Administrative appeal court dismissed noise complaint over measurement room naming and furniture absence.

NORAKSTS Lieta Nr.A42436306 AA43-0083-11/10

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2011.gada 2.martā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja M.Osmane, tiesneses S.Gintere un V.Zommere ar tulci O.L.,

piedaloties pieteicējiem B.N. un N.N., atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicināto iestāžu Veselības inspekcijas pārstāvēm S.B., A.G. un K.K., Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” pārstāvei L.H., trešās personas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Čoisons” pārstāvim G.G.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz B.N. un N.N. pieteikumu par Valsts sanitārās inspekcijas 2006.gada 14.jūnija lēmuma Nr.1/6/2-14/947 atcelšanu, sakarā ar B.N. un N.N. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 1.decembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2006.gada 20.martā Valsts sanitārā inspekcija (šobrīd – Veselības inspekcija; turpmāk – Inspekcija) saņēma Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Centra rajona pārvaldes 2006.gada 16.marta vēstuli Nr.7-10/RPCR-06- 104-nd sakarā ar nepieciešamību precizēt akustiskā trokšņa avotu un veikt akustiskā trokšņa mērījumus. Vēstulei pievienots B.N. iesniegums par SIA „Čoisons” piederošā restorāna „/Nosaukums/” /adrese/ (turpmāk – Restorāns) trokšņaino darbību. [1.1] 2006.gada 29.martā Inspekcijas Rīgas Reģiona kontroles un uzraudzības departamenta amatpersonas veica kontroli Restorānā, noformēja kontroles aktu Nr.AA 006442 un pieņēma lēmumu veikt akustiskā trokšņa līmeņa mērījumus dzīvoklī /adrese/ (turpmāk – Dzīvoklis) 2006.gada 5.aprīlī plkst.22.00. [1.2] 2006.gada 5.aprīlī laika posmā no plkst.22.00 līdz 00.30 vienlaikus tika veikta kontrole Restorānā, noformējot kontroles aktu Nr.AA 006416, savukārt Dzīvoklī tika veikts akustiskā trokšņa mērījumi, noformējot kontroles aktu Nr.AA 007785, kurā tika konstatēts, ka plkst.22.30 Dzīvokļa guļamistabā troksnis ir visvairāk traucējošs. Plkst.00.30 akustiskā trokšņa līmeņa mērījumi tika pabeigti Dzīvokļa guļamistabā.

Akustiskā trokšņa mērījumus veica Pārtikas un veterinārā dienesta Nacionālā diagnostikas centra (šobrīd – Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „BIOR”; turpmāk – Institūts) speciālisti. [1.3] Institūta Pārtikas un vides izmeklējumu laboratorijas Ķīmijas daļa 2006.gada 7.aprīlī noformēja testēšanas pārskatus Nr.K-I/929.1-2006 un Nr.K- 1/941.1-2006, un uz to bāzes 2006.gada 12.aprīlī sastādīja atzinumus par testēšanas rezultātiem Nr.25/60-2006 un Nr.25/61-2006, kuros konstatēts, ka akustiskā trokšņa līmenis guļamistabā Restorāna pieplūdes un nosūces ventilācijas darbības laikā (maksimālajā „5” režīmā) mērījumu punktos Nr.1 un Nr.2 atbilst Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumu Nr.598 „Noteikumi par akustiskā trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās” (turpmāk – Noteikumi Nr.598) Lvakars prasībām.

Savukārt akustiskā trokšņa līmenis guļamistabā pēc shēmas punktā Nr.1 Restorāna pieplūdes un nosūces ventilācijas darbības laikā (maksimālajā „5” režīmā), kā arī pieplūdes ventilācijas darbības laikā „5” režīmā (nosūces ventilācija ir atslēgta) neatbilst Noteikumu Nr.598 Lnakts prasībām. Pārējie 11 akustiskā trokšņa līmeņa mērījumi visos trijos mērījumu punktos guļamistabā Restorāna pieplūdes un nosūces ventilācijai darbojoties „3” un „5” režīmos atbilst Noteikumu Nr.598 Lnakts prasībām. [1.4] Saņemot Institūta testēšanas pārskatus un atzinumus par akustisko trokšņu mērījumiem, Inspekcijas Rīgas Reģiona kontroles un uzraudzības departaments ar 2006.gada 18.aprīļa lēmumu Nr.13/13/13-7/686 uzdeva SIA „Čoisons” valdes priekšsēdētājai I.F. nakts laikā Restorāna pieplūdes ventilācijas iekārtu darbināt tikai līdz režīmam „3” (ieskaitot), jo pieplūdes ventilācijas sistēmas darbības radītais troksnis līdz režīmam „3” nepārsniedz akustiskā trokšņa pieļaujamos normatīvus. [1.5] Ar Inspekcijas Rīgas Reģiona kontroles un uzraudzības departamenta 2006.gada 18.aprīļa lēmumu Nr.13/13/13-7/687 B.N. un N.N. (turpmāk arī – pieteicēji) tika informēti par Inspekcijas veiktajiem pasākumiem saistībā ar 2006.gada 5.aprīlī Dzīvoklī veiktajiem akustisko trokšņu mērījumiem un no tiem izrietošajiem secinājumiem, un ar šo lēmumu pieteicēju iesnieguma izskatīšana tika pabeigta. [1.6] 2006.gada 31.maijā Inspekcijā saņemta pieteicēju sūdzība par iepriekš minēto lēmumu, kurā pieteicēji lūdza pēc būtības pārskatīt visus 2006.gada 5.aprīļa trokšņa līmeņa mērījumu rezultātus. [1.7] Ar Inspekcijas 2006.gada 14.jūnija lēmumu Nr.1/6/2-14/947 (turpmāk

– Lēmums) Rīgas Reģiona kontroles un uzraudzības departamenta 2006.gada 18.aprīļa lēmums Nr.13/13/13-7/687 atzīts par tiesisku un pamatotu.

[2] 2006.gada 3.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicēju pieteikums. Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2006.gada 5.jūlija lēmumu pieņemts pieteikums daļā par Lēmuma atcelšanu. Pieteikumā norādīti turpmākie argumenti. [2.1] Noformējot 2006.gada 5.aprīļa kontroles aktu un 2006.gada 7.aprīļa testēšanas pārskatus Nr.K-1/929.1-2006 un Nr.K-1/941.l-2006, nepamatoti piemērots Noteikumu Nr.598 1.pielikumā minētais akustiskās situācijas labojums A-izsvarotais skaņas spiediena līmenis (turpmāk – LAeqt) – 3 decibeli (turpmāk – dBA). [2.2] Veicot akustiskā trokšņa mērījumus, subjektīvi un kļūdaini atzīts, ka dzīvojamai telpai nav tās lietošanas funkcijai atbilstoša interjera.

Citos iepriekšējos trokšņa mērījumu gadījumos (četri gadījumi) pirms akustiskā trokšņa mērījumu uzsākšanas darbinieki, kuri mērījuši akustiskā trokšņa līmeni, vienmēr lūdza pieteicējus nodrošināt brīvu piekļūšanu pie trim mērījumu punktiem dzīvojamā telpā, kur tika veikti mērījumi. Par dzīvojamās telpas atbilstoša interjera esamību vai neesamību pieteicējiem neviens no abu iestāžu pārstāvjiem nav teicis vai brīdinājis. Dzīvojamai telpai, kurā tika veikti mērījumi, ir lietošanas funkcija kā dzīvojamai telpai.

Citas lietošanas funkcijas dzīvojamai telpai nav. [2.3] 2006.gada 5.aprīlī pirms akustiskā trokšņa mērījumu uzsākšanas iestāžu pārstāvji, kuri mērījuši akustiskā trokšņa līmeni, lūdza nodrošināt brīvu piekļūšanu pie trim mērījumu punktiem dzīvojamā telpā, turklāt tā bija tieši tādā stāvoklī kā visās iepriekšējās akustiskā trokšņa līmeņa mērījumu reizēs. Saņemot akustiskā trokšņa līmeņa novērtējumu, pieteicēji nevarēja noskaidrot jēdziena „lietošanas funkcijas atbilstošais interjers” atšifrējumu.

Iestāžu darbinieki nevarēja skaidri paskaidrot, kuri normatīvie akti paredz telpas interjera skaidrojumu un kādam jābūt telpas interjeram. Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-98 „Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami” noteic, ka dzīvojamās telpas sastāv no dzīvojamās istabas, guļamistabas, ēdamistabas, darbistabas un līdzīgas nozīmes telpas, neparedzot, kādam jābūt telpas interjeram. Noteikumos Nr.598 arī nav dots atšifrējums jēdzienam interjers. Ņemot vērā, ka iestāžu darbinieki izmanto jēdzienu, kuru nevar izskaidrot, ir pilnīgi nepamatota un izslēdzama akustiskās situācijas labojuma mīnus „K 3” piemērošana konkrētajā situācijā. [2.4] 2006.gada 18.aprīļa vēstulē Inspekcija bez jebkādas pārbaudes un novērtēšanas izmantoja kā neapgāžamu pierādījumu SIA „Čoisons” valdes priekšsēdētājas I.F. apgalvojumu, ka 2006.gada 8.martā pieplūdes ventilācija darbojās režīmā „3”.

Inspekcijas darbinieki pārbaudes gaitā 2006.gada 5.aprīlī nebija pieprasījuši no SIA „Čoisons” dokumentāciju par iekārtas sastāvu, jaudu un režīmu, līdz ar to, piedaloties pārbaudē, nav veikuši uzraudzību un kontroles funkcijas. Konkrētajā gadījumā netika izpildīts Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 150.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktais, ka iestāde var atsaukties tikai uz tiem apstākļiem un pamatojumiem, kuri minēti administratīvajā aktā.

[3] Inspekcija paskaidrojumā par pieteikumu norādīja turpmākos argumentus. [3.1] Inspekcijas kompetencē neietilpst Institūta veikto mērījumu un iepriekš minēto testēšanas pārskatu un atzinumu apšaubīšana, turklāt Inspekcijai nav pamata uzskatīt iepriekš minētos testēšanas pārskatus un atzinumus par neatbilstošiem akustiskā trokšņa mērījumu noteiktajai metodikai, jo tie veikti saskaņā ar Noteikumiem Nr.598. Saskaņā ar APL 7.pantā noteikto Inspekcija darbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas pilnvaras izmanto tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka mērījumu rezultāti neatbilst reālajam akustiskā trokšņa līmenim pieteicēju dzīvoklī. Savukārt pieteicēji saskaņā ar APL 10.pantā noteikto tiesiskās paļāvības principu var paļauties, ka Institūta rīcība ir tiesiska un konsekventa. [3.2] Pieteicēji pieteikumā norāda, ka viņiem nav izdevies noskaidrot jēdziena „lietošanas funkcijas atbilstošais interjers” atšifrējumu. Inspekcija norāda, ka atbilstoši APL 69.panta otrajai daļai, konstatējot neskaidrības, pieteicējiem ir tiesības viena mēneša laikā pieprasīt, lai iestāde, kas izdevusi administratīvo aktu, rakstveidā precizē to. Ņemot vērā pieteikumā norādīto, pieteicēji šīs tiesības nav izmantojuši, līdz ar to nav uzskatāms, ka pieteicējiem ir neskaidrs minētais jēdziens vai paša dokumenta būtība. [3.3] Atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 27.panta pirmajai daļai pieteicēji bija un joprojām ir tiesīgi pieteikt ekspertīzi mērījumu pareizības izvērtēšanai, ņemot vērā Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumu Nr.154 ,,Kārtība, kādā piesakāms patērētāja prasījums par līguma noteikumiem neatbilstošu preci vai pakalpojumu un organizējama preces vai pakalpojuma ekspertīze” 32.punktā noteikto, ka ekspertīzes izdevumus sedz ekspertīzes pieteicējs, piesakot ekspertīzi. Ekspertīzes pieteicējs, kurš samaksājis ekspertīzes veicējam par ekspertīzes izdevumiem, ir tiesīgs pieprasīt, lai prasījuma pieteikuma izskatīšanā iesaistītā otrā puse atmaksātu tiešos ekspertīzes izdevumus, ja tās viedokļa nepamatotība izriet no ekspertīzes atzinuma.

[4] Institūts paskaidrojumā par pieteikumu norāda, ka abās mērījumu reizēs, kā tas norādīts testēšanas pārskatos Nr.K-1/929.1-2006 un Nr.K-1/941.1- 2006, tika konstatēts, ka dzīvokļa istaba, kurā veikti mērījumi, ir daļēji mēbelēta (telpā nav tās lietošanas funkcijai atbilstoša interjera). Tas nozīmē, ka istabā neatradās mēbeles, kuru virsmas slāpē (absorbē) skaņas viļņus, piemēram, gulta vai krēsli. Istabā bija tikai viens priekšmets ar cietu virsmu (skapis), kuram skaņas atstarošanas koeficients ir gandrīz tāds pats, kā no telpas sienām vai grīdas. Ņemot vērā to, ka istaba ir daļēji mēbelēta, iegūtajiem mērījumu rezultātiem tika veikts akustiskās situācijas (Ks) labojums (–3dBA) atbilstoši Noteikumu Nr.598 1.pielikuma 2.punktam (Ks – akustiskās situācijas labojums tiek piemērots apstākļos, kad mērījumi tika veikti telpā, kurā nav tās lietošanas funkcijai atbilstoša interjera).

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 1.decembra spriedumu pieteikums par Inspekcijas faktiskās rīcības, kas saistīta ar 2006.gada 5.aprīlī Dzīvoklī veikto akustisko trokšņu mērījumu izvērtēšanu, atzīšanu par prettiesisku noraidīts. Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [5.1] Vispirms ir izvērtējams jautājums par Lēmuma tiesisko dabu – vai Lēmums atzīstams par konstatējošo administratīvo aktu vai par faktisko rīcību. Kā izriet no Lēmumā ietvertā pamatojuma, tajā tika vērtēti vienīgi 2006.gada 5.aprīlī Dzīvoklī veikto akustisko trokšņu mērījumi un no tiem izrietošo secinājumu pamatotība.

Šāds izvērtējums nenostiprina pieteicēju nedz kādas tiesiskas attiecības, nedz atsevišķas pieteicēju tiesības vai pienākumus. Veikto mērījumu rezultāti pieteicējiem nav arī saistoši, jo uz to pamata vienīgi Restorāna īpašniekiem tika uzlikts pienākums ievērot pieplūdes ventilācijas iekārtu darbināšanas režīmu. [5.2] APL 89.panta pirmā daļa noteic faktiskās rīcības definīciju. Noteikumi Nr.598 nosaka akustiskā trokšņa pieļaujamos normatīvus dzīvojamo un publisko ēku telpās, lai nodrošinātu cilvēku aizsardzību pret akustiskā trokšņa nelabvēlīgo iedarbību.

Privātpersonu subjektīvās tiesības uz attiecīgu trokšņa līmeņa noteikšanu privātpersonu lietojumā esošajās telpās izriet no Noteikumu Nr.598 10.punkta un Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.227 „Valsts sanitārās inspekcijas nolikums” (spēkā līdz 2008.gada 8.februārim) 4.2.2.apakšpunktā noteiktā normatīvā regulējuma, ka Inspekcija normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos kontrolē saimnieciskas darbības radītu vides riska faktoru nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību dzīvojamo un publisko ēku telpās (dzīvojamo ēku telpās – pēc iedzīvotāju pieprasījuma) un to teritorijā.

Tādējādi secināms, ka Lēmumā izvērtētie akustiskā trokšņa mērījumu rezultāti un to novērtējums attiecībā uz pieteicējiem atzīstams par Inspekcijas faktisko rīcību. [5.3] Noteikumu Nr.598 5.punkts (redakcijā uz 2006.gada 5.aprīli) noteica, ka akustiskā trokšņa rādītāju vērtības telpās novērtē, pamatojoties uz akustiskā trokšņa mērījumiem, kas veicami atbilstoši standartam LVS ISO 1996–1:2004 „Akustika – Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana – 1.daļa: Pamatlielumi un novērtēšanas procedūras” un standartam LVS ISO 1996– 2:2004+A1 „Akustika – Vides trokšņa raksturošana un mērīšana – 2.daļa:

Piemērotu datu iegūšana zemesgabalu izmantošanai”, kā arī ņemot vērā šo noteikumu 1.pielikumā noteiktās prasības. Prognozējamās akustiskā trokšņa rādītāju vērtības telpās novērtē, izmantojot aprēķinus atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN 016-03 „Būvakustika” un standartā LVS ISO 9613–2:2004 „Akustika – Skaņas vājinājums, tai izplatoties ārējā vidē – 2.daļa: Vispārīga aprēķina metode” noteiktajām prasībām. Savukārt Noteikumu Nr.598 1.pielikumā noteiktas šādas prasības – ja troksnis nav pastāvīgs, trokšņa līmeni mēra laika intervālā, kas ietver vismaz vienu pilnu trokšņa līmeņa svārstību ciklu, bet tas nedrīkst būt mazāks par 15 minūtēm; ja troksnis ir pastāvīgs, trokšņa līmeņa mērīšanas ilgums nedrīkst būt mazāks par trim minūtēm; novērtējot trokšņa rādītājus, ņem vērā, ka dienas ilgums ir 12 stundas, vakara – četras stundas un nakts – astoņas stundas.

Diena ir no plkst.7.00 līdz 19.00, vakars – no plkst.19.00 līdz 23.00, nakts – no plkst.23.00 līdz 7.00. [5.4] No Institūta Pārtikas un vides izmeklējumu laboratorijas Ķīmijas daļas Testēšanas pārskatos fiksētā izriet, ka, nosakot mērījumu rezultātus un pielietojot attiecīgās mērījumu metodes, laboratorijas speciālisti vadījušies no standarta LVS ISO 1996/1-2002. Standartizācijas biroja mājaslapā (https://www.lvs.lv/lv/services/catalogue/ catalogue_EP.asp) norādīts, ka LVS ISO 1996/1-2002 (reģistrēts 2002.gada 28.februārī, spēkā no 2002.gada 28.februāra līdz 2007.gada 27.martam, ir identisks standartam LVS ISO 1996-1:2004 „Akustika – Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana” – 1.daļa:

Pamatlielumi un novērtēšanas procedūras”. [5.5] Pieteicēji pieteikumā iebilduši pret to, ka Institūta Pārtikas un vides izmeklējumu laboratorijas Ķīmijas daļas darbinieki, 2006.gada 7.aprīlī noformējot testēšanas pārskatus Nr.K-I/929.1-2006 un Nr.K-1/941.1-2006, nepamatoti piemērojuši akustiskās situācijas labojumu, samazinot trokšņa līmeni par 3 dBA. Pārbaudot šo iebildumu, tiesa norādīja uz turpmākajiem apsvērumiem. [5.5.1] Noteikumu Nr.598 1.pielikuma 2.punkts (redakcijā uz attiecīgo mērījumu veikšanas brīdi) noteica, ka vērtēšanas līmeni LReqj,Tn, (dB(A)) katram atsevišķam atskaites laika intervālam nosaka, izmantojot šādu formulu:

LReqj,Tn = LAeqj,Tn + Kt + Ki + Ks , kur LAeqj,Tn – mērītais vai aprēķinātais ekvivalentais nepārtrauktais A– izsvarotais skaņas spiediena līmenis (dB(A)) attiecīgi dienā, vakarā un naktī, kas noteikts standartā LVS ISO 1996–1:2004 „Akustika – Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana – 1.daļa: Pamatlielumi un novērtēšanas procedūras”; Kt – trokšņa tonalitātes labojums, ko nosaka + 3 (dB(A)), ja tonalitāte noteikta subjektīvi, un + 5 (dB(A)), ja tonalitāte noteikta, pamatojoties uz signāla trešdaļoktāvas analīzi;

Ki – trokšņa impulsitātes labojums, ko nosaka + 3 dBA, ja 15 dBA > LAFmax

– LAeqT > 10 dBA, un + 5 dBA, ja LAFmax – LAeqT > 15 dBA. LAFmax ir maksimālais A–izsvarotais skaņas spiediena līmenis, kas noteikts standartā LVS ISO 1996–1:2004 „Akustika – Vides trokšņa raksturošana, mērīšana un novērtēšana – 1.daļa: Pamatlielumi un novērtēšanas procedūras”; Ks – akustiskās situācijas labojums, nosaka mīnus 3 dBA, ja mērījumi vai aprēķini tiek veikti telpā, kurā nav tās lietošanas funkcijai atbilstoša interjera. [5.5.2] Institūta Pārtikas un vides izmeklējumu laboratorijas Ķīmijas daļas 2006.gada 7.aprīļa testēšanas pārskatos Nr.K-I/929.1-2006 un Nr.K-1/941.1- 2006 norādīts, ka Dzīvokļa istaba, kurā veikti mērījumi, ir daļēji mēbelēta (telpā nav tās lietošanas funkcijai atbilstoša interjera), sienas izlīmētas ar tapetēm, koka rāmju logi, parketa grīda.

Institūta paskaidrojumā precizēts, kā Institūts interpretēja Noteikumu Nr.598 1.pielikuma 2.punktā ietverto jēdzienu – telpas lietošanas funkcijai atbilstošs interjers – norādot, ka pieteicēju istabā, kurā tika veikti mērījumi, neatradās mēbeles, kuru virsmas slāpē (absorbē) skaņas viļņus, piemēram, gulta vai/un krēsli, bet istabā bija tikai viens priekšmets ar cietu virsmu (skapis), kuram skaņas atstarošanas koeficients ir gandrīz tāds pats, kā no telpas sienām un grīdas. Izvērtējot Institūta pamatojumu attiecībā uz akustiskās situācijas labojuma koeficientu, kas piemērots 2006.gada 5.aprīlī pieteicēju Dzīvoklī veiktajiem mērījumiem, tiesa atzina, ka Institūts atbilstoši faktiskajai situācijai piemērojis koeficientu Ks.

Tiesa atzina, ka Institūts, veicot mērījumus pieteicēju Dzīvoklī, pareizi piemērojis LVS ISO 1996/1-2002 standarta 5.2.3.apakšpunktā noteikto, ka mērījumus ir jāveic 1,2 līdz 1,5 m virs grīdas. Konkrētajā gadījumā Institūts mērījumu laikā istabā trokšņa mērītāja mikrofonu uzstādīja 1,3 m augstumā no grīdas. [5.5.3] Pieteicēji tiesas sēdē iebilda arī pret to, ka Institūts, veicot mērījumus pēc pieteicēju sūdzības par Restorāna radīto troksni Dzīvoklī, telpu, kurā tika veikti akustiskā trokšņa līmeņa mērījumi, nosaucis par istabu.

Tādējādi pieteicēji uzskata, ka Inspekcija un Institūts pieļāvuši procesuālo kļūdu. Šādu pieteicēju argumentu tiesa atzina par nepamatotu, jo vārds „istaba” attiecībā uz atsevišķu dzīvokļa dzīvojamo telpu apzīmējumu Latvijas Republikas normatīvajos aktos tiek lietots, piemērām, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 3.pantā. [5.5.4] Citus pieteicēju pieteikumā izteiktos apsvērumus tiesa ir izvērtējusi, izskatot pieteikumu par Inspekcijas faktisko rīcību pēc būtības, bet spriedumā atsevišķi neatrunās, jo tiem nav izšķirošas nozīmes lietas pareizā izspriešanā.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2008.gada 2.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-378/2008 22.punktā norādījis, ka Senāts, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, vairākkārt savos nolēmumos ir norādījis, ka no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesnešiem ir jāuzklausa argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu.

Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Senāta 2004.gada 23.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-216/2004 8.punktu; 2005.gada 22.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-378/2005 12.punktu). [5.6] Pārbaudot, vai Inspekcija, izvērtējot 2006.gada 5.aprīlī Dzīvoklī veikto akustisko trokšņu mērījumus un veicot no tiem izrietošos secinājumus, ir ievērojusi procesuālos priekšnoteikumus, tiesa konstatēja, ka Lēmums satur pieteicēju Dzīvoklī veikto ar akustiskā trokšņa līmeņa noteikšanu saistīto ierakstu apkopojumu un faktisko apstākļu konstatējumu, kas ir pamatoti ar Institūta sagatavoto dokumentāciju.

Ievērojot spriedumā minētos apsvērumus un konstatētos apstākļus, tiesa atzina Institūta sagatavotos testēšanas pārskatus un atzinumus par atbilstošiem akustiskā trokšņa mērījumu normatīvajos aktos noteiktajai metodikai, un uz to pamata Inspekcijas veiktos secinājumus par tiesiskiem un pamatotiem.

[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 1.decembra spriedumu pieteicēji iesniedza apelācijas sūdzību, kurā lūdz atcelt minēto spriedumu, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem. [6.1] Tiesa nav izvērtējusi Latviešu valodas aģentūras 2009.gada 9.oktobra atbildi Nr.45-479, kur dots skaidrojums jēdzienam „interjers”. Šī jēdziena skaidrojumam ir izšķiroša nozīme, jo saskaņā ar Noteikumu Nr.598 1.pielikumu akustiskās situācijas labojumu Ks var piemērot tikai telpā, kurā nav tās lietošanas funkcijām atbilstoša interjera. Pārskatā ir nepamatoti un subjektīvi piemērots Noteikumu Nr.598 1.pielikumā minētais akustiskās situācijas labojums (LAegt – 3 dBA), un kļūdaini konstatēts, ka dzīvojamajai telpai nav tās lietošanas funkcijai atbilstoša interjera. [6.2] Tiesa nedeva vērtējumu pieteicēju tiesas sēdē norādītajam, ka iepriekšējos četros trokšņu mērīšanas gadījumos pirms akustiska trokšņa mērīšanas uzsākšanas par dzīvojamās telpas atbilstoša interjera esamību vai neesamību pieteicējiem neviens nenorādīja. [6.3] Tiesa spriedumā jauc jēdzienus „istaba”, „guļamistaba” un „dzīvojamā telpa”, kļūdaini uzskatot, ka starp šiem jēdzieniem nav atšķirības. Turklāt tiesa nepamatoti atsaucas uz likumu „Par dzīvojamo telpu īri”, jo šis likums ir piemērojams pavisam citās tiesiskajās attiecībās. Pieteicēji nekad nav norādījuši, ka Inspekcija un Institūts ir pieļāvuši procesuālo kļūdu. Dzīvojamajai telpai, kurā tika veikti mērījumi, visu laiku ir tikai viena lietošanas funkcija – kā dzīvojamajai telpai, ko apliecina arī Valsts zemes dienesta telpu grupas inventarizācijas lietā sadalē „telpu grupas eksplikācija” norādītais, ka telpas nosaukums ir dzīvojamā istaba un telpas veids – dzīvojamā telpa. [6.4] Spriedums balstīts uz Institūta un Inspekcijas Noteikumu Nr.598 interpretāciju un paskaidrojumiem, dodot tiem nepamatotu priekšroku. Vienlaicīgi tiesa nav novērtējusi iekšējā normatīvā akta, kurš nav saistošs privātpersonām, piemērošanas pareizību.

[7] Par apelācijas sūdzību Inspekcija iesniedza paskaidrojumu, kurā norāda, ka to neatzīst un lūdz noraidīt kā nepamatotu, vienlaikus uzturot iepriekš lietā sniegtos paskaidrojumus.

[8] Par apelācijas sūdzību Institūts iesniedza paskaidrojumu, kurā norāda, ka piemērotā trokšņa mērījumu veikšanas metodika 2006.gada 5. un 6.aprīlī Dzīvokļa istabā atbilst normatīvajos aktos noteiktajai metodikai, kādā ir veicami akustiskā trokšņa mērījumi.

[9] Tiesas sēdē pieteicēji uzturēja apelācijas sūdzību. Inspekcijas un Institūta, kā arī trešās personas pārstāvji apelācijas sūdzību neatzina.

Motīvu daļa [10] Noklausījusies administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus to kopsakarā, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.

[11] Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar APL 307.panta ceturto daļu pievienojas Administratīvās rajona tiesas spriedumā ietvertajai motivācijai (tās atreferējumu sk. šā sprieduma 5.punktā), atzīstot to par pareizu un pilnībā pietiekamu. Saskaņā ar minēto normu, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt. Ievērojot iepriekš minēto, apgabaltiesa nonāk pie tāda paša secinājuma kā pirmās instances tiesa, ka Institūta sagatavotie testēšanas pārskati un atzinumi ir atbilstoši akustiskā trokšņa mērījumu normatīvajos aktos noteiktajai metodikai, un uz to pamata Inspekcijas veiktie secinājumi ir tiesiski un pamatoti.

[12] Apelācijas sūdzībās norādīts, ka tiesa nav vērtējusi virkni dokumentu, kurus pieteicēji iesnieguši kā pierādījumus, nav ņēmusi vērā būtiskus pieteicēju argumentus lietā, nepamatoti devusi priekšroku iestāžu paskaidrojumiem. Tādējādi pieteicēji uzskata, ka pirmās instances tiesa nav pienācīgi izvērtējusi lietā esošos pierādījumus un izdarījusi kļūdainus un nepamatotus secinājumus. [12.1] Pirmās instances tiesa pamatoti, atsaucoties uz Senāta atziņām, norādījusi, ka no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu.

Tiesnešiem ir jāuzklausa argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa. Tas, cik daudz spriedums ir jāargumentē, atkarīgs no lietas apstākļiem. Apgabaltiesas ieskatā pirmās instances tiesa visus būtiskos un izšķirošos argumentus lietā ir izvērtējusi, pamatoti norādot, ka atsevišķi neatrunās pieteicēju apsvērumus, kuriem nav izšķirošas nozīmes lietas pareizā izspriešanā. [12.2] Attiecībā par pierādījumu novērtēšanu APL 154.panta panta kontekstā Senāts ir izveidojis judikatūru, no kuras izriet, ka tiesa pati izlemj par pierādījumu ticamību un pietiekamību.

Vienīgi tiesa var noteikt, kuri pierādījumi ir nozīmīgi lietā būtisku faktu vai apstākļu noskaidrošanai. Tiesa var ņemt vērā arī, vai pierādījumi lietā ir pietiekami, kā arī vai citi pierādījumi nav lieki un nevajadzīgi apgrūtinoši lietas izskatīšanai. Tas vien, ka procesa dalībnieka un tiesas viedoklis par lietas izspriešanai nepieciešamajiem pierādījumiem atšķiras, nevar būt par pamatu secinājumam, ka tiesa nav pilnīgi, vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietā esošos pierādījumus (sk. Senāta 2007.gada 24.maija sprieduma lietā Nr.SKA-219 11.punktu, 2007.gada 22.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-305 10.punktu).

Apgabaltiesas ieskatā pirmās instances tiesa ir noskaidrojusi visus būtiskos apstākļus, kas nepieciešami, lai izspriestu lietu, kā arī tos pienācīgi izvērtējusi, nonākot pie pamatota secinājuma, ka pieteikums ir noraidāms. Pieteicēji nepiekrīt pirmās instances tiesas izdarītajiem secinājumiem konkrētajā lietā, taču tas vien, ka pieteicēju apstākļu vērtējums ir atšķirīgs no pirmās instances tiesas izdarītā apstākļu vērtējuma, nevar būt par pamatu secinājumam, ka pirmās instances tiesas spriedums ir nepareizs. [12.3] Lietā nav strīda par to, kurā Dzīvokļa istabā veikti akustiskā trokšņa mērījumi – atbilstoši tehniskās inventarizācijas lietas telpu grupas eksplikācijai tā ir dzīvojamā istaba ar numuru 7, platību 14,6 kv.m. (lietas 216.lapa).

Kontroles aktā Nr.AA 007785 šī telpa minēta kā guļamistaba (lietas 79.- 82.lapa), testēšanas pārskatos Nr.K-1/929.1-2006 un Nr.K-1/941.1-2006 kā Dzīvokļa istaba (lietas 88.-89. un 91.-93.lapa), atzinumā par testēšanas rezultātiem Nr.25/60-2006 kā guļamistaba (lietas 90.lapa), atzinumā par testēšanas rezultātiem Nr.25/51-2006 kā istaba (lietas 94.-95.lapa). Pieteicēji uzskata, ka vienīgais un pareizais jēdziens ir dzīvojamā telpa. Tā kā akustiskā trokšņa mērījumi 2006.gada 5.aprīļa vakarā un nakts laikā tika organizēti Dzīvokļa istabā, kurā troksnis ir visvairāk dzirdams, un 2006.gada 13.marta paskaidrojumā B.N. ir norādījis, ka SIA „Čoisons” restorāna „/Nosaukums/” darbība vakaros traucē gulēt (lietas 66.-67.lapa), tad ir tikai loģiski, ka Inspekcijas amatpersona kontroles aktā norādījusi, ka istaba, kurā troksnis ir visvairāk traucējošs un kurā līdz ar to veikti akustiskā trokšņa līmeņa mērījumi, ir guļamistaba.

Turklāt pieteicējs B.N. kā kontrolētā objekta pārstāvis parakstījis kontroles aktu, neiebilstot, ka dzīvojamās ēkas telpa, kurā veikti akustiskā trokšņa mērījumi, nosaukta nepareizi. Ja telpā kontroles laikā pēc Institūta paskaidrotā atradās tikai viens priekšmets (skapis), pēc pieteicēja paskaidrotā telpā stāvēja divi skapīši (lietas 24.lapa), tad pēc skapja vai divu skapīšu atrašanās telpā iestāde nevar noteikt, kādam mērķim pieteicēji šo telpu izmanto, jo tas var būt zināms tikai pašiem pieteicējiem.

Ievērojot minēto, lai telpa iestādes dokumentos tiktu nosaukta tā, kā to vēlējās pieteicēji, viņiem pašiem kontroles un mērījumu veikšanas laikā to vajadzēja darīt zināmu iestādei, nevis celt iebildumus pēc tam, kad pieteicēji noskaidroja, ka testēšanas rezultāti viņus neapmierina. Papildus apgabaltiesa norāda, ka pieteicēju argumentiem par to, kā pareizi būtu jānosauc dzīvojamās ēkas telpa, kurā veikti akustiskā trokšņa mērījumi (guļamistaba, viesistaba vai kā citādi), lietā nav nozīmes, jo dzīvojamās telpas nosaukums (telpas lietošanas funkcija) neietekmē Noteikumos Nr.598 noteikto akustiskā trokšņa mērījumu veikšanas kārtību un akustiskā trokšņa rādītāju vērtības telpās novērtēšanas kārtību, jo tā ir vienāda gan dzīvojamai telpai, gan guļamtelpai.

Vienādi ir arī dzīvojamo telpu un guļamtelpu akustiskā trokšņa pieļaujamie normatīvi. [12.4] Secinot, ka Institūts atbilstoši faktiskajai situācijai piemērojis koeficientu Ks, pirmās instances tiesa spriedumā pamatoti nav vērtējusi Latviešu valodas aģentūras 2009.gada 9.oktobra vēstulē Nr.45-479 izteikto viedokli par telpas lietošanas funkcijai atbilstošu interjeru, jo skaidrojums vārdam „interjers” konkrētajā gadījumā ir vērtējams nevis no valodas viedokļa, bet no akustiskā trokšņa normatīvu viedokļa. Lai arī Noteikumos Nr.598 nav dots pielietotā jēdziena „telpas lietošanas funkcijai atbilstošs interjers” skaidrojums, atbilstoši fizikas likumiem skaņas viļņi, saskaroties ar virsmu (piemēram, mēbelēm), atstarojas noteiktā leņķī.

Ar katru atstarošanos samazinās skaņas viļņu enerģija, līdz ar to skaņa kļūst vājāka nekā sākotnēji. Skaņas viļņi, izejot cauri virsmai, zaudē daļu enerģijas un turpina izplatīties tālāk ar mazāku intensitāti. Skaņas vilnim izplatoties vielā, viļņa svārstības pamazām noplok. Viela skaņu it kā „uzsūc” jeb absorbē. Telpās skaņu labi „uzsūc” un traucē tai izplatīties mīkstās mēbeles, biezi aizkari, paklāji. Tāpēc lielā un tukšā istabā skan daudz labāk nekā mēbelētā telpā. Tādējādi, ja dzīvojamā telpā vai guļamtelpā, kurā tiek veikti mērījumi, neatrodas mēbeles, kuru virsmas slāpē (absorbē) skaņas viļņus, piemēram, gulta vai/un krēsli, bet istabā ir tikai viens priekšmets ar cietu virsmu (skapis), vai, kā norāda pieteicējs B.N., divi skapīši, kuriem skaņas atstarošanas koeficients ir gandrīz tāds pats kā no telpas sienām un grīdas, Noteikumu Nr.598 izpratnē atzīstams, ka telpā nav tās lietošanas funkcijai atbilstoša interjera, un akustiskā trokšņa līmeņa noteikšanai piemērojams akustiskās situācijas labojums (koeficients Ks).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

noraidīt B.N. un N.N. pieteikumu par Veselības inspekcijas faktiskās rīcības, kas saistīta ar 2006.gada 5.aprīlī dzīvoklī /adrese/ veikto akustisko trokšņu mērījumu izvērtēšanu, atzīšanu par prettiesisku. Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja /paraksts/ M.Osmane

Tiesneses /paraksts/ S.Gintere

/paraksts/ V.Zommere NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese M.Osmane Rīgā, 2011.gada 2.martā