Court dismisses appeal against administrative fine for taxi driver operating without valid license and proper signage.

Lietas Nr. 129042516

Lietas arhīva Nr. 104AA-0700-16/4

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 21.oktobrī

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesnese L.Šteinerte

tiesneses I.Logina un Z.Lagzdiņa

rakstveida procesā apelācijas kārtībā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu saistībā ar SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas

numurs/, pārstāvja /pers. D/ iesniegto apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 20.maija spriedumu, un

konstatēja

2015.gada 25.maijā SIA /Nosaukums A/ sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.ZV183540 par to, ka 2015.gada 3.maijā plkst.22.45

Prāgas ielā 1, Rīgā ar vieglo taksometru Mercedes Benz E200 ar v/n /TL numurs/ veikts pasažieru pārvadājumus, bet tajā neatradās Ministru kabineta

(turpmāk - MK) 2012.gada 3.jūlija noteikumu Nr.468 “Noteikumi par pasažieru pārvadāšanu ar vieglajiem taksometriem” 8.5.apakšpunkta prasībām

atbilstoši noformēta taksometra vadītāja vizītkarte (vizītkartē norādītais pārvadātājs – KS /Nosaukums A/), kā arī uz taksometra labās puses

aizmugurējām durvīm ārpusē nav norādīta informācija par dienas un nakts pakalpojumu tarifu, nolīgšanas, attāluma un laika tarifu, neievērojot MK

noteikumu Nr.468 8.6.apakšpunkta prasības (lietas 17.lapa).

Atbildība par minētā pārkāpuma izdarīšanu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 137.1panta trešajā

daļā.

Ar Rīgas domes Satiksmes departamenta Kontroles dienesta 2015.gada 10.jūnija lēmumu Nr.982/2015-ls SIA /Nosaukums A/ saukta pie

administratīvās atbildības, uzliekot naudas sodu 70 euro (lietas 14.-15.lapa).

2015.gada 7.jūlijā SIA /Nosaukums A/ Rīgas domes Satiksmes departamentā iesniegusi sūdzību par Rīgas domes Satiksmes departamenta

Kontroles dienesta 2015.gada 10.jūnija lēmumu Nr.982/2015-ls.

Ar Rīgas domes Satiksmes departamenta 2015.gada 6.augusta lēmumu Nr.DS-15- 1830-nd atstāts negrozīts 2015.gada 10.jūnija lēmums Nr.

982/2015-ls, bet sūdzības iesniedzēja sūdzība noraidīta.

Par minēto lēmumu SIA /Nosaukums A/ iesniedza sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 20.maija spriedumu Rīgas domes Satiksmes departamenta 2015.gada 6.augusta lēmums

Nr. DS-15-1830-nd atstāts negrozīts, bet SIA /Nosaukums A/ sūdzība noraidīta.

Pirmās instances tiesa, izvērtējot sūdzībā norādītos argumentus, iestādes 2015.gada 6.augusta lēmuma Nr.DS-15-1830-nd pamatojumu, atzinusi,

ka iestāde savā lēmumā ir pareizi novērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus. Tiesnese iestādes pamatojumu atzinusi par pareizu un pietiekamu,

tāpēc saskaņā ar Latvijas APK 289.13panta trešo daļu pievienojusies iestādes lēmuma motivācijai un nolēmusi to neatkārtot.

Tiesa atsaukusies uz 2012.gada 3.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.468 “Noteikumi par pasažieru pārvadāšanu ar vieglajiem taksometriem”

8.5.apakšpunkta un 8.6.apakšpunkta prasībām.

Tiesa secinājusi, ka lietas materiālos nav atrodami pierādījumi sūdzībā norādītajam, ka tikusi veikta taksometru pārvadājumu licenciāta nomaiņa, kā

rezultātā aizkavējušies organizatoriskie pasākumi.

Pirmās instances tiesa norādījusi, ka nav pamatota iesniedzējas izvēle nepārtraukt taksometra darbību uz licenciāta maiņas un visu nepieciešamos

darbību veikšanas laiku. Iesniedzēja apzināti izvēlējusies pārkāpt MK noteikumos Nr.468 noteikto, lai iegūtu peļņu.

Tiesa norādījusi, ka nepiekrīt arī sūdzībā minētajam viedoklim, ka pārbaudes laikā taksometrā bija iesniedzējai izsniegtā aktuālā vizītkarte, tikai

vadītājs nebija paspējis nomainīt veco vizītkarti pret jauno. Kā esot redzams no lietas materiālos esošajām fotoizdrukām (lietas 21.-24.lapa), taksometra

vadītājs nav uzrādījis jauno vizītkarti, nav informējis par tās esamību policijas darbiniekus.

Līdz ar to tiesnese iesniedzējas rīcībā konstatējusi apzinātu normatīvajos aktos paredzēto pienākumu nepildīšanu.

Pirmās instances tiesa norādījusi, ka iestāde savā lēmumā ir izvērtējusi iesniedzējai uzliktā soda mēra pamatotību un samērīgumu izdarītajam

administratīvajam pārkāpumam, kuru tiesnese atzinusi par atbilstošu administratīvā soda mērķim.

Tiesnese secinājusi, ka, izvērtējot lietas apstākļus, neesot pamats iesniedzējas izdarīto administratīvo pārkāpumu atzīt par maznozīmīgu un atbrīvot

no administratīvās atbildības. Iesniedzējas lūgums piemērot Latvijas APK 21.pantu un atzīt pārkāpumu par maznozīmīgu pie konkrētā lietā esošiem

apstākļiem būtu pretrunā ar Latvijas APK 22.pantu, kas nosaka, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura

izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas

personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Tiesnese norādījusi, ka iesniedzēja sūdzībā neesot minējusi apstākļus, kas būtu atzīstami par īpašiem tādā nozīmē, lai izskatāmo gadījumu atzītu par

izņēmuma gadījumu, lai atbrīvotu no administratīvās atbildības, kā arī tiesnese no lietas materiāliem tādus apstākļus nav konstatējusi. Turklāt iesniedzējas

pašreizējo attieksmi par izdarīto pārkāpumu nevarot uzskatīt par vaļsirdīgu vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu.

Izvērtējot sūdzībā norādītos apstākļus un lietā esošos pierādījumus, tiesnese atzinusi, ka iestāde ir pareizi novērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos

apstākļus. Līdz ar to iesniedzēja pamatoti saukta pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 137.1panta trešās daļas.

Pirmās instances tiesa konstatējusi, ka iesniedzējai sods noteikts atbilstoši administratīvā soda mērķim. Tiesnese, iepazīstoties ar lietas materiāliem,

nav konstatējusi procesuālus pārkāpumus attiecībā uz administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu un tā paziņošanu iesniedzējam, kā arī citus

procesuālus pārkāpumus, kas būtu par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai un nav saskatījusi iesniedzējas tiesību aizskārumu.

Pirmās instances tiesas tiesnese pie šādiem apstākļiem atzinusi, ka sūdzība un tajā minētie argumenti nav pamatoti, līdz ar to tā ir noraidāma.

Savukārt iestādes 2015.gada 6.augusta lēmums Nr.DS-15-1830-nd ir likumīgs un pamatots, tāpēc atstājams spēkā.

Par pirmās instances tiesas spriedumu SIA “/Nosaukums A/” pārstāvis /pers. D/ iesniedzis apelācijas sūdzību, kurā norāda, ka spriedums tiek

pārsūdzēts pilnā apjomā.

Vērš uzmanību, ka spriedumā ir norādīts, ka lietas materiālos nav atrodami pierādījumi sūdzībā norādītajam, ka tika veikta taksometru pārvadātāja

licenciāta nomaiņa, kā rezultātā aizkavējušies organizatoriskie pasākumi.

Norāda, ka minēto apgalvojumu tiesa varējusi pārbaudīt, izdarot secinājumus no sūdzības iesniedzēja sniegtās informācijas, kā arī no Rīgas domes

Satiksmes departamenta sniegtajiem pierādījumiem un lēmumā norādīto par to, ka iepriekšējais licenciāts līdz 2015.gada 1.maijam bija KS ,,/Nosaukums

B/”, bet no 2015.gada 1.maija jaunais licenciāts - SIA “/Nosaukums A/”. Sūdzības iesniedzējs pielikumā pievienojis Rīgas domes Satiksmes

departamentam adresētu 2015.gada 24.marta pieteikumu kopijas par licenciātu maiņu ar Rīgas domes Satiksmes departamenta atzīmi par saņemšanu,

šādi apliecinot, ka ir notikusi licenciātu nomaiņa.

Uzskata, ka spriedumā ir pareizi norādīts, ka konkrētajā gadījumā ir strīds par to, vai izdarītais pārkāpums ir pietiekami mazsvarīgs, lai saskaņā ar

Latvijas APK 21.un 238.2 pantu izbeigtu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

Vērš uzmanību uz Rīgas domes Satiksmes departamenta lēmumā norādītajām izdarītā maksimāli iespējamām negatīvajām sekām: pirmkārt,

taksometra salonā nenomainītas vizītkartes dēļ klientiem nebija iespējas vērsties ar pretenziju pie pārvadātāja vai uz kontrolējošo iestādi; otrkārt,

iztrūkstot informācijas par tarifiem uz taksometra aizmugurējām labajām durvīm, klientiem nebija iespējas pārliecināties par sabiedrības tarifiem pirms

iekāpšanas taksometrā.

Uzskata, ka šīs Rīgas domes Satiksmes departamenta norādītās negatīvās sekas ir tikai teorētiskas, jo informācija par tarifiem (saskaņā ar

2012.gada 3.jūlija MK noteikumu Nr.468 „Noteikumi par pasažieru pārvadāšanu ar vieglajiem taksometriem” 8.6.punktu) bija izvietota arī taksometra

salonā, līdz ar ko klients varēja pārliecināties par to pirms taksometra nolīgšanas pat arī nejautājot vadītājam (atsaucas uz pielikumā pievienoto

informāciju par taksometru pakalpojumu dienas un nakts tarifiem). Bez tam, informācija par pārvadātāju un pārvadājumu tarifiem esot publiski pieejama

Rīgas domes Satiksmes departamenta mājas lapā www.rdsd.lv, kā arī taksometra vadītājs, ja klients jautātu, šo informāciju būtu sniedzis. Līdz ar to

neesot pamata apgalvojumam, ka potenciālajam klientam nebija iespējams pirms pakalpojuma saņemšanas noskaidrot pārvadātāju un pārvadājumu

tarifus.

Norāda, ka arī gadījumā, ja būtu pretenzijas, kas maldīgi tiktu nosūtītas iepriekšējam pārvadātājam KS “/Nosaukums B/”, tās tiktu pārsūtītas SIA

“/Nosaukums A/” pēc piekritības. Tāpat arī, ja klients vērstos departamentā vai citā kontrolējošā iestādē ar sūdzību, aktuālais pārvadātājs (SIA

“/Nosaukums A/”) tiktu ātri noskaidrots.

Uzskata, ka, ņemot vērā minēto, pat nopietnākās iespējamas notikušā negatīvās sekas esot nebūtiskas.

Uzskata, ka, ņemot vērā augstākminēto, esot secināms, ka pārkāpums ir formāls un objektīvi mazsvarīgs. Rīgas domes Satiksmes departamenta

Kontroles dienestam, pieņemot sākotnējo lēmumu un departamentam pieņemot lēmumu, bijis jāvadās no Latvijas APK 21.panta pirmās daļas un

jāpieņem Latvijas APK 238. 2pantā paredzētais lēmums un bija jāatsaka lietvedības uzsākšanu (jāizbeidz lietvedība) administratīvā pārkāpuma lietā, pēc

nepieciešamības, izsakot mutisku aizrādījumu.

Lūdz atcelt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 20.maija spriedumu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.

Pielikumā pievienota KS „/Nosaukums B/” pieteikuma par licences anulēšanu ar Rīgas domes Satiksmes departamenta atzīmi par saņemšanu

kopija uz 1 lpp.; SIA „/Nosaukums A/” 2015.gada 24.marta pieteikuma par licences piešķiršanu ar Rīgas domes Satiksmes departamenta atzīmi par

saņemšanu kopija uz 1 lpp.; Transportlīdzekļa salonā izvietotās informācijas par taksometru pakalpojumu dienas un nakts tarifiem paraugs uz 1 lpp.

Izvērtējot apelācijas sūdzībā norādītos argumentus un ievērojot Latvijas APK 289. 20panta pirmās daļas nosacījumus, tiesas kolēģija secina, ka

apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība ir ievērota un saskaņā ar Latvijas APK 289. 21panta nosacījumiem apelācijas sūdzība apgabaltiesā ir izskatāma

rakstveida procesā.

Tiesas kolēģija, izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus, pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka iesniegtā

apelācijas sūdzība ir noraidāma, bet Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 20.maija spriedums atstājams negrozīts.

Saskaņa ar Latvijas APK 289. 21panta un 289.22panta nosacījumiem apelācijas instances tiesa ievēro šī kodeksa divdesmit trešajā ,,a” nodaļā

noteikto tiesvedības kārtību un taisa nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, atbilstoši minētās nodaļas prasībām.

Tiesas kolēģija atzīst, ka Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese 2016.gada 20.maija spriedumā ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos

un tiesiskos apstākļus un pamatoti atzinusi, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams.

Tiesas kolēģija pievienojas Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 20.maija spriedumam un iestādes lēmuma motivācijai un

atbilstoši Latvijas APK 289.13panta trešajai daļai izvērstāks argumentu izklāsts netiek sniegts.

Tiesas kolēģija konstatē, ka pirmās instances tiesa pamatoti norādījusi, ka nav pamatota iesniedzējas izvēle nepārtraukt taksometra darbību uz

licenciāta maiņas un visu nepieciešamos darbību veikšanas laiku un iesniedzēja apzināti izvēlējusies pārkāpt MK noteikumos Nr.468 noteikto, lai iegūtu

peļņu.

Turklāt, kā redzams no sūdzības iesniedzēja apelācijas sūdzībai pievienoto dokumentu- KS „/Nosaukums B/” pieteikuma par licences anulēšanu no

2015.gada 1.maija un SIA „/Nosaukums A/” 2015.gada 24.marta pieteikuma par licences piešķiršanu no 2015.gada 1.maija, kopijām redzams, ka abi

pieteikumi, kurus parakstīja /pers. D/ kā KS “/Nosaukums B/” un SIA “/Nosaukums A/” valdes priekšsēdētājs, Rīgas Domē tika iesniegti 2015.gada

25.martā, kas norāda uz to, ka sūdzības iesniedzējs savlaicīgi varēja plānot un organizēt veicamos darbus, lai pēc jaunās licences kartītes izsniegšanas no

2015.gada 1.maija nodrošinātu taksometru ar noteiktām prasībām atbilstošu aprīkojumu.

Tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas secinātajam, ka, izvērtējot lietas apstākļus, nav pamats SIA “/Nosaukums A/” izdarīto

administratīvo pārkāpumu atzīt par maznozīmīgu un atbrīvot no administratīvās atbildības un šāds SIA “/Nosaukums A/” lūgums piemērot Latvijas APK

21.pantu un atzīt pārkāpumu par maznozīmīgu pie konkrētā lietā esošiem apstākļiem būtu pretrunā ar Latvijas APK 22.pantu.

Pirmās instances tiesas tiesnese pamatoti norādījusi, ka SIA “/Nosaukums A/” sūdzībā nav minējusi apstākļus, kas būtu atzīstami par īpašiem tādā

nozīmē, lai izskatāmo gadījumu atzītu par izņēmuma gadījumu, lai atbrīvotu no administratīvās atbildības, kā arī tiesnese no lietas materiāliem tādus

apstākļus nav konstatējusi. Turklāt iesniedzējas pašreizējo attieksmi par izdarīto pārkāpumu nevarot uzskatīt par vaļsirdīgu vainas atzīšanu un izdarītā

nožēlošanu. Arī apelācijas instances tiesa šādus apstākļus, kas atbrīvotu no administratīvās atbildības, nekonstatē.

Izvērtējot sūdzībā norādītos apstākļus un lietā esošos pierādījumus, apelācijas instances tiesa pievienojas pirmās instances tiesas atzinumam, ka

iestāde ir pareizi novērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, līdz ar to SIA “/Nosaukums A/” ir pamatoti saukta pie administratīvās atbildības pēc

Latvijas APK 137.1panta trešās daļas.

Tiesas kolēģijas ieskatā naudas sods 70,00 euro apmērā ir atbilstošs soda mērķim, kā arī ir pamatots un samērīgs sods.

Tiesas kolēģija secina, ka nevienu jaunu apstākli vai pierādījumu, kas attiecas uz faktiskajiem pārkāpuma apstākļiem un kas būtu par pamatu

likumīga sprieduma atcelšanai, sūdzības iesniedzējs nav norādījis.

Ņemot vērā augstāk norādīto, tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums ir tiesisks un pamatots, līdz ar to apelācijas sūdzība ir

noraidāma.

Saskaņā ar Latvijas APK 289.12panta otrās daļas 1.punktu, 289.21pantu, 289.22pantu, Krimināllietu tiesas kolēģija

nosprieda:

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 20.maija spriedumu atstāt negrozītu, bet SIA “/Nosaukums A/” apelācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesnese /personiskais paraksts/ L.Šteinerte

Tiesnese /personiskais paraksts/ I.Logina

Tiesnese /personiskais paraksts/ Z.Lagzdiņa