Court dismissed appeal and allowed claim for damages due to defendant's failure to prove lawful use of funds.

Lietas Nr. C30757612

Lietas arhīva Nr. CA-1078-15/31

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 31.augustā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese A.Veita,

tiesneses: S.Vamža, M.Zelmene,

ar tiesas sēžu sekretāru M.Malojlo, tulci S.Pronckuti,

piedaloties zvērinātam advokātam N.Grigalam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “/Nosaukums A/” prasībā pret /pers. A/ par zaudējumu piedziņu sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību par

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 28.oktobra spriedumu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014.gada 28.oktobra spriedumu apmierināta SIA “/Nosaukums A/” (turpmāk arī prasītāja)

prasība pret /pers. A/ (turpmāk arī atbildētājs) par zaudējumu piedziņu. No atbildētāja par labu prasītājai piedzīti zaudējumi 19 246,49 EUR, valsts

nodeva 716,62 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR, pavisam kopā 19 967,81 EUR.

Tiesa konstatējusi šādus lietas faktiskos apstākļus.

2011.gada 12.septembrī komercreģistrā reģistrēts uzņēmums SIA “/Nosaukums A/”, kura vienīgais dalībnieks ir /pers. B/ (/pers. B/).

Lietā nav strīda par to, ka laika posmā no 2011.gada 12.septembra līdz 2012.gada 11.septembrim atbildētājs bijis prasītājas valdes loceklis ar

tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi.

Ar 2011.gada 12.septembra juridiskās personas pieteikumu maksājumu kartes izsniegšanai un apkalpošanai pierādīts fakts, ka valsts AS “Latvijas

Hipotēku un zemes banka” izsniegusi Mastercard Gold maksājumu karti prasītājas kartes lietotājam /pers. A/, kurš saskaņā ar noteikumu 8.3.punktu

uzņēmies atbildēt par visiem ar karti veiktajiem karšu darījumiem.

Atbildētājs laika periodā no 2011.gada 8.novembra līdz 2011.gada 15.decembrim no prasītājas norēķinu konta Nr./konta numurs/ izņēmis skaidru

naudu 5 816,50 EUR apmērā.

Savukārt, laika periodā no 2011.gada 13.septembra līdz 2012.gada 20.aprīlim atbildētājs no prasītājas norēķinu konta Nr./konta numurs/, kas

atvērts valsts AS “Latvijas Hipotēku un zemes banka”, izņēmis skaidru naudu un izmantojis prasītāja naudas līdzekļus norēķinu kontā 21 535,34 Ls

apmērā.

Prasītāja konstatējusi, ka 12 096,69 Ls tā izmantojusi savām vajadzībām, bet par atlikušo summu 9 438,65 Ls attaisnojošu dokumentu nav.

Tiesa lietas izskatīšanas gaitā secinājusi, ka atbildētājs nav pierādījis naudas līdzekļu saņemšanas pamatotību vai naudas līdzekļu izlietojumu

prasītājas labā 19 246,49 EUR apmērā.

Atsaucoties uz Civillikuma 1770., 1779. un 2389.pantu, tiesa atzinusi, ka atbildētājam ir jāspēj pierādīt, ka saņemtajiem maksājumiem pastāv

likumīgs vai līgumisks pamats. Iepriekš norādīto atbildētājs nav ievērojis, jo šādus pierādījumi tiesā nav iesniegti. Tāpat atbildētājs, neskatoties uz

paskaidrojumos norādītajām ziņām, proti, ka visas darbības veiktas pamatojoties uz /pers. B/ rīkojumiem, arī tam pierādījumus nav iesniedzis. Lūgums

pieaicināt konkrētus lieciniekus, kā arī lūgums par ekspertīzes nozīmēšanu lietā par finanšu audita veikšanu pieteikti netika.

Tiesa arī konstatējusi, ka atbildētājs nav norādījis un lietas materiālos nav pierādījumu, kas, pretēji atbildētāja iebildumiem, apliecinātu viņa

pienākuma izpildi un atbilstošu dokumentu, kas apliecina saņemto naudas līdzekļu izmantošanu sabiedrības vajadzībām, iesniegšanu grāmatvedībai.

Atbildētājs nav norādījis uz tādu apstākļu esamību, kas, atbilstoši Komerclikuma 169.panta trešajai daļai, būtu par pamatu viņa atbrīvošanai no

likumā noteiktās atbildības. Šī tiesību norma noteic, ka pienākums pierādīt, ka valdes loceklis rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, ir pašam valdes

loceklim.

Ņemot vērā to, ka ar iepriekš norādīto lietā pierādīts, ka prasītājai ir nodarīts zaudējums, proti, konstatēta atbildētāja kā prasītājas valdes locekļa

rīcība un cēloņsakarība starp šo rīcību un prasītājai nodarītajiem zaudējumiem, tiesa atzinusi, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami zaudējumi

19 246,49 EUR.

Tiesa arī atzinusi, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi – par valsts nodevas

samaksu, iesniedzot prasību, 716,62 EUR apmērā, bet saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.pantu – izdevumi, kas prasītājai radušies sakarā ar lietas

izskatīšanu, 4,70 EUR apmērā.

Apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu iesniedzis atbildētājs /pers. A/, lūdzot atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

2014.gada 28.oktobra spriedumu.

Apelācijas sūdzībā norādīti šādi argumenti sprieduma nepareizībai.

Visi darījumi, ko atbildētājs veicis kā prasītājas valdes loceklis, izpildīti pēc /pers. B/ rīkojuma vai saskaņojot ar viņu. Neskatoties uz atbildētāja

lūgumiem, finanšu darbības audits nav ticis veikts un atbildētāja darbība nav tikusi pārbaudīta.

Prasītāja nevar apgalvot, ka grāmatvedībā pietrūkst maksājumu pierādošo dokumentu, un nevar prasīt no atbildētāja zaudējumu atlīdzināšanu, jo

šajā laika posmā arī /pers. B/ bijušas visas tiesības un iespējas rīkoties ar prasītājas līdzekļiem, tostarp, viņa rīcībā bijusi prasītājas bankas karte.

Prasībā nav tikuši ņemti vērā /pers. B/ īpašuma apkalpošanas izdevumi, izdevumi par mājas /adrese/, kapitālo remontu, mēbeļu, sadzīves tehnikas

iegādi uzstādīšanai mājā, mājas turpmāku izīrēšanu, kā arī izdevumi mājas /adrese/, kapitālo remontu. Tāpat nav ņemts vērā, cik daudz personīgo līdzekļu

atbildētājs ieguldījis prasītājas kontā.

Pirkumi, kas nav tikuši saistīti ar saimniecisko darbību, veikti /pers. B/ personīgajām vajadzībām un pēc viņa rīkojuma, turklāt, šim apgalvojumam ir

liecinieki, kurus nepieciešamības gadījumā var uzaicināt uz tiesas sēdi.

/pers. B/ atteicies patstāvīgi slēgt darījumus un pavēlējis, lai to izpilda atbildētājs. Visi darījumu attaisnojoši dokumenti iesniegti prasītājas

grāmatvedībā, taču, ņemot vērā to, ka atbildētājs vairs nav SIA “/Nosaukums A/” valdes loceklis, viņam nav piekļuves tās grāmatvedībai, lai pārbaudīti

dokumentu reālu esamību un iegrāmatošanu.

Apelācijas instances tiesas sēdē atbildētājs – apelācijas sūdzības iesniedzējs /pers. A/ prasību par zaudējumu piedziņu neatzina. Apelācijas sūdzību

uzturēja saskaņā ar tajā norādītajiem argumentiem.

Prasītājas SIA “/Nosaukums A/” pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Nauris Grigals apelācijas sūdzību neatzina. Uzturēja prasību redakcijā,

kas tiesā iesniegta 2014.gada 15.aprīlī, saskaņā ar tajā norādītajiem argumentiem.

Motīvu daļa

Noklausījusies atbildētāja un prasītājas pilnvarotā pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē un novērtējusi tos kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida

pierādījumiem, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un prasība ir apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu un 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar

apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā, un nepārbauda pirmās instances tiesas konstatētos faktus, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Savukārt, saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu: (..) ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākas instances tiesas sprieduma motivācijai.

Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos apstākļus un devusi tiem pareizu juridisko novērtējumu,

kā arī objektīvi un vispusīgi novērtējusi iesniegtos pierādījumus.

Tādējādi atzīstams, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, un tā kā nav pamata pārvērtēt

pirmās instances tiesas secinājumus, tad, atbilstoši Civilprocesa likuma 432.panta piektās daļas noteikumiem, Civillietu tiesu kolēģija, pievienojoties pirmās

instances tiesas sprieduma motivācijai, tajā norādītos apsvērumus neatkārto.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamata savus prasījumus vai iebildumus. (..)

Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt, Civilprocesa likuma 104.panta pirmajā daļā noteikts, ka pušu un trešo personu paskaidrojumi, kuri ietver ziņas par faktiem, uz kuriem

pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi.

Apelācijas instances tiesa atzīst, ka /pers. A/ apelācijas sūdzībā izteiktos argumentus par to, ka visas ar sabiedrības naudas līdzekļu izlietojumu

saistītās darbības veiktas atbilstoši valdes priekšsēdētāja /pers. B/ rīkojumiem un ka viņš nodevis sabiedrības grāmatvedībā visus naudas līdzekļu

izlietojumu apstiprinošus dokumentus, Civilprocesa likuma 104.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā nav pierādījis.

Jau pirmās instances tiesa savā spriedumā ir norādījusi, ka pierādījumi šādiem apstākļiem nav iesniegti, nav lūgts nopratināt kā lieciniekus kādas

konkrētas personas, nav pieteikts lūgums noteikt lietā tiesu grāmatvedības ekspertīzi.

Izsakot iebildumus pirmās instances tiesas spriedumam, atbildētājs arī savā apelācijas sūdzībā attiecīgus lūgumus nav pieteicis un nav arī norādījis uz

kādu konkrētu pierādījumu esamību, kas viņa apgalvojumus varētu pierādīt. Uz tādiem netika norādīts arī apelācijas instances tiesas sēdē.

Savukārt, pēc /pers. A/ lūguma apelācijas instances tiesas pieprasītās /pers. B/ izsniegtās pilnvaras /pers. A/ (lietas 2.sējuma 114.-122.lapa) pierāda

vien to, ka /pers. B/ kā fiziska persona savu lietu vešanai un pārzināšanai izdevis vairākas pilnvaras /pers. A/ ar ļoti plašu tiesību loku, taču šis apstāklis

pats par sevi nepierāda, ka atbildētājs ar sabiedrības naudas līdzekļiem rīkojies tikai /pers. B/ uzdevumā.

Par nepamatotu tiesu kolēģija atzīst apelācijas sūdzības argumentu, ka strīdus laika periodā sabiedrības valdes priekšsēdētājs bijis arī /pers. B/, un

viņam bijušas visas tiesības un iespējas rīkoties ar prasītājas līdzekļiem, tostarp, viņa rīcībā bijusi prasītājas bankas karte.

Šim faktam pašam par sevi nav izšķirošas nozīmes, jo atbilstoši Komerclikuma 169.panta otrajai daļai valdes un padomes locekļi solidāri atbild par

zaudējumiem, ko tie nodarījuši sabiedrībai, un no SIA “/Nosaukums A/” 2012.gada 24.septembra vienīgā dalībnieka lēmuma (lietas 1.sējuma 243.lapa)

izriet, ka sabiedrības prasību par zaudējumu atlīdzināšanu dalībnieks Komerclikuma 172.panta kārtībā izvēlējies celt pret /pers. A/.

No Civillikuma 1682.pantā noteiktā izriet, ka katru kopparādnieku jeb solidāri saistīto var piespiest izpildīt visu saistību, un viņa izpildījums

atsvabina pārējos no viņu saistības, bet 1683.pants noteic, ka kreditors var pēc sava ieskata prasīt visas saistības izpildījumu no visiem vai tikai no dažiem

kopkreditoriem, vai arī tikai no viena (..).

Savukārt, saskaņā ar Civillikuma 1686.pantu kopparādnieks, kas apmierinājis kreditoru, var prasīt no pārējiem atbilstošu atlīdzību, ja tam nav

sevišķu šķēršļu.

No minētā izriet, ka pēc kreditora prasījuma apmierināšanas, solidārajam parādniekam, par kādu izskatāmās lietas ietvaros atzīstams /pers. A/, nav

šķēršļu atprasīt atbilstošu atlīdzību no kopparādnieka, un “..kopparādnieku savstarpējie norēķini pēc kreditoru apmierināšanas izdarāmi pēc vienādu daļu

principa, ja no apstākļiem neizriet citāds sadalījums (..)” (sk. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri: Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru

kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. – R.: Mans Īpašums, 1998, 170., 171.lpp.).

Nepamatots, tiesu kolēģijas ieskatā, ir arī apelācijas sūdzības arguments, ka prasībā nav tikuši ņemti vērā /pers. B/ īpašuma apkalpošanas izdevumi,

izdevumi par mājas /adrese/, kapitālo remontu, mēbeļu, sadzīves tehnikas iegādi uzstādīšanai mājā, mājas turpmāku izīrēšanu, kā arī izdevumi mājas

/adrese/, kapitālo remontu, kā arī tas, cik daudz personīgo līdzekļu atbildētājs ieguldījis prasītājas kontā.

Ja arī atbildētājam un /pers. B/ kā fiziskai personai bijušās kādas vienošanās par pēdējā īpašuma apsaimniekošanu un labiekārtošanu, tas nevar būt

par pamatu tam, lai šīs darbības veiktu par sabiedrības līdzekļiem. Jautājums par atbildētāja un /pers. B/ savstarpējām darījuma tiesiskajām attiecībām nav

šīs lietas izskatīšanas priekšmets.

Turklāt Komerclikuma 169.panta pirmā daļa noteic, ka valdes un padomes loceklim savu pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam,

līdz ar ko nav pamatots un vērā ņemams arī apelācijas sūdzībā norādītais arguments, ka /pers. B/ atteicies patstāvīgi slēgt darījumus un pavēlējis, lai to

izpilda atbildētājs.

Šajā ziņā jāuzver, ka ikviena valdes locekļa, kurš piekritis pildīt minēto amatu, primārais pienākums ir nodrošināt kapitālsabiedrības darbības

atbilstību normatīvo aktu prasībām. Ja valdes loceklim rodas šaubas par cita valdes locekļa rīcības tiesiskumu, tad viņš nedrīkst ar to samierināties. Gluži

pretēji, tā kā valde vada sabiedrību kopīgi, katram valdes loceklim ir jāpārrauga pārējo valdes locekļu darbība, un, konstatējot nelikumības, attiecīgi

jāreaģē piemēram, jāatsakās pildīt rīkojumus, kuru tiesiskums izraisa pamatotas aizdomas (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada

12.novembra spriedumu lietā Nr.SKC-676/2014).

Ievērojot iepriekš norādīto un pirmās instances tiesas spriedumā konstatētos faktus un to juridisko novērtējumu, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka

prasītājas prasība ir apmierināma, piedzenot no atbildētāja par labu prasītājai zaudējumus 19 246,49 EUR apmērā.

Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa ir vispusīgi un objektīvi pārbaudījusi lietā iesniegtos pierādījumus, juridiski pareizi novērtējusi

lietas faktiskos apstākļus un pamatoti taisījusi spriedumu par prasības apmierināšanu. Apelācijas sūdzībā norādītie argumenti apstiprinājumu nav guvuši.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Līdz ar to, apmierinot prasību, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama tās samaksātā valsts nodeva par prasības pieteikuma iesniegšanu

503,64 Ls jeb 716,62 EUR (lietas 1.sējuma 10.lapa), valsts nodeva par pieteikumu par prasības nodrošināšanu iesniegšanu 106,82 Ls jeb 151,99 EUR

(lietas 1.sējuma 11.lapa), 99,84 EUR (lietas 2.sējuma 61.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 Ls jeb 4,70 EUR (lietas 1.sējuma 12.lapa).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta jēgai un būtībai, no atbildētāja valsts ienākumos piedzenami iepriekš nesamaksātie tiesas izdevumi, proti, ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu.

Kā izriet no lietas materiāliem (lietas 1.sējuma 2.lapa, lietas 2.sējuma 1b.lapa), Tiesu informācijas sistēmas pavēstu uzziņas un atbilstoši pasta iestāžu

noteiktajiem tarifiem, kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi pirmās un apelācijas instances tiesā šajā lietā ir 20,83 EUR.

Tā kā prasītāja pie prasības pieteikuma samaksājusi šos izdevumus 4,70 EUR apmērā (lietas 1.sējuma 12.lapa), nesamaksātā izdevumu daļa, kas

piedzenama no atbildētāja valsts ienākumos, ir 16,13 EUR (20,83 – 4,70 = 16,13).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš – desmit dienas no sprieduma spēkā

stāšanās

dienas.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 204.1 un 432.pantu Civillietu tiesu kolēģija

n o s p r i e d a:

apmierināt SIA “/Nosaukums A/” prasību pret /pers. A/ par zaudējumu piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, zaudējumus

19 246,49 EUR un tiesas izdevumus 973,15 EUR, kopā 20 219,64 EUR (divdesmit tūkstošus divi simti deviņpadsmit euro,

64 centus), nosakot, ka piedzītās naudas summa samaksa veicama AS “Swedbank” kontā /konta numurs/.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 16,13 EUR (sešpadsmit euro, 13

centus), nosakot, ka maksājuma dokuments par šo izdevumu samaksu valsts ienākumos tiem paredzētajā kontā sprieduma labprātīgas izpildes gadījumā

iesniedzams Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas kancelejā.

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Civillietu departamentā 30 dienu laikā no pilna sprieduma sagatavošanas dienas,

iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Pilns spriedums sagatavots 2015.gada 14.septembrī.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese A.Veita

Tiesnese M.Zelmene

Tiesnese S.Vamža