Legislator Case Law & Legislation
SKA-1053-16 AI generated

Court dismisses appeal claiming inclusion in public official list created administrative act with legal consequences.

Case Number SKA-1053-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Supreme Court dismissed the appeal against the Administrative Court's decision to reject the plaintiff's request to challenge his inclusion in the state official list. The plaintiff argued this act created legal obligations, but the court found his status as a bankruptcy administrator is statutorily defined without needing list inclusion. Consequently, the court ruled that compiling the list is merely an administrative information exchange lacking legal effect.

Legislator headnote

AI generated

Administrative Procedure Law Art. 286; Administrative Procedure Law Art. 323: The inclusion of a person in a state official list constitutes a simple administrative information exchange and does not create legal consequences or constitute an administrative act.

Keywords

AI generated
administrative act state official list legal consequences information exchange bankruptcy administrator administrative procedure law statutory status

Cited Legislation

AI generated
Administrative Procedure Law Art. 286
Administrative Procedure Law Art. 323

Cited Case Law

AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr.670006816

SKA-1053/2016

L Ē M U M S

Rīgā 2016.gada 31.maijā

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā:

tiesnesis A.Guļāns

tiesnese Dz.Amerika

tiesnese V.Kakste

rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2016.gada 5.aprīļa lēmumu.

Aprakstošā daļa

[1] Maksātnespējas administrācijas direktors iekļāva pieteicēju – maksātnespējas procesa administratoru /pers. A/ – valsts amatpersonu sarakstā.

Pieteicējs, uzskatot, ka izdots konstatējošs administratīvais akts, vērsās Tieslietu ministrijā, lai to apstrīdētu. Tieslietu ministrija atzina, ka valsts

amatpersonu saraksta sastādīšana un pieteicēja iekļaušana tajā ir vienkārša valsts pārvaldes darbība, kas nerada pieteicējam tiesiskas vai faktiskas sekas.

Nepiekrītot Tieslietu ministrijas atbildei, pieteicējs vērsās tiesā.

[2] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2016.gada 5.aprīļa lēmumu pieteikumu atteikts pieņemt, jo tas nav izskatāms administratīvā procesa

kārtībā. Lēmums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[2.1] Pieteicēja iekļaušana Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamā valsts amatpersonu sarakstā nav radījusi viņam tiesiskas sekas. Valsts

amatpersonas statuss maksātnespējas procesa administratoram noteikts likumā, proti, maksātnespējas procesa administratori pielīdzināti valsts

amatpersonām ar Maksātnespējas likuma 9.panta pirmo daļu un likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4.panta pirmās

daļas 26.punktu. Satversmes tiesas 2015.gada 21.decembra spriedums lietā Nr.2015?03?01 attiecas tikai uz tiem maksātnespējas procesa

administratoriem, kuri vienlaikus ir advokāti. Tā kā pieteicējs nav advokāts, attiecībā uz viņu minētās tiesību normas ir spēkā.

[2.2] Pieteicējs, atsaucoties uz judikatūras atziņām, uzskata, ka valsts amatpersonu saraksta sastādīšana un personas iekļaušana tajā atzīstama par

konstatējošu administratīvo aktu. Tomēr pieteicēja minētajās lietās bija strīds, vai personu ieņemamais amats atbilst valsts amatpersonas statusam.

Izskatāmajā lietā šāda strīda nav. Amata atbilstība valsts amatpersonas statusam ir skaidri noteikta likumā, šis statuss nav jāsecina no amata

pienākumiem.

[2.3] Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 20.panta piektajā daļā ir noteikts, ka publiskas personas institūcijas

vadītājam vai viņa pilnvarotai personai ir pienākums šajā likumā un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošināt, lai tiktu sastādīti un 15 dienu laikā

elektroniskā veidā Valsts ieņēmumu dienestā iesniegti valsts amatpersonu saraksti un to grozījumi, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās

deklarēšanas sistēmu. Šā panta 5.1daļā noteikts, ka attiecībā uz šā likuma 4.panta pirmās daļas 26.punktā minētajām valsts amatpersonām šo

amatpersonu sarakstu un tajos izdarīto grozījumu iesniegšanu nodrošina Maksātnespējas administrācijas direktors.

Maksātnespējas administrācijas direktors, iesniedzot valsts amatpersonu sarakstu Valsts ieņēmumu dienestam, nekonstatē, vai konkrētai personai

ir valsts amatpersonas statuss. Tas jau ir noteikts likumā. Šādā gadījumā viena iestāde tikai nodod informāciju otrai iestādei par to, ka konkrēta persona

ieņem attiecīgu amatu un līdz ar to ir amatpersona. Informācijas sagatavošana un apmaiņa starp iestādēm tiesību normās noteiktajos gadījumos un apmērā

ir vienkārša valsts pārvaldes iestādes darbība, kas nav ne administratīvais akts, ne faktiskā rīcība.

[3] Pieteicējs iesniedza blakus sūdzību par tiesneša lēmumu. Blakus sūdzībā norādīts, ka pieteicēja iekļaušana valsts amatpersonu sarakstā radīja

viņam tiesiskas un faktiskas sekas. Valsts ieņēmumu dienests, vērtējot pienākumu iesniegt deklarācijas, vadās no tam iesniegtajiem valsts amatpersonu

sarakstiem, tādējādi no iekļaušanas sarakstā ir atkarīgs pieteicēja pienākums iesniegt deklarāciju. Arī Maksātnespējas administrācija un Tieslietu

ministrija pieteicēja iekļaušanu sarakstā sākotnēji atzinušas par konstatējošu administratīvo aktu. Tiesnesis nav ņēmis vērā Augstākās tiesas atziņas

2007.gada 4.janvāra spriedumā lietā Nr.SKA-10/2007 un 2008.gada 14.novembra spriedumā lietā Nr.SKA?512/2008. Kā arī pieteicējs nevar

aizsargāt savas aizskartās tiesības tiesā. Tas, ka augstāka iestāde kļūdaini atteicās izskatīt pēc būtības apstrīdēšanas iesniegumu, nav pamats, lai

ierobežotu personas tiesības uz tiesas aizsardzību. Turklāt jautājums par maksātnespējas procesa administratoru iekļaušanu valsts amatpersonu sarakstā

tiesisko dabu ir komplicēts un var tikt izvērtēts, tikai izskatot lietu pēc būtības.

Motīvu daļa

[4] Augstākā tiesa atzīst par pareizu pirmās instances tiesas tiesneša lēmuma motivāciju un atbilstoši Administratīvā procesa likuma 286.panta

trešajai daļai pievienojas tai.

[5] Nav pamatoti blakus sūdzības argumenti par judikatūras piemērošanu. Tiesneša lēmumā pareizi un saprotami izskaidrots, kāpēc pieteicēja

minētās atziņas nav piemērojamas attiecībā uz pieteicēja situāciju.

[6] Valsts amatpersonas statuss maksātnespējas procesa administratoriem ir noteikts ar likumu. Tieši no šī apstākļa arī izriet maksātnespējas

procesa administratoru kā valsts amatpersonu tiesiskie pienākumi (tostarp attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu). Augstākā tiesa jau 2016.gada

17.maija lēmumā lietā Nr.SKA-1037/2016 atzina, ka valsts amatpersonām likumā noteiktie pienākumi tām ir saistoši neatkarīgi no šo personu

iekļaušanas iestādes apkopotā amatpersonu sarakstā. Valsts ieņēmumu dienestam nav šķēršļu piemērot ar likumu definētai valsts amatpersonai atbildību

par deklarācijas neiesniegšanu arī tad, ja persona neatrodas šādā sarakstā. Savukārt maksātnespējas procesa administratora tiesiskā statusa

problēmjautājumi nevar ietekmēt saraksta tiesisko dabu (sk. lēmuma 6.punktu).

Nolēmuma daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 323.panta pirmās daļas 1.punktu, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments

n o l ē m a

Atstāt negrozītu Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2016.gada 5.aprīļa lēmumu, bet /pers. A/ blakus sūdzību noraidīt.

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesnesis A.Guļāns

Tiesnese Dz.Amerika

Tiesnese V.Kakste