Court dismissed tax appeal, upholding VAT audit findings of fictitious transactions and income tax adjustments.

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lietas Nr.A420462813

Lietas arhīva Nr.AA43-0375-20/13

ECLI:LV:ADAT:2020:0427.A420462813.14.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2020.gada 27.aprīlī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Sanita Kanenberga,

tiesneses Indra Meldere un Anita Šteinberga

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „Zītari LZ” pieteikumu par Valsts

ieņēmumu dienesta 2013.gada 23.augusta lēmuma Nr.22.8/L-20547 atcelšanu, sakarā ar SIA „Zītari LZ” apelācijas sūdzību

par Administratīvās rajona tiesas 2014.gada 12.septembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – dienests) pieteicējai SIA „Zītari LZ” veica pievienotās vērtības nodokļa

auditu par 2011.gada janvāri – novembri, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un akcīzes nodokļa auditu par 2011.gada janvāri –

2012.gada jūliju, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu auditu par 2011.gada janvāri – jūliju un uzņēmumu

ienākuma nodokļa auditu par 2011.gadu.

Audita rezultātā pieteicējai ar dienesta 2013.gada 27.marta lēmumu Nr.23.4/L-300 (turpmāk – sākotnējais lēmums)

papildus nomaksai budžetā aprēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis 5267 lati, soda nauda 1580,10 lati un nokavējuma

nauda 592,54 lati, pievienotās vērtības nodoklis 15 277,38 lati, soda nauda 4583,22 lati un nokavējuma nauda 3745,97 lati.

Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja.

[2] Ar dienesta ģenerāldirektora p.i. 2013.gada 23.augusta lēmumu Nr.22.8/L-20547 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums)

sākotnējais lēmums atstāts negrozīts, papildus nosakot iepriekšējo taksācijas periodu nesegto zaudējumu samazinājumu

34 33 latu apmērā. Pārsūdzētajā lēmumā secināts, ka pieteicēja ir iesaistīta faktiski nenotikušu darījumu ķēdē ar SIA „SUN”

par saldētu mencas fileju bez ādas piegādi un pieteicēja par to zināja (tai vajadzēja to zināt).

[3] Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu.

Pieteikumā norādīts turpmāk minētais.

[3.1] Dienests nav pareizi novērtējis lietas faktiskos apstākļus un nav ņēmis vērā pieteicējas argumentus.

[3.2] Preču piegādes apliecina ar SIA „SUN” noslēgtais līgums, SIA „SUN” amatpersonas /pers. A/ un pilnvarotā

pārstāvja /pers. B/ paskaidrojumi, pārvadātāja SIA „FishPass” noformētie rēķini par transporta pakalpojumu sniegšanu.

Preču izsniegšanas vieta ir identificējama. Dienests nav ieguvis tādus pierādījumus, kas norādītu uz strīdus darījumu

faktisku neesību. Atsevišķas nepilnības grāmatvedības dokumentu noformēšanā nevar būt par pamatu, lai konstatētu, ka

darījumi nav notikuši.

[3.3] Ja arī nav notikuši darījumi starp SIA „SUN” un tās piegādātāju SIA „Gandis”, tas automātiski neļauj secināt, ka

pieteicēja nav saņēmusi preces darījumā ar SIA „SUN”.

[3.4] Pieteicēja iegādājas pārtikas produktus no liela skaita piegādātāju. Tādēļ pieteicējai fiziski nav iespējams izsekot

katra produkta izcelsmei līdz tā sākotnējam ražotājam. Fakts, ka dienestam šaubīgs licies tikai viens darījumu partneris,

liecina par to, ka pieteicēja rūpīgi izvēlas darījumu partnerus un nav pieļāvusi kādu nolaidību vai nevērību.

[3.5] Pārsūdzētajā lēmumā nav norādīts uz nevienu objektīvu pierādījumu tam, ka pieteicēja zināja vai tai bija jāzina par

to, ka tās darījums ir iesaistīts krāpnieciskās darbībās.

[4] Dienests paskaidrojumā Administratīvajai rajona tiesai pieteikumu lūdz noraidīt, pamatojoties uz pārsūdzētajā

lēmumā minēto. Papildus norāda, ka lietā nav pierādījumu tam, ka prece faktiski ir bijusi un tikusi identificēta.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2014.gada 12.septembra spriedumu pieteikums noraidīts, pamatojoties uz turpmāk

minētajiem argumentiem.

Tiesa atzina, ka konkrētajā gadījumā darījumi ar SIA „SUN” faktiski nav notikuši un pieteicēja ir piedalījusies ar

pievienotās vērtības nodokļa krāpšanos saistītā darbībā, tādēļ pieteicējai pamatoti samazinātas 2011.gada peļņas vai

zaudējumu aprēķinā uzrādītās pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas, palielināts apliekamais ienākums, kā arī noteikts

iepriekšējo taksācijas periodu nesegto zaudējumu samazinājums. Attiecīgi dienests pamatoti saskaņā ar likuma „Par

uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta pirmo daļu, 4.panta pirmo daļu, 26.panta pirmo daļu, likuma „Par nodokļiem un

nodevām” 29.panta otro daļu, 32.panta pirmo un piekto daļu papildus nomaksai budžetā aprēķināja uzņēmumu ienākuma

nodokli, soda naudu un nokavējuma naudu.

[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2014.gada 12.septembra spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot

pieteikumu apmierināt.

Apelācijas sūdzībā norādīts turpmāk minētais.

[6.1] Tiesa nav pareizi novērtējusi lietas faktiskos apstākļus un lietā esošos pierādījumus, kā rezultātā nonākusi pie

nepareiza sprieduma taisīšanas. Spriedums pamatots galvenokārt ar šaubām un pieņēmumiem.

[6.2] Tiesa nepamatoti secināja, ka /pers. A/ SIA „SUN” komercdarbību nav veikusi. Pieteicēja pārliecinājās, ka SIA

„SUN” ir reģistrēta komercreģistrā, ir ar pievienotās vērtības nodokli apliekama persona, kā arī pārliecinājās par /pers. A/

tiesībām pārstāvēt sabiedrību. Apstāklis, ka faktiski darījumus minētās sabiedrības vārdā uz pilnvaras pamata izpildīja

/pers. B/, neietekmē šo darījumu tiesiskumu.

[6.3] Tiesai nebija pamata neatzīt /pers. B/ paskaidrojumus un liecību tikai tā iemesla dēļ, ka pieteicējas amatpersona

bija ilgstoši pazīstama ar /pers. B/. Tieši ilgstošā pazīšanās bija iemesls, kāpēc pieteicēja nolēma iepirkt preci no

SIA „SUN”, kuras pilnvarotā persona bija /pers. B/.

[6.4] Tiesa /pers. C/ liecību ir novērtējusi nepareizi.

[6.5] Tiesa nepamatoti secināja, ka preču piegādātāja transportlīdzekļa vadītāja /pers. D/ paskaidrojumi, liecība un

transportlīdzekļa ceļazīmes nepierāda preču faktisku piegādi.

[6.6] Lietā esošie pierādījumi (darījumus apliecinošie dokumenti, /pers. E/, /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/

paskaidrojumi un liecības) apstiprina strīdus darījumu faktisko esību. Kaut arī minētie paskaidrojumi un liecības detaļās

satur atsevišķas neprecizitātes (kas izskaidrojamas ar laika posmu starp darījumu veikšanu un liecību sniegšanu), no tām

nepārprotami izriet, ka SIA „SUN” faktiski ir veikusi preču piegādi pieteicējai.

[6.7] Veicot preču pārvietošanu no pieteicējas struktūrvienības /adrese A/ uz struktūrvienību /adrese B/, nekāda

papildu dokumentācija jeb iekšējā pavadzīme nebija obligāti jānoformē, jo preču pārvietošana uzņēmuma ietvaros nerada

pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī. Nepamatota ir arī tiesas norāde par neatbilstošu preču uzskaiti pieteicējas

struktūrvienībā.

[6.8] Tiesa nepamatoti pārmet pieteicējai pienācīgas rūpības neievērošanu darījumu partnera izvēlē, dokumentu

noformēšanā un preču pieņemšanā, jo auditā apšaubīti pieteicējas darījumi tikai ar vienu no daudziem darījumu partneriem

šajā laika periodā. Pieteicēju nav pamata vainot ļaunprātīgā vai krāpnieciskā rīcībā.

[7] Dienests rakstveida paskaidrojumā pieteicējas apelācijas sūdzību uzskata par nepamatotu un noraidāmu,

pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā izdarītajiem secinājumiem.

[8] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 11.janvāra spriedumu pieteikums noraidīts. Minētais spriedums ar

Senāta 2018.gada 16.maija spriedumu atcelts un lieta nosūtīta Administratīvajai apgabaltiesai jaunai izskatīšanai.

Izskatot lietu no jauna, Administratīvā apgabaltiesa ar 2018.gada 27.septembra spriedumu pieteikumu noraidīja.

Minētais spriedums atcelts ar Senāta 2019.gada 5.septembra spriedumu un lieta nosūtīta Administratīvajai apgabaltiesai

jaunai izskatīšanai.

[9] Apgabaltiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmajai daļai administratīvo lietu izskata

rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[ 1 0 ] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies procesa dalībnieku paskaidrojumus, liecinieku liecības,

Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.

[11] Lietā ir izšķirams jautājums, vai dienests pamatoti liedza pieteicējai veikt priekšnodokļa atskaitījumus no budžetā

maksājamās pievienotās vērtības nodokļa summas, pamatojoties uz SIA „SUN” vārdā izrakstītajiem rēķiniem.

[12] Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (šeit un turpmāk redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada

1.janvārim)10.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka dienestā reģistrētai apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā

kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa

rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, kā

arī tādu ārvalstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē.

Atbilstoši konsekventai Senāta judikatūrai saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas

1.punktu priekšnodokli no budžetā maksājamās summas persona var atskaitīt, pastāvot visiem šādiem priekšnoteikumiem:

1) persona ir reģistrēta dienestā kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona; 2) tā saņēmusi preci vai pakalpojumu

un atbilstošu nodokļa rēķinu; 3) prece vai pakalpojums saņemts no citas ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās

personas, kas atbilstošā kārtībā reģistrēta dienestā; 4) saņemtā prece vai pakalpojums tiek izmantots savu ar pievienotās

vērtības nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, tas ir, tiek radīta jauna ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā

prece vai pakalpojums.

No iepriekš minētās tiesību normas izriet, ka priekšnoteikums priekšnodokļa atskaitīšanai citastarp ir tas, ka prece vai

pakalpojums saņemts no citas ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas un ka pakalpojumu faktiski sniegusi vai

preci faktiski piegādājusi tieši nodokļa rēķinā norādītā persona.

Tāpat Senāta pastāvīgajā judikatūrā atzīts, ka atbilstoši likuma jēgai, skatot likuma „Par pievienotās vērtības nodokli”

10.panta pirmās daļas 1.punktu kopsakarā ar 1.panta 9.punktu un 8.pantu, priekšnodokli var atskaitīt tikai par atbilstoši

nodokļa rēķinam faktiski notikušu darījumu, kas atbilst visām minētajā normā norādītajām pazīmēm. Tas nozīmē, ka,

pirmkārt, jākonstatē, vai darījums vispār faktiski noticis. Lai iegūtu tiesības atskaitīt priekšnodokli, nav pietiekami, ka

darījumi noformēti atbilstoši likuma prasībām, jo darījumiem jābūt arī faktiski notikušiem gan pēc to ekonomiskā, gan

juridiskā rakstura (būtības), bet nodokļu rēķinam jāatbilst faktiski notikušam darījumam (Senāta 2009.gada 23.aprīļa

sprieduma lietā Nr.SKA-53/2009 8.punkts).

Tāpat tiesu praksē atzīts, ka ir jāņem vērā arī pierādījumi, kas attiecas uz tiešo darījumu partneru tālākiem darījumiem

ar citiem sadarbības partneriem tiktāl, ciktāl tas saistīts ar sniegtajiem pakalpojumiem vai iegādātajām precēm. Šādā

gadījumā tālākie darījumi ļauj izsecināt, vai tiešie darījumu partneri varēja, vai nevarēja sniegt attiecīgos pakalpojumus vai

piegādāt preces. Jāvērtē gan pierādījumi, kas attiecas uz tālākajiem darījumiem ar citiem partneriem, turklāt šie pierādījumi ir

jāvērtē savstarpējā kopsakarā (Senāta 2010.gada 5.jūlija spriedums lietā Nr.SKA-343/2010).

[13] Kā norādījis Senāts, faktūrrēķini vai preču pavadzīmes-rēķini ir uzskatāmi par nodokļa rēķiniem un par

pakalpojuma sniegšanu vai preču piegādi apliecinošiem dokumentiem likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 8.panta

izpratnē un šādu dokumentu esība ļauj pieņemt, ka pakalpojums ir sniegts vai preces ir piegādātas. Tomēr šāds pieņēmums

neizslēdz iespēju administratīvā procesa dalībniekam to apstrīdēt, iesniedzot attiecīgus pierādījumus, kas apliecina pretējo.

Ja dienests, pildot savu kontroles funkciju, ir iesniedzis pierādījumus, kas rada pamatotas šaubas par preču pavadzīmē-

rēķinā norādīto ziņu patiesumu, tad pieteicējam savukārt ir interese iesniegt pierādījumus, kas atspēko dienesta norādītos

faktus. Proti, ja nodokļu maksātājs uzskata, ka dienests ir nepamatoti apšaubījis kādu darījumu vai dokumentu, atbilstoši

likuma „Par nodokļiem un nodevām” 38.pantam nodokļu maksātājam ir jāiesniedz papildus pierādījumi par to, ka rēķinā

norādītā persona tiešām sniegusi pakalpojumu vai piegādājusi preces. Nodokļu maksātājam ir jābūt spējīgam atspēkot

argumentus, kas apdraud tā tiesības pretendēt uz priekšnodokļa atskaitīšanu ar Administratīvā procesa likumā paredzētiem

pierādīšanas līdzekļiem. Nodokļu maksātāja pienākums iesniegt pierādījumus savu tiesību pierādīšanai nozīmē, ka

gadījumā, ja no dienesta savāktajiem pierādījumiem secināms, ka darījums nav faktiski noticis ar pieteicējas grāmatvedības

dokumentos norādīto personu, tad pieteicējai jāspēj iesniegt pietiekami pārliecinoši pierādījumi tieši par darījuma faktisko

norisi (Tiesu prakses vispārinājuma „Administratīvo tiesu prakse likuma „Par pievienotās vērtības nodokli”

interpretācijā un piemērošanā” 28. - 31.punkts).

[14] Tātad, lai atzītu nodokļu maksātāja priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, primāri nepieciešams konstatēt darījuma

faktisko esību. Vienlaikus, pamatojoties uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru (sk. 2012.gada 21.jūnija spriedumu

apvienotajā lietā Nr.C-80/11 un C-142/11 Mahageben ar tajā sniegtajām atsaucēm uz iepriekšējiem Tiesas

nolēmumiem, kā arī 2013.gada 31.janvāra spriedumu lietā Nr.C-643/11 un 2013.gada 18.marta rīkojumu lietā C-

563/11), secināms, ka, lai nodokļu maksātājam liegtu tiesības veikt priekšnodokļa atskaitījumu no budžetā maksājamās

nodokļa summas, nav pietiekami konstatēt tikai darījumu faktisko neesību starp nodokļu maksātāju un tā sadarbības

partneri. Ir nepieciešams konstatēt arī to, ka nodokļu maksātājs zināja vai viņam vajadzēja zināt, ka viņš ir iesaistīts

ļaunprātīgos vai pat krāpnieciskos darījumos ar mērķi gūt fiskālas priekšrocības atskaitāmā nodokļa veidā. Nodokļu

maksātājs, kurš zināja vai kuram bija jāzina, ka, slēdzot darījumu, tas piedalās ar krāpšanos ar pievienotās vērtības nodokli

saistītā darbībā, ir krāpšanās dalībnieks, turklāt neatkarīgi no tā, vai viņš gūst labumu vai nē. Šādos gadījumos

atskaitīšanas tiesību izmantošana ir atsakāma (sk., piem., Eiropas Savienības Tiesas 2006.gada 6.jūlija sprieduma

apvienotajās lietās Nr.C-439/04 un Nr.C-440/04 Axel Kittel 59.punktu).

Pamatojoties uz minētajām atziņām, arī Senāts nolēmumos norādījis, ka iestāde nevar liegt atskaitīt priekšnodokli,

aprobežojoties vienīgi ar darījuma neesības konstatējumu. Ja iestāde konstatē, ka darījums faktiski nav noticis, tai ir

jāpierāda, ka nodokļu maksātājs zināja vai viņam bija jāzina, ka minētais darījums ir iesaistīts krāpšanā pievienotās vērtības

nodokļa jomā (Senāta 2013.gada 10.maija sprieduma lietā Nr.SKA-2/2013 10.punkts). Turklāt, attīstot tiesu praksi

priekšnodokļa atskaitīšanas lietās, Senāts ir atzinis, ja pieteicēja pakalpojumu nav saņēmusi (darījums vispār nav noticis),

būtu pamats runāt par pašas pieteicējas krāpniecisku darbību fiskālu priekšrocību gūšanai, pieprasot no valsts

priekšnodokli par darījumu, kas nav noticis. Savukārt, ja pieteicējai faktiski ir sniegts attiecīgais pakalpojums, ir jābūt

skaidrībai par to, vai, slēdzot attiecīgos darījumus, pieteicēja rīkojusies krāpnieciski fiskālu priekšrocību gūšanai, vai

krāpnieciski ir rīkojies darījuma partneris, bet pieteicēja par to ir zinājusi (vai bija jāzina) (Senāta 2014.gada 27.jūnija

sprieduma lietā Nr.SKA-122/2014 7.punkts).

[15] Ņemot vērā norādīto, izskatāmajā lietā vispirms ir jānoskaidro, vai pieteicēja vispār ir saņēmusi SIA „SUN”

pavadzīmēs norādītās preces. Ja pieteicēja tās ir saņēmusi, tad secīgi ir noskaidrojams, vai šīs preces pieteicējai ir

piegādājusi tieši SIA „SUN”, un gadījumā, ja preces nav piegādājusi SIA „SUN”, ir izvērtējams, vai pieteicēja to zināja un

vai pieteicējai, ņemot vērā lietā konstatētos apstākļus, to objektīvi vajadzēja zināt jeb citiem vārdiem, vai pieteicēja zināja vai

tai vajadzēja zināt par iesaistīšanos nepamatotā nodokļu samazināšanas plānā.

[16] Apgabaltiesa, izvērtējot audita pārskatu, pārsūdzēto lēmumu, kā arī dienesta pārstāvja pirmās instances tiesas sēdē

sniegtos paskaidrojumus par preču faktisko esību, konstatē, ka nedz no audita pārskata, nedz no dienesta lēmuma, nedz arī

no dienesta pārstāvja pirmās instances tiesas sēdē paskaidrotā (pirmās instances tiesas 2014.gada 28.aprīļa tiesas sēdes

audio protokola 6.–9.minūte) skaidri neizriet, vai dienests ir konstatējis, ka preces vispār nav bijušas. Dienests norāda, ka

preces pieteicējai nav piegādājusi SIA „SUN”, bet nevar viennozīmīgi apgalvot, ka preču vispār nav bijis.

Apgabaltiesa konkrētajā gadījumā ņem vērā, ka piegādātā prece bija saldēta mencu fileja, kas ir patērējama prece. Kā

apgalvo pieteicēja, zivs fileja tika izlietota pusdienu pagatavošanai mazturīgajiem sadarbības līguma ar pilnsabiedrību

„Rīgas virtuve” ietvaros, kā arī no tās tika gatavotas pusdienas SIA ,,Rīgas satiksme” ēdnīcā. No pieteicējas darbinieces

/pers. C/ pirmās instances tiesas sēdē sniegtajām liecībām ir secināms, ka viņa ir pieņēmusi atvesto preci, nepārliecinoties

par atvestās preces daudzumu, nekāda izlietoto izejvielu uzskaite nav notikusi, pārpalikušās zivis esot vestas uz pieteicējas

noliktavu /pers. B/, bet par šo apstākli lietā pierādījumu nav, jo pieteicēja nav varējusi iesniegt dokumentus, kas apliecina

preces transportēšanu no vienas pieteicējas struktūrvienības uz citu.

Kā secināms no lietas materiāliem, pieteicēja ir pildījusi ar pilnsabiedrību „Rīgas virtuve” 2011.gada 24.martā noslēgto

sadarbības līgumu un tā izpildes ietvaros bija paredzēts piedāvāt mazturīgajiem maltīti, kuras sastāvā ir zivis. Tas nozīmē,

ka pieteicējas rīcībā bija zivis maltītes pagatavošanai, bet viennozīmīgi nevar apgalvot, ka tās ir bijušas tieši tās pašas zivju

filejas, kas ir uzrādītas kā iegādātas no SIA „SUN”.

Ņemot vērā iepriekš norādīto, apgabaltiesa atzīst, ka konkrētajā lietā preču neesības fakts ir grūti konstatējams. Proti,

lietā nav iespējams ar pārliecību apgalvot, ka prece vispār nav bijusi. Tajā pat laikā lietā ir norādes par to, ka kaut kāda

prece pieteicējas rīcībā bija, jo līgums par mazturīgo personu ēdināšanu ir pildīts, un tas nebūtu iespējams, neiegādājoties

zivis. Šādos apstākļos ir izdarāms pieņēmums, ka pieteicēja ir iegādājusies preces.

Ja tiek konstatēts, ka preces vai pakalpojuma neesības fakts ir grūti konstatējams un tādēļ ir izdarāms pieņēmums, ka

prece vai pakalpojums ir piegādāts, tiesai ir jānoskaidro, vai to ir darījusi darījumu dokumentos norādītā persona (Senāta

2018.gada 8.jūnija sprieduma lietā Nr.A420489411 5.punkts). Līdz ar to ir jānoskaidro, vai pieteicējai preci

piegādāja SIA „SUN”, kā tas ir norādīts darījumu attaisnojuma dokumentos.

[17] Administratīvā apgabaltiesa attiecībā par pieteicējas darījumiem ar S IA „SUN” konstatē turpmāk norādītos

faktiskos apstākļus.

[17.1] Pieteicēja 2011.gada aprīlī – novembrī veica priekšnodokļa atskaitījumus 15 277,38 latu apmērā, pamatojoties

uz SIA „SUN” noformētajām pavadzīmēm par preču iegādi 69 442,56 latu vērtībā.

[17.2] 2011.gada 9.aprīlī starp pieteicēju un SIA „SUN” noslēgts līgums Nr.9/04/11. Līgumu pieteicējas vārdā

parakstījis valdes loceklis /pers. E/, bet SIA „SUN” vārdā - /pers. A/.

[17.3] No Uzņēmuma reģistra datu bāzes izriet, ka SIA „SUN” amatpersona laikā no 2009.gada 8.decembra līdz

2017.gada 20.martam bija /pers. A/. Savukārt SIA „Zeltiņš LZ” amatpersona laikā līdz 2011.gada 7.jūnijam - /pers. I/, bet

laikā no 2011.gada 7.jūnija –/pers. G/.

[17.4] Lietā atrodas SIA „SUN” vārdā noformēti nodokļa rēķini par preču piegādi: 2011.gada 13.maijā Nr.SUN 00038

9211,49 latu vērtībā (daudzums 2145 kg); 2011.gada 12.aprīlī Nr.SUN 00034 9447,68 latu vērtībā (2200 kg); 2011.gada

28.aprīlī Nr.SUN 00035 9374,68 latu vērtībā (2183 kg); 2011.gada 22.jūnijā Nr.SUN 00041 9383,26 latu vērtībā (2185 kg);

2011.gada 21.jūlijā Nr.SUN 00044 9297,38 latu vērtībā (2165 kg); 2011.gada 15.augustā Nr.SUN 00045 9211,49 latu

vērtībā (2145 kg); 2011.gada 12.septembrī Nr.SUN 00051 9082,66 latu vērtībā (2115 kg); 2011.gada 17.oktobrī Nr.SUN

00067 9941,54 latu vērtībā (2315 kg); 2011.gada 29.novembrī Nr.SUN 00078 9769,76 latu vērtībā (2275 kg) (lietas

2.sējuma 103.-106.lapa un lietas 1.sējuma 48.lapa).

Saskaņā ar paraksta atšifrējumu SIA „SUN” vārdā izrakstītās pavadzīmes parakstījis /pers. A/. Preču izsniegšanas

vieta norādīta /adrese C/; preču saņemšanas vieta – /adrese A/; preču izsniedzējs – /pers. A/; saņēmējs – /pers. C/; preču

pārvadātājs – SIA „FishPass”, transportlīdzeklis – Iveco, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs 1/, vadītājs – /pers.

D/; prece – „sald. mencu fileja b/a”; cena – visās pavadzīmēs 3,52 lati. 2011.gada 29.novembra rēķins Nr.SUN 00078 SIA

„SUN” vārdā nav parakstīts (lietas 1.sējuma 48.lapa).

[17.5] 2013.gada 25.janvārī pieteicējas valdes loceklis /pers. E/ paskaidroja, ka personīgi bija pazīstams ar SIA „SUN”

pārstāvi. Darījumu laikā kontaktējās ar /pers. B/ pa telefonu. Preces transportēšanu nodrošināja SIA „SUN”. Preces

iekraušana un izkraušana notika ar lifta palīdzību. Prece tika izmantota saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Norēķini

veikti ar bankas pārskaitījumu (lietas 2.sējuma 112.-113.lapa).

[17.6] 2013.gada 19.februārī pieteicējas amatpersona /pers. G/ paskaidroja, ka no SIA „SUN” iegādātās mencas tika

izmantotas ēdnīcā /adrese A/. Daļa mencu tika uzglabātas struktūrvienības /adrese B/ saldētavā. Darījumu laikā ar SIA

„SUN” /pers. G/ kontaktējās ar /pers. B/. Preces transportēšanu nodrošināja SIA „SUN”. Preces izkraušanu veica

SIA „SUN” ar lifta palīdzību. Prece tika pārstrādāta tehnoloģiskajā procesā. Norēķini tika veikti ar bezskaidras naudas

norēķiniem. /adrese A/ tiek gatavots ēdiens, lai nodrošinātu 2011.gada 24.martā noslēgtā līguma starp pieteicēju un

pilnsabiedrību „Rīgas virtuve” izpildi (lietas 2.sējuma 95.-100.lapa).

[17.7] 2013.gada 27.februārī /pers. G/ paskaidroja, ka daļa mencu uz /adrese B/ tika transportēta praktiski uzreiz, pēc

to saņemšanas /adrese A/, taču precīzi pateikt nevar. Domā, ka daļa preces tika transportēta uz /adrese B/ ar

transportlīdzekļiem – VW Transporter, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs 2/, VW Transporter, valsts reģistrācijas

Nr./reģistrācijas numurs 3/. Vadītāju nevarot precīzi norādīt. Preču transportēšanai tika noformētas iekšējā pārvietojuma

pavadzīmes, kuras nav saglabājušās. Iekšējā pārvietojuma pavadzīmes /adrese A/ netika reģistrētas. Preces uz /adrese B/

tika transportētas ar iekšējo pavadzīmi un arī ar SIA „SUN” pavadzīmi. Tāpēc SIA „SUN” pavadzīme nodota

grāmatvedībā un reģistrēta ar nokavēšanos (lietas 2.sējuma 115.lapa).

[17.8] 2013.gada 7.martā /pers. G/ paskaidroja, ka saņemtās un izsniegtās pavadzīmes pieteicējas struktūrvienībās tika

reģistrētas uz vietas, izņemot /adrese A/, jo tur atrodas grāmatvedības birojs un pavadzīmes uzreiz tiek reģistrētas

grāmatvedības reģistros (lietas 2.sējuma 108.lapa).

[17.9] 2012.gada 3.jūlijā paskaidrojumu sniedza SIA „SUN” amatpersona /pers. A/, norādot, ka par amatpersonu viņai

piedāvājis kļūt firmas īpašnieks. Visu saimniecisko darbību veica un sadarbības partnerus meklēja /pers. B/. Kontu bankā

atvēra viņa, bet visus pārskaitījumus veica /pers. B/. EDS kodus arī nodevusi /pers. B/. Uzņēmums nodarbojas ar svaigu un

saldētu zivju vairumtirdzniecību. Uzņēmumā strādā /pers. A/ un /pers. H/, kurš tagad turpina darbību, ar kuru /pers. A/

iepazīstinājis /pers. B/. Uzņēmuma zīmogs atrodas pie /pers. A/. Uzņēmuma grāmatvedību veic /pers. B/ uzticama persona,

ar kuru /pers. A/ personīgi nav pazīstama. Gandrīz visi dokumenti, izņemot uzņēmuma reģistrācijas apliecību un

pievienotās vērtības nodokļa maksātāja apliecību, atrodas pie /pers. A/ nezināmas personas. Pēc /pers. B/ aresta

grāmatvedības dokumentus, pārskatus dienestam nodod cita persona. /pers. A/ pati ir grāmatvedes meklējumos. Par

dienestam nodotajām atskaitēm /pers. A/ esot lietas kursā pēc tam, kad ir apskatījusi e- pastā, kur tiek sniegtas atskaites no

Elektroniskās deklarēšanas sistēmas. Galvenie preču piegādātāji ir Ventspils zivju konservu kombināts, SIA „Gamma”,

SIA „(nesalasāms vārds: tiesas piezīme) FM”. Līdz 2012.gada novembrim visu preču kustību un pavadzīmes uzraudzīja

/pers. B/. Līdz ar to /pers. A/ nepazīst nevienu bijušo piegādātāju. Par preču pārvedumiem tika veikta atsevišķa samaksa

transporta kompānijām. Par pircējiem un par preču transportēšanu rūpējās /pers. B/. Līgumus sagatavoja /pers. B/, maksāja

/pers. A/, kad /pers. B/ atveda. Pie pavadzīmju sagatavošanas /pers. A/ klāt nav, bet pavadzīmes paraksta pirms katra

darījuma (lietas 1.sējuma 100.-103.lapa).

[17.10] 2013.gada 28.janvārī /pers. A/ paskaidroja, ka nevar paskaidrot, kādu darbību SIA „SUN” veica /adrese C/, jo

klāt nav bijusi. Nevarēja atbildēt uz jautājumiem, kurš nodrošināja preces transportēšanu. Pēc katra darījuma /pers. B/

atveda /pers. A/ SIA „SUN” vārdā izrakstītās pavadzīmes, kuras /pers. A/ parakstīja (lietas 2.sējuma 185.lapa).

[17.11] SIA „SUN” valdes locekle /pers. A/ par darījumiem ar pieteicēju laikā no 2011.gada aprīļa līdz 2011.gada

novembrim, kad piegādātas saldētas mencu filejas, 2013.gada 28.janvārī paskaidroja, ka par SIA „SUN” darījumiem ar SIA

„Zītari LZ” šajā laika posmā neko nevar paskaidrot, jo darījumus veica /pers. B/. Dienests ir norādījis, ka pēc tā rīcībā

esošās informācijas /pers. B/ minētajā laika posmā SIA „SUN” nav ne amatpersona, ne īpašnieks, ne darbinieks. Uz ko

/pers. A/ 2013.gada 18.februārī atbildēja, ka par norādīto laika posmu nezināja, vai ir viņas parakstīta pilnvara. Dokumentus

nav redzējusi, jo tie atradās pie „grāmatvedes” /pers. B/ rīcībā. Starp grāmatvedības dokumentiem atrada 2010.gada

28.maijā izrakstītu pilnvaru /pers. B/. Par transportlīdzekli Iveco /reģistrācijas numurs 1/ dienestam informāciju var sniegt

vienīgi /pers. B/.

[17.12] No ziņojuma par darba ņēmējiem izriet, ka laikā no 2011.gada 5.decembra SIA „SUN” bija divi darba ņēmēji –

/pers. A/ (līdz 2017.gada 1.decembrim) un /pers. H/ (līdz 2012.gada 28.decembrim).

[17.13] 2013.gada 27.februārī /pers. B/ paskaidroja, ka sadarbojas ar SIA „SUN” aptuveni no 2010.gada. Darījumus

SIA „SUN” vārdā ar pieteicēju laikā no 2011.gada 12.aprīļa līdz 2011.gada 29.novembrim veica uz pilnvaras pamata.

Strīdus pavadzīmēs norādītās preces SIA „SUN” pirka /adrese C/, par ko tika noformēts līgums. Atlīdzību par minēto

darbību /pers. B/ nesaņēma. Darījuma laikā informatīvi kontaktējies ar pieteicējas pārstāvi /pers. E/.

Ar SIA „Gandis” sadarbojās apmēram no 2011.gada. /pers. B/ laika periodā no 2011.gada 12.aprīļa līdz 2011.gada

29.novembrim veica SIA „Gandis” vārdā darījumus ar SIA „SUN” – piegādāja preci un parakstīja SIA „Gandis” izsniegtās

pavadzīmes – 2011.gada 28.aprīļa Nr.GDA 0006 (preces daudzums 2183 kg); 2011.gada 13.maija Nr.GDA 0009 (2145

kg); 2011.gada 22.jūnija Nr.GDA 0012 (2185 kg); 2011.gada 21.jūlija Nr.GDA 0015 (2165 kg); 2011.gada 15.augusta

Nr.GDA 0016 (2145 kg); 2011.gada 12.septembra Nr.GDA 0022 (2115 kg); 2011.gada 17.oktobra Nr.GDA 0038 (2315

kg); 2011.gada 29.novembra Nr.GDA 0048 (2275 kg). Darījumus SIA „Gandis” vārdā ar SIA „SUN” /pers. B/ laikā no

2011.gada 12.aprīļa līdz 2011.gada 29.novembrim veica uz darba līguma pamata.

SIA „Gandis” preci pārdeva SIA „SUN” /adrese C/. Darījuma laikā kontaktējies ar SIA „SUN” pārstāvi /pers. A/. Uz

jautājumu norādīt SIA „Gandis” noformētajās pavadzīmēs SIA „SUN” norādīto saldēto mencu izcelsmi – no kā preci

iegādājās SIA „Gandis” un pārstāvi, ar kuru kontaktējās, /pers. B/, atbildēja, ka jāskatās pēc darījuma apliecinošiem

dokumentiem. Transportlīdzeklis, kurš ir ierakstīts pavadzīmēs, ir aprīkots ar atbilstošu saldēšanas iekārtu. Iekraušanas un

izkraušanas adrese norādīta pavadzīmēs (lietas 2.sējuma 147.-149.lapa).

[17.14] 2013.gada 1.martā pieteicējas struktūrvienībā /adrese A/, veikta apsekošana, par ko sastādīts apsekošanas akts

Nr.23.4/59. Apsekošanas laikā konstatēts, ka 1.stāvā atrodas ģērbtuves un ēdienu piegādes lifts. Produkti ar liftu tiek

nogādāti 2.stāvā noliktavas telpās, kurās atrodas viena aukstumiekārta un trīs ledusskapji. Par preci /pers. G/ paskaidroja,

ka menca saņemta /adrese A/, aptuveni 500-700 kg tika uzglabāti noliktavas telpās, aptuveni 2-3 dienas, lai tās atkausētu, tad

tās tiek gatavotas. Mencu filejas tika izmantotas ēdienu pagatavošanai maznodrošinātajiem Rīgas iedzīvotājiem. Pārējā prece

uzreiz tika nogādāta /adrese B/ saldētavās. Pēc nepieciešamības filejas tiek transportētas atpakaļ uz /adrese A/ (lietas

2.sējuma 145.-146.lapa).

[17.15] 2013.gada 14.februārī pieteicējas darbiniece (pavāre) /pers. C/ paskaidroja, ka strādājot /adrese A/, no

2007.gada 30.jūlija. /pers. C/ parakstījusi pavadzīmes un pieņēmusi SIA „SUN” piegādāto preci. /adrese A/ saņemta prece

– mencu filejas. Saņemtā prece tika izlietota ēdiena pagatavošanai /adrese A/. Mēnesī tika saņemtas 2 tonnas mencu. Nedēļā

tika izlietotas divas reizes pa 500 kg uz 4000 cilvēku. 900 kg – 1 tonna palika uz nedēļu, pārējo šoferi veda prom uz /adrese

B/, saldēšanas kameru. Zivis, pēc /pers. C/ domām, vedis šoferis vai ekspeditors. /pers. C/ pieņēma un parakstīja

pavadzīmi, ekspeditors to atdeva autovadītājam (lietas 2.sējuma 111.lapa, tulkojums lietas 2.sējuma 187.lapa).

[17.16] 2013.gada 18.martā transportlīdzekļa vadītājs /pers. D/ sniedza paskaidrojumu, kurā norādīja, ka SIA

„FishPass” bija nodarbināts laikā no 2011.gada janvāra līdz 2012.gada maijam. Ir darba attiecībās joprojām. Uzņēmumā

veica autovadītāja pienākumus ar transportlīdzekli Iveco. /pers. D/ 2011.gada 12. un 28.aprīlī, 21.jūlijā, 15.augustā,

12.septembrī 17.oktobrī un 29.novembrī sniedza transporta pakalpojumus – transportēja saldētas mencu filejas no SIA

„SUN” pieteicējai. Prece tika transportēta no Rīgas Centrāltirgus līdz SIA „Rīgas satiksme”, Imantā uz ēdnīcu. Preci

iekrāva Centrāltirgus kanāla pusē. Transportlīdzeklī Iveco var pārvadāt preci līdz četrām tonnām. Transportlīdzeklis bija

aprīkots ar saldētavas iekārtām. Preces izvestas no saldētavām, /pers. D/ izsniegtas pavadzīmes. /pers. D/ saņēma preci,

iekrāva transportlīdzeklī. Preci izsniedza divi cilvēki, vārdus un uzvārdus /pers. D/ nezina. Preci /pers. D/ izkrāva pie lifta, jo

ēdnīca atrodas otrajā stāvā. Atdeva pavadzīmes, vienu eksemplāru paturēja sev – uzņēmumam. Preces izkraušana un

iekraušana tika veikta bez mehānismu palīdzības. Pēc /pers. D/ domām, tie kuri izveda preci un iedeva viņam pavadzīmes,

arī bija SIA „SUN” pārstāvji. Vārdus /pers. D/ nenosauca. SIA „FishPass” ceļazīmes laikā no 2011.gada aprīļa līdz

novembrim noformēja /pers. D/ pats, rakstot ar roku melnrakstā. Norādītajā laikā SIA „FishPass” mehāniķis, kurš pirms

izbraukšanas deva atļauju transportlīdzeklim izbraukt, bija /pers. B/. Ceļazīmes /pers. D/ noformējis melnrakstā, rakstot ar

roku. Ceļazīmes, kas ir datorrakstā, nav noformējis un parakstījis. Savā melnrakstā /pers. D/ rakstījis „Centrāltirgus-Rīgas

satiksme”. Preci pārvadāt nosūtījis SIA „FishPass” valdes loceklis /pers. B/ (lietas 2.sējuma 171.-172.lapa).

[17.17] 2012.gada 25.maijā paskaidrojumu sniedza SIA „Gandis” amatpersona /pers. I/. No Uzņēmumu reģistra datu

bāzes izriet, ka /pers. I/ laikā no 2011.gada 18.marta lī d z 2014.gada 20.martam bija SIA „Gandis” valdes loceklis.

Paskaidroja, ka kļūt par amatpersonu viņam piedāvāja Dainis [uzvārds nav salasāms]. Uz /pers. I/ adresi sūtīto

korespondenci nodeva personīgi /pers. B/. Kredītiestādē atvēra kontu un visu informāciju un dokumentus nodeva /pers. B/.

Par SIA „Gandis” saimniecisko darbību neko nevar paskaidrot, jo saimniecisko darbību nav veicis. Pēc /pers. B/ lūguma

no norēķinu konta ņēma naudu un to visu nodeva /pers. B/. Pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas dienestā nav sniedzis.

Nevienu nav pilnvarojis savā vārdā veikt saimniecisko darbību SIA „Gandis”. 2011.gada marta pavadzīmes ir parakstījis

aizpildītas. Tās parakstīt deva /pers. B/. /pers. I/ lūdz dienestam iesniegtās deklarācijas un to pielikums, kas iesniegtas pēc

2011.gada 18.marta, uzskatīt par spēkā neesošām (lietas 2.sējuma 180.lapa).

[17.18] No ziņojuma par darba ņēmējiem izriet, ka laikā no 2011.gada 31.marta SIA „Gandis” bija divi darba ņēmēji –

/pers. B/ (līdz 2012.gada 1.martam) un /pers. J/ (līdz 2012.gada 1.februārim).

[18] Apgabaltiesa konstatē, ka strīdus darījumi starp SIA „SUN” un pieteicēju ir notikuši saskaņā ar 2011.gada 9.aprīlī

starp pieteicēju un SIA „SUN” noslēgto līgumu Nr.9/04/11, atbilstoši kuram SIA „SUN” apņēmās pieteicējai piegādāt zivis,

bet pieteicēja veikt samaksu par tām saskaņā ar piegādātāja izsniegtajās pavadzīmēs norādīto cenu, daudzumu un

sortimentu. Līgums paredz, ka pieteicēja pērk preci SIA „SUN” noliktavā vai SIA „SUN”, pamatojoties uz papildu

vienošanos ar pieteicēju var piegādāt preci pieteicējai ar savu transportu. Prece pieteicējai tiek pārdota par ar pieteicēju

iepriekš saskaņotām cenām, kuras tiek norādītas SIA „SUN” preču pavadzīmēs-rēķinos. Līgumu pieteicējas vārdā

atbilstoši paraksta atšifrējumam parakstījis valdes loceklis /pers. E/. Personas uzvārds, kura parakstījusi līgumu SIA „SUN”

vārdā, nav atšifrēts. Atbilstoši līguma preambulā norādītajam līgumu SIA „SUN” vārdā noslēgusi /pers. A/.

Atbilstoši strīdus darījuma pavadzīmēm SIA „SUN” ir piegādājusi pieteicējai saldētas mencu filejas (kopā 9 reizes –

2011.gada 12.aprīlī, 28.aprīlī, 13.maijā, 22.jūnijā, 21.jūlijā, 15.augustā, 12.septembrī, 17.oktobrī un 29.novembrī). Saskaņā

šīm pavadzīmēm SIA „SUN” vārdā preci /adrese C/ ir izsniegusi /pers. A/, kura to ir nodevusi SIA „FishPass” šoferim

/pers. D/, kurš tālāk šo preci ar automašīnu Iveco (reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs 1/) ir nogādājis pieteicējai uz

tās saimnieciskās darbības veikšanas vietu /adrese A/, kur to pieteicējas vārdā ir pieņēmusi /pers. C/.

Izvērtējot SIA „SUN” amatpersonas /pers. A/ sākotnēji sniegtos paskaidrojumus dienestam, apgabaltiesa konstatē, ka

/pers. A/ par darījumiem ar pieteicēju laikā no 2011.gada aprīļa līdz 2011.gada novembrim, kad piegādātas saldētas mencu

filejas, neko paskaidrot nevar, jo darījumus veica /pers. B/. Tāpat /pers. A/ nevar paskaidrot, kādu darbību SIA „SUN”

veica /adrese C/, jo klāt nav bijusi. Nevarēja arī atbildēt uz jautājumiem, kurš nodrošināja preces transportēšanu. No /pers.

A/ konsekventiem paskaidrojumiem izriet, ka visu saimniecisko darbību veica un sadarbības partnerus meklēja /pers. B/.

SIA „SUN” grāmatvedību veica /pers. B/ uzticama persona, ar kuru /pers. A/ personīgi nav pazīstama; gandrīz visi

dokumenti, izņemot uzņēmuma reģistrācijas apliecību un pievienotās vērtības nodokļa maksātāja apliecību, atradās pie

/pers. A/ nezināmas personas; zīmogs atradās pie /pers. A/, viņa nepazīst nevienu bijušo piegādātāju, par pircējiem un par

preču transportēšanu rūpējās /pers. B/; līgumus sagatavoja /pers. B/, maksāja /pers. A/, kad /pers. B/ atveda; pie

pavadzīmju sagatavošanas /pers. A/ klāt nebija.

Pieteicējas bijusī amatpersona /pers. E/ pirmās instances tiesas sēdē liecināja, ka pieļauj, ka 2011.gada aprīlī ir

noslēdzis pieteicējas vārdā līgumu ar SIA „SUN”. Kad notika vienošanās, nav iedziļinājies, ar kādu firmu līgums slēgts, tas

viņu neinteresēja. Liecināja, ka ar SIA „SUN” amatpersonu nav ticies, visi kontakti bija tikai ar /pers. B/. Pavadzīmes arī

laikam parakstīja /pers. B/. Savukārt /pers. B/ pirmās instances tiesas sēdē uz tiesas jautājumu, vai varēja būt tā, ka /pers.

B/ slēdza līgumu, bet /pers. A/ parakstīja, liecināja, noraidoši. No /pers. B/ liecības izriet, ka līguma slēgšanas laikā,

vienojoties par zivju produkcijas piegādi ar /pers. E/, viņš ir bijis kopā ar /pers. A/. Savukārt /pers. A/ liecināja, ka

parakstījusi tikai līgumu, personīgi ar pieteicēju nav tikusies, par piegādēm var pastāstīt /pers. B/.

Tātad ir konstatējamas pretrunas par līguma noslēgšanas apstākļiem.

Tālāk apgabaltiesa konstatē, ka /pers. B/ 2013.gada 27.februāra paskaidrojumos ir norādījis, ka darījumus SIA „SUN”

vārdā laikā no 2011.gada 12.aprīļa līdz 2011.gada 29.novembrim veica uz pilnvaras pamata. Strīdus norādītās preces SIA

„SUN” pirka /adrese C/. Darījumu laikā informatīvi ir kontaktējies ar pieteicējas pārstāvi /pers. E/. No /pers. E/

paskaidrojumiem un liecības pirmās instances tiesas sēdē neizriet, ka /pers. B/ pirms darījuma noslēgšanas vai sadarbības

laikā būtu /pers. E/ uzrādījis pilnvaru, ka /pers. B/ pārstāv tieši SIA „SUN”. Arī /pers. A/ sākotnēji sniegtajos

paskaidrojumos (2012.gada 3.jūlija) nenorāda, ka viņa bija pilnvarojusi /pers. B/ pārstāvēt SIA „SUN”, lai gan šāds

jautājums (vai esat pilnvarojusi kādu rīkoties savā vārdā? Kādu personu konkrēti?) tika uzdots. Tikai tad, kad dienests

SIA „SUN” valdes loceklei /pers. A/, kad viņa nevarēja neko paskaidrot par strīdus darījumiem, jo tos veica /pers. B/,

norādīja, ka /pers. B/ minētajā laika posmā SIA „SUN” nav ne amatpersona, ne īpašnieks, ne darbinieks, /pers. A/

2013.gada 18.februāra paskaidrojumā dienestam atbildēja, ka „par norādīto laika posmu nezināju, vai ir manis parakstīta

pilnvara. Dokumentus nav redzējusi, jo tie atradās pie „grāmatvedes” /pers. B/ rīcībā. Starp grāmatvedības dokumentiem

atradu 2010.gada 28.maijā izrakstītu pilnvaru /pers. B/”.

Saskaņā ar 2010.gada 28.maija pilnvaru SIA „SUN” valdes locekle /pers. A/ pilnvarojusi /pers. B/ tās vārdā parakstīt

preču nodošanas pavadzīmes, nodot un pieņemt preces, pārstāvēt uzņēmumu sarunās ar piegādātājiem un pircējiem, veikt

preču pasūtījumu pieņemšanu, pasūtīt un organizēt autotransportu. Pilnvara derīga līdz 2011.gada 31.decembrim.

Kā jau iepriekš apgabaltiesa konstatēja, strīdus pavadzīmes ir parakstījusi SIA „SUN” valdes locekle /pers. A/ nevis

atbilstoši pilnvarojumam /pers. B/. Turklāt /pers. A/ nav bijusi strīdus preču izsniegšanas vietā un nav izsniegusi preci

SIA „FishPass” šoferim /pers. D/. Tātad pavadzīmēs norādītā informācija par preču izsniedzēju nav patiesa. Faktiski

atbilstoši pilnvarai preču pavadzīmes bija jāparaksta /pers. B/, kā arī pavadzīmē kā SIA „SUN” preču izsniedzējs bija

jānorāda /pers. B/. Ņemot vērā, ka strīdus pavadzīmēs ir norādīta nepatiesa informācija, sākotnējos paskaidrojumos SIA

„SUN” valdes locekle /pers. A/ nav norādījusi, ka ir pilnvarojusi /pers. B/ pārstāvēt SIA „SUN”, pieteicējas pārstāvis nav

minējis, ka pirms vai darījuma slēgšanas laikā (arī strīdus darījumu laikā) /pers. B/ ir uzrādījis pilnvaru, apgabaltiesa

apšauba, ka pilnvara ir sastādīta tajā norādītajā laikā. Līdz ar to apgabaltiesa nepiešķir ticamību /pers. A/ 2013.gada

18.februāra paskaidrojumā norādītajam, ka pilnvara atrasta starp grāmatvedības dokumentiem. Tāpat apgabaltiesa nepiešķir

ticamību paskaidrotajam, ka /pers. A/ nav zinājusi par viņas parakstītu pilnvaras esību. Apgabaltiesas uzskata, ka

sabiedrības amatpersona, ja tā ir pilnvarojusi kādu personu, turklāt, kā tas ir konkrētajā gadījumā no /pers. A/ paskaidrotā,

ka darījumus SIA „SUN” veic tikai viena konkrēta persona, nevar nezināt par šādas pilnvaras esību. Apgabaltiesa bez

ievērības neatstāj pieteicēja pārstāvja /pers. K/ tiesas sēdē paskaidroto, ka /pers. B/ uzrādīja pilnvaru pieteicējas pārstāvim,

tomēr liecinieks /pers. E/ ne paskaidrojumos dienestam, ne tiesas sēdē nav uz šādu faktu norādījis.

Apgabaltiesa ir izvērtējusi, /pers. A/ liecību, kurā viņa nevar izskaidrot, kādēļ viņa ir parakstījusi pavadzīmes, ja bija

pilnvarots /pers. B/. Tālāk liecināja, ka /pers. B/ gribēja, lai viņa redz, ka viss notiek godīgi, tādēļ veda viņai parakstīt

pavadzīmes. Savukārt /pers. B/, atbildot uz tiesas jautājumu, kāpēc /pers. A/ parakstīja pavadzīmes, liecināja, ka viņš nebija

darba attiecībās ar SIA „SUN”, noformēja rēķinus un pavadzīmes, bet deva tos parakstīt /pers. A/, tā noteica /pers. A/.

Tātad arī attiecībā par SIA „SUN” pavadzīmju parakstīšanu ir konstatējamas pretrunas, kas netieši norāda uz pilnvaras

neesību strīdus darījumu laikā.

Attiecībā par pavadzīmju parakstīšanu apgabaltiesa konstatē /pers. A/ paskaidrojumos nekonsekvenci, sākotnēji

paskaidro, ka pie pavadzīmju sagatavošanas /pers. A/ nav klāt, bet pavadzīmes paraksta pirms katra darījuma, savukārt pēc

pusgada ir paskaidrojusi, ka pēc katra darījuma /pers. B/ atved viņai SIA „SUN” izrakstītās pavadzīmes, kuras viņa arī

paraksta.

Tāpat apgabaltiesa konstatē pretrunas par /pers. A/ lomu SIA „SUN”. Lieciniece /pers. A/ liecināja, ka visu

saimniecisko darbību SIA „SUN” veica /pers. B/, savukārt /pers. B/ liecināja, ka /pers. A/ veica parastos valdes

prieksēdētāja pienākumus, vadīja uzņēmumu. /pers. B/ SIA „SUN” nodarbojies ar tirdzniecību un sniedzis grāmatvedības

pakalpojumus.

Rezumējot šajā punktā norādīto, kā arī izvērtējot pieteicējas amatpersonas (līguma slēgšanas brīdī) /pers. E/

paskaidrojumus un liecību, /pers. B/ paskaidrojumus un liecību, SIA „SUN” amatpersonas /pers. A/ paskaidrojumus un

liecību kopsakarā, apgabaltiesa secina, ka faktiski vienošanās par līguma slēgšanu notikusi starp /pers. E/ kā pieteicējas

amatpersonu un /pers. B/. Pēc vienošanās ar pieteicēju /pers. B/ jau sagatavotu līgumu aizvedis parakstīt /pers. A/, kura to

parakstījusi. Tāpat pēc /pers. B/ norādījumiem /pers. A/ parakstījusi arī visas strīdus pavadzīmes.

Izvērtējot /pers. A/ sniegtos paskaidrojumus un liecību kopsakarā ar /pers. B/ paskaidrojumiem un liecību,

apgabaltiesa secina, ka ar uzņēmējdarbību SIA „SUN” /pers. A/ faktiski nav nodarbojusies, saimniecisko darbību veica un

sadarbības partnerus meklēja /pers. B/. Par strīdus darījumu gaitu, kā arī par citiem darījumiem paskaidrot neko nevar, par

SIA „SUN” komercdarbību zina no tā, ko redzējusi jau sastādītos dokumentos vai no /pers. B/ teiktā.

Lai arī /pers. A/ apliecina, ka ir uzticējusi SIA „SUN” lietas vest /pers. B/, šis gadījums pēc būtības ne ar ko neatšķiras

no tiem praksē sastopamajiem gadījumiem, kad persona par atlīdzību kļūst par uzņēmuma amatpersonu, bet faktiski

uzņēmumu vada un darījumus veic citas personas.

Konkrētajā gadījumā nav konstatējama SIA „SUN” amatpersonas griba stāties darījumu attiecībās ar pieteicēju.

Formāla dokumentu parakstīšana pēc /pers. B/ norādījuma, apstākļos, kad uzņēmuma amatpersonai trūkst informācijas par

darījumu, tai skaitā arī par to, par ko līgums vispār tiek slēgts, un kā tiks īstenota tā izpilde (par darījumu faktiskajiem

apstākļiem un norisi), neliecina par personas sapratni par notiekošo. Tādēļ secināms, ka /pers. A/ SIA „SUN”

komercdarbību nav veikusi.

Izvērtējot pieteicējas deklarētos darījumus ar SIA „SUN”, ir jāņem vērā, ka SIA „SUN” bija komercsabiedrība, kuru

faktiski vadīja nevis tās formāli amatā esoša amatpersona, bet gan persona, kura konkrētajā sabiedrībā neieņēma nekādu

amatu un kura saskaņā ar pašas paskaidroto no sabiedrības darbības koordinēšanas arī neguva nekādu tiešu materiālu

labumu.

[19] Tālāk apgabaltiesa konstatē, ka pavadzīmēs norādīts, ka preces tikušas izsniegtas /adrese C/, bet piegādātas

/adrese C/. Transportēšanu nodrošinājusi SIA „FishPass” ar transportlīdzekli Iveco HD (valsts reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs 1/), vadītājs /pers. D/.

Lietā iegūtie pierādījumi attiecībā uz preču transportēšanu ir pretrunīgi. No /pers. D/ liecības izriet, ka pavadzīmēs

norādītajos datumos viņš ir veicis tikai piegādes pieteicējai, nobraukums bijis aptuveni 15-20 km (tiesas sēdes protokols,

lietas 1.sējuma 172.-173.lapa). Šī informācija nesakrīt ar ceļazīmēs (lietas pielikuma 175.-179.lapa) un SIA „FishPass”

izrakstītajos rēķinos par transporta pakalpojumiem (lietas pielikuma 124.-132.lapa) norādītajiem datiem. Turklāt

ceļazīmēs nav identificēts konkrēts maršruts, atsevišķos gadījumos nesakrīt rēķinos norādītie dati par nobraukto attālumu

ar ceļazīmēs norādītajiem datiem (piemēram, 2011.gada 28.aprīļa rēķins izrakstīts par transporta pakalpojumiem 30 km

apjomā, bet šā paša datuma ceļazīmē norādīts, ka 28.aprīlī nobraukti 140 km, 2011.gada 29.novembra rēķins izrakstīts par

transporta pakalpojumiem 30 km apjomā, bet šā paša datuma ceļazīmē norādīts, ka nobraukti 130 km). Tātad nav iegūti

ticami pierādījumi par preču transportēšanu strīdus pavadzīmēs norādītajos datumos un maršrutā. Līdz ar to konstatētās

pretrunas liedz transportlīdzekļa ceļazīmes izmantot kā pierādījumus fakta apstiprināšanai par preču transportēšanu.

Papildus apgabaltiesa konstatē, ka liecinieks /pers. D/ tiesas sēdē par zivju transportēšanu liecināja: „Zivis laikam bija

mencas. Tas bijis rakstīts pavadzīmēs, kuras parakstīju. Pavadzīmes izsniedza cilvēki, kas krāva. Varbūt kādreiz kāds cits.

Īsti neatceros, vai pavadzīmes parakstīju uzreiz. Katrā ziņā, tajā galā bija jāaizgādā parakstītas.” (lietas 1.sējuma 172.lapa).

No minētās liecības izriet, ka /pers. D/ ir parakstījis kādas pavadzīmes, kuras tajā galā (domājams /adrese A/) bija jāaizgādā

parakstītas. Šāds skaidrojums ir pretrunā lietas materiālos esošajām pavadzīmēm, kuras /pers. D/ nav parakstījis. Uz to, ka

pieteicējai ar preci kopā būtu nodotas vēl kādas citas pavadzīmes, nav norādījusi ne pieteicēja, ne arī citas lietā nopratinātās

personas.

Apgabaltiesa arī konstatē, ka strīdus pavadzīmēs norādīto preču faktisku piegādi no pavadzīmēs norādītās personas

neapliecina arī /pers. C/ liecība (tiesas sēdes protokols, lietas 1.sējuma 116.lapa ). No minētās liecības izriet, pirmkārt, ka

/pers. C/, lai arī parakstījusies pavadzīmēs par preču saņemšanu, nav pārbaudījusi piegādāto preču atbilstību pavadzīmēs

norādītajam, otrkārt, nevar apliecināt, ka preces piegādājusi tieši SIA „SUN” vai /pers. D/, jo konkrētas personas nespēja

identificēt, treškārt, liecībā norādītās ziņas par piegādāto preču svaru (/pers. C/ liecināja, ka zivis bija iepakotas atsevišķās

kastēs, kuru svars bija 15-20 kg) ir pretrunā ar /pers. B/ norādīto, ka iepakojuma svars bija 2,5-5 kg (tiesas sēdes protokols,

lietas 1.sējuma 114.lapa), pieteicējas amatpersonas /pers. E/ norādīto, ka iepakojuma svars bija 5 kg (lietas pielikuma

112.lapa), un /pers. D/ norādīto, ka iepakojuma svars bija 10-15 kg (tiesas sēdes protokols, lietas 1.sējuma 172.lapa).

Tātad nav pamata pieņemt, ka /pers. C/ apliecina tieši to preču piegādi, kas norādītas strīdus pavadzīmēs.

[20] Kā redzams no lietas materiāliem (SIA „Gandis” preču pavadzīmēm) un 17.13.punktā konstatētā, SIA „SUN”

preču piegādē ir bijusi tikai starpniece, kura preces iegādājusies no SIA „Gandis”. SIA „Gandis” vārdā noformētajās

pavadzīmēs par saldētas mencu filejas piegādi SIA „SUN” kā preču izsniedzējs norādīts /pers. B/, kā preču saņēmēja –

/pers. A/. SIA „Gandis” sastādītās pavadzīmes parakstījis /pers. B/ un SIA „SUN” vārdā parakstījusi /pers. A/ (lietas

pielikuma 181.-184.lapa).

SIA „Gandis” amatpersona /pers. I/ noliedz, ka būtu veicis saimniecisko darbību minētās sabiedrības vārdā, un

norāda, ka nevienu nav pilnvarojis veikt saimniecisko darbību SIA „Gandis” vārdā. Kredītiestādē atvēris kontu un visu

informāciju un dokumentus nodevis /pers. B/, pēc /pers. B/ lūguma no norēķinu konta ņēmis naudu un to nodevis /pers. B/.

/pers. I/ lūdz dienestam iesniegtās deklarācijas un to pielikums, kas iesniegtas pēc 2011.gada 18.marta, uzskatīt par spēkā

neesošām. Par /pers. B/ lomu SIA „Gandis” liecina arī informācija, kas ietverta lēmumā par krimināllietas Nr.1583005013

nodošanu tiesai.

No /pers. B/ paskaidrojumiem un liecības izriet, ka darījumus SIA „Gandis” organizēja /pers. B/, kurš strīdus darījumu

laikā bija SIA „Gandis” viens no darba ņēmējiem.

No minētajiem apstākļiem secināms, ka SIA „Gandis” nav veikusi tiesisku saimniecisko darbību, jo uzņēmuma vienīgā

amatpersona to noliedz. Turklāt, ievērojot iepriekš konstatēto attiecībā uz /pers. A/ dalību SIA „SUN” saimnieciskajā

darbībā, kā arī /pers. A/ paskaidrojumos norādīto par darījumiem ar SIA „Gandis” (lietas 1.sējuma 99.lapa), secināms,

ka arī šajā gadījumā pavadzīmēs, kas noformētas par it kā notikušajiem darījumiem starp SIA „Gandis” un SIA „SUN”,

ietvertā informācija par /pers. A/ kā preču saņēmēju nav patiesa. Apgabaltiesa bez ievērības neatstāj /pers. B/

paskaidrojumos pausto, ka darījumus SIA „Gandis” vārdā ar SIA „SUN” /pers. B/ laikā no 2011.gada 12.aprīļa līdz

2011.gada 29.novembrim veica uz darba līguma pamata. Taču, ņemot vērā, ka SIA „Gandis” amatpersona /pers. I/ nav

nevienu pilnvarojis veikt saimniecisko darbību SIA „Gandis” vārdā, minētajam apstāklim nav izšķirošas nozīmes.

Vienlaikus apgabaltiesa konstatē, ka /pers. B/ dienestam paskaidrojis, ka SIA „Gandis” preci pārdeva SIA „SUN” /adrese

C/. Darījuma laikā kontaktējies ar SIA „SUN” pārstāvi /pers. A/, kas ir pretrunā /pers. A/ paskaidrojumiem.

Savukārt no /pers. D/ paskaidrojumiem (pielikuma 171.-172.lapa) izriet, ka /adrese C/ (proti, vietā, kas norādīta kā

preču saņemšanas un izsniegšanas vieta darījumos starp SIA „Gandis” un SIA „SUN”, gan arī preču izsniegšanas vieta

darījumos starp pieteicēju un SIA „SUN” (darījumi starp šīm sabiedrībām veikti vienā dienā)) preces izsniegušas divas

neidentificētas personas, kuras, kā pieļauj /pers. D/, ir saistītas ar SIA „SUN”. Tomēr, kā minēts iepriekš, atbilstoši SIA

„Gandis” vārdā noformētajās pavadzīmēs norādītajam preces minētās sabiedrības vārdā ir izsniedzis /pers. B/ (proti,

persona, kura, kā izriet no /pers. B/ liecības, /pers. D/ ir labi pazīstama). Arī šis apstāklis norāda, ka pavadzīmēs (gan tajās,

kas noformētas par darījumiem starp SIA „Gandis” un SIA „SUN”, gan arī tajās, kas noformētas par darījumiem starp

pieteicēju un SIA „SUN”) ietvertā informācija nav patiesa, un rada pamatotas šaubas par to, vai preču izsniegšana un

transportēšana ir notikusi tā, kā fiksēts darījumu attaisnojuma dokumentos.

Tāpat apgabaltiesa konstatē, ka /pers. B/ nevar pateikt SIA „Gandis” noformētajās pavadzīmēs SIA „SUN” norādīto

saldēto mencu izcelsmi – no kā preci iegādājās SIA „Gandis” un pārstāvi, ar kuru kontaktējās /pers. B/. Līdz ar to nav

identificējama preču izcelsme.

Turklāt bez ievērības nav atstājams arī apstāklis, ka /pers. B/ ir saistīts ar visiem preču piegādes ķēdē iesaistītajiem

uzņēmumiem. Proti, /pers. B/ ir ilgstoši pazīstams ar pieteicējas amatpersonu /pers. E/, /pers. B/ rīkojās gan SIA „SUN”,

gan arī SIA „Gandis” vārdā, lai gan nav šo sabiedrību amatpersona, /pers. B/ bija SIA „FishPass” – transporta

pakalpojumu sniedzēja strīdus darījumos – valdes loceklis.

Vienlaikus apgabaltiesa uzskata, ka /pers. B/ nevarēja nebūt zināmi tālākie zivju produkcijas piegādātāji, proti,

piegādātāji, kuri šo produkciju piegādāja SIA „Gandis”. Ņemot vērā, ka /pers. B/ nevēlas atklāt personas vai sabiedrības,

no kā SIA „Gandis” ir iegādājies strīdus preces, apgabaltiesa apšauba, ka SIA „Gandis” ir piegādājusi SIA „SUN” strīdus

preci, jo pretējā gadījumā nav izskaidrojama SIA „Gandis” piegādātāju slēpšana. Apgabaltiesas šaubas pastiprina arī fakts,

ka pieteicējas deklarētā darījuma partnere SIA „SUN”, kuru faktiski vadīja /pers. B/, iesaistoties starpniecības darījumos

zivju tirdzniecības jomā, preces nepirka no piegādātāja, kurš tās var piegādāt izdevīgāk (no piegādātāja, kurš šo preci

piegādāja SIA „Gandis”), bet gan no cita ar /pers. B/ saistīta uzņēmuma. Tādējādi, izvērtējot pieteicējas deklarētos

darījumus ar SIA „SUN”, ir jāsecina, ka SIA „SUN”nebija mērķis gūt peļņu. Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa secina, ka

SIA „Gandis” un SIA „SUN” starpā noformēto darījumu patiesie motīvi no parastas komercdarbības viedokļa nav loģiski

izskaidrojami.

Ja SIA „SUN” būtu komercdarbībai raksturīgais mērķis gūt peļņu, tā preci nepirktu no SIA „Gandis”, bet gan no SIA

„Gandis” tālākajiem darījumu partneriem. Savukārt, ja SIA „Gandis” būtu mērķis gūt pēc iespējas lielāku peļņu, tā konkrēto

preci pārdotu nevis SIA „SUN”, bet gan pieteicējai, par kuras nepieciešamību pēc strīdus precēm SIA „Gandis” faktiskais

vadītājs (/pers. B/) bija informēts.

Apgabaltiesa nekonstatē nevienu loģisku izskaidrojumu tam, kādēļ /pers. B/, ja tam faktiski bija saldētu mencu fileju

produkcija, kuru piegādāt pieteicējai, būtu nepieciešams to sākotnēji uzrādīt kā atsavinātu SIA „SUN” un tikai pēc tam to

atsavināt pieteicējai.

Ja nespēju izskaidrot tālāko preču izcelsmi (no kā preci saņēma SIA „Gandis”) teorētiski vēl varētu izskaidrot ar šīs

preces nelegālu izcelsmi, ko /pers. B/ varētu būt nevēlējies atklāt, tad faktiski esošas preces (arī nelegāli iegūtas) tālāka

atsavināšana citam /pers. B/ faktiski vadītam uzņēmumam nav izskaidrojama, jo tā objektīvi nav nepieciešama. Tādējādi

/pers. B/ rīcība, deklarētajā darījumu ķēdē iesaistot vairākas paša faktiski vadītas (koordinētas) sabiedrības, ir

izskaidrojama tikai ar viņam vien zināmiem iesmesliem, kas netiek atklāti un visticamāk ir saistīta ar prettiesisku darbību

slēpšanu vai prettiesiska labuma gūšanu. Tādēļ apgabaltiesa uzskata, ka visticamāk strīdus prece nebija /pers. B/ rīcībā,

pretējā gadījumā nav izskaidrojams, kāpēc /pers. B/ strīdus preces atsavina SIA „SUN” un tikai pēc tam pieteicējai.

Apgabaltiesa uzskata, ka visticamāk šāda darījuma ķēde izveidota, lai apgrūtinātu darījuma norises izsekojamību un

iespējamu strīdu gadījumā, kontrolējot pēc iespējas vairāk darījumu ķēdē iesaistītos uzņēmumus, varētu radīt

pārliecinošāku iespaidu par darījumu faktisku esību.

Apgabaltiesa ņem vērā Senāta norādi, ka lietas gaitā tika minēti arī citi skaidrojumi tam, kādēļ /pers. B/ varēja nevēlēties

uzrādīt zivju izcelsmi vai sevi kā amatpersonu vai dalībnieku komercsabiedrībās. Apgabaltiesa konstatē, ka no /pers. B/

liecības izriet, ka viņš SIA „SUN” nebija darba attiecībās, noformētos rēķinus deva parakstīt /pers. A/, slēdza līgumus ar

citām personām, bet līgumus neparakstīja, lai nebūtu domstarpības, jo bija Ventspils zivju kombināta lielākais akcionārs.

Savukārt /pers. A/ nevienā paskaidrojumā un liecībā nav minējusi, ka viņa SIA „SUN” amatpersona ir tikai minētā iemesla

dēļ. Kā redzams no /pers. A/ liecības pirmās instances tiesas sēdē, viņa min pilnīgi citu iemeslu – SIA „SUN” biju

vajadzīga kā amatpersona, jo bija paredzēts uzņēmumu paplašināt. Apgabaltiesa pieļauj, ka /pers. A/ varēja arī nezināt vai

arī neatklāt tiesai patieso iemeslu, kādēļ viņa tika iecelta par SIA „SUN” amatpersonu, tomēr minētajam nav izšķirošas

nozīmes, jo šādu argumentu nav izteicis ne pieteicējas pārstāvis /pers. E/ (/pers. E/ ļoti labi pazina /pers. B/), ne arī pats

/pers. B/ sākotnējos paskaidrojumos. Tādēļ apgabaltiesa konkrētajā gadījumā pie lietā konstatētajiem apstākļiem uzskata, ka

/pers. B/ minēto argumentu izmanto, lai strīdus darījumos slēptu patiesos sadarbības motīvus ar pieteicēju.

Tādējādi, izvērtējot, vai pieteicējas deklarētie darījumi ar SIA „SUN” tik tiešām ir faktiski notikuši, ir jāņem vērā, ka jau

tālāko darījumu ķēdi raksturojošie apstākļi paši par sevi sniedz pārliecinošas norādes par strīdus pavadzīmēs norādīto

preču faktisku neesību /pers. B/ (tātad arī SIA „Gandis” un SIA „SUN”) rīcībā.

[21] Rezumējot visu iepriekš norādīto, nav konstatējams, ka SIA „Gandis” būtu piegādājusi preces – saldētās mencu

filejas – SIA „SUN”. Attiecīgi, tā kā SIA „SUN” nav norādījusi kādu citu piegādātāju, secināms, ka SIA „SUN” rīcībā

nevarēja būt saldētas mencu filejas, kuru būtu piegādājusi SIA „Gandis”. Secīgi SIA „SUN” šo preci nevarēja piegādāt

pieteicējai.

[22] Šaubas par darījumu ietvaros faktiski notikušām preču piegādēm nemazina arī paša pieteicēja rīcība, neuzrādot

tādus pierādījumus par šo preču faktisku izlietojumu, kuriem pieteicējas rīcībā objektīvi būtu jābūt.

Saskaņā ar pieteicējas sniegto informāciju, lielākā daļa no strīdus darījumu pavadzīmēs norādītās preces tika izlietota,

nodrošinot sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju ēdināšanu saskaņā ar pieteicējas un pilnsabiedrības „Rīgas virtuve” starpā

noslēgto 2011.gada 24.marta līgumu. Saskaņā ar minētā līguma 4.1.punktu pieteicējai bija jāsagatavo ēdienkarti uz nākamo

nedēļu, kurā bija jānorāda informācija par vienas porcijas cenu, svaru un pagatavošanai izmantotajiem produktiem.

Atbilstoši minētajam līguma punktam pieteicējai šo ēdienkarti bija pienākums nosūtīt pilnsabiedrībai, kura, to pārbaudot,

pārsūtītu tālāk konkrētajai Rīgas domes departamenta kontaktpersonai uz e-pastu.

Minētā informācija, kurai būtu jābūt pieteicējas rīcībā, pirmkārt, norādītu uz to, vai šo pakalpojumu nodrošināšanas

ietvaros vispār ir izmantotas mencas, un, otrkārt, šī informācija kopā ar informāciju par pasniegto porciju skaitu, kurai arī

atbilstoši minētā līguma 5.1.punktam būtu jābūt pieteicējas rīcībā, sniegtu aptuvenu informāciju par konkrēto pakalpojumu

izpildei iztērēto produkcijas daudzumu. Šāda informācija, lai gan neliecinātu, ka mencu filejas ir iegūtas tieši no SIA „SUN”,

tomēr liecinātu, ka tās ievērojamā apjomā ir bijušas pieteicējas rīcībā.

Saskaņā ar pieteicējas (lietas pielikuma 108.lapa) un pilnsabiedrības „Rīgas virtuve” norādīto (lietas pielikuma

150.lapa) pieteicēja iepriekš minētās ēdienkartes elektroniski nav sūtījusi, tās esot bijušas pieejamas tikai konkrētajos ēdienu

izdales objektos. Apgabaltiesas ieskatā šāds skaidrojums par ēdienkaršu nesūtīšanu pretēji līgumā noteiktajai kārtībai ir

vērtējams kritiski. Nav loģiska izskaidrojuma pusēm līgumā šādu punktu (par ēdienkaršu nosūtīšanu) ietvert, ja nevienai no

līguma slēdzējām šāds līguma noteikums objektīvi nebija nepieciešams. Turklāt šāds skaidrojums ir tiešā pretrunā

pieteicējas bijušās amatpersonas /pers. E/ liecībai, kurā /pers. E/ norādīja, ka pieteicēja ēdienkartes ir nosūtījusi (2014.gada

28.aprīļa tiesas sēdes audio protokola 49:41-49:54 minūte).

Lietā nav strīda, ka pieteicēja nespēja uzrādīt jebkādus iekšējās uzskaites dokumentus par preču izlietojumu. Par preču

izlietojuma uzskaites neesību ir liecinājusi arī pieteicējas bijusī darbiniece /pers. C/ (lietas 1.sējuma 117.-118.lapa).

Komercdarbība ir saistīta ar komersanta vairāk vai mazāk kontrolējamiem riskiem, kuru saprātīga mazināšana ir cieši

saistīta ar komercdarbības mērķu sasniegšanu kopumā. Parastas komercdarbības ietvaros komersants veic visus maksimāli

iespējamos un saprātīgos pasākumus kontrolējamo risku mazināšanai vai pilnīgai to novēršanai.

Pārdodot iegādāto produkciju tālāk tieši tādā pašā veidā (nepārstrādātu), komersants pirms preces pārdošanas var

tiešā veidā pārliecināties par tās esību nemainītā apjomā, to vienkārši pārskaitot. Gadījumos, kad iegādātā produkcija pirms

tālākas pārdošanas tiek pārstrādāta cita veida produkcijā, komersanta iespējas pārliecināties, vai daļa no tā iegādātās

produkcijas iekšējas preču aprites rezultātā nav pazudusi, ir tieši atkarīgas no komersanta ieviestajiem kontroles jeb riska

mazināšanas pasākumiem. Neesot šādiem riska mazināšanas pasākumiem komersants nevar izsekot, kurā preces aprites

posmā konkrētā prece ir pazudusi.

Pieteicēja saskaņā ar preču pavadzīmēm no SIA „SUN” iepirka produkciju lielā apjomā un lielā vērtībā (kopumā

69 442,56 euro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa). Tādējādi arī no pieteicējas būtu objektīvi sagaidāms, ka tā veiktu

iekšēju uzskaiti par iegādātās preces (tostarp arī saldētās mencu filejas) uzskaiti – cik un kurš ir šo preci paņēmis, uz kurieni

to ir aizvedis, cik ir izlietojis, cik un kurā vietā konkrētā prece ir uzglabāta utt.

Turklāt situācijā, kad ne visa iegādātā produkcija tika izlietota līguma ar pilnsabiedrību „Rīgas virtuve” izpildei, strīdus

darījumu pavadzīmēs norādīto preču izlietojuma uzskaite objektīvi būtu nepieciešama arī tam, lai pieteicēja spētu aprēķināt

izmaksas attiecībā uz katru pieteicējas sniegto pakalpojumu atsevišķi, proti, lai noteiktu katra pieteicējas sniegtā

pakalpojuma izmaksas un secīgi šī sniegtā pakalpojuma rentabilitāti.

Ņemot vērā iepriekš minēto, pieteicējas nespēja uzrādīt strīdus darījumu pavadzīmēs norādītās preces izlietojumu

kontekstā ar pārējiem šajā lietā konstatētajiem apstākļiem liecina, ka pieteicēja uzņēmumā radīti apstākļi, kuras ietvaros

iegādāto preču izsekojamība nav iespējama. Tas secīgi nemazina, bet vairo jau sprieduma konstatētās šaubas par strīdus

darījumu pavadzīmēs minēto preču esību arī /pers. B/ rīcībā.

[23] Papildus minētajiem apstākļiem šaubas par strīdus darījumu faktisku norisi un faktisku preču kustību šo darījumu

ietvaros rada arī darījumos iesaistīto personu pretrunīgi sniegtā informācija par attiecīgajiem darījumiem.

[23.1] Saskaņā ar preču piegādes pavadzīmēm SIA „SUN” ir piegādājusi pieteicējai vienā reizē no 2,145 līdz 2,315

tonnām saldētas mencu filejas (lietas pielikuma 103.-107.lapa), bet /pers. B/ tiesas sēdē liecināja, ka SIA „SUN”

pieteicējai vienā reizē piegādāja līdz pat 5 tonnām (lietas 1.sējuma 114.lapa). Ņemot vērā, ka saskaņā ar pavadzīmēm katru

S I A „SUN” veikto piegādi raksturoja gandrīz vienādi apstākļi (gandrīz vienādi apjomi, vienādas cenas, vienādi

transportēšanas apstākļi), ir maz ticams, ka /pers. B/, atsaucot atmiņā šādus faktiski notikušus darījumus, varētu kļūdīties

tik būtiski.

[23.2] Pretrunīgi ir arī pieteicējas sniegtie skaidrojumi par apsvērumiem strīdus pavadzīmēs norādītās preces vest tieši

uz /adrese A/, nevis uz pieteicējas rīcībā esošajām saldētavām /adrese B/, kur pieteicēja lielu daļu no saņemtajām precēm ir

aizvedusi jau drīzumā pēc šo preču saņemšanas.

N o /pers. E/ liecības secināms, ka SIA „SUN” bija jāpiegādā zivis noteiktā temperatūrā, proti, tām bija jābūt -18

grādus aukstām (sk. 2014.gada 28.aprīļa tiesas sēdes audio protokola 3:12-54:31 minūti). Ja pieteicējai šis apstāklis bija

nozīmīgs, tad objektīvi būtu sagaidāms, ka pieteicēja visu tā iegādes darījumu organizētu tā, lai šo nepieciešamo preču

kvalitāti saglabātu līdz pat attiecīgās preces tālākai izmantošanai.

Kā izriet no /pers. D/ sniegtajām liecībām saldētās mencu filejas /adrese A/ no speciāli aprīkotas mašīnas tika izkrautas

nevis citā speciāli aprīkotā automašīnā, nevis kādā pieteicējai esošā saldētavā, bet gan tur pat /adrese A/ (pie lifta) (lietas

1.sējuma 172.lapa). Ņemot vērā, ka preces izkraušana un tikai vēlāka šīs preces iekraušana atpakaļ citā transportlīdzeklī

aizņem zināmu laiku, šāda preču kustība apdraud pieteicējas preces kvalitāti.

Ņemot vērā, ka katra saldētās zivju produkcijas pārkraušana, ja tā nenotiek pietiekami strauji, apdraud iespēju

nodrošināt nepieciešamo zivju temperatūru, pirmšķietami loģiska būtu šīs produkcijas sākotnēja piegāde tieši uz pieteicēja

īrēto saldētavu, kur to var uzglabāt ilgstoši, bet tālāku šīs produkcijas transportēšana uz /adrese A/ organizēt tikai tādā

apjomā, kādā šo produkciju ir nepieciešams atkausēt ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanai konkrētajā laika periodā.

/pers. E/ tiesas sēdē, atbildot uz tiesas jautājumu, šādu piegādes kārtību ir skaidrojis ar to, ka zivis bija jāved uz /adrese

A/, jo nākamajā vai aiznākamajā dienā tās /adrese A/ bija jāgatavo (2014.gada 28.aprīļa tiesas sēdes audio protokola

46:52-47:24 un 51:55-52:35 minūte). Šāds skaidrojums gan neizskaidro darījuma dokumentos norādīto piegādes

kārtību, jo gadījumā, ja pieteicēja varēja organizēt preču pārvešanu no /adrese A/ uz /adrese B/, tad pieteicējai, organizējot

tieši tādu pašu transporta kustību (uz /adrese B/ un atpakaļ), nevajadzēja būt problēmām daļu no saņemtās produkcijas tajā

pašā dienā piegādāt arī otrā virzienā, proti, no /adrese B/ un /adrese A/.

Turklāt kontekstā ar /pers. E/ tiesas sēdē sniegto skaidrojumu tiesa vērš uzmanību uz 2011.gada 22.jūnija piegādi

(pavadzīme Nr. SUN 00041), jo 2011.gada 22.jūnijs ir pēdējā darba diena pirms četrām brīvdienām. Saskaņā ar pieteicēja

un pilnsabiedrības „Rīgas virtuve” noslēgtā līguma 3.1.6.apakšpunktu (lieta pielikuma 173.lapa) pieteicējai ēdiens bija

jāgatavo tikai darba dienās. Tādējādi 2011.gada 22.jūnija piegādei uz /adrese A/ trūkst jebkāda loģiska izskaidrojuma, jo

atbilstoši paša /pers. E/ skaidrojumam tiesas sēdē saldētās mencu filejas konkrētajā adresē nevarēja tikt uzglabātas piecas

dienas (2014.gada 28.aprīļa tiesas sēdes audio protokola 47:12-47:33 minūte).

Kasācijas sūdzībā par Administratīvās apgabaltiesas 2018.gada 27.septembra spriedumu pieteicēja papildus /pers. E/

tiesas sēdē sniegtajam skaidrojumam ir norādījusi, ka šāda piegādes kārtība tika organizēta tādēļ, ka /adrese B/ pieteicēja

tikai īrēja saldētavas, kurās pastāvīgi neuzturējās kāds no pieteicējas darbiniekiem (lietas 2.sējuma 53.lapa), taču arī šis

pieteicējas skaidrojums par pieteicējas apsvērumiem ir vērtējams kritiski. Pirmkārt, ja iemesls šādai preču piegādes kārtībai

(uz /adrese A/) būtu apstāklis, ka /adrese B/ visu laiku uz vietas neatradās kāds pieteicējas darbinieks, tad būtu sagaidāms,

ka /pers. E/ šādu apsvērumu būtu minējis, arī atbildot uz attiecīgu tiesas jautājumu tiesas sēdē. Otrkārt, no šī skaidrojuma

nav secināms, kādēļ pieteicēja ar SIA „SUN” pārstāvi vienkārši nevienojās par konkrētu laiku, kurā attiecīga piegāde notiks.

Šādā gadījumā pieteicēja uz tās saimnieciskās darbības veikšanas vietu /adrese B/ būtu varējusi nosūtītu darbinieku, kurš

var gan pieņemt SIA „SUN” piegādāto preci, gan nepieciešamajā apmērā to nogādāt tālāk uz vietām, kur šī prece konkrētajā

brīdī ir nepieciešama ēdienu pagatavošanai.

[23.3] Pretrunas ir konstatējamas arī skaidrojumos par pašu preču pieņemšanas kārtību. /pers. E/ tiesas sēdē liecināja,

ka saldētās zivis pieņēma /adrese A/ strādājošā šefpavāre (2014.gada 28.aprīļa tiesas sēdes audio protokola 50:50-51:40

minūte) un ka pārliecinoties par to, vai piegādātās zivis ir atbilstošā kvalitātē (ar atbilstošu temperatūru), šefpavāre varējusi

pārliecināties ar speciālu termometru (2014.gada 28.aprīļa tiesas sēdes audio protokola 53:10-54:30 minūte). Vienlaikus

n o /pers. C/ liecībām izriet, ka par piegādātās preces atbilstību neviens nav pārliecinājies. /pers. C/ ne tikai nav

pārliecinājusies par piegādāto zivju temperatūru, bet arī par piegādāto preču apjomu (lietas pielikuma 116.lapa).

Parakstot preču piegādes pavadzīmi, kurā ir norādīts konkrēts piegādāto preču daudzums, persona apliecina, ka tieši

šādā daudzumā preces ir pieņemtas. Apliecinājumam par saņemto preču daudzumu ir arī juridiskas sekas – uzņēmuma

iespējas izvirzīt pretenzijas par neatbilstošu piegādes apjomu pēc šāda apliecinājuma izsniegšanas varētu būt ievērojami

apgrūtinātas. Tādēļ parastas komercdarbības ietvaros komersanti to darbību organizē tā, lai piegādes atbilstība darījuma

nosacījumiem jau savlaicīgi tiktu rūpīgi pārbaudīta. Tā kā pieteicēja nav nodrošinājusi preču uzskaiti struktūrvienībā

(neskatoties uz konkrēto piegāžu lielo vērtību), no kā būtu iespējams izsekot preču izlietojumam, minētais apgabaltiesas

ieskatā liecina par pieteicējas tāda veida rīcību, kas vērsta uz to, lai darījumus padarītu neizsekojamus un nepārbaudāmus.

[23.4] /pers. E/ bija pieteicējas amatpersona laika periodā līdz 2011.gada 7.jūnijam, bet pieteicējas sadarbība ar

S I A „SUN” ir turpinājusies līdz pat 2011.gada novembrim (pēdējā piegāde 2011.gada 29.novembrī). Tādējādi būtu

sagaidāms, ka sadarbības koordinēšanu ar SIA „SUN” (par piegāžu nepieciešamību, piegāžu apjomu, cenu, piegādes laiku

un vietu) pieteicējas vārdā būtu veicis arī kāds cits pieteicējas pārstāvis.

Saskaņā ar lietā iegūto informāciju no 2011.gada 7.jūnija par pieteicējas valdes locekli kļuva /pers. G/, kurš 2013.gada

19.februāra paskaidrojumā ir norādījis, ka komunicēja ar /pers. B/ (lietas pielikuma 97.lapa). Vienlaikus /pers. B/,

raksturojot tā sadarbību ar pieteicēju, ir minējis sadarbību tikai ar /pers. E/ (lietas pielikuma 148.lapa). Maz ticams, ka

/pers. B/ varētu aizmirst par nepilnu 6 mēnešus ilgu (no 2011.gad 07.jūnija līdz 2011.gada 29.novembrim) notikušu

komunikāciju ar /pers. G/, ja tās ietvaros tik tiešām būtu apspriests gan nepieciešamo preču apjoms, gan cena, gan piegādes

vieta, laiks un citi darījuma norisē būtiski jautājumi.

[24] Apgabaltiesas ieskatā pamats atzīt, ka nodokļu maksātājam vajadzēja zināt, ka deklarētie darījumi ir saistāmi ar

pievienotās vērtības nodokļa nemaksāšanas shēmu, ir tādā gadījumā, ja, veicot saprātīgus pasākumus, pārliecinoties par

darījuma partneri un ievērojot darījuma norisē saprātīgu rūpību, nodokļu maksātājam būtu bijis jāsaprot, ka darījums

nenotiek ar konkrēto attaisnojuma dokumentā norādīto darījumu partneri (Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada

30.aprīļa sprieduma lietā Nr.A42857709 12.2.punkts (saistībā ar šo spriedumu Senāts ar 2013.gada 6.augusta

lēmumu Nr.SKA-739/2013 atteicies rosināt kasācijas tiesvedību, jo atzinis, ka nav šaubu par apgabaltiesas sprieduma

tiesiskumu un pareizību)).

Kā atzinis Senāts, ja nodokļu maksātājs saistībā ar darījumu norisi demonstrē vienaldzību vai pārmērīgu paļaušanos uz

izpildītāju, tas pamatoti var tikt vērtēts kritiski (Senāta 2014.gada 11.septembra lēmums lietā Nr.SKA-522/2014).

[25] Kā izriet no pieteicējas amatpersonas /pers. E/ paskaidrojumiem, pieteicējai vajadzēja lētas zivis, tādēļ viņš ir

zvanījis daudziem, arī /pers. B/. Toreiz /pers. B/ piedāvāja lētāko cenu mencu filejai. Prasīts tika personīgi /pers. B/ nevis

viņam kā kāda konkrēta uzņēmuma pārstāvim. Kad notika vienošanās, nav iedziļinājies, ar kādu firmu līgums slēgts, tas

viņam neinteresēja. Tika pārbaudīta tikai pievienotās vērtības nodokļa maksātāja reģistra kopija. SIA „SUN” nodrošināja

pieteicēju ar mencu filejām.

Savukārt pieteicēja pārstāvis pirmās instances tiesas sēdē, atbildot uz atbildētāja pārstāves jautājumu, kā izveidojās

pieteicējai sadarbība ar SIA „SUN”, ir paskaidrojis, ka pieteicējas valdes loceklis /pers. E/ bija pazīstams ar /pers. B/, kurš

pieteicās piegādāt zivis. Veicot darījumus ar SIA „SUN”, pieteicēja pārbaudīja, ka tā ir Uzņēmumu reģistrā reģistrēta,

pievienotās vērtības nodokļa reģistrā, kā arī vai pilnvaras atļauj rīkoties uzņēmuma vārdā. Uz atbildētāja jautājumu, vai

/pers. B/ ilgstoši darbojās šādā statusā, atbildēja, ka /pers. B/ ilgstoši darbojās zivju biznesā, iespējams, ka pārstāvējis arī

citas kompānijas (lietas 1.sējuma 111.lapa ). Apelācijas un kasācijas sūdzībā pieteicēja norāda, ka tā pārliecinājās, ka SIA

„SUN” ir komercreģistrā reģistrēta komercsabiedrība, ka tā ir ar pievienotās vērtības nodokli apliekama persona, kā arī

pārliecinājās par SIA „SUN” amatpersonas /pers. A/ tiesībām pārstāvēt sabiedrību, slēgt darījumus un parakstīt darījumu

apliecinošus un grāmatvedības dokumentus, t.sk., pilnvaras. Pie šādiem apstākļiem, kad /pers. B/ pieteicējas amatpersonai

/pers. E/, veicot darījumus, uzrādīja SIA „SUN” izsniegtu pilnvaru, SIA „Zītari LZ” nebija būtiski, kādu amatu ieņem SIA

„SUN”, jo darījumi tika veikti uz pilnvaras pamata.

Visupirms apgabaltiesa konstatē pretrunas, kurš bija iniciators sadarbībai. Pieteicējas bijusī amatpersona /pers. E/

nepārliecinājās par /pers. B/ pilnvarām pārstāvēt SIA „SUN”, /pers. B/ neliecināja, ka pirms līguma noslēgšanas vai strīdus

darījumu laikā /pers. B/ uzrādīja pilnvaru. Turklāt, kā izriet no /pers. E/ liecības, viņu neinteresēja, ar kādu firmu līgums

slēgts, kas visticamāk nozīmē arī to, ka viņam neinteresēja, kādu uzņēmumu /pers. B/ pārstāv un vai vispār kādu uzņēmumu

pārstāv (varēja arī nepārstāvēt, bet, lai būtu uzņēmums PVN reģistrā), jo tika pārbaudīta tikai pievienotās vērtības nodokļa

maksātāja reģistra kopija. Tā kā pieteicējai bija zināms, ka /pers. B/, iespējams, pārstāv dažādus uzņēmumus, tad nav

izskaidrojams, kāpēc /pers. E/ nepārliecinājās, kādu konkrētu uzņēmumu /pers. B/ pārstāv. Tā kā pieteicējas pārstāvis /pers.

E/ to nav darījis, tad visticamāk viņš zināja, ka faktiski prece netiks piegādāta (ne SIA „SUN”, ne /pers. B/), bet notiks tikai

dokumentu noformēšana (tiks noformēti dokumenti par faktiski neesošiem darījumiem), jo pretējā gadījumā nevar izskaidrot

lietā konstatētos apstākļus – struktūrvienībā nav veikta preču uzskaite un nav iespējams izsekot preču kustībai no vienas

pieteicējas struktūrvienības uz citu (arī iekšējo pārvadājumu dokumentu trūkums transportēšanu no struktūrvienības uz

struktūrvienību); nav identificējams konkrēts maršruts, atsevišķos gadījumos nesakrīt rēķinos norādītie dati par nobraukto

attālumu ar ceļazīmēs norādītajiem datiem; pieteicējas grāmatvedībā ieraksti nav veikti rēķinu noformēšanas datumos, kā arī

lietā konstatētās pretrunas un neatbilstības par darījuma faktiskajiem apstākļiem.

Apgabaltiesa nepiešķir ticamību apelācijas un kasācijas sūdzībā norādītajam, ka /pers. E/ ir pābaudījis SIA „SUN”

pārstāvības tiesības Uzņēmumu reģistrā, jo pretējā gadījumā viņš būtu konstatējis, ka SIA „SUN” amatpersona ir /pers. A/

un k a /pers. B/ nav tiesīgs pārstāvēt SIA „SUN. Tādēļ viņam visticamāk rastos jautājumi /pers. B/ par pārstāvības

tiesībām. Tā kā pieteicēja to nav darījusi, bet vieglprātīgi paļāvusies, ka /pers. B/ pārstāv SIA „SUN”, tad šāda uzticēšanās

apgabaltiesas ieskatā ir izskaidrojama ar iepriekš norādīto iemeslu, kas konkrētajā gadījumā ir novedis pie tā, ka pieteicējai

tiek liegtas priekšnodokļa atskaitījuma tiesības. Apgabaltiesa ņem vērā, ka /pers. E/ /pers. B/ iepriekš bija zināms un ir labi

pazīstams, bet tas neattaisno pieteicējas pienākumu publiskajos reģistros pārliecināties par SIA „SUN” pārstāvības

tiesībām. Konkrētajā gadījumā, kā tas izriet no lietas faktiskajiem apstākļiem kopumā, savstarpējā pazīšanās ir atvieglojusi

neesošu darījumu noformēšanu.

[26] Senāta 2019.gada 5.septembra spriedumā šajā lietā ir norādīts, ka nodokļu maksātāja iesaiste, respektīvi, vai

nodokļu maksātājs zināja (viņam bija jāzina) par tā darījumu iesaisti krāpšanā, ir tāds secinājums, ko tiesa var izdarīt,

kopsakarā vērtējot visus darījuma noslēgšanas apstākļus. Jebkurš atsevišķi skatīts pierādījums vai pierādīts atsevišķs fakts

parasti nebūs pietiekams secinājuma izdarīšanai par nodokļu maksātāja iesaisti krāpšanā, bet par šādu iesaisti parasti liecina

viss darījuma konteksts – kontaktu nodibināšana (esība) ar darījumu partneri, izpēte vai, tieši otrādi, tās neesība attiecībā

uz darījumu partnera uzticamību un spējām izpildīt līgumu, darījuma noslēgšana, izpildes kārtība, kvalitātes kontrole,

savstarpējo kontaktu uzturēšanas veids, ierastajai attiecīgās nozares komercpraksei netipiskas detaļas utt. Katrā konkrētā

gadījumā šo apstākļu kopums var būt atšķirīgs, taču ir būtiski visus apstākļus skatīt kopsakarā un novērtēt kopējo ainu

(Senāta 2019.gada 5.septembra sprieduma lietā SKA-864/2019 (A420462813) 13.punkts).

Izvērtējot visus šajā lietā konstatētos apstākļus kopumā, apgabaltiesa secina, ka strīdus darījumi starp SIA „SUN” un

pieteicēju faktiski nav notikuši. Turklāt tie nav notikuši nedz ar SIA „SUN” formālo amatpersonu /pers. A/, nedz ar šīs

sabiedrības faktisko koordinatoru /pers. B/. Atsevišķi ar strīdus darījumiem saistītie apstākļi faktiski notikušas preču

piegādes gadījumā vispār nav izskaidrojami, bet pārējās ar deklarēto darījumu norisi saistītās nepilnības, lai arī katra

atsevišķi varētu tikt vairāk vai mazāk izskaidrota, kopumā tomēr pārliecinoši norāda uz šo darījumu faktisku neesību.

Ņemot vērā, ka pieteicēja strīdus pavadzīmēs norādītās saldētās mencu filejas faktiski nav saņēmusi nedz no

SIA „SUN”, nedz no /pers. B/ atsevišķi, pieteicēja nevarēja nezināt, ka tā noformē darījumu dokumentus par faktiski

neesošiem darījumiem. Tādējādi, deklarējot minētos darījumus kā faktiski notikušus, pieteicēja nevarēja nezināt, ka tā gūst

nepamatotas fiskālas priekšrocības atskaitāmā priekšnodokļa veidā. Līdz ar to ir konstatējams no tiesību normām

izrietošais un Senāta judikatūrā nostiprinātais pamats priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību ierobežošanai.

[27] Ņemot vērā norādīto, dienests pamatoti secināja, ka SIA ,,SUN” vārdā noformētie rēķini satur nepatiesu

informāciju un saskaņā ar likumu „Par grāmatvedību” 2. un 7.panta nosacījumiem nav atzīstami par attaisnojuma

dokumentiem ierakstu veikšanai grāmatvedības reģistros, kā arī par pievienotās vērtības nodokļa rēķinu, atbilstoši kuram

atskaitāms priekšnodoklis.

Tādējādi dienests pamatoti un atbilstoši likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punkta

nosacījumiem ierobežojis pieteicējas tiesības veikt priekšnodokļa atskaitījumus par deklarētajiem darījumiem ar

SIA ,,SUN” un pamatoti papildus nomaksai budžetā aprēķināja pievienotās vērtības nodokli 15 277,38 latus, kā arī

pamatoti, ievērojot likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otrās daļas, 32.panta pirmās un piektās daļas

nosacījumus, aprēķināja nokavējuma naudu 3745,97 latus un soda naudu 4583,22 latus.

[28] Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka dienests ir veicis korekcijas arī pieteicējas uzņēmumu ienākuma nodokļa

aprēķinā.

Pārbaudot pārsūdzēto lēmumu šajā daļā, Administratīvā apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.

Saskaņā ar Gada pārskatu likuma 4.panta trešo daļu gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par

sabiedrības līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu. Šā likuma 22.panta pirmā

daļa secīgi noteic, ka šā likuma 12. un 14.panta postenī „Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas” parāda neto

apgrozījuma gūšanai izlietotās produkcijas, preču vai pakalpojumu izmaksas ražošanas vai iegādes pašizmaksā.

Savukārt likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 4.panta pirmajā daļā noteikts, ka nodokļa maksātāja apliekamais

ienākums ir saskaņā ar Gada pārskatu likuma 11. un 12.pantu sastādītā maksātāja gada pārskata peļņas vai zaudējumu

aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas, kas ir attiecīgi

palielināts vai samazināts par to izdevumu vai izdevumu daļas summu, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko

darbību, un par to zaudējumu summu, kurus radījusi maksātājam piederošo vai tā lietošanā esošo sociālās infrastruktūras

objektu uzturēšana. Apliekamais ienākums tiek koriģēts (grozīts) saskaņā ar šo likumu.

Izvērtējot minētās tiesību normas, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka, lai atbilstoši minētajām normām darījumu

vērtību varētu iekļaut uzņēmuma ražošanas izmaksās, nepieciešams konstatēt, ka šie darījumi ir faktiski notikuši tieši ar

rēķinā norādīto sabiedrību.

Vienlaikus administratīvo tiesu judikatūrā atzīts, ka gan uzņēmumu ienākuma nodokļa, gan pievienotās vērtības

nodokļa aprēķinā tiek ņemti vērā vieni un tie paši attaisnojuma dokumenti. Abos gadījumos būtiska nozīme ir tam, vai

persona darījuma rezultātā ir saņēmusi preces (pakalpojumus), ko tā izmantojusi savas saimnieciskās darbības

nodrošināšanā. Nodokļu sistēmas sekmīgā funkcionēšanā un krāpniecības novēršanā nav pamata attiecībā uz katru nodokli

par vieniem un tiem pašiem darījumiem piemērot atšķirīgus kritērijus, ja vien tam nav no nodokļa būtības izrietošs objektīvs

pamats. Tādēļ arī uz uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinu, nosakot saimnieciskās darbības izmaksās iekļaujamos

izdevumus, ir attiecināma tāda pati pieeja, kāda attīstīta Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā. Proti, ja tiesai ir pamats

apšaubīt, vai pieteicēja darījumu partneris varēja izpildīt konkrēto darījumu, ir jānoskaidro, vai pieteicējs ir iesaistījies

krāpšanā ar nodokļiem (vai pieteicējs par to zināja vai tam vajadzēja zināt) (Senāta 2013.gada 12.jūnija sprieduma lietā

Nr.SKA-21/2013 19.punkts).

Tātad, lai veiktu attiecīgās korekcijas uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinā, nepieciešams konstatēt tos pašus

apstākļus, kas pārbaudāmi, vērtējot priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības.

Tā kā Administratīvā apgabaltiesa atzina par pamatotu dienesta secinājumu, ka pieteicēja preces nav saņēmusi tieši no

SIA „SUN” (arī no /pers. B/) un pieteicēja par to zināja, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējai pamatoti

samazinātas 2011.gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītās pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas par 69 443

latiem, palielināts apliekamais ienākums, kā arī noteikts iepriekšējo taksācijas periodu nesegto zaudējumu samazinājums

34 333 latu apmērā. Attiecīgi dienests pamatoti saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta pirmo daļu,

4.panta pirmo daļu, 26.panta pirmo daļu, likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otro daļu, 32.panta pirmo un piekto

daļu papildus nomaksai budžetā aprēķināja uzņēmumu ienākuma nodokli 5267 latus, soda naudu 1580,10 latus un

nokavējuma naudu 292,54 latus.

Pārbaudot soda naudu aprēķinu, apgabaltiesa nesaskata, ka tās būtu nesamērīgas. Tāpat apgabaltiesa nekonstatē

kļūdas nokavējuma naudu aprēķinā nedz saistībā ar laika periodu, nedz apmēru.

[29] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums pamatā ir pareizs.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt SIA „Zītari LZ” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2013.gada 23.augusta lēmuma Nr. 22.8/L-20547

atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente S.Kanenberga

Tiesneses I.Meldere

A.Šteinberga