Court orders bank to collect loan debt, interest, penalty, and court costs from defaulting borrower.

Lieta Nr.C35055414

Lietas arhīva Nr.C-0195-15/20

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2015.gada 14.jūlijā

Rīgas rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Aija Ilstere

ar tiesas sēdes sekretāri Ilzi Kļaviņu

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu Nordea Bank Finland Plc (pēc procesuālo tiesību pārņemšanas – Nordea Bank AB, kuras vārdā

rīkojas Latvijā reģistrēta Nordea Bank AB Latvijas filiāle) prasībā pret /pers. G/ par parāda piedziņu, un

k o ns t a t ē ja

2014.gada 7.februārī Nordea Bank Finland Plc (turpmāk - prasītāja) iesniegusi tiesā prasību pret /pers. G/ (turpmāk -

atbildētājs) par parāda piedziņu, lūdzot:

1) piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai parādu 109 144,79 euro, kas sastāv no parāda pamatsummas 107 082,82 euro, par aizdevuma

lietošanu aprēķinātajiem procentiem par laika periodu no 2013.gada 2.aprīļa līdz 2014.gada 15.janvārim 739,87 euro un nokavējuma līgumsoda

par laika periodu no 2013.gada 2.aprīļa līdz 2014.gada 15.janvārim 1322,10 euro;

2) piedzīt visus tiesāšanās izdevumus, tai skaitā, valsts nodevu 2493,28 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro;

3) noteikt prasītājai tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas par laika periodu līdz tiesas sprieduma izpildes

dienai.

2007.gada 8.jūnijā starp pusēm noslēgts Aizdevuma (kredīta) līgums Nr.2007/2753/HK (turpmāk - Aizdevuma līgums), saskaņā ar kuru prasītāja

izsniegusi atbildētājam aizdevumu CHF (Šveices franks) 160 000 apmērā nekustamā īpašuma iegādei.

Saskaņā ar Aizdevuma līguma noteikumiem aizdevuma atmaksa atbildētājam bija jāveic katra mēneša 1.datumā, taču, sākot ar 2013.gada 1.aprīli,

atbildētājs sācis kavēt un katru mēnesi kavējis veicamos maksājumus.

Aizdevuma Līguma Vispārīgo Noteikumu 6.2.punkts dod tiesības prasītājai pieprasīt visu no Aizdevuma līguma izrietošo atbildētāja parādsaistību

nekavējošu atmaksu gadījumā, ja saskaņā ar Aizdevuma līgumu ir iestājies kāds no Saistību Neizpildes gadījumiem un tas netiek novērsts nākamo 15

darba dienu laikā pēc attiecīga Bankas rakstiska pieprasījuma saņemšanas.

Saskaņā ar Aizdevuma Līguma Vispārīgo Noteikumu 6.1.1.punktu Saistību Neizpildes gadījums ir, ja atbildētājs nav savlaicīgi nomaksājis kādu

summu saskaņā ar kādu no Aizdevuma Līguma noteikumiem. Ņemot vērā to, ka atbildētāja nokavēto maksājumu apjoms uz 2013.gada 11.jūniju pēc

Aizdevuma Līguma sasniedza CHF 1514,55, prasītāja ar 2013.gada 11.jūnija vēstulēm pieprasīja atbildētājam nekavējoties, bet ne vēlāk kā 15 darba

dienu laikā no vēstules saņemšanas veikt visu no Aizdevuma Līguma izrietošo parādsaistību izpildi. Vēstules nosūtītas atbildētājam uz Aizdevuma Līgumā

norādīto korespondences adresi, atbildētāja deklarēto dzīvesvietu, kā arī uz atbildētājam piederošo un prasītājai ieķīlātā nekustamā īpašuma adresi. Pasta

sūtījumi atsūtīti atpakaļ ar norādi „Beidzies glabāšanas laiks”.

Tā kā norādītajās adresēs atbildētājs nebija sasniedzams, tad 2013.gada 5.augustā prasītāja sagatavojusi paziņojumus par saistību izpildi un

iesniegusi Rīgas apgabaltiesas zvērinātai notārei Ilzei Metuzālei nodošanai atbildētājam. Saskaņā ar 2014.gada 7.janvāra zvērinātas notāres Ilzes

Metuzāles Apliecinājumu par paziņojuma nodošanu minētais Paziņojums nodots atbildētājam 2013.gada 21.novembrī.

Ņemot vērā to, ka Saistību Neizpildes gadījums nav novērsts 15 darba dienu laikā pēc Paziņojuma saņemšanas, tad sākot ar 2014.gada 15.janvāri

atbildētājam ir pienākums atmaksāt visu neatmaksāto naudu. Līdz pieteikuma sastādīšanas dienai atbildētājs parādu nav samaksājis. Pamatojoties uz

minēto neatmaksātās aizdevuma pamatsummas apmērs ir CHF 132 290,11 vai 107 082,82 euro.

Saskaņā ar Aizdevuma līguma Vispārīgo Noteikumu 3.1.punktu atbildētājam bija pienākums maksāt procentus par aizdevuma lietošanas

atvēlējumu. Ņemot vērā to, ka sākot ar 2014.gada 15.janvāri prasītāja realizē tai ar Aizdevuma līgumu piešķirtās tiesības pieprasīt visu neatmaksāto

naudu, procentu maksājumi tiek aprēķināti tikai līdz 2014.gada 15.janvārim un ir CHF 914,03 vai 739,87 euro.

Saskaņā ar Aizdevuma līguma Vispārīgo Noteikumu 4.4.punktu atbildētājs apņēmies ciest līgumsodu gadījumā, ja no Aizdevuma līguma izrietošie

maksājumi netiek līgumā noteiktajā laikā samaksāti. Saskaņā ar Aizdevuma līguma Vispārīgo Noteikumu 1.punktā sniegto nokavējuma līgumsoda

definīciju, līgumsods ir vienāds ar 0,2% dienā no laikā nenomaksātās naudas. Ņemot vērā to, ka sākot ar 2014.gada 15.janvāri prasītāja realizē tai ar

Aizdevuma līgumu piešķirtās tiesības pieprasīt visu neatmaksāto naudu, līgumsods ir aprēķināts līdz 2014.gada 15.janvārim, un tā apmērs ir CHF

1633,32 vai 1322,10 euro.

Saskaņā ar Aizdevuma līguma Vispārīgo Noteikumu 4.4.punktu nokavējuma līgumsoda samaksa neatbrīvo aizņēmēju no Aizdevuma līgumā

noteikto saistību izpildes.

Prasītājas prasījumi pret atbildētāju nodrošināti ar publisku hipotēku uz nekustamo īpašumu /adrese A/. Hipotēka nodibināta, pamatojoties uz

2007.gada 8.jūnijā starp prasītāju un atbildētāju noslēgto Hipotēkas līgumu.

Prasība pamatota uz Kredītiestāžu likuma 1.panta 5.punktu un Civillikuma 1652., 1717., 1720., 1765., 1934., 1943. un 1946.pantu.

2014.gada 11.februārī saskaņā ar Civilprocesa likuma 148.pantu atbildētājam uz viņa deklarēto dzīves vietas adresi /adrese B/, Krimuldas

pagastā, Krimuldas novadā (lietas 24.lapa), nosūtīts prasības pieteikums, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai līdz 2014.gada

11.martam (lietas 26.lapa).

2014.gada 18.martā atbildētājam adresētais sūtījums atgriezts tiesai ar Latvijas Pasta darbinieka norādi – adresāts

nebija mājās, atstāts aicinājums, beidzies glabāšanas laiks (lietas 27.lapa).

2014.gada 19.martā pusēm paziņots par tiesas sēdes vietu un laiku 2014.gada 9.oktobrī, nosūtot pavēstes ierakstītos

sūtījumos (lietas 1.lapa).

2014.gada 24.aprīlī atbildētājam adresētais sūtījums atgriezts tiesai ar Latvijas Pasta darbinieka norādi – adresāts

nebija mājās, atstāts aicinājums, beidzies glabāšanas laiks (lietas 28.lapa).

2014.gada 6.oktobrī prasītāja iesniegusi tiesā pieteikumu par puses procesuālo tiesību pārņemšanu.

Pieteikumā norādīts, ka 2014.gada 14.februārī starp prasītāju kā pārdevēju no vienas puses un prasītāja procesuālo tiesību pārņēmēju kā pircēju

no otras puses noslēgts līgums par kredītiestādes uzņēmuma pāreju attiecībā uz Nordea Latvijas uzņēmumu (Uzņēmuma pārejas līgums). Saskaņā ar

Uzņēmuma pārejas līgumu visas prasījuma tiesības pret atbildētāju, tai skaitā, pamatparāda, procentu, līgumsoda un tiesas izdevumu prasījums ir nodotas

pircējam. Saskaņā ar Kredītiestāzu likuma 59.2panta pirmo daļu kredītiestādes uzņēmuma pārejai neoieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas

(FKTK) atļauja. Uzņēmuma pārejas līgums pēc noslēgšanas iesniegts FKTK un 2014.gada 12.martā FKTK pieņēmusi lēmumu Nr.45 par atļaujas

sniegšanu Nordea Bank Finland Plc (Somija) Latvijas filiāles uzņēmuma pārejai Nordea Bank AB (Zviedrija) Latvijas filiāles īpašumā.

Prasītāja norāda, ka par pierādījumu prasījuma tiesību pāriešanai uzņēmuma ieguvējam kalpo prasītājas un prasītājas

procesuālo tiesību pārņēmēja apstiprinājums par tiesību un saistību nodošanu, prasītājas un prasītājas procesuālo tiesību pārņēmēja

apliecināti izraksti no Uzņēmuma pārejas līguma pielikumiem, kuros norādīti klienta identifikācijas dati un klientam sniegtie finanšu pakalpojumi

(kredītprodukti), kuros ir fiksēts uzņēmuma sastāvs, t.i., ar kredītiestādes klientiem noslēgto līgumu kopums.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija 2011.gada 17.jūnijā lēmumā civillietā Nr.3-12/3113/16 (CA-3524/29, 2011.gads) atzinusi, ka

kredītiestādes uzņēmuma pārejas gadījumā, iesniedzot pieteikumu tiesā par puses procesuālo tiesību pārņemšanu, pušu parakstītais pieteikums tiesai ir

pietiekams pierādījums, ka viena puse ir nodevusi un otra puse ir pieņēmusi visas tiesības un saistības, kas izriet no konkrētā parādnieka saistībām pret

kredītiestādi.

Pamatojoties uz minēto un Civilprocesa likuma 74.panta otrās daļas 6.punktu, 77., 111.pantu un 231.panta pirmo daļu, lūdz aizstāt prasītāju

Nordea Bank Finland Plc, Reģ.Nr.1680235-8 Somijā, kuras vārdā rīkojas Latvijā reģistrēta Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle prasībā pret

atbildētāju par pamatparāda, procentu, līgumsoda un tiesas izdevumu piedziņu ar prasītājas tiesību pārņēmēju Nordea Bank AB, Reģ.Nr. 516406-0120

Zviedrijā, kuras vārdā rīkojas Latvijā reģistrēta Nordea Bank AB Latvijas filiāle, Reģ.Nr.40103749473 (lietas 30.lapa).

2014.gada 9.oktobrī lieta noņemta no izskatīšanas sakarā ar tiesnese atrašanos atvaļinājumā (lieta 40.lapa).

2015.gada 7.janvārī pusēm paziņots par tiesas sēdes vietu un laiku 2015.gada 10.septembrī, nosūtot pavēstes

ierakstītos sūtījumos (lietas 1., 42.lapa).

2015.gada 16.februārī atbildētājam adresētais sūtījums atgriezts tiesai ar Latvijas Pasta darbinieka norādi – adresāts

nebija mājās, atstāts aicinājums, beidzies glabāšanas laiks (lietas 43.lapa).

2015.gada 18.februārī pusēm paziņots par tiesas sēdes vietu un laiku 2015.gada 30.jūnijā, nosūtot pavēstes

ierakstītos sūtījumos (lietas 1., 45.lapa).

2015.gada 25.martā atbildētājam adresētais sūtījums atgriezts tiesai ar Latvijas Pasta darbinieka norādi – adresāts

nebija mājās, atstāts aicinājums, beidzies glabāšanas laiks (lietas 46.lapa).

2015.gada 27.martā atbildētājam atkārtoti nosūtīts prasības pieteikums un pavēste uz Aizdevuma līgumā norādīto adresi /adrese C/ un nekustamā

īpašuma adresi /adrese A/, Siguldas novads (lietas 48.lapa).

2015.gada 6.maijā atbildētājam adresētais sūtījums no adreses /adrese A/, Siguldas novads atgriezts tiesai ar Latvijas

Pasta darbinieka norādi – adresāts nebija sastopams, pasta kastīte pārpildīta jau vairākus gadus, atstāts aicinājums, beidzies

glabāšanas laiks (lietas 49.lapa).

2015.gada 8.maijā atbildētājam adresētais sūtījums no adreses /adrese C/ atgriezts tiesai ar Latvijas Pasta darbinieka

norādi – adresāts nebija mājās, atstāts aicinājums, beidzies glabāšanas laiks (lietas 52.lapa).

Prasītājas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. Tiesā saņemts prasītājas pārstāvja iesniegums ar lūgumu izskatīt lietu, kā arī jautājumu par puses

procesuālo tiesību pārņemšanu bez viņa klātbūtnes, norādot, ka prasība tiek uzturēta uz prasības pieteikumā minētajiem argumentiem.

Izvērtējusi pieteikto lūgumu, tiesa uzskata, ka lietu iespējams skatīt bez prasītājas Nordea Bank Finland Plc pārstāvja

klātbūtnes tiesas sēdē saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu.

Atbildētājs/pers. G/ uz tiesas sēdi nav ieradies, tiesu par neierašanās iemesliem nav informējis, lietas izskatīšanu atlikt nav lūdzis, paskaidrojumus

par prasību nav sniedzis. Atbildētājs uz tiesu aicināts Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti ierakstītā sūtījumā uz atbildētāja

deklarēto dzīvesvietu un citām tiesai zināmām atbildētāja adresēm.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē,

deklarācijā norādītajā

papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu [..].

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājam par tiesā celto prasību un tiesas sēdi ir paziņots likumā noteiktajā kārtībā, jo saskaņā ar

Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punkta un otrās daļas noteikumiem tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās

dzīvesvietas adresi, un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu

paziņošanas faktu, un ir uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu, un tiesas dokumenti ir

izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Tiesa atzīst, ka nav konstatējami Civilprocesa likuma 209.pantā noteiktie imperatīvie lietas izskatīšanas atlikšanas pamati, kā arī nav pamata atlikt

lietas izskatīšanu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 210.pantā noteiktajiem fakultatīvajiem pamatiem.

Civilprocesa likuma 208.1pants noteic, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis

paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.

Pamatojoties uz to, ka atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumu par tiesā celto prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās

iemeslus, tiesa atzīst, ka, ievērojot Civilprocesa likuma 208.1panta noteikumus, lietā taisāms aizmugurisks spriedums, pamatojoties uz lietā esošajiem

materiāliem, jo tiesa tos atzīst par pietiekamiem strīda izšķiršanai.

M o t īv u da ļa

Tiesa, novērtējusi visus lietā esošus pierādījumus kopumā, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājiem jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav ieradies uz tiesas sēdi, nav sniedzis paskaidrojumus, nav

cēlis iebildumus pret prasību un nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret

prasību.

Lai gan atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai prasības pieteikumā norādītie fakti, pamatojoties uz minēto, atzīstami par

pierādītiem, tomēr tiesa tos vērtē atbilstoši Civilprocesa likuma 97. panta prasībām.

Ar 2014.gada 12.marta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmumu Nr.45 Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiālei tika atļauts nodot

uzņēmumu Nordea Bank AB Latvijas filiālei (lietas 36.lapa).

No lietas materiāliem pievienotā 2014.gada 1.oktobra apstiprinājuma „Par tiesību un saistību nodošanu” redzams, ka Nordea Bank Finland Plc un

Nordea Bank AB apstiprina, ka saskaņā ar 2014.gada 1.aprīlī notikušās kredītiestādes uzņēmuma pārejas rezultātā, Nordea Bank AB Latvijas filiālei

nodotas visas Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāles saistības, kas izriet no jebkurām tiesiskajām attiecībām (lietas 31.lapa).

Saskaņā ar Komerclikuma 20.panta otro daļu uzņēmuma vai tā patstāvīgas daļas pārejas gadījumā uzņēmumā vai tā daļā ietilpstošie prasījumi un

citas tiesības pāriet uz uzņēmuma ieguvēju. Tādējādi, prasītāja ir ieguvusi prasījuma tiesības pēc Līguma pret atbildētāju.

Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesa secina, ka ir notikusi uzņēmumu pāreja, kā rezultātā prasītāja ieguvusi prasījuma tiesības pret atbildētāju.

Ar ierakstu tiesas sēdes protokolā, tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 77.pantu, nolemj aizstāt Nordea Bank Finland Plc ar tās procesuālo

tiesību pārņēmēju Nordea Bank AB, kuras vārdā rīkojas Latvijā reģistrēta Nordea Bank AB Latvijas filiāle (lietas 54.lapa).

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1401.pants noteic, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai –

kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.

Tiesību doktrīnā norādīts, ka saistību priekšmets Civillikuma 1401.panta nozīmē ir aizdotās naudas summas vai attiecīgu atvietojamu lietu atdošana

(K.Torgāns. Saistību tiesības. II daļa.Mācību grāmata. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2008., 81.lpp.).

Civillikuma 1511.pants noteic, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,

kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.pants).

Saskaņā ar Civillikuma 1512.pantu pie katra saistību līguma būtības pieder savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm divpusējos

līgumos.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Kredītiestāžu likuma 1.panta 5.punkts noteic, ka kredīts ir atlīdzības darījums, kurā banka uz rakstveida līguma pamata nodod klientam naudu, un

kurš uzliek klientam pienākumu noteiktā laikā un kārtībā atdot bankai naudu.

Lietā nav strīda, ka 2007.gada 8.jūnijā starp prasītāju un atbildētāju noslēgts Aizdevuma (kredīta) līgums Nr.2007/2753/HK, saskaņā ar kuru

prasītāja izsniegusi atbildētājam aizdevumu CHF 160 000 (Šveices franks), ar aizdevuma lietošanas procentu bāzes likmi LIBOR un pievienoto likmi

0,8% ar atmaksas termiņu - 2032.gada 1.jūlijs un mērķi – nekustamā īpašuma iegāde (lietas 8.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1431.pantu, akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo personu, uzskatāma par piekrišanu

šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga interese un ierunas tiesība.

Parakstot Līgumu, atbildētājs ar savu parakstu apstiprinājis, ka ir iepazinies ar Speciālajiem noteikumiem un Vispārīgajiem noteikumiem un savas

saistības apzinās pilnīgi.

2007.gada 8.jūnijā starp prasītāju un atbildētāju noslēgts Hipotēkas līgums kā pielikums Aizdevuma (kredīta) līgumam Nr.2007/2753/HK, ar kuru

prasītāja prasījumi pret atbildētāju nodrošināti ar publisku hipotēku uz nekustamo īpašumu /adrese A/, Siguldas novadā (lietas 19.lapa).

No Hipotēkas līguma 2.punkta izriet, ka ieķīlātājs ieķīlā Bankai nekustamo īpašumu kā nodrošinājumu maksājumiem, kas aizņēmējam jāmaksā

bankai saskaņā ar Aizdevuma līgumu. Banka pieņem nekustamo īpašumu kā savu prasījumu pret aizņēmēju nodrošinājumu uz tādiem noteikumiem, kādus

paredz Hipotēkas līgums. Ar Hipotēkas līgumu ieķīlātājs nodibina hipotēku uz nekustamo īpašumu par Hipotēkas summu, kas ir Bankas prasījumu

nodrošinājums pret aizņēmēju.

Tiesa atzīst, ka aizdevums ir reāllīgums un tā noslēgšanas obligāta sastāvdaļa ir naudas vai lietas nodošana.

No atbildētāja konta Nr. LV20NDEA0000081327126 pārskata par laika periodu no 2007.gada 8.jūnija līdz 2007.gada 31.jūlijam redzams, ka

2007.gada 16.jūlijā atbildētājam izmaksāts aizdevums 160 000 Šveices franku (CHF), saskaņā ar līgumu Nr.2007-2753-HK (lietas 9.lapa).

Ar minētajiem pierādījumiem apstiprinās, ka prasītāja savas saistības ir izpildījusi un aizdevums izsniegts atbildētājam, ieskaitot to atbildētāja

norēķinu kontā, atbilstoši Aizdevuma (kredīta) līguma Vispārīgo noteikumu 2.2.punktā noteiktajam, ka Banka izsniedz Aizdevumu divu darba dienu laikā

pēc visu Speciālajos noteikumos norādīto izsniegšanas priekšnoteikumu izpildi apliecinošu dokumentu un citu speciālajos noteikumos norādīto

dokumentu iesniegšanas Bankā, Banka izsniedz aizdevumu vienā daļā, ieskaitot to Aizņēmēja kontā, ja vien Speciālajos Noteikumos nav norādīts

savādāk.

Tiesas ieskatā puses, parakstot Aizdevuma līgumu, ir vienojušās par visiem Aizdevuma līguma būtiskiem nosacījumiem un Aizdevuma līgums

atbilstoši Civillikuma 1934. un 1935.pantam uzskatāms par noslēgtu.

Atbildētājs nav apstrīdējis Aizdevuma līgumu, nav lūdzis atzīt noslēgto Aizdevuma līgumu par spēkā neesošu, nav pierādījis jebkādu maldību, viltu

vai spaidus, līdz ar ko tas viņam ir saistošs.

No Aizdevuma līguma I daļas Speciālo noteikumu 1.punkta redzams, ka aizdevuma atmaksa notiek pēc annuitātes principa atbilstoši Atmaksas

Grafikam, savukārt pēdējā Atmaksas diena noteikta 2032.gada 1.jūlijs (lietas 8.lapa).

No Aizdevuma līguma izrietošo parādsaistību aprēķina redzams, ka atbildētājs nav veicis maksājumus atbilstoši Aizdevuma līguma noteikumiem un

Maksājuma grafikam (lietas 10. - 11.lapa).

Saskaņā ar Līguma Vispārīgo noteikumu 6.1.1.punktu Aizdevuma līguma ietvaros Saistību Neizpildes Gadījums iestājas, ja aizņēmējs nav savlaicīgi

nomaksājis kādu summu saskaņā ar kādu no Aizdevuma līguma noteikumiem, bet saskaņā ar 6.2.punktu bankai rodas Saistību Neizpildes Tiesības, ja ir

iestājies kāds no Saistību Neizpildes Gadījumiem un tas netiek novērsts nākamo 15 darba dienu laikā pēc attiecīga Bankas rakstiska pieprasījuma

saņemšanas.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja 2013.gada 11.jūnijā nosūtījusi atbildētājam brīdinājumu Nr.IZ/5057/2013 par visa uzkrājušos parāda

CHF 1514,55 atmaksu, pieprasot nekavējoties, bet ne vēlāk kā 15 darba dienu laikā no vēstules saņemšanas atmaksāt visu uzkrājušos parādu, norādot,

ja līdz minētajam datumam parāds netiks samaksāts, tad atbildētājam būs pienākums atmaksāt visu neatmaksāto naudu. Atbildētājs brīdināts par sekām,

ja saistības netiks izpildītas (lietas 12. - 14.lapa).

Kā redzams no pieteikumam pievienotajiem pasta paziņojumiem par sūtījuma saņemšanu, atbildētājs minētos paziņojumus nav saņēmis nevienā no

trim adresēm (lietas 15. - 16.lapa).

Tā kā atbildētājs paziņojumus nebija saņēmis, 2013.gada 5.augustā prasītāja sagatavojusi paziņojumus par saistību izpildi, norādot, ka parāds uz

vēstules sagatavošanas dienu ir CHF 2320,53. Paziņojums iesniegts Rīgas apgabaltiesas zvērinātai notārei Ilzei Metuzālei nodošanai atbildētājam (lietas

17.lapa).

2014.gada 7.janvārī zvērināta notāre Ilze Metuzāle sastādījusi Apliecinājumu par paziņojuma nodošanu, norādot, ka Paziņojums nodots

atbildētājam 2013.gada 21.novembrī, jo 2013.gada 20,novembrī tas publicēts oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” laidienā Nr.226. Saskaņā ar

Notariāta likuma 138.1panta trešo daļu, paziņojums uzskatāms par nodotu nākamajā darba dienā pēc tā publikācijas oficiālajā izdevumā „Latvijas

Vēstnesis” (lietas 18.lapa).

Parāds 15 darba dienu laikā nav samaksāts un tādējādi atbildētājam radies pienākums atmaksāt visu aizdevumu, tai skaitā, aizdevuma

pamatsummu.

Aizdevuma līguma Vispārīgo noteikumu punkti neparedz bankas tiesības vienpusēji atkāpties no Aizdevuma līguma un prasītāja, izmantojot

minētos nosacījumus, paziņojusi par saistību neizpildi un pieprasījusi visu maksājumu samaksu.

Saskaņā ar Civillikuma 1589.pantu vienpusēja atkāpšanās no līguma pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Tiesa uzskata, ka pie apstākļiem, kad Aizdevuma līgumā nav iekļauta norāde par bankas tiesībām vienpusēji atkāpties no līguma, bet ir paredzēta

saistību neizpildes kārtība, prasītāja, paziņojot par saistību neizpildi un nosakot termiņu saistību izpildei, kā arī pieprasot visu aizdevuma summas atmaksu

faktiski vienpusēji atkāpusies no līguma.

Prasītājas vienpusēja atkāpšanās no līguma sakarā ar aizņēmēja saistību nepildīšanu ir atbilstoša aizdevēja riskam neatgūt aizdoto kredītu, tā atbilst

vispārējai kreditēšanas praksei, Civillikuma 1589.pantam un arī Patērētāju tiesību aizsardzības likumam (Augstākās tiesas Civillietu departamenta

2009.gada 26.augusta lēmums lietā Nr. SPC-76).

Pamatojoties uz konstatēto, tiesa atzīst, ka atbildētājs pieļāvis Aizdevuma līguma būtiskus pārkāpumus un prasītājai bija tiesības pieprasīt

aizdevuma pirmstermiņa atmaksu.

Atbilstoši Civillikuma 1425.pantam, katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas

izpildījumu [..].

Civillikuma 1590.pants noteic, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu [..].

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu [..].

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

No prasības pieteikuma izriet, ka līdz prasības pieteikuma sastādīšanas dienai - 2014.gada 3.februārim, maksājumu saistības atbildētājs nav

izpildījis un neatmaksātā aizdevuma pamatsumma ir 107 082,82 euro (GHF 132 290,11).

Civillikuma 1838.pants noteic, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma līdzekļiem,

bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti [..].

Tiesai nav iesniegti pierādījumi tam, ka atbildētājs savas saistības būtu izpildījis pilnā apmērā, Aizdevuma līgums nav apstrīdēts un nav apstrīdēts arī

tas, ka neatmaksātā aizdevuma pamatsumma ir 107 082,82 euro.

Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto pamatsummas parāda apmēru un tiesa atzīst, ka ir pierādīta Aizdevuma līguma Nr. Nr.

2007/2753/HK saistību neizpilde no atbildētāja puses, tādējādi no atbildētāja piedzenama neatmaksātā aizdevuma pamatsumma 107 082,82 euro.

Prasītāja aprēķinājusi un lūgusi piedzīt no atbildētāja procentus par aizdevuma lietošanu par laika periodu no 2013.gada 2.aprīļa līdz 2014.gada

15.janvārim 739,87 euro apmērā.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru.

2013.gada 30. janvāra Augstākās tiesas Senāta spriedums civillietā Nr. SKC – 644/2013 norādīts, ka prasītājam bez šaubām ir tiesības

saņemt kredīta nedzēsto pamatsummu, kā arī procentus un līgumsodu, kas uzkrājušies līdz līguma izbeigšanās brīdim, un tā kā tas ir kapitāls, kas atrodas

pie citas personas – tad no līguma izbeigšanas brīža arī likumiskos procentus saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu.

Procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti, vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu (Civillikuma 1946.pants).

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1764.pantu visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt procentus,

kuru apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties.

Civillikuma 1765. panta pirmā daļa noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā [..].

No Aizdevuma līguma Vispārīgo noteikumu 3.1.punkta redzams, ka aizņēmējam jāmaksā Bankai procenti pēc mainīgās gada procentu likmes,

kuru ņemot vērā Bāzes likmes izmaiņas, Banka fiksē katrai aizdevuma daļai uz attiecīgo procentu likmes periodu. Procenti tiek aprēķināti par katru

aizdevuma daļu no attiecīgās aizdevuma daļas maksājuma perioda pirmās dienas (to ieskaitot) līdz šī maksājuma perioda pēdējai dienai (to neieskaitot).

Tiesa konstatē, ka noslēdzot Līgumu, puses noteikušas procentu bāzes likmi LIBOR ar pievienoto likmi 0,8 %. Procentu likmes periods noteikts -

6 maksājuma periodi.

Savukārt no Civillikuma 1946.panta pirmās daļas izriet, ka procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks

pielaidis nokavējumu.

Civillikums neparedz svešas lietas bezmaksas lietošanu un, pamatojoties uz to, ka puses procentu maksāšanas saistību pielīgušas Aizdevuma

līgumā, tiesa atzīst, ka prasījums par līgumisko procentu par aizdevuma izmantošanu par laika periodu no 2013.gada 2.aprīļa līdz 2014.gada 15.janvārim

739,87 euro apmērā ir pamatots un apmierināms.

Prasītāja lūdz piedzīt līgumsodu 1322,10 euro, kas aprēķināts 0,2% dienā no laikā nenomaksātās summas par laika periodu no 2013.gada 2.aprīļa

līdz 2014.gada 15.janvārim.

Ņemot vērā, ka atbildētājs nav pildījis ar līgumu uzņemtās saistības, tiesa atzīst, ka atbildētājam Civillikuma 1716.panta izpratnē ir pienākums

maksāt līgumsodu.

Aizdevuma līgums noslēgts 2007.gada 8.jūnijā, līdz ar to, vērtējot prasījumu par līgumsoda piedziņu, tiesa saskaņā ar Civillikuma 3.pantu piemēro

līgumsodu reglamentējošās Civillikuma normas, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta noteikumiem (likuma redakcijā, kas bija spēkā uz līguma noslēgšanas brīdi) līgumsods ir pametums, ko kāda

persona uzņēmusies ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.panta noteikumiem (likuma redakcijā, kas bija spēkā uz līguma noslēgšanas brīdi) līgumsodu var pievienot katram

līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi

paredzami no līguma neizpildīšanas.

Savukārt Civillikuma 1720.panta 1. un 2.punkts noteic, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai

līgumsods bija norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Līguma Vispārīgo noteikumu 4.4.punkts noteic, ja aizņēmējs savlaicīgi neveic kādu Aizdevuma līgumā noteikto maksājumu, aizņēmējam jāmaksā

Bankai nokavējuma līgumsods, kas aprēķināms par laika periodu no attiecīgā maksājuma veikšanai noteiktās dienas (to ieskaitot) līdz dienai, kad šis

maksājums ir samaksāts (to neieskaitot). Nokavējuma līgumsoda samaksa neatbrīvo aizņēmēju no Līgumā noteikto saistību izpildes.

No Līguma Vispārīgo noteikumu 1.punkta definīcijām redzams, ka nokavējuma līgumsods ir līgumsods par savlaicīgu maksājumu neveikšanu, kas

vienāds ar 0,2% dienā no laikā nenomaksātās summas.

Tā kā atbildētājs noteiktajā termiņā parādu nav samaksājis, ir iestājies parādnieka nokavējums Civillikuma 1651.panta un 1652.panta 3.punkta

izpratnē un prasītājai ir tiesības pieprasīt arī līgumsoda samaksu.

Izvērtējot pieprasītā līgumsoda apmēru, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā, kad atbildētājs ilgstoši nav veicis maksājumus līguma saistību izpildei,

pieprasītais līgumsods nav vērtējams kā pārmērīgs.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā prasītājas pieprasītais līgumsods ir samērīgs un taisnīgs, jo nesasniedz pat 10% no pamatparāda summas

(107 082,82 euro), līgumsods ir aprēķināts līdz 2014.gada 15.janvārim, dienai, kad prasītāja izmantoja saistību neizpildes tiesības jeb tiesības pieprasīt

atgriezt visu aizdevumu, tādēļ tiesa atzīst, ka ir pamats līgumsoda 1322,10 euro piedziņai.

Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka prasība ir apmierināma pilnībā un no atbildētāja piedzenama kopējā parāda summa 109 144,79 euro, kas

sastāv no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas 107 082,82 euro, līgumiskajiem procentiem par aizdevuma izmantošanu par laika periodu no

2013.gada 2.aprīļa līdz 2014.gada 15.janvārim 739,87 euro un nokavējuma līgumsoda par laika periodu no 2013.gada 2.aprīļa līdz 2014.gada

15.janvārim 1322,10 euro.

Prasības pieteikumā ietverts lūgums atzīt prasītājai tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos 6% procentus gadā no

pamatparāda summas.

Civillikuma 1759.panta 1. punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Minētā panta ceturtā daļa noteic, ka likumiskie nokavējuma procenti ir aprēķināmi tikai no paša kapitāla.

Civillikuma 1811.pants noteic, ka katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, t.i., nolīdzinot

parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar naudu. Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta pirmo daļu, 1760.pantu un 1765.pantu

un izveidojušos tiesas praksi (Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 16.aprīļa lēmums lietā Nr.SPC-30) prasītājam ir tiesības

saņemt arī likumiskos nokavējuma 6% procentus gadā no galvenā parāda, sākot ar tiesas nolēmuma stāšanos spēkā līdz nolēmuma izpildei.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts

prasības pieteikumā.

Tā kā konkrētajā gadījumā atbildētājs savas uzņemtās saistības nav pildījis, tiesa atzīst par pamatotu prasītājas lūgumu atzīt tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus no neatmaksātā pamatparāda 107 082,82 euro, ievērojot Civillikuma 1763.panta

nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Civilprocesa likuma 33.pants noteic, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Tiesas izdevumi ir valsts nodeva,

kancelejas nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Civilprocesa likuma 39.panta pirmā daļas 5.punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir, tai skaitā, ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus [..].

Prasītāja ceļot prasību tiesā samaksājusi valsts nodevu 2493,28 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (lietas 6. – 7.lapa).

Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas d) apakšpunkts noteic, ka par prasību, kas novērtējama naudas summā no 28 458 euro līdz 142 287

euro, valsts nodeva jāmaksā 1202,28 euro plus 1,6 % no prasības summas, kas pārsniedz 28 457 euro.

Konkrētajā prasībā valsts nodeva jāmaksā 2493,28 euro ((109 144,79 euro – 28 457 EUR) x 1,6% + 1202,28 euro).

Tiesa atzīst, ka, ievērojot Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumus, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama prasītājas

samaksātā valsts nodeva 2493,28 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu

4,70 euro, kopā 2497,98 euro.

No lietas materiāliem - ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu uzziņas redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu

tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu šajā lietā kopsummā ir 23,20 euro, tādēļ šie izdevumi, ciktāl tie pārsniedz prasītājas samaksātos 4,70 euro

piedzenami no atbildētāja valsts labā, t.i., 18,50 euro.

Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, līdz ar to atbildētājam nosakāms 10

dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 34.pantu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo un otro daļu, 97., 190., 193., 195., 204.1,

208. pantu, 208.2ceturto daļu un 208.4pantu, tiesa

no s pri e da

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. G/, personas kods /personas kods/, par labu Nordea Bank AB, kuras vārdā Latvijas Republikā darbojas Nordea Bank AB

Latvijas filiāle, Reģ.Nr.40103749473:

- neatmaksāto aizdevuma pamatsummu 107 082,82 euro (viens simts septiņi tūkstoši astoņdesmit divi euro un 82

centi),

- līgumiskos procentus par laika periodu no 2013.gada 2.aprīļa līdz 2014.gada 15.janvārim 739,87 euro (septiņi simti

trīsdesmit deviņi euro un 87 centi)

- līgumsodu par laika periodu no 2013.gada 2.aprīļa līdz 2014.gada 15.janvārim 1322,10 euro (viens tūkstotis trīs

simti divdesmit divi euro un 10 centi), un

- tiesas izdevumus - samaksāto valsts nodevu 2493,28 euro (divi tūkstoši četri simti deviņdesmit trīs euro un 28 centi)

un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (četri euro un 70 centi),

pavisam kopā 111 642,77 euro (viens simts vienpadsmit tūkstoši seši simti četrdesmit divi euro un 77 centi).

Noteikt Nordea Bank AB, kuras vārdā Latvijas Republikā darbojas Nordea Bank AB Latvijas filiāle,

Reģ.Nr.40103749473, tiesības sākot ar tiesas nolēmuma stāšanos spēkā līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt

likumiskos procentus 6% (seši procenti gadā) no neatmaksātās parāda pamatsummas 107 082,82 euro (viens simts septiņi

tūkstoši astoņdesmit divi euro un 82 centi), ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas,

kad vēl nesamaksāto procentu apmērs sasniedzis kapitāla lielumu.

Piedzīt n o /pers. G/, personas kods /personas kods/, valsts labā tiesas izdevumus: ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 18,50 euro

(astoņpadsmit euro un 50 centi), to samaksu nosakot kontā: saņēmējs: Tiesu administrācija NMR 90001672316, konts LV51TREL2190458019000,

saņēmēja iestāde: Valsts kase BIC kods TRELLV22, mērķis ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C35055414.

Noteikt /pers. G/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona tiesas kancelejā Siguldā sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā 10

dienu termiņā.

Spriedumu prasītāja var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā,

Šveices ielā 27.

Atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27

pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese A.Ilstere