Court dismissed tax audit appeal, upholding VAT and income tax adjustments for unrecorded transactions.

Lietas arhīva Nr. A42-00261-19/28

ECLI:LV:ADRJRIT:2019:0411.A420151818.10.S

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2019.gada 11.aprīlī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Tatjana Jefremova,

piedaloties pieteicējas SIA “GV LOĢISTIKA” pārstāvim /pers. A/, atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts ieņēmumu

dienesta pārstāvei /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA “GV LOĢISTIKA” pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta

ģenerāldirektores 2017.gada 22.decembra lēmuma Nr.30.2-22.13/6618 atcelšanu.

A p r a k s t o š ā

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – Dienests) Nodokļu kontroles pārvalde no 2017.gada 26.janvāra līdz 30.augustam (audita veikšanas

termiņu pagarinot par 60 dienām un neieskaitot laika posmu no 2017.gada 21.aprīļa līdz 26.jūnijam sakarā ar papildu informācijas pieprasīšanu Čehijas,

Bulgārijas un Itālijas nodokļu administrācijām) veica SIA “GV LOĢISTIKA” (turpmāk – pieteicēja) pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN)

auditu par 2015.gada jūliju – 2016.gada septembri un uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) auditu par 2015.gada 12.jūniju – 31.decembri.

Pieteicēja laika posmā no 2015.gada augusta līdz 2016.gada septembrim priekšnodoklī deklarējusi 65 941,09 euro par darījumiem ar SIA

“MAZIES” (1734,60 euro), SIA “BMPL” (24 296,14 euro), SIA “BROSTER” (14 229,88 euro) un SIA “WZ” (25 680,47 euro), 2016.gada maijā

deklarējusi piegādes darījumus ar PVN 0% likmi Bulgārijas uzņēmumam ????????-??72-???? 107 530,85 euro vērtībā un 2015.gada peļņas vai

zaudējuma aprēķinā uzrādījusi pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas 115 696 euro par darījumiem ar SIA “BMPL”.

Ar Dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu sestās audita daļas vadītājas 2017.gada 30.augusta lēmumu Nr.30.2-23.23/34648

(ar 2017.gada 4.septembra lēmumu Nr.30.2-23.23/34977 un 2017.gada 19.oktobra lēmumu Nr.30.2-23.23/40977 par labojumiem 2017.gada

30.augusta lēmumā Nr.30.2-23.23/34648) (turpmāk – Sākotnējais lēmums) pieteicējai papildu aprēķināts PVN 65 941,09 euro, soda nauda 19

782,32 euro, nokavējuma nauda 9675,78 euro, UIN 15 883 euro, soda nauda 4764,90 euro un nokavējuma nauda 2009,20 euro un samazināti

zaudējumi par periodu no 2015.gada 12.jūnija līdz 2015.gada 31.decembrim 9807 euro apmērā. Soda naudai piemēroti likuma “Par nodokļiem un

nodevām” 32.panta septītās daļas nosacījumi, nomaksai budžetā nosakot PVN soda naudu 9891,16 euro un UIN soda naudu 2382,45 euro.

Pieteicēja Sākotnējo lēmumu apstrīdēja Dienesta ģenerāldirektoram.

[2] Ar Dienesta 2017.gada 22.decembra lēmumu Nr.30.2-22.13/6618 (turpmāk – lēmums) atstāts negrozīts Sākotnējais lēmums. Lēmums

pamatots ar turpmāk minētajiem apsvērumiem.

[2.1] Pieteicēja nav ievērojusi likuma ,,Par grāmatvedību” 2. un 7.panta, Pievienotās vērtības nodokļa likuma 43.panta ceturtās daļas un 92.panta

pirmās daļas 1.punkta un Gada pārskatu likuma 4.panta trešās daļas un 22.panta pirmās daļas prasības. Pieteicēja apzināti piedalījusies ar PVN un UIN

krāpšanu saistītās darbībās, jo pieteicējas darījumi 2015.gada augustā – 2016.gada septembrī ar SIA “WZ”, Bulgārijas uzņēmumu ????????-??72-????

faktiski nav notikuši, preces reāli nav piegādātas vispār, noformēti tikai dokumenti, bet attiecībā uz darījumiem ar SIA “MAZIES”, SIA “BMPL”, SIA

“BROSTER” pieteicēja pati iesaistījusies darījumā ar fiktīvu uzņēmumu, līdz ar to nodokļu sistēmas ļaunprātīgā izmantošanā.

[2.2] Izvērtējot pieteicējas deklarētos darījumus ne tikai pēc juridiskās formas, bet arī, vērtējot to ekonomisko saturu un būtību, nerodas šaubas,

ka pieteicēja zināja par to, kādos darījumos, ar kādiem darījumu partneriem un kādos nolūkos iesaistās, jo par to liecina daudzas epizodes, kuras vairs

nav izskaidrojamas ar nejaušību. Ar lietas materiāliem ir pierādīts, ka ieraksti pieteicējas grāmatvedības reģistros veikti, izmantojot nepatiesu informāciju

saturošas pavadzīmes/rēķins/invoice, kas likuma “Par grāmatvedību” 2. un 7.panta izpratnē nav atzīstamas par grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem

ierakstu veikšanai grāmatvedības reģistros un nodokļa rēķiniem, atbilstoši kuriem atskaitāms priekšnodoklis saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa

likuma 92.panta pirmās daļas 1.punktu.

[2.3] Tā kā ir iegūti objektīvi pierādījumi, ka, iegrāmatojot SIA “BMPL” vārdā noformētās pavadzīmes par strīda preču piegādi, pieteicēja ir

piedalījusies krāpniecībā ar nodokļiem (konstatējama uzņēmuma ļaunprātīga rīcība), pieteicējas 2015.gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītās

pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas samazinātas par strīda darījumu ar SIA “BMPL” vērtību 115 696 euro (noapaļojot 115 695,90 euro).

Vienlaikus veiktas korekcijas pieteicējas UIN deklarācijā, palielinot taksācijas gada peļņu pirms nodokļa aprēķināšanas par 115 696 euro un nosakot

koriģēto apliekamo ienākumu 105 889 euro apmērā.

[3] Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[3.1] Attiecībā uz darījumiem ar SIA “MAZIES” nav pamatots arguments par kļūdaina PVN numura norādīšanu, jo līgumā ir norādīts korekts SIA

“MAZIES” reģistrācijas numurs, un tā ir reģistrēta PVN maksātāju reģistrā. Pieteicējai nav iespējas pārliecināties, vai darījuma partnera konts ir

deklarēts Dienestā. Uzņēmumu reģistrs bija reģistrējis SIA “MAZIES” juridisko adresi un pieteicēja paļāvās, ka informācija ir patiesa. Nav

konstatējamas pretrunas /pers. C/ un SIA “MAZIES” valdes locekļa /pers. D/ paskaidrojumos. Dienests nenorāda, uz kāda pamata /pers. D/

paskaidrojumā paustais par komunikāciju ar pieteicējas vadību /adrese A/ ir tulkots kā komunikācija tieši ar /pers. C/. Dienests pieteicēju nekad nav

iepazīstinājis ar informāciju par to, ka /pers. D/ ir persona bez noteiktas dzīves vietas. Pieteicējai nav zināms, ka SIA “MAZIES” deklarētie darbinieki

/pers. E/ un /pers. F/ nav strādājuši šajā uzņēmumā.

[3.2] Par to, ka darījumos ar SIA “BMPL” kādi paraksti varētu nebūt īsti, pieteicēja uzzināja tikai no Dienesta. Preču transportēšanu nodrošināja

pārdevējs, un preces bija ražotāja iepakojumos, tādēļ pieteicējai neradās aizdomas par to, ka darījumu partneris nepildītu kādas tiesību normu prasības.

Par šī uzņēmuma piegādāto preci tiek maksāts ar pēcapmaksu, izslēdzot riskus par preces nepiegādāšanu vai nekvalitatīvas preces piegādāšanu.

[3.3] Attiecībā uz darījumiem ar SIA “BROSTER” norādāms, ka līguma noslēgšana starp darījumu partneriem nav obligāta. Pieteicējai nebija

pienākuma pārliecināties par uzņēmuma saimniecisko darbību pavadzīmē norādītajā preču izsniegšanas vietā, jo šī informācija ir aktuāla preces

transportētājam. Pieteicējai nekas nav zināms par no SIA “BROSTER” pirkto preču izcelsmi un šī uzņēmuma darījumiem ar citiem partneriem.

[3.4] Attiecībā uz darījumiem ar SIA “WZ” norādāms, ka pieteicēja nevarēja zināt, ka SIA “WZ” kreditoru SIA “MGB Konsult”, “SK Bizness”,

“Kalvor”, un “ESPB” norēķinu konti Lietuvā nav reģistrēti nodokļu administrācijā. Pieteicēja nav atbildīga par šo norēķinu kontu deklarēšanu.

[3.5] Attiecībā uz realizācijas darījumiem ar Bulgārijas uzņēmumu ????????-??72-???? norādāms, ka ilgāks samaksas termiņš bija norādīts sakarā

ar plānoto apjomīgo sadarbību un bija nepieciešams nodibināt pēc iespējas labvēlīgākas attiecības. Pircējs ir samaksājis nozīmīgu daļu, bet lēmums par

nesamaksātās daļas piedziņu vēl nav pieņemts, jo tas prasītu papildus līdzekļus.

[3.6] TLKAIS sistēma strādā kļūdaini, un nav pierādījumu tam, ka 2016.gada 16.maijā šī sistēma bija pilnvērtīgā darba kārtībā un bija aktivizēta uz

Eiropas Savienības iekšējam robežām.

[4] Dienests paskaidrojumā pieteikumu neatzīst, atsaucoties uz lēmumā norādītajiem apsvērumiem.

[5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis pieteikumu uzturēja uz tajā norādīto argumentu pamata. Atbildētāja pārstāve pieteikumu neatzina uz lēmumā

un paskaidrojumā tiesai norādīto argumentu pamata.

M o t ī v u d a ļ a

[6] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējusi lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka lēmums ir tiesisks, bet

pieteikums noraidāms.

[7] Tiesa konstatē, ka lietā pastāv strīds par to, vai 2015.gada augustā – 2016.gada septembrī faktiski ir notikuši preču un pakalpojumu iegādes

darījumi starp pieteicēju un SIA “MAZIES”, SIA “BMPL”, SIA “BROSTER” un SIA “WZ” un 2016.gada maija preču piegādes darījums Bulgārijas

uzņēmumam ????????-??72-????.

[8] Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 1.punktu, ja preces iegādātas un pakalpojumi saņemti ar nodokli

apliekamu darījumu nodrošināšanai vai tādu citās valstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē,

priekšnodoklis ir no citiem reģistrētiem nodokļu maksātājiem saņemtajos nodokļu rēķinos norādītās nodokļa summas par iegādātajām precēm un

pakalpojumiem.

Administratīvo tiesu judikatūrā jau ilgstoši ir nostiprināts, ka priekšnodokli var atskaitīt tikai par atbilstoši nodokļa rēķinam faktiski notikušu

darījumu, kas atbilst visām minētajā normā norādītajām pazīmēm. Lai iegūtu tiesības atskaitīt priekšnodokli, nav pietiekami, ka darījumi noformēti

atbilstoši likuma prasībām, jo darījumiem jābūt arī faktiski notikušiem gan pēc to ekonomiskā, gan juridiskā rakstura (būtības), bet nodokļu rēķinam

jāatbilst faktiski notikušam darījumam. Priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības ir liedzamas vienā no šādiem gadījumiem: 1) darījums faktiski nemaz nav

noticis (preces reāli nav piegādātas vispār, noformēti ir tikai dokumenti); 2) pieteicēja pati iesaistījusies darījumā ar fiktīvo uzņēmumu, līdz ar to nodokļu

sistēmas ļaunprātīgā izmantošanā; 3) pieteicēja ir bijusi informēta, ka tiek iesaistīta darījumā ar fiktīvo uzņēmumu. Pierādījumus par to, ka ar lielu ticamību

pastāv kāds no minētajiem apstākļiem, jāiesniedz VID, bet tie jāatspēko pieteicējai (sk. Augstākās tiesas 2013.gada 10.septembra sprieduma lietā

Nr.SKA-12/2013 12.punktu).

Ņemot vērā iepriekš minēto, pārbaudāms, vai pieteicējas deklarētie un grāmatvedības reģistros uzrādītie darījumi, ko Dienests ir apstrīdējis, ir

notikuši tādā veidā, kā tas atspoguļots darījumu pamatojošos dokumentos un pieteicējas paskaidrojumos.

[9] Tiesa konstatē šādus pierādījumus un faktiskos apstākļus, kas ir būtiski, izvērtējot pieteicējas darījumus ar SIA “MAZIES” 2016.gada augustā.

[9.1] Pieteicēja un SIA “MAZIES” 2016.gada 15.augustā noslēdza uzņēmuma līgumu Nr.15/08/2016 par telpu remontdarbiem objektā /adrese

B/. 2016.gada 15.augustā sastādīta remontdarbu tāme. 2016.gada 29.augustā sastādīts akts par izpildītajiem darbiem Nr.1. SIA “MAZIES” saskaņā ar

tāmi 2016.gada 29.augustā pieteicējai izrakstījusi rēķinu par remontdarbiem. Dokumentus SIA “MAZIES” vārdā parakstījis valdes loceklis /pers. D/, bet

pieteicējas vārdā valdes priekšsēdētājs /pers. C/ (lietas 3.sējuma 2. – 6.lapa).

[9.2] Pieteicējas amatpersona /pers. C/ 2017.gada 30.martā sniedza paskaidrojumu Dienestam, ka SIA “MAZIES” veica remontdarbus objektā

/adrese B/. Ar tās pārstāvi, kura vārdu un uzvārdu nezina, tikās objektā, lai parakstītu līgumu un parādītu veicamo remontdarbu apjomu objektā. Darba

uzdevumi tika doti mutiski, darījumos /pers. C/ piedalījās personīgi. Darbus veica 2 – 3 darbinieki, kuru vārdus un uzvārdus kā arī to, kura uzņēmuma

darbinieki tie bija, nezina. Pārliecību par SIA “MAZIES” spēju sniegt konkrēto pakalpojumu /pers. C/ guva savstarpējo pārrunu ceļā. SIA “MAZIES”

tika atrasta caur personīgajiem sakariem. Amatpersonu /pers. D/ /pers. C/ nepazīst, nav ar viņu ticies, SIA “MAZIES” juridisko adresi nezina.

Dokumentus sagatavoja SIA “MAZIES”, un tie no SIA “MAZIES” puses jau bija parakstīti. Remontdarbu uzraudzību un kontroli objektā veica /pers.

C/ un /pers. G/ (lietas 1.sējuma 77. – 87.lapa).

[9.3] Pieteicējas valdes loceklis /pers. C/ tiesas sēdē paskaidroja, ka SIA “MAZIES” reģistrācijas numura, nevis PVN maksātāja numura

norādīšana līgumā ir kļūda. Pieteicējai nav iespējas pārliecināties, vai darījuma partnera konts ir deklarēts Dienestā. Uzņēmuma atrašanos juridiskajā

adresē pieteicējai nav iespējas pārbaudīt. Juridiskā adrese atbilda Lursoft norādītajai. Pārbaudīt sadarbības partneru darbinieku statusu uzņēmumā nav

iespēju. Ar ko tika transportēti materiāli un darba rīki, nezina. Izmantojamos materiālus noteica un iegādājās darbu veicējs. Kopējo summu veidoja darbs

un materiāli. Darbus pieņēma pats kopā ar /pers. G/. Pēc darbu paveikšanas /adrese A/ tika parakstīta tāme un rēķins vai pavadzīme. Samaksa tika

veikta ar pārskaitījumu uz norādīto kontu (lietas 5.sējuma 185. – 186.lapa).

[9.4] Pieteicējas tehniskais direktors /pers. G/ 2017.gada 5.aprīlī Dienestam sniedza paskaidrojumu, ka SIA “MAZIES” veica telpu remontdarbus.

Objektā strādāja līdz trīs darbiniekiem. Nezina, kura uzņēmuma darbinieki tie bija, nepazīst SIA “MAZIES” amatpersonu /pers. D/, nepazīst nevienu

uzņēmuma pārstāvi un darbinieku (lietas 1.sējuma 88. – 93.lapa).

[9.5] Dienests konstatējis, ka SIA “MAZIES” amatpersonai /pers. D/, kurš atbilstoši paraksta atšifrējumam ir parakstījis strīdus dokumentus, nav

noteiktas dzīvesvietas. 2017.gada 24.martā Dienests no e-pasta /elektroniskā pasta adrese/ saņēmis /pers. D/ vārdā noformētu paskaidrojumu, ka

2016.gada sākumā /pers. D/ pieteicējas auto rezerves daļu veikalā piedāvājis darba cimdus, iepazinies ar vadību un veicis biznesa prezentāciju.

2016.gada vasarā viņam piedāvāts veikt remontdarbus autoservisa izveidei. /adrese B/ notikusi tikšanās, noslēgts līgums un sastādīta tāme (lietas

3.sējuma 168.lapa).

[9.6] SIA “MAZIES” deklarētie darba ņēmēji /pers. F/ un /pers. E/ Dienestam snieguši informāciju, ka nav bijuši nodarbināti SIA “MAZIES”,

tādu uzņēmumu un tās amatpersonu /pers. D/ nezina (lietas 3.sējuma 160. – 165.lapa).

[10] Tiesa, izvērtējot lietā esošos pierādījumus, secina, ka Dienests pamatoti atzinis, ka pieteicējas darījums ar SIA “MAZIES” faktiski nav noticis

un tam ir mākslīgs raksturs. Tiesa uzskata, ka no lietā esošajiem pierādījumiem viennozīmīgi nav konstatējams, ka remontdarbi konkrētajā adresē vispār

nav veikti, tomēr tiesa uzskata, ka minētos darbus nav izpildījusi SIA “MAZIES” un pieteicēja zināja vai tai vajadzēja zināt, ka minēto remontdarbu

izpildītāja nav SIA “MAZIES”.

Par to, ka pieteicēja zināja, ka piedalās dokumentu noformēšanā par faktiski neesošu darījumu ar SIA “MAZIES”, liecina pieteicējas

amatpersonas vispārīgie paskaidrojumi, no kuriem nav identificējami darījuma norises apstākļi. Pieteicējas pārstāvis saskaņā ar viņa paskaidrojumiem

Dienestam attiecībā uz SIA “MAZIES” nav pārliecinājies par to, kāda persona pārstāv darījuma partneri, lai gan saskaņā ar pieteicējas likumiskā

pārstāvja paskaidrojumiem viņš darījumā piedalījās personīgi – veica pārrunas, saskaņoja tāmi, pieņēma izpildītos darbus. SIA “MAZIES” tika atrasta

caur personīgajiem sakariem, kas tiesas ieskatā ietver arī kādas fiziskas personas kontaktu iegūšanu, ar kuru sazināties par minēto darījumu, taču

pieteicējas likumiskais pārstāvis paskaidrojumos Dienestam apgalvo, ka SIA “MAZIES” likumisko pārstāvi nepazīst un nav ar to ticies, vienlaikus

nespējot norādīt (atcerēties) personu, ar kuru ir kontaktējies darījuma noslēgšanas un veikšanas procesā. Savukārt tiesas sēdes laikā pieteicējas

likumiskais pārstāvis apgalvoja, ka ir ticies ar SIA “MAZIES” pārstāvi, kuru sauca Konstantīns, būvmateriālu cenas tika iekļautas remontdarbu cenā, un

pēc darbu pabeigšanas tika parakstīta tāme un rēķins vai pavadzīme. Tādējādi tiesa secina, ka pieteicējas likumiskais pārstāvis ir sniedzis pretrunīgus

paskaidrojumus attiecībā uz to, vai ir ticies ar SIA “MAZIES” likumisko pārstāvi.

Tiesa piekrīt pieteicējas argumentam, ka fakts, ka darījuma dokumentos ir norādīts darījuma partnera reģistrācijas numurs nevis PVN reģistrācijas

numurs, kā arī konts, kurš nav deklarēts Dienestā, nevar būt par pamatu uzskatīt, ka darījums ar SIA “MAZIES” faktiski nav noticis, tomēr fakts, ka

pieteicēja likumiskais pārstāvis nevarēja nosaukt amatpersonu, ar kuru kontaktējās minētā darījuma veikšanas procesā, tiesai liek uzskatīt, ka

remontdarbus nav veikusi SIA “MAZIES”. Tiesa uzskata, ka saprātīga rūpība darījumu slēgšanā ietver to, ka pasūtītājam ir zināms konkrēts darbu

izpildītāja pārstāvis, ar kuru kontaktēties par darbu izpildi, tai skaitā arī par trūkumu novēršanu, ja tādi rodas. No dzīvē gūtajiem novērojumiem tiesa

uzskata, ka situācijas, ka remontdarbu veicēji bez iepriekšēja saskaņojuma vai brīdinājuma pārtrauc veikt remontdarbus vai pēc remontdarbu

pabeigšanas atklājas kādu būtiski trūkumi paveiktajos darbos, ir samērā izplatītas, tāpēc tiesa uzskata, ka tas, ka pieteicēja likumiskais pārstāvis vēl

remontdarbu garantijas laikā nespēj norādīt to personu, kas bija kontaktpersona no darbu izpildītāja puses, šīs lietas faktiskajos apstākļos liecina par to,

ka SIA “MAZIES” nav bijusi iepriekšminēto darbu veicēja.

Turklāt tiesa uzskata, ka remontdarbu tāme ir ļoti vispārīga, tā neidentificē (izņemot sienu apšūšanu ar OSB plātnēm) remontam izmantojamos

materiālus, piemēram, elektrinstalācijas kabeļu veidu, metāla garāžas veidu un ražotāju, noliktavu plauktu sistēmas, riepu plauktu ražotāju vai vēlamos

parametrus, tādējādi pieteicējas pārstāvim un SIA “MAZIES” pārstāvim loģiski pastāvēja nepieciešamība bieži kontaktēties darbu izpildes gaitā, lai

minētos darbus varētu izpildīt tā, kā to vēlas pasūtītājs. Tādējādi tiesa uzskata, ka fakts, ka pieteicējas likumiskais pārstāvis samērā neilgi pēc darījuma

(septiņi mēneši), turklāt remontdarbu garantijas laikā, nevarēja norādīt kontaktpersonu no SIA “MAZIES” puses, liecina, ka remontdarbu faktiskais

veicējs nebija SIA “MAZIES”, un pieteicēja to zināja vai tai vajadzēja to zināt.

SIA “MAZIES” amatpersona kopš 2014.gada 23.septembra līdz šim brīdim ir /pers. D/. Tiesa, ņemot vērā to, ka darījumu norises brīdī /pers. D/

bija izsludināts meklēšanā, apšauba to, ka /pers. D/ ir persona, kura reāli varēja piedalīties darījuma norisē un mobilizēt, un uzraudzīt sava uzņēmuma

darbiniekus tā, lai norādītie remontdarbi tiktu pabeigti divu nedēļu laikā kopš līguma noslēgšanas, kā tas ir norādīts darījuma dokumentos. Fakts, ka abi

uzņēmuma deklarētie darba ņēmēji /pers. F/ un /pers. E/ apgalvojuši, nav bijuši nodarbināti SIA “MAZIES”, tādu uzņēmumu un tās amatpersonu /pers.

D/ nezina, kā arī fakts, ka telpu īpašniece SIA “Zaļais Gredzens” Dienestam sniegusi atbildi, ka nav devusi piekrišanu nekustamajā īpašumā reģistrēt

SIA “MAZIES” juridisko adresi, nav slēgts nomas līgums, sabiedrība minētajā adresē nav veikusi saimniecisko darbību (lietas 3.sējuma 155. –

156.lapa) liecina par to, ka SIA “MAZIES” reālu komercdarbību strīdus laika periodā nav veikusi un nevarēja būt tā komercsabiedrība, kas veiktu

remontdarbus pieteicējas nekustamajā īpašumā.

SIA “MAZIES” kopš 2016.gada gada pārskatus nav iesniegusi, tātad minētajos gados saimniecisko darbību nav deklarējusi, taču 2015.gada

pārskata vadības ziņojumā ir norādīts, ka SIA “MAZIES” galvenais darbības virziens ir automašīnu iznomāšana juridiskām personām, mazumtirdzniecība

pa pastu vai interneta veikalos un pārējās citur neklasificētas uzņēmējdarbības veicināšanas palīgdarbības. Lursoft datu bāzē norādīts, ka SIA “MAZIES”

darbības virzieni ir mazumtirdzniecība pa pastu vai Interneta veikalos un citur neklasificēta ražošana. Tādējādi SIA “MAZIES” nav publiski norādījusi, ka

tās darbības virziens ir remontdarbu veikšana, tāpēc tiesa uzskata, ka pieteicējai vēl jo vairāk bija jāizrāda pietiekama rūpība attiecībā uz darījuma

partnera pārbaudi, vismaz noskaidrojot personas vārdu un uzvārdu, kura pārstāv uzņēmumu minētā darījuma slēgšanas un norises gaitā.

Par to, ka minēto remontdarbu veicējs šajā lietā nebija SIA “MAZIES”, netieši liecina arī fakts, ka 2017.gada 24.martā Dienests no e-pasta

/elektroniskā pasta adrese/ saņēma /pers. D/ vārdā noformētu paskaidrojumu, ka 2016.gada sākumā /pers. D/ pieteicējas auto rezerves daļu veikalā

piedāvājis darba cimdus, iepazinies ar vadību un veicis biznesa prezentāciju. 2016.gada vasarā viņam piedāvāts veikt remontdarbus autoservisa izveidei.

/adrese B/ notikusi tikšanās, noslēgts līgums un sastādīta tāme (lietas 3.sējuma 168.lapa). Pieteicējas likumiskais pārstāvis savukārt apgalvoja, ka ir

atradis SIA “MAZIES” kā remontdarbu veicēju ar personisko kontaktu palīdzību, turklāt arī norādīja, ka nav ticies ar SIA “MAZIES” likumisko

pārstāvi un to nepazīst. Tādējādi pastāv pretrunas abu minēto uzņēmumu likumisko pārstāvju paskaidrojumos par darījumu noslēgšanas apstākļiem.

Ņemot vērā šajā sprieduma punktā minēto, tiesa secina, ka strīdus darījumā norādītos remontdarbus pieteicējai nav veikusi SIA “MAZIES” un

pieteicēja zināja vai tai vajadzēja zināt, ka minētos remontdarbus nav veikusi SIA “MAZIES”, tādējādi sprieduma 9.1.apakšpunktā minētie darījuma

dokumenti satur nepatiesu informāciju un pieteicēja prettiesiski pamatojoties uz tiem ir izdarījusi ierakstus grāmatvedības reģistros.

[11] Tiesa, izvērtējot lietā esošos pierādījumus, secina, ka Dienests pamatoti atzinis, ka pieteicējas darījumi ar SIA “BMPL” par rezerves daļu

iegādi faktiski nav notikuši. Ņemot vērā to, ka konkrētās lietas apstākļos tiesas ieskatā nav viennozīmīgi konstatējams, ka darījuma preces nav

pastāvējušas, tad ir izdarāms pieņēmums, ka prece vai pakalpojums ir piegādāts. Tomēr vienlaicīgi tiesa uzskata, ka minēto darījumu preces nav

piegādājusi SIA “BMPL”.

[11.1 ] 2015.gada 23.jūlijā pieteicēja noslēdza preču piegādes līgumu Nr.1-23/2015 ar SIA “BMPL” (lietas 3.sējuma 18. – 20.lapa). Pieteicēja

un SIA “BMPL” noslēdza 2015.gada 5.oktobra vienošanos Nr.GVLl-2015, 2.septembra, 5.novembra, 2.decembra vienošanos Nr.BM-1/11-2015 un

2016.gada 18.janvāra vienošanos par SIA “BMPL” piestādīto preču pavadzīmju apmaksu SIA “BMPL” kreditoram SIA “PORTOFE LTD” (lietas

3.sējuma 33., 41., 49., 55. un 62.lapa).

SIA “BMPL” vārdā 2015.gada jūlijā – decembrī noformētas 38 pavadzīmes par preču (auto rezerves daļu) piegādi. SIA “BMPL” vārdā

pavadzīmēs kā izsniedzējs parakstījies darba ņēmējs /pers. H/ un darba ņēmējs /pers. I/, un kā pieņēmējs – pieteicējas amatpersona /pers. C/. (lietas

3.sējuma 23. – 32., 34. – 40., 42. – 48., 50. – 54., 56. – 61. un 63. – 70.lapa).

Pieteicējas likumiskais pārstāvis /pers. C/ 2017.gada 3.martā paskaidrojumos Dienestam, atbildot uz jautājumu, kā notika SIA “GV Loģistika”

darījumu partneru sameklēšana un sadarbība ar tiem laika periodā no 2015.gada 12.jūnija līdz 2016.gada 30.septembrim, kā tika gūta pārliecība, ka

darījumu partneri var sniegt pakalpojumus un piegādāt preces, paskaidroja, ka Latvijā darījumu partneri atrasti, balstoties uz pieteicējas likumiskā

pārstāvja sakariem, kuri izveidojušies ar SIA “GV SPORTS” (lietas 1.sējuma 63.,65.lapa).

Pieteicējas amatpersona /pers. C/ 2017.gada 30.martā sniedza paskaidrojumu Dienestam, ka SIA “BMPL” ieradās pie pieteicējas un piedāvāja

konkrētas preces. Pārliecību par SIA “BMPL” spēju piegādāt auto rezerves daļas guva pēc preču piegādes. /pers. C/ nepazīst SIA “BMPL”

amatpersonu /pers. J/ un pārstāvjus: /pers. H/, /pers. I/, /pers. K/, /pers. L/, /pers. M/, un SIA “BMPL” juridiskajā adresē nav bijis. Preču piegādi uz

Bieķensalas ielu 4, Rīgā veica SIA “BMPL”. /pers. C/ preču saņemšanā nepiedalījās, bet tās pārbaudīja vēlāk (lietas 1.sējuma 77. – 87.lapa).

Pieteicējas valdes loceklis /pers. C/ tiesas sēdē paskaidroja, ka pie pieteicējas ieradās SIA “BMPL” pārstāvis un piedāvāja konkrētas preces.

/pers. C/ piedāvājumā saskatīja biznesa iespēju paralēli sadarbībai ar “INTER CARS”. SIA “BMPL” piedāvāja tikai jaunas detaļas. Par kvalitāti

pārliecinājās vizuāli. Ja kvalitāte nebija apmierinoša, prece tika atdota atpakaļ. Pieteicēja tirgo vienīgi analogās, nevis oriģinālās rezerves daļas. Kad prece

tiek atvesta un nolikta konkrētā vietā, tā tiek pārbaudīta, /pers. C/ paraksta pavadzīmi un noliek tai paredzētā vietā. Pēc tam darbinieks atdod

dokumentus uzņēmuma pārstāvim. Saziņa ar uzņēmumu, iespējams, notika e-pastā, bet pēc hakeru uzbrukuma 2017.gada jūnijā to vairs nevar atrast.

Parasti tiek atvests piedāvājamo preču saraksts, pieteicējas darbinieki izvērtē, kuras preces pirkt, tad meklē klientus un tirgo. Preces uz Bieķensalas ielu

tiek pievestas pat septiņas reizes dienā. Kastes nav lielas un ir kopā ar dokumentiem. Pieteicēja noliktavas telpas nomā no SIA “Realto Medea”.

Lielākajā noliktavas daļā atbilstoši franšīzei atrodas SIA “INTER CARS LATVIJA” preces. Ar piegādātājiem tiekas /pers. N/, kurš strādā SIA “GV

SPORTS”, /pers. O/ vai kasiere. Jautājums, ko iepirkt, tiek izlemts kopīgi ar /pers. C/. /pers. C/ pieļauj iespēju, ka ar piegādātāju pārstāvjiem ir ticies arī

personīgi, lai gan tas nav nepieciešams. Informācija par nepieciešamajām precēm piegādātājam tiek nodota nākošās piegādes laikā (lietas 5.sējuma

186. – 189.lapa).

[11.2] Tiesa konstatē, ka SIA “BMPL” par 2015. gadu un iepriekšējiem gadiem gada pārskatu ir iesniegusi, komercreģistrā ir norādīts, ka

tās darbības veids automobiļu rezerves daļu un piederumu tirdzniecība, tās amatpersona darījumu slēgšanas laikā bija /pers. J/, tādējādi nav pamata

minēto uzņēmumu darījumu slēgšanas un norises laikā uzskatīt par fiktīvu uzņēmumu un minētie darījumi atbilst SIA “BMPL” deklarētajai darbības jomai.

Tomēr pavadzīmēs norādītā preču izsniegšanas adrese /adrese D/nav reģistrēta kā SIA “BMPL” juridiskā vai struktūrvienības adrese. Minētā

nekustamā īpašuma īpašnieces SIA “Baltie” valdes loceklis /pers. P/ Dienestam sniedza informāciju, ka īpašumu nav iznomājis SIA “BMPL”, tādu

uzņēmumu nezina, preces minētajā adresē nav uzglabājis, saimniecisko darbību minētajā adresē nav veicis. SIA “Baltie” amatpersona /pers. P/ ir noliedzis

preču transportēšanu SIA “BMPL” uzdevumā (lietas 4.sējuma 53.lapa).

SIA “BMPL” amatpersona /pers. J/ paskaidrojuma sniegšanai Dienestā nav ieradies (lietas 3.sējuma 181., 201.lapa), kā arī /pers. J/ nav

atsaucies arī uz tiesas aicinājumu ierasties liecināt tiesas sēdē.

Darījumus ir slēdzis un pavadzīmes parakstījis /pers. H/, taču viņš ir noliedzis jebkādu savu saistību ar SIA “BMPL” un minēto darījuma dokumentu

parakstīšanu, SIA “BMPL” likumisko pārstāvi /pers. J/ nepazīst, kā arī viņam nav zināmi uzņēmumi SIA “GV Loģistika” un SIA “GV Sports”, un viņu

likumiskais pārstāvis /pers. C/ (lietas 3.sējuma 172.-177.lapa). Tiesa secina, ka /pers. H/ paraksts uz apstrīdēto darījumu dokumentiem būtiski atšķiras

no /pers. H/ paraksta uz Dienestam sniegtajiem paskaidrojumiem, kas tiesas ieskatā norāda uz /pers. H/ sniegto paskaidrojumu patiesumu.

Arī /pers. I/, kurš arī ir parakstījis darījuma dokumentus SIA “BMPL” vārdā (lietas 3.sējuma 55.-61.lapa), paskaidrojumā Dienestam (lietas

3.sējuma 213.-221.lapa) norāda, ka nezina uzņēmumu SIA “BMPL”, nekad nav bijis nodarbināts SIA “BMPL”, kā arī nekad nav bijis pilnvarots veikt

SIA “BMPL” saimniecisko darbību, tai skaitā slēgt līgumus, parakstīt darījumu dokumentus, izsniegt un saņemt preces. Personu vārdā /pers. J/ nepazīst,

par pilnvaras esību veikt darbības SIA “BMPL” vārdā neko nav zinājis, nezina arī uzņēmumus SIA “GV Loģistika” un SIA “GV Sports” un nepazīst arī

minētā uzņēmuma pārstāvi /pers. C/ un nekad nav ar viņu ticies. /pers. I/ norāda, ka paraksts uz darījuma dokumentiem nav viņa paraksts, tas ir viltots, jo

viņš minētos darījuma dokumentus nav parakstījis. Tiesa, salīdzinot /pers. I/ parakstu uz darījumu dokumentiem un sniegtajā paskaidrojumā Dienestam,

secina, ka paraksti būtiski atšķiras, kas tiesas ieskatā norāda un /pers. I/ sniegto paskaidrojumu patiesumu.

SIA “BMPL” deklarētais darba ņēmējs /pers. L/ Dienestam sniedzis paskaidrojumu, ka nav bijis nodarbināts SIA “BMPL”, nezina, ar ko

uzņēmums nodarbojas, kur tas atrodas, nepazīst to pārstāvjus un amatpersonu /pers. J/ (lietas 3.sējuma 178.-179.lapa).

Auditā konstatēts, ka SIA “BMPL” 2015.gada jūlijā-oktobrī visu nepieciešamo preču sortimentu iepirka tikai no SIA “AI VADĪBA”, 2015.gada

novembrī – no SIA “IGNATUS” un 2015.gada decembrī – no SIA “ABDOMENIX”.

Tiesa konstatē, ka kopš 2015.gada SIA “AI VADĪBA” gada pārskatus nav iesniegusi, tātad saimniecisko darbību nav deklarējusi, arī 2014.gada

pārskatā neto apgrozījums ir nulle, tādējādi SIA “AI VADĪBA” saimnieciskā darbība nenotika jau kopš 2014.gada. SIA “AI VADĪBA” kā savu

komercdarbības veidu ir norādījusi vadības pakalpojumus un personāla nomas pakalpojumus. PVN deklarācijās par 2015.gada jūliju – oktobri SIA “AI

VADĪBA” ir norādījusi, ka tā visas preces ir iegādājusies nelielu darījumu rezultātā, kuru darījumu partneri nav jāatšifrē PVN deklarācijās. Tiesa

konstatē, ka starpniecības darījumos piemērotais uzcenojums ir ļoti neliels (nepārsniedz 0,91%), arī finansiālā ziņā iegūtā summa tiesas ieskatā nav

pietiekama, lai segtu uzņēmuma operacionālās izmaksas.

Līdzīgi arī SIA “IGNATUS” kopš 2015.gada pārskatus nav iesniegusi, tātad savu saimniecisko darbību nav deklarējusi, bet kā savu

komercdarbības veidu ir norādījusi ēku vispārējo tīrīšanu. Līdzīgi starpniecības darījumos piemērotais uzcenojums ir ļoti neliels (0,09%), kas tiesas

ieskatā liek apšaubīt vai šāda summa nosedz tik daudzu darījumu veikšanas izmaksas, uzņēmuma operacionālās izmaksas un nodokļu maksājumus.

SIA “IGNATUS” visas preces 2015.gada novembrī iepirka no SIA “LASEB”, kura kopš savas dibināšanas 2013.gada 14.oktobrī ne reizi nebija

iesniegusi gada pārskatus, neilgi pēc darījumu veikšanas 2015.gada 7.decembrī tika izslēgta no PVN maksātāju reģistra, un kuras reģistrētais darbības

veids ir dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība.

SIA “ABDOMENIX” gada pārskatus kopš savs dibināšanas 2015.gada 23.janvārī nekad nav sniegusi, tātad saimniecisko darbību nav

deklarējusi, bet 2016.gada 9.februārī neilgi pēc lietā apstrīdēto darījumu veikšanas ir izslēgta no PVN maksātāju reģistra. SIA “ABDOMENIX”

reģistrētais darbības veids ir augļu un dārzeņu vairumtirdzniecība. 2015.gada decembrī tā visas preces ir iepirkusi no SIA “EUROSKOLA MĒBELES”

(reģistrētais darbības veids biroja mēbeļu vairumtirdzniecība, taču tā 2015.gada decembra PVN deklarācijā darījumus ar SIA “ABDOMENIX” nav

iekļāvusi (lietas 5.sējuma 55.-56.lapa).

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka nav konstatējams avots, no kura pieteicējas darījumu partneri varēja iegādāties jaunas rezerves daļas, kuras

pēc tam pieteicēja no viņiem iegādājās. Darījumu secībai būtu jāvirzās uz minēto rezerves daļu ražotāju vai izplatītāju, taču šajā lietā tas nav konstatējams.

Turklāt nav konstatējams, kuras personas SIA “BMPL” vārdā veica minētos darījumus.

Tiesa, izvērtējot pieteicēja likumiskā pārstāvja paskaidrojumus attiecībā uz darījumu ar SIA “BMPL” noslēgšanas gaitu, uzskata, ka tie ir vispārīgi

un nesniedz informāciju attiecībā uz to, vai pieteicēja likumiskais pārstāvis ir ticies ar kādu no SIA “BMPL” pārstāvjiem. Tiesa secina, ka arī noslēgtā

līguma saturs ir ļoti vispārīgs, taču tā 7.1. un 7.2.apakšpunkti nosaka diezgan striktus noteikumus, ka pretenzijas pārdevējam attiecībā uz preces kvalitāti

pieteicēja var izteikt tikai tādā gadījumā, ja pastāv slēpti defekti, un tikai piecu dienu laikā no defektu konstatēšanas brīža, kā arī pretenzijas, kas

saistītas ar līgumsaistību izpildi, pusēm jāizskata ne ilgāk kā piecu dienu laikā no pretenzijas saņemšanas brīža. Līguma 5.1.apakšpunkts nosaka, ka

pārdevēja piegādā preci tās oriģinālajā iepakojumā, un līguma 6.1.apakšpunkts nosaka, ka preces atbilstību preču pavadzīmē norādītajam pieteicēja

apstiprina ar savu parakstu uz preču pavadzīmes. Pēc preču pavadzīmes parakstīšanas pieteicējai vairs nav tiesību izteikt pretenzijas attiecībā uz preces

daudzumu, marķējuma neatbilstību, preces iepakojumu un kvalitāti.

Tiesas sēdē pieteicējas likumiskais pārstāvis paskaidroja, ka “vizuāli pārliecināmies, ka iepakojums nav bojāts, jo tad var rasties problēma ar

atgriešanu. Ja, preci pārdodot, iepakojums būs bojāts, riskēšu. Atverot iepakojumu, man jāpārbauda, vai komplektācija atbilst.”

Tādējādi tiesa secina, ka, pieņemot no SIA “BMPL” piegādātās preces, to iepakojumi netika atvērti, bet tie, iespējams, tika atvērti un preces

komplektācija tika pārbaudīta, tikai preces pārdošanas brīdī.

No minētā tiesa secina, ka minētie līguma noteikumi attiecībā uz pārdevēja pienākumu nodrošināt atbilstošu preces kvalitāti pieteicējai nav labvēlīgi

un paredz pieteicējai ļoti ierobežotas iespējas pieteikt pretenzijas pārdevējam attiecībā uz preces kvalitāti. Turklāt pretenzijas pieteikšanas un izskatīšanas

termiņi ir ļoti īsi. Tiesas ieskatā minētā līguma vispārīgais raksturs un disproporcija attiecībā uz pircēja un pārdevēja atbildību par preces kvalitāti liecina

par darījuma mākslīgo raksturu.

Situācijā, kad sadarbība tiek uzsākta ar jaunu darījuma partneri, un pastāv šāda pircēja un pārdevēja atbildības disproporcija par preces kvalitāti,

tiesas ieskatā nav raksturīgi, ka uzņēmuma vadītājs nezin, kura persona no pieteicējas puses reāli ir kontaktējusies ar pārdevēja pārstāvi un kas ir šis

pārdevēja pārstāvis un viņa kontakti, it īpaši, ja pieteicējas likumiskais pārstāvis ir iepriekš paskaidrojis, ka darījumu partnerus ir sameklējis, balstoties uz

kontaktiem, kas iegūti, darbojoties SIA “GV Sports”. Tiesa konstatē, ka SIA“BMPL” kontakti, kas nodrošinātu ātru saziņu - e-pasts vai telefona

numurs nav norādīti arī darījuma dokumentos. Tādējādi tiesa secina, ka būtībā pieteicēja nav parūpējusies par iespēju ātri sazināties ar SIA “BMPL”

pārstāvi, lai pieteiktu pretenzijas par preces kvalitāti vai arī risinātu citas problēmsituācijas, kas tiesas ieskatā neatbilst saprātīgai uzņēmējdarbības praksei.

Atbilstoši pieteicējas likumiskā pārstāvja paskaidrojumiem viņš ir parakstījis līgumus, ko viņam ir atstājis SIA “BMPL” pārstāvis, tai skaitā tika parakstīts

līgums par to, ka maksājums par precēm, kas piegādātas saskaņā ar atsevišķām pavadzīmēm ir jāsamaksā citiem uzņēmumiem, bet ne SIA “BMPL” .

Tiesas ieskatā pieteicēja likumiskajam pārstāvim kā pieredzējušam uzņēmējam tomēr bija jāsazinās ar pārdevēja pārstāvi attiecībā uz minētajiem līguma

grozījumiem, jo tas ietver pieteicējas naudas pārskaitījumu un dokumenta viltojuma gadījumā pieteicējas saistības pret pieteicēju ar naudas pārskaitījumu

citiem uzņēmumiem nebūs izpildītas.

Vērtējot SIA “GV Sports” darbinieka /pers. N/ paskaidrojumus (lietas 3.sējuma 133.-134.lapa) tiesa secina, ka tie ir ļoti vispārīgi, un no tiem

nav iespējams izdarīt secinājumus, vai /pers. N/ ir pieņēmis preces, kuras ir piegādājusi SIA “BMPL”.

2016.gada 3.jūnija Dienesta lēmumā NK029066 par /pers. J/ saukšanu pie administratīvās atbildības norādīts, ka SIA “BMPL” uzrādītajās

iepirkto preču realizācijas pieteicējai pavadzīmēs ir norādītas atšķirīgas ziņas par preču izsniegšanas adresei, tādējādi pieteicējas uzrādītajās SIA

“BMPL” izrakstītajās pavadzīmēs un pieteicējas uzrādītajās pavadzīmēs informācija par preču izsniegšanas adresi atšķiras.

Apkopojot iepriekš minēto, tiesa uzskata, ka lietā esošie pierādījumi apliecina to, ka pieteicējas darījumi ar SIA “BMPL” nav notikuši, darījumu

preces nav iegādātas no SIA “BMPL”, un darījumu līgumu vispārējais raksturs, pieteicējas pārstāvja vispārīgie paskaidrojumi, kā arī fakts, ka pieteicējas

pārstāvis, pastāvot šādai disproporcijai attiecībā uz pircēja un pārdevēja atbildību attiecībā uz preces kvalitāti nespēj norādīt kontaktpersonu no SIA

“BMPL” puses, tiesas ieskatā liecina, ka pieteicēja zināja vai tai bija jāzina, ka darījumu preces nav iepirktas no SIA “BMPL”. Fakts, ka lietā konstatētā

darījumu ķēde jaunu rezerves daļu iegādei neved pie rezerves daļu ražotāja vai izplatītāja un nav konstatējams darījuma preču izcelsmes avots, kā arī

atšķirības pieteicējas un SIA “BMPL” uzrādīto pavadzīmju saturā arī norāda uz darījumu mākslīgo raksturu un dokumentu formālu noformēšanu.

[12] Tiesa, izvērtējot lietā esošos pierādījumus, secina, ka Dienests pamatoti atzinis, ka pieteicējas darījumi ar SIA “BROSTER” par rezerves daļu

iegādi faktiski nav notikuši. Ņemot vērā to, ka konkrētās lietas apstākļos tiesas ieskatā nav viennozīmīgi konstatējams, ka darījuma preces nav

pastāvējušas, tad ir izdarāms pieņēmums, ka prece vai pakalpojums ir piegādāts, tomēr vienlaicīgi tiesa secina, ka minēto darījumu preces nav

piegādājusi SIA “BROSTER”.

[12.1] Pieteicēja ar SIA “BROSTER” 2016.gada 4.jūlijā noslēgusi preču pirkuma līgumu (lietas 3.sējuma 72. – 74.lapa).

2016.gada jūlijā, augustā, septembrī SIA “BROSTER” vārdā noformētas 3 pavadzīmes par preču (auto rezerves daļu) piegādi. Atbilstoši paraksta

atšifrējumam SIA “BROSTER” vārdā pavadzīmēs kā izsniedzējs parakstījies valdes loceklis /pers. S/ un kā pieņēmējs pieteicējas amatpersona /pers. C/,

pavadzīmēs norādītā preču izsniegšanas adrese /adrese D/, preču izkraušanas adrese /adrese A/, preču transportētājs SIA “Baltie”, šoferis /pers. R/

(lietas 3.sējuma 75. – 77.lapa).

Pieteicējas likumiskais pārstāvis 2017.gada 3.martā paskaidrojumos Dienestam, atbildot uz jautājumu, kā notika SIA “GV Loģistika” darījumu

partneru sameklēšana un sadarbība ar tiem laika periodā no 2015.gada 12.jūnija līdz 2016.gada 30.septembrim, kā tika gūta pārliecība, ka darījumu

partneri var sniegt pakalpojumus un piegādāt preces, ir sniedzis informāciju, ka Latvijā darījumu partneri atrasti, balstoties uz pieteicējas likumiskā

pārstāvja sakariem, kuri izveidojušies ar SIA “GV SPORTS” (lietas 1.sējuma 63.,65.lapa).

Pieteicējas amatpersona /pers. C/ 2017.gada 30.martā sniedza paskaidrojumu Dienestam, ka precīzi nevar pateikt, kā atrada darījumu partneri

SIA “BROSTER”, darījuma partnera SIA “BROSTER” amatpersonu /pers. S/ nepazīst un ar viņu nav ticies, nepazīst SIA “BROSTER” deklarētos

darba ņēmējus /pers. T/ un /pers. U/. Preču (automašīnu rezerves daļu un piederumu) piegādi veica SIA “BROSTER” uz Bieķensalas ielu 9, Rīgā. /pers.

C/ nezina, kurš pārstāvis tās piegādāja, jo pats preci nesaņēma, bet tās atbilstību pavadzīmēs norādītajam pārbaudīja vēlāk. Preces tika piegādātas un

atstātas uz rampas /adrese B/. Transportēšanu veica SIA “Baltie”. Līgumu /pers. C/ saņēma jau parakstītu no SIA “BROSTER” puses, tas tika atstāts

korespondencei paredzētā kastītē, līgumu parakstīja /adrese B/ (lietas 1.sējuma 71. – 78.lapa).

Tiesas sēdē pieteicējas valdes loceklis /pers. C/ sniedza līdzīgus paskaidrojumus kā attiecībā uz darījumiem ar SIA “BMPL” (lietas 5.sējuma 186.

– 189.lapa).

[12.2] SIA “BROSTER” ir dibināta 2016.gada 18.februārī, PVN maksātāju reģistrā ir iekļauta kopš 2016.gada 2.marta, no tā nav izslēgta, SIA

“BROSTER” reģistrētie darbības veidi ietver arī plaša sortimenta preču vairumtirdzniecības starpniecību, gada pārskatus par 2016. un 2017.gadu SIA

“BROSTER” ir iesniegusi, tādējādi nav pamata uzskatīt SIA “BROSTER” par fiktīvu uzņēmumu.

[12.3] Dienests 2017.gada 24.martā no e-pasta /elektroniskā pasta adrese/ saņēma SIA “BROSTER” amatpersonas /pers. S/ paskaidrojumu, ka

tika noslēgts līgums par preču piegādi SIA “GV Loģistika” un preces tika iepirktas no Itālijas uzņēmuma SIA “ERA” reizi ceturksnī un glabātas noliktavā,

kas atrodas /adrese D/. Preču glabāšanu un transportēšanu nodrošināja SIA “Migmak”, ar ko noslēgti līgumi par preču glabāšanu un pārvadāšanu (lietas

4.sējuma 6.lapa).

2017.gada 28.martā Dienests no minētās e-pasta adreses saņēma SIA “BROSTER” amatpersonas /pers. S/ skaidrojumu, kur papildus jau

minētajam /pers. S/ norāda, ka ar SIA “GV Loģistika /pers. C/ iepazinās autosporta pasākumos kā skatītājs, pie katras piegādes tika nosūtīts jauns

saraksts ar pieejamām rezerves daļām un par pārējām daļām vienojās telefoniski. Visvairāk komunikācija norisinājās ar /pers. C/. Par preču iekraušanu

un nogādāšanu klientam ir atbildīgs uzņēmums SIA “Migmak”, pārstāvis /pers. V/. Preču izsniegšanas adrese ir /adrese D/un preču saņemšanas adrese

/adrese A/. Katra pavadzīme tika parakstīta preču izsūtīšanas dienā un visi eksemplāri nodoti SIA “Migmak” pārstāvim preces transportēšanai. Preču

pavadzīmes tika atstātas kopā ar aizvestajām rezerves daļām. Par preču uzglabāšanu un transportēšanu noslēgti līgumi ar SIA “Migmak”. SIA “Migmak”

pārstāvis /pers. V/ bija atbildīgs par preču iekraušanu un nogādāšanu klientam (lietas 4.sējuma 10.lapa).

Izvērtējot tiesai iesniegtās SIA “BROSTER” automobiļu rezerves daļu iegādes darījumu no Itālijas uzņēmuma Era S.p.A. pavadzīmes (lietas

5.sējuma 137.-141.lapa, tiesa konstatē, ka minētajās pavadzīmēs netiek norādīta preču izsniegšanas vieta un preču transportētājs, kā arī netiek norādīts

arī rēķinu samaksas termiņš, kas nav raksturīgi pavadzīmju noformēšanai.

Saskaņā ar interneta vietnē https://www.eraspares.com/ sniegto informāciju Itālijas uzņēmums Era S.p.a. tirgo automobiļu rezerves daļas.

No Itālijas nodokļu administrācijas savukārt ir saņemta informācija, ka Itālijas uzņēmums Era S.p.A. ir informējis Itālijas nodokļu administrāciju, ka tam

nekad nav bijuši darījumi ar SIA “BROSTER”, Itālijas uzņēmums Era S.p.A. noliedza uzrādīto pavadzīmju autentiskumu, norādot, ka Era S.p.A.

izrakstītās pavadzīmes grafiski ir atšķirīgas, arī uzņēmuma lietotais logo atšķiras. Rēķinu numerācija atšķiras, rēķinos ir preces identifikācijas kods un

kārtas numurs. Preču kodi ir atšķirīgi, bankas norēķinu rekvizīti, informācija par norēķiniem Era S.p.A. izrakstītajos rēķinos netiek norādīta rēķina

virsraksta sadaļā, bet gan zemāk.

SIA “BROSTER” grāmatvede /pers. Z/ 2017.gada 27.marta paskaidrojumā norāda, ka samaksa Itālijas uzņēmumam Era S.p.A. nav veikta, jo

pastāvot SIA “Migmak” vienošanās ar Era S.p.A. (lietas 4.sējuma 5.lapa).

Čehijas nodokļu administrācija Dienestam sniegusi informāciju, ka Migmak s.r.o. pārstāvis ar Čehijas nodokļu administrāciju nesadarbojas

(nekontaktējas), pēdējā PVN deklarācija iesniegta par 2014.gada 4.ceturksni, tas neatrodas savā juridiskajā adresē, sūtījumi Migmak s.r.o. tiek atgriezti

atpakaļ, Čehijas nodokļu administrācijas rīcībā nav nekādas informācijas un dokumentu, kas liecinātu, ka Migmak s.r.o. veic jebkādu saimniecisko

darbību.

Pavadzīmēs norādītā preču izsniegšanas adrese /adrese D/ nav reģistrēta kā SIA “BROSTER” juridiskā vai struktūrvienības adrese. SIA “Baltie”

amatpersona /pers. P/ norāda, ka nezin uzņēmumu SIA “BROSTER”, nepazīst tā amatpersonas, pārstāvjus vai darbiniekus, nav ticies ar viņiem un nav

veicis darījumus ar iepriekšminētajiem uzņēmumiem un nav sniedzis autotransporta pakalpojumus laika periodā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada

31.decembrim, SIA “Baltie” un tās amatpersona /pers. P/ nav veicis SIA “BROSTER” preču iekraušanu, saņemšanu, izkraušanu minētajā laika periodā.

/pers. P/ norāda, ka MigMak pārstāvis, darbinieks vai amatpersona neizsniedza MigMak preces, rezerves daļas adresē /adrese D/. /pers. P/ MigMak

preces (automašīnu rezerves daļas) nodeva MigMak pircējam adresē Bieķensalas 9, Rīgā, noliktavas darbiniekiem, kuru vārdus, uzvārdus /pers. P/

nevar nosaukt un nezina, kuru uzņēmumu darbinieki tie bija. /pers. P/ norādīja, ka nezin, vai MigMak bija preču īpašnieks vai preču pārvadātājs saistībā

ar noliktavā adresē /adrese D/ atradušos preci, kura tika aizvesta uz adresi /adrese A/ MigMak uzdevumā. SIA “Baltie” nav izrakstījusi rēķinu par preču

uzglabāšanu MigMak adresē /adrese D/, kā arī preču transportēšanu uz Bieķensalas ielu 9, Rīgā (lietas 4.sējuma 53.lapa).

2017.gada 4.aprīļa SIA “Baltie” apsekošanas aktā ir konstatēts, ka nekustamā īpašuma adresē /adrese D/ īpašnieks ir SIA “Baltie”, īpašumā

atrodas noliktavas telpas, kuras apsekošanas brīdī ir tukšas. Teritorija ir iežogota, bet SIA“Baltie” izkārtnes īpašumā nav. SIA “Baltie” amatpersona

informēja, ka ar Čehijas uzņēmumu MigMak bija noslēgts preču uzglabāšanas līgums, minēto uzņēmumu pārstāvēja /pers. AB/ par laika periodu no

2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.decembrim. Uzglabātājam MigMak bija brīva piekļuve noliktavas telpām, par preču apriti noliktavā minētajā

laika periodā /pers. P/ nav informācijas (lietas 4.sējuma 47.-48.lapa).

No augstākminētā tiesa secina, ka nav konstatējams avots, no kura SIA “BROSTER” varētu iepirkt darījuma preces – jaunas rezerves

daļas, jo gan Itālijas uzņēmums Era S.p.A., gan preces norādītais transportētājs SIA “Baltie” noliedz darījumus ar SIA “BROSTER”. Tiesas ieskatā

ņemams vērā arī fakts, ka SIA “BROSTER” likumiskais pārstāvis attiecībā uz piegādātāju un transportētāju lieto nosaukumus SIA “Era” un SIA

“MigMak”, lai gan minētie uzņēmumi ir ārvalstu uzņēmumi un to nosaukumos netiek lietots saīsinājums “SIA”, tiesas ieskatā minētais fakts kopsakarā ar

iepriekšminētajiem apstākļiem liecina par to, ka SIA “BROSTER” darījumi ar Era S.p.A. un MigMak s.r.o. faktiski nav notikuši.

[12.4] Starp pieteicēju un SIA “BROSTER” 2016.gada 4.jūlijā noslēgtā līguma saturs ir ļoti līdzīgs iepriekš analizētajam pieteicējas līguma ar SIA

“BMPL” saturam. Tiesa secina, ka arī šī pieteicējas noslēgtā līguma saturs ir ļoti vispārīgs, tajā nav pat vispārīgi norādīta darījuma prece, arī tā 7.1. un

7.2.apakšpunkti nosaka diezgan striktus noteikumus, ka pretenzijas pārdevējam attiecībā uz preces kvalitāti pieteicēja var izteikt tikai tādā gadījumā, ja

pastāv slēpti defekti, un tikai piecu dienu laikā no defektu konstatēšanas brīža, kā arī pretenzijas, kas saistītas ar līgumsaistību izpildi, pusēm jāizskata ne

ilgāk kā piecu dienu laikā no pretenzijas saņemšanas brīža. Līguma 5.1.apakšpunkts nosaka, ka pārdevēja piegādā preci tās oriģinālajā iepakojumā, un

līguma 6.1.apakšpunkts nosaka, ka preces atbilstību preču pavadzīmē norādītajam pieteicēja apstiprina ar savu parakstu uz preču pavadzīmes. Pēc

preču pavadzīmes parakstīšanas pieteicējai vairs nav tiesību izteikt pretenzijas attiecībā uz preces daudzumu, marķējuma neatbilstību, preces iepakojumu

un kvalitāti.

No minētā tiesa secina, ka minētie līguma noteikumi attiecībā uz pārdevēja pienākumu nodrošināt atbilstošu preces kvalitāti pieteicējai nav labvēlīgi

un paredz pieteicējai ļoti ierobežotas iespējas pieteikt pretenzijas pārdevējam attiecībā uz preces kvalitāti. Turklāt pretenzijas pieteikšanas un izskatīšanas

termiņi ir ļoti īsi. Tiesas ieskatā minētā līguma vispārīgais raksturs un disproporcija attiecībā uz pircēja un pārdevēja atbildību par preces kvalitāti liecina

par formālu līguma noslēgšanu un secīgi arī par darījuma mākslīgo raksturu.

Tiesa arī secina, ka pastāv pretrunīgi paskaidrojumi no pieteicēja likumiskā pārstāvja puses par to, vai viņš ir ticies ar SIA “BROSTER” likumisko

pārstāvi /pers. S/, jo /pers. S/ savos rakstveida paskaidrojumos apgalvo, ka ir ticies ar /pers. C/ ar autosportu saistītā pasākumā un darījumu norises

gaitā ir kontaktējies visvairāk ar /pers. C/, savukārt pieteicējas likumiskais pārstāvis noliedz, ka pazītu vai būtu ticies ar /pers. S/ un SIA “BROSTER”

darbiniekiem. Turklāt situācijā, kad sadarbība tiek uzsākta ar jaunu darījuma partneri, un pastāv šāda pircēja un pārdevēja atbildības disproporcija par

preces kvalitāti, tiesas ieskatā nav raksturīgi, ka uzņēmuma vadītājs nezin, kura persona no pieteicējas puses reāli ir kontaktējusies ar pārdevēja pārstāvi

un kas ir šis pārdevēja pārstāvis un viņa kontakti.

Apkopojot iepriekš minēto, tiesa uzskata, ka lietā esošie pierādījumi apliecina to, ka pieteicējas darījumi ar SIA “BROSTER” nav notikuši,

darījumu preces nav iegādātas no SIA “BROSTER” un līguma vispārējais raksturs, pieteicējas pārstāvja vispārīgie paskaidrojumi, kā arī fakts, ka

pieteicējas pārstāvis, pastāvot samērā lielam darījumu apjomam ar SIA “BROSTER” un tik lielai disproporcijai attiecībā uz pircēja un pārdevēja atbildību

attiecībā uz preces kvalitāti, nespēj norādīt kontaktpersonu no SIA “BROSTER” puses, tiesas ieskatā liecina, ka pieteicēja zināja vai tai bija jāzina, ka

darījumu preces nav iepirktas no SIA “BROSTER”. Fakts, ka lietā nav konstatējams darījuma preču izcelsmes avots un to transportētājs, papildus

norāda uz darījumu mākslīgo raksturu un darījuma dokumentu formālu noformēšanu.

[13] Tiesa, izvērtējot lietā esošos pierādījumus, secina, ka Dienests pamatoti atzinis, ka pieteicējas darījumi ar SIA “WZ” par rezerves daļu iegādi

faktiski nav notikuši. Ņemot vērā to, ka konkrētās lietas apstākļos tiesas ieskatā nav viennozīmīgi konstatējams, ka darījuma preces nav pastāvējušas,

tad ir izdarāms pieņēmums, ka prece vai pakalpojums ir piegādāts, tomēr vienlaicīgi tiesa secina, ka minēto darījumu preces nav piegādājusi darījumu

dokumentos norādītā komercsabiedrība - SIA “WZ”.

[13.1] Pieteicēja 2016.gada 15.janvārī noslēdza preču pirkuma līgumu ar SIA “WZ” (lietas 3.sējuma 101. – 103.lapa).

2016.gada janvārī – jūnijā noformētās 6 pavadzīmes par preču (auto rezerves daļu) piegādi. Atbilstoši paraksta atšifrējumam SIA “WZ” vārdā

pavadzīmēs kā izsniedzējs parakstījies valdes loceklis /pers. AC/ un kā pieņēmējs – pieteicējas amatpersona /pers. C/, pavadzīmēs norādītā preču

izsniegšanas adrese /adrese D/, preču izkraušanas adrese /adrese A/, preču transportētājs SIA “Baltie”, šoferis /pers. R/ (lietas 3.sējuma 104., 106.,

108., 111., 113., 114.lapa).

Starp SIA “WZ” kā piegādātāju, pieteicēju kā pasūtītāju un SIA “MGB Konsult”, SIA “SIC BIZNESS”, SIA “Kalvor”, Dorf SpZoo, SIA

“ESPB” kā SIA “WZ” kreditoriem 2016.gada 4.februārī noslēgta vienošanās Nr.2-5/02/2016, 2016.gada 4.martā noslēgta vienošanās Nr.1L.02.2016,

2016.gada 18.maijā noslēgta vienošanās Nr.L/2-5/18/2016, 2016.gada 11.aprīlī noslēgta vienošanās Nr.1L.03.2016, 2016.gada 5.maijā noslēgta

vienošanās Nr. 1/9-2016 un 2016.gada 7.jūlijā noslēgta vienošanās Nr.1-7-7/2016 par naudas pārskaitījumiem, kas tiks veikti uz kreditoru norēķinu

kontiem (lietas 3.sējuma 105., 107., 109., 110., 112., 115.lapa).

SIA “WZ” amatpersona /pers. AC/ Dienesta 2017.gada 2.marta uzaicinājumu sniegt paskaidrojumu atstāja bez ievērības (lietas 4.sējuma

24.lapa).

[13.2] SIA “WZ” reģistrētie darbības veidi ietver arī plaša sortimenta preču vairumtirdzniecības starpniecību, no PVN reģistra tā izslēgta

2016.gada 19.septembrī, tātad neilgi pēc lietā apstrīdēto darījumu veikšanas. Gada pārskatus SIA “WZ” par 2015. un 2016.gadu nav iesniegusi,

tādējādi minētajos gados saimniecisko darbību nav deklarējusi, tāpēc jau darījumu norises brīdī pastāvēja SIA “WZ” fiktīvas saimnieciskās darbības

pazīmes. AS “MTB Finance” 2017.gada 31.martā sniedza paskaidrojumu Dienestam, ka tai nekad nav bijušas līgumattiecības ar SIA “WZ” un līdz ar to

tā ir reģistrējusi savu juridisko adresei AS “MTB Finance” piederošajā nekustamajā īpašumā /adrese C/, izmantojot viltotus dokumentus, par ko AS

“MTB Finance” iesniedza attiecīgu iesniegumu policijā (lietas 4.sējuma 26.lapa). 2016.gada 16.septembrī veiktās apsekošanas laikā adresē /adrese C/

SIA “WZ” izkārtni, saimniecisko darbību Dienesta darbinieki nekonstatēja, kā arī SIA “WZ” amatpersonu vai citus uzņēmuma pārstāvjus nesastapa

(lietas 4.sējuma 27.lapa). SIA “WZ” reģistrētie darba ņēmēji noliedz savu nodarbinātību minētajā uzņēmumā (lietas 4.sējuma 29., 31.-32., 35.-36.,

38.-39.lapa) laika periodā no 2014.gada 22.oktobra līdz 2015. gada 31.martam. Lai gan minētais laika posms nesakrīt ar lietā apstrīdēto darījumu laika

posmu, tomēr tas norāda uz to, ka SIA “WZ” konstatējama fiktīva nodarbinātība, kas netieši apstiprina, ka minētā uzņēmuma darbībā ir fiktīvas

komercdarbības pazīmes.

No SIA “WZ” PVN deklarācijām ir redzams, ka 2016.gada janvārī – jūnijā tā iepirka darījumu preces tikai no SIA “AI Vadība”. Tiesa konstatē,

ka kopš 2015.gada SIA “AI VADĪBA” gada pārskatus nav iesniegusi, tātad saimniecisko darbību nav deklarējusi, arī 2014.gada pārskatā neto

apgrozījums ir nulle. Tādējādi pastāv pazīmes, kas liecina arī par SIA “AI VADĪBA” fiktīvu uzņēmējdarbību. SIA “AI VADĪBA” kā savu

komercdarbības veidu ir norādījusi vadības pakalpojumus un personāla nomas pakalpojumus. SIA “AI VADĪBA” reģistrētie darba ņēmēji noliedz savu

nodarbinātību minētajā uzņēmumā laika periodā no 2016.gada janvāra līdz jūnijam (lietas 4.sējuma 70., 77.lapa).

SIA “AI VADĪBA” PVN deklarācijās par 2016.gada janvāri-jūniju norādīts, ka tā minētajā laika periodā visas preces ir iepirkusi darījumos, kuri

nepārsniedz 1430 euro slieksni un nav atšifrējami PVN deklarācijā, savukārt visas preces minētajā laika periodā pārdevusi tikai SIA “WZ” un SIA

“MAZIES”.

Ņemot vērā šajā sprieduma punktā minēto, tiesa secina, ka nav konstatējams SIA “WZ” pieteicējai pārdoto preču izcelsmes avots.

[13.3] Pieteicējas likumiskais pārstāvis 2017.gada 3.martā paskaidrojumos VID, atbildot uz jautājumu, kā notika SIA “GV Loģistika” darījumu

partneru sameklēšana un sadarbība ar tiem laika periodā no 2015.gada 12.jūnija līdz 2016.gada 30.septembrim, kā tika gūta pārliecība, ka darījumu

partneri var sniegt pakalpojumus un piegādāt preces, ir sniedzis informāciju, ka Latvijā darījumu partneri atrasti, balstoties uz pieteicējas likumiskā

pārstāvja sakariem, kuri izveidojušies ar SIA “GV SPORTS” (lietas 1.sējuma 63.,65.lapa).

Pieteicējas amatpersona /pers. C/ 2017.gada 30.martā sniedza paskaidrojumu Dienestam, ka veicis darījumus ar SIA “WZ”. Nezina, neatceras

SIA “WZ” pārstāvja, ar kuru tikās, vārdu un uzvārdu, nepazīst un nav ticies ar amatpersonu /pers. AC/. Līgumu /pers. C/ saņēma kopā ar SIA “WZ”

dokumentiem par preču piegādi /adrese A/, tas tika atstāts korespondencei paredzētā kastītē, līgums bija jau parakstīts. Pats preci nesaņēma, bet tās

atbilstību pavadzīmēs norādītajam pārbaudīja vēlāk. Preces tika piegādātas un atstātas uz rampas /adrese A/. Transportēšanu veica SIA “Baltie”.

Samaksu par precēm veica SIA “WZ” kreditoriem. (lietas 1.sējuma 66. – 71.lapa).

Atbilstoši pieteicējas likumiskā pārstāvja paskaidrojumiem viņš ir parakstījis līgumus, ko viņam ir atstājis SIA “WZ” pārstāvis.

SIA “Baltie” amatpersona /pers. P/ norāda, ka nezin uzņēmumu SIA “WZ”, nepazīst tā amatpersonas, pārstāvjus vai darbiniekus, nav ticies ar

viņiem un nav veicis darījumus ar iepriekšminēto uzņēmumu un nav sniedzis tam autotransporta pakalpojumus laika periodā no 2015.gada 1.janvāra līdz

2016.gada 31.decembrim, SIA “Baltie” un tās amatpersona /pers. P/ nav veicis SIA “WZ” preču iekraušanu, saņemšanu, izkraušanu minētajā laika

periodā (lietas 4.sējuma 53.lapa).

Starp pieteicēju un SIA “WZ” 2016.gada 15.janvārī noslēgtā līguma saturs ir ļoti līdzīgs iepriekš analizētajam pieteicējas līguma ar SIA “BMPL”

un SIA “BROSTER” saturam. Tiesa secina, ka arī šī pieteicējas noslēgtā līguma saturs ir ļoti vispārīgs, tajā nav pat vispārīgi norādīta darījuma prece, arī

tā 7.1. un 7.2.apakšpunkti nosaka diezgan striktus noteikumus, ka pretenzijas pārdevējam attiecībā uz preces kvalitāti pieteicēja var izteikt tikai tādā

gadījumā, ja pastāv slēpti defekti, un tikai piecu dienu laikā no defektu konstatēšanas brīža, kā arī pretenzijas, kas saistītas ar līgumsaistību izpildi, pusēm

jāizskata ne ilgāk kā piecu dienu laikā no pretenzijas saņemšanas brīža. Līguma 5.1.apakšpunkts nosaka, ka pārdevēja piegādā preci tās oriģinālajā

iepakojumā, un līguma 6.1.apakšpunkts nosaka, ka preces atbilstību preču pavadzīmē norādītajam pieteicēja apstiprina ar savu parakstu uz preču

pavadzīmes. Pēc preču pavadzīmes parakstīšanas pieteicējai vairs nav tiesību izteikt pretenzijas attiecībā uz preces daudzumu, marķējuma neatbilstību,

preces iepakojumu un kvalitāti.

No minētā tiesa secina, ka minētie līguma noteikumi attiecībā uz pārdevēja pienākumu nodrošināt atbilstošu preces kvalitāti pieteicējai nav labvēlīgi

un paredz pieteicējai ļoti ierobežotas iespējas pieteikt pretenzijas pārdevējam attiecībā uz preces kvalitāti. Turklāt pretenzijas pieteikšanas un izskatīšanas

termiņi ir ļoti īsi. Tiesas ieskatā minētā līguma vispārīgais raksturs un disproporcija attiecībā uz pircēja un pārdevēja atbildību par preces kvalitāti liecina

par darījuma mākslīgo raksturu un formālu līguma noformēšanu.

Turklāt situācijā, kad sadarbība tiek uzsākta ar jaunu darījuma partneri, un pastāv šāda pircēja un pārdevēja atbildības disproporcija par preces

kvalitāti, tiesas ieskatā nav raksturīgi, ka uzņēmuma vadītājs nezin, kura persona no pieteicējas puses reāli ir kontaktējusies ar pārdevēja pārstāvi un kas

ir šis pārdevēja pārstāvis un viņa kontakti, it īpaši, ja pieteicējas likumiskais pārstāvis ir iepriekš paskaidrojis, ka darījumu partnerus ir sameklējis,

balstoties uz kontaktiem, kas iegūti, darbojoties SIA “GV Sports”. Tiesa konstatē, ka SIA“WZ” kontakti, kas nodrošinātu ātru saziņu - e-pasts vai

telefona numurs nav norādīti arī darījuma dokumentos. Tādējādi tiesa secina, ka būtībā pieteicēja nav parūpējusies par iespēju sazināties ar SIA “WZ”

pārstāvi, lai pieteiktu pretenzijas par preces kvalitāti vai arī risinātu citas problēmsituācijas, kas tiesas ieskatā neatbilst saprātīgai uzņēmējdarbības praksei.

Tiesai un Dienestam nav izdevies sazināties ar SIA “WZ” likumisko pārstāvi un iegūt viņa paskaidrojumus un liecības, tādējādi nav skaidrs, kā pieteicēja

varētu efektīvi risināt strīdus un domstarpības attiecībā uz minētā līguma izpildi.

Izvērtējot šajā sprieduma punktā minēto tā kopsakarā, tiesa uzskata, ka pieteicējas darījumi ar SIA “WZ” nav notikuši, jo nav konstatējams

minēto preču izcelsmes avots un preču transportētājs, kā arī darījumu līguma vispārējais raksturs, pieteicējas pārstāvja vispārīgie paskaidrojumi, kā arī

fakts, ka pieteicējas pārstāvis, pastāvot šādai disproporcijai attiecībā uz pircēja un pārdevēja atbildību attiecībā uz preces kvalitāti, nespēj norādīt

kontaktpersonu no SIA “WZ” puses, tiesas ieskatā liecina, ka pieteicēja zināja vai tai bija jāzina, ka darījumu preces nav iepirktas no SIA “WZ”.

[14] Papildus tiesa norāda, ka pastāv virkne sakritību, kas vēl jo vairāk tiesai liek uzskatīt, ka lietā apstrīdētie darījumi ar SIA “BMLP”, SIA

“BROSTER” un SIA “WZ” nav notikuši un par tiem tikai formāli ir noformēti dokumenti.

Proti, tiesa no Lursoft datu bāzes konstatē, ka SIA “BMLP”, SIA “BROSTER” un SIA “WZ” ir patstāvīgi uzņēmumi un atsevišķi tirgus

dalībnieki, tomēr nav loģiska izskaidrojuma tam, kāpēc visu minēto uzņēmumu sastādīto un pieteicējai parakstīšanai iesniegto preču pirkuma līgumu

saturs ir pilnīgi vienāds, pat ar vienādu gramatisko kļūdu līguma 5.1.apakšpunktā, nav saprotams, kāpēc visiem minētajiem uzņēmumiem preču

izsniegšanas vieta ir /adrese D/ un transportētājs SIA “Baltie”, kas noliedz minēto uzņēmumu preču transportēšanu un visi minētie piegādātāji ir lūguši

pieteicējai pārskaitīt līguma summu uz trešo personu (uzņēmumu) kontiem, bet SIA “BMPL” un SIA “BROSTER” lūdz pieteicēju pārskaitīt lūguma

summu Čehijas uzņēmumam PORTOFE.

Minētās sakritības neatkarīgu uzņēmumu darbībā tiesai liek domāt par to, ka minētie uzņēmumi ir krāpnieciskas sistēmas sastāvdaļa, un pieteicējas

vispārīgie paskaidrojumi par darījumu norisi, konstatētās pretrunas pieteicējas pārstāvju un tās darījumu partneru sniegtajos paskaidrojumos, pietiekami

rūpīgai uzņēmējdarbības praksei neatbilstoša rīcība norāda uz to, ka pieteicēja zināja vai tai bijis jāzina, ka jauno rezerves daļu pārdevēji nav SIA

“BMLP”, SIA “BROSTER” un SIA “WZ”.

[15] Pievienotās vērtības nodokļa likuma 43.panta ceturtajā daļā noteikts, ka nodokļa 0 procentu likmi piemēro preču piegādei Eiropas

Savienības teritorijā, ja tiek izpildīti abi šie nosacījumi:

1) preču transporta pavaddokumentos un nodokļa rēķinā norādītais preču saņēmējs ir uzrādījis preču piegādātājam darījuma brīdī derīgu citas

dalībvalsts nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru;

2) preces ir nosūtītas vai transportētas no iekšzemes uz galamērķi citā dalībvalstī, un to apliecina preču piegādātāja rīcībā esošie preču transporta

pavaddokumenti.

Savukārt likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23.panta četrpadsmitajā daļā noteikts, ka nodokļu administrācija nosaka nodokļa maksājuma

apmēru, ņemot vērā nodokļu maksātāja atsevišķa darījuma vai darījumu kopuma ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu.

Pieteicējas 2016.gada maija deklarācijā ir norādīts, ka tā 2016.gada maijā no SIA “WZ” iegādātās preces tika piegādātas Bulgārijas uzņēmumam

????????-??72-???? un minētajam darījumam tika piemērots PVN 0 procentu likme.

[16] Tiesa, izvērtējot lietā esošos pierādījumus to kopsakarā, uzskata, ka pieteicējas preču pārdošanas darījums Bulgārijas uzņēmumu ????????-??

72-???? faktiski nav noticis un pieteicējai nav tiesību piemērot 0 procentu PVN likmi, ko piemēro preču piegādei Eiropas Savienības teritorijā.

[16.1] Pieteicēja ar ????????-??72-???? 2016.gada 2.maijā noslēdza līgumu Nr.BU/LA/GVL-1 (lietas 5.sējuma 147.-149.lapa). Pieteicējas

vārdā 2016.gada 16.maijā noformēta pavadzīme/invoice Nr.GVL 2016005/1ex par preču (rezerves daļu) piegādi bez paraksta atšifrējuma.

2016.gada 16.maijā noformēta CMR Nr.BG1024, kurā norādīts, ka preces iekrautas /adrese A/ un izkrautas adresē /adrese D/, Bulgārijā. Kā

transportētājs norādīts ????????-??72-???? (transportlīdzeklis SCANIA v/n /reģistrācijas numurs/, autovadītājs /pers. AD/) (lietas 5.sējuma 118.,

156.lapa). CMR ar paraksta atšifrējumu no pieteicējas puses parakstījis /pers. N/, no ????????-??72-???? puses /pers. AE/.

Pieteicējas likumiskais pārstāvis 2017.gada 3.martā paskaidrojumos VID, atbildot uz jautājumu, kā notika SIA “GV Loģistika” darījumu partneru

sameklēšana un sadarbība ar tiem laika periodā no 2015.gada 12.jūnija līdz 2016.gada 30.septembrim, kā tika gūta pārliecība, ka darījumu partneri var

sniegt pakalpojumus un piegādāt preces, ir sniedzis informāciju, ka darījumu partneri ārpus Latvijas tika atrasti, balstoties uz pieteicējas likumiskā

pārstāvja regulāriem startiem autorallija sacensībās Latvijā, kur piedalās autosportisti no visas pasaules, kā arī regulāri piedaloties sacensībās citur Eiropā

– Zviedrijā, Polijā, Vācijā, Čehijā un regulāriem biznesa kontaktiem Polijā (lietas 1.sējuma 63.,65.lapa).

Atbilstoši pieteicējas bankas konta ierakstiem par periodu no 2015.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 30.septembrim ????????-??72-???? veikusi

samaksu tikai 22 900 euro apmērā.

Saskaņā ar CSDD informāciju transportlīdzekļa SCANIA v/n /reģistrācijas numurs/ īpašniece ir MSIA “Gosupi”.

[16.2] No Bulgārijas nodokļu iestādes saņemtā informācija liecina, ka nav izdevies sazināties ar minētā Bulgārijas uzņēmuma pārstāvi, pārbaudes

laikā konstatēts, ka uzņēmums ir iesniedzis tikai nulles deklarācijas – deklarācijas, kas tiek iesniegtas reģistrējoties, tādējādi pastāv šaubas par

saimnieciskās darbības veikšanu minētajā uzņēmumā. Ņemot vērā, ka nav izdevies sastapt minēto personu tās korespondences adresē, un faktu, ka nav

iesniegti primārie grāmatvedības dokumenti, Bulgārijas nodokļu iestāde nevar apstiprināt, vai ir pastāvējušas piegādes SIA “GV Loģistika” ar VIN

LV40103907306. Bulgārijas uzņēmumam tiks piedāvāts pārtraukt esību PVN maksātāju reģistrā.

Tādējādi no Bulgārijas nodokļu iestādes saņemtā informācija liecina, ka uzņēmums ????????-??72-???? saimniecisko darbību Bulgārijas nodokļu

iestādei nav deklarējis, savā korespondences adresē nav atrodams, kas tiesas ieskatā liecina, ka pastāv pazīmes, ka minētais uzņēmums vispār neveic

saimniecisko darbību.

Izrakstītajā CMR pavadzīmē (lietas 5.sējuma 118., 156.lapa) nav norādīts datums, kad prece tika piegādāta tās saņēmējam, kā arī no minētās

CMR tiesa secina, ka informācijā par preču iekraušanu norādīts, ka automašīna preču iekraušanai ieradās 2016.gada 16.maijā plkst.10.00 un arī

aizbrauca minētā datuma plkst.10.00, tas ir, faktiski nepavadot preču iekraušanai nekādu laiku. Minētais tiesas ieskatā liecina par to, ka minētā CMR

pavadzīme ir noformēta formāli, turklāt fakts, ka nav norādīts preču saņemšanas datums, norāda uz to, ka nav pierādījumu tam, ka apstrīdētā darījuma

preces nosūtītas vai transportētas no iekšzemes uz galamērķi citā dalībvalstī.

Preču pirkuma līgums Nr.BU/LA/GVL-1 starp ????????-??72-???? un pieteicēju noslēgts 2016.gada 2.maijā un līguma cena ir 93 985,36 euro

un samaksa par to ir jāveic pakāpeniski līdz 2017.gada 31.martam (lietas 5.sējuma 147.-149.lapa). Tiesa secina, ka minētā līguma rezultātā, pastāvot

tik gariem līguma cenas samaksas termiņiem, pieteicēja faktiski ir dāsni kreditējusi jaunu, iepriekš nezināmu darījumu partneri ārvalstīs, kas tiesas ieskatā

neatbilst pietiekami piesardzīgai un saprātīgai uzņēmējdarbības praksei. Turklāt minētā darījuma summa, ņemot vērā pieteicējas neto apgrozījumu

2016.gadā (686 400 euro), ir nozīmīga summa pieteicējai. Saskaņā ar pieteicējas likumiskā pārstāvja paskaidrojumiem Bulgārijas uzņēmums ????????-

??72-???? nebija savlaicīgi veicis maksājumus (parāds uz 2017.gada 18.aprīli 69 630,85 euro (lietas 5.sējuma 116., 151.lapa)) par piegādāto preci,

taču pieteicējas likumiskais pārstāvis nevarēja atcerēties Bulgārijas uzņēmuma pārstāvja vārdu, uzvārdu, ar ko kontaktējies darījuma noslēgšanas gaitā.

Minētais tiesas ieskatā netieši liecina, ka būtībā pieteicējas likumiskais pārstāvis nav veicis aktīvas darbības, lai atgūtu parādu no Bulgārijas uzņēmuma,

kas arī netieši liecina par darījuma fiktīvo raksturu. Kā liecina pieteicējas likumiskā pārstāvja paskaidrojumi Dienestam un pasta sūtījuma čeks, tad

pieteicēja ir 2017.gada janvārī sūtījusi ierakstītu vēstuli Bulgārijas uzņēmumam ????????-??72-????, taču minētā vēstule ir atnākusi atpakaļ un Bulgārijas

uzņēmums to nav saņēmis. Tiesa uzskata, ka parāda atgūšana, kontaktējoties vienreiz un tikai pa pastu, nav raksturīga mūsdienu komercdarbības

realitātei un liecina par to, ka minētā parāda atgūšanas darbība ir veikta formāli, kas arī liecina par darījumu mākslīgo raksturu.

Papildus tiesa secina, ka atšķiras līgumā norādītā līguma preču cena un CMR pavadzīmē norādītā preču cena, kas tiesas ieskatā arī liecina par to,

ka darījums faktiski nav noticis.

SIA “GV Sports” darbinieks /pers. N/ 2017.gada 31.janvāra paskaidrojumā Dienestam norādīja, ka viņš ir SIA “GV Sports” darbinieks no 2012.

gada, viņa darba pienākumi ir detaļu tirdzniecība, pasūtījumu noformēšana, ir parakstījis pavadzīmes SIA “GV Sports” vārdā, kā arī ir izsniedzis preces

(lietas 3.sējuma 133.-134.lapa). Tiesa secina, ka no minētajiem vispārīgajiem paskaidrojumiem nav iespējams izdarīt secinājumus, vai SIA “GV

Sports” darbinieks /pers. N/ ir izsniedzis preces Bulgārijas uzņēmumam ????????-??72-????.

Pieteicējas likumiskais pārstāvis 2017.gada 10.aprīlī ir sniedzis paskaidrojumus Dienestam (lietas 3.sējuma 126. – 128.lapa), ka ar Bulgārijas

uzņēmuma ????????-??72-???? pārstāvi tikās Vroclavā, vārdu un uzvārdu neatceras. Uz jautājumu, kā tika atrasts minētais darījumu partneris,

pieteicējas likumiskais pārstāvis atbildēja, ka kontaktus ārzemēs iegūst, piedaloties autorallija sacensībās un apmeklējot “Inter Cars Targi” pasākumus

Polijā un citus publiskus pasākumus ārzemēs. Atbildot uz jautājumu, vai pazīst personīgi Bulgārijas uzņēmums ????????-??72-????, pieteicējas pārstāvis

atbild noliedzoši. Pieteicējas pārstāvis uz jautājumu, kā tika veikta preču pasūtīšana, atbild, ka tikšanās reizē Polijā tika iedots esošo rezerves daļu

saraksts.

Pieteicējas valdes loceklis /pers. C/ tiesas sēdē paskaidroja, ka par Bulgārijas uzņēmumu ????????-??72-???? uzzināja no saviem sadarbības

partneriem Polijā. Neatceras, ar kurām personām tikās. Vienojās par sadarbību. Transportēšanu nodrošināja ????????-??72-????, jo pieteicējai nav

automašīnas, ar kuru aizvest. Pieteicēja preci novietoja uz rampas, lai tā tur būtu brīdī, kad tai atbrauc pakaļ (lietas 5.sējuma 189. – 192.lapa).

Tādējādi tiesa secina, ka pieteicējas likumiskā pārstāvja paskaidrojumi attiecībā uz to, vai viņš personīgi pazīst Bulgārijas uzņēmums ????????-??

72-???? pārstāvi ir pretrunīgi, jo nav iespējams sastapt cita uzņēmuma pārstāvi, vienoties par darījuma noslēgšanu, neiepazīstoties ar minēto personu.

Tiesa arī atzīst, ka nav raksturīgi arī šādos augsta riska darījumos neiegūt darījumu partnera pārstāvja kontaktus ātrai saziņai, piemēram, telefona numuru,

e-pasta adresi, bet paļauties tikai uz sazināšanos pa pastu.

Tādējādi tiesa secina, ka pieteicējas likumiskā pārstāvja paskaidrojumi par konkrētā darījuma norisi ir vispārīgi un arī pretrunīgi.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka lietā esošie pierādījumi to kopsakarā liecina, ka pieteicējas darījums ar Bulgārijas uzņēmumu ????????-??72-

???? faktiski nav noticis, un lietā nav arī pierādījumu, ka preces būtu piegādātas minētajam uzņēmumam Bulgārijā. Tiesa ņem vērā arī to, ka lēmumā ir

norādīts, ka Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmas (turpmāk – TLKAIS) datubāzē pieejamajai informācijai, strīdus CMR

uzrādītajam transportlīdzeklim nav fiksēta Latvijas-Lietuvas robežas šķērsošana 2016.gada 16.maijā. Tādējādi tiesa secina, ka Dienests pamatoti

pieteicējai ir liedzis piemērot PVN 0 procentu likmi pieteicējas darījumam ar Bulgārijas uzņēmumu ????????-??72-????.

[17] Izvērtējot strīdus darījumus ne tikai pēc juridiskās formas, bet arī pēc to ekonomiskā satura un būtības, tiesai nerodas šaubas, ka pieteicēja

šajā lietā zināja par to, preču un pakalpojumu sniedzēji nebija SIA “MAZIES”, SIA “BMPL”, SIA “BROSTER” un SIA “WZ”, jo par to liecina

daudzas epizodes, kuras nav izskaidrojamas ar nejaušību. Tiesa secina, ka ieraksti pieteicējas grāmatvedības reģistros veikti, izmantojot nepatiesu

informāciju saturošas pavadzīmes/rēķinus/invoice, kas likuma “Par grāmatvedību” 2. un 7.panta izpratnē nav atzīstamas par grāmatvedības attaisnojuma

dokumentiem ierakstu veikšanai grāmatvedības reģistros un nodokļa rēķiniem..

Tādējādi saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 1.punktu pamatoti ierobežotas pieteicējas tiesības atskaitīt

priekšnodokli 65 941,09 euro apmērā par deklarētajiem iegādes darījumiem ar SIA “MAZIES”, SIA “BMPL”, SIA “BROSTER” un SIA “WZ”, kā arī

saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 5.panta pirmās daļas 1.punktu un 43.panta ceturto daļu samazināta kopējo darījumu vērtība un ar PVN

0% likmi apliekamo darījumu vērtība par 107 530,85 euro par deklarētajiem realizācijas darījumiem ar uzņēmumu ????????-??72-????.

Tiesa konstatē, ka PVN maksājumu, soda naudas un nokavējuma naudas aprēķins pamatots ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 146.panta

pirmo daļu, likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otro daļu, 32.panta pirmo un piekto daļu. Pieteicējai papildu aprēķināts PVN 65 941,09 euro

un saistībā ar to aprēķināta soda nauda 19 782,32 euro un nokavējuma nauda 9675,78 euro, PVN soda naudai piemēroti likuma “Par nodokļiem un

nodevām” 32.panta septītās daļas nosacījumi, nomaksai budžetā nosakot PVN soda naudu 9891,16 euro. Iebildumus par soda un nokavējuma naudas

aprēķina pareizību pieteicēja nav izteikusi. Tiesa nekonstatē Dienesta pārkāpumus vai aprēķina kļūdas, piemērojot tiesību normas un veicot soda naudas

aprēķinu. Tiesa arī uzskata, ka soda nauda nav atzīstama par nesamērīgu konkrētās lietas apstākļos. Tāpēc, ievērojot šā sprieduma iepriekšējos punktos

izdarītās atziņas un pamatojoties uz norādītajām un lēmumā citētajām tiesību normām, tiesa atzīst par pamatotu un tiesisku lēmumu šajā daļā.

[18] Pieteicēja 2015.gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītajās pārdotās produkcijas ražošanas izmaksās iekļāvusi apstrīdētos darījumus ar

SIA “BMPL” 115 696 euro (noapaļojot 115 695,90 euro) vērtībā.

Augstākā tiesa ir atzinusi, ka gan UIN, gan PVN aprēķinā tiek ņemti vērā vieni un tie paši attaisnojuma dokumenti. Abos gadījumos būtiska nozīme

ir tam, vai persona darījuma rezultātā ir saņēmusi preces, ko tā izmantojusi savas saimnieciskās darbības nodrošināšanā. Nodokļu sistēmas sekmīgā

funkcionēšanā un krāpniecības novēršanā nav pamata attiecībā uz katru nodokli par vieniem un tie pašiem darījumiem piemērot atšķirīgus kritērijus, ja

vien tam nav no nodokļu būtības izrietošs objektīvs pamats. Tādēļ arī uz UIN aprēķinu, nosakot saimnieciskās darbības izmaksās iekļaujamos

izdevumus, ir attiecināma tāda pati pieeja, kāda attīstīta Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā. Proti, ja ir pamats apšaubīt, vai nodokļa maksātāja

deklarētais darījumu partneris varēja izpildīt konkrēto darījumu, ir jānoskaidro, vai nodokļu maksātājs ir iesaistījies krāpšanā ar nodokļiem (sk.

Augstākās tiesas 2013.gada 12.jūnija spriedumu lietā Nr.SKA-21/2013 19.punktu).

Augstākā tiesa ir atzinusi, ja darījums faktiski nav noticis, tad ražošanas izmaksas nevar atzīt un attiecīgi ir aprēķināms uzņēmumu ienākuma

nodoklis (sal. sk. Augstākās tiesas 2012.gada 16.janvāra lēmuma lietā Nr.SKA-134/2012 7.punktu).

Tā kā darījums ar nodokļa rēķinā norādīto personu ir atzīts par nenotikušu, fakts, ka preces piegāde ir notikusi no nenoskaidrotas personas, pats

par sevi nav pietiekams, lai atzītu, ka konkrētā darījuma izmaksas pieteicējai ir bijušas un/vai pieteicēja tās norādījusi pamatotas (Augstākās tiesas

Administratīvo lietu departamenta 2012.gada 21.septembra spriedumu lietā Nr.SKA -371/2012 9.punkts).

Ņemot vērā augstākminēto, un to ka tiesa iepriekš konstatēja ne vien to, ka pieteicējas darījums ar SIA „BMLP” faktiski nav noticis, bet arī to, ka

pieteicēja zināja vai tai vajadzēja zināt, ka tā ir iesaistījusies nodokļu samazināšanas plānā, tad tiesa secina, ka Dienests pamatoti, saskaņā ar likuma “Par

grāmatvedību” 2. un 7.pantu, Gada pārskatu likuma 4.pantu trešo daļu un 22.panta pirmo daļu, samazināja pieteicējas 2015.gada peļņas vai zaudējumu

aprēķinā uzrādītās pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas par šo darījumu vērtību 115 696 euro (noapaļojot 115 695,90 euro), attiecīgi par šo

summu palielinot 2015.gada peļņu pirms nodokļiem un nosakot koriģēto apliekamo ienākumu 105 889 euro apmērā (pieteicēja deklarēja zaudējumus

9807 euro), no kura aprēķināts UIN 15 883 euro (15% no 105 889 euro) un samazināti deklarētie 2015.gada zaudējumi par 9807 euro.

Tiesa konstatē, ka UIN maksājumu, soda naudas un nokavējuma naudas aprēķins pamatots ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”

26.panta pirmo daļu, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otro daļu 32.panta pirmo, piekto un septīto daļu. Pieteicējai papildu nomaksai

budžetā noteikts UIN 15 883 euro, soda nauda 2382,45 euro un nokavējuma nauda 2009,20 euro, kā arī samazināti 2015.gada zaudējumi par 9807

euro. Iebildumus par soda un nokavējuma naudas aprēķina pareizību pieteicēja nav izteikusi. Tiesa nekonstatē Dienesta pārkāpumus vai aprēķina

kļūdas, piemērojot tiesību normas un veicot soda naudas aprēķinu. Tiesa arī uzskata, ka soda nauda ir atzīstama par samērīgu konkrētās lietas apstākļos.

Tāpēc, ievērojot šā sprieduma iepriekšējos punktos izdarītās atziņas un pamatojoties uz norādītajām un Lēmumā citētajām tiesību normām, tiesa atzīst

par pamatotu un tiesisku lēmumu arī šajā daļā.

[19] Ņemot vērā sprieduma 8.-18.punktos minēto, tiesa secina, ka lēmums ir tiesisks un pamatots, bet pieteikums noraidāms.

R e z o l u t ī v ā

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.–251. pantu un 289.–291. pantu, Administratīvā rajona tiesa

n o s p r i e d a

noraidīt pilnībā SIA “GV LOĢISTIKA” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2017.gada 22.decembra lēmuma Nr.30.2-

22.13/6618 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās

rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese T.Jefremova