Court partially allows compensation for minor injuries while denying full claims due to insurance coverage and legal principles.

Lietas Nr.11520085911

Lietvedības Nr. K30-0077-16/11

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 1.novembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Sniķere

ar sekretāri M.Kasparāni, L.Jesaulkovu

piedaloties prokuroram A.Zariņam

zvērinātiem advokātiem A.Liepiņam, A.Drēbniekam

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 260.panta

pirmās prim daļas, un

konstatēja:

/pers. A/ pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus, vadot transportlīdzekli, kā rezultātā nodarīja cietušajai vidēja smaguma miesas

bojājumus, un proti:

2011.gada 9.decembrī ap plkst. 19.55 /pers. A/ vadīja automašīnu “Chrysler PT Cruiser”, v.n.z. /TL numurs/, un brauca ar to Rīgā,

pa Miera ielu no Alojas ielas puses Brīvības ielas virzienā.

Piebraucot pie krustojuma ar Tallinas ielu, /pers. A/, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu 4.p., 10.p., 70.p., 138.p. un 162.p.

prasības, neizpildīja šo noteikumu prasības, nerīkojās tā, lai neradītu satiksmei bīstamu situāciju un nenodarītu zaudējumus, nepievērsa

pietiekamu uzmanību apkārtnei un tās izmaiņām, uzsāka kreisā pagrieziena veikšanu, nepārliecinoties par drošību un par to, vai neradīs

traucējumus citiem satiksmes dalībniekiem, nedeva ceļu gājējai /pers. B/, kura šķērsoja Tallinas ielas braucamo daļu pie atļaujošā

luksofora signāla no kreisās uz labo pusi, attiecībā pret viņas kustības virzienu, un kurai bija kustības priekšroka, kā rezultātā ar

automašīnas priekšējo kreiso sānu daļu notrieca gājēju.

Minēto Ceļu satiksmes noteikumu prasību pārkāpumu un uzbraukuma rezultātā /pers. A/ nodarīja cietušajai /pers. B/ vidēja

smaguma miesas bojājumus: galvas sasitums ar sistu brūci kreiso deniņu rajonā, galvas smadzeņu satricinājums, sejas sasitums ar

sistām brūcēm, kreisā augšžokļa dobuma laterālās sienas lūzumu un kreisā vaiga kaula loka šķembainu lūzumu, labās ceļa locītavas

sasitums.

Tādējādi /pers. A/izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 260.panta 1.1 daļā.

Apsūdzētā/pers. A/ savu vainu izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā neatzina, kā arī neatzina lietā pieteikto cietušās kaitējuma

kompensāciju.

/pers. A/ liecināja, ka 2011.gada 9.decembrī Miera, Tallinas, Briāna ielu krustojumā, iegriežoties uz Tallinas ielu notika

uzbraukums vai gājēja aizķeršana, kad tika aizķerta cietusī, kura atradās uz ceļa braucamās daļas. Tika izsaukta neatliekamā medicīniskā

palīdzība un policija. Viņa un vēl divi vīrieši, tas ir, Puriņš un Fogels, sagaidot policijas darbiniekus, piegājuši pie policijas. Viņai tika

iedota veidlapa-protokols aizpildišanai. Puriņš teicis, ka cietusī iznākusi starp divām mašīnām, kādām mašīnām nezin. Ko tālāk

skaidrojis Puriņš policijai, viņa nezin, jo aizpildījusi dokumentus. Kad gājēja tika aizķerta ar automašīnas spoguli, gājēju pārejai netika

tieši uzbraukts un viņas vadītā automašīna atradās jau iegriezusies Tallinas ielā un pabeigusi pagrieziena manevru. Negadījuma brīdī

luksafors, kas atradās uz Tallinas ielas, attiecībā pret viņas automašīnu atradies aiz automašīnas. Gājēju pāreja nav apzīmēta uz ielas.

Stop līnijas apzīmējums attiecībā pret viņas automašīnu, kad viņa izkāpusi no tās, atradās aizmugurē. Sadursme notikusi pie baltās ceļa

sadalošās joslas, kas sadala Tallinas ielu uz pusēm. Gājēja netika aizķerta atrodoties uz ceļa vietā, kur gājēja drīkstēja šķērsot ceļu.

Kad izkāpusi no automašīnas, redzējusi, ka tur ir cietusī, kuru cilvēki piecēla un pārvietoja uz ietves malu. Ceļu satiksmes negadījuma

shēmu ir parakstījusi, bet nav aizpildījusi. Negadījuma brīdī ir bijusi ļoti satraukta par notikušo. Izmeklētājai, advokātes klātbūtnē,

pirmstiesas izmeklēšanā ir izteikusi lūgumu par videoieraksta iegūšanu, bet rakstveidā šo lūgumu nebija noformējusi. Lietā ir strīds par

ceļu satiksmes negadījuma vietu.

Bez tam, apsūdzētā liecināja, ka ir veikusi kreiso pagriezienu. Pie krustojuma viņas mašīna nav bijusi pirmā, bet kura nezin, pieļauj,

ka otrā. Pagriezienu veikusi pie papildus sekcijas kreisās atļautās zaļās gaismas signāla. Nogriežoties ir tikai kreisā josla, kreiso

pagriezienu veica arī automašīna pirms viņas automašīnas. Ātrums bijis ļoti minimāls uzsākot kustību, turklāt priekšā brauca

automašīna, manevrs nebija nedz straujš, nedz ātrs un nekas netika pārkāpts. Stop līnijas, nogriežoties viņas joslā, nav. Stop līnija ir

kreisajā pusē. Gājēju pāreja, kad veic kreiso pagriezienu, ir kreisajā pusē attiecībā pret automašīnu. Gājēju pāreja atrodas pirms

luksafora un stop līnijas un nav iezīmēta. Gājēja iznākusi starp mašīnām, jo uz Tallins ielas krustojuma bija sarkanais luksafora signāls,

tur stāvējušas automašīnas, kas brauc pa Tallinas ielu virzienā uz Briāna ielu. Tur stāvošās automašīnas manevru veikt nevarēja, jo bija

sarkanais signāls luksaforā. Cietusī tika novietota pēc negadījuma uz ietves pretī ziedu kioskiņam un negadījums notika tieši tur, kur

tika fiksēts viņas liecību pārbaudē uz vietas un shēmā. Automašīna pēc uzbraukuma, kad apstājās, netika pātvietota. Negadījuma brīdī

bija ļoti slikti laika apstākļi un redzamība bija atbilstoša tumšajam diennakts laikam. Ieraugot no attiecīga attāluma gājēju, kura

atradusies uz ceļa sadalošās joslas, sapratusi, ka nekādi nevarēs apbraukt un aizķers gājēju ar kreiso spoguli, jo ceļam nav divu joslu, bet

uz katru pusi ir viena josla.

Cietusī/pers. B/ tiesas sēdē liecināja, ka šķērsojusi Tallinas ielu pie luksafora zaļās gaismas. Gājusi pāri pa gājēju pāreju, zaļā

gaisma dega un nav bijis tā, ka viņa pie dzeltanās gaismas skrietu. Pa malām nav skatījusies, kad viņai uzbrauca automašīna, kā rezultātā

viņa zaudējusi samaņu un vairs neko nav atcerējusies. Gājusi vēlu vakarā pēc bērna uz šaha skolu. Kad atguvusi samaņu, pie viņas

pienākusi sieviete, kurai tika palūgts izņemt bērnu no šaha skolas. Pie samaņas nākusi slimnīcā. Negadījums noticis uz otras braukšanas

joslas, tas ir, uz joslas, kur automašīnas iegriezās no Miera ielas uz Tallinas ielu. Kad nākusi pie samaņas, bijis ļoti slikti, domājusi, ka

ir notriekts arī viņas bērns, sākusi rāpot un meklēt bērnu zem mašīnas. Visa bijusi netīra, asinīs un pienākusi pie sievietes, kas viņu

notrieca, vēlējusies iesēsties viņas automašīnā, bet sievietes attieksme bijusi nievājoša. Ar ātro palīdzību viņa tika nogādāta uz

Gaiļezera slimnīcu, tika konstatēts smadzeņu satricinājums. Gaiļezera slimnīcā atradusies 5-6 dienas. Bijusi arī Dzirciema ielā, kur

taisījuši operāciju vaiga kaulam, kurš bija lūzis. Kopumā slimnīcā bija 1,5-2 mēneši, jo bija ļoti nopietna trauma. Ārstējās arī mājās.

Slimības lapu apmaksāja VSAA. Apdrošināšanu nav saņēmusi, ārstēšanos apmaksājusi pati. Apsūdzētā ar viņu sarunājusies caur advokātu

un uz slimnīcu nav nākusi.

Negadījums noticis apmēram plkst. 20.00. Bijis laternu apgaismojums. Bijusi ģērbusies tumšās drēbēs, bet vai bijis atstarotājs

neatceras. Gājēju pārejas apzīmējums uz ceļa nav bijis. Atradusies pretī luksaforam. Pirmo ceļa daļu paspējusi šķērsot, bet uz otrās

daļas, kur iegriež autoamašīnas no Miera ielas uz Tallinas ielu, tikusi notriekta. Neatceras vai uz Tallinas ielas krustojuma stāvēja

automašīnas. Nekādu šķēršķu ielas šķērsošanai nav bijis. Gājusi taisni, neko apiet nav bijis vajadzības. Pāri ielai gājusi normālā solī, nav

nedz skrējusi, nedz lēni gājusi. Pa telefonu nav runājusi un tas netika nozaudēts negadījuma brīdī. Aiz viņas gājusi vēl viena sieviete,

kurai lūgusi, lai izņem viņas bērnu no skolas. Sievieti nepazīst, bet pieļauj, ka tai būtu jābūt lieciniecei lietā. Norādīja, ka konkrētu vietu

negadījuma shēmās grūti parādīt, bet pirmo pusi ielas ir pārgājusi, kad otrajā pusē, kur autoamšīnas pa trajektoriju nogriežas no Mieras

ielas uz Tallinas ielu, viņu notriekusi automašīna. Nav redzējusi kā iegriežas apsūdzētās automašīna no Miera ielas uz Tallinas ielu, ja

būtu redzējusi, tad apstātos. Cik automašīnas stāvēja uz Tallinas ielas neatceras. Stop līnija, kad viņa gājusi pāri, no viņas atradusies pa

kreisi. Vai luksafors atradies pa kreisi neatceras, gājusi tikai taisni pie luksafora zaļās gaismas un šķērsām nav gājusi.

Tāpat cietusī norādīja, ka ir vērsusies pie apdrošinātāja, bet viņai teikuši, ka kaitējuma kompensāciju nevar izmaksāt, jo nav tiesas

sprieduma. Kompensāciju izmaksās pēc sprieduma.

Cietusī uzturēja lietā pieteikto kaitējuma kompensāciju LVL 2979,89 (atbilst EUR 4240,00) apmērā, kas saistīta ar ārstēšanos un

advokāta pakalpojumiem.

Aizstāvības liecinieks /pers. C/ tiesas sēdē liecināja, ka negadījums notika 2011.gada decembra pievakarē, ap plkst. 20.00, bet

pašu notikumu viņš nav redzējis. Viņa vadītā automašīna bijusi otrā vai trešā, iegriežoties no Miera ielas uz Tallinas ielu. Priekšā

apstājās automašīna. Redzējis negadījuma sekas. Uz ceļa gulējusi sieviete, kura kliegusi, kur ir viņas bērns. Sievietei bijusi asiņaina

galva. Priekšā stāvējusi apsūdzētās automašīna. Viņa automašīna bijusi novietota uz garā pagrieziena, kur atrodas ziedu veikals, parks un

aiz viņa bijusi vēl viena automašīna. Gājēju pārejas apzīmējuma uz ceļa notikuma vietā nav. Sākumā cietusī atradusies uz sadalošās

līnijas, pēc tam kādi cilvēki pārnesuši cietušo uz trotuāru. Tur atradās pelēka automašīna /TL marka/. Kad pirmo reizi redzējis cietušo,

viņa atradusies uz brauktuves. Veicis kreiso pagriezienu pie zaļās gaismas, bet nav bijis kur griezties, tāpēc visi stāvējuši. Nav palicis

uz Miera ielas, bijis jau Tallinas ielā tieši uz līkuma beigām. Aiz viņa bijusi vēl automašīna un vairāk nevienam tur nav bijis vietas.

Tāpat liecinieks norādīja, ka viņam uzrādītajās fotogrāfijās nav redzams, kur atradās cietusī. Tur stāvējusi veikala reklama un

atradusies apsūdzētās automašīna. Viena mašīna bijusi pie stop līnijas. Viņš pēc negadījuma piegājis pie policijas un prasījis vai no viņa

kas ir vajadzīgs. Uz ko policija jautājusi vai viņš tieši redzējis negadījumu. Viņš atbildējis, ka nav tieši redzējis notikumu un policija

teikusi, ka viņš var braukt. Kad iznācis no automašīnas, redzējis, ka uz Tallinas ielas stāv mašīnas, jo pirms viņa tās noteikti stāvējušas.

Apsūdzētās automašīna viņa klātbūtnē netika pārvietota. Apsūdzētā iznākusi laukā no automašīnas runājot pa telefonu. Redzējis kā vīrieši

pārnes cietušo no ceļa uz ietves. Viņš bija zvanījis uz neatliekamo medicīnisko palīdzību. Tā laikam aizstāvis ir atradis viņu. Pašu

notikumu nav redzējis. Bijis automašīnā aiz. Bijis automašīnā, kas vēl tikai griezās krustojumā.

Lieciniece/pers. D/ tiesas sēdē liecināja, ka viņa strādājusi nakts maiņā. Notikuma vietā nokļuvuši, kad neatliekamā medicīniskā

palīdzība bijusi jau prom un liecinieka nav bijis neviena. Bijis tumšs, slikts laiks, lijis lietus. Cietusī vairs nav bijusi uz vietas.

Negadījuma vietā darbus ar pārinieku veikuši saskaņā ar darbu sadali. Viņi izveidojuši shēmu un to parakstījusi. Shēmā bijušas

neprecizitātes virzienā no Brīvības ielas, tāpēc viņi pārmērījuši. Kādas tieši bijušas neprecizitātes, neatceras, jo pagājis laiks. Pēc

shēmu uzrādīšanas lieciniece norādīja, ka labojumi tika veikti no Brīvības ielas puses, bija labojumi ietvē, kur aiziet sliedes.

Paskaidroja, ka precīza shēma atrodas lietas 54.lapā. Apsūdzētās automašīna atradusies uz Tallinas ielas. Mērogā nav iespējams

uzzīmēt. Shēmā visi izmēri ir doti. Attiecībā pret stop līniju, apsūdzētās automašīna atradās pirms tās. Shēmā ir norādīts tāds stāvoklis,

kāds bija fiksēts uz ierašanās brīdi. Ja transportlīdzeklis būtu pārvietots, tas tiktu fiksēts protokolā. Otra shēma tika zīmēta pie

izmeklētāja kabinētā. Bija pagājis laiks. Palīgmateriāli netika izmantoti un nekādi paraugi netika doti. Virziens CSNg no Brīvības gatves

šajā gadījumā neesot tik būtisks, jo runa iet par kreiso pagriezienu, kur vadītāja virzījās no dzemdību nama puses veicot kreiso

pagriezienu uz Tallinas ielu un gājēja šķērsoja Tallinas ielu. Attiecīgajā krustojumā luksafors darbojas tādi: kad vadītājam iedegas zaļā

gaisma pagriezienā no Miera ielas, tad arī gājējiem iedegas zaļā gaisma šķērsojot Tallinas ielu, bet kad vadītājiem vēl deg zaļā gaisma,

gājējiem jau deg sarkanā gaisma.

Tāpat lieciniece liecināja, ka tanī dienā viņas pārinieks bija inspektors Juris Putāns, kurš zīmēja pirmo shēmu, bet pēc tam viņi to

shēmu pārzīmēja. Tika veikta pārmērīšana. To pieprasījis izziņvedis.

Lieciniece noliedza, ka būtu bijis iespējams tāds fakts, ka viņas pārinieks, kuram ir 30 gadu darba stāžs, būtu kādu liecinieku

aizdzinis prom. Viņa atceras, ka uz vietas neviens nebija. Nebija liecinieku. Bija tikai vadītāja, kas ir apsūdzētā šajā lietā. Kad viņi

atbraukuši, neatliekamā medicīniskā palīdzība jau bijusi prom. /pers. C/ ar inspektoru Putānu nav runājis un neviens nav klāt pienācis.

Arī liecinieci /pers. E/ redzot pirmo reizi. Automašīnu intensitāte nav bijusi liela. Komunicējuši tikai ar vadītāju.

Bez tam, lieciniece norādīja, ka lietas materiālu 9.lapā, kura tika uzrādīta lieciniecei, ir kopskats uz krustojumu un apsūdzētās

automašīna atradās aiz policijas automašīnas. Vadītāja automašīna netika pārvietota.

Lieciniece/pers. E/ tiesas sēdē liecināja, ka gājusi pa ielu no Miera ielas puses uz Tallinas ielas pusi un mēģināja uzkāpt uz ielas,

kad no Miera ielas puses brauca automašīna un notrieca cilvēku. Sieviete sākusi kliegt, kur ir viņas bērns, bet bērna tur nav bijis.

Gribējusi šķērsot Tallinas ielu. Sieviete, kuru notrieca, gājusi viņai pretī. Viņa redzējusi pašu uzbraukuma brīdi. Sievieti notriekuši, nav

uzbraukuši. Notriektā sievite bijusi pretī viņai. Sieviete nav bijusi uz viņas ceļa puses, bet uz otras. Pēc lietas materiālu 54.lapas

uzrādīšanas, lieciniece norādīja, ka viņa atradusies tur kur nobraukums ratiņiem. Cietusī bijusi pretī luksaforam. Kur cietusī atradās

attiecībā pret luksaforu, lieciniece neatcerējās. Lieciniece ir aizgājusi pēc cietušās bērna un atvedusi viņu no skolas, atdevusi mātei un

tur bijusi jau neatliekamā palīdzība. Pēc kā lieciniece aizgājusi, jo pašu gaidījis bērns. Par šo notikumu lieciniekus meklējuši ar

raidījuma “Kriminalinform” palīdzību un lieciniece ir pieteikusies. Pēc lietas materiālos esošās hēmas 21.lapā uzrādīšanas, lieciniece

paskaidroja, ka tajā viss ir norādīts pareizi.

Bez tam lieciniece liecināja, ka visas automašīnas, kas braukušas pa Miera ielu, ir braukušas garām, bet apstājušās tās, kas bijušas

aiz muguras.

Liecinieks/pers. F/ tiesas sēdē liecināja, ka vakarā, kad notika ceļu satiksmes negadījums, braucis pa Miera ielu, stāvējis pie

krustojuma, lai nogrieztos pa kreisi uz Tallinas ielu. Pirms viņa bijušas vēl divas automašīnas. Tiklīdz atbrīvojās pretējā josla, pirmā

automašīna nogriezās pa kreisi, kurai uzreiz sekoja otrā automašīna, bet starp šīm divām automašīnām kaut kādā veidā parādījies cilvēks.

Bijuši neskaidri laikapstākļi, līdz ar to, sadursmes brīdi nav redzējis, bet situāciju konstatējis pēc tam. Transportlīdzekļi tika apturēti un

tika izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Precīzas vietas, kur apstājās automašīna un kur notika sadursme, sniedzot liecību

tiesā vairs neatcerējās.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tiesas sēdē tika nolasītas liecinieka /pers. F/ pirmstiesas izmeklēšanā

sneigtās liecības, kurās liecinieks liecinājis, ka 2011.gada 9.decembrī, ap plkst. 20.00 vadījis automašīnu /TL marka/, v.n.z./TL numurs/,

kurā atradās viens. Piebraucis pie krustojuma – Tallinas, Miera un A.Briāna ielas, dotajā krustojumā bijis trešā automašīna. Pirms viņa

vadītās automašīnas bijusi /TL marka/ (sudraba vai pelēkas krāsas), savukārt pirms /TL marka/ automašīnas vēl viena automašīna, kādas

krāsas un markas nezin, bet droši zin, ka vieglā pasažieru automašīna, kura krustojumā pirmā veica kreisā pagrieziena manevru, savukārt

pēc dotās automašīnas, kreisā pagrieziena manevru veica /TL marka/ automašīna. Starp abām automašīnām bijis īss intervals, respektīvi,

pa pretējo kustības joslu automašīnas nebrauca, tādēļ aiz pirmās automašīnas uzreiz brauca /TL marka/ automašīna, kura veica kreisā

pagrieziena manevru braucot pa Miera ielu uz Tallinas ielu, tai pašā brīdī Tallinas ielu, atļautā vietā, kur atļauts ceļa braucamo daļu

šķērsot gājējiem, no kreisās uz labo pusi, ja skatās Cēsu ielas virzienā, brauktuvi šķērsoja sieviete. /TL marka/ automašīna ar

automašīnas kreiso spārnu un kreiso sānskata spoguli aizķēra gājēju. Kā pārvietojās gājēja, kāds bijis gājējas temps, pateikt nevarot, jo

nav redzējis. Redzējis tikai pašu uzbraukumu. Pēc uzbraukuma gājēja nokritusi uz ceļa braucamās daļas. To vai uzbraukums notika

braucamās daļas šķērsošanai gājējiem atļautā vietā, simtprocentīgi pateikt nevar, bet precīzi to spēs norādīt liecību pārbaudē uz vietas.

Pēc uzbraukuma /TL marka/ vadītāja apstājusies divus līdz trīs metrus uz priekšu. /TL marka/ automašīnas vadītāja izkāpusi no

automašīnas un pieskrējusi pie cietušās. To vai /TL marka/ automašīna pārvietojās līdz atbrauca policija, pateikt nevar. Kur /TL

marka/automašīna apstājās pēc uzbraukuma gājējai, dotajā brīdī pateikt nevar. Liecību pārbaudē uz vietas varēs norādīt aptuveno

uzbraukuma vietu gājējam, kā arī aptuveno /TL marka/ apstāšanās vietu pēc uzbraukuma.

Bez tam, pēc shēmas, kas atrodas lietas 39.lapā, uzrādīšanas, liecinieks liecināja, ka bijis trešā automašīna krustojumā. Brīdī, kad

beigusies plūsma no pretējā virziena, pirmā mašīna veica kreiso pagriezienu. Luksaforā attiecīgi bijusi zaļā gaisma. Nedz pirmās divas

automašīnas, nedz viņš, nebūtu braucis krustojumā iekšā, ja būtu bijis oranžās gaismas signāls. Bija iebraukuši krustojumā, lai

nogrieztos pa kreisi un tiklīdz beigušas braukt automašīnas, pirmā automašīna izbraukusi, uzreiz sekojusi otrā automašīna un tajā brīdī,

kad starp pirmo un otro bija izveidojusies atstarpe, redzējis, ka tiek notriekts kāds cilvēks. Kāda gaisma degusi gājējiem luksaforā, nav

redzējis, jo viņa uzdevums ir skatīties vai pa kreisi nav gājēji. Kad redzējis notikumu, atradies krustojuma vidū. Negadījuma brīdī bija

palicis krustojumā, tad atbrīvojis lielo brauktuvi un piestājies, lai noskaidrotu situāciju. Norādīja, ka krustojums ir specifisks un /TL

marka/ automašīna bija nogriezusies uz Tallinas ielu, bet vēl nebija izbraukusi no krustojuma līdz galam. Secīgi, sagaidījis policiju, bet

neatceras kuram devis kontaktinformāciju.

Tāpat liecinieks norādīja, ka liecību pārbaudē uz vietas, pats shēmu nav zīmējis, bet zīmējuši policijas darbinieki. Liecību pārbaudē

arī norādījis, ka visi viņa norādītie punkti ir aptuveni. Notikumu redzējis ar perifēru redzi, nevis tieši, bet neskaidri. Sniedzot liecību

mēģinājis visu atcerēties, bet precīzus laikus un metrus neatceras. Viņš gaismas signālus ievērojis. Neatceras vai viņš piegājis pie

policijas, vai policija pie viņa, bet kontaktinformāciju atstājis policijai. Pēc lietas materiālos esošo fotoizdruku lietas 9. un 10.lapā

uzrādīšnas, liecinieks paskaidroja, ka fotoizdrukās redzamo nevar sasaistī ar notikuma laiku, kad viņš tur bijis un savu automašīnu

izdrukās neredz.

Pirmstiesas izmeklēšanā apsūdzētā savu vainu neatzina, nepiekrītot, ka uzbraukums noticis uz gājēju pārjas.

Neskatoties uz to, ka apsūdzētā /pers. A/ savu vainu neatzina, tiesa secina, ka /pers. A/ vaina izvirzītajā apsūdzībā

iztiesāšanas gaitā ir pilnībā pierādīta ar tiesas izmeklēšanā nopratināto liecinošo personu liecībām un rakstveida

pierādījumiem to kopumā un savstarpējā saistībā, un pastāv Kriminālprocesa likuma 520.pantā paredzētais pamats

notiesājoša sprieduma taisīšanai.

Kriminālprocesa likuma 127.pantā noteikts, ka pierādījumi kriminālprocesā ir jebkuras likumā paredzētajā kārtībā iegūtās un

noteiktā procesuālā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus kriminālprocesā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros

izmanto pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo apstākļu esamības vai neesamības pamatošanai. Par pierādījumiem kriminālprocesā var būt

liecinieku liecības, eksperta vai revidenta atzinums, kompetentas institūcijas atzinums, lietiskie pierādījumi, dokumenti, elektroniskie

pierādījumi, izmeklēšanas darbībās iegūtās ziņas.

Tiesa atzīst, ka ziņas par apsūdzētajai /pers. A/ inkriminētajām darbībām konkrētajā kriminālprocesā ir iegūtas, nostiprinātas un

pārbaudītas Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā.

Šādu secinājumu tiesa izdara pēc pierādījumu pārbaudes tiesas sēdē un pierādījumu izvērtēšanas saistībā ar izvirzīto apsūdzību,

apsūdzētās versiju savai aizstāvībai, to kopumā un savstarpējā saistībā ar visiem lietas materiāliem, cietušās un liecinieku liecībām.

Lietā nepastāv strīds par to, ka apsūdzētā 2011.gada 9.decembrī ap plkst. 19.55 vadīja automašīnu /TL marka/ PT /TL marka/,

v.n.z./TL numurs/, un brauca ar to Rīgā, pa Miera ielu no Alojas ielas puses Brīvības ielas virzienā. Tāpat lietā nepastāv strīds par to, ka

/pers. A/ veicot kreiso pagriezienu no Miera ielas uz Tallinas ielu, ar viņas vadītās automašīnas kreiso sānu notrieca gājēju /pers. B/, kad

/pers. B/ šķērsoja Tallinas ielas braucamo daļu no kreisās uz labo pusi, attiecībā pret viņas kustības virzienu. Minēto apliecina arī lietā

esošā ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā Nr.EZ249230 fiksētie fakti, liecību pārbaudēs uz vietas fiksētie fakti un

liecinošo personu liecības.

Tāpat, ar lietā gūtajiem pierādījumiem, proti, Eksperta atzinumu Nr.1-27, apstiprinās fakts, ka /pers. B/ 2011.gada 9.decembrī

notikušā ceļu satiksmes negadījuma rezultātā nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi: galvas sasitums ar sistu brūci kreiso deniņu

rajonā, galvas smadzeņu satricinājums, sejas sasitums ar sistām brūcēm, kreisā aukšžokļa dobuma laterārās sienas lūzums un kreisā

vaiga kaula loku šķembains lūzums, labās ceļa locītavas sasitums.

Eksperta atzinumā secināts, ka minētie miesas bojājumi varēja rasties cietu, trulu priekšmetu iedarbības rezultātā 2011.gada

9.decembrī, lēmumā uzrādītajos CSNg apstākļos un pēc sava rakstura pieskaitāmi vidēja smaguma miesas bojājumiem, kas izraisījuši

ilgstošus veselības traucējumus uz laiku virs 21 dienas.

Tiesai nav pamata apšaubīt iepriekš minētos Eksperta atzinumā izdarītos secinājumus, kā arī ekspertu kvalifikāciju un zināšanas,

tostarp, zināšanas noteikt vai konstatētie miesas bojājumi varēja rasties lēmumā uzrādītajos CSNg apstākļos.

Lai gan /pers. A/ savu vainu neatzina, nepiekrītot, ka uzbraukums noticis Tallinas ielas šķērsošanai gājējiem atļautā vietā, norādot,

ka uzbraukums, jeb aizķeršana notikusi vietā, kur gājējai nav atļauts šķērsot brauktuvi, pēkšņi parādoties starp automašīnām pie

brauktuves sadalošās joslas jau aiz stop līnijas, kas /pers. A/ liedzis tādu manevru iespēju, lai izvairītos no gājējās aizķeršanas ar viņas

vadītās automašīnas kreisā atpakaļskata spoguli, šāda apsūdzētās versija nav apstiprinājusies ar tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem

pierādījumiem.

Cietusī/pers. B/ tiesas izmeklēšanas laikā konsekventi liecināja, ka šķērsojusi Tallinas ielu pie luksafora zaļās gaismas, gājējiem

atļautā vietā, pretī luksaforam, kad viņai, jau pagūstot šķērsojot pirmo joslu, otrajā uzbrauca, kā noskaidrots /pers. A/ vadītā automašīna

/TL marka/.

Tiesai nav pamata neticēt cietušās sniegtajai liecībai vai to apšaubīt, turklāt pirmstiesas izmeklēšanā /pers. B/ sniegusi analoģisku

liecību.

Bez tam, arī liecību pārbaudē uz vietas /pers. B/ norādījusi, ka šķērsojusi Tallinas ielu virzienā no Gaujas ielas uz Brīvības ielu pie

zaļā luksafora signāla, kad viņai uzbraucis transportlīdzeklis, kurš no Miera ielas veicis kreisā pagrieziena manevru uz Tallinas ielu Cēsu

ielas virzienā. Norādot uzbraukuma vietu shēmā fiksēts, ka uzbraukums noticis aptuveni 9,10 m attālumā no Miera ielas iedomātā

pagarinājuma, ja skatās Brīvības ielas virzienā un 5,7 m attālumā no apmales.

Apstāklis, ka cietusī pēc negadījuma no gūtajām traumām zaudējusi samaņu un jutusies slikti, kamdēļ norādījusi, ka liecību sniegs

vēlāk, nevar būt par pamatu tam, lai apšaubītu cietušās pirmstiesas izmeklēšanā un tiesas izmeklēšanā sniegto liecību patiesumu par

notikuma apstākļiem un liecību pārbaudē uz vietas norādīto. Turklāt cietušās liecībā norādīto apstiprina citi lietā gūtie pierādījumi.

Ar liecinieces /pers. E/ liecību, kura kā lietā noskaidrots, brīdī, kad notika uzbraukums gājējai, atradās uz Tallinas ielas ietves

pretī cietušajai un grasījusies šķērsot Tallinas ielu un redzēja pašu uzbraukuma brīdi, apstiprinās, ka no Miera ielas puses brauca

automašīna, kā noskaidrots /pers. A/ vadītā automašīna, un notrieca sievieti, kura šķērsojusi Tallinas ielu /pers. E/ pretī, kā noskaidrots

/pers. B/. Lieciniece tiesas sēdē apstiprināja, ka viņa atradusies Tallinas ielas šķērsošanas uzsākšanai paredzētā vietā, kur ir

nobraukums ratiņiem un pie zaļās gaismas grasījusies uzsākt Tallinas ielas šķērsošanu, bet cietusī atradusies pretī otrā ceļa pusē, arī

vietā, kurā atļauts šķērsot brauktuvi gājējiem.

Minētais izslēdz apsūdzētās versiju par to, ka cietusī iznājkusi starp automašīnām.

K ā secināms no ceļu satiksmes negadījuma protokola un arī no liecinošo personu liecībām, tad negadījums notika tumšajā

diennaksts laikā, bija apmācies, lija lietus. Līdz ar to, redzamība bija apgrūtināta un lieciniece nevarētu redzēt cietušo sākam šķērsot

brauktuvi, ja cietusī būtu atradusies krietnā attālumā no liecinieces pa labi un šķērsotu ielu starp automašīnām. Tieši pretēji,

lieciniece norāda, ka cietusī atradās viņai pretī, tātad arī tajā ceļa posmā, kur brauktuvi ir atļauts šķērsot gājējiem.

Bez tam, lieciniece tiesas sēdē, pēc lietas materiālos esošās shēmas 21.lapā uzrādīšanas, apstiprināja, ka tajā viss ir norādīts

pareizi.

Liecību pārbaudē uz vietas lieciniece /pers. E/ parādot uzbraukuma vietu norādījusi uz vietu, kas kā fiksēts shēmā atrodas 6,20 m

attālumā no Tallinas ielas labās apmales un 12,20 m attālumā no Miera ielas (kreisajai apmalei, ja skatās virzienā uz Brīvības ielu)

iedomātā pagarinājuma.

Arī ar liecinieka /pers. F/, kurš bijis negadījuma aculiecinieks un negadījuma brīdī krustojumā atradies trešajā automašīnā, tas ir,

tieši aiz apsūdzētās vadītās automašīnas, liecību, kas pārbaudīta tiesas sēdē, apstiprinās cietušās liecība par negadījuma apstākļiem un

apsūdzībā norāditais.

Liecinieks/pers. F/, lai arī tiesas sēdē vairs neatminējās notikuma apstākļus, jo pagājis pietiekami ilgs laiks, uzturēja savu

pirmstiesas izmeklēšanā sniegto liecību par to, ka tajā pašā brīdī, kad automašīna /TL marka/, tātad, apsūdzētās vadītā automašīna

braucot pa Miera ielu veica kreisā pagrieziena manevru uz Tallinas ielu, Tallinas ielu atļautā vietā, kur atļauts ceļa braucamo daļu

šķērsot gājējiem, no kreisās uz labo pusi, ja skatās Cēsu ielas virzienā, brauktuvi šķērsoja sieviete. /TL marka/ automašīna, ar

automašīnas kreiso spārnu un kreiso sānskata spoguli aizķēra gājēju.

Lai gan liecinieks pirmstiesas izmeklēšanā sniedzot liecību paskaidroja, ka to vai uzbraukums notika uz braucamās daļas

šķērsošanai gājējiem atļautā vietā, simtprocentīgi pateikt nevar, bet to ir norādījis liecību pārbaudē uz vietas.

Liecību pārbaudē uz vietas /pers. F/ norādījis uzbraukuma vietu un shēmā fiksēts, ka uzbraukums noticis aptuveni 9,80 m attālumā

no Miera ielas iedomātā pagarinājuma, ja skatās uz Briāna ielas pusi un 2,60 m attālumā no Tallinas ielas labās apmales, ja skatās

virzienā uz Cēsu ielu.

Turklāt, /pers. F/ liecināja, ka pēc uzbraukuma /TL marka/ vadītāja apstājusies divus līdz trīs metrus uz priekšu. Arī apsūdzētā savos

paskaidrojumos (lietas 8.lapa) norādijusi, ka automašīna tika apturēta vienu līdz divus metrus no uzbraukuma vietas, līdz ar to,

novērtējot pierādījumus, lai noskaidrotu uzbraukuma vietu ir jāņem vērā, ka automašīna tika apstādināta apmēram divus metrus aiz

uzbraukuma vietas.

Līdz ar to, lai arī pēc uzbraukuma apsūdzētā nav automašīnu pārvietojusi, apstāklis, ka apsūdzētās automašīna pēc uzbraukuma ir

apstājusies vēl apmēram divus metrus uz priekšu no uzbraukuma vietas, izslēdz versiju par to, ka vieta, kur atradās gājēja uzbraukuma vai

aizķeršanas ar automašīnas kreiso atpakaļskata spoguli brīdī, ir bijusi tieši tur, kur apsūdzētā apstādinājusi pēc negadījuma savu

automašīnu.

Liecinieka/pers. F/ sniegto liecību liecinieks apstiprināja un apšaubīt šīs liecības tiesai pamata nav.

Bez tam, liecinieks /pers. F/, norādot, ka krustojums ir specifisks, liecināja, ka automašīna /TL marka/ bija nogriezusies, bet vēl

atradās krustojumā un nebija no krustojuma izbraukusi līdz galam.

Turklāt, tiesa uzskata, ka nedz cietušās /pers. B/, nedz liecinieka /pers. F/ vai liecinieces /pers. E/ liecību pārbaudē uz vietas

norādītās uzbraukuma vietas fiksēto mērījumu neliela atšķirība, nedod pamatu šaubīties par liecību patiesumu.

Tāpat, novērtējot /pers. B/, /pers. F/ un /pers. E/ protokoliem par liecību pārbaudi uz vietas pievienotajās shēmās norādītos

uzbraukuma vietas attālumus attiecībā pret Tallinas ielas labās puses ietvi un Miera ielas iedomāto pagarinājumu, kopsakarā ar lietas

materiālos esošo ceļu satiksmes negadījuma shēmu lietas 54.lapā, secināms, ka gan /pers. B/, gan /pers. F/, kā arī /pers. E/ norādītā

uzbraukuma vieta gājējai, neskatoties uz mērījuma nelielu atšķirību, atrodas vietā, kur Tallinas ielas braucamo daļu atļauts šķersot

gājējiem.

No lietas materiālos esošās Ceļu satiksmes negadījuma shēmas (lietas 54.lapa) konstatējams, ka uz Tallinas ielas, virzienā uz

Briāna ielu, stop līnija atrodas 13,7 m attālumā no Miera ielas iedomātā pagarinājuma.

Shēmā ir fiksēta /pers. A/ automašīnas atrašanās vieta un redzams, ka Craysler automašīna pēc negadījuma atradās pirms stop

līnijas, automašīnas aizmugurējā daļa atradās 6,1 m attālumā no Miera ielas iedomātā pagarinājuma.

Turklāt liecinieks /pers. F/ savā liecībā apstiprinājis, ka automašīna /TL marka/ pēc uzbraukuma apstājās vēl divus līdz trīs metrus

tālāk.

Lietā noskaidrots un par to nepastāv strīds, ka gājēja tika notriekta ar /TL marka/ automašīnas kreiso priekšējo sānu Tallinas ielas

pusē braukšanai Cēsu ielas virzienā, līdz ar to, ievērojot, ka gājēja tika aizķerta ar automašīnas kreisās puses priekšējo sānu daļu un to,

ka atomašīna tika apstādināta apmēram divus metrus no uzbraukuma vietas secināms, ka gan cietušās /pers. B/ liecību pārbaudē uz vietas

shēmā fiksētais uzbraukuma vietas gājējai attālums no Miera ielas iedomātā pagarinājuma 9,10 m, gan /pers. F/ aptuveni norādītais un

shēmā fiksētais uzbraukuma vietas attālums no Miera ielas iedomātā pagarinājuma 9,80 m, kā arī /pers. E/ norādītais un shēmā fiksētais

uzbraukuma vietas attālums no Miera ielas iedomātā pagarinājuma 12,20 m, atrodas vietā, kur gājējiem atļauts šķērsot Tallinas ielas

braucamo daļu.

Tiesa uzskata par pamatotu vadīties no lietas 54.lapā esošajā ceļu satiksmes negadījuma shēmā fiksētā, jo kā apstiprināja

lieciniece /pers. D/, šajā shēmā mērījumi ir precizēti (precizējot CSNg reģistrēšanas protokolā esošo shēmu) un fiksēti pareizi.

Kā secināms no lietas materiāliem un kā to norādījusi lieciniece /pers. D/, sākotnējā shēmā nedaudz neprecīzi tika fiksēts

tramvaja ceļš, kas ved pa Miera ielu virzienā uz Alojas ielu.

Tiesai, lai arī shēma nav veidota mērogā un tikusi precizēta, nav pamata apšaubīt lietas materiālu 54.lapā esošajā shēmā policijas

darbinieku fiksētos negadījuma vietas mērījumus un /pers. A/ vadītās automašīnas fiksēto atrašanās vietu.

Apstāklis, ka ar lietas materiālu 54.lapā esošo shēmu ir precizēta ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā Nr.EZ

249230 fiksētā negadījuma shēma, tiesas ieskatā nerada pamatu apšaubīt lietas 54.lapā esošajā shēmā fiksēto.

Turklāt, gan no protokola Nr.EZ 249230 shēmā fiksētā, gan no 54.lapā esošajā shēmā fiksētā, ievērojot lietā noskaidroto par to,

ka automašīna no uzbraukuma vietas ir apstājusies apmēram 2 metru attālumā, un ka gājēja tika aizķerta ar kreisās puses atpakaļskata

spoguli, secināms, ka uzbraukums noticis vietā, kur gājējiem atļauts šķērsot brauktuvi pie attiecīgi zaļās gaismas signāla luksaforā. Un

abās shēmās ir fiksēta /pers. A/ automašīnas atrašanās vieta pēc uzbraukuma gājējai, un tā abās shēmās fiksēta pirms stop līnijas, kas arī

izslēdz /pers. A/ versiju par to, ka gājēja šķērsojusi ielu kaut kur starp automašīnām vēl aiz stop līnijas.

Savukārt, vērtējot liecinieka /pers. C/ tiesas sēdē sniegto liecību, tiesa ņem vērā liecinieka norādīto par to, ka pašu notikumu viņš

nav redzējis.

Bez tam, liecinieks /pers. C/ savā liecībā norādījis, ka viņa vadītā automašīna bijusi otrā vai trešā, iegriežoties no Miera ielas uz

Tallinas ielu.

Lietā noskaidrots, ka nākamās automašīnas, tas ir, aiz apsūdzētās vadītās automašīnas, kura bija otrā automašīna veicot kreiso

pagriezienu no Miera ielas uz Tallinas ielu, vadītājs bija liecinieks /pers. F/, ko, cita starpā, apstiprina arī apsūdzētās sniegtajos

paskaidrojumos fiksētais. Līdz ar to, secināms, ka /pers. C/ ne tikai nav redzējis pašu notikumu, bet arī nav precīzi atminējies apstākļus,

norādot, ka priekšā stāvējusi apsūdzētās automašīna. Tāpēc, novērtējot liecinieka liecību kopsakarā ar citiem lietā gūtajiem iepriekš

minētajiem pierādījumiem, liecinieka /pers. C/ liecībai tiesa nepiešķir ticamību.

Lietā gūtie pierādījumi apstiprina, ka kreiso pagriezienu /pers. A/ ar automašīnu /TL marka/ veica pie automašīnai atļautā zaļā

luksafora signāla, ko apstiprina lietas materiāli kopumā un liecinošo personu liecības.

Tiesas ieskatā, ievērojot lietā gūtos pierādījumus, tostarp, par to, kādā veidā darbojas luksafors attiecīgajā krustojumā, ir izslēgta

arī /pers. A/ versija par to, ka gājēja šķērsojusi Tallinas ielu pie gājējiem neatļautā luksafora signāla.

No Luksaforu darba režīma laika diagrammas Miera – Tallinas – A.Briāna ielu krustojumā (lietas 30., 49.lapa), kustības

organizēšanas shēmas attiecīgajā krustojumā (29., 48.lapa) un satiksmes regulēšanas tehnisko līdzekļu izvietojuma shēmas (lietas 27.-

28., 47.lapa) secināms, ka vadītājiem, kas nogriežas no Miera ielas (virzienā no Alojas ielas puses) pa kreisi uz Tallinas ielu (virzienā

uz Cēsu ielu) zaļās gaismas signāls luksaforā iedegas vienlaicīgi ar zaļās gaismas signālu luksaforā gājējiem Tallinas ielas šķērsošanai.

Līdz ar to, ir izslēgta /pers. A/ aizstāvības versija par to, ka gājēja šķērsojusi Tallinas ielu pie sarkanās gaismas signāla.

No kustības organizēšanas shēmas Miera – Tallinas – A.Briāna ielu krustojumā secināms, ka zaļās gaismas signāls automašīnām

kreisā pagrieziena veikšanai deg ilgāk nekā gājējiem Tallinas ielas šķērsošanai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka ar lietā gūtajiem pierādījumiem ir apstiprināts fakst, ka uzbraukums gājējai notika pie

apsūdzībā norādītājiem apstākļiem ceļa posmā, kur gājējiem ir kustības priekšroka.

Tiesa uzskata, ka lietā gūto pierādījumu kopums ir pietiekams un apstāklis, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā netika iegūts

videoieraksts no videonovērošanas sistēmas Miera un Tallinas ielu krustojumā, nerada šaubas par /pers. A/ vainu viņai inkriminētajā

nodarījumā.

Tiesa uzskata, ka minēto pierādījumu kopums dod pamatu atzīt, ka apsūdzētā ir vainojama inkriminētajā nodarījumā, tāpēc viņa

sodāma, nosakot viņai sodu.

Apsūdzētās rīcība, kā apstiprina lietā gūtie iepriekš norādītie pierādijumi, neatbilda Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija

noteikumu Nr.571 “Ceļu satiksmes noteikumi” (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016.gada 1.janvārim) 4., 10., 70., 138.punkta un

162.punkta prasībām, tas ir, minēto Noteikumu 4.punkta prasībām, proti, ceļus satisksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu

normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi,

kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksaforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības; Noteikumu 10.punkta

prasībām, proti, ceļu satiksmes dalībniekiem un citām personām jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas

situācijas un nenodarītu zaudējumus; Noteikumu 70.punkta prasībām, proti, pirms jebkura manevra – braukšanas sākšanas,

pārkārtošanās, nogriešanās, apgriešanās braukšanai pretējā virzienā, apdzīšanas, apturēšanas u.tml. – transportlīdzekļa vadītājam

jāpārliecinās par ceļu satiksmes drošību un par to, vai netiks traucēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, jādod brīdinājuma signāls ar

gaismas virzienrādītājiem (…); Noteikumu 138.punkta prasībām, proti, nogriežoties pa labi vai pa kreisi, transportlīdzekļa vadītājam

jādod ceļš gājējiem, kas šķērso to brauktuvi, kurā viņš nogriežas (…); Noteikumu 162.punktu, proti, uz regulējamas gājēju pārejas un

krustojumos, kad iedegts atļaujošais luksafora signāls vai tiek parādīts satiksmes regulētāja atļaujošais signāls, transportlīdzekļa

vadītājam jādod iespēja gājējam pabeigt brauktuves škērsošanu.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētajai, uzsākot kreisā pagrieziena manevru, bija nepieciešams ievērot Noteikumu prasības, apstāties, lai dotu

ceļu cietušajai, kura pie zaļās gaismas signāla bija uzsākusi šķērsot Tallinas ielas braucamo daļu šķērsošanai atļautā vietā.

Pēc augstāk minēto pierādījumu pārbaudes tiesai nav šaubu par apsūdzētās /pers. A/ vainu, proti, ka apsūdzētā vadot

transportlīdzekli pārkāpa norādītos Ceļu satiksmes noteikumus, kā rezultātā nodarīja cietušajai vidēja smaguma miesas bojājumus.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētās /pers. A/ darbības pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 260.panta pirmās prim daļas.

Tiesa nav radusi pamatojumu tam, lai izbeigtu kriminālprocesu, attaisnotu apsūdzēto /pers. A/, vai atbrīvotu no soda vispār.

Tiesa atzīst par pierādītu, ka apsūdzētā /pers. A/ ir izdarījusi Krimināllikuma 260.panta pirmajā prim daļa paredzēto noziedzīgo

nodarījumu un ir sodāma.

Nosakot soda veidu un mēru /pers. A/, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu

un radīto kaitējumu, vainīgās personību, to, ka /pers. A/ atbildību mīkstinoši vai pastiprinoši apstākļi atbilstoši Krimināllikuma 47. un

48.pantam, nav konstatēti.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu, /pers. A/ izdarījusi mazāk smagu noziegumu.

Par apsūdzētās /pers. A/ personību noskaidrots, ka viņa dzimusi /datums/, dzīvojoša /adrese A/, ieguvusi augstāko izglītību,

strādājoša par tiesneša palīgu. /pers. A/ apgādībā ir 2003.gadā dzimis dēls. Agrāk /pers. A/ nav tiesāta. Citu kriminālprocesu attiecībā

pret /pers. A/ nav.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa uzskata, ka Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā noteiktais soda mērķis konkrētajā gadījumā ir

sasniedzams piemērojot /pers. A/ Krimināllikuma 260.panta pirmās prim daļas soda sankcijā paredzēto soda veidu - piespiedu darbs.

Bargākā soda veida – brīvības atņemšanas soda piemērošana nav samērīga nodarītajam un nav atbilstoša vainīgās personībai.

Ievērojot, ka /pers. A/ apgādībā ir nepilngadīgs bērns, nav piemērojams naudas sods.

Nosakot soda mēru tiesa, ņemot vērā, ka nav konstatēts nedz atbildību mīkstinošs apstāklis, nedz atbildību pastiprinošs apstāklos,

līdz ar to, tiesa atzīst par iespējamu piespiedu darbu noteikt nedaudz virs minimālās sankcijas robežas.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā piespiedu darba sods ir nepieciešams un pietiekams, lai sodītu apsūdzēto par izdarīto

noziedzīgo nodarījumu, kā arī panāktu, lai viņa pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Tiesa ņem vērā ka,

piespriežot piespiedu darbu, apsūdzētā tiks iesaistīts sabiedrībai nepieciešamos darbos bez atlīdzības, tādējādi apsūdzētajai dodot

iespēju atlīdzināt sabiedrībai nodarīto kaitējumu.

/pers. A/ lietā nav piemērots drošības līdzeklis.

Cietusī/pers. B/ pieteica kompensāciju par radīto kaitējumu LVL 2979,89 (atbilst EUR 4240,00) apmērā.

Lietā pieteikto kaitējuma kompensāciju cietusī /pers. B/ uzturēja pilnā apmērā.

Cietušās kaitējuma kompensāciju LVL 2979,89 (atbilst EUR 4240,00) apmērā veido morālā kaitējuma atlīdzība LVL 2000,00

(atbilst EUR 2845,74) un materiālā kaitējuma kompensācija LVL 979,89 (atbilst EUR 1394,26). Savukārt, no pieteikumam pievienotā

aprēķina izriet, ka materiālā kaitējuma summu LVL 827,93 (atbilst EUR 1394,26) veido izdevumi par āstēšanos LVL 577,93 (atbilst

EUR 822,32), izdevumi par advokāta pārstāvību tiesā LVL 250,00 (atbilst EUR 355,72) un ceļu satiksmes negadījuma rezultātā

sabojātās jakas vērtība. Sabojātās jakas vērtību cietusī nav norādījusi.

Cietusī pieteikumam pievienojusi maksājumu dokumentu kopijas (čeki, kvītis, rēķini), par ārstēšanās izdevumiem par kopējo

summu LVL 577,93 (atbilst EUR 822,32). Tāpat cietusī lietā iesniegusi maksājuma apliecinoša dokumenta kopiju par izdevumu

samaksu advokātam LVL 250,00 (atbilst EUR 355,72) apmērā.

Kriminālprocesa likuma 22.pantā deklarēts pamatprincips – personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā

tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālas iespējas morālas un materiālas

kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Kaitējuma kompensācijas definējums norādīts Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmajā daļā, kas noteic, ka kompensācija ir

naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu

par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.

Atbilstoši minētā panta otrajai daļai, kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā

brīvprātīgi, vai uz tiesas nolēmuma pamata.

Lietā noskaidrots, ka /pers. B/ 2011.gada 9.decembrī /pers. A/ prettiesiskās darbības rezultātā nodarīti vidēja smaguma miesas

bojājumi: galvas sasitums ar sistu brūci kreiso deniņu rajonā, galvas smadzeņu satricinājums, sejas sasitums ar sistām brūcēm, kreisā

augšžokļa dobuma laterālās sienas lūzumu un kreisā vaiga kaula loka šķembainu lūzumu, labās ceļa locītavas sasitums.

Tāpat tiesai nav pamata apšaubīt, ka noziedzīgā nodarījuma rezultātā cietušajai ir radies morāls aizskārums, ko radījušas ceļu

satiksmes negadījumā iegūtās traumas un to raksturs. Nav apšaubāms arī tas, ka notikušais negadījums cietušajai radījis iepriekš

neparedzētus izdevumus un mantiskus zaudējumus. Līdz ar to, tiesa atzīst, ka /pers. B/ ir tiesības saņemt gan mantisko zaudējumu

atlīdzību, gan nodarītā morālā kaitējuma kompensāciju.

/pers. B/ tiesas sēdē apstiprināja, ka ir vērsusies apdrošināšans sabiedrībā ar atlīdzības pieteikumu, taču tas nav izlemts, jo kā,

norādījis apdrošinātājs, tiekot gaidīts tiesas nolēmums.

Izlemjot jautājumu par cietušās pieteiktās kaitējuma kompensācijas apmēru, tiesa neatstāj bez ievērības un vadās arī no tiesu

praksē paustās atziņas, ka no vispārējās kārtības, kāda noteikta iepriekš minētajā tiesiskajā regulējumā, būtiski atšķiras kaitējuma

kompensācijas saņemšanas kārtības regulējums cietušajiem, kas par tādiem atzīti saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem pret satiksmes

drošību.

Lai aizsargātu ceļu satiksmes negadījumos cietušo trešo personu intereses un reglamentētu tiesiskās attiecības starp

transportlīdzekļu īpašniekiem, tiesīgajiem lietotājiem un apdrošinātājiem sakarā ar transportlīdzekļu īpašnieku un tiesīgo lietotāju

civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, Latvijas Republikā ir spēkā Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās

atbildības obligātās apdrošināšanas likums (turpmāk arī - OCTA likums), kas pieņemts 2004.gada 1.maijā. Tā trešā nodaļa noteic

zaudējumu novērtēšanas un apdrošināšanas atlīdzības kārtību, nosakot, ka ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītie materiālie

zaudējumi ir zaudējumi sakarā ar cietušās personas ārstēšanu, pārejošu darbnespēju, darbspēju zaudējumu, nāvi. Savukārt, nemateriālie

zaudējumi ir zaudējumi, kas saistīti ar sāpēm un garīgām ciešanām sakarā ar cietušās personas fizisku traumu, cietušās personas

sakropļojumu, invaliditāti, apgādnieka, apgādājamā vai laulātā nāvi, apgādnieka, apgādājamā vai laulātā 1.grupas invaliditāti.

No Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 18.panta redzams, ka,

iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko

atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda, saskaņā ar

apdrošinātāja atbildības limitu atlīdzina šajā likumā noteiktajā kārtībā novērtētos zaudējumus, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarīti

trešajai personai.

Saskaņā ar minētā likuma 19.panta pirmo daļu ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītie materiālie zaudējumi ir zaudējumi

sakarā ar cietušās personas ārstēšanu, pārejošu darbnespēju, darbspēju zaudējumu un nāvi. Savukārt minētā likuma 19.panta otrajā daļā ir

noteikts, ka ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītie nemateriālie zaudējumi ir zaudējumi, kas saistīti ar sāpēm un garīgām

ciešanām sakarā ar cietušās personas fizisku traumu, cietušās personas sakropļojumu, invaliditāti, apgādnieka, apgādājamā vai laulātā

nāvi, apgādnieka, apgādājamā vai laulātā 1.grupas invaliditāti. Minētā likuma 19.panta trešajā daļā ir noteikts, ka apdrošināšanas

atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem materiālajiem un nemateriālajiem zaudējumiem nosaka Ministru

kabinets.

Saskaņā ar minētā likuma 20.panta pirmo daļu zaudējumi sakarā ar cietušās personas ārstēšanu ir izdevumi, kas saistīti ar cietušās

personas nogādāšanu, ievietošanu, uzturēšanu, diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju ārstniecības un medicīniskās rehabilitācijas

iestādē, cietušās personas kopšanu, ārstniecisko līdzekļu iegādi, ārstniecisko uzturu, ārstēšanos mājas apstākļos (ieskaitot ceļa

izdevumus, apmeklējot ārstniecības vai medicīniskās rehabilitācijas iestādi), kā arī protezēšanu, endoprotezēšanu un tehnisko

palīglīdzekļu iegādi vai nomu. Minētā likuma 21.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka zaudējumi sakarā ar cietušās personas pārejošu

darbnespēju ir nesaņemtie ienākumi pār ārstniecības iestādes apliecināto darbnespējas laiku. Tādējādi, nosakot mantiskā zaudējuma un

morālā kaitējuma apmēru, tiesai jāņem vērā apdrošinātāja iespējamā apdrošināšanas atlīdzība.

Cietusī tiesa sēdē norādīja, ka ir vērsusies pie apdrošinātāja, bet ir saņēmusi atbildi, ka tiek gaidīts tiesas spriedums. Apdrošinātājs

iespējamo apdrošināšanas atlīdzību nav noteicis.

Judikatūrā vairākārtīgi norādīts, ka gadījumos, ja nav iesniegts pieteikums apdrošinātājam vai apdrošināšanas summa nav saņemta,

nosakot materiālā zaudējuma un morālā kaitējuma apmēru, tiesai ir jāņem vērā apdrošinātāja izmaksātā vai iespējamā apdrošināšanas

atlīdzība (Augstākās tiesas Senāta 2011.gada 29.augusta lēmumu lietā Nr. SKK-296/2011, 2009.gada 29.janvāra lēmumu lietā Nr.

SKK–65/2009, 2008.gada 29.oktobra lēmumu lietā Nr. SKK – 586/2008).

OCTA likumā kā speciālajā tiesību normā noteiktais apdrošinātāja atbildības limits, tas ir, zaudējumu atlīdzība, ko, iestājoties

apdrošināšanas gadījumam, ceļu satiksmes negadījumā cietušajam izmaksā apdrošinātājs, nevar ierobežot cietušā tiesības saņemt

atlīdzinājumu par nodarīto morālo kaitējumu atbilstoši Civillikuma 1635.pantam (skatīt Latvijas Republikas Augstākā tiesa, “Morālā

kaitējuma atlīdzināšana civillietās”, Tiesu prakses apkopojums, kopsavilkuma 23.punkts, 2014.gads). Gadījumā, kad, neatliekot lietas

iztiesāšanu vai neizsludinot pārtraukumu, nav iespējams lemt par pieteikto kaitējuma kompensāciju, ja nav ņemta vērā apdrošinātāja

izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība, aprēķinātā un vēl neizmaksātā apdrošināšanas atlīdzība, kā arī iespējamā apdrošināšanas atlīdzība,

tiesai ir tiesības kaitējuma kompensācijas apmēru šajā kriminālprocesā nenoteikt, kas atbilst vienam no kriminālprocesa

pamatprincipiem – tiesībām uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā (skatīt Latvijas Republikas Augstākā tiesa, “Tiesu prakse

par morālā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā”, kopsavilkuma 10.punkts, 2010./2011.gads).

Lietā uz šo brīdi nav iegūta informācija no apdrošinātāja kāda būtu iespējamā /pers. B/ izmaksājamā apdrošināšanas atlīdzība, kā arī

cietusī nav norādījusi sabojātās jakas konkrētu vērtību.

Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka cietušās pieteiktā materiālā kaitējuma kompensācija ir apmierināma daļēji, tas ir, EUR 355,72

apmērā, savukārt materiālā kaitējuma kompensācija EUR 1038,54 (par ārstēšanās izdevumiem un sabojātio jaku) un morālā kaitējuma

kompensācija EUR 2845,74 apmērā atbilstoši Kriminālprocesa likuma 353.panta otrajai daļai nav nosakāma, kas vienlaicīgi neierobežo

cietušā tiesības iesniegt pieteikumu par kaitējuma kompensāciju Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā (skatīt Augstākās tiesas

Krimināllietu departamenta 2015.gada 27.novembra lēmumu lietā Nr.SKK-686/2015).

Nosakot materiālā kaitējuma kompensāciju daļā EUR 355,72 apmērā, tiesa ņem vērā Kriminālprocesa likuma 108.panta pirmajā

daļa noteikto, ka cietušais vai viņa pārstāvis savu tiesību pilnīgai realizācijai var uzaicināt advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai.

/pers. B/ lietā ir iesniegusi samaksu apliecinošu dokumentu par advokāta jurisisko palīdzību, kas šajā gadījumā ir cietušās materiāls

zaudējums EUR 355,72 (LVL 250,00) apmērā un ir piedzenams no /pers. A/ par labu /pers. B/.

Ņemot vērā iepriekš norādīto un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 350.-353.pantu, 511.- 514.pantu, 520.pantu, 527.-

530.pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma

260.panta pirmajā prim daļā, un sodīt viņu ar piespiedu darbu uz 50 (piecdesmit) stundām.

Soda izpildi uzdot Valsts probācijas dienesta nodaļai pēc /pers. A/ dzīvesvietas.

/pers. A/ ir pienākums 10 (desmit) darbadienu laikā pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās reģistrēties Valsts probācijas dienesta

struktūrvienībā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, izdevumus par zvērināta

advokāta juridisko palīdzību EUR 355,72 (trīs simti piecdesmit pieci euro un 72 centi) apmērā.

/pers. B/ materiālā kaitējuma kompensāciju EUR 1038,54 apmērā un morālā kaitējuma kompensāciju EUR 2845,74 apmērā

nenoteikt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas

Krimināllietu Tiesas kolēģijā, sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena noteikta 2016.gada 15.novembris.

Pilns spriedums faktiski pieejams 2017.gada 10.janvārī.

Tiesnese I.Sniķere