Taxi company appeal dismissed; court upheld fine for non-compliant taxi emblem dimensions under administrative penalty code.

Lieta Nr.131029816

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 6.martā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa tiesnese I.Vanaga

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc SIA “/Nosaukums/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,

iesniegtās sūdzības par Rīgas domes Satiksmes departamenta 2016.gada 9.jūnija lēmumu Nr.DS-16-1594-nd.

Aprakstošā daļa

Rīgas domes Satiksmes departamenta Kontroles dienesta priekšnieka vietnieks O.Vējonis 2016.gada 22.martā plkst.11.55 sastādīja

administratīvā pārkāpuma protokolu CB Nr.020281 par to, ka 2016.gada 14.februārī plkst.09.38 11.Novembra krastmalā 7, Rīgā, veicot taksometra,

ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, kuru vadīja /pers. B/, pārbaudi, tika konstatēts, ka taksometra emblēma neatbilst Rīgas domes saistošo

noteikumu Nr.171 (turpmāk tekstā - RDSN Nr.171) 25.punkta 3.apakšpunkta un 65.punkta prasībām. Emblēmas augstums ir 270 mm, burtu izmērs ir

18 mm.

Ar Rīgas domes Satiksmes departamenta Pasažieru pārvadājumu pārvaldes Kontroles dienesta 2016.gada 18.aprīļa lēmumu Nr.162/2016-ls par

RDSN Nr.171 25.3.apakšpunkta un 65.punkta neievērošanu, SIA “/Nosaukums/” uzlikts naudas sods EUR 150 apmērā.

Ar Rīgas domes Satiksmes departamenta 2016.gada 9.jūnija lēmumu Nr.DS-16-1594-nd nolemts Rīgas domes Satiksmes departamenta

Pasažieru pārvadājumu pārvaldes Kontroles dienesta priekšnieka M.Višņevska 2016.gada 18.aprīļa lēmumu Nr.162/2016-ls atstāt negrozītu, bet SIA

“/Nosaukums/” sūdzību noraidīt.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā 2016.gada 18.jūlijā saņemta SIA “/Nosaukums/” sūdzība par Rīgas domes Satiksmes departamenta

2016.gada 9.jūnija lēmuma Nr.DS-16-1594-nd atcelšanu.

Sūdzībā SIA “/Nosaukums/” norāda, ka lietā nav strīda, ka 2016.gada 14.februārī apmēram plkst.09.38, 11.Novembra krastmalā 7, Rīgā, RDSD

Kontroles dienesta kontrolieri pārbaudīja taksometru, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, kuru vadīja /pers. B/. Strīds ir par to, vai pārbaudes laikā

precīzi un ievērojot procesuālo kārtību tika konstatēts, ka minētais taksometrs neatbilst RDSN Nr.171 25.3 apakšpunkta 8.pielikumā noteiktajam, proti,

emblēmas augstums bija 270 mm, lai gan jābūt 310 mm un burtu izmērs bija 18 mm, lai gan jābūt 25 mm. Mērījumi veikti ar mērlenti Nr.134158,

verificēšanas uzlīme 005913, derīga no 2015.gada 21.oktobra līdz 2017.gada 20.oktobrim. Autopārvadājumu likuma 35.panta pirmā daļa nosaka, ka

pasažieru pārvadājumus ar vieglo taksometru drīkst veikt tikai tad, ja pārvadātājs ir saņēmis speciālo atļauju (licenci), ko izsniedz pašvaldība. Tā

apstiprina licencēšanas noteikumus un vieglo taksometru stāvvietu izvietojumu, kā arī nosaka pašvaldības atšķirības zīmi un tās izvietojumu ārpusē uz

taksometra virsbūves. No tā izriet, ka pārvadātājam ir jāsaņem speciālā atļauja (licence), lai veiktu pasažieru pārvadājumus ar vieglo taksometru, kā arī

to, ka licencēšanas noteikumus un pašvaldības atšķirības zīmi un tās izvietojumu uz taksometra virsbūves ir tiesīga noteikt pašvaldība. Saskaņā ar RDSN

Nr.171 25.3 apakšpunktu, licences kartīti, pamatojoties uz Departamenta lēmumu par licences kartītes piešķiršanu, izsniedz Departamentā trīs darba

dienu laikā no pārvadātāja pieteikuma licences kartītes izsniegšanai saņemšanas, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi - transportlīdzeklis ir aprīkots atbilstoši

normatīvo aktu prasībām, t.sk. ir ievērotas prasības par pašvaldības vieglā taksometra atšķirības zīmi (emblēmu), (8.pielikums) un tās izvietojumu uz

vieglā taksometra virsbūves. Ja nav izpildīts kāds no RDSN Nr.171 25.punkta noteikumiem, pašvaldība ir tiesīga neizsniegt licences kartīti pārvadātājam.

Norma sistēmiski ir izvietota sadaļā “Licences kartītes izsniegšanas kārtība”, kas liecina par nosacījumiem, lai pārvadātājs varētu saņemt licences kartīti.

SIA “/Nosaukums/” izsniegta licences kartīte Nr.BE004327 transportlīdzeklim ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ uz periodu no 2016.gada

4.februāra līdz 2016.gada 31.martam. Tas faktiski apliecina to, ka vieglais taksometrs atbilst RDSN Nr.171 nosacījumiem, tai skaitā 25.3 apakšpunkta

8.pielikumā noteiktajam. Proti, Rīgas domes Satiksmes departaments, izsniedzot licences kartīti, ir pārliecinājies un apliecina, ka SIA “/Nosaukums/”

transportlīdzeklis atbilst visām RDSN Nr.171 prasībām. RDSD direktors norāda, ka pārbaude, ko veic pirms licences kartītes izsniegšanas, neizslēdz

iespēju, ka taksometra emblēmas noformējums varēja tikt mainīts jau pēc licences kartītes izsniegšanas. Vieglā taksometra noformējums nav ticis mainīts,

proti, RDSD ir apstiprinājis par atbilstošu šādu noformējumu, līdz ar to nevar atsaukties uz teorētisku iespēju noformējuma maiņai. Lēmumā norādīts, ka

emblēmas faktiskais augstums ir 270 mm, jābūt 310 mm un burtu izmērs 18mm, jābūt 25 mm, mērījumi veikti ar mērlenti Nr.134158, verificēšanas

uzlīme 005913, derīga no 2015.gada 21.oktobra līdz 2017.gada 20.oktobrim. Ar lietas materiāliem un lietā esošajiem pierādījumiem nav pierādīts fakts,

ka SIA “/Nosaukums/” transportlīdzeklis neatbilstu iepriekš minētajām prasībām, Sūdzības iesniedzējam nav iespējams pārliecināties par mērījumu

precizitāti, par faktiski izmantotās mērierīces atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī par mērījumu veicēja kvalifikāciju un atbilstību mērījumu veikšanai.

No digitālo fotouzņēmumu izdrukām nav iespējams konstatēt to, vai mērījumi veikti ar konkrēto mērlenti Nr.134158 (verificēšanas uzlīme 005913,

derīga no 2015.gada 21.oktobra līdz 2017.gada 20.oktobrim), līdz ar to apšaubāmi ir gan fotouzņēmumi, gan mērījumu precizitāte, kā tas norādīts arī

iepriekš. Līdz ar to arī iesniegtais 2015.gada 21.oktobra atkārtotās verificēšanas sertifikāts Nr.G518V15 nepierāda nekādus būtiskus faktus. Lietā nav

apstiprinātas un pierādītas A.Opmaņa dienesta ziņojumā Nr.DS-16-74zi iekļautās ziņas un šo ziņu izmantošana kā pierādīšanas līdzeklis. RDSD

direktors arī nepamatoti norāda, ka, parakstot pārbaudes aktu, vieglā taksometra vadītājs /pers. B/, nav izteicis iebildumus vai piezīmes par pārbaudes

veikšanas gaitu. Šāds apgalvojums neizslēdz iespējamību, ka pārbaude notikusi neievērojot procesuālo kārtību, proti, izmantojot neverificētu mērlenti, kā

arī mērījumus veicot kļūdaini vai neprecīzi. Lēmumā norādīts, ka šāds vieglā taksometra noformējums, rada situāciju, kurā potenciālajiem pasažieriem ir

apgrūtināta iespēja konstatēt pārvadātāja nosaukumu, lai nepieciešamības gadījumā varētu vērsties pie pārvadātāja ar attiecīgu pretenziju vai pie

kompetentās institūcijas - ar paziņojumu par konstatētajiem pārkāpumiem taksometru pārvadājumu jomā. Šāds apgalvojumus lietā nav konstatēts. Lai

Iestāde varētu atsaukties uz šādu teorētisku apgalvojumu, tai būtu jāpamato un jāpierāda konkrēti fakti, piemēram, RDSN Nr.171 noteiktās

noformējuma pazīmes un burtu lielumu noteikti konkrētos izmēros un noformējumā, lai tos varētu salasīt no noteikta attāluma, kā tas ir līdzīgi Ceļu

satiksmes noteikumos ar transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numuriem, kuriem ir noteikti nosacījumi salasāmībai. Pat ja teorētiski pieņem, ka mērījumi ir

veikti precīzi, 7 mm atšķirība no noteiktā standarta būtiski nevar un neietekmē to salasāmību no noteiktas distances, kādā parasti potenciālie klienti to

izlasītu. Ņemot vērā to, ka RDSN Nr.171 65.punkts nosaka vienu konkrētu naudas sodu EUR 150,00 apmērā, par jebkādu noteikumu pārkāpumu,

veidojas absurda situācija, kad pat par 1 mm novirzi no noteiktajām prasībām, tiek piemērots viens, nesamērīgs naudas sods, kas nedod iespēju izvērtēt

pārkāpuma nozīmīgumu, kā arī šis sods pārvadātājam rada krietni būtiskākus ekonomiskos ierobežojumus, nekā sabiedrība iegūst no šī naudas soda.

Iestāde, nepamatoti piemērojot SIA “/Nosaukums/” administratīvo sodu, nav ievērojusi nedz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nedz

Administratīvā procesa likumā noteiktos principus, nepareizi iztulkojusi RDSN Nr.171 normas, radot acīm redzami netaisnīgu un nelietderīgu rezultātu -

piemērojot RDSN Nr.171 65.punktā noteikto administratīvo sodu, tādējādi nesasniedzot administratīvā soda mērķi. Iestāde un tās direktors

administratīvajā pārkāpuma lietā ir formāli piemērojis tiesību normas, neizskatot lietu pēc būtības. Ņemot vērā iepriekš minēto, SIA /Nosaukums/

darbībās nav RDSN Nr.171 25.3.apakšpunkta pārkāpuma sastāva, par ko paredzēta atbildība 65.punktā, līdz ar to sūdzības iesniedzējs nepamatoti ir

saukts pie administratīvās atbildības. Pamatojoties uz LAPK 244.pantu, 272.pantu, 299.panta pirmo daļu lūdz tiesu atcelt Rīgas domes Satiksmes

departamenta direktora 2016.gada 9.jūnija lēmumu Nr.DS-16-1594-nd.

Motīvu daļa

Tiesa izvērtējusi lietas materiālus secina, ka sūdzība ir noraidāma.

Iestāde, pieņemot Lēmumu, ir izvērtējusi lietā iegūtos pierādījumus un Lēmumā norādījusi pārkāpumu faktiskos apstākļus un argumentus

(motivāciju), kas to pamato. Iestāde ir izvērtējusi lietas materiālus atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243. un 244.panta prasībām.

Lietā iegūtie pierādījumi ir pietiekami, pieļaujami un ticami un tie pierāda pārkāpumu esamību.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13 panta trešā daļa nosaka, ka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai.

Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1.pantu administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevums ir aizsargāt sabiedrisko

iekārtu, īpašumu, pilsoņu sociāli ekonomiskās, politiskās un personiskās tiesības un brīvības, kā arī komersantu, iestāžu un organizāciju tiesības un

likumīgās intereses, noteikto pārvaldes kārtību, valsts un sabiedrisko kārtību, nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu

precīzas un stingras ievērošanas garā, ieaudzināt viņos cieņas pilnu attieksmi pret citu pilsoņu tiesībām, godu un pašcieņu, pret sadzīves noteikumiem,

apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību sabiedrības priekšā. Šā uzdevuma realizēšanai administratīvo pārkāpumu kodekss nosaka, kāda

darbība vai bezdarbība atzīstama ar administratīvo pārkāpumu, kādu administratīvo sodu, kāda institūcija (amatpersona) un kādā kārtībā var uzlikt

personai, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 5.pants paredz, ka pašvaldību domes ir tiesīgas izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo

atbildību par to pārkāpšanu likuma „Par pašvaldībām” noteiktajos gadījumos.

Tiesa izvērtējot SIA “/Nosaukums/” sūdzībā norādītos apstākļus, secina, ka 2016.gada 14.februāra pārbaudes akts pierāda, ka transportlīdzeklim

/TL marka/, ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, veikts mērījums ar verificētu metālisku mērlentu (Verificēšanas sertifikāts G518V15), turklāt ar

digitālo fotokameru veiktās fotofiksācijas, kas apstiprina, ka taksometra emblēma neatbilst RDSN Nr.171 25.punkta 3.apakšpunkta un 65.punkta

prasībām. Emblēmas augstums ir 270 mm, burtu izmērs ir 18 mm.

Saskaņā ar Rīgas domes 2015.gada 13.oktobra saistošo noteikumu Nr.171 “Vieglo taksometru pārvadājumu licencēšanas un pašvaldības

nodevas par vieglo taksometru iebraukšanu īpaša režīma zonā saistošie noteikumi” 8.pielikumu pašvaldības vieglā taksometra atšķirības zīme (emblēma)

ir uzlīme, kuras izmēri (milimetros) ir norādīti zīmējumā. Uzlīmes pamata laukumā, kas ir baltā krāsā (pēc starptautiskās Pantone krāsu skalas balta

WhiteC), ar melniem (pēc starptautiskās Pantone krāsu skalas Pantone black) burtiem Times New Roman fontā tiek norādīts pārvadātāja nosaukums un

tālruna numurs (simbolu augstums ne mazāks par 25 mm). Uzlīmes pamata laukuma apmalojums ir zilā krāsā (pēc starptautiskās Pantone krāsu skalas

zila Pantone 285C). Uzlīmes augstumam saskaņā ar 8.pielikumā esošo zīmējumu jābūt 310 mm. Pārbaudot taksometru, ar valsts reģistrācijas numuru

/TL numurs/, konstatēts, ka emblēmas augstums ir 270 mm, un emblēmā norādītā pārvadātāja nosaukuma simbolu (burtu) augstums ir 18 mm.

Ar Rīgas domes Satiksmes departamenta Kontroles dienesta priekšnieka vietnieks O.Vējoņa sastādīto protokolu CB Nr. 020281 pierādīts, ka

2016.gada 14.februārī plkst.09.38 11.Novembra krastmalā 7, Rīgā, veicot taksometra, ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, kuru vadīja /pers. B/,

pārbaudi, tika konstatēts, ka taksometra emblēma neatbilst RDSN Nr.171 25.punkta 3.apakšpunkta un 65.punkta prasībām. Emblēmas augstums ir 270

mm, burtu izmērs ir 18 mm.

Rīgas domes Satiksmes departamenta Kontroles dienesta priekšnieka vietnieks O.Vējoņa sastādītais protokols kopsakarā ar pārbaudes aktu un

pielikumā pievienotajām fotogrāfijām pārliecina tiesu par administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajos apstākļos notikušo pārkāpumu.

Turklāt, mērierīces, ar kuru fiksēta taksometra emblēmas neatbilstība RDSN Nr.171 25.punkta 3.apakšpunkta un 65.punkta prasībām, atbilstību

lietošanai apliecina tās atkārtotās verificēšanas sertifikāts, kas izsniegts 2015.gada 21.oktobrī un derīgs līdz 2017.gada 20.oktobrim. Sertifikātā norādīts,

ka mērīšanas līdzeklis atbilst Ministru kabineta 2006.gada 5.decembra noteikumu Nr.981 „Noteikumi par mērīšanas līdzekļu verificēšanu, verificēšanas

sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm” 6.punkta prasībām, II precizitātes klasei, kā arī OIML R 35 minētajām prasībām.

Tiesa norāda, ka valsts pārvaldei, tas nozīmē – arī atsevišķai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu (Valsts

pārvaldes iekārtas likuma 10.panta ceturtā daļa). Tiesa neatrod lietā nevienu ticamu un pārliecinošu pierādījumu tam, ka Rīgas domes Satiksmes

departamenta Pasažieru pārvadājumu pārvaldes Kontroles dienesta kontrolieris būtu personīgi ieinteresēts konstatēt emblēmas neatbilstību RDSN

Nr.171, uz kā pamata sastādīt sūdzības iesniedzējam administratīvā pārkāpuma protokolu sagrozot lietas faktiskos apstākļus.

Tiesa uzskata par pamatotu Iestādes Lēmumā norādīto, ka taksometra pārbaude, kas veicama pirms licences kartītes izsniegšanas, ar mērķi

konstatēt taksometra noformējuma atbilstību RDSN Nr.171 prasībām, neizslēdz iespēju, ka taksometra emblēmas noformējums varēja tikt mainīts jau

pēc licences kartītes izsniegšanas taksometram.

Tiesa par nepamatotu uzskata SIA “/Nosaukums/” norādi, ka Iestāde nevar atsaukties uz teorētisku iespēju noformējuma maiņai, jo

izvērtējot lietas materiālus tiesa konstatē, ka taksometra emblēma neatbilst RDSN Nr.171 25.punkta 3.apakšpunkta un 65.punkta prasībām.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta pirmā daļa paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā

kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās

personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir

nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta ceturtajā daļā noteikts, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts

pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī

administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības,

kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Tiesa secina, ka lietā esošie pierādījumi ir ticami, attiecināmi un pieļaujami konkrētās lietas izskatīšanā, turklāt, kopumā un savstarpējā sakarībā

apstiprina SIA “/Nosaukums/” vainīgumu izdarītajā administratīvajā pārkāpumā.

SIA “/Nosaukums/” sūdzībā norādītie apstākļi nav atzīstami par pamatu SIA “/Nosaukums/” atbrīvošanai no administratīvās atbildības par izdarīto

administratīvo pārkāpumu un uzliktā soda atcelšanai, jo tiesa negūst apstiprinājumu sūdzībā minētajiem argumentiem. Turklāt SIA “/Nosaukums/” sūdzībā

norādītie apstākļi ir jau vērtēti Iestādes Lēmumā un tiesas ieskatā SIA /Nosaukums/ sūdzībā norādītie apstākļi ir kā arguments, izvairīties no

administratīvās atbildības.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantu, kas nosaka, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu,

kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas

personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Kā atzīts judikatūrā, administratīvais pārkāpums ir maznozīmīgs, ja, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus (tostarp izdarītā pārkāpuma raksturu un

citus lietā būtiskus apstākļus), administratīvā soda uzlikšana par izdarīto pārkāpumu nebūtu lietderīga. Citiem vārdiem, izdarītais pārkāpums ir tik

nebūtisks, ka par to pārkāpējam nav nepieciešams uzlikt sodu, bet ir pietiekami izteikt mutvārdu aizrādījumu, kas ir preventīvs (audzinoša rakstura)

līdzeklis, kas vērsts uz to, lai persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu, saprastu savas uzvedības prettiesiskumu un turpmāk to nepieļautu (skat.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 12.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-15/2009 14.punktu).

Tiesai nav pamata atzīt pārkāpumu par maznozīmīgu, jo tas būtu pretēji soda mērķim, jo, ja katra taksometra emblēma neatbilst noteiktu

normatīvo aktu prasībām un šie apstākļi tiks uzskatīti par objektīviem, lai pārkāpumu atzītu par maznozīmīgu, tad uzņēmējdarbības vidē Rīgas pilsētā

regulāri tiks pārkāptas RDSN Nr.171 prasības. Šāda situācija nav pieļaujama, jo potenciāliem pasažieriem tiktu apgrūtināta iespēja konstatēt

pārvadātāja nosaukumu, lai nepieciešamības gadījumā varētu vērsties pie pārvadātāja ar attiecīgu pretenziju vai pie kompetentās institūcijas – ar

paziņojumu par konstatētajiem pārkāpumiem taksometru pārvadājumu jomā. Lietā nav konstatējami pārkāpēja atbildību mīkstinoši vai pastiprinoši

apstākļi.

Izvērtējot lietas materiālus savstarpējā kopsakarībā, tiesa secina, ka administratīvais sods ir uzlikts pamatoti un tas atbilst normatīvo aktu prasībām

un soda mērķim. Lietā nav konstatēti apstākļi lēmuma par soda uzlikšanu atcelšanai.

Ievērojot minēto sūdzība ir noraidāma, savukārt Iestādes Lēmums ir likumīgs un pamatots, tāpēc atstājams spēkā.

Rezolutīvā daļā

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 pantu un 289.13 pantu, tiesa

nosprieda

Rīgas domes Satiksmes departamenta 2016.gada 9.jūnija lēmumu Nr.DS-16-1594-nd atstāt negrozītu, bet SIA “/Nosaukums/” sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Spriedums sastādīts un pieejams 2017.gada 6.martā.

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Vanaga