Court convicted defendant of burglary theft and ordered compensation for victim's property losses.

Lietas Nr. 11390141311

Lietas arhīva Nr. K37-0019-17/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Tukumā, 2017.gada 16.martā

Tukuma rajona tiesa

tiesnese A.Kasakovska

piedaloties prokuroram A.Bičušam

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu

/pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas.

Tiesas izmeklēšanā tiesa

k o ns t a t ē j a

/pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), iekļūstot telpā.

Laika posmā no 2011.gada 28.novembra līdz 3.decembrim, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, /pers. A/ zādzības nolūkā

Jaunpils novada Jaunpils pagasta “Mesteros” izsitot loga rūts stiklu, pa logu iekļuva dzīvojamā mājā, kur nozaga /pers. B/ mantas: magnetafonu “Elfa”

28,46 EUR vērtībā, galda lampu 35,57 EUR vērtībā, ūdenssūkni ar benzīna dzinēju 426,86 EUR. Pēc tam /pers. A/ ar turpat atrasto cirvi atlauza šķūņa

durvis, iekļuva šķūnī, no kurienes nozaga 100 l tilpuma mucu 14,23 EUR vērtībā, sešas kaltas metāla loga restes 256,12 EUR kopvērtībā, divas koka

armijas tipa koka kastes 14,22 EUR kopvērtībā, pārnēsājamo dārza miglotāju 42,69 EUR vērtībā, alumīnija metāla lējuma lietni 7,11 EUR vērtībā.

Minētās mantas /pers. A/ aiznesa no Jaunpils novada Jaunpils pagasta “Mesteriem” un izmantoja pēc saviem ieskatiem.

Tādā veidā /pers. A/ nozaga /pers. B/ mantu 825,26 EUR vērtībā, nodarot /pers. B/ materiālos zaudējumus 825,26 EUR apmērā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.

Tiesas sēdē /pers. A/ pilnīgi atzina savu vainu viņam inkriminētajās darbībās, pieteica lūgumu neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas

izmeklēšanā.

Tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainīgumu, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, tiesa pieņēma lēmumu

neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.

/pers. A/ darbības pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, jo zādzība izdarīta iekļūstot telpās – dzīvojamā mājā un šķūnītī

zādzības nolūkā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro daļu, tiesa, nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, tā

apmēru, kā arī vainīgā personību. Savukārt, atbilstoši normas trešajai daļai, nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošus un pastiprinošus

apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta nosacījumiem, Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums klasificējams

kā smags noziegums par kura izdarīšanu Krimināllikuma 175.panta trešās daļas sankcijā paredzēts piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit

gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas (Krimināllikuma redakcijā līdz 2013.gada 1.aprīlim).

Atbilstoši 2012.gada 13.decembra likuma „Grozījumi Krimināllikumā” Pārejas noteikumu 4.punktam, personas, kuras noziedzīgu

nodarījumu izdarījušas līdz likuma spēkā stāšanās dienai, t.i. 2013.gada 1.aprīlim, sodāmas saskaņā ar tām Krimināllikuma normām, kuras bija spēkā

noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā, ņemot vērā, ka maksimālais soda apmērs vai laiks nedrīkst pārsniegt maksimālo soda apmēru vai laiku, kāds

Krimināllikumā par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu ir paredzēts pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas.

Atbilstoši šai normai, ņemot vērā Krimināllikuma 175.panta trešās daļas sankciju, kurā noteikta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem

gadiem (Krimināllikuma redakcijā no 2013.gada 1.aprīļa) apsūdzētajam nosakāms brīvības atņemšanas sods uz laiku līdz pieciem gadiem.

Ar IeM Informācijas centra Sodu reģistra izziņu pierādīts, ka noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī /pers. A/ atzīstams par nesodītu, jo sodāmība

pēc Tukuma rajona tiesas 2009.gada 1.oktobra sprieduma bija dzēsta, bija viens administratīvais sods.

Pēc šī noziedzīgā nodarījuma ar Tukuma rajona tiesas 2013.gada 22.novembra spriedumu /pers. A/ notiesāts pēc Krimināllikuma 175.panta trešās

daļas ar brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem, atbrīvots pēc soda izciešanas 2014.gada 15.janvārī ( lietas 73.-75.lapa).

2017.gada 10.martā Tukuma rajona tiesā pieņemts spriedums par /pers. A/ sodīšanu pēc Krimināllikuma 174.panta otrās daļas, spriedums nav

stājies spēkā (lietas 138.lapa).

No soda izciešanas vietas, Rīgas Centrālcietuma, /pers. A/ raksturots apmierinoši: nepārkāpa Iekšējās kārtības noteikumus, nebija

disciplināri sodīts, saskarsmē ar cietuma administrāciju pieklājīgs, ar citiem ieslodzītajiem bija labas attiecības, neizraisīja konfliktsituācijas, ievēroja

personīgās higiēnas prasības, brīvajā laikā lasīja (lietas 87.lapa).

Tiesa secina, ka /pers. A/ par izdarīto noziedzīgo nodarījumu nosakāms likumā paredzētais brīvības atņemšanas sods, jo atbilstošii

2012.gada 13.decembra likuma „Grozījumi Krimināllikumā” Pārejas noteikumu 4.punktam, nav nosakāms cits soda veids.

Kā atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu tiesa novērtē apsūdzētā vaļsirdīgo atzīšanos izdarītajā, tā

nožēlošanu.

Tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais izmantojis Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību, veicinājis procesa norisi, piesakot

lūgumu neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, kas liecina par viņa attieksmi pret apsūdzību.

Tiesa nekonstatē Krimināllikuma 48.pantā paredzētos /pers. A/ atbildību pastiprinošus apstākļus.

Tiesa nepiemēro papildsodu, mantas konfiskāciju, jo atbilstoši Krimināllikuma 42.pantam konfiscējama konkrēta manta, kas pirmstiesas

procesā apsūdzētajam nav konstatēta.

/pers. A/ piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, viņš aizturēts 2017.gada 29.janvārī (lietas 137.lapa), tas ieskaitīts soda termiņā

kriminālprocesā Nr.11390016316 (lietas 138.lapa).

Lietā cietušais /pers. B/ iesniedzis kaitējuma kompensācijas pieteikumu par zādzības rezultātā radītajiem mantiskajiem zaudējumiem 853,71

EUR apmērā: 825,26 EUR apmērā par nozagtajām mantām, par zādzības rezultātā bojātajām atslēgām un loga stiklu - 28,45 EUR. Apsūdzētais to

atzina.

Tiesa uzskata, ka pieteikums pamatots, apmierināms.

Kriminālprocesa likuma 350.pants noteic, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu

nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par [.....] mantisko zaudējumu.

Kaitējuma summa atbilst ar zādzības rezultātā nodarītā mantiskā zaudējuma apmēram, kuru nav pamata apšaubīt.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 1.punktam apsūdzētais ir persona, kurai var uzlikt kompensācijas samaksāšanas

pienākumu.

Ievērojot Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529., 531. pantu,

Tiesa

no s p r ie d a

/pers. A/ atzīt par vainīgu un sodīt pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas ar brīvības atņemšanu uz sešiem mēnešiem.

Drošības līdzekli apcietinājumu negrozīt līdz brīdim, kad spriedums stājies spēkā.

Soda termiņu skaitīt no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Piedzīt no /pers. A//pers.B/ labā kompensāciju par mantisko zaudējumu 853,71 EUR (astoņi simti piecdesmit trīs euro 71 centu).

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā tikai daļā par tiesas piespriesto sodu, kaitējuma

kompensāciju vai sakarā ar pieļautajiem procesa pārkāpumiem, sūdzību vai protestu iesniedzot Tukuma rajona tiesā.

Tiesnese A.Kasakovska