratīvo pārkāpumu. [14.3] Attiecībā par nekustamā īpašuma /adrese/ nesakopšanu, tiesa konstatē, ka minētais īpašums jau kopš 2006.gada 8.augusta nepieder pieteicējai, līdz ar to nav pamats pieteicēju saukt pie administratīvās atbildības par minētā nekustamā īpašuma nesakopšanu, jo par nekustamā īpašuma teritorijas sakopšanu ir atbildīgs tā īpašnieks, tādējādi Lēmums daļā par pieteicējas saukšanu pie administratīvās atbildības par nekustamā īpašuma /adrese/ nesakopšanu ir atceļams kā prettiesisks un lietvedība šajā daļā izbeidzama saskaņā ar LAPK 239.panta 1.punktu. [15] Izvērtējot administratīvās lietas materiālus, tiesa konstatē, ka atbildētājam, saņemot Baldones pilsētas ar lauku teritoriju administratīvo pārkāpumu inspektora sastādīto protokolu par administratīvo pārkāpumu, saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr.10 ir jāizdod obligātais administratīvais akts, saucot pie administratīvās atbildības personu, kura nav ievērojusi minēto saistošo noteikumu prasības, proti, Administratīvajai komisijai, konstatējot pašvaldības saistošo noteikumu pārkāpumu, nav rīcības brīvības izvēlēties, vai administratīvo aktu par personas saukšanu pie administratīvās atbildības izdot, vai neizdot.

Likuma „Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 5. un 6.punktā pašvaldības domei (padomei) ir deleģētas tiesības izdot saistošos noteikumus par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu, kā arī par sanitārās tīrības uzturēšanu un īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas (gājēju ietves, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, grāvji, caurtekas vai zālāji līdz brauktuves malai) kopšanu. Izdodot pašvaldības saistošos noteikumus Baldones pilsētas ar lauku teritoriju dome jau izdarīja lietderības apsvērumus, paredzot, ka par nekustamā īpašuma un tam piegulošās teritorijas nekopšanu, persona ir saucama pie administratīvās atbildības.

Konkrētajā gadījumā, Komisijas rīcības brīvība un līdz ar to pienākums veikt lietderības apsvērumus ir ierobežots ar administratīvā soda apmēra noteikšanu. [16] Saskaņā ar APK 32.panta otro daļu, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. No atbildētāja Lēmuma izriet, ka lietā netika konstatēti apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību par administratīvo pārkāpumu. Savos rakstveida paskaidrojumos atbildētājs norāda, ka kā atbildību pastiprinošu apstākli uzskatīja faktu, ka pieteicēja jau iepriekš vairākas reizes tika brīdināta par nepieciešamību sakopt savu nekustamo īpašumu /adrese/ un /adrese/ teritoriju.

Tiesa konstatē, ka minētais nav Lēmumā norādīts kā apstāklis, kas pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu. Vienlaikus tiesa konstatē, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 150.panta pirmo daļu iestādei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu iebildumu pamatojumu, savukārt, otrajā daļā noteikts, ka iestāde var atsaukties tikai uz tiem pamatojumiem, kuri minēti administratīvajā aktā. Ievērojot to, ka atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu faktu, ka pieteicēja ir vairāk kārt brīdināta par nepieciešamību sakopt sava nekustamā īpašuma teritoriju, turklāt pieteicēja pieteikumā norāda, ka par konkrēto gadījumu nav saņēmusi no pašvaldības brīdinājumu, tiesa atzīst, ka atbildētājs minēto apstākli nevar uzskatīt par tādu apstākli, kas pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu. [17] Tiesa konstatē, ka Lēmumā, nosakot piemērojamo sodu, nav izvērtēti LAPK 32.panta otrajā daļā minētie apstākļi, līdz ar to nav izdarīti arī lietderības apsvērumi un konstatēts, vai administratīvā akta mērķis nav sasniedzams ar citiem līdzekļiem, piemēram, atzīstot pārkāpumu par maznozīmīgu vai piemērojot citu soda veidu.

Atbildētājs Lēmumā nav atspoguļojis atbildību mīkstinošo vai pastiprinošo apstākļu izvērtējumu. Tiesas ieskatā par atbildību mīkstinošiem apstākļiem konkrētajā lietā ir atzīstams apstāklis, ka līdz Lēmuma pieņemšanai pieteicēja bija sakopusi nekustamo īpašumu /adrese/ un /adrese/ teritorijas. Pārkāpumu raksturo tas, ka nesakoptā teritorija nekustamajā īpašumā /adrese/ ir bijusi neliela (apkārt ābelei nenopļauta zāle un ābelei neizzāģēti zari), un nekustamajā īpašumā /adrese/ nesakopta bijusi iekšpagalma daļa pie daļēji nojauktās ēkas, kas no ielas puses nav redzama, jo ir norobežota ar dzīvžogu. [18] Atbilstoši APK 286.panta pirmajai daļai iestāde (amatpersona), izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ir tiesīga pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai;

3) atcelt lēmumu un izbeigt lietu;

4) atcelt lēmumu un pieņemt jaunu nolēmumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un uzliek sodu;

5) grozīt soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu, taču tā, lai sods netiktu pastiprināts. No minētās normas izriet, ka tiesas kompetencē, cita starpā, ir lemt par soda apmēru gadījumos, kad konstatēts, ka administratīvais pārkāpums ir izdarīts. Arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, izskatot administratīvo pārkāpumu lietas kasācijas kārtībā, ir norādījis, ka izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, gadījumā, ja tiesa secina, ka lietderības apsvērumi nav izdarīti, vai ir izdarīti kļūdaini, tā pati var izdarīt lietderības apsvērumus un lemt par soda mēru (skat. 2005.gada spriedums lietā Nr.SKA-244 [8] un [9] punkts). [19] Saskaņā ar APK 22.pantu administratīvā sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Ievērojot to, ka atbildētājs, izskatot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, Lēmumā nav konstatējis atbildību par administratīvo pārkāpumu mīkstinošus vai pastiprinošus apstākļus, kā arī izvērtējot administratīvā pārkāpuma raksturu, proti, to, ka ar administratīvo pārkāpumu nav nodarīts būtisks kaitējums sabiedrībai, tiesa uzskata, ka mērķis, kādu atbildētājs ir vēlējies sasniegt ar administratīvā akta izdošanu ir sasniedzams ar sodu, kas mazāk ierobežo pieteicējas tiesības. [20] Vienlaikus tiesa konstatē, ka uz šā sprieduma sastādīšanas brīdi ir izmainījies tiesiskais regulējums, proti, 2009.gada 8.aprīlī Baldones novada dome pieņēmusi saistošos noteikumus Nr.10 „Baldones novada administratīvās atbildības noteikumi”, kuros par pieteicējas pieļauto pārkāpumu ir paredzēta administratīvā atbildība 45.punktā

– par mazdārziņu, individuālo dzīvojamo namu un ēku žogu bojāšanu, mājas apkārtnes nesakopšanu, zāles savlaicīgu nenopļaušanu (pilsētā – līdz 15.jūnijam un otrreizēju līdz 15.septembrim, lauku teritorijā – līdz 15.augustam) mājai pieguļošajā teritorijā un apbūves zemēs – izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no 5 līdz 250 latiem. LAPK 8.panta otrās daļas pirmais teikums noteic, ka aktiem, kas mīkstina atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem vai atbrīvo no tās, ir atpakaļejošs spēks, tas ir, tie attiecas arī uz pārkāpumiem, kas izdarīti pirms šo aktu izdošanas (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 9.aprīļa sprieduma lietā Nr.A42315306 SKA-118/2009 10.punktu). Atbilstoši LAPK 286.panta pirmās daļas 5.punktam, tiesa, izskatot sūdzību par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ir tiesīga grozīt soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu. Saskaņā ar Lēmumu pieteicējai piemērots minimālais sankcijā paredzētais sods. Izvērtējot pārkāpuma raksturu, tiesa konstatē, ka no lietas materiāliem neizriet, ka pieteicēja iepriekš būtu administratīvi sodīta par šāda veida pārkāpumiem. Ņemot vērā normatīvo aktu izmaiņas, tiesa uzskata, ka pieteicējai ir grozāms uzliktā naudas soda apmērs, samazinot to uz minimālo naudas sodu, kas ir spēkā par šāda veida pārkāpumiem lietas izskatīšanas laikā tiesā, proti, Ls 150 vietā pieteicējai nosakāms naudas sods Ls 5 apmērā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251. un 289.-291. pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 5.punktu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

Daļēji apmierināt I.O. (personas kods /personas kods/) pieteikumu par Baldones pilsētas ar lauku teritoriju domes Administratīvās komisijas 2008.gada 25.jūlija lēmuma Nr.59-11/1 „Par saukšanu pie administratīvās atbildības” atcelšanu. Atcelt Baldones pilsētas ar lauku teritoriju domes Administratīvās komisijas 2008.gada 25.jūlija lēmumu Nr.59-11/1 „Par saukšanu pie administratīvās atbildības” daļā par I.O. saukšanu pie administratīvās atbildības par nekustamā īpašuma /adrese/ nesakopšanu un izbeigt lietvedību šajā daļā. Grozīt Baldones pilsētas ar lauku teritoriju domes Administratīvās komisijas 2008.gada 25.jūlija lēmumu Nr.59-11/1 „Par saukšanu pie administratīvās atbildības” daļā par I.O. piemēroto sodu, nosakot, ka par Baldones pilsētas ar lauku teritoriju domes 2001.gada 6.marta saistošo noteikumu Nr.10 „Baldones pilsētas ar lauku teritoriju labiekārtošanas noteikumi” pārkāpumu ir piemērojams naudas sods Ls 5 (pieci lati) apmērā. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesnese (paraksts) A.Pāvele

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnese_______________A.Pāvele Rīgā, 2010.gada 23.martā.