Court dismisses appeal claiming inclusion in public official list created administrative act with legal consequences.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court dismissed the appeal against the Administrative Court's decision to reject the plaintiff's request to challenge his inclusion in the state official list. The plaintiff argued this act created legal obligations, but the court found his status as a bankruptcy administrator is statutorily defined without needing list inclusion. Consequently, the court ruled that compiling the list is merely an administrative information exchange lacking legal effect.
Legislator headnote
AI generatedAdministrative Procedure Law Art. 286; Administrative Procedure Law Art. 323: The inclusion of a person in a state official list constitutes a simple administrative information exchange and does not create legal consequences or constitute an administrative act.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
Lieta Nr.670006816
SKA-1053/2016
L Ē M U M S
Rīgā 2016.gada 31.maijā
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā:
tiesnesis A.Guļāns
tiesnese Dz.Amerika
tiesnese V.Kakste
rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2016.gada 5.aprīļa lēmumu.
Aprakstošā daļa
[1] Maksātnespējas administrācijas direktors iekļāva pieteicēju – maksātnespējas procesa administratoru /pers. A/ – valsts amatpersonu sarakstā.
Pieteicējs, uzskatot, ka izdots konstatējošs administratīvais akts, vērsās Tieslietu ministrijā, lai to apstrīdētu. Tieslietu ministrija atzina, ka valsts
amatpersonu saraksta sastādīšana un pieteicēja iekļaušana tajā ir vienkārša valsts pārvaldes darbība, kas nerada pieteicējam tiesiskas vai faktiskas sekas.
Nepiekrītot Tieslietu ministrijas atbildei, pieteicējs vērsās tiesā.
[2] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2016.gada 5.aprīļa lēmumu pieteikumu atteikts pieņemt, jo tas nav izskatāms administratīvā procesa
kārtībā. Lēmums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.
[2.1] Pieteicēja iekļaušana Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamā valsts amatpersonu sarakstā nav radījusi viņam tiesiskas sekas. Valsts
amatpersonas statuss maksātnespējas procesa administratoram noteikts likumā, proti, maksātnespējas procesa administratori pielīdzināti valsts
amatpersonām ar Maksātnespējas likuma 9.panta pirmo daļu un likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4.panta pirmās
daļas 26.punktu. Satversmes tiesas 2015.gada 21.decembra spriedums lietā Nr.2015?03?01 attiecas tikai uz tiem maksātnespējas procesa
administratoriem, kuri vienlaikus ir advokāti. Tā kā pieteicējs nav advokāts, attiecībā uz viņu minētās tiesību normas ir spēkā.
[2.2] Pieteicējs, atsaucoties uz judikatūras atziņām, uzskata, ka valsts amatpersonu saraksta sastādīšana un personas iekļaušana tajā atzīstama par
konstatējošu administratīvo aktu. Tomēr pieteicēja minētajās lietās bija strīds, vai personu ieņemamais amats atbilst valsts amatpersonas statusam.
Izskatāmajā lietā šāda strīda nav. Amata atbilstība valsts amatpersonas statusam ir skaidri noteikta likumā, šis statuss nav jāsecina no amata
pienākumiem.
[2.3] Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 20.panta piektajā daļā ir noteikts, ka publiskas personas institūcijas
vadītājam vai viņa pilnvarotai personai ir pienākums šajā likumā un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošināt, lai tiktu sastādīti un 15 dienu laikā
elektroniskā veidā Valsts ieņēmumu dienestā iesniegti valsts amatpersonu saraksti un to grozījumi, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās
deklarēšanas sistēmu. Šā panta 5.1daļā noteikts, ka attiecībā uz šā likuma 4.panta pirmās daļas 26.punktā minētajām valsts amatpersonām šo
amatpersonu sarakstu un tajos izdarīto grozījumu iesniegšanu nodrošina Maksātnespējas administrācijas direktors.
Maksātnespējas administrācijas direktors, iesniedzot valsts amatpersonu sarakstu Valsts ieņēmumu dienestam, nekonstatē, vai konkrētai personai
ir valsts amatpersonas statuss. Tas jau ir noteikts likumā. Šādā gadījumā viena iestāde tikai nodod informāciju otrai iestādei par to, ka konkrēta persona
ieņem attiecīgu amatu un līdz ar to ir amatpersona. Informācijas sagatavošana un apmaiņa starp iestādēm tiesību normās noteiktajos gadījumos un apmērā
ir vienkārša valsts pārvaldes iestādes darbība, kas nav ne administratīvais akts, ne faktiskā rīcība.
[3] Pieteicējs iesniedza blakus sūdzību par tiesneša lēmumu. Blakus sūdzībā norādīts, ka pieteicēja iekļaušana valsts amatpersonu sarakstā radīja
viņam tiesiskas un faktiskas sekas. Valsts ieņēmumu dienests, vērtējot pienākumu iesniegt deklarācijas, vadās no tam iesniegtajiem valsts amatpersonu
sarakstiem, tādējādi no iekļaušanas sarakstā ir atkarīgs pieteicēja pienākums iesniegt deklarāciju. Arī Maksātnespējas administrācija un Tieslietu
ministrija pieteicēja iekļaušanu sarakstā sākotnēji atzinušas par konstatējošu administratīvo aktu. Tiesnesis nav ņēmis vērā Augstākās tiesas atziņas
2007.gada 4.janvāra spriedumā lietā Nr.SKA-10/2007 un 2008.gada 14.novembra spriedumā lietā Nr.SKA?512/2008. Kā arī pieteicējs nevar
aizsargāt savas aizskartās tiesības tiesā. Tas, ka augstāka iestāde kļūdaini atteicās izskatīt pēc būtības apstrīdēšanas iesniegumu, nav pamats, lai
ierobežotu personas tiesības uz tiesas aizsardzību. Turklāt jautājums par maksātnespējas procesa administratoru iekļaušanu valsts amatpersonu sarakstā
tiesisko dabu ir komplicēts un var tikt izvērtēts, tikai izskatot lietu pēc būtības.
Motīvu daļa
[4] Augstākā tiesa atzīst par pareizu pirmās instances tiesas tiesneša lēmuma motivāciju un atbilstoši Administratīvā procesa likuma 286.panta
trešajai daļai pievienojas tai.
[5] Nav pamatoti blakus sūdzības argumenti par judikatūras piemērošanu. Tiesneša lēmumā pareizi un saprotami izskaidrots, kāpēc pieteicēja
minētās atziņas nav piemērojamas attiecībā uz pieteicēja situāciju.
[6] Valsts amatpersonas statuss maksātnespējas procesa administratoriem ir noteikts ar likumu. Tieši no šī apstākļa arī izriet maksātnespējas
procesa administratoru kā valsts amatpersonu tiesiskie pienākumi (tostarp attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu). Augstākā tiesa jau 2016.gada
17.maija lēmumā lietā Nr.SKA-1037/2016 atzina, ka valsts amatpersonām likumā noteiktie pienākumi tām ir saistoši neatkarīgi no šo personu
iekļaušanas iestādes apkopotā amatpersonu sarakstā. Valsts ieņēmumu dienestam nav šķēršļu piemērot ar likumu definētai valsts amatpersonai atbildību
par deklarācijas neiesniegšanu arī tad, ja persona neatrodas šādā sarakstā. Savukārt maksātnespējas procesa administratora tiesiskā statusa
problēmjautājumi nevar ietekmēt saraksta tiesisko dabu (sk. lēmuma 6.punktu).
Nolēmuma daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 323.panta pirmās daļas 1.punktu, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments
n o l ē m a
Atstāt negrozītu Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2016.gada 5.aprīļa lēmumu, bet /pers. A/ blakus sūdzību noraidīt.
Lēmums nav pārsūdzams.
Tiesnesis A.Guļāns
Tiesnese Dz.Amerika
Tiesnese V.Kakste