Court imposes 20 EUR fine for failure to appear at police station and violation of police control restrictions.

ECLI:LV:RIRT:2018:0214.133021318.1.S

Lietas Nr.133021318

Nr. 1-0213-18/26

SPRIEDUMS

Jūrmalā, 2018.gada 14.februārī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese G.Lapiņa,

ar tiesas sēdes sekretāri G.Kamenskihu,

izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, dzīvesvieta /adrese A/, deklarētā

dzīvesvieta /adrese B/, saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.panta,

konstatēja

2018.gada 23.janvārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore Karina Vilciena sastādīja

administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC319050, kurā norādīts, ka 2018.gada 23.janvārī plkst.10.30, /pers. A/ nav ieradies Valsts policijas Rīgas

reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirknī pēc pavēstes paskaidrojuma sniegšanai par papildsoda – policijas kontroles noteikumu pārkāpumiem. /pers. A/ nav

ieradies uz reģistrāciju policijas iecirknī kopš 2017.gada 29.novembra, kā arī 2018.gada 10.janvārī plkst.23.47, neatradās pēc savas dzīvesvietas, tāpat

nav atgriezies uz Latviju no Vācijas pēc atļaujas derīguma termiņa izbeigšanās, tas ir, 2017.gada 16.decembrī, līdz ar ko ir pārkāpis lēmuma “Par policijas

kontroles ierobežojumu piemērošanu” punktus Nr.1.1., 1.3. un 1.4. Ar savām darbībām /pers. A/ tīši pārkāpa papildsoda – policijas kontrole,

nosacījumus. Protokolā norādīts, ka atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā – LAPK) 177.pantā.

Uz lietas izskatīšanu /pers. A/ ieradās, savu vainu izdarītajā pārkāpumā atzina. Paskaidroja, ka tikai vakar atgriezies Latvijā, nav atzīmējies Valsts

policijā. Vācijā ilgāk palika, jo neizmaksāja algu. Ir informēts par policijas kontroles tiesībām un pienākumiem.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirknim tika paziņots par tiesas sēdes vietu un laiku likumā noteiktajā kārtībā. Iesniegumi vai

lūgumi lietā nav saņemti.

Tiesa atzīst, ka lietu var izskatīt bez iestādes pārstāvja klātbūtnes.

Noklausījusies /pers. A/paskaidrojumus un pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka ir pamats /pers. A/ vainas konstatācijai un saukšanai pie

administratīvās atbildības pēc LAPK 177.panta.

Saskaņā ar LAPK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Tiesa, pārbaudot lietas materiālus, atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pēc LAPK 177.panta ir pierādīta ar administratīvā

pārkāpuma protokolam pievienotajiem dokumentiem:

ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2009.gada 26.februāra spriedumu krimināllietā Nr.11088021308/K29-319/09 /pers. A/ atzīts

par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā, 274.panta otrajā daļā, 265.panta trešajā daļā,

193.panta ceturtajā daļā, 176.panta trešajā daļā un 177.panta otrajā daļā, piemērojot Krimināllikuma 50.panta piekto daļu galīgais sods noteikts –

brīvības atņemšana uz 8 (astoņiem) gadiem un 6 (sešiem) mēnešiem, ar policijas kontroli uz 2 (diviem) gadiem, ar mantas konfiskāciju. Spriedums

stājies likumīgā spēkā 2009.gada 12.jūnijā;

ar 2016.gada 10.augusta lēmumu par policijas kontroles lietas iekārtošanu (lietas lapa 9) lietā pierādīts, ka 2016.gada 10.augustā nolemts

iekārtot /pers. A/ policijas kontroles lietu, pamatojoties uz Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2009.gada 26.februāra spriedumu un saņemto

Valmieras cietuma brīdinājumu, kas izteikts /pers. A/, kas pēc atbrīvošanās no cietuma izvēlējies dzīvesvietu /adrese A/;

ar 2016.gada 24.augusta lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu (lietas lapa 10) lietā pierādīts, ka nolemts /pers. A/

piemērot šādus ierobežojumus: 1.1. aizliegts atstāt dzīvesvietu laikā no plkst.22.00 līdz plkst.06.00; 1.2. aizliegts uzturēties sabiedriskā vietā

alkoholisko vai narkotisko vielu reibumā. Pēc plkst.20.00 aizliegts apmeklēt spēļu zāles, kafejnīcas, bārus un t.l. izklaides vietas; 1.3. aizliegts

izbraukt bez policijas atļaujas no Latvijas Republikas, 1.4. uzlikt par pienākumu 4 reizes mēnesī katras nedēļas trešdienu no plkst.07.00 līdz

plkst.19.00 ierasties reģistrēties Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirknī. Ar lēmumu /pers. A/ iepazinies 2016.gada 24.augustā;

/pers. A/ iepazīstināts ar personas, kurai noteikts papildsods “Policijas kontrole” pamata tiesībām un pienākumiem (lietas lapa 11);

Ar 2017.gada 28.novembra Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirkņa atļauju (lietas lapa 13) lietā pierādīts, ka /pers. A/

izsniegta atļauja izbraukt no Latvijas Republikas sakarā ar darbu uz Vāciju. Atļauja derīga laika periodā no 2017.gada 1.decembra līdz 2017.gada

15.decembrim;

Ar policijas kontroles reģistrācijas lapu (lietas lapa 14) pierādīts, ka /pers. A/ nav veicis atzīmi par reģistrēšanos no 2017.gada 29.novembra.

Izsniegta atļauja izbraukšanai no 01.12.2017.-15.12.2017.;

Ar 2017.gada 12.decembra ziņojumu par uzraugāmās personas pārbaudi dzīvesvietā (lietas lapa 15) lietā pierādīts, ka /pers. A/ telefoniski

informēja, ka neatrodas Latvijā;

Ar 2018.gada 10.janvāra plkst. 23.47 ziņojumu par uzraugāmās personas pārbaudi dzīvesvietā (lietas lapa 16) lietā pierādīts, ka pārbaudot

/pers. A/ pēc adreses /adrese A/, pārbaudes laikā noskaidrots, ka tālrunis izslēgts. Kāpņu telpas durvīm ir kodu atslēga. Pārbaudi nebija iespējams

izpildīt;

Ar 2018.gada 22.janvāra /pers. A/ atsūtīto e-pasta vēstuli, kura nav parakstīta ar drošu elektronisko parakstu (lietas lapa 18) lietā pierādīts,

ka /pers. A/ nolēmis palikt Vācijā pēc 2017.gada 15.decembra un tāpēc policijas iecirknī paskaidrojuma sniegšanai 2017.gada 23.janvārī ierasties

nevarēs. 2018.gada 13.februārī atgriezīsies Latvijā. Papildus norāda, ka apzinās, ka ir pārkāpis uzraudzības noteikumus un ir gatavs par to atbildēt.

LAPK 177.pantā noteikts, ka par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole, uzliek

naudas sodu līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.

Administratīvās atbildības pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas nodarījumā. Proti, jākonstatē Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa paredzēto objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse.

Savukārt, gadījumā, ja kaut viena no administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošām pazīmēm iztrūkst, atzīstams, ka nodarījumā nav administratīvā

pārkāpuma sastāva.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248.panta pirmā daļa noteic, ka protokolā par administratīvo pārkāpumu norāda protokola sastādīšanas

laiku un vietu, protokola sastādītāja vārdu, uzvārdu, institūciju, kuru viņš pārstāv, amatu; ziņas par pārkāpēja personu; administratīvā pārkāpuma izdarīšanas

vietu, laiku, pārkāpuma būtību, normatīvo aktu un normu, kas paredz atbildību par šo pārkāpumu; citas ziņas, kas nepieciešamas lietas izlemšanai.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2007.gada 25.aprīļa spriedumā lietā SKA-157/2007 atzīst, ka administratīvā pārkāpuma

protokols ir dokuments, kurā kompetenta amatpersona rakstveidā fiksē kādas personas prettiesiskas darbības, par kurām paredzēta administratīvā

atbildība. Šis dokuments kā sākotnēja apsūdzība ir pamats turpmākai lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā. Līdz ar to, no vienas puses, institūcija,

kuras kompetencē ir pieņemt lēmumu lietā, izvērtē, vai persona par protokolā fiksētajām darbībām ir saucama pie administratīvās atbildības. Savukārt, no

otras puses, personai, par kuras darbībām protokols sastādīts, ir iespēja pienācīgi īstenot procesuālās garantijas savai aizstāvībai sakarā ar protokolā

norādīto pārkāpumu (piemēram, sagatavot savus argumentus, iesniegt pierādījumus). Līdz ar to lēmums administratīvā pārkāpuma lietā būtu jāpieņem par

tiem faktiem, kas norādīti protokolā – jaunu faktu norādīšana lēmumā varētu pārkāpt personas procesuālās tiesības (skat. Augstākās tiesas Senāta

Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 25.aprīļa spriedumu lietā SKA-157/2007).

Ņemot vērā minēto, nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā jāpieņem par tiem faktiem, kas norādīti protokolā. Turklāt Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 289.6 panta sestā daļa noteic, ka tiesa nav tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus un tos pārbaudīt tiesas sēdē.

Ievērojot lietā konstatētos apstākļus, to, ka /pers. A/ nav ieradies uz reģistrāciju policijas iecirknī kopš 2017.gada 29.novembra, kā arī 2018.gada

10.janvārī plkst.23.47, neatradās pēc savas dzīvesvietas, tāpat nav atgriezies uz Latviju no Vācijas pēc atļaujas derīguma termiņa izbeigšanās, tas ir,

2017.gada 16.decembrī - tiesa konstatē, ka /pers. A/ ir pārkāpis “Lēmuma par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu” punktu 1.1., 1.3., 1.4., tas

ir, - aizliegts atstāt dzīvesvietu laikā no plkst.22.00 līdz plkst.06.00; aizliegts izbraukt bez policijas atļaujas no Latvijas Republikas; pienākumu 4 reizes

mēnesī katras nedēļas trešdienu no plkst.07.00 līdz plkst.19.00 ierasties reģistrēties Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirknī.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka /pers. A/ ir pārkāpis LAPK 177.panta prasības.

Vērtējot protokolā norādīto, ka /pers. A/ nav ieradies uz reģistrāciju policijas iecirknī kopš 2017.gada 29.novembra, tad ar pašas Iestādes

iesniegtiem rakstveida pierādījumiem lietā ir apstiprināts fakts, ka /pers. A/ izsniegta atļauja izbraukšanai no Latvijas laika periodā no 2017.gada

1.decembra līdz 15.decembrim.

Attiecībā par to, ka 2018.gada 23.janvārī plkst.10.30, /pers. A/ nav ieradies Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirknī pēc pavēstes

paskaidrojuma sniegšanai par papildsoda – policijas kontroles noteikumu pārkāpumiem, tiesa norāda, ka administratīvo sodu par personas

nesasniedzamību tās dzīvesvietā vai paskaidrojuma nesniegšanu LAPK 177.pants neparedz.

Atbilstoši LAPK 32.panta pirmajai un otrajai daļai, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta

atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā

pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar LAPK 33. un 34.pantu, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus tiesa nekonstatē.

Par pārkāpēja personību iegūtas ziņas, ka /pers. A/ ir deklarētā dzīvesvieta pēc adreses /adrese B/, bet faktiski dzīvo pēc adreses /adrese A/.

Invaliditātes nav, veselības stāvoklis nav labs, apgādājamo nav, veic savu uzņēmējdarbību.

Izvērtējot iepriekš minēto, tiesa secina, ka /pers. A/ ir agrāk sodīta persona, par policijas kontroles neievērošanas sekām bija informēts, līdz ar to

tiesa secina, ka vajadzīgos secinājumus nav izdarījis un vienaldzīgi izturas pret likumā paredzētajām sekām. No lietā esošā e-pasta (lietas lapa 18) redzams,

ka apzinās, ka ir pārkāpis policijas kontroles piemērotos ierobežojumus.

Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa atzīst, ka soda mērķi - audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas garā, kā

arī lai pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus, var panākt piemērojot naudas sodu LAPK 177.panta soda sankcijas ietvaros.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 299.panta pirmā daļa noteic, ka pārkāpējam naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā

no dienas, kad viņam izsniegts lēmums par naudas soda uzlikšanu, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, - ne vēlāk kā trīsdesmit

dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts.

Pamatojoties uz LAPK 31., 177., 272., 276., 289.6., 289.13., 289.16, 289.18pantu, tiesa

nosprieda

atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts LAPK 177.pantā un sodīt viņu pēc šī

panta ar naudas sodu 20 EUR (divdesmit euro 00 centi) apmērā.

Naudas sods 30 dienu laikā iemaksājams valsts budžetā - saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas NMR 90000050138, konts

Nr.LV34TREL1060191011100, kods TRELV22, iemaksas mērķis: spriedums lietā Nr. 133021318.

Uzlikt par pienākumu /pers. A/ pēc naudas soda nomaksas, nekavējoties iesniegt kvīts oriģinālu Rīgas rajona tiesas kancelejā (adrese Jūrmalā,

Z.Meierovica prospektā 1A).

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā tiesas kancelejā Rīgas apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese G.Lapiņa