Court dismisses maintenance claim where defendant voluntarily pays amounts exceeding statutory minimums.

Lietas Nr. C33587616

Lietas arhīva Nr. C-5876-16/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 30.augustā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese Elita Stivriņa

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2016.gada 15.jūnijā prasītāja – /pers. A/ cēlusi tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Pieteikumā prasītāja norāda, ka puses bija noslēgušas laulību. Pusēm 2012.gadā piedzima bērns. Ar atbildētāju dzīvo šķirti jau gandrīz vienu

mēnesi. Kopš tā laika viņš par bērnu nav interesējies. Visu šo laiku atbildētājs nav piedalījies bērna uzturēšanā. Bērns atrodas prasītājas apgādībā.

Prasītāja strādā SIA “/nosaukums/” un darba alga ir 370 euro apmērā, kā arī saņem valsts ģimenes pabalstu 11,38 euro apmērā. Atbildētājs ir

darbspējīgs vīrietis, kurš strādā par celtnieku. Tāpēc prasītāja uzskata, ka atbildētājs var nopelnīt pietiekami, lai varētu atļauties maksāt uzturlīdzekļus

minimālajā apmērā.

Pamatojoties uz Civillikuma 177., 179.pantu, Civilprocesa likuma 127.pantu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja meitas uzturam uzturlīdzekļus 92,50

euro apmērā līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai, bet ne mazāk kā 25% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, un no 7 gadu vecuma

sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai 111 euro apmērā, bet ne mazāk kā 30 apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas.

[2] 2016.gada 26.augustā tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasību atzīst daļēji. Norāda, ka uzturlīdzekļus meitai

veic uz prasītājas norēķinu kontu labprātīgi. Lūdz nepiedzīt uzturlīdzekļus no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas. Ņemt vērā uzturlīdzekļu

maksājumus, kurus jau ir veicis. Uzturlīdzekļu maksājumus veic kopš tā brīža, kad prasītāja uzsāka kopdzīvi ar citu personu, tas ir no 2016.gada maija.

Maksājumus bērna uzturam ir veicis 2016.gada 16.maijā 150 euro apmērā, 20.jūnijā 120 euro apmērā, 19.jūlijā 120 euro apmērā, 1.augustā 70 euro

apmērā un 17.augustā 110 euro apmērā. Kā arī veic maksājumus Ādažu novada domei par bērna apmeklējumu / “/nosaukums/” 2016.gada 18.maijā

31,36 euro apmērā, 20.jūnijā 26,88 euro apmērā, 18.jūlijā 40,32 euro apmērā un 17.augustā 7,41 euro apmērā.

[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 25025.panta pirmo daļu, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata

rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas

izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma

sastādīšanas datumu.

Tiesa ir atzinusi, ka lieta ir izskatāmā rakstiskā procesā un 2016.gada 7.jūlijā un 18.jūlijā pusēm paziņots, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā

2016.gada 30.augustā.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir noraidāma.

Ar prasības pieteikumam pievienoto dzimšanas apliecības kopiju apstiprinās, ka /pers. C/, dzimušas /datums/, vecāki ir /pers. B/ un /pers.

A/ (lietas 8.lapa).

[5] Prasītāja lūdz piedzīt uzturlīdzekļus meitas /pers. C/ uzturam valstī noteiktajā minimālajā apmērā.

Civillikuma 178.pantā noteikts - ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie

kura bērns dzīvo. Lietā nav strīda par to, ka bērna aprūpi un uzraudzību īsteno māte - prasītāja lietā.

Saskaņā ar Civillikuma 179.panta pirmo un otro daļu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis

pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns varēs pats sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu nebeidzas, ja bērns nedzīvo

kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

No minētām tiesību normām izriet, ka vecākiem ir pienākums sniegt uztura līdzekļus saviem bērniem. Līdz ar to tiesai ir pamats piedzīt

uzturlīdzekļus no bērnu tēva tikai tad, ja viņš tos nesniedz labprātīgi vai sniedz nepietiekamā apmērā.

Atbildētājs savos paskaidrojumos norāda, ka ir veicis maksājumus kopš 2016.gada maija mēneša. No atbildētāja iesniegtajiem maksājuma

uzdevumiem ir redzams, ka atbildētājs prasītājai ir maksājis uzturlīdzekļus bērnam kopš 2016.gada 16.maija 150 euro apmērā, 2016.gada 20.jūnijā 120

euro apmērā, 2016.gada 17.jūlijā 120 euro apmērā, 2016.gada 1.augustā 70 euro apmērā, 2016.gada 17.augustā 110 euro apmērā. Tā pat atbildētājs

ir veicis maksājumus par bērnudārzu 2016.gada 18.maijā 31,36 euro apmērā. 2016.gada 18.jūlijā 40,32 euro apmērā, 2016.gada 17.augustā 7,41

euro apmērā (lietas 46.-54.lapa).

Prasītāja iesniedza prasību 2016.gada 15.jūnijā un norādīja, ka puses šķirtu dzīvi dzīvo gandrīz mēnesi. Minētais nozīmē, ka atbildētājs

uzturlīdzekļu maksājumus ir uzsācis veikt uzreiz pēc šķirtas dzīves uzsākšanas, jo jau 2016.gada 16.maijā ir samaksājis uzturlīdzekļus 150 euro apmērā.

Arī turpmākajos mēnešos atbildētājs ir veicis maksājumus bērna uzturam, kas ievērojami pārsniedza prasītājas vēlamo uzturlīdzekļu apmēru. Turklāt

atbildētājs papildus maksāja arī par bērnudārzu. Tiesa secina, ka nav iespējams konstatēt, ka atbildētājs neveiktu savu vecāka pienākumu labprātīgi un

nemaksātu prasītājai uzturlīdzekļus bērna uzturam. Maksājumi tiek veikti regulāri un to apmērs ir lielāks par valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru,

kas katram vecākam ir jāsniedz bērnam neatkarīgi no vecāka mantas stāvokļa un spējām.

Tiesa uzskata, ka nav pamata piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus ar tiesas spriedumu, jo atbildētājs savu vecāka pienākumu pilda un

nepastāv apdraudējums, ka bērns varētu palikt bez uztura līdzekļiem.

Tomēr tiesnese norāda, ja mainoties apstākļiem, piemēram, ja atbildētājs pārstāj sniegt labprātīgi uzturlīdzekļus bērna uzturam, prasītājai ir tiesības

vērsties tiesā atkārtoti un lūgt piedzīt uzturlīdzekļus no atbildētāja.

[7] Civilprocesa likuma 42.panta otrajā daļā noteikts, ka ja prasību noraida, atstāj bez izskatīšanas vai ja prasītājs atsakās no prasības, tiesas

izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos.

Savukārt, Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punkts paredz, ka prasītāji prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu atbrīvojami no tiesas

izdevumu samaksas.

Tā kā prasītāja ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas, bet tiesa ir atzinusi, ka prasība ir noraidāma, tad tiesas izdevumus uzņemas valsts.

[8] Atbildētājs savos paskaidrojumus bija lūdzis izprasīt pierādījumus par maksājumiem, kas veikti no atbildētāja norēķinu konta par to, ka ir

veikti uzturlīdzekļu maksājumi un maksājumi par bērnudārzu.

Civilprocesa likuma 112.panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesa vai tiesnesis pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma ir tiesīga pieprasīt

rakstveida pierādījumus no valsts un pašvaldību iestādēm, citām fiziskajām un juridiskajām personām.

Tiesnese izvērtējot pieteikto lūgumu atzīst, ka atbildētāja lūgums par pierādījumu izprasīšanu ir noraidāms, jo atbildētājs pats tiesā ir

iesniedzis pierādījumus par veiktajiem maksājumiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 42.panta otro daļu 43., 96., 97., 193., 204.¹, un 25027.pantu, tiesa

no s p r ie d a

/pers. A/, personas kods /personas kods/, maza apmēra prasībā par uzturlīdzekļu piedziņu pret /pers. B/, personas kods /personas kods/, -

noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese E.Stivriņa