Court terminates tenancy and orders eviction for non-payment of rent exceeding three months.

Lietas Nr. C33448714

Lietas arhīva Nr. C-0764-16/15

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 1.februārī

Rīgas rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Lipska

ar sekretāri /tiesas sēžu sekretārs/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu Salaspils novada pašvaldības iestādes “Salaspils pašvaldības dzīvokļu fonds” prasībā pret /pers. A/ un /pers.

B/ par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu un parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Salaspils novada pašvaldības iestāde “Salaspils pašvaldības dzīvokļu fonds” 2014.gada 6.oktobrī cēlusi Rīgas rajona tiesā prasību pret /pers. A/ un

/pers. B/ par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu un parāda piedziņu.

Prasībā norādīts, ka starp Salaspils novada domi un atbildētāju /pers. A/ 2009.gada 14.septembrī noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums Nr. 183

par dzīvojamās telpas “/adrese/lietošanu uz nenoteiktu laiku. Šo adresi kā savu dzīvesvietu deklarējušas divas personas - /pers. A/ ar dēlu /pers. B/.

Izīrēto telpu kopējā platība ir 38,90 m2.

Atbilstoši līguma 2.1.punktam atbildētājam par pašvaldības īpašuma lietošanu jāmaksā īres maksa: laika posmā līdz 2013.gada 31.decembrim -

0,18 lati par vienu kvadrātmetru mēnesī, savukārt no 2014.gada 1.janvāra - 0,28 euro par vienu kvadrātmetru mēnesī.

Atbildētājiem nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu, taču maksājumi par pašvaldības īpašuma lietošanu nav veikti vairākus gadus un parāds uz

2014.gada 11.jūniju pieaudzis līdz 517,13 euro.

Salaspils novada pašvaldības iestāde “Salaspils pašvaldības dzīvokļu fonds”, kas veic pašvaldības dzīvojamā fonda pārvaldīšanu, 2014.gada

27.maijā atbildētājiem nosūtījusi brīdinājumu par parādu un tā nesamaksas sekām. Brīdinājums atbildētājiem nav izsniegts, tāpēc 2014.gada 4.septembrī

laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicēts paziņojums ar aicinājumu nokārtot parādsaistības.

Pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otro daļu, 11. 1panta pirmo daļu, 12.panta pirmo daļu, 28.2pantu, Civillikuma

1587.pantu, prasītāja lūgusi tiesu izbeigt 2009.gada 14.septembra dzīvojamās telpas īres līgumu Nr. 183 un izlikt atbildētājus no dzīvojamās telpas

/adrese/bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas; piedzīt no atbildētājiem solidāri parādu par dzīvojamās telpas lietošanu 517,13 euro un tiesas izdevumus.

2016.gada 7.janvārī tiesā saņemti Salaspils novada pašvaldības iestādes “Salaspils pašvaldības dzīvokļu fonds” prasības pieteikuma grozījumi,

kuros lūgts piedzīt no atbildētājiem parādu par dzīvojamās telpas lietošanu 664,95 euro.

Tiesas sēdē Salaspils novada pašvaldības iestādes “Salaspils pašvaldības dzīvokļu fonds” pārstāvis uzturēja prasību saskaņā ar 2016.gada

5.janvāra prasības precizējumiem.

Atbildētāji uz tiesas sēdi nav ieradušies, rakstveida paskaidrojumus tiesai nav snieguši.

Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa noteic, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Saskaņā ar Dzīves vietas deklarēšanas likuma 1.pantu dzīves vietas deklarēšanas mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās

attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Ielūkojoties Vienotās migrācijas informācijas sistēmā, noskaidrots, ka atbildētāju deklarētā dzīvesvieta ir /adrese/.

Tiesa konstatē, ka par tiesvedību un tiesas sēdi atbildētājiem paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajam, nosūtot pavēsti par lietas

izskatīšanu uz atbildētāju deklarēto dzīvesvietu.

Civilprocesa likuma 56.1panta otrā daļa noteic, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi,

deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta

izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.

Tā kā atbildētājiem par lietas izskatīšanas vietu un laiku paziņots, tiesa atzinusi par iespējamu izskatīt lietu atbildētāju prombūtnē.

Pie tam tā kā atbildētāji nav snieguši paskaidrojumus par prasību, uz tiesas sēdi pēc tiesas aicinājuma nav ieradušies, nepaziņojot neierašanās

iemeslus, un Civilprocesa likuma 208.1panta trešajā daļā noteiktie apstākļi lietā nav konstatējami, tad saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1panta pirmo

daļu ir tiesisks pamats lietā taisīt aizmugurisku spriedumu, pamatojoties uz prasītājas paskaidrojumiem un lietā esošajiem materiāliem, kas konkrētajā

gadījumā ir pietiekami strīda izšķiršanai.

Motīvu daļa

Noklausījusies tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus un pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība apmierināma.

Tiesa konstatē, ka dzīvokļa īpašums /Nosaukums B/ir Salaspils pilsētas pašvaldības īpašums.

Salaspils pašvaldības dzīvokļu fonds ir Salaspils novada pašvaldības iestāde, kuras uzdevums ir tostarp pašvaldības dzīvojamā fonda pārzināšana.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai

par maksu.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.pants noteic, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos;

maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos

termiņos un kārtībā.

Tādējādi ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto pakalpojumu samaksa ir īrnieka pienākums, kas attiecināms uz personu, ar kuru nodibinātas īres

tiesiskās attiecības.

Civillikuma 1587.pants noteic, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otrajā daļā noteikts, ka īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam.

Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

Ar lietā iesniegto dzīvojamās telpas īres līguma Nr. 183 apstiprinās, ka 2009.gada 14.septembrī puses noslēgušas dzīvojamās telpas īres līgumu, ar

kuru vienojušās, ka izīrētājs Salaspils novada dome nodod, bet īrnieks /pers. A/ pieņem lietošanā dzīvokli /adrese/. Dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts

uz nenoteiktu laiku.

Līguma 1.3.1.punkts noteic, ka kopā ar īrnieku dzīvojamo telpu lieto /pers. B/ (dēls).

Dzīvojamās telpas nodošanas un pieņemšanas akts apstiprina, ka dzīvojamās telpas nodotas atbildētajam.

Saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līguma 2.1.punktu atbildētājam jāmaksā īres maksa 0,18 lati par vienu kvadrātmetru izīrētās platības mēnesī. Bez

īres maksas, pamatojoties uz līguma 2.2.punktu, atbildētāja pienākums ir maksāt par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Prasītāja norādījusi, ka kopējais parāds par īri ir 664,95 euro. Lietā iesniegtais aprēķins un izziņa par parādu atspoguļo parāda rašanos laikā līdz

2016.gada 6.janvārim.

Tiesa secina, ka no lietā iesniegtajiem pierādījumiem izriet, ka atbildētāji kavējuši maksājumu veikšanu un nav samaksājuši parādu par dzīvojamās

telpas īri. Atbildētājiem nosūtītais brīdinājums par parāda samaksu atstāts bez ievērības. Tāpat no lietas materiāliem neizriet, ka īrnieks dzīvojamās telpas

īres līgumā noteiktajā kārtībā būtu lauzis īres līgumu un par to brīdinājis izīrētāju.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo

daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam

jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Ievērojot Civillikuma 1838.panta pirmajā daļā noteikto, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo, tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas

norādīto, ka savas saistības veikt maksājumus atbildētāji nav pildījuši, lai gan atbildētājiem nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu, par kuru noslēgts

īres līgums, un nodrošināta iespēja izmantot īres līgumā noteiktos pamatpakalpojumus, jo atbildētāji nav iesnieguši tiesā pierādījumus, kas apstiprinātu

prasības pieteikumā minēto maksājumu izdarīšanu.

Atbildētāji prasību, tai skaitā prasītājas veikto parāda aprēķinu, nav apstrīdējuši, pierādījumus par parāda samaksu nav iesnieguši, kā arī nav

snieguši iebildumus par to, ka izīrētājs nav nodrošinājis iespēju lietot dzīvojamo telpu.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka ir pierādīta saistību neizpilde no atbildētāju puses un parāda esamība prasītāja norādītajā apmērā, un atzīst par

pamatotu prasību par parāda, ko veido parāds par īri, 664,95 euro apmērā solidāru piedziņu no atbildētājiem.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmo un otro daļu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar

viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos gadījumos: 1) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā

dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem

aktiem; 2) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus

saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem. Izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku

par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu. Gadījumos, kad izīrētājam nav zināma īrnieka atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, ja mēnesi iepriekš

laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ir publicēts brīdinājums.

No lietas materiāliem izriet, ka atbildētāji nav veikuši maksājumus par īri. Atbildētāji nav maksājuši vairāk kā trīs mēnešus un tas, savukārt dod

pamatu personas izlikšanai no dzīvojamām telpām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmo

daļu. Lietas materiāli apstiprina, ka atbildētāji maksājumus nav veikuši, sākot ar 2010.gada februāra mēnesi. Uz 2016.gada 6.janvāri parāds par īri

pieaudzis līdz 664,95 euro.

No prasības pieteikumā norādītā izriet, ka prasītājas nosūtītais brīdinājums tai atgriezts sakarā ar glabāšanas termiņa notecējumu, tāpēc prasītāja

2014.gada 4.septembrī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicējusi paziņojumu ar brīdinājumu par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, ko

apstiprina lietā esošā izdruka.

Tā kā ir konstatēts, ka samaksa par īri nav veikta vairāk kā trīs mēnešu maksājumu apmērā, tiesa atzīst, ka pastāv likumā „Par dzīvojamo telpu īri”

noteiktais pamats īres līguma izbeigšanai un atbildētāji un ir izliekami no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Iesniedzot prasību, prasītāja samaksājusi valsts nodevu 170,88 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,83 euro, kopā 178,71

euro. Minētie tiesas izdevumi solidāri piedzenami no atbildētājiem par labu prasītājai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājiem nosakāms spieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193. un 208.2pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Izbeigt 2009.gada 14.septembra dzīvojamās telpas īres līgumu Nr. 183 un izlikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas

kods /personas kods/, no dzīvojamās telpas /adrese/ bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt solidāri no /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu Salaspils novada pašvaldības

iestādei “Salaspils pašvaldības dzīvokļu fonds”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, parādu par dzīvojamās telpas īri 664,95 euro un tiesas

izdevumus 178,71 euro, kopā piedzenot 843,66 euro (astoņi simti četrdesmit trīs euro un 66 centi).

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā no pilna aizmuguriska sprieduma sastādīšanas dienas,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Atbildētāji ir tiesīgi 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas iesniegt Rīgas rajona tiesai pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu

un lietas izskatīšanu no jauna.

Pilns spriedums sastādīts 2016.gada 2.februārī.

Tiesnese I.Lipska