Court acquits defendant of aggravated assault due to insufficient evidence and reasonable doubt remaining unresolved.

Lietas arhīva Nr. K73-0255-18/41

ECLI:LV:ZRT:2018:1114.11310055211.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ogrē 2018.gada 14.novembrī

Zemgales rajona tiesa,

tiesnese I.Punte,

piedaloties prokurorei S.Rullei,

aizstāvei Z.Bičkovičai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. B/, personas 040482-11164, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 125.panta pirmās daļas.

Aprakstošā daļa

/pers. B/ apsūdzēts par to, ka viņš tīši nodarīja tādus miesas bojājumus, kas bīstami dzīvībai (smags miesas bojājums).

Saskaņā ar apsūdzību /pers. B/ 2011.gada 18.jūnijā ap plkst.2.00, atrodoties /adrese/, viesu mājā /Nosaukums A/, kur tika svinētas kāzas, pēc

tam, kad viens no kāzu viesiem /pers. C/ bija nicinoši izteicies par cita kāzu viesa /pers. D/ dāvanu, un redzot, ka /pers. D/ kopā ar /pers. C/ iziet ārā,

gāja viņiem līdzi.

Iznākot ārā un atrodoties pie viesu nama ārējām durvīm, un redzot, ka /pers. C/ divas reizes iesita ar dūri pa seju /pers. D/, /pers. B/ piegāja viņiem

klāt un jautāja: „Kas te notiek?”. /pers. C/, neko neatbildot, vienu reizi iesita ar dūri /pers. B/ pieres rajonā, pēc kā /pers. B/ vienu reizi iesita /pers. C/ ar

dūri sejas rajonā. Pēc saņemtā sitiena /pers. C/ sagrīļojās un nokrita zālājā. Pēc tam, kad /pers. C/ piecēlās, starp viņu un /pers. B/ turpinājās asa vārdu

apmaiņa, kuras laikā viņi abi pagāja aptuveni 30-70 metrus no viesu nama /Nosaukums A/ ēkas. Atrodoties viesu nama parka teritorijā, uz līdzenas

vietas, zālājā, /pers. B/, redzot, ka /pers. C/ ir acīmredzamā alkohola ietekmē (2011.gada 18.jūnijā plkst.4.49 /pers. C/ izelpas gaisā konstatētas 1,97

promiles alkohola), ar sliktu kustību koordināciju, aiz dusmām par /pers. C/ nicinošu attieksmi pret /pers. D/ dāvanu un /pers. C/ izdarītiem sitieniem

/pers. D/ un viņam pašam, bez jebkādas objektīvās nepieciešamības, apdraudot /pers. C/ dzīvību un veselību, ar nodomu nodarīt /pers. C/ jebkura

smaguma pakāpes miesas bojājumus, tīši iesita ne mazāk kā divas reizes /pers. C/ ar dūri sejā. Bez tam /pers. B/ ne mazāk kā divas reizes pielietoja pret

/pers. C/ speciālās cīņas paņēmienus, proti, satverot /pers. C/ aiz rokas, izgriežot to uz aizmuguri un veicot sitienu ar kājas celi pa /pers. C/ ķermeni,

noguldīja viņu ar seju pret zemi, tad piespieda viņu pie zemes, ar kājas celi spiežot uz sēžamvietu. /pers. B/ tīšiem sitieniem sejā un speciālo cīņas

paņēmienu izdarīšanai sekoja /pers. C/ kritieni un papildus traumu iegūšana.

Apsūdzībā norādīts, ka /pers. B/ prettiesisko darbību rezultātā /pers. C/ nodarīti šādi miesas bojājumi: galvas sasitums ar sistām brūcēm abu uzacu

rajonos, zemādas asinsizplūdumiem abu acu plakstos, kreisā spārnkaula lielā spārna acs dobuma virsmas lūzums, augšžokļa kaula acs dobuma virsmas

lūzums kreisā pusē, asiņu uzkrāšanās kreisajā augšžokļa dobumā, labā acs dobuma iekšējās sienas vidējās trešdaļas lūzums ar iespiedumu sietiņkaulā.

Iegūtie miesas bojājumi pēc sava rakstura kopumā pieskaitāmi smagiem miesas bojājumiem, kas bīstami cietušā dzīvībai.

Valsts apsūdzības uzturētāja ieskatā /pers. C/ nodarītie miesas bojājumi ir tiešā cēloniskā sakarībā ar /pers. B/ prettiesiskajām darbībām. Pie

apstākļiem, kad /pers. C/ bija acīmredzamā alkohola reibuma stāvoklī un nebija spējīgs pilnībā kontrolēt savas kustības un aizstāvēties, /pers. B/, izdarot

ne mazāk kā trīs tīšus sitienus /pers. C/ ar cietu - trulu priekšmetu - dūri pa dzīvībai svarīgu orgānu - galvu (seju), kā arī pielietojot speciālās cīņas

paņēmienus, kam sekoja /pers. C/ kritieni un papildus traumu iegūšana, rīkojās ar netiešu nodomu, jo viņš apzinājās savas darbības kaitīgumu, paredzējis

nodarījuma kaitīgās sekas un, kaut arī šīs sekas nav vēlējies, tomēr apzināti pieļāvis to iestāšanos.

/pers. B/ darbības kvalificētas saskaņā ar Krimināllikuma 125.panta pirmo daļu (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2011.gada

30.septembrim).

Motīvu daļa

Saskaņā ar Krimināllikuma 1.pantu, pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā,

tas ir, ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi Krimināllikumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.

Nevainīguma prezumpcija kā viena no cilvēka pamattiesībām ir nostiprināta Satversmes 92.pantā, kā arī Kriminālprocesa likuma 19.pantā kā

kriminālprocesa pamatprincips.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 23.pantam, krimināllietās tiesu spriež tiesa, tiesas sēdēs izskatot un izlemjot pret personu celto apsūdzību

pamatotību, attaisnojot nevainīgas personas vai arī atzīstot personas par vainīgām noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un nosakot valsts institūcijām un

personām obligāti izpildāmu krimināltiesisko attiecību noregulējumu, kas, ja nepieciešams, realizējams piespiedu kārtā.

No Kriminālprocesa likuma 23.panta satura izriet, ka tiesa izskata krimināllietu pret to personu un tādā apsūdzībā, kāda ir saņemta tiesā, un

kriminālprocesā savāktos pierādījumus tiesa vērtē kopumā un savstarpējā saistībā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 519.pantu, attaisnojoša sprieduma taisīšanas pamats ir gadījumi, kad nav noticis noziedzīgs nodarījums vai

apsūdzētā izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva, kā arī, kad apsūdzētā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā nav pierādīta.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 124.panta pirmo daļu pierādīšanas priekšmets ir visu kriminālprocesa gaitā pierādāmo apstākļu kopums un ar

tiem saistītie fakti un palīgfakti. Kriminālprocesā pierādāma noziedzīga nodarījuma sastāva esamība vai neesamība, kā arī citi apstākļi, kuriem ir nozīme

krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā.

Savukārt Kriminālprocesa likuma 124.panta piektā daļa noteic, ka pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja

pierādīšanas gaitā izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to esamību vai neesamību. Pierādīšanas pienākums tiesā ir apsūdzības uzturētājam.

Tiesai, lai konstatētu apsūdzētā vainu Krimināllikuma 125.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, ir jākonstatē

cēloņsakarība starp apsūdzētā /pers. B/ veiktajām darbībām un cietušajam /pers. C/ nodarītajiem smagiem miesas bojājumiem.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. B/ savu vainu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā neatzina un izmantoja savas tiesības neliecināt.

Ņemot vērā, ka /pers. B/ krimināllietā iepriekš ir liecinājis kā persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 503.panta

ceturto daļu tiesas sēdē tika nolasīts 2014.gada 15.jūlija aizdomās turētā nopratināšanas protokols, kurā /pers. B/ norādījis, ka kriminālprocesa ietvaros

par /pers. C/ nodarītajiem miesas bojājumiem sniedzis liecības liecinieka statusā. Pirmās liecības sniedzis 2011.gada 30.septembrī pēc kā vairākkārtīgi

papildus pratināts, kā arī sniedzis liecību pārbaudi uz vietas. Visas liecības, tajā skaitā veiktajās konfrontēšanās, uztur pilnībā. Pagājis ilgs laiks, tāpēc

papildus precizēt iepriekš liecinātajam neko nevarēs izņemot faktu, ka vietā, kur pret /pers. C/ aizstāvoties pielietoja pēdējo tuvcīņas paņēmienu, bijuši ap

egli salikti akmeņi uz kuriem, visdrošākais, viņa pielietotā paņēmiena rezultātā, /pers. C/ varēja atsisties. Atceras, ka /pers. C/ galva bija pie pašas egles.

Šajā sakarā var liecināt, ka liecību pārbaudē uz vietas, šādu akmeņu vairs nebija un uz to neesamību netika norādījis, līdz ar to lūdz šo faktu pārbaudīt un

noskaidrot par viņa minētajiem akmeņiem. Notikuma laikā bija tumšs un akmeņiem netika pievērsis uzmanību.

Savu vainu tajā, ka būtu /pers. C/ tīši nodarījis smagus miesas bojājumus, neatzīst pilnībā, jo nav vēlējies tos nodarīt. Rīkojies aizstāvoties, jo no

/pers. C/ puses bijis reāls apdraudējums viņa dzīvībai un veselībai. /pers. C/ draudējis viņu nogalināt, kā arī vairākkārt viņam uzbrucis.

Pirmais uzbrukums noticis bez iemesla. Kad pajautājis par notiekošo, /pers. C/ bez brīdinājuma izdarījis sitienu pa seju pieres rajonā. /pers. C/ bijis

manāmā alkohola reibumā, pret vairākām personām izturējās ļoti agresīvi, neprognozējami, līdz ar ko /pers. C/ izteiktos draudus un rīcību uztvēris reāli,

tāpēc arī nācies aizstāvēties, pielietojot cīņas paņēmienus. Cik zina, citas personas /pers. C/ miesas bojājumus nenodarīja un arī nevarēja nodarīt, jo visas

pasākumā esošās personas viņam esot pazīstamas un, ja tāds fakts būtu bijis, tad par to būtu dzirdējis. Pieļauj iespēju, ka viņa darbību rezultātā /pers.

C/ varēja rasties lēmumā par atzīšanu par aizdomās turēto minētie miesas bojājumi, no kuriem smagākos, iespējams, /pers. C/ guva netīšām atsitoties pret

akmeņiem. Pieļauj, ka esot tādā reibuma stāvoklī kādā bija /pers. C/, ejot vai skrienot, /pers. C/ pats varēja kaut kur pakrist un savainoties. Tas,

visticamāk, varēja notikt pēc konflikta. Cik stipri /pers. C/ bija savainots uzreiz pēc konflikta, neskatījās, jo, kad devies prom, /pers. C/ palika ar seju

pret zemi (lietas 2.sējuma 169.-170.lapa).

Tiesas izmeklēšanā pārbaudītas cietušo un liecinieku liecības.

Cietušais/pers. C/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka 2011.gada 17.jūnijā kopā ar bērnu ieradies viesu namā /Nosaukums A/, kur tikušas svinētas

kāzas. Viņa civilsieva /pers. H/ kāzās bijusi vedējmāte. Uz svinībām ieradies ar nokavēšanos.

Pēc pusnakts līgavas viesi devušies prom no svinību vietas un viņš palicis viens. Pienācis līgavaiņa vectēvs un tēvs, visi sarunājušies. Pēc tam

pienācis nepazīstams vīrietis, stādījies priekšā kā /pers. D/ un teicis, ka ir policists. Sarunājās ar /pers. D/, kurš aicināja ciemos uz Ogri.

Cietušais norādīja, ka svinību sākumā viņa civilsieva piedalījusies atrakcijā, kurā vajadzējis kaut ko noslēpt. Pēc kāda laika devies uz tualeti gar to

stūri, kur sēdējuši līgavaiņa viesi, apmēram 5-6 cilvēki, /pers. A/ sieva teikusi kaut ko par pretenzijām. Piecēlušies divi jaunieši, no kuriem viens bija

/pers. D/ un otrs, cik viņš noprot, /pers. B/, un ar dūrēm viņam uzbrukuši. Juta, ka būs konflikts, tāpēc uzreiz devies prom no telpas. Tajā brīdī, kāds no

aizmugures labās puses iesitis viņam pa deniņiem. Kurš sita, nezina, bet /pers. A/ tas nebija, jo viņš sēdēja pie galda. No sitiena pagriezās un, lai izvairītos

no konflikta, gājis ārā no zāles. Nav aizstāvējies. Viņam tika pārsista kreisā uzacs, tecēja asinis. Pamanīja, ka zālē atrodas vēl 4 cilvēki - /pers. A/ ar

sievu, /pers. B/ un /pers. D/.

Kad atradies ārā pie durvīm, pieskrējusi sieva, kura iepriekš bija devusies gulēt, paņēmusi viņu aiz rokas. Ieraudzījusi asinis, sāka kliegt. Sievai

teica, lai liekot viņu mierā, ka nesaprot, ko darīt. Pats bija nedaudz apreibis, izdzēris apmēram 300 gramus šņabja. Saprata visu, ko darīja. Devies

atpakaļ uz zāli no sētas puses. Gribējis atrisināt konfliktu, parunāt, pajokot.

Pretī viņam nākuši /pers. B/, /pers. D/ un abiem pa vidu /pers. A/. /pers. B/ un /pers. D/ pagājuši viņam garām, bet /pers. A/ paķēris viņu aiz rokas

un teicis, ka jāiet parunāt. Gājis uz mežu piespiedu kārtā. Atradies jau patālu no viesu nama, sapratis, ka, lai aprunātos, tālu nav jāiet. Uz mežu negribēja

iet, bet citu variantu nebija.

Uzskata, ka konflikts sācies viņa joka dēļ. Kāds viņu nepareizi bija sapratis. Gribēja visu kaut kā atrisināt. Bija tikai viņš un šie četri vīrieši.

Domāja, ka kāds ir apvainojies, visi izrunāsies, ka /pers. A/ devies līdzi kā sekundants. Visi pieci gājuši līdz mežmalai - apmēram 30 m no viesu nama. Pa

ceļam nekrita. /pers. A/ gājis viņam blakām, aiz viņiem gājis neliela auguma, tievs vīrietis, kurš visu laiku skatījās pa malām. Vīrieti nepazina, tomēr, jau

izmeklēšanas laikā Iekšējā drošības biroja darbinieks teicis, ka šis vīrietis bijis /pers. E/.

Kad atradās mežmalā, saprata, ka nebūs labi un novilka žaketi, jo domāja, ja sāksies konflikts, tad viss izkritīs mežā.

Bija tumšs. /pers. A/ apķēris viņu no aizmugures, /pers. B/ sācis sist pa seju un /pers. A/ nogāzis viņu zemē. Pēc tam vēl pāris reizes iesists pa seju.

/pers. B/ bez iemesla, viņam sitis apmēram 4 reizes. Kritiena laikā, pret zemi neatsitās, samaņu zaudēja guļus stāvoklī pēc tam, kad /pers. A/ bija viņu

nogāzis. Zaudējis samaņu uz 1-2 minūtēm, uz zemes nogulējis maksimums 3 minūtes. Nezina, vai samaņu zaudēja no sitieniem vai žņaugšanas. Pēc neilga

laika pamodās, bija viens, pacēla galvu un caur krūmiem vai kokiem ieraudzīja gaismu. Devās uz viesu namu, uz savu numuriņu viesu nama otrajā stāvā.

Durvis bija aizslēgtas. Iegāja blakus numurā, izgāja uz balkona, tad pārlīda uz blakus balkonu un iegāja sava numura vannas istabā. Apskatījās uz sevis

spogulī, apgūlās uz gultas, sauca sievu.

Pēc kāda laika atnāca /pers. H/, ieraudzījusi viņu, zvanīja policijai un neatliekamai medicīniskai palīdzībai.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieks viņu apsaitēja un veda lejā uz mašīnu. Mediķim pie rokas, devās pēc žaketes uz mežmalu.

Pateica, lai sieva pieraksta visu vārdus, kuri no viesiem vēl atradās viesu namā, un devās uz Ogres rajona slimnīcu, kur viņam uzlika šuves.

Cietušais /pers. C/ liecināja, ka 2 līdz 4 reizes pa seju viņam iesita /pers. B/. Viņš ticis turēts kā maiss, pa kuru sist. Tad /pers. A/ nogrūdis viņu

zemē un kāds sitis ar kājām. Tad zaudējis samaņu, kad pamodies, bijis viens.

/pers. C/ paskaidroja, ka visi notikumi risinājās viesu nama teritorijā. Notikumus atceroties, ar atmiņu viss ir labi, citādi nebūtu varējis atgriezties

viesu namā, kā arī atrast nomesto žaketi.

Cietušais liecināja, ka notikuma dienā pēdējo reizi lietoja alkoholu ap plkst.1.30. Nevar izskaidrot, kāpēc pēc vairāk kā 4 stundām viņam tika

konstatētas 1,97 promiles alkohola izelpas gaisā.

Sniedzot liecības, konkrēti nenorādīja, kurš veica sitienus, vēlējies, lai to noskaidro policisti un prokurors. Uzskata, ka krimināllietu policisti nav

izmeklējuši. Sākotnēji nezināja, kā sauc apsūdzēto. Iespējams, aizstāvoties kādam sitis, bet apliecināt to nevar.

Atbildot uz aizstāves jautājumu par to, kad cietušais labāk atcerējās notikumus 2011.gadā vai 2015.gadā, /pers. C/ paskaidroja, ka pretrunas

savās liecībās nesaskata. Pirmstiesas procesā nezināja personu vārdus un, iespējams, 2013.gada 2.oktobra konfrontēšanas laikā neatcerējās, ka pretī

sēdošais ir /pers. B/. Pazina vienīgi /pers. D/. Neuzskata, ka sniedza nepatiesas liecības, vienmēr liecināja, ka kāds gāja viņam pa priekšu, ka /pers. A/

veda viņu aiz rokas un, ka pirmais ķermeniskais kontakts bija ar to, kurš gāja pa priekšu. Kurš sita, kad gulēja uz zemes, nezina. /pers. A/ nesita, tikai

turēja no aizmugures un žņaudza ar kreiso roku. Patiesas liecības sniedza tiesas sēdē, proti, ka pa priekšu gāja /pers. B/.

Cietušais norādīja, ka četrus gadus nodarbojās ar to, lai visus šos cilvēkus sauktu pie atbildības. Četru gadu laikā cilvēki centās izvairīties no

atbildības, nerisināja šo jautājumu. Viens piesedza citus. 2014.gada 4.jūlijā norādīja, ka viņam svarīgi noskaidrot tos, kuri uzbrukumu organizēja. Visus

sitienus netika izdarījis tikai /pers. B/. Viesu namā sitienu varēja izdarīt /pers. B/, bet to neredzēja. Esot ārā, žņaudza /pers. A/, nevis /pers. B/. Konflikts

sācies apmēram 30-50 m no viesu nama ēkas. Ejot uz mežu, /pers. B/ gājis pa priekšu, viņš ar /pers. A/ no labās puses un divi pārējie gājuši 2-3 m aiz

/pers. A/.

Uz aizstāves jautājumu, kāpēc 2011.gada 15.augusta protokolā un turpmāk viņš vienmēr liecināja, ka, ejot uz mežu, pa priekšu gāja /pers. D/, tad

/pers. A/ un aizmugurē divi vīrieši, bet tiesā sniedza pilnīgi pretējas liecības, cietušais liecināja, ka vienīgais, ko zināja bija /pers. D/, ko arī norādīja

iesniegumā. Vienmēr liecināja, ka kāds gāja pa priekšu, ka /pers. A/ veda aiz rokas. Pirmais ķermeniskais kontakts bija ar to, kurš gāja pa priekšu.

Ejot, noņēma žaketi. Priekšā ejošais izdarīja vēl divus soļus uz priekšu un tad nāca viņam virsū. Kurš viņu, uz zemes gulošu, sita, nezina. /pers. A/

nesita, bet turēja un no aizmugures ar kreiso roku žņaudza. Tiesas sēdē liecinātais atbilst patiesībai, pa priekšu gāja /pers. B/.

Atbildot uz aizstāves jautājumu par 2012.gada 11.aprīļa konfrontēšanu ar /pers. B/ un /pers. D/, cietušais paskaidroja, ka konfrontēšanas

protokolā norādīts, ka tieši /pers. B/ izdarīja sitienus. Cietušais uzsvēra, ka 4 gadus nodarbojās ar to, lai šos cilvēkus sauktu pie atbildības un šo gadu

laikā novēroja, ka cilvēki, kuri vākuši pierādījumus un kuriem vajadzēja šo jautājumu risināt, to nedarīja, tāpēc vēlās, lai visi atbildētu par viņam nodarīto.

Atbildot uz aizstāves jautājumu par 2014.gada 4.jūlija papildus nopratināšanas protokolā norādīto, cietušais paskaidroja, ka nepiekrīt lietas

klasifikācijai, ka tai jābūt par smagu miesas bojājumu nodarīšanu grupā un, ka viņam bija svarīgi noskaidrot tos, kuri visu organizēja. Iesniegumā rakstīja,

ka pieļauj, ka sitienus izdarīja /pers. B/, bet /pers. A/ žņaudza. Neredzēja, kurš izdarīja sitienu viesu nama zālē, tas varēja būt gan /pers. B/, gan kāds cits.

Cietušais liecināja, ka nevar nodalīt sitienus no kuriem tika nodarīti smagi miesas bojājumi. Ar eksperta atzinumu ir iepazinies, bet tam nepiekrīt.

Krītot nav atsities pret zemi. Samaņu zaudējis pēc tam, kad /pers. A/ bija viņu nogāzis, tātad atrodoties guļus. Nav pārliecināts, vai samaņu zaudēja no

sitieniem, vai no žņaugšanas. Nav aizstāvējies. Žaketi noņēma, jo tajā bija atslēgas, dokumenti un dāvana jaunajam pārim. Nevēlējās, lai viss izkristu

mežā.

/pers. C/ liecināja, ka konflikta rezultātā mainījās viņa dzīves ritms. Ārstu apmeklē vienu vai divas reizes mēnesī. Pēc traumām ir komplikācijas -

džinkst ausīs, ar labo aci sliktāk redz, sliktāk dzird, periodiski sāp galvas. Atmiņa nav pasliktinājusies.

Uz prokurores jautājumu par personām, kuras sita un pa kurām ķermeņa daļām tika sists, cietušais liecināja, ka viņš nokrita un gulēja uz sāna. Sists

tika pa ķermeni, pa mugurkaulu, vēderu, roku, pakausi, kājām un ceļiem. Pa seju netika sists, tikai pa pakausi. Atceras, ka saņēma sitienu ar kāju pa

ausi, bet neredzēja, kurš šo sitienu izdarīja. Sitienus izdarīja vairāki cilvēki, vienlaicīgi sists no visām pusēm, no augšas un apakšas. Viss bijis zilumos.

Ņemot vērā pretrunas cietušā /pers. C/ liecībās pamatojoties uz Kriminālprocesa 501.panta 1.punktu, tika nolasītas cietušā pirmstiesas procesā

sniegtās liecības.

Tika nolasīts 2011.gada 11.jūlija iesniegums, kurā /pers. C/ norādījis, ka 2011.gada 17.junijā viņš bijis /pers. M/ un /pers. J/ kāzu svinībās viesu

namā /Nosaukums A/. Uz svinībām ieradies pusotru stundu vēlāk kopā ar savu 1,5 gadus veco dēlu.

Plkst.23.30 devās prom, jo dēlam bija laiks gulēt. Aptuveni plkst.00.30 atgriezās zālē un turpināja sarunāties. Pienāca /pers. M/. Abi iepazinās,

parunāja par kopējām paziņām saistībā ar darbu.

Plkst.1.30 daļa viesu aizbrauca, pie viņiem pienāca /pers. D/, kurš svinību laikā daudzkārt bija aicinājis pievienoties līgavaiņa pusei, abi apsprieda

biznesa idejas un sarunas laikā Aivars aicināja viņu apmeklēt Ogri.

Aptuveni plkst.2.00 sieva /pers. H/ devās uz numuru gulēt. Aptuveni plkst.2.35, kad viņa jau bijusi gultā, dzirdējusi, ka zālē tiek izslēgta mūzika un

varējis dzirdēt viņa kliedzienus un lamu vārdus. Viņa esot apģērbusies un skrējusi lejā.

Pats gājis apkārt ēkai, jo gribējis izvairīties no konfliktsituācijas, bet, kad iegāja zālē, pie viņa pienācis /pers. A/ un teica, ka jāparunā. Izgājuši ārā

meža pusē. Ar viņiem nāca vēl trīs cilvēki. Viņam pa priekšu gāja /pers. D/, gandrīz blakus, mazliet tālāk gāja /pers. A/, vēl tālāk vēl viens cilvēks un

kolonnas beigās gāja kalsns jauns cilvēks ar tetovējumiem uz rokām, kurš kāzās bija kopā ar mazu meitenīti (piecu gadu vecu). Attālinoties no mājas,

aptuveni 70 metru tālumā, izgāja pļavā. Pa ceļam noņēma žaketi un nometa to zemē.

Apstājoties, /pers. A/ uzbruka un ar žņaudzošu tvērienu nometa viņu uz zemes. /pers. A/ aizspieda balseni, tāpēc aizsmaka un zaudēja samaņu.

Sākuši sist ar kājām. Kad atjēdzās, apkārt neviena nebija, devās uz māju. Kad pienāca pie numura un paklauvēja, neviens neatbildēja, tāpēc devās

atpakaļ līdz priekšpēdējam numuram gaiteņa kreisajā pusē. Atvēra durvis, izgāja cauri numuram uz balkona, pārkāpa pāri barjerai uz sava numura

balkonu, kura durvis bija atstājis atvērtas. Ienākot numurā iegāja vannas istabā, apskatīja savu galvu, apgūlās uz gultas, sāka skaļi saukt sievu.

/pers. H/ atskrējusi uz numuru, ieraudzījusi viņu un paziņojusi, ka zvanīs ātrajai palīdzībai un policijai.

Pa ķermeni un galvu tika izdarīti ne mazāk par 25 sitieniem (lietas 1.sējuma 16.-18.lapa).

Pēc iesnieguma nolasīšanas /pers. C/ norādīja, ka kāzu svinību laikā komunicēja ar /pers. D/, abi sarunājās apmēram 15 minūtes. Ar apsūdzēto

/pers. B/ svinību laikā nekomunicēja. Rakstot iesniegumu, nav apzināti sniedzis nepatiesu liecību, ka, ejot uz mežu, pa priekšu gājis /pers. D/. Gadu pēc

notikuma, pirmās konfrontēšanas laikā uzskatīja, ka pretī sēdošais ir nevis /pers. B/, bet /pers. D/.

No pirmstiesas procesā sniegtajām liecībām neatsakās, viss atbilst patiesībai. Uz mežmalu gāja ar /pers. A/, apsūdzēto, /pers. D/ un cilvēku ar

tetovējumiem. /pers. A/ gāja gandrīz blakus un aiz viņa vēl divi cilvēki.

Tika nolasīts 2011.gada 15.augusta cietušā nopratināšanas protokols, kurā /pers. C/ liecināja, ka 2011.gada 17.jūnijā plkst.19.30 kā viesis ar dēlu

atbrauca uz viesu namu /Nosaukums A/ Tomē, Ķeguma novadā. Ap plkst.23.30 kopā ar sievu aizveda bērnu uz istabiņu un nolika viņu gulēt. Ap

plkst.00.30 devās pie viesiem. Apsēdās savā vietā un sarunājās ar līgavaiņa tēvu /pers. K/ un ar līgavas tēvu. Sarunas laikā, pie viņiem piesēdās arī /pers.

D/. Ap plkst.1.30 aizbrauca daļa viesu no līgavas puses un viesi izklīda.

Vienā brīdī, kad gāja no tualetes, zālē sieviete, kura bija kopā ar /pers. A/, uzdeva ironisku jautājumu. Līdzīgā veidā viņai kaut ko atbildēja. Uzreiz

divi no viesiem piecēlās un nāca viņam virsū vicinot dūres. Izstiepa sev priekšā rokas pret viņiem, teica, lai viņi nomierinās, izvairoties no kautiņa, atkāpās

līdz bāra letei. No aizmugures sāniem saņēma sitienu pa galvu, kreisās uzacs rajonā. Sitēju neredzēja un ar ko sists nesaprata, iespējams, sitiena rezultātā

tika pārsista uzacs.

Pēc sitiena izskrēja no zāles uz terasi, kur pienāca sieva un jautāja, kas noticis. Teica, ka neko nav sapratis un, apejot viesu namu no otras puses,

iegāja telpā, lai nomazgātos. Pretim iznāca četri cilvēki, no kuriem viens bija /pers. A/, kurš viņu aicināja uz pārrunām. Bija arī /pers. D/ un vēl divi cilvēki,

kuru vārdus un uzvārdus nezina. Vienam no viņiem uz abām rokām bija zilas krāsas tetovējumi. Šim cilvēkam bija līdzi 5 gadus veca meitiņa un ceturtais

pretimnācējs bija apmēram 1,80 m garš, atlētiskas miesas būves.

Kad izgāja ārā, pa priekšu gāja/pers. D/, no labā sāna /pers. A/ un no aizmugures pārējie divi vīrieši, kuru vārdus nezina. Apmēram 50 metru

attālumā no viesu nama /Nosaukums A/, /pers. A/ pēkšņi ar kreiso roku satvēra viņu no mugurpuses. Satvēra aiz kakla un sāka gāzt uz aizmuguri. Sajuta

sitienu pa galvu, pēc kā zaudēja samaņu. Kad atjēdzās, neviena blakus nebija. Atnāca atpakaļ uz viesu namu /Nosaukums A/, uzkāpa uz otro stāvu, kur

viņam bija rezervēts numuriņš. Klauvēja pie durvīm, jo tās bija aizslēgtas. Atgriezās uz blakus esošo numuriņu, izgāja tam cauri, pārlīda no balkona uz

savu numuriņu. Iegāja istabā, apgūlās uz gultas un sāka saukt sievu, bet pirms tam vannas istabā nomazgāja seju. Atnāca sieva, ieraudzīja viņu un izsauca

ātro palīdzību un policiju. Atbrauca ātrā palīdzība un pārsēja viņam galvu. Ārstējās Ogres slimnīcā no 18.jūnija līdz 29.jūnijam.

Var liecināt, ka pēc pirmā konflikta, viņam tika pārsista uzacs (lietas 1.sējuma 27.- 29.lapa, datorrakstā lietas 3.sējuma 29.-30. lapa).

Pēc protokola nolasīšanas cietušais papildus liecināja, ka ar /pers. D/, kurš pienāca un uzsāka sarunu, runāja aptuveni 15 minūtes, nevis 30

minūtes, kā tas norādīts protokolā. Ar apsūdzēto, sēžot pie galda svinību laikā, nesarunājās.

Iepriekš domāja, ka apsūdzētais ir /pers. D/, taču šobrīd saprot, ka kļūdījies. Pirmās konfrontēšanas laikā uzskatīja, ka pretim sēdošais ir nevis

/pers. B/, bet /pers. D/. Vienīgie viesu vārdi, kuri palikuši atmiņā, bija /pers. A/, tā kā abi viesībās bijuši vienīgie bez matiem, un /pers. D/. Pēc sejas

cilvēkus nav atcerējies, taču apsūdzētais nebija tā persona, ar kuru sarunājās viesību laikā pie galda.

Pēc protokola nolasīšanas cietušais paskaidroja, ka viņam situši ne mazāk kā divi cilvēki - /pers. A/ un apsūdzētais, kuru sākotnēji dēvējis par

/pers. D/. Vai /pers. D/ sita, nezina. Norādīja, ka protokolā viss pierakstīts pareizi.

Izmeklētājiem speciāli nenorādīja, kurš sita, jo vēlējās, lai policija to noskaidro. Liecības sniedza detalizēti, vēlējās pievērstu izmeklētāju uzmanību.

Tika nolasīts 2011.gada 14.novembra paskaidrojums, kurā cietušais norādīja, ka līdz 2011.gada 18.jūnijam ne reizi nav piedzīvojis kaulu lūzumu,

tajā skaitā arī galvas, izņemot galvas traumu (pakauša daļā) apmēram 1995.gadā atpūtas namā “Brencis” no kurienes nonācis slimnīcā Bauskā (lietas

1.sējuma 39.lapa, tulkojums lietas 2.sējuma 49.lapa).

Tika nolasīts /pers. C/ 2012.gada 20.aprīļa iesniegums, kurā cietušais liecinājis, ka tā kā kopš kāzām pagājis gandrīz gads, konfrontēšanā ne uzreiz

atpazinis viesu namā /Nosaukums A/ 2011.gada 18.jūnijā kāzās uzbrukušo /pers. D/, ar kuru iepazinies tikai kāzās un abi kontaktējušies vienu reizi,

apmēram, stundu. Iesnieguma iesniegšanas brīdī /pers. D/ un pārējos cilvēkus, kas piedalījās viņa piekaušanā, atceroties lieliski.

Savā 2011.gada 11.jūlija iesniegumā policijai skaidri norādījis uz to, ka viņa piekaušanā mežā piedalījās četri cilvēki: /pers. A/, /pers. D/, cilvēks ar

tetovējumu uz rokas un vēl viens cilvēks. Tāpat arī lūdz vērst uzmanību un noskaidrot trešo izdarītā uzbrukuma dalībnieku - jauns cilvēks, kalsnas miesas

būves ar tetovējumu uz rokas, kurš kāzās bija ar piecus gadus vecu meitiņu (lietas 1.sējuma 84.-85.lapa, tulkojums 2.sējuma 50.-51.lapa).

Pēc iesnieguma nolasīšanas cietušais papildus liecināja, ka nezina kāpēc tieši uzvārdi /pers. A/ un /pers. D/ palika atmiņā.

Tika nolasīts 2012.gada 4.jūlija cietušā papildus nopratināšanas protokols, kurā cietušais liecināja, ka kāzās viesu namā /Nosaukums A/ ieradās ar

apmēram pusotras, divu stundu nokavēšanos. Pa visu vakaru izdzēra apmēram 300 gramus degvīna. Vēlāk, apmēram plkst.1.30 naktī atradās zālē, kur

bez viņa atradās vēl četri cilvēki, tas ir, /pers. A/, kurš sēdēja pie svinību galda, ar sievu, /pers. B/ un /pers. D/. Citu cilvēku zālē nebija. Sēdējis viens un

nav ne arvienu sarunājies apmēram 15 minūtes, bet pirms tam bija runājis ar /pers. D/.

Pēc tam no zāles aizgājis uz tualeti un, kad atgriezās, tad zālē stāvošā /pers. A/ sieva pajautāja, vai viņam ir pretenzijas pret viņu un /pers. A/, uz ko

atbildējis, ka par to vajag pajautāt viņa sievai. Pēc šādas atbildes pie galda sēdošie /pers. D/ un /pers. B/ piecēlās un ieņēma kaujiniecisku pozu, tas ir,

rokas savilktas dūrēs, paceltas augšā. Abi nāca viņam virsū un mēģināja iesist, bet pats griezās un sāka atkāpties atpakaļ. Atkāpjoties izgāja pa

atbīdāmajām durvīm blakus telpā, kur atradās dīdžejs. Sev priekšā redzēja /pers. B/ un /pers. D/. Ejot tālāk, sajuta sitienu, kuru izdarīja kāds, kurš

atradās viņam aiz muguras. Iesita vienu reizi un trāpīja pa kreiso uzaci. No sitiena sagriezās uz labo pusi, iekliedzās un izgāja no telpas ārā. Kurš iesita,

pateikt nevar. Kamēr atradās uz ielas, pienāca sieva /pers. H/, kura, paņemot viņu aiz piedurknēm, pagrieza pret sevi un, ieraudzījusi asinis, sāka jautāt,

kas noticis. Atbrīvojās no sievas rokas un devās apkārt viesu namam. Iegāja pa otrām durvīm, kuras veda uz telpu, kurā atradās dīdžejs.

Uz jautājumu, vai laikā, kad atkāpies no /pers. B/ un /pers. D/ un izvairījies no viņiem, cietušais pielietojis fizisku spēku, atbildēja, ka neatceras.

Tikko iegājis telpā, viņam pretim viens aiz otra nākuši četri cilvēki. Pirmais nācis /pers. D/, otrais /pers. A/, kurš viņu pieturēja ar roku, un teica, ka

vajag iziet parunāt. Apgriezās un vēlreiz izgāja uz ielas. Trešais vīrietis nebija viņam pazīstams, bet ceturtais bija kalsnas miesas būves, apmēram 1,75 m

garš un uz viesībām bija ieradies ar piecus gadus vecu meitu. Kad izgājuši no telpas, citus viesus uz ielas neredzēja. Gājuši prom no viesu nama

/Nosaukums A/ pa lauku apmēram metrus 70. Pa priekšu gāja /pers. D/, pa labi gāja /pers. A/ un apmēram divu metru attālumā aizmugurē divi iepriekš

minētie vīrieši. Pa priekšu ejošais /pers. D/ strauji apgriezās un gāja pie viņa. Apstājās un tajā brīdī /pers. A/ ar elkonī saliektu roku saķēra viņu aiz rīkles,

turklāt palika aizmugurē un sāka gāzt viņu atpakaļ. Centās pretoties un palikt stāvot. Tad priekšā esošais cilvēks, tas ir, /pers. D/ 2-3 reizes iesita ar dūri

galvas apvidū. Kopā pa galvu (deniņiem abās pusēs) saņēma 6-8 sitienus, kas tika izdarīti ļoti ātri. Esot pārliecināts, ka visus sitienus izdarīja /pers. D/.

Tomēr /pers. A/ izdevās viņu nogāzt. Nokrita zemē. Sitieni turpinājās ar kājām pa visu ķermeni arī pa galvu. Konkrēti saņēma divus sitienus pa labo kāju,

pa celi, vienu sitienu pa kreisā ceļa bļodiņu, vienu sitienu pa kreisās kājas celi, vienu sitienu pa labo kāju cirkšņa apvidū, vienu sitienu pa muguru kreisās

nieres apvidū, vienu sitienu pa ribām no labās puses, vienu sitienu pa vēderu, pa kuņģi (nabas apvidū), divus sitienus pa kreiso roku pleca apvidū, divus

sitienus pa labās rokas elkoni. Kurš konkrēti dotos sitienus izdarīja, pateikt nevar. Guļot, saņēma sitienus pa galvu, piecus pa kreiso ausi, pa degunu,

galvas labo deniņu pusi, pa pakausi. Kamēr notika viņa piekaušana atrodoties zemē, /pers. A/ turpināja viņu žņaugt, kā rezultātā zaudēja samaņu. Cik ilgi

gulēja bezsamaņā pateikt nevar, bet kad atjēdzās, bija vēl tumšs. Blakus neviena nebija.

Sākotnēji norādījis, ka pirms pirmā konflikta viņam virsū nāca /pers. D/ un /pers. B/, bet gribot izlabot, ka ir pārliecināts tikai par to, ka viens bija

/pers. D/, bet, vai otrs bija /pers. B/, nav pārliecināts (lietas 1.sējuma 98.-101.lapa, tulkojums 2.sējuma 52.-55.lapa).

Pēc cietušā papildus nopratināšanas protokola nolasīšanas /pers. C/ norādīja, ka liecības pierakstītas pareizi, tika pratināts krievu valodā,

pārpratumu nebija. Vēl joprojām nesaprot, kurš ir /pers. D/, kurš /pers. B/. Nezina, ko bija domājis sakot, ka nav pārliecināts, vai /pers. B/ bija otrs

cilvēks, kurš pirms pirmā konflikta nāca viņam virsū. Uzskata, ka liecības vienmēr sniedzis vienādi. /pers. B/ bijis tas, kurš, ejot uz mežu, gājis pa priekšu.

Nevarot izskaidrot, kāpēc, sniedzot liecību, norādīja, ka, ejot uz mežu, pa priekšu gāja /pers. D/, /pers. A/ un divi iepriekš minētie vīrieši, un kāpēc

nenosauca /pers. B/.

Tika nolasīts 2014.gada 4.jūlija cietušā papildus nopratināšanas protokols, kurā cietušais paziņoja, ka nepiekrīt lietas klasifikācijai un uzstāj uz

klasifikāciju par smagu miesas bojājumu nodarīšanu personu grupā (lietas 2.sējuma 176.lapa, tulkojums 2.sējuma 180.-181.lapa).

/pers. C/ apstiprināja savas pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, kā arī pēc liecību nolasīšanas papildus liecināja, ka miesas bojājumus viņam

nodarīja personu grupa, proti, kā minimums divas personas, tas ir, apsūdzētais un plikpaurainais /pers. A/.

Lieciniece/pers. J/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka pazīst apsūdzēto /pers. B/. 2011.gada 17.jūnijā svinēja kāzas, bija līgava. Uz kāzām uzaicināja

draudzeni /pers. H/ ar dzīvesbiedru, kriminālprocesā cietušo. Uz kāzām bija uzaicināti arī vīra draugi, tostarp /pers. B/. Svinību laikā, apmēram līdz

pusnaktij vai vieniem naktī, visi viesi bija draudzīgi. Ap plkst.1.00 atbrauca autobuss un lielākā daļa viņas aicināto viesu devās mājās. Svinību vietā palika

mazāk par pusi aicināto viesu. Svinību zālē viss bijis mierīgi, viesi sarunājās un dejoja.

Saņēmusi zvanu no mammas, kura teikusi, ka pie viņas atnākusi /pers. H/ un raudot stāsta, ka viņas dzīvesbiedrs nav vainīgs, ka citi viņu apvaino.

Mamma lūgusi atnākt uz istabu un nomierināt draudzeni.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu, nolasīts 2011.gada 26.augusta liecinieka nopratināšanas protokols, kurā /pers. J/

liecinājusi, ka 2011.gada 17.jūnijā viesu mājā /Nosaukums A/ Tomē, Ķeguma novadā, notikušas viņas kāzas. Ap pusnakti griezta kāzu torte. Aizvedusi

savu vīru uz numuriņu un pati gājusi atpakaļ pie viesiem uz zāli. Uz mobilo telefonu zvanījusi māte un teikusi, lai nākot uz numuriņu, jo tur viņu gaidot /pers.

H/. Aizgājusi uz numuriņu un pamanījusi, ka /pers. H/ raud, jo /pers. C/ kaujoties ar “plikpauraino”, kura vārdu un uzvārdu viņa nav zinājusi. Sākusi par

to šaubīties, jo iepriekš redzējusi kā /pers. C/ ved zem rokas tas pats cilvēks “plikpauris”, kuru sauc /pers. A/. Tā kā bijis patumšs, redzējusi, ka /pers.

C/ ir dīvaina seja. Pēc tam istabiņā ienākusi kāzu rīkotāja un aizvedusi /pers. H/ pie /pers. C/, jo /pers. C/ no sava numuriņa skaļi bļāvis, saucis /pers. H/.

Kad ar /pers. H/ atradušās istabiņā, /pers. H/ teikusi, ka /pers. C/ kaujas un visi sakot, ka /pers. C/ pats vainīgs pie konflikta. No numuriņa redzējusi, ka

/pers. C/ pats iznāk no viesu nama /Nosaukums A/, iesēstas ātrās palīdzības mašīnā un aizbrauc.

Lieciniece norādījusi, ka /pers. C/ viņas kāzās uzvedies nekorekti, agresīvi un aizvainojis viesus (lietas 1.sējuma 31.lapa, datorrakstā 3.sējuma

32.lapa).

/pers. J/ apstiprināja savas pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, kā arī pēc liecību nolasīšanas papildus liecināja, ka /pers. H/ netika nosaukusi

cilvēkus, ar kuriem /pers. C/ kāvies, jo, atceras, ka konfliktu /pers. H/ neredzēja un viesus nepazina. Pēc sarunas ar /pers. H/, lieciniece devusies pie

viesiem un pēc /pers. D/ sievas teiktā, sapratusi, ka konflikts saistīts ar dāvanu.

Liecinieks/pers. M/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka pazīst apsūdzēto. 2011.gada 17.jūlijā precējies un svinību laikā konfliktus nav redzējis. Pēc

pusnakts, kad lielākā daļa viesu bija devušies prom, aizgājis gulēt. Pamodies, kad neatliekamā medicīniskā palīdzība jau bija devusies prom. Pēc /pers.

A/ stāstītā sapratis, ka /pers. C/ uzvedies agresīvi un sakāvies ar /pers. B/.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu, tika nolasīts 2011.gada 26.augusta liecinieka nopratināšanas protokols, kurā /pers. K/

liecinājis, ka 2011.gada 17.jūlijā viesu mājā /Nosaukums A/ Ķeguma novadā, notikušas viņa kāzas un svinības noritējušas mierīgi. Ap plkst.2.00 gājis

gulēt. Neatceroties cikos uz numuriņu atnākusi sieva un teikusi, ka kāds no viesiem sakāvies, bet nav zinājusi kuri. Tad piecēlies un gājis noskaidrot, kas

noticis. Viesu nama pirmajam stāvam blakus esošajā placī saticis /pers. B/ un /pers. A/. Jautājis kas noticis. Viņi paskaidrojuši, ka /pers. B/ sakāvies ar

/pers. C/ par to, ka /pers. C/ iesitis /pers. D/ un /pers. B/ pasaucis /pers. C/ tālāk, lai noskaidrotu attiecības.

/pers. B/ paskaidrojis, ka viņus izšķīris /pers. A/ un konflikta pamatā bijis tas, ka /pers. C/ necienīgi izturējies pret /pers. D/ dāvanu. /pers. D/

piegājis pie /pers. C/ un /pers. C/ ar dūri iesitis /pers. D/. Tajā brīdi atnācis /pers. D/ brālis /pers. B/, kurš brāli aizstāvējis, lūdzis /pers. C/ nomierināties

un nebojāt kāzas. Šis bijis pirmais konflikts viesu nama zālē pie bāra letes, bet otrs konflikts, kā viņam stāstīts, risinājies jau ārā, jo /pers. C/ saucis /pers.

B/ kauties uz mežu viens pret vienu. /pers. C/ /pers. B/ esot teicis, lai abi iziet ārā, ātri sadošot viņam pa seju. Pēc teiktā, viņi gājuši prom. Pēc/pers. B/

teiktā, viņš uzsēdies /pers. C/ virsū un aizlauzis rokas, lai /pers. C/ nomierinātos. Tajā brīdī pienācis /pers. A/ un nogrūdis /pers. B/ nost, teicis, lai viņi

izklīst. /pers. C/ pats aizgājis uz viesu namu sakārtot savu seju. Tad ieradusies ātrā palīdzība un /pers. C/ aizveduši prom.

Viesi viņam skaidrojuši, ka /pers. C/ kāzās uzvedies neadekvāti, draudējis sievas draudzenēm, provocējis ciemiņus (lietas 1.sējuma 30.lapa,

datorrakstā 3.sējuma 31.lapa).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu, tika nolasīts 2012.gada 19.septembra liecinieka nopratināšanas protokols, kurā /pers. K/

liecinājis, ka viņa kāzās 17.06.2011. piedalījušies aptuveni 25-30 cilvēku. Viesis no klātesošajiem - kalsnas miesas būves cilvēks ar tetovējumu uz rokas,

ar piecgadīgu meitu - atbilst draugam /pers. V/. Cik zinot, viņš pašlaik dzīvo un strādā Krievijā.

Ap plkst.2.00 aizgājis gulēt un ap plkst.4.00 naktī viņu uzmodinājusi sieva un sievas māte, sakot, ka kādu kaut kur sit. Uzreiz apģērbies un izgājis

ārā. Tajā brīdī uz ielas stāvējusi ātrās palīdzības automašīna, kurā jau atradies /pers. C/, tāpēc nav viņu redzējis. Pagalmā skraidījusi /pers. C/ sieva un

kliegusi, ka „plikpaurainais” sitot viņas vīru. Turklāt viņa, /pers. H/, bijusi alkohola reibuma stāvoklī. Pēc tam ieraudzījis, ka uz ielas atrodas /pers. A/,

/pers. B/ un /pers. D/. Piegājis klāt /pers. A/ un pajautājis, ko viņš dara. /pers. A/ atbildējis, ka /pers. B/ un /pers. C/ kāvušies, bet viņš gājis uz mežu, kur

noticis kautiņš, lai izšķirtu tos, kuri kāvušies. Viņš esot atvedis /pers. C/ atpakaļ uz viesu māju un kopā ar /pers. V/, kurš atradies mājas zālē, vedis viņu

nomazgāties.

Redzējis /pers. A/, /pers. B/ un /pers. D/. /pers. A/ un /pers. D/ miesas bojājumu nav bijis, apģērbs bijis tīrs. /pers. D/ bijusi uztūkusi seja. Kā vēlāk

uzzinājis, tas no /pers. C/ izdarītā sitiena. Uz ielas vairāk neviena no ciemiņiem nebija. Konfliktā nav piedalījies, liecināt neko nevarot. (lietas 1.sējuma

126.-127.lapa, tulkojums 2.sējuma 200.lapa).

/pers. K/ apstiprināja savas pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, kā arī papildus liecināja, ka vedējmātes dzīvesbiedrs /pers. C/, uz kāzu

svinībām bija ieradies ar bērnu. Abi pie galda sēdējuši aptuveni 30 minūtes un dzēruši šņabi. Pēc tam /pers. C/ devies prom. Svinību zālē viss bijis mierīgi.

Pats devies gulēt. Pēc tam, kad tika pamodināts, devās skatīties, kas noticis, bet /pers. C/ neredzēja. Pamanīja, ka /pers. D/, kādu iedarbību rezultātā,

bija uztūkusi seja. Viņam tika stāstīts, ka /pers. C/ pret savu sievu un viesiem izturējies agresīvi.

Liecinieks/pers. A/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka bija kāzās, lietoja alkoholu. Svinību noslēgumā izgājis uzpīpēt. Pieskrējusi cietušā sieva un

teikusi, ka kaut kur risinās konflikts, ka nepieciešama palīdzība.

Ārā bijis tumšs, visapkārt koki. Iebraucot viesu nama teritorijā, bija žogs. Pamanījis, ka aptuveni 5-10 metru attālumā uz lieveņa notiek rosība, ka

cietušais kliedz. Lai konflikts neturpinātos, aizvedis cietušo uz viesu nama tualeti, palīdzējis nomazgāties. Cietušais visu laiku bļāvis, bijis histērijā. Pēc tam

cietušais sācis skraidīt pa māju, meklējis sievu, bļāvis un biedējis bērnus. Par konflikta iemeslu neko nezina.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu, tika nolasīts 2012.gada 23.februāra liecinieka nopratināšanas protokols, kurā /pers. A/

liecinājis, ka 2011.gada 17.jūnijā bijis viesu mājā. Jau pēc pusnakts kopā ar sievu kāpis uz savu numuriņu, kas atradies otrajā stāvā. Kopā ar viņu kāpuši

arī /pers. K/ ar sievu /pers. A0/. Pretim nākusi /pers. C/ sieva. Viņa gājusi ar kliedzieniem, ka ārā viņas vīrs ar kādu kaujas, lai palīdzot. Novilcis uzvalku

un iedevis to sievai. Skrējis ārā, lai palīdzētu, bet /pers. C/ sieva palikusi viesu namā. Tā kā bijis tumšs, nevarot pateikt precīzi cik tālu no viesu mājas bija

atgājis. Redzējis, ka viss asinīs uz zemes sēž /pers. C/. Piecēlis viņu, paņēmis aiz rokas un vedis uz viesu namu. Ievedis viesu nama pirmā stāva vannas

istabā, palīdzējis nomazgāt seju. Tad, kad /pers. C/ bija nomazgāta seja, viņš sācis kliegt, kur ir viņa sieva. /pers. C/ skrējis uz otro stāvu, lauzies savā

numuriņā un bļāvis, kur ir viņa sieva. Tā kā nav varējis iekļūt savā numuriņā, caur /pers. A/ un /pers. AB/, otrā stāva numuriņa balkonu iekļuvis savā

numuriņā, sabiedējot viņu bērnu. Licies, ka /pers. C/ sieva bijusi no viņa nobijusies un noslēpusies citā numuriņā, jo viņu numuriņā /pers. C/ sievas nebija.

Ap plkst.2.00 gājuši gulēt. No rīta, tas ir 18.jūnijā uzzinājis, ka /pers. C/ ar ātro palīdzību aizvests uz slimnīcu.

Ar /pers. C/ kāzās nav konfliktējis, ar viņu nav bijis kautiņš. To var liecināt kāzu viesi. Nav redzējis, ar ko /pers. C/ ārā kāvies, arī viesu nama zālē

nekādu kautiņu nav bijis. Nav gājis ārā kopā ar /pers. C/ un trim vīriešiem. To var apliecināt kāzu viesi (lietas 1.sējuma 72.-73.lapa, datorrakstā

3.sējuma 41.lapa).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tika nolasīts 2012.gada 4.oktobra liecinieka nopratināšanas protokols, kurā /pers. A/

liecinājis, ka liecības, kuras sniedzis 2012.gada 23.februarī, atceroties un pilnībā apstiprinot. Precīzi pateikt nevar konflikta iemeslu starp /pers. C/, /pers.

D/ un /pers. B/, bet pieļaujot, ka tas varējis notikt kāzu dāvanu dēļ, jo tas ticis pastāvīgi pieminēts kāzu otrajā dienā. Nav redzējis kurā brīdī sācies

konflikts starp visām pieminētajām personām, tā kā pats atpūties kāzās un ar to nav bijis sakara. Varot pateikt, ka nav redzējis ne pašu kautiņu, ne to,

kurš kuru sitis. Acīmredzamus miesas bojājumus nevienam nav redzējis, tā kā bijis aizņemts ar kāzu svinēšanu.

Nav redzējis, ka /pers. C/ kopā ar /pers. B/ iet uz mežu. Nav redzējis vai uz mežu gājis vēl kāds, kā arī /pers. D/.

/pers. A/ uz mežu gājis, jo atskrējusi /pers. C/ sieva un sākusi kliegt pēc palīdzības, ka mežā sācies kautiņš, kurā piedaloties viņas vīrs. Nekādu

fizisku spēku, sitienu izdarīšanu /pers. C/ nav pielietojis tā kā uz mežu gājis, lai sniegtu palīdzību, izšķirtu kautiņu. Agrāk jau liecinājis, ka nav redzējis kā

/pers. C/ gājis uz mežu, tāpēc par viņa kritieniem, kad viņš devies meža virzienā, pateikt neko nevar. Kad aizgājis uz mežu un izšķīris kautiņu, /pers. C/

nebija gatavs patstāvīgi aiziet līdz viesu namam, tāpēc centies viņu uz pleca aiznest līdz mājām, turklāt viņš arī kritis. Konflikts noticis 50-100 metrus no

viesu nama, precīzāk pateikt nevarot, jo ārā bijis ļoti tumšs (lietas 1.sējuma 133.-134.lapa, tulkojums 2.sējuma 57.-58.lapa).

/pers. A/ apstiprināja savas pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, kā arī pēc liecību nolasīšanas papildus liecināja, ka kautiņu nav šķīris,

pamanījis /pers. C/ sēžam, kurš bijis histērijā. Blakus atradās vēl citi cilvēki, 2 vīrieši, bet tieši kuri tie bija, pateikt nevar, jo bija tumšs. Tad, kad veda

cietušo uz vannas istabu, pārējie līdzi nenāca. Cietušajam nav neko jautājis, jo cietušā sieva bija lūgusi palīdzēt, nav interesējis, kas noticis.

Atbildot uz prokurores jautājumu liecinieks paskaidroja, ka /pers. C/ sēdējis uz zemes, saucis sievu, histēriski kliedzis, viņš bijis ļoti stiprā alkohola

reibumā, grīļojies. Ārā bijis tumšs. 3-5 metru attālumā redzējis divu cilvēku siluetus. Kautiņu neredzēja. Paņēmis cietušo uz pleca, jo stiprā reibuma

stāvokļa dēļ, viņš nevarēja patstāvīgi paiet, aiznesis mājās. Cietušais nepretojās. Redzēja asinis, bet ne miesas bojājumus. Pagrieza ūdens krānu un

jautāja, vai palīdzēt, bet /pers. C/ sācis bļaut un aizskrējis meklēt sievu. Šajā laikā /pers. B/ neredzēja.

Ātro palīdzību neredzēja, devās gulēt tad, kad cietušais histērijā sāka skraidīt pa augšstāvu un meklēt savu sievu.

Ar cietušo nav kontaktējies, pie galda sēdējuši aptuveni 10-15 metru attālumā. Cietušo pirmo reizi redzēja pie galda kāzās, citu konfliktu kāzās

neredzēja.

Liecinieks/pers. A/ liecināja, ka cietušā sieva lūgusi palīdzību, kad viņi atradušies uz trepēm starp pirmo un otro stāvu, vai arī esot otrajā stāvā. Tā

kā cietušais skaļi bļāvis, sapratis, kur viņu meklēt. Pēc tam, kad aizveda cietušo nomazgāties, redzēja viņu vēl skraidām pa ēkas otro stāvu klaigājam un

meklējam sievu, kura no bailēm bija ieslēgusies numurā un, ja nemaldās, abu numuri bija blakus, jo cietušais ieskrēja viņa numurā un caur balkonu pārlīda

uz sava numura balkonu. Apsūdzēto un cietušo iepriekš nepazina.

/pers. A/ norādīja, ka cietušais bija pat nedaudz agresīvs. Cietušā sieva piedalījās konkursos un bija redzams, ka viņam tas nepatika. Par to

liecināja cietušā sejas mīmika, bijis nervozs. Arī pēc tam, kad tika ievests atpakaļ viesu namā, cietušais kliedzis, kur ir viņa sieva un lauzās iekšā visos

numuros. Ja sieva nebūtu nobijusies, tad ielaistu vīru istabā, bet tā nenotika.

Nākamās dienas rītā centās noskaidrot, kas īsti notika. Cilvēki sēdēja pie galda un apsprieda notikušo, ka cietušais nesmuki uzvedies, metis ārā pa

logu dāvanas un necenzēti lamājies, teicis, ka jādāvina tādas dāvanas kā viņam, ne jau kaut kādas kastes.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tika nolasīts 2014.gada 14.novembra liecinieka nopratināšanas protokols, kurā /pers. A/

liecinājis, ka 2011.gada 18.jūnijā atradies kāzās Ķeguma rajona, Tomē, viesu mājās /Nosaukums A/. Apmēram pulksten trijos naktī, pienākusi /pers. C/

sieva, un teikusi, ka viņas vīrs uz ielas kaujas. Uzreiz izgājis uz ielas, kur ieraudzījis, ka kaujas trīs vai četri cilvēki. Tā kā bijis ļoti tumšs un uz ielas nebija

apgaismojuma, precīzi nav sapratis kurš izdarījis sitienus. Gājis ar nolūku izšķirt kautiņu. Pēc konflikta, kad viņus izšķīris, zem rokas paņēmis /pers. C/ un

aizgājis uz viesu māju, kur /pers. C/ pats nomazgājis asinis. Tajā laikā /pers. C/ izturējies agresīvi, lauzis durvis, lēkājis, skraidījis pa visām istabām un ar

savu izskatu un darbībām biedējis nepilngadīgus bērnus, bijis stiprā alkohola reibumā. Liecinieki, ka pēc konflikta vedis /pers. C/, bijusi viņa sieva un

pārējie ielūgtie viesi (lietas 2.sējuma 217.lapa, tulkojums 2.sējuma 229.-230.lapa).

/pers. A/ apstiprināja savas pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, kā arī papildus liecināja, ka, iepriekš nepareizi noformulējis domu, proti,

atnākot uz notikuma vietu, konfliktu neredzēja, bija aizdomas, ka noticis kautiņš. Atnāca, pacēla cietušo un aizveda. Notikuma vietā manīja divu cilvēku

siluetus, nevis trīs vai četrus.

Liecinieks norādīja, ka nevar paskaidrot, kāpēc notikuma vietā atradās vēl divi cilvēki, kurus, iespējams, atpazītu, ja viņi būtu stāvējuši blakus.

Uz aizstāves jautājumu par pratināšanu 2012.gada februārī, 2012.gada oktobrī, 2013.gada februārī un 2014.gadā paskaidroja, ka izmeklētājs

nepareizi pierakstījis teikto par to, cik personu piedalījušās konfliktā.

Papildus /pers. A/ liecināja, ka cietušā agresija izpaudusies kā neadekvāta rīcība, cietušais alkohola reibumā ielauzās viņa numurā, kur atradās

bērni, sāka skraidīt un biedēt bērnus.

Lieciniece/pers. AE/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka cietušo pirms kāzām bija satikusi divas reizes, bet ar apsūdzēto /pers. B/ un znota draugiem

iepazinās kāzās. Cietušais, vedējmātes vīrs, uz svinībām ieradās ar bērnu. Sākotnēji viņš bijis ieturēts, nedaudz lietojis alkoholu, bet pēc bērna nolikšanas

gulēt, sācis daudz dzert un ātri noreiba. Pēc pusnakts, kad lielākā daļa kāzu viesu jau bija devušies prom, znots jau gulējis, bet meita bijusi istabā, viņa

devusies uz svinību zāli, kur sastapusi piedzērušos cietušo ar naidpilnām acīm, kurš nevarēja noturēties kājās, grīļojās. Lieciniecei bijusi sajūta, ka

cietušais ir neadekvāts, baidījusies viņu uzrunāt. Vēlāk pamanījusi, ka raud /pers. D/ sieva.

Pēc tam piezvanīja cietušā sieva un teica, ka viņas vīru sit. Nesaprata, kas kaujas. Meita pārģērbās un devās skatīties, kas notiek. Vēlāk pa logu

redzēja neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu, tāpēc devās ārā. Bija tumšs, aptuveni plkst.2.00. Pamanīja apsaitētu cietušo ar uztūkušu seju

un blakus viņa sievu. Ar cietušo nebija iespējams runāt, viņš tikai atkārtoja, ka visus jāiesēdina. Piegāja pie /pers. H/ un lūdza piedošanu par notikušo,

teica, ka atlīdzinās visus medicīniskos izdevumus, taču cietušais izrīkoja sievu un teica, ka viņai jāstāsta tā, lai visus iesēdinātu. Notikušais bija negaidīts

pavērsiens, jo kāzās visi bija draudzīgi.

Nākamās dienas rītā pienācis viesmīlis un teicis, ka cietušais uzvedies agresīvi un provocējis viesus. Cietušajam esot teikts, ka neskaidrības risinās

nākamajā dienā, jo ir taču kāzas, taču /pers. C/ atbildējis, ka bijis desantnieks, licis oficiantam ieliet alu, bijis rupjš un teicis, ka “uzpildīšoties” un iešot

visiem parādīt kāds viņš stiprs.

/pers. AE/ liecināja, ka nākamajā dienā pienācis /pers. B/ un atvainojās, teicis, ka juties aizvainots un aizstāvējis brāli, ka /pers. C/ gribējis iemest

upē brāļa ilgi meklēto dāvanu. Arī /pers. D/ sieva pārdzīvoja notikušo, jo viņi divas nedēļas meklēja dāvanu, bet cietušais tik neglīti izrīkojās. Citiem kāzu

viesiem miesas bojājumus nav redzējusi.

Liecinieks/pers. AF/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka ir viesu nama /Nosaukums A/, kurā tika rīkotas kāzas, īpašnieks. Ne apsūdzēto, ne cietušo

neatceras. Uzraudzīja svinību procesu, viss bija mierīgi, nekā neparasta. Ap plkst.20.00 vai 21.00 devies gulēt uz pagrabstāva ofisu un pamodās ap

plkst.5.00. Trokšņus naktī nedzirdēja. Nākamās dienas rītā viesmīlis /pers. AG/, kurš viesu namā vairs nestrādājot, stāstījis, ka noticis kautiņš, bijušas

asinis. /pers. AG/ par notikušo neiztaujāja, koplietošanas telpās asinis nemanīja. Viesu namā nekas netika salauzts vai izdemolēts.

Liecinieks paskaidroja, ka kopš 2011.gada jūnija viesu nama teritorija 2 ha lielumā nav izmainīta. 50 metrus aiz vārtiem ārpus nožogotās viesu

nama teritorijas augot egle, zem kuras novietoti akmeņi. Teritorija aiz žoga esot līdzena. Iežogotajā viesu nama teritorijā izvietoti akmeņi, esot parks jeb

mežs. No viesu nama līdz iebrauktuves vārtiem esot aptuveni 30 metru. Pasākumu laikā vārti vienmēr ir atvērti. Pēc pasākuma parasti dodas apskatīt

teritoriju. Ēkas ārpusē esošās trepes uz otro stāvu esot apgaismotas, bruģī izveidots apgaismošanas objekts.

Liecinieks/pers. AH/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka 2011.gada jūnijā bija māsas kāzās un kā kāzu viesi atpazīstot cietušo, iespējams, arī

apsūdzēto. Svinību laikā viss bijis mierīgi, ar cietušo, iespējams, nedaudz kontaktējās, pie galda sēdējuši netālu viens no otra. Visi viesi iedzēra, dejoja,

viss bija mierīgi. To, kas notika ārpus viesu nama telpām, neredzēja, daļa viesu jau bija devušies prom no svinību vietas. Skanēja mūzika, tāpēc,

iespējams, ārā notiekošo nedzirdēja. Tad cietušais asiņainu seju no āra ieskrēja telpā, devās uz tualeti, un pēc pāris minūtēm jau atkal izskrēja ārā. Tā kā

cietušo nepazina, negāja noskaidrot, kas noticis. Tad devās runāt ar cietušā sievu, kura raudāja, bet nevarēja neko paskaidrot. Mēģināja sievieti

nomierināt, bet, kad tas neizdevās, gāja prom. Pēc pusnakts liecinieks devās prom no viesu nama ar savu automašīnu. Vēlāk viņam stāstīts, ka kāzās

kāds kāvies.

Lieciniece/pers. H/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka cietušais ir viņas dzīvesbiedrs, bet apsūdzēto redzējusi tikai kāzās.

2011.gadā bija līgavas aicināta lieciniece. Ar līgavu pavadījusi visu kāzu dienu, no rīta līdz naktij. /pers. C/ ar bērnu uz svinībām ieradies ap

astoņiem vakarā, alkoholu līdz pusnaktij nelietoja. Pati nedaudz lietojusi alkoholu, bijusi aizņemta kāzu norisē. Pēc pusnakts daļa viesu ar autobusu

devušies prom no viesu nama, un no palikušajiem pazinusi tikai jauno pāri un līgavas vecākus. Pēc viesu pavadīšanas, iegājusi svinību zālē un redzējusi,

ka pie galda savā vietā sēž /pers. C/ un viņam blakus /pers. D/. Devusies pie /pers. C/, lai pateiktu, ka ies pie bērna uz numuriņu. Aptuveni stundu

gatavojās iet gulēt un, tiklīdz apgūlās, izdzirdējusi, ka apklust mūzika un /pers. C/ kliedz. Nobijās, saģērbās un viesu nama pirmajā stāvā satika /pers.

AH/, kurš teicis, ka /pers. C/ esot asinīs. Izgāja ārā un pie ieejas ieraudzīja ar muguru stāvošu /pers. C/. Piegājusi klāt un aiz rokas pagriezusi viņu ar

skatu pret sevi. Pamanījusi, ka /pers. C/ pārsista uzacs, bija šokā, raudāja, nobijās. No /pers. C/ nebaidījās, viņš viņu neaiztika, nepurināja, nelamāja,

nepieskārās, tikai stingri noteica, lai viņa dodas uz numuru pie bērna nomierināties. /pers. C/ nejautāja, kas noticis. Tā kā apkārt citu personu nebija,

devās uz numuru pēc telefona, lai piezvanītu /pers. J/ vecākiem. Pēc tam aizslēdza numura durvis, izgāja no viesu nama, devās uz līgavas numuru. /pers.

C/ uz ielas nebija. Ārā pie trepēm satika /pers. J/s mammu un tēti, un raudādama stāstīja par notikušo. /pers. J/ tētis stāvējis ar skatu meža virzienā un

teicis, ka vīri paši ar visu tiks galā. Tad ar /pers. J/ mammu devās uz jaunlaulāto numuru.

Pēc aptuveni 10-15 minūtēm atskrēja vakara vadītāja, kura teikusi, ka /pers. C/ viņu sauc, tāpēc devās uz savu numuru, atslēdza istabas durvis un

ieraudzīja uz gultas guļošu, asiņojošu /pers. C/ ar saplēstām drēbēm, aizpampušām acīm. /pers. C/ teicis, ka to paveikuši vairāki cilvēki. Piezvanījusi

neatliekamai medicīniskai palīdzībai un policijai. /pers. C/ uzvedies adekvāti, pēc alkohola nesmaržoja, bet pieļauj, ka viņš bija nedaudz iedzēris.

Atbrauca neatliekamā medicīniskā palīdzība, pārsēja /pers. C/. Viņš mediķu pavadībā devās pēc savas žaketes, ko atrada mežā netālu no viesu nama.

Žakete nebija notraipīta asinīm. Pieļauj, ka žaketi /pers. C/ novilcis pirms kautiņa, lai to nesabojātu. /pers. C/ ar mediķiem devies uz slimnīcu.

Pamanījusi, ka pie viesu nama ieejas stāv /pers. A/, sieviete, kura kāzās dejoja, un vēl divi cilvēki. /pers. A/ jau bija pārģērbies. Jautājusi, kurš

/pers. C/ piekāva, un sieviete atbildējusi, ka viņu bijis daudz un visi devušies uz mežu. Trīs blakus stāvošie vīrieši kautiņā nebija iesaistīti, /pers. A/ esot

visus vilcis nost no /pers. C/. Kādā brīdī ar viņu sarunu uzsākusi /pers. D/ sieva, kura teikusi, ka /pers. C/ esot aizvainojis viesus saistībā ar dāvanām.

Lieciniece norādīja, ka konflikta pamatā bija pārmērīga alkohola lietošana, visi viesi bija iedzēruši par daudz. Pēc notikuma /pers. C/ teicis, ka 4

vīrieši - /pers. A/, /pers. D/, viens mazs, tievs un vēl kāds, viņu pasaukuši uz mežu. /pers. C/ vienmēr vēlas visu atrisināt, iestājas par taisnību, ir drosmīgs,

tāpēc devies vīriešiem līdzi.

Liecinieks/pers. D/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka pazīst apsūdzēto, kurš ir viņa brālis. Ar cietušo nav pazīstami, bet ir tikušies kāzās, pēc kurām

abi nav kontaktējušies. Svinības notikušas nožogotā teritorijā viesu mājā /Nosaukums A/, kurām apkārt bijuši koki, tāds kā parks. /pers. C/ atceras, jo

viņš kavējis svinīgo pasākumu pie galdiem.

Vakara gaitā ar /pers. C/ sēdējuši pie galda un sarunājušies par biznesu, iedzēruši, bijis jautri, nav strīdējušies. /pers. C/ teicis, ka izies uz mirkli ārā

un aizgājis. Atgriezies zālē kā pavisam cits cilvēks, paņēmis divos pirkstos sarkanas krāsas dāvanu sirsniņas formā un skaļi jautājis, kas tas par mēslu

(krievu val.-“??? ??? ?? ??????”). Uzmetis dāvanu uz galda un turpinājis aizvainojoši izteikties, ja neproti dāvināt, tad nav ko dāvināt tādus mēslus. /pers.

C/ atkal paņēmis dāvanu divos pirkstos un ejot ārā, teicis, ka šo dāvanu vajagot izmest. Liecinieks atpazinis /pers. C/ rokās savu dāvanu jaunajam pārim.

Gājis skatīties, kur /pers. C/ aiznes dāvanu. Pretī nācis /pers. C/. Pajautājis, kur viņš licis dāvanu, ka tā ir viņa dāvinātā. /pers. C/ teicis: ,,Iesim,

parādīšu!”, un abi gājuši uz izeju. Teicis, ka ne visi var būt tik bagāti kā viņš, lai uzdāvinātu tādas dāvanas, kādas viņš uzskata par pareizām.

Liecinieks norādīja, ka šāds izteiciens, iespējams, cietušo aizkāris, jo, izejot ārā, /pers. C/ izdarījis divus sitienus viņam pa seju. No sitieniem

apdullis. Pēc mirkļa pienācis brālis un teicis, lai /pers. C/ nomierinās. /pers. C/ iesitis arī brālim, trāpījis un gribējis sist vēl, bet brālis vienu reizi iesitis

atpakaļ, ja nemaldoties, pa pieri. /pers. C/ no sitiena pietupies. Vēlāk cēlies kājās un mežonīgā balsī necenzētiem vārdiem kliedzis, ka visus piekaus,

atbrauks viņa cilvēki ar visiem izrēķināsies. /pers. C/ sācis skraidīt, vicināties ar dūrēm un draudēt. Teicis, ka dienējis specdienestā un esot iemācījies

dažādus paņēmienus. /pers. D/ vairākkārt aicinājis, lai viņš nomierinās, jo ir kāzās, bet /pers. C/ nav paklausījis, ignorējis teikto, turpinājis agresīvi

uzvesties, apsaukāties, draudēt. Pieļauj, ka apkārt bijuši vēl cilvēki, iespējams, /pers. A/.

Liecinieks paskaidroja, ka izteiktos draudus uztvēris kā vērstus pret visiem. /pers. C/ pateicis, ka tā dāvana atrodoties viesu nama /Nosaukums A/

otrajā stāvā, tāpēc uzgājis augšā un atradis dāvanu. Tad iznācis ārā un tieši tad /pers. C/ sieva bija izgājusi pie viņa ārā, teica, lai viņš nomierinās, lai beidz

trakot, ka ir kāzas. /pers. C/ saķēris sievu aiz abām rokām, aiz augšdelmiem un sācis purināt un izteikt draudus un licis aizvākties (krievu val.- “???? ?? ??

??????, ????? ???? ?? ????e”).

Kādā brīdī ārā bija iznākusi /pers. AL/ un /pers. C/ mierinājusi, lai neaiztiekot sievu. /pers. C/ savu sievu atgrūdis un pateicis, lai viņa nelien svešās

lietās. /pers. C/ sieva ar /pers. AL/ raudādama iegājusi ēkā. Pēc tam /pers. C/ sācis draudēt /pers. B/, ka viņu nositīšot un ar kāju sitis /pers. B/, bet

nokritis. /pers. C/ uz mirkli nomierinājies, jo /pers. B/ nepārtraukti teicis, ka ir kāzas, ka nevajag kauties. /pers. C/ saucis /pers. B/ parunāties un abi

pagājuši kādu gabaliņu nost no viesu nama.

/pers. D/ norādīja, ka ārā bijis tumšs, bet redzējis abu siluetus aiz iežogotās teritorijas, 20 metrus no ēkas, redzējis kā /pers. C/ uzbrūk /pers. B/ un

izdara sitienu. /pers. C/ mugurā bijis gaišs krekls, pamanījis, ka /pers. C/ viens sit brāli. Abi gāzelējās. /pers. C/ atradies uz zemes, brālis viņu piespiedis

un teicis, lai nomierinās. Brālis piecēlies un nācis atpakaļ, bet /pers. C/ aiz viņa. Abi ar brāli iegājuši viesu namā. Kur palicis /pers. C/, nav redzējis. Pēc

kāda laika dzirdējis, ka /pers. C/ telpā bļauj, ārdās un dauza durvis.

/pers. D/ liecināja, ka ar /pers. C/ sēdējuši pie galda un sarunājušies. Ar viņiem bijis arī /pers. K/ vectēvs un vēl kāds, bet /pers. B/ ar viņiem nav

bijis. Cietušais aizgājis un pēc 5-6 minūtēm atgriezies, bet jau kā cits cilvēks. Uzskatot, ka /pers. C/ bija lietojis kaut kādus preparātus, jo pilnībā

izmainījās viņa personība, viņš kļuvis neadekvāts, bļāvis. Iepriekš abi mierīgi sarunājušies un nav konfliktējuši.

Pēc incidenta ar /pers. C/ devies atpakaļ viesu namā, dzirdējis, ka /pers. C/ bļauj un, ņemot vērā /pers. C/ neadekvāto stāvokli un to, ka viņam uz

sejas bija asinis, palūdzis kādam izsaukt ātro palīdzību.

Uz prokurores jautājumu /pers. D/ atbildēja, ka pie viesu nama ieejas /pers. C/ uzbrucis /pers. B/, kurš vienu reizi aizstāvoties iesitis pretī. Arī

lieciniekam /pers. C/iesitis pa seju, bet pie ārsta nav vērsies, bijusi hematoma un atlūzusi daļa zoba.

/pers. D/ paskaidroja, ka negāja šķirt brāli un /pers. C/ tā kā pats bija saņēmis spēcīgu sitienu, tecējušas asins. Situāciju novērojis, domājis, ka, ja

iesaistīsies, tad būs vēl trakāk. Ņemot vērā, ka strādā policijā un bijis alkohola reibumā, nav konfliktā iesaistījies. No attāluma redzējis, ka cietušais gājis

streipuļojot un, jau pēc pirmā sitiena, viņam uz pieres bijušas asinis.

Tika nolasīts 2011.gada 30.septembra liecinieka nopratināšanas protokols, kurā /pers. D/ liecinājis, ka 2011.gada 17.jūnijā ap plkst.18.00 ieradies

uz kāzām pie drauga /pers. K/ novadā, Tomē, viesu mājā /Nosaukums A/. Svinību laikā, apmēram plkst.21.00, zālē ienācis gara auguma vīrietis, ģērbies

gaiši pelēkā uzvalkā, bez matiem.

Pie rokas viņam bijis mazs bērns. Ap plkst.2.00, kad sapazinies ar /pers. C/, pasēdējuši pie galda, iedzēruši un sarunājušies. /pers. C/ piecēlies un

teicis, ka drīz atnākšot. Pēc kāda laiciņa zālē ienācis /pers. C/ skaļā balsī bļaudams un izstieptā rokā turēdams sarkanas krāsas dāvanu sirsniņas formā.

Atpazinis to kā savu dāvanu jaunlaulātajiem. /pers. C/ kliedzis aizvainojošas lietas par dāvanām un apvainojis viesus (krievu val. - “??? ??? ?? ??????”,

“???? ?? ?? ?????? ??????, ????? ?? ??????”, “?? ??? ?????”).

Tajā brīdī /pers. D/ atradies zālē, daudzi viesi bija jau aizgājuši gulēt vai aizbraukuši mājās. Zālē bijuši kādi desmit cilvēki. /pers. C/ bļāvis pa visu

zāli un sapratis, ka /pers. C/ teiktais attiecināms uz visiem. /pers. C/ dāvanu no neliela augstuma uzmetis uz galda, pēc tam pasviedis tālāk un tad,

paņemdams dāvanu no galda, izstieptā rokā un skaļā balsī teikdams “sūdaina kastīte” izgājis no zāles. Pārsteigusi /pers. C/ uzvedība, bijis ļoti agresīvs,

neadekvāts, it kā savas darbības nekontrolētu.

Pēc kāda laika /pers. C/ atnācis līdz vestibilam. /pers. D/ ieraudzījis viņu, piegājis klāt un jautājis, kur viņš licis dāvanu. /pers. C/ pateicis, lai nākot

viņam līdzi. Ejot ārā no ēkas, pie ieejas durvīm /pers. C/ pateicis, ka dāvana esot mēsls. Liecinieks viņam pateicis, ka visi nevarot būt tik bagāti kā viņš,

pēc kā /pers. C/ divas reizes ar dūri iesitis viņam pa seju, pārsitot degunu un izsitot labās puses apakšžokļa lielo zobu, kas pēc /pers. C/ sitieniem sācis

kustēties. /pers. C/sitieni bijuši spēcīgi, jo apreibis un kādu mirkli acīs bijis raibs.

Tad pienācis brālis /pers. B/ un /pers. C/ prasījis, kas notiek. /pers. C/ neko nav atbildējis, un ar dūri vienu reizi iesitis /pers. B/ pa galvu. Brālis

uzreiz sitis atpakaļ pa seju un /pers. C/ nokritis zemē. Pēc tam /pers. C/ ceļoties, sācis skaļi bļaut, rupji lamāties, draudēt un skrējis virsū. Kāds no

viesiem no malas saķēris /pers. C/ un nostūmis malā. Jautājis /pers. C/, kur viņš licis dāvanu, /pers. C/ atbildējis, ka tā atrodas otrajā stāvā. Iegājis telpās

un otrajā stāvā uz galdiņa atradis savu dāvanu.

Tad izgājis ārā apskatīties, kur atrodas /pers. C/ un brālis. Izejot ārā no /Nosaukums A/ telpām, redzējis, ka /pers. C/ ar abām rokām saķēris savu

sievu aiz galvas un kliedz uz viņu, rupji lamājas un atgrūž nost no sevis. Kāds no viesiem /pers. C/ sievu atsaucis un teicis, lai nelienot pie vīra, savādāk vēl

tiešām sasitīšot.

Pēc tam /pers. C/ visiem teicis, lai ejot prom, jo viņš gribot parunāt ar /pers. B/. Visi gājuši tālāk, brālis /pers. B/ pateicis, lai arī viņš atiet nost,

tāpēc pagājis mazliet atpakaļ. Tad redzējis, ka /pers. C/ virzās uz vārtu pusi no viesu nama ēkas un sauc /pers. B/ iet viņam pakaļ. Aizejot aiz vārtiem,

/pers. C/ izteicis draudus, ka atbraukšot viņa čomi (krievu val. - “??????”) un visus nositīšot, draudējis brālim.

/pers. C/ sitis ar kāju /pers. B/ un nokritis zemē. Pēc tam piecēlies un atkal spēris /pers. B/ un atkal nokritis zemē. /pers. C/ piecēlies kājās un bijis

ļoti agresīvs, sitis /pers. B/ ar dūri, kuru /pers. B/ satvēris, izvairoties no /pers. C/ sitiena, nogāzis /pers. C/ zemē, aizliecis roku aiz muguras un uzsēdies

virsū. /pers. C/ kaut ko skaļi bļāvis, pēc tam nomierinājies. Tad abi piecēlušies kājās un /pers. C/ atkal ar dūri sitis /pers. B/ sejas apvidū. /pers. B/,

atvairot /pers. C/ sitienu, satvēris roku un izdarījis sitienu ar dūri pa seju, nogāzis /pers. C/ zemē un uzsēdies /pers. C/ virsū, turot /pers. C/ roku aizlauztu

aiz muguras. /pers. C/ nomierinājies, abi piecēlušies kājās, gājuši uz /Nosaukums A/ telpu pusi, dažu metru attālumā viens no otra.

/pers. C/ pienācis tuvāk, redzējis, ka viņam seja asinīs. Kādam no viesiem pateicis, lai izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību. Klāt /pers. C/ nav

gājis, lai pašam atkal netiktu nodarīti miesas bojājumi. Neatliekamā medicīniskā palīdzība atbraukusi diezgan ātri un /pers. C/ tika aizvests uz slimnīcu.

Pēc konflikta /pers. C/ bija iegājis /Nosaukums A/ telpās un otrajā stāvā skaļi bļaustījies, bet nav tam vairāk pievērsis uzmanību. Vēlāk no brāļa

/pers. B/ teiktā uzzinājis, ka /pers. C/ nodarījis /pers. B/ miesas bojājumus, sitot ar kāju, sakropļojis labās rokas mazo pirkstu. /pers. C/ ar savām

darbībām arī viņam tika nodarījis miesas bojājumus - sista brūce zem labās acs, labā vaiga pietūkums, deguna pietūkums un izsists labās puses

apakšžokļa lielais zobs.

/pers. C/ uzvedība un darbības bijušas neadekvātas, tāpēc pieļaujot, ka viņš kopā ar alkoholu bija lietojis kādus citus preparātus (lietas 1.sējuma

35.-36.lapa).

Tika nolasīts 2012.gada 17.februāra liecinieka papildus nopratināšanas protokols, kurā /pers. D/ liecinājis, ka /pers. C/ viņam nodarījis miesas

bojājumus, iesitot divas reizes pa seju, aci, neatceroties pa kuru, pa lūpu un vaigu, kā arī tika sašķelts labās puses apakšžokļa zobs. Par nodarītiem

miesas bojājumiem pie ģimenes ārsta nav griezies, jo uzskatot, ka tie esot maznozīmīgi, sekas nav palikušas, tikai deformēts zobs.

Varot liecināt, ka viesu namā pie bāra letes viņam nav bijis konflikts ar /pers. C/, kā arī neviena cita persona viņu pie bāra letes nav aiztikusi.

/pers. C/ pats viņu aicinājis uz izeju, lai parādītu, kur nolikta viņa dāvana. Ar /pers. C/ gājis ārā. Pēc /pers. C/ izdarītajiem sitieniem klāt pienācis

brālis /pers. B/. Pēc tam parādījušās vairākas personas.

/pers. C/ kļuvis agresīvs, izaicinājis un draudējis visiem kāzu viesiem, uzsācis incidentu. Pieļauj, ka /pers. C/ miesas bojājumus guvis arī vairākkārt

krītot uz kāda akmens vai koka saknes, jo ārā bijis tumšs (lietas 1.sējuma 71.lapa, datorrakstā 3.sējuma 40.lapa).

Tika nolasīts 2012.gada 11.jūlija liecinieka papildus nopratināšanas protokols, kurā /pers. D/ liecinājis, ka 18.06.2011. viesu mājas /Nosaukums

A/ telpās netālu no dīdžeja pults, ar /pers. C/ ne viņam, ne /pers. B/ konfliktu nav bijis. Kad /pers. C/ pasaucis viņu aprunāties, abi gājuši garām dīdžeja

pultij, bet izgājuši ārā, kur nebrīdinot, /pers. C/ ar dūri iesitis viņam divas reizes pa sejas labo pusi. Ar šiem sitieniem tika pāršķelta lūpa, izsists apakšējais

zobs, kā arī pa degunu tecējušas asinis. Tad redzējis, ka /pers. C/ iesit klāt pienākušajam /pers. B/ un /pers. C/ uz sejas bijušas asinis.

Pēc saņemtajiem sitieniem bijis apdullis un ārā no viesu mājas iet netaisījies. Arī vēlāk kopā ar /pers. B/ un /pers. C/ nekur nav gājis. Laikā, kad

/pers. B/ un /pers. C/ gāja prom uz meža pusi, /pers. C/ vairākas reizes kritis gar zemi, kā arī vēlāk, kad viņš skrējis virsū /pers. B/, vairākas reizes /pers.

B/ guldīja /pers. C/ uz zemes.

Kaut arī atradies apmēram 30 metru attālumā no viņiem, nav redzējis, ka /pers. B/ būtu izdarījis kaut vienu mērķtiecīgu sitienu /pers. C/. Ārā bijis

diezgan gaišs un varējis redzēt notiekošo. To, ka nav gājis kopā ar /pers. B/ un /pers. C/, varot apliecināt /pers. A/, /pers. AL/, kā arī /pers. B/

draudzene /pers. O/.

/pers. C/ atgriežoties, seja bijusi asiņaina. Redzot viņa ārējo izskatu, teicis, ka nepieciešams izsaukt ātro medicīnisko palīdzību (lietas 1.sējuma

102.-103.lapa).

/pers. D/ apstiprināja savas pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, kā arī pēc liecību nolasīšanas pieļāva, ka pie galvenās ieejas stāvējis /pers.

A/, /pers. D/ sieva, kā arī /pers. B/ draudzene /pers. O/, kuri varētu apstiprināt, ka viņš nav bijis klāt konfliktā starp /pers. B/ un /pers. C/.

Liecinieks apstiprināja teikto, ka pirmais konflikts noticis pie viesu nama durvīm, bet otrais - mežā. Kad plkst.2.00 /pers. C/ ar /pers. B/ devies

skaidroties, stāvējis 30 metru attālumā pie mājām /Nosaukums A/. Nav bijis gaišs, tomēr tīri labi visu redzējis, šķēršļu nav bijis. Secina, ka brālis sitienu

nav izdarījis, jo /pers. C/ netika izdvesis skaņas, kā arī kustības par to nav liecinājušas.

Par iegūtajiem miesas bojājumiem - izsistu zobu un uzsistu aci, nav vērsies policijā.

Liecinieks papildus norādīja, ka pirmais fiziskais konflikts noticis pie ieejas viesu namā, kur bijis ieklāts bruģis, bet tālāk atradies mīksts zāliens.

Pirmo sitienu saņēmis esot pie ārdurvīm, tiklīdz pateicis /pers. C/, ka ne visi var būt tik bagāti, lai dāvinātu tādas dāvanas kā viņš. Nebija gaidījis šādu

/pers. C/ rīcību un sitienu ar dūri, iespējams, ar gredzenu, kas bijis ļoti spēcīgs, kā boksera sitiens. Apdullis un sagrīļojies, saliecies. Dzirdējis, ka brālis

pieiet un jautā /pers. C/, kas noticis, lūdzis nomierināties un pamanījis, ka /pers. C/ izdara sitienu /pers. B/ pa seju, kam sekojis arī otrs sitiens, taču brālis

aizstāvoties sitis pretī. /pers. B/ nokritis uz dibena un viņam pieres rajonā bijušas asinis.

2017.gada 21.novembra tiesas sēdē liecinieks /pers. D/ izmantoja tiesības neliecināt pret savu tuvinieku un norādīja, ka uztur pirmstiesas procesā

un tiesā sniegtās liecības.

Tika atskaņots un nolasīts 2013.gada 26.aprīļa protokols par liecību pārbaudi uz vietas, kurā liecinieks /pers. D/, izstāstījis un parādījis konflikta ar

/pers. C/ norisi, kas tika nofilmēts ar digitālo videokameru un pievienots protokolam (lietas 2.sējuma 32.lapa).

Lieciniece/pers. AL/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka pazīst apsūdzēto /pers. B/. 2011.gada 17.jūnijā bijusi /pers. K/ kāzu svinībās viesu namā

/Nosaukums A/. Pašā vakarā, jau tuvāk naktij, viesu namā ieradies, liecinieces vīrs - zolīds, patīkams cilvēks ar bērnu un apsēdies blakus lieciniecei.

Viesi lietojuši alkoholu, arī liecinieces vīrs. Tā kā sēdējusi pie ieejas telpā, redzējusi, ka kādā brīdī liecinieces vīrs iziet no viesu nama. Aptuveni pēc 15-

20 minūtēm viņš atnācis atpakaļ ar dāvanu kasti, ko bija paņēmis no blakus telpas. Sācis neadekvāti uzvesties, apsaukāt un pazemot visus, teicis, kas

tādu sūdu dāvina, ka visi esot sūdi. Sākotnēji nav tam pievērsuši uzmanību, jo cilvēks bijis iedzēris, domājuši, ka nomierināsies. Ar laiku viesi sākuši teikt,

lai viņš nomierinās, lai iziet uz ielas un ieelpo svaigu gaisu. Cik nopratusi, liecinieces vīrs izgājis ārā. Pēc kāda laika devusies ārā, dzirdējusi, ka cilvēki skaļi

sarunājas. Devusies runātāju virzienā un 2-3 metru attālumā pamanījusi šo neadekvāto cilvēku bļaujam uz sievu necenzētiem vārdiem, teicis, lai viņa ejot

prom. Kādā brīdī vīrietis sācis purināt sievu un nogrūdis zemē. Nobijusies, ka šis nervozais, neadekvātais vīrietis var sievai kaut ko nodarīt, tāpēc

piegājusi abiem klāt un aizvedusi raudošo sievu prom.

/pers. AL/ paskaidroja, ka daļa viesu bija devušies gulēt, palikuši aptuveni 15 cilvēku. Viesi pie galda mainījuši sēdvietas, tāpēc viņa nezinot, kurš

sēdējis viņai blakus, kad cietušais apsaukājis viesus un izsmējis dāvanu, kā arī nezinot, kurš vēl atradies ārā, kad starp vedējmāti un viņas vīru bijis

konflikts. Vēlāk dzirdējusi runas, ka šis cilvēks vairākkārt meties virsū /pers. B/, kurš centies viņu nomierināt.

Lieciniece norādīja, ka cietušais bija paņēmis viņas dāvināto sarkanas krāsas sirds formas dāvanu kasti, kurā bija iesaiņota servīze.

Tika nolasīts 2013.gada 19.decembra liecinieka nopratināšanas protokols, kurā /pers. AL/ liecinājusi, ka 2011.gada 18.jūnijā kopā ar vīru /pers.

D/ bijusi kāzu svinībās Ķeguma novada, Tomes pagastā, viesu namā /Nosaukums A/.

/pers. C/ nepazīstot, bet kāzu viesu vidū bijusi persona, kura ilgāku laiku praktiski nelietoja alkoholu, tad vīrietis izgājis no svinību zālēs ārā un kādu

laiku bijis prom.

Tad viņš ienācis svinību zālē un uzvedies izaicinoši, konfliktējis ar kāzu viesiem, tāpēc viņu gribējuši nomierināt un izvest no zāles ārā svaigā gaisā.

Tad nolēmusi iziet un paskatīties, kas notiek. Izejot redzējusi, ka šo vīrieti mēģina nomierināt viņa sieva. Vīrieša uzvedība bijusi neadekvāta, viņš lamājies

un dzinis sievu projām, kratījis viņu. To redzot, /pers. AL/ sievieti aizvedusi prom no vīra. Iegājušas svinību zālē.

Pēc kāda laika uz viesu māju atbraukusi ātrā medicīniskā palīdzība un šo vīrieti aizveduši prom, iespējams, viņam kļuva slikti ar veselību. Nav

redzējusi, vai /pers. D/ kāvies ar /pers. C/, jo atradusies telpā, kur kautiņu nav bijis (lietas 2.sējuma 99.lapa).

/pers. AL/ apstiprināja savas pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības.

Lieciniece/pers. AV/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka ar apsūdzēto ir neitrālas attiecības, viņu pazinusi kā līgavaiņa draugu. Apsūdzēto un cietušo

kopš kāzu svinībām vairs nav satikusi. Cietušo pirmo reizi satikusi 2011.gada 17.jūnijā, kāzu svinībās, kurās viņa bijusi kā viesis no līgavaiņa puses.

Svinību laikā dejojusi austrumu dejas. Pēc pusnakts, kad jaunais pāris un /pers. C/ sieva jau bija devušies gulēt, pie galda sēdējusi ar līgavaiņa draugiem,

bet konkrētus vārdus nosaukt nevarot. Telpā varēja būt aptuveni 10 cilvēku. /pers. C/, būdams stipri piedzēries, gājis gar galdu, kur stāvējušas dāvanas,

un sācis par tām aizskaroši izteikties, pazemojis dāvinātājus, bijis agresīvs.

Lieciniece atceroties nepatīkamās sajūtas, ko izraisījušas /pers. C/ noniecinošā izturēšanās. Neatceroties konkrēti, kuru dāvanu /pers. C/ bija

paņēmis, bet visiem bijis nepatīkami. /pers. C/ traucējis atpūsties un izbojājis svētku noskaņojumu. Tas risinājies vairākas minūtes. Kas noticis tālāk,

neatceroties. Neatceroties, vai telpā risinājušies konflikti, iespējams, bijusi kāda vārdu apmaiņa.

/pers. AV/ liecināja, ka bija izgājusi arī ārā, bet kas tur noticis, neatceroties. Kāds bija devies uz mežu. Neatceras, ka būtu redzējusi, ka kaut kas

notiek pie viesu nama ēkas. Vēlāk devusies uz istabiņu pie vīra un bērniem. Arī /pers. C/, viss asinīs, devies pa trepēm uz ēkas otro stāvu. Abi gājuši

blakām. /pers. C/ bļāvis, bijis agresīvs un neadekvāts. Lieciniecei bijis bail atrasties /pers. C/ blakus, pārdzīvojusi par bērniem. Iegājusi savā istabā, kas

atradās pretim /pers. C/ istabai. /pers. C/ klauvējis pie savas istabiņas durvīm, bet sieva viņu nav laidusi iekšā, iespējams, bijusi nobijusies.

Nākamajā dienā uzzinājusi, ka /pers. C/ sniegta medicīniskā palīdzība, sapratusi, ka kāds kāvies, jo /pers. C/ necienīgi izteicies par dāvanām,

aizskāris dāvinātājus, ka kāds, iespējams, /pers. B/ ar vēl kādu, devies uz mežu noskaidrot attiecības. Neatceroties, ka kādu no viesiem būtu manījusi ar

zilumiem vai citiem miesas bojājumiem.

Liecinieks/pers. AG/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka 2011.gada 18.jūnijā viesu namā /Nosaukums A/ strādāja par viesmīli, apkalpoja kāzu viesus.

Pēc plkst.21.00 uz svinībām ieradās cietušais. Cietušais pie galda sēdēja līdz pusnaktij. Viesi lietojuši alkoholu, arī cietušais. Pēc pusnakts liela daļa viesu

devušies prom. Cietušais jau bija piedzēries, ko sapratis pēc viņa grīļošanās, sācis rupji lamāties, aiztikt dāvanas, kuras neesot bijušas tādas kā tām

vajadzēja būt, gribējis iet pie jaunlaulātajiem uz numuriņu. Kāds no viesiem teicis, lai viņš iet gulēt, bet cietušais turpinājis lamāties, “uzprasījies”.

Tad cietušais ar trim kāzu viesiem izgājis no viesu nama. Cik noprata, cietušais vēlējās noskaidrot attiecības, kāpēc viņu nelaiž pie līgavas un

līgavaiņa. Pēc tam, iespējams, ka apsūdzētais ar kādu no viesiem, palīdzēja cietušajam ienākt atpakaļ telpā, un viņš tika aizvests uz otro stāvu gulēt.

Liecinieks atradās aiz bāra letes blakus ieejai un redzēja, ka cietušais izskatījās nedaudz piekauts, redzēja asinis uz sejas. Nemanīja, ka cietušais būtu

kritis. Redzēja, ka pie viesu nama piebrauc neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīna un cietušo noved pa trepēm uz neatliekamās medicīniskās

palīdzības mašīnu. Apsūdzētais līdz plkst.7.00 ar kādu no viesiem sēdējis pie galda.

Liecinieks /pers. AG/ konfliktu uz ielas nav redzējis. Atceras, ka pēc plkst.1.00 cietušais jau bija piedzēries un rupjš, viņam kaut kas nepatika,

uzvedās neadekvāti - staigāja, traucēja un lamāja viesus, aiztika dāvanas. Tas viss ilga aptuveni 30 minūtes, tā kā apkalpoja viesus, iespējams, ka ne visu

redzēja, tomēr citus konfliktus kāzās nemanīja. Atceras, ka sākotnēji cietušais sēdēja vienā galda galā, bet apsūdzētais otrā un pēc pusnakts viesi

pārsēdās.

Tika nolasīts 2011.gada 5.augusta liecinieka nopratināšanas protokols, kurā /pers. AG/ liecinājis, ka 2011.gada 17.jūlijā plkst.18.00 viesu mājā

/Nosaukums A/ notika kāzu svinības. Ap plkst.21.00 kāzās ieradies pēdējais viesis. Ieejot telpā, vīrietis apsēdies pie galvenā galda, kur sēdēja līgava un

līgavainis, līgavaiņa pusē.

Ap plkst.1.00 pamanījis, ka tas pats vīrietis jau bijis manāmā alkohola reibumā, sācis neadekvāti uzvesties, sējies klāt kāzu viesiem, rupji lamājies,

apsaukājis viesus, tas izklausījies tā, it kā visi pārējie viesi nekas nebūtu, bet viņš šajās kāzās ir noteicējs.

Ap plkst.2.00 kāzu norises laikā iekštelpā starp šo vīrieti un kāzu viesiem sākusies neliela saķeršanās. Cik redzējis, viņi kopā bijuši četri, tas pats

vīrietis un trīs citi kāzu viesu vīrieši. Vīrieši mēģinājuši viņu nomierināt un nolikt gulēt, bet saņēmuši atbildi, ka gulēt viņš neiešot. Tad redzējis kā visi vīrieši

kopā iziet ārā. Kas noticis ārā, nav redzējis. Redzējis, ka pēc kādas pusstundas to pašu vīrieti divi vīrieši, tie paši ar kuriem viņš bija izgājis ārā, ienes

vīrieti iekšā, uznes uz otro stāvu. Pēc kāda laika atbraukusi ātrā palīdzība un šo viesi aizvedusi.

Varot liecināt, ka vīrietim, kuru ieveda iekšā, seja jau bija asinīs. Pirms tam viņš kāzu viesus, visiem dzirdot, nosaucis par “sūdiem”.

Viens no tām personām, ar kurām vīrietis gājis ārā, izskatījies apmēram 1,70 m garš, vidējas miesas būves, aptuveni 30-35 gadus vecs, gaišiem,

īsiem matiem, runājis latviski, mugurā bijušas tumšas krāsas uzvalka bikses un balts krekls. Otrs vīrietis bijis virs 1,80 m garš, īsiem, tumšiem matiem,

runājis latviski, arī bijis tumšā uzvalkā, iespējams, ap 30 gadu vecs un trešo personu aprakstīt nevarot (lietas 1.sējuma 24.lapa, datorrakstā 3.sējuma

27.lapa).

/pers. AG/ apstiprināja savas pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, kā arī papildus liecināja, ka cietušo nevis ienesa, bet gan ieveda atpakaļ

telpā. Precīzi pateikt nevarot, bet domājot, ka apsūdzētais bijis viens no tiem cilvēkiem, kuri ieveduši cietušo atpakaļ telpā. Konflikts sācies telpās. Kāzās

bijis vienīgais oficiants, strādājis arī nākamajā dienā. Nākamajā dienā miesas bojājumus nevienam netika manījis. Starp palikušajiem viesiem manījis tos,

ar kuriem cietušais izgājis no viesu nama un tos ar kuriem ienācis atpakaļ.

Liecinieks/pers. E/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka pazīst apsūdzēto kā līgavaiņa draugu, tuvāk abi iepazinās kāzās. Cietušo pirmo reizi saticis pie

meitas pēc mazbērna kristībām.

2011.gada 17.jūnijā /pers. B/ kāzu svinībās piedalījās jau no paša sākuma. /pers. C/ bija liecinieces draugs, abi sēdējuši blakus. Cietušais ieradās,

kad visi jau bija pie galda un ar viesiem nebija pazīstams. Redzēja, ka cietušais pēc kautiņa ar /pers. A/ sēž pie galda. Abi mierīgi sarunājās, tāpēc

izsecināja, ka /pers. A/ nav iesaistīts konfliktā. Kas notika pirms tam, neredzēja. Pēc cietušā vizuālā izskata saprata, ka viņš bija viens no konfliktā

iesaistītajām personām. Nepamanīja, ka /pers. A/ būtu miesas bojājumi. Par /pers. C/ izteikumiem par dāvanām, uzzināja vēlāk, no sievas teiktā, notikusi

dāvanu apspriešana, to vērtība, iespējams, bijusi par iemeslu attiecību skaidrošanai.

Nākamajā dienā uzzinājis, ka konfliktā bija iesaistīts /pers. B/.

Neredzēja kā cietušais tiek vests pa kāpnēm uz otro stāvu, /pers. C/ pārsietu pamanīja tad, kad viņš jau atradies neatliekamā medicīniskā

palīdzības automašīnā.

Lieciniece/pers. BO/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka nepazīst ne apsūdzēto, ne cietušo, tomēr cietušo ir redzējusi kāzās, kurās bija vakara vadītāja.

Kāzu viesi lietoja alkoholu. Viņu pārsteidza, ka tik īsā laikā, uz mičošanu, cietušais izskatījās piedzēries - grīļojās, bija bravūrīgs. Pēc mičošanas

pati devusies gulēt mašīnā, kas bija novietota pie viesu nama. Vēlāk pamodās no trokšņa, kas nāca no ēkas ieejas puses, dzirdēja, ka kliedz sievietes,

runā vīrieši. Viens skaļš un rupjš aicināja kauties, otrs vīrietis atteicās. Spriežot pēc skaņas, saprata, ka vairāki cilvēki pārvietojas, aiziet.

Iegājusi viesu namā, pamanīja vīrieti, iespējams, cietušo, baltā, saplēstā kreklā, asiņainu seju, saucot, pieprasot un meklējot savu draudzeni, kura

bija noslēpusies savā numurā. Viņš bija agresīvs, satraukts, uzbudināts un aicināja citus uz konfliktu, apstaigāja numurus un traucēja viesiem gulēt. Citiem

viesiem miesas bojājumus nemanīja. Pie “U” veida galda, kreisās puses sēdēja vairāki viesi - puiši no Latgales, kuriem jautājusi par notikušo saistībā ar

cietušo. Atbildēts, ka cietušais bijis rupjš, nepieklājīgs, apvainojis citus, kaut ko bāzis biksēs, aicinājis kauties. Citi centušies viņu atrunāt, nomierināt, bet

pats konflikts noticis aizstāvoties.

Ejot prom pie trepēm uz otro stāvu, lieciniece dzirdējusi trokšņus, būkšķus, klaigas un nosprieda, ka cietušais, otrā stāva numurā iekausta savu

draudzeni, kura nebija viņu ielaidusi numuriņā.

Lieciniece/pers. AB/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka 2011.gadā ar vīru bija kāzās, kurās bija arī cietušais kopā ar bērnu. Apsūdzēto neatceras.

Cietušais, tāpat kā visi citi viesi, iedzēra, bija jautri. Konfliktsituācijas vai kaut ko neparastu kāzās nemanīja. Ar vīru devās uz slēgta tipa lapeni, kur

pavadīja aptuveni 25 minūtes. Ārā bija tumšs, apkārt mežs. Ar vīru, ejot uz viesu namu, kas atradās apmēram 100 m attālumā, pie viesu nama labās

puses sānos, kur otrajā stāvā atradās balkoni, pamanīja drūzmēšanos - baru vīriešu, kuri mēģina izšķirt divu cilvēku kautiņu. Pašu kautiņu neredzēja, kā

arī nedzirdēja, ka cilvēki klaigātu. Vīrs /pers. A/, ar kuru ir jau šķīrusies, devās pie šiem cilvēkiem, pati iegāja viesu namā un devās uz savu numuriņu. Tā

kā bija jau vēls, no numura ārā vairs neizgāja. Vēlāk cilvēks, kuru sita, gaitenī sauca sievu un teica, lai viņu ielaiž numuriņā. Tā kā viņa sieva bija

ieslēgusies, piekautais cilvēks ienāca viņas numurā un pa balkonu pārlīda uz sava numuriņa balkonu. Atnāca vīrs un mēģināja cietušo vīrieti nomierināt,

izveda gaitenī. Šim vīrietim uz sejas bija asinis. Strīdus un klaigas nedzirdēja.

Nākamajā dienā viesi stāstījuši, ka piekautais vīrietis aizvests ar neatliekamo medicīnisko palīdzību, ka kautiņā iesaistītas divas personas. Citiem

viesiem miesas bojājumus nemanīja, iespējams, kautiņā iesaistītie jau bija devušies prom.

Vīrs stāstījis, ka vīrietis, kuru piekāva, metis upē kāzu dāvanas un apvainojis viesus. Vīrs šo kungu vedis apmazgāties. Vīram miesas bojājumu

nebija. Tā kā lielāko daļu kāzu viesu satika pirmo reizi un kopš 2011.gada ir pagājis ilgs laiks, neatceras, vai apsūdzētais bija iesaistīts kautiņā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 4.punktu tiesas izmeklēšanā tika nolasīts 2012.gada 11.aprīļa konfrontēšanas protokols starp /pers.

C/, /pers. B/ un /pers. D/, kurā uz jautājumu, vai personas pazīst viena otru un kādas ir viņu savstarpējās attiecības, /pers. C/ atbildējis, ka, iespējams,

pazīst vienu no diviem pretim sēdošiem vīriešiem. Labajā pusē sēdošais vīrietis viņam pazīstams saistībā ar notikušo incidentu viesu mājā /Nosaukums A/,

kas risinājies no 2011.gada 17.jūnija uz 18.jūniju.

/pers. B/ atbildējis, ka pretim sēdošo vīrieti pazīst kā kāzu dalībnieku, kuru redzējis vienīgi viesu namā /Nosaukums A/ no 2011.gada 17.jūnija uz

18.jūniju. Vārdu un uzvārdu nezinot.

/pers. D/ atbildējis, ka pazīst pretim sēdošo vīrieti. 2011.gadā no 17.jūnija uz 18.jūniju viesu namā /Nosaukums A/ stādījies priekšā kā kāzu

dalībnieks vārdā /pers. C/, uzvārdu nezinot, agrāk nav redzējis.

/pers. C/ atbildējis, ka konflikts sācies viesu nama zālē, saņēmis sitienu no mugurpuses, iespējams, galvas kreisajā pusē. Nav redzējis kas izdarījis

sitienu. Iespējams, sitiens bijis kā rezultāts vārdu apmaiņai ar sievieti (/pers. A/). Iespējams vīrietis no kreisās puses, kurš nostājies viņam pretim, sitienus

netika izdarījis. Viņam zālē uzbrukuši divi vīrieši, bet aizstāvoties un izvairoties, saņēmis sitienu no mugurpuses no trešās personas. No divām pretim

sēdošajām personām, tas, kurš uzbrucis, ir no kreisās puses sēdošais.

/pers. B/ atbildējis, ka nepiekrīt un konflikts viņam ar /pers. C/ zālē nav noticis, nav kāvušies.

/pers. D/ atbildējis, ka pilnībā nepiekrīt /pers. C/ liecinātajam, jo viesu nama /Nosaukums A/ zālē konflikta kāzu viesiem nav bijis.

Uz jautājumu, kur noticis konflikts ar vīrieti vārdā /pers. C/, kurš uzsācis konfliktu un, vai noticis fizisks konflikts, /pers. D/ atbildējis, ka konflikts

sācies, kad /pers. C/ piecēlies no kāzu galda un gājis prom un, nākot atpakaļ, turējis rokā viņa dāvināto dāvanu un svaidījis to no galda uz galdu, izteicies

necenzētām frāzēm. /pers. C/ gājis prom ar dāvanu un teicis, ka tādu “sūdu” jāizmet miskastē. Pēc mirkļa /pers. C/ atgriezies. Viņš piegājis /pers. C/ klāt

un jautājis, kur dāvana, pēc kā /pers. C/ viņu pasaucis iziet ārā no viesu nama /Nosaukums A/, turpat pie ieejas durvīm. Izejot ārā, /pers. C/ izdarījis

divus sitienus pa seju žokļa apvidū. Tas viņam ar /pers. C/ bijis vienīgais konflikts. Nav paspējis aizstāvēties, jo sitieni bija negaidīti un pie viņiem pienācis

viņa brālis /pers. B/. Konflikts turpinājies starp viņa brāli /pers. B/ un /pers. C/, jo /pers. C/ pirmais iesitis viņa brālim pa seju, pēc kā brālis iesitis /pers.

C/ un /pers. C/ nokritis zemē. /pers. C/ pielēcis kājās un kaut ko kliedzis. Kāds /pers. C/ satvēris, lai nomierinātu.

/pers. C/ atbildējis, ka iepriekš dzirdētajam un teiktajam nepiekrītot, jo notikuma scenārijs bijis savādāks, tāds kā to pats bija liecinājis.

/pers. B/ atbildējis, ka pilnīgi piekrīt un apstiprina sniegtās liecības.

Uz jautājumu par incidenta turpinājumu mežā, kā tur nokļūts un kas veicis sitienus /pers. C/ atbildējis, ka pēc sitieniem zālē izskrējis ārā. No

/nosaukums A/ izgājuši četri vīrieši. Viens no viņiem bijis viesis, ar kuru runājušies pie kāzu galda (/pers. D/), otrs /pers. A/s, trešais cilvēks bijis tas, kurš

sēžot viņam pretim no labās puses, bet ceturtais bijis viens no viesiem. /pers. A/ teicis, ka nepieciešams parunāt. Pa priekšu gājis /pers. D/, blakus /pers.

A/ un vēl divi gājuši no mugurpuses. Gājuši mežā apmēram 30 metrus. /pers. A/ satvēris viņu aiz kakla un vienlaicīgi no /pers. D/ saņēmis sitienus pa

galvu. Ar ko sists, neatceroties. Pēc sitiena zaudējis samaņu un, kad atjēdzies, pļavā (mežā) gulējis viens, piecēlies, ieraudzījis gaismu, gājis uz to. Iegājis

viesu namā, uzkāpis uz otro stāvu un piegājis pie savas istabiņas, durvis bijušas aizslēgtas. Iegājis blakus numuriņā, izgājis cauri tai uz balkonu un pārlīdis

uz savu numuriņu. Apgūlies gultā un sācis saukt sievu.

/pers. B/ un /pers. D/ norādījuši, ka nepiekrīt nupat dzirdētajam.

Uz /pers. B/ jautājumu, vai /pers. C/atceras, ka paņēmis savu sievu ar rokām aiz galvas un sācis kratīt, necenzētiem vārdiem teicis, lai aizvācoties,

jo savādāk dabūšot pa muti, /pers. C/ atbildējis, ka tā nav noticis, nesaprotot jautājuma būtību.

Uz jautājumu, vai /pers. C/ atceras kā draudējis Jāni nosist, jo pārzinot kaujas mākslu, ka atbraukšot viņa bandīti un izrēķināšoties ar viņu un visiem

kāzu viesiem, /pers. C/ atbildējis, ka viņam neesot bijis fiziskas iespējas solīt un runāt tādas lietas, jo ar /pers. B/ neesot runājis. Teiktajam nepiekrītot.

Uz /pers. C/ jautājumu, kas notika pēc konflikta pie ieejas durvīm /Nosaukums A/, /pers. B/ atbildējis, ka konflikts turpinājies tikai viņiem abiem.

/pers. D/ atbildējis, ka konflikts turpinājies /pers. C/ ar viņa brāli /pers. B/, citas personas nebija iesaistītas.

Uz /pers. C/ jautājumu, vai pirmo sitienu viņam izdarīja /pers. B/, /pers. B/ liecinājis, ka pie ieejas durvīm ārpusē pēc /pers. C/ sitiena brālim /pers.

D/ un pēc tam viņam, aizstāvoties pārsitis /pers. C/ uzaci, tecējušas asinis.

Uz /pers. B/ jautājumu, vai /pers. C/ atceras, ka aiz viesu nama vārtiem viņš viņam vairākas reizes uzbrucis un /pers. B/ teicis, lai nomierinās, /pers.

C/ atbildējis, ka nepiekrīt teiktajam.

Uz jautājumu, kas viņi sita, /pers. C/ norādīja, ka miesas bojājumus viņam noradījis /pers. D/, žņaudzis /pers. A/ un vēl divi viesi, kuri viņu veduši uz

mežu. Par motīvu tam bijis tas, ka viņš kāzās bijis svešais. Viņu situši vairākas reizes, pa visu ķermeni tika izdarīti aptuveni 30 sitieni. Pirmais sitiens

noticis zālē un viņam tika pārsista uzacs. Kurš sitienu veicis, nav redzējis. Visi pārējie sitieni tika izdarīti mežā 30 metrus no viesu nama /Nosaukums A/.

Pārējos sitienus viņam nodarījis /pers. D/ un /pers. A/ un divi viesi mežā.

/pers. B/ un /pers. D/ norādījuši, ka pilnībā nepiekrīt teiktajam (lietas 1.sējuma 77.-81.lapa, datorrakstā 3.sējuma 42.-44.lapa).

Tika nolasīts 2013.gada 2.oktobra konfrontēšanas protokols starp /pers. C/ un /pers. D/, kurā /pers. C/ atbildējis, ka pretim sēdošo pazīst kā

/pers. D/. Bijuši kāzās.

/pers. D/ atbildējis, ka pazīst pretim sēdošo kā cilvēku vārdā /pers. C/ (uzvārdu nezinot), kurš bijis kāzās.

Uz jautājumu, kāds bija 2011.gada 18.jūnija ap plkst.1.30 /nosaukums A/ Ķeguma rajonā konflikta iemesls, /pers. C/ norādījis, ka konflikta

iemesls bijis viņa izteiktās ironijas nesapratne.

/pers. D/ atbildējis, ka iemesls bijis tas, ka /pers. C/ mētājis viņa dāvanu, pēc tam to kaut kur aiznesis. Uz jautājumu, kur dāvana, saņēmis ar dūri

pa seju divus sitienus. Tas noticis ārpus telpām pie ieejas durvīm.

Uz jautājumu, vai iekšā telpās kāda persona situsi /pers. C/ un kurš to darījis, /pers. C/ liecinājis, ka iekštelpās viņam vienu reizi iesitusi

nenoskaidrota persona. Tajā brīdi viņam pretim atradušies /pers. D/ un /pers. B/.

/pers. D/ norādījis, ka iekšā telpās /pers. C/ neviens nav sitis un kautiņu nav bijis.

Uz jautājumu, kas pirmais sāka kautiņu ārpus telpām, kurš kuram cik reižu iesita, /pers. C/ atbildējis, ka /pers. D/ ārā nav gājis un ārā nekādā

konfliktā nav bijis.

/pers. D/ atbildējis, ka esot ārā pie ēkas, /pers. C/ viņam divas reizes iesitis pa seju. Tajā brīdī no ēkas iznācis /pers. B/, kurš pajautājis, kas notiek,

uz to /pers. C/ vienu reizi ar dūri iesita /pers. B/ pa seju. Pēc tam /pers. B/ atbildējis /pers. C/ ar vienu sitienu ar dūri pa seju. /pers. C/ nokritis zemē un,

kad piecēlies, sācis kliegt un draudēt.

/pers. C/ norādījis, ka draudu no viņa puses nebijis. Bijuši tikai sašutuma vārdi. Pēc sitiena iekštelpās, nav kritis uz grīdas.

Uz jautājumu, kas un kādos apstākļos devās uz mežu, iemesls iešanai uz mežu, /pers. C/ atbildējis, ka iekštelpās saņēmis vienu sitienu pa kreisajiem

deniņiem, izskrējis ārā. Apgājis ēku un iegājis telpā pa citu ieeju. Ieejot telpā, viņam pretim nākuši vīrieši, t.i., /pers. A/, /pers. D/ un vēl divi vīrieši

(vienam no viņiem uz rokam bijuši tetovējumi). Pie tam /pers. A/ paņēmis viņu aiz rokas teicis, ka jāiet aprunāties. Pēc tam viņi visi pieci devušies uz

izejas pusi no viesu nama teritorijas.

/pers. D/ norādījis, ka nepiekrīt iepriekš teiktajam. Pēc tam, kad /pers. C/ saņēmis no /pers. B/ atbildes sitienu, piecēlies un sācis kliegt. Ārā

izskrējusi /pers. C/ sieva un sākusi viņu mierināt. /pers. C/, paņēmis sievu aiz piedurknes, sācis viņu purināt. Lai /pers. C/ sievai neiesistu, viņu aizveda no

/pers. C/ prom. Pēc tam /pers. C/ vēl vairākas reizes mēģinājis /pers. B/ iesist, pie tam pats kritis zemē. /pers. C/ saucis /pers. B/ paiet nostāk un

parunāties. Tā rezultātā aizgājuši līdz viesu nama “dārziņam”. Pēc tam /pers. C/ turpinājis saukt /pers. B/ uz meža pusi un pats gājis uz priekšu. /pers. B/

gājis aiz /pers. C/. Pats palicis viesu nama “dārziņā” un vērojis /pers. C/ un /pers. B/. Redzējis, ka abi iziet pa viesu nama teritorijas vārtiem. Pēc tam

izdzirdējis kliedzienus un draudus un redzējis, ka ne mazāk kā divas reizes /pers. C/ uzbrucis /pers. B/. Pēc tam /pers. B//pers. C/ nogāzis zemē. Ja

nemaldoties, /pers. C/ zemē ticis gāzts divas reizes. Pēc tam redzējis, ka pirmais uz viesu namu atnācis /pers. B/, bet, aiz viņa ejot, pats /pers. C/.

Uz jautājumu, vai ārā bija /pers. A/, /pers. D/ atbildējis, ka /pers. A/ nekur nav bijis. Pēc tam /pers. C/ iegājis viesu namā, kur sācis kliegt un sist pa

numuriņa, kur atradusies sieva, durvīm.

/pers. C/ norādījis, ka absolūti nepiekrītot iepriekš teiktajam. Viņš savas darbības kontrolējis, t.i., bijis pieskaitāms. Pa ceļam uz mežu pa priekšu

gājis /pers. D/, pa labi nedaudz aiz /pers. A/ un kādus 1,5 metrus aizmugurē gājuši vēl divi vīrieši. Visi iegājuši mežā. Pa ceļam nometis žaketi. Izgājuši

klajumā. Tajā brīdī /pers. D/ apstājies, pagriezies pret viņu un iesitis ar dūri pa seju. Vienlaicīgi /pers. A/ ar saliektu roku saķēris aiz kakla un sācis žņaugt.

Pēc tam /pers. A/ sācis viņu gāzt atmuguriski uz leju. Pretojies un tajā brīdī viņam sākts sist pa seju, galvu, ķermeni.

Atrodoties uz zemes, zaudējis samaņu, tas noticis vai no žņaugšanas, vai saņemtajiem sitieniem. Atrodoties zemē, jutis sitienus. Viņu sitis priekšā

ejošais cilvēks. Cik reizes un pa kurieni tika sists, pateikt nevarot, jo zaudējis samaņu. Viņu situši arī tie divi, kas gājuši aizmugurē, situši pa kājām. To

jutis, bet nav redzējis. No priekšpuses pa galvu viņam sitis /pers. D/. Tad, kad nācis pie samaņas, bijis viens. Vēlāk pats aizgājis līdz viesu namam.

/pers. D/ liecinājis, ka nepiekrīt iepriekš teiktajam. /pers. C/ nav sitis nevienu reizi, uz mežu nav gājis.

Uz /pers. C/ jautājumu, vai viņi kāzās kopā dzēra alkoholu, /pers. D/ atbildējis apstiprinoši, ka kopā iedzēruši un ļoti draudzīgi komunicējuši.

Uz /pers. C/ jautājumu, vai viņa acu priekšā notika viss konflikts, t.i., no tā sākuma līdz brīdim, kad viņu aizveda ātrā palīdzība, /pers. D/ atbildējis

apstiprinoši.

Uz /pers. C/ jautājumu, vai redzējis, ka kautiņa laikā /pers. B/ būtu pret viņu pielietojis žņaugšanas paņēmienus, /pers. D/ atbildējis, ka kautiņa laikā

/pers. B/ viņu nav žņaudzis.

Uz /pers. C/ jautājumu vai pirms kāzām /pers. D/ bijis pazīstams ar /pers. A/ un, /pers. D/ norādījis, ka pirmo reizi /pers. A/ ieraudzījis kāzās.

Uz /pers. C/ jautājumu, vai /pers. D/ ir medicīniskā izziņa par to, kā bija teikts pirmajā konfrontācijā, ka konflikta laika esot izsists zobs un pārsista

lūpa, /pers. D/ atbildējis, ka pie ārstiem netika vērsies, jo uzskatījis, ka tie ir nieki (lietas 2.sējuma 68.-71.lapa, tulkojums 2.sējuma 139.-142.lapa).

Tika nolasīts 2013.gada 2.oktobra konfrontēšanas protokols starp /pers. C/ un /pers. B/, kurā /pers. C/ atbildējis, ka nepazīst pretim sēdošo,

nojaušot, ka tas ir /pers. B/.

/pers. B/ atbildējis, ka /pers. C/ pazīstot tikai saistībā ar krimināllietu un iepriekš viņu saticis kāzās.

Uz jautājumu, kāds bija konflikta, kas notika 2011.gada 18.jūnijā apmēram plkst.1.30 viesu namā /Nosaukums A/ iemesls, /pers. C/ liecinājis, ka

konflikta iemesls bijusi viņa izteiktā ironija.

/pers. B/ atbildējis, ka konflikta iemesls bijis tas, ka /pers. C/ pie ieejas viesu namā, pie fasādes durvīm ar dūri iesitis viņa brālim pa seju. Uz

jautājumu, vai iekšā viesu namā /pers. C/ kāda persona sita, /pers. C/ norādījis, ka iekšā telpā viņam pa deniņiem iesitusi nenoskaidrota persona.

Nezinot, vai to izdarījis pretim sēdošais, vai tas noticis pretim sēdošā klātbūtnē.

/pers. B/ atbildējis, ka nav redzējis un dzirdējis, ka telpās būtu noticis kāds konflikts.

Uz jautājumu, kādā veidā notika savstarpējais konflikts, /pers. C/ liecinājis, ka neatceroties, ka pretim sēdošais viņu būtu sitis, vai, ka ar viņu būtu

kāvies.

/pers. B/ norādījis, ka pēc tam, kad /pers. C/ divas reizes viņa brālim /pers. D/ iesitis pa seju, pajautājis, kas notiek un /pers. C/ vienu reizi ar dūri

iesitis pa pieri. Atbildējis ar vienu sitienu /pers. C/ pa seju, un /pers. C/ nokritis zemē. /pers. C/ piecēlies un kāds viņu saķēris no aizmugures un pieturējis,

lai viņš nomierinātos. /pers. C/ viņam piedāvājis paiet tālāk no pārējiem cilvēkiem un aprunāties. Abi aizgājuši uz viesu nama pagalmu (“dārziņu”). Uz

turieni atskrējusi arī /pers. C/ sieva un sākusi raudāt. /pers. C/ sagrābis sievu aiz matiem, sācis raustīt un teicis, lai viņa vācoties prom. Turpinājumā /pers.

C/ viņam teicis, lai abi ejot aprunāties un devušies uz viesu nama teritorijas vārtu pusi. Gājuši blakus, t.i., neviens nebijis ne aizmugurē, ne priekšā. Gājuši

divatā, cita neviena vairāk nebijis. Aizejot aiz vārtiem, /pers. C/ sācis draudēt, ka atbraukšot viņa cilvēki un, ka viņš visus nogalināšot. Teicis arī, ka esot

nodarbojies ar cīņas mākslām. Pēc tam /pers. C/ mēģinājis iespert viņam ar kāju, bet vai nu paklupis, vai nenoturējis līdzsvaru un nokritis uz muguras.

Piecēlies un vēlreiz mēģinājis iespert ar kāju, bet /pers. B/ aizlicis priekšā roku un /pers. C/ viņam savainojis labās rokas mazo pirkstiņu. /pers. C/ atkal

nokritis zemē uz muguras, kad piecēlies, turpinājis virzīties uz viņa pusi, tādēļ izdarījis speciālu paņēmienu, t.i., saķēris /pers. C/ aiz rokas, pagriezis roku

aiz muguras un nolicis ar seju zemē. Pats uzsēdies viņam virsū un lūdzis, lai /pers. C/ nomierinās. /pers. C/ atbildējis, ka esot nomierinājies, kad piecēlies,

turpinājis ar dūrēm nākt virsū, mēģinājis iespert ar kājām, tāpēc ātri atkāpies. Atkal piemērojis pret /pers. C/ to pašu speciālo paņēmienu, ko pirmajā

reizē un atkal noguldījis /pers. C/ ar seju uz leju. Atkal lūdzis, lai /pers. C/ nomierinās un atlaidis viņu. /pers. C/ nav vairs uzbrucis, tāpēc devies uz viesu

namu. Redzējis, ka /pers. C/saticis brāli /pers. D/ un abi atgriezušies viesu namā. Redzējis, ka no viesu nama iziet /pers. A/.

/pers. C/ norādīja, ka kategoriski nepiekrīt iepriekš izteiktajai versijai, bet par to, ka viņu uz mežu veduši četri vīrieši un par to, ka visi nav aizgājuši

ārpus vārtiem, esot pārliecināts. Divi no šiem četriem vīriešiem bijuši /pers. D/ un /pers. A/. Pieļaujot, ka viens no diviem palikušajiem bijis pretim

sēdošais /pers. B/.

Uz /pers. C/ jautājumu /pers. B/ atbildējis, ka kāzās lietojis alkoholu.

Uz /pers. C/ jautājumu, vai Jūs bijāt uz medicīnisko izmeklēšanu saistībā ar traumēto pirkstu, Jānis groza liecinājis, ka to nav darījis.

Uz /pers. C/ jautājumu, vai viņš pats iegājis viesu namā, /pers. B/ norādīja, ka apmēram pēc vienas minūtes Gerts pats uz savām kājām viesu namā

ienācis aiz viņa un brāļa.

Uz /pers. C/ jautājumu, vai viņu žņaudzis, /pers. B/ atbildējis, ka to nav darījis.

Uz /pers. C/ jautājumu, vai, atrodoties mežā, viņam sitis tieši pa galvu (pa seju), /pers. B/ noliedzoši atbildējis, ka to nav darījis (lietas 2.sējuma

72.-74.lapa, tulkojums 2.sējuma 143.-145.lapa).

Tika atskaņots un nolasīts 2013.gada 22.jūlija protokols par liecību pārbaudi uz vietas. Cietušais/pers. C/, uzaicināts parādīt un izstāstīt par

apstākļiem kādos tik gūti miesas bojājumi, kurus guvis naktī no 2011.gada 18.jūnija viesu namā /Nosaukums A/ Tomē, Ķeguma novadā, parādījis un

izstāstījis par notikumiem, par kuriem iepriekš sniedzis liecības. Cietušais lūdzis, ja gadījumā būs neprecizitātes liecību pārbaudē uz vietas, ņemt vērā viņa

sākotnējās liecības, jo kopš notikuma pagājuši jau divi gadi un, iespējams, viņš kaut ko nav atcerējies pareizi.

Cietušais vēlējies, lai protokolā būtu atspoguļots, ka vietā, kur viņu aizveduši četri vīrieši, pirmais pagriezies ar seju pret viņu, pa seju iesitis /pers.

D/ un tikai pēc tam sekojis žņaugšanas paņēmies, kuru izdarījis /pers. A/ (lietas 2.sējuma 65.lapa, tulkojums 2.sējuma 136.-137.lapa).

Pēc liecību pārbaudes uz vietas atskaņošanas, atbildot uz prokurores jautājumu, kāpēc ir pretrunas starp 2015.gada 4.novembra tiesas sēdē un

liecību pārbaudē uz vietas liecināto, /pers. C/ atbildēja, ka sākotnēji zināja tikai divus uzvārdus - /pers. D/ un /pers. A/, tāpēc arī liecību pārbaudē uz

vietas neminēja /pers. B/. Līdz kāzām nebija saticis nevienu no minētajiem cilvēkiem. Kāzās pie galda 10-15 minūtes sēdēja kopā ar /pers. D/, bet viņa

izskatu neiegaumēja. Pēc kāzām nevarēja cilvēka uzvārdu sasaistīt ar vizuālo tēlu, tāpēc gadu pēc notikuma nosauca nepareizos uzvārdu, kā arī kāzās

bija lietojis alkoholu. /pers. A/ atceras, jo viņš vienīgais bija pliku galvu.

/pers. C/ paskaidroja, ka, būdams brīdināts par kriminālatbildību pēc Krimināllikuma 300.panta, 2011.gada 11.jūlija iesniegumā norādīja, ka pa

priekšu viņam gāja /pers. D/, mazliet tālāk /pers. A/ un vēl tālāk vēl divi cilvēki. Uz iesnieguma rakstīšanas brīdi atcerējās tieši šos uzvārdus, uzskatīja, ka

tieši /pers. D/ un /pers. A/ devās ar viņu uz mežu.

Laika posmā starp pirmo iesniegumu un 2011.gada 15.augusta liecību sniegšanu, kāzu viesu fotogrāfijas netika redzējis. Gan iesniegumā, gan

liecinot nemainīja liecības, notikuma apstākļus vai iesaistīto personu uzvārdus. Vienmēr sniedza patiesas liecības. Uz mežu gāja četru cilvēku pavadīts.

2015.gadā sniegtās liecības ir patiesas, /pers. A/ satvēra viņu ar žņaudzošu tvērienu un pretim stāvošais izdarīja vairākus sitienus.

/pers. C/ norādīja, ka viņam grūti atbildēt uz jautājumu, kad viņš labāk atcerējās notikumu gaitu un cilvēkus. Ir lietas, kuras viņš labāk atcerējās

uzreiz pēc notikuma, taču ir arī tādi aspekti, par kuriem atcerējās 2015. un 2017.gadā. Atceras notikumu hronoloģiju. Nekad iepriekš nav sniedzis

apzināti nepatiesas liecības, iespējams, ir kaut ko nepilnīgi liecinājis, bet vēlāk teikto papildinājis. Personu, kura telpā izdarīja sitienu un pārsita uzaci,

neredzēja. Nevar izskaidrot, kāpēc atmiņā palikuši tikai divi viesu uzvārdi. Tā kā nezināja uzbrucējus, braucot prom no kāzu vietas, palūdza līgavai

pierakstīt viesu namā esošo personu uzvārdus. Nedomāja, ka ir svarīgi precīzi nosaukt tieši cik sitienus saņēma, bet gan nosaukt darbību hronoloģiju.

Uzskata, ka konfliktā, kas notika mežā, saņēma četrus sitienus. Pirmstiesas procesā neviens nebrīdināja, ka jāsniedz precīzas un konkrētas liecības,

ka nevar sniegt shematisku notikumu atstāstījumu, nosaucot konkrētas personas, uzvārdus, kuri, nezināmu apsvērumu pēc, palikuši atmiņā. Arī tulks ne

vienmēr tika nodrošināts. Pirmstiesas procesā visi gaidījuši un prasījuši sniegt informāciju, nosaukt uzvārdus, bet izmeklēšanas darbības netika veiktas.

2012.gada 11.aprīļa pirmās konfrontēšanas laikā, redzot konkrētas personas un zinot šo personu uzvārdus, norādīja uz pa kreisi sēdošo /pers. B/,

kuru nosauca par /pers. D/. Protokolā pierakstītais atbilst patiesībai. Inspektore A.Varvariņeca nenorādīja, kurš no pretim sēdošajiem ir /pers. B/, kurš

/pers. D/, tikai vēlāk, konfrontācijas laikā, saprata, ka sajaucis pretim sēdošo cilvēku uzvārdus, saputrojies, sācies disbalanss. Vienmēr sniedzis patiesas

liecības un norādījis par apstākļiem tieši tā kā pats sapratis.

Izanalizējot un novērtējot iztiesāšanā pārbaudītos pierādījumus, tiesa atzīst, ka lietā konstatēti, neapstrīdēti un atzīstami par ticamiem šādi fakti.

Lietā nav strīda par to, ka cietušais /pers. C/ 2011.gada 17.jūnijā ap plkst.20.00-21.00 ieradās kāzās bez redzamiem miesas bojājumiem, un līdz

2011.gada 18.jūnija aptuveni plkst.2.30 nekādus acīmredzamus miesas bojājumus nebija guvis, ko apstiprina gan pats /pers. C/, gan liecinieki.

Tiesas izmeklēšanā konstatēts, ka miesas bojājumus /pers. C/ ieguva 2011.gada 18.jūnijā laika posmā no plkst.2.30. līdz plkst.3.10, kad no /pers.

H/ tālruņa veikts Neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukums (lietas 2.sējuma 43.lapa).

2011.gada 18.jūnijā /pers. C/ nogādāts Ogres rajona slimnīcā ar nosūtītājas iestādes diagnozi: galvas smadzeņu kontūzija, seja daļas sasitums un

alkohola reibums 1,97 promiles (lietas 1.sējuma 52.lapa).

Neviens no kāzu viesiem nav redzējis viesu namā vai tā tuvumā svešas personas, kas izslēdz iespēju, ka miesas bojājumus /pers. C/ varētu nodarīt

kādas svešas nenoskaidrotas personas.

Savukārt, ārpus saprātīgām šaubām nav pierādīts pie kādiem apstākļiem /pers. C/ ieguva smagus miesas bojājumus, kā arī nav pierādīts, ka

smagos miesas bojājumus cietušajam nodarīja apsūdzētais /pers. B/.

Tiesa konstatē, ka cietušais /pers. C/ liecībās konkrēti un detalizēti liecinājis par notikušo, kā arī nosaucis vairākas personas, kuras viņam

nodarījušas miesas bojājumus.

No cietušā liecībām izriet, ka ar apsūdzēto /pers. B/ viņš iepriekš nav bijis pazīstams, kā arī līdz konfliktam, kas iesākās svinību zālē, /pers. C/ nav

sarunājies ar /pers. B/.

Sākot ar 2011.gada 11.jūlija iesniegumu policijai cietušais /pers. C/ skaidri norādījis, ka viņa piekaušanā mežā piedalījās četri cilvēki: /pers. A/,

/pers. D/, cilvēks ar tetovējumu uz rokas un vēl viens cilvēks, kā arī lūdzis noskaidrot trešo izdarītā uzbrukuma dalībnieku - jauns cilvēks, kalsnas miesas

būves ar tetovējumu uz rokas, kurš kāzās bija ar piecus gadus vecu meitiņu.

2012.gada 20.aprīļa iesniegumā par izmeklēšanas darbību veikšanu, cietušais atkārtoti sniedzis tādas pašas ziņas.

Savukārt 2012.gada 4.jūlija cietušā papildus nopratināšanas protokolā cietušais /pers. C/ liecinājis, ka konflikta sākumā telpās viņam virsū nākuši

/pers. B/ un /pers. D/, bet pirmo sitienu no aizmugures pa uzaci izdarījusi kāda cita persona, kā arī detalizēti liecinājis, ka prom no viesu nama

/Nosaukums A/ cietušais gājis kopā ar /pers. D/, /pers. A/ un vēl diviem vīriešiem. /pers. A/ ar elkonī saliektu roku saķēris cietušo aiz rīkles, bet /pers. D/

2-3 reizes iesitis ar dūri galvas apvidū. Cietušais arī norādījis, ka saņēmis 6-8 sitienus par galvu un ir pārliecināts, ka visus sitienus izdarīja /pers. D/. Tālāk

cietušais norādījis, ka /pers. A/ nogāzis viņu zemē un sitieni turpinājušies, bet jau pa visu ķermeni un pa galvu, un tie tikuši izdarīti ar kājām. Cietušais

precīzi norādījis kur un kādus sitienus saņēmis un liecinājis, ka piekaušanas laikā /pers. A/ turpināja cietušo žņaugt, kā rezultātā /pers. C/ zaudējis

samaņu, bet nevar pateikt cik ilgi atradies bezsamaņā.

2013.gada 2.oktobrī konfrontēšanas laikā starp cietušo /pers. C/ un /pers. D/, cietušais skaidri norādījis, ka pazīst pretim sēdošo kā /pers. D/ un

atkārtoti apgalvoja, ka uz mežu gāja kopā ar /pers. D/, /pers. A/ un vēl diviem vīriešiem, kā arī nepārprotami apgalvoja, ka viņu sita /pers. D/, /pers. A/

un pārējie divi vīrieši.

Visās šajās liecībās /pers. C/ ne reizi nav norādījis, ka miesas bojājumus viņam būtu nodarījis /pers. B/.

Savukārt 2013.gada 2.oktobrī konfrontēšanas laikā starp cietušo /pers. C/ un /pers. B/, cietušais atbildēja: ,,Es neatceros, ka pretim sēdošais mani

būtu sitis vai, ka es ar viņu būtu kāvies”, kategoriski uzstāja, ka uz mežu viņu veda četri vīrieši un apgalvojis, ka tie bija /pers. D/ un /pers. A/, kā arī

pieļāva, ka viens no pārējiem bija /pers. B/ (lietas 2.sējuma 72.-74.lapa, tulkojums 2.sējuma 143.-145.lapa).

Tiesas izmeklēšanā konstatēts, ka 2011.gada 11.jūlija iesniegumā, 2011.gada 5.augusta cietušā nopratināšanas protokolā, 2011.gada

14.novembra iesniegumā, 2012.gada 11.aprīļa cietušā papildus nopratināšanas protokolā, 2011.gada 4.jūlija cietušā papildus nopratināšanas protokolā,

2013.gada 22.jūlija liecību pārbaudē uz vietas, 2014.gada 4.jūlija cietušā papildus nopratināšanas protokolā, kā arī 2012.gada 11.aprīļa konfrontēšanas

protokolā un 2013.gada 2.oktobra konfrontēšanas protokolā cietušais /pers. C/ konsekventi, nepārprotami un detalizēti liecinājis, ka miesas bojājumus

viņam nodarījušas vairākas personas, nosaucot /pers. D/, /pers. A/ un vēl viena vai divas personas.

Savukārt tiesas sēdē 2015.gada 4.novembrī cietušais daļēji mainīja liecības un liecināja, ka uz mežu viņš gājis kopā ar /pers. B/, /pers. A/, /pers. D/

un /pers. E/, liecinot, ka /pers. A/ saķēris viņu no aizmugures un /pers. B/ divas reizes iesitis viņam pa seju, bet pēc tam /pers. A/ nogrūdis viņu zemē un

viņu situši ar kājām, bet nevar pateikt kurš tieši.

Cietušais tiesas izmeklēšanas laikā apstiprināja, ka vienmēr sniedzis patiesas liecības, bet nevarēja izskaidrot kāpēc pirmstiesas procesā liecinājis,

ka ejot uz mežmalu pa priekšu gāja /pers. D/, savukārt tiesas sēdē liecināja, ka pa priekšu gāja /pers. B/.

Vienlaikus, sniedzot liecības tiesas sēdē cietušais uzsvēris, ka četrus gadus viņš nodarbojies ar to, lai šos cilvēkus sauktu pie atbildības. Četru gadu

laikā viņš novēro, ka cilvēki, kuri ar šo lietu nodarbojās un kuriem būtu jārisina šis jautājums, nodarbojās ar to, lai šo jautājumu nerisinātu, un cenšas

aiziet no atbildības. Cietušais uzsvēra, ka apsūdzētais /pers. B/ piesedz citus un norādīja, ka cietušais vēlās, lai visi atbildētu.

Arī iepriekš 2014.gada 4.jūlijā cietušais norādījis, ka nepiekrīt lietas kvalifikācijai un uzstājis uz kvalifikāciju smagu miesas bojājumu nodarīšana

grupā (lietas 2.sējuma 176.lpp.).

Savukārt pēc tiesas debatēm, izmantojot savas tiesībās uz repliku, cietušais /pers. C/ atkārtoti lūdza tiesu saukt pie atbildības citas personas.

Tiesa secina, ka /pers. C/ pirmstiesas izmeklēšanā lūdzis saukt pie atbildības /pers. D/ un /pers. A/, bet nekad nav norādījis uz /pers. B/.

Neskatoties uz cietušā liecināto, ka viņš visu laiku labi atcerējies notikušo un savās liecībās pretrunas nesaskata, tiesa atzīst, ka cietušā pirmstiesas

procesā sniegtās liecības ir pretrunā ar tiesas izmeklēšanā liecināto.

Lai novērstu pretrunas, kas tika konstatētas cietušā /pers. C/ pirmstiesas izmeklēšanā un tiesas sēdē sniegtajās liecībās, prokurore pieteica lūgumu

atkārtoti nopratināt cietušo 2017.gada 21.novembra tiesas sēdē, bet cietušais izmantoja savas Kriminālprocesa likuma 97.1 panta pirmās daļas 3.punktā

noteiktās tiesības neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem.

Izvērtējot /pers. C/ liecības, ko viņš sniedzis gan pirms tiesas kriminālprocesā, gan tiesā izklāstot notikušā faktiskos apstākļus, tiesa secina, ka

vairāku gadu garumā cietušā liecības bijušas konsekventas un cietušais nepārprotami un detalizēti liecinājis, ka smagos miesas bojājumus viņam

nodarījušas vairākas konkrētas personas, līdz 2015.gada 4.novembra tiesas sēdē cietušais daļēji mainīja liecības.

/pers. C/ liecības nav pretrunā ar citiem lietā iegūtajiem pierādījumiem par notikumu gaitu līdz 2011.gada 18.jūnija plkst.2.30, kad sākās konflikts,

taču pretrunīgas ir cietušā liecības par to kādos apstākļos, kas un kur viņam nodarīja miesas bojājumus.

Tiesa konstatē pretrunas /pers. C/ dažādos laikos sniegtajās liecībās, kā arī cietušā liecības par notikumu gaitu un apstākļiem, kādos viņš guva

miesas bojājumus, pilnībā atšķiras no apsūdzētā /pers. B/ un liecinieku liecībām.

Pretrunas konstatējamas arī cietušā liecībās par konflikta sākumu, jo gan liecinieki, gan apsūdzētais /pers. B/ norādījuši, ka viesu nama telpās nav

kāvušies, bet, izejot ārpus telpām, /pers. C/ pirmais uzbrucis /pers. D/ un izdarījis divus sitienus, kas saskan ar liecinieku liecībām par to, ka /pers. D/

bijusi pārsista lūpa.

Savukārt /pers. C/ liecinājis, ka konflikts sācies telpās, kad divi no viesiem piecēlušies un nākuši virsū cietušajam, un kāds viņam no mugurpuses no

kreisās puses iesitis pa deniņiem.

Valsts apsūdzības uzturētāja konstatējot, ka cietušā /pers. C/ liecības ir pretrunīgas, kā arī atšķiras no /pers. B/ un daļas liecinieku liecībām,

atzinusi, ka tās ir apšaubāmas un vērtējamas kritiski un cietušais, iespējams, neatceras notikušo.

Prokurore nav ņēmusi vērā, ka cietušais /pers. C/ detalizēti norādījis uz notikumu gaitu un personām, kuras viņam nodarījušas smagus miesas

bojājumus, tādēļ prokurores viedoklis, ka /pers. C/ neatceras kuras personas viņu piekāva, nav atbilstoši pamatots.

Arī /pers. C/ nekad nav norādījis, ka neatceras notikušo vai viņam būtu atmiņas traucējumi.

Tiesai nav pamata uzskatīt, ka cietušais nezināja kā sauc konfliktā iesaistītās personas vai neatceras notikumu gaitu un iesaistītās personas, jo savās

liecībās /pers. C/ ne tikai sauca konkrētas personas, bet arī detalizēti skaidrojis ar ko un par kādām tēmām sarunājušies un ar ko katrs nodarbojas, par

personu savstarpējo radniecību un dažādām sadzīviskām lietām.

Bez tam arī pēc /pers. C/ konfrontācijas ar /pers. B/ un /pers. D/, kad cietušajam nevarēja būt šaubu kā kuru sauc, viņš konsekventi liecināja par

tām pašām personām - /pers. D/, /pers. A/ un vēl divas citas personas.

Arī /pers. C/ dzīvesbiedre /pers. H/ savās liecībās uzsvēra, ka Gerts neko sajaukt nevarēja un jau no paša sākuma bija teicis, ka viņu pasaukuši uz

mežu un piekāvuši 4 vīrieši - /pers. A/s, /pers. D/, viens mazs, tievs un vēl kāds.

Arī no /pers. H/ 2012.gada 7.februāra liecībām izriet, ka jau uzreiz pēc notikušā /pers. C/ viņai pateicis, ka viņu piekāvis “plikpaurainais” un vēl

trīs, kas atbilst arī /pers. K/ 2012.gada 19.spetembrī liecinātajam, ka viņš redzējis pagalmā /pers. C/ sievu, kura kliegusi, ka ,,plikpaurainais” sit viņas

vīru.

Tiesas ieskatā, valsts apsūdzība nav pamatojusi, kādēļ tā noraida cietušā daudzkārt sniegtās liecības par to, ka miesas bojājumus viņam nodarījušas

citas personas, bet tic tikai tam, ko cietušais liecinājis tiesā.

Cietušais nemainīgi liecinājis, ka viņu situšas vairākas personas, tai skaitā /pers. D/ un /pers. A/, un tiesa atzīst, ka būtiskākā pretruna cietušā

pirmstiesas procesā un tiesā sniegtajās liecībās ir par to vai starp personām, kuras viņam nodarīja miesas bojājumus, bija apsūdzētais /pers. B/.

Arī /pers. C/ liecības par viņam izdarīto sitienu skaitu un dislokāciju nav konsekventas, un viņš dažādos laikos liecinājis, ka saņēmis no 2-3 līdz pat

30 sitieniem.

Bez tam cietušais konsekventi liecinājis, ka piekauts mežā un nekad nav norādījis, ka viena sitiena rezultātā, ko /pers. B/ izdarīja pie viesu nama,

viņam nodarīti miesas bojājumi.

Tiesa uzskata, ka tiesas izmeklēšanā nav novērstas pretrunas cietušā /pers. C/ sniegtajās liecībās un nav rastas atbildes uz jautājumiem par to, kādēļ

tiesas sēdē /pers. C/ liecināja, ka smagus miesas bojājumus viņam nodarīja /pers. B/, bet pirmstiesas izmeklēšanā konsekventi liecināja, ka miesas

bojājumus personu grupā nodarīja /pers. D/, /pers. A/ un vēl kādas personas.

Liecinieks /pers. D/ 2011.gada 30.septembrī detalizēti liecinājis, ka viņš palicis pie viesu nama, bet cietušais kopā ar apsūdzēto divatā aizgājuši un

mežu, kur /pers. C/ sitis ar kāju /pers. B/ un nokritis zemē. Pēc tam piecēlies, atkal spēris /pers. B/ un atkal nokritis. Piecēlies kājās, bijis ļoti agresīvs,

sitis /pers. B/ ar dūri, kuru /pers. B/ satvēris, izvairoties no sitiena, nogāzis /pers. C/ zemē, aizliecis roku aiz muguras un uzsēdies virsū. /pers. C/ kaut ko

skaļi bļāvis, pēc tam nomierinājies. Tad abi piecēlušies kājās un /pers. C/ atkal ar dūri sitis pa seju /pers. B/, kurš atvairot /pers. C/ sitienu, satvēris roku

un izdarījis sitienu ar dūri pa seju, nogāzis /pers. C/ zemē un uzsēdies viņam virsū, turot cietušā roku aizlauztu aiz muguras. /pers. C/ nomierinājies, abi

piecēlušies kājās un gājuši uz viesu nama /Nosaukums A/ pusi dažu metru attālumā viens no otra.

Savukārt 2012.gada 11.jūlijā /pers. D/ papildus liecinājis, ka /pers. C/ mežā skrējis virsū /pers. B/, bet /pers. B/ vairākas reizes guldījis /pers. C/

zemē, taču liecinieks nav redzējis, ka /pers. B/ būtu izdarījis kaut vienu mērķtiecīgu sitienu /pers. C/.

Arī sniedzot liecības tiesā /pers. D/ liecināja, ka /pers. B/ un /pers. C/ divatā aizgāja uz mežu, kur /pers. C/ uzbruka /pers. B/ un izdarīja vienu

sitienu, tad krita, pēc tam atkal uzbruka /pers. B/ un tad liecinieks redzējis, ka /pers. C/ atradies uz zemes un /pers. B/ viņu piespiedis pie zemes. /pers.

C/ teicis, ka ir nomierinājies, tad abi piecēlušies un nākuši uz viesu nama pusi - /pers. B/ gājis pa priekšu un /pers. C/ nelielā attālumā aiz viņa.

Atbildot uz jautājumiem tiesas sēdē /pers. D/ apstiprināja, ka mežā /pers. B/ nevienu sitienu /pers. C/ netika izdarījis, jo par to neliecināja nekādas

skaņas un kustības.

Arī DVD ierakstā par /pers. D/ liecību pārbaudi uz vietas un 2013.gada 26.aprīļa protokolā par liecību pārbaudi uz vietas, kur uzaicināts parādīt

notikumu gaitu, kas risinājās 2011.gada 18.jūnijā viesu nama /Nosaukums A/ telpās un arī apkārtnē, liecinieks sniedza tādas pašas liecības par konflikta

ar /pers. C/ secību un notikuma vietu norisi.

Liecību pārbaudes uz vietas video ierakstā redzams, ka vietā, kur saskaņā ar /pers. D/ liecībām, /pers. C/ divas reizes mēģinājis sist /pers. B/ un

divas reizes kritis atmuguriski, bet /pers. B/ nolicis /pers. C/ uz zemes, lai nomierinās, ir tikai zāle, bet akmeņu nav.

Savukārt pie egles, kas atrodas aiz viesu nama teritorijas, kur, atbilstoši /pers. D/ liecībām bija aizgājuši /pers. B/ un /pers. C/, ir vairāk akmeņi.

/pers. D/ liecību pārbaudē uz vietas viņš liecinājis, ka pagājis uz priekšu un redzējis, ka pie egles, kas atrodas ceļa malā aiz vārtiem notiek konflikts.

Tomēr, tiesa konstatē, ka /pers. D/ norādītā vieta atrodas samērā tālu, ārpus viesu nama teritorijas un nav apgaismota, tādēļ apšaubāmi, ka /pers.

D/ varēja redzēt notikušo.

Tiesa arī apšauba liecinieka /pers. D/ liecības, ka viņš pa gabalu noskatījies /pers. B/ un /pers. C/ konfliktā ārpus viesu nama teritorijas, bet klāt nav

gājis.

Konstatējot pretrunas liecinieka /pers. D/ liecībās, valsts apsūdzības uzturētāja nav motivējusi, kādēļ tā piešķir lielāku ticamību /pers. D/ 2011.gada

30.septembrī sniegtajām liecībām nekā tām, kuras liecinieks sniedzis 2012.gada 11.jūlijā, liecību pārbaudē uz vietas un tiesas izmeklēšanā.

Bez tam /pers. D/ liecības ir pretrunā arī liecinieka /pers. A/ liecībām, kurš liecinājis, ka gājis un mežu izšķirt tos, kuri kāvušies, piecēlis cietušo,

kurš sēdējis zemē, un atvedis atpakaļ uz viesu namu.

No liecinieku liecībām arī izriet, ka pēc tam, kad /pers. C/ bija piekauts, /pers. B/ apģērbs bija tīrs, viņam nebija miesas bojājumu vai citu pazīmju,

kas liecinātu, ka /pers. B/ būtu kāvies ar /pers. C/ vai izvairoties no sitieniem, būtu vairākas reizes gāzis /pers. C/ zemē, aizliecis roku aiz muguras, sēdies

viņam virsū vai pielietojis tuvcīņas paņēmienus.

Liecinieka /pers. D/ liecībās tiesa konstatē būtiskas pretrunas, un liecinieks ir mainījis liecības par to vai /pers. B/ izdarīja /pers. C/ tīšus sitienus pa

seju.

Pirmstiesas izmeklēšanā /pers. D/ liecinājis, ka atrodoties parka teritorijā, redzējis kā /pers. B/ izdara tīšu sitienu /pers. C/, savukārt tiesā /pers. D/

to jau noliedza, apgalvojot, ka /pers. B/ tikai vienu reizi iesita /pers. C/ konflikta sākumā pie viesu nama ieejas durvīm.

Pretrunas ir arī cietušā /pers. C/ un /pers. D/ liecībās par notikušā kautiņa vietu. Cietušais un liecinieki norādījuši, ka viss noticis viesu nama

teritorijā, savukārt /pers. D/ liecinājis, ka /pers. B/ un /pers. C/ izgājuši ārpus viesu nama teritorija aiz vārtiem.

Tiesa /pers. D/ liecības vērtē kritiski un uzskata, ka liecinieks nav sniedzis patiesas liecības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanas faktiskajiem

apstākļiem un tajā iesaistītajām personām.

Lai novērstu pretrunas, kas tika konstatētas /pers. D/ pirmstiesas izmeklēšanā un tiesas sēdē sniegtajās liecībās, prokurore pieteica lūgumu atkārtoti

nopratināt liecinieku /pers. D/, taču liecinieks saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 110.panta trešās daļas 2.punktā noteikto, atteicās liecināt pret sevi un

savu tuvinieku.

No liecinieka /pers. A/ 2012.gada 4.oktobra liecībām izriet, ka viņš nav redzējis brīdi kad /pers. C/ kopā ar /pers. B/ gājuši uz mežu, nezina vai

kāds gājis kopā ar viņiem, kā arī nav redzējis pašu kautiņu un kurš kuru sita. Liecinieks gājis uz mežu, jo atskrējusi /pers. C/ sieva un kliegusi par policiju,

ka sākas kautiņš, kurā piedalās viņas vīrs. Nav žņaudzis vai lietojis fizisku spēku pret /pers. C/, jo gājis uz mežu, lai palīdzētu un izšķirtu kautiņu. Kad

izšķīris kautiņu, Timofejevs nav bijis spējīgs patstāvīgi aiziet līdz viesu namam, tāpēc mēģinājis viņu atnest līdz viesu namam uz pleciem.

Šīs /pers. A/ liecības ir pretrunā ar liecinieka 2014.gada 14.novembra liecībām, no kurām izriet, ka gājis izšķirt kautiņu, jo to lūgusi /pers. C/ sieva,

kura teikusi, ka vīrs ārā kaujas. Izejot ārā, redzējis, ka kaujas trīs vai četri cilvēki. Neatceras kurš kuram sitis, visus izšķīris, paņēmis pie rokas /pers. C/

un ievedis viesu nama tualetē, kur viņš pats noskalojis asinis.

Savukārt tiesas sēdē 2016.gada 14.martā /pers. A/ mainīja liecības un liecināja, ka viņš nav redzējis, ar ko /pers. C/ kāvies, kā arī viesu nama zālē

nav bijuši nekādu kautiņi. Gājis palīdzēt pēc /pers. C/ dzīvesbiedres lūguma un redzējis, ka zemē sēž /pers. C/, viss asinīs. /pers. A/ viņu piecēlis, paņēmis

aiz rokas un vedis uz viesu namu.

Atbildot uz jautājumiem par pretrunām liecībās, liecinieks /pers. A/ tiesas sēdē paskaidroja, ka pašu konfliktu un 3-4 cilvēkus kaujoties nav

redzējis, uzskata, ka liecība ir neprecīzi pierakstīta.

Šādas liecinieka /pers. A/ liecības ir pretrunā arī liecinieces /pers. AB/ 2017.gada 7.jūnija liecībām, no kurām izriet, ka viņa ar vīru /pers. A/ bija

lapenē, bet kad gāja atpakaļ, bariņš vīriešu izšķīra tos, kuri kāvās. Vīrs gājis pie viņiem, bet viņa gājusi uz telpām. Kautiņu nav redzējusi. Redzējusi tikai

tos, kuri jau šķīra personas, kas kāvās, nevis pašu kautiņu. Neatpazina tos, kuri izšķīra.

No /pers. AB/ liecībām izriet, ka kautiņa vietā bijušas vairākas personas, kas ir pretrunā gan ar cietušā /pers. C/ liecībām, gan apsūdzētā /pers. B/

liecināto par to, ka viņš viens bija mežā kopā ar /pers. C/.

Bez tam /pers. C/ ir liecinājis, ka konflikta sākumā tieši /pers. A/ pienācis un teicis, ka jāparunā (lietas 1.sējuma 17.lapa).

Ņemot vērā, ka liecinieka /pers. A/ liecībās konstatētas būtiskas pretrunas, tiesai ir pamats apšaubīt liecinieka liecību ticamību.

Bez tam tiesa neatstāj bez ievērības, ka lietas materiāliem nav pievienots 2013.gada 16.augusta liecinieka /pers. A/ liecību pārbaudes uz vietas

videoieraksts, bet lietā ir ziņojums, ka videoieraksts ticis bojāts, bet no videokameras nodzēsts, par ko, kā tiesas debatēs norādīja valsts apsūdzības

uzturētāja, bija ierosināta arī dienesta pārbaude (lietas 2.sējuma 122.lapa).

No /pers. B/ un liecinieku liecībām izriet, ka konflikta iemesls bijusi /pers. C/ aizvainojošā, agresīvā, un neadekvātā izturēšanās, savukārt cietušā

/pers. C/ atbildes par konflikta iemeslu bijušas nekonkrētas un izvairīgas, vienīgi 2012.gada 11.aprīļa konfrontēšanas protokolā viņš norādījis, ka

konflikta iemesls varēja būt vārdu apmaiņa ar sievieti - Blaževiču.

No /pers. B/ liecībām par konflikta sākumu izriet, ka viņa un cietušā /pers. C/ konflikta iemesls bijis tas, ka /pers. C/, atrodoties pie viesu nama, ar

dūri iesitis pa seju brālim /pers. D/.

/pers. B/ arī liecinājis, ka viņš ir rīkojies tikai aizstāvoties, jo bijis reāls apdraudējums viņa dzīvībai un veselībai no /pers. C/ puses, kurš draudējis

apsūdzēto nogalināt, kā arī vairākkārt viņam uzbrucis.

/pers. B/ arī uzsvēris, ka citas personas /pers. C/ miesas bojājumus nav nodarījušas un arī nevarēja nodarīt.

/pers. B/ liecības saskan ar liecinieka /pers. D/ liecībām, ka konflikta sākumā /pers. B/ aizstāvoties izdarīja vienu sitienu /pers. C/, savukārt

apsūdzētā liecības par tālāko notikumu gaitu ir pretrunā cietušā /pers. C/, kā arī liecinieku /pers. D/ un /pers. A/ un pārējo liecinieku liecībām.

Arī /pers. B/ liecības par to, ka citas personas /pers. C/ miesas bojājumus nenodarīja un arī nevarēja nodarīt, ir pretrunā gan cietušā /pers. C/

liecībām, kā arī liecinieces /pers. AB/ liecībām.

Apsūdzētais arī pieļāvis iespēju, ka viņa darbību rezultātā /pers. C/ varētu būt radušies lēmumā minētie miesas bojājumi, no kuriem smagākos,

iespējams, cietušais guvis netīšām atsitoties pret akmeņiem, kā arī norādījis, ka atrodoties tādā reibuma stāvoklī, kādā bija /pers. C/, viņš ejot vai skrienot

pats varēja kaut kur pakrist un savainoties, kas visticamāk varēja notikt pēc konflikta.

Vērtējot apsūdzētā /pers. B/ kriminālprocesā sniegto liecību ticamību, tiesa atzīst, ka

apsūdzētā pirmstiesas kriminālprocesa laikā sniegtās liecības, kuras viņš sniedzis kā persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, satur noteiktas

pretrunas, kas liek šo liecību ticamību apšaubīt.

Tiesa secina, ka /pers. B/ liecībās konstatējamas neatbilstības detaļās un notikumu atspoguļojumā, ka apsūdzētā liecībās norādīti tādi fakti un

sniegtas tādas ziņas, kas neapstiprinās ar citiem lietā savāktajiem pierādījumiem.

Vienlaikus tiesa konstatē, ka kriminālprocesa gaitā apsūdzētais /pers. B/ nekad nav atzinis savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā.

Tiesas ieskatā /pers. B/ liecības ir nepilnīgas un sniegtas ar mērķi, lai palīdzētu izvairīties no atbildības citām personām, kas izmeklēšanas laikā nav

tikušas noskaidrotas un kurām faktiski /pers. B/ ir nodrošinājis alibi, uz ko vairākkārt savos iesniegumos dažādām amatpersonām norādījis arī cietušais

/pers. C/.

Vienlaikus tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. B/ rīcība, sniedzot nepilnīgas liecības, pati par sevi nevar tikt uzskatīta par pierādījumu viņa vainīgumam.

Personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, nav jāpierāda savs nevainīgums, kā arī apsūdzētajam nav pienākums sniegt patiesas un citiem lietā objektīvi

nodibinātiem faktiem atbilstošas liecības, tādēļ tas, ka apsūdzības uzturētājam nav izdevies savākt pietiekošus un saprātīgu šaubu neizraisošus

pierādījumus, nevar būt par pamatu notiesājoša sprieduma taisīšanai konkrētajā lietā.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka tiesības sevi neapsūdzēt ir vispārēji atzīts starptautisks princips, kas izriet no Eiropas Cilvēktiesību

konvencijas 6.pantā ietvertā taisnīgas tiesas principa.

Tiesības sevi neapsūdzēt nodrošina, ka pierādījumi tiek pārbaudīti un izmantoti, lai konstatētu personas vainu, kā arī aizsargā pret nepamatotu

secinājumu izdarīšanu, ja persona nesniedz pierādījumus.

Ņemot vērā, ka apsūdzētais tiesas sēdē atteicās liecināt, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 503.panta ceturtajā daļā noteikto, tiesas sēdē tika

nolasītas apsūdzētā /pers. B/ liecības, kuras /pers. B/ sniedzis kā persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

Kriminālprocesa likuma 110.panta trešās daļas 2.punkts paredz, ka lieciniekam ir tiesības neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem. Savukārt

atbilstoši Kriminālprocesa likuma 111.panta pirmās daļas pirmajam teikumam lieciniekam, atbildot uz uzdotajiem jautājumiem, jāsniedz tikai patiesas

ziņas un jāliecina par visu, kas viņam zināms saistībā ar konkrēto noziedzīgo nodarījumu.

/pers. B/ kriminālprocesā 2011.gada 30.septembrī, 2012.gada 17.februārī, 2012.gada 11.jūlijā u n 2013.gada 5.decembrī sniedzis liecības

liecinieka statusā.

No Kriminālprocesa likuma 60.2 panta pirmās daļas 8.punkta izriet, ka personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir tiesības sniegt liecību vai atteikties

liecināt. Savukārt Kriminālprocesa likuma 150.pants regulē personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, pratināšanu. Šā panta ceturtā daļa noteic, ka pirmās

pratināšanas sākumā personai izskaidro tās tiesības neliecināt un brīdina, ka visu, kas tiks teikts, var izmantot pret šo personu.

No iepriekš norādītajām tiesību normām izriet, ka lieciniekam un personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, piešķirto tiesību neliecināt apjoms un sekas

par nepatiesu liecību sniegšanu ir atšķirīgas. Proti, personām, kurām ir tiesības uz aizstāvību, ir tiesības neliecināt, kas ietver gan tiesības klusēt, gan

tiesības neatbildēt uz konkrētiem jautājumiem, neparedzot atbildību par nepatiesu liecību sniegšanu. Savukārt lieciniekam tiesības neliecināt ir noteiktas

ierobežotā apjomā, turklāt lieciniekam ir pienākums sniegt patiesas liecības (skat. Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2017. gada 30.

maija lēmums Lietā Nr.SKK-60/2017).

Augstākā tiesa vairākkārt ir paudusi atziņu, ka, lemjot jautājumu par personas faktisko atbilstību liecinieka statusam, un, vai uz viņu bija attiecināma

Kriminālprocesa likuma 111.panta pirmajā daļā lieciniekam izvirzītā prasība - sniegt patiesu liecību, nozīme ir nevis personas procesuālajam statusam,

kam šajā gadījumā ir vienīgi formāls raksturs, bet gan personas faktiskajai saistībai ar konkrēto noziedzīgo nodarījumu (skat. Augstākās tiesas

2012.gada 17.decembra lēmumu lietā Nr. SKK-174/2012).

Kriminālprocesa pamatprincipos noteiktajām personas tiesībām uz taisnīgu tiesu izriet tiesības sevi neapsūdzēt, kas ir vispārēji atzīts starptautisks

princips, cita starpā ietver tiesības netikt piespiestam dot liecības pašam pret sevi un neatzīt savu vainu.

Tiesības sevi neapsūdzēt paredz, ka kriminālvajāšanā lietu pret apsūdzēto mēģina pierādīt bez tādu pierādījumu izmantošanas, kas iegūti, lietojot

piespiešanas vai apspiešanas metodes, neievērojot apsūdzētā gribu.

No iepriekš teiktā izriet, ka pierādīšanā nav pieļaujamas un izmantojamas ziņas, kuras iegūtas pratinot liecinieka statusā personu, kurai faktiski ir

tiesības uz aizstāvību.

Ievērojot iepriekš teikto, tiesa piekrīt aizstāvības izteiktajam viedoklim, ka liecības, kuras /pers. B/ ir sniedzis liecinieka statusā, saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 130.panta otrās daļas 4.punktu ir nepieļaujamas un nav izmantojamas pierādīšanā, lai netiktu pārkāptas personas tiesības uz

aizstāvību.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta datu bāzes izdruka apstiprina, ka 2011.gada 18.jūnijā plkst.3.10 saņemts izsaukums uz Tomes

pagasta viesu namu /Nosaukums A/ par medicīniskās palīdzības sniegšanu /pers. C/ (lietas 2.sējuma 42.-43.lapa).

No 2011.gada 23.augusta Eksperta atzinuma Nr.127 izriet, ka smagi miesas bojājumi: galvas sasitums ar sistām brūcēm abu uzacu rajonos,

zemādas asinsizplūdumiem acu plakstos, sejas tūsku, ķīļa kaula kreisās puses lūzumu un galvas smadzeņu kontūziju /pers. C/ radušies trulu priekšmetu

traumatiskā iedarbībā un tie varēja rasties 2011.gada 18.jūnijā (lietas 1.sējuma 51.-57.lapa).

2012.gada 26.jūlija Atkārtotā ekspertu komisijas atzinumā Nr.61-K ekspertu komisija secinājusi, ka cietušajam /pers. C/ konstatētie miesas

bojājumi: galvas sasitums ar sistām brūcēm abu uzacu rajonos, zemādas asinsizplūdumiem abu acu plakstos, kreisā spārnkaula lielā spārna acs dobuma

virsmas lūzums, augšžokļa kaula acs dobuma virsmas lūzums kreisā pusē, asiņu uzkrāšanās kreisajā augšžokļa dobumā, labā acs dobuma iekšējās sienas

vidējās trešdaļas lūzums ar iespiedumu sietiņkaulā varēja rasties 2011.gada naktī uz 18.jūniju, cietu, trulu priekšmetu tiešas traumatiskas iedarbības

rezultātā, kā arī krītot un atsitoties pret cietu priekšmetu vai virsmu. Bez tam eksperti neizslēdza, ka kāds no konstatētajiem miesas bojājumiem varēja

rasties cietušajam krītot no sava auguma augstuma un atsitoties pret cietu virsmu vai priekšmetiem, taču norādīja, ka tie nevarēja rasties viena kritiena

rezultātā. Miesas bojājumi radušies atkārtotu traumatisku iedarbību rezultātā. Ekpertīzē nebija iespējams noteikt kuri no esošajiem miesas bojājumiem

radušies kritiena no sava augstuma rezultātā un kuri no tiem tiešu sitienu rezultātā (lietas 1.sējuma 116.-123.lapa).

Savukārt no 2013.gada 20.jūnija Papildus ekspertu komisijas atzinuma Nr.35-K pie atkārtota ekspertu komisijas atzinuma Nr.61-K eksperti

secinājuši, ka ņemot vērā /pers. C/ konstatēto miesas bojājumu raksturu, lokalizāciju, skaitu, viņš saņēma ne mazāk kā divas traumatiskas iedarbības

sejā, kā arī norādījuši, ka iesniegtajos medicīniskajos dokumentos žņaugšanas pēdas uz /pers. C/ ķermeņa nav aprakstītas (lietas 2.sējuma 38.-40.lapa).

Tiesai nav pamata apšaubīt ekspertu atzinumos secināto, tai skaitā, ekspertu norādīto, ka kāds no konstatētajiem miesas bojājumiem varēja rasties

cietušajam krītot no sava auguma augstuma un atsitoties pret cietu virsmu vai priekšmetiem, taču tie nevarēja rasties viena kritiena rezultātā. Miesas

bojājumi radušies atkārtotu traumatisku iedarbību rezultātā.

No ekspertu atzinumiem izriet, ka /pers. C/ konstatētie miesas bojājumu radušies vairāku sitienu un kritienu rezultātā, taču tiesas izmeklēšanā nav

gūts apstiprinājums apsūdzībā norādītajam, ka tieši /pers. B/ tīši ne mazāk kā divas reizes iesita /pers. C/ ar dūri sejā, ne mazāk kā divas reizes pielietoja

pret /pers. C/ speciālos cīņas paņēmienus, kam sekoja /pers. C/ kritieni un papildus traumu iegūšana.

Valsts apsūdzība arī nav norādījusi kādu apstākļu un kādu iemeslu dēļ /pers. C/ atkārtoti kritis un ieguvis papildus traumas pēc tam, kad, atbilstoši

apsūdzībā norādītajam, /pers. B/ noguldījis /pers. C/ ar seju pret zemi un piespiedis pie zemes, ar celi spiežot uz sēžamvietu.

Ņemot vērā liecinieku liecības, ka sākotnēji konflikts bija izcēlies tieši starp /pers. D/ un /pers. C/ un cietušais pirmais uzbruka /pers. D/ un divas

reizes iesita pa seju, kā arī /pers. D/ nākamajā dienā bija piepampusi seja, tiesa nav guvusi apstiprinājumu valsts apsūdzības viedoklim, ka tieši /pers. B/

izdarījis sitienus /pers. C/ aiz dusmām par /pers. C/ nicinošo attieksmi pret /pers. D/ dāvanu un /pers. C/ izdarītiem sitieniem /pers. D/ un viņam pašam.

Tiesas ieskatā apsūdzībā norādītais, ka brīdī, kad /pers. B/, iznākot no viesu nama, jautājis /pers. D/ un /pers. C/: „Kas te notiek?”, /pers. C/, neko

neatbildot, vienu reizi iesitis ar dūri /pers. B/ pieres rajonā, pēc kā /pers. B/ vienu reizi iesitis /pers. C/ ar dūri pa seju, ļauj izdarīt secinājumu, ka /pers. B/

šo vienu sitienu /pers. C/ izdarīja aizstāvoties. Šajā daļā apsūdzētā /pers. B/ liecības sakrīt ar /pers. D/ liecībām.

Cietušais /pers. C/ nekad nav liecinājis, ka viņam būtu bijis konflikts ar /pers. B/, bet gan liecinājis, ka viesu nama zālē notikusi vārdu pārmaiņa ar

/pers. D/ un /pers. A/ un viņa sievu /pers. AB/.

No /pers. D/ liecībām izriet, ka /pers. B/ pienācis tikai pēc tam, kad pie viesu nama /pers. C/ jau bija divas reizes iesitis /pers. D/ un apsūdzētais

teicis /pers. C/, lai pārtrauc, no kā secināms, ka /pers. B/ gribēja pārtraukt /pers. D/ un /pers. C/ konfliktu.

Arī liecinieks /pers. K/ sniedzis identiskas liecības, norādot, ka pēc tam, kad /pers. C/ iesitis /pers. D/, pienācis /pers. B/ un lūdzis /pers. C/

nomierināties un nebojāt kāzas.

Savukārt no liecinieces /pers. AL/ liecībām izriet, ka viņa redzējusi kā /pers. C/ kratījis un rupjiem vārdiem lamājis /pers. H/.

No liecinieka /pers. AG/ liecībām arī izriet, ka ap plkst.2.00 iekštelpās starp kādu vīrieti un trim kāzu viesiem sācies konflikts, vīrieši mēģinājuši viņu

nomierināt un nolikt gulēt, taču tas nav izdevies.

Liecinieks /pers. AG/ arī apstiprinājis, ka /pers. C/ bijis stiprā alkohola reibumā, aizticis dāvanas un lamājies necenzētiem vārdiem, pēc tam

cietušais devies ārpus viesu nama trīs vīriešu pavadībā, kā liecinieks nopratis, lai noskaidrotu attiecības. Savukārt pēc kādas pusstundas divi vīrieši, tie

paši ar kuriem viņš bija izgājis ārā, ienesuši cietušo iekšā.

Arī lieciniece /pers. H/ liecinājusi, ka uz jautājumu kas viņu sasitis, /pers. C/ atbildējis ka viņu piekāvis “plikpaurainais” un vēl trīs.

Savukārt /pers. AB/ tiesas sēdē apstiprināja, ka redzējusi bariņu vīriešu, kuri mēģināja izšķirt divus, kuri kāvās.

Izvērtējot pierādījumus kriminālprocesā, tiesa uzskata par nepamatotu valsts apsūdzības tiesas debatēs pausto viedokli, ka ar apsūdzētā /pers. B/

un liecinieku liecībām pierādīts, ka /pers. B/ bija vienīgais no kāzu viesiem, kurš fiziski iespaidoja cietušo.

Vispirms šāds viedoklis ir pretrunā cietušā /pers. C/ liecībām, kurš gan pirmstiesas kriminālprocesa laikā, gan tiesas izmeklēšanā vairākkārt

konsekventi un nepārprotami apgalvojis, ka miesas bojājums viņam nodarījušas vairākas personas, nosaucot arī konkrētus vārdus un uzvārdus, kā arī

detalizēti liecinājis par notikušo.

Vienlaikus tiesa piekrīt prokurores norādītajam, ka pēc konflikta /pers. C/ papildus miesas bojājumus nevarēja gūt, jo līdz brīdim, kad ieradās

neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde, viņš bija citu personu redzeslokā.

Ņemot vērā, ka cietušais /pers. C/ daudzas reizes liecinājis, ka miesas bojājumus viņam nodarījušas pavisam citas personas, kā arī kategoriski

uzstājis, ka šīs personas bijušas vairākas, savukārt tiesā krasi mainījis savas liecības, tiesa uzskata, ka pirmstiesas izmeklēšanā nav noskaidroti notikušā

patiesie apstākļi un noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā iesaistītās personas.

Tiesa secina, ka pirmstiesas procesā nav veiktas visas nepieciešamās darbības pierādījumu iegūšanai, to nostiprināšanai un patiesības

noskaidrošanai.

Tiesa atzīst, ka pastāv saprātīgas šaubas, kuras tiesas izmeklēšanā neizdevās novērst, par to, ka cietušais /pers. C/ ekspertīzē konstatētos miesas

bojājumus ir ieguvis apsūdzībā norādītajos apstākļos.

Tiesa atzīst par pierādītu, ka pie viesu nama pēc /pers. C/ uzbrukuma, /pers. B/ aizstāvoties vienu reizi izdarīja sitienu pa seju /pers. C/, pēc kura

/pers. C/ sagrīļojās un nokrita zālājā.

Savukārt tiesa nav guvusi apstiprinājumu apsūdzībā norādītājam, ka pēc tam, kad /pers. C/ piecēlās, starp viņu un /pers. B/ turpinājās asa vārdu

apmaiņa, kuras laikā viņi abi pagāja aptuveni 30-70 metrus no viesu nama /Nosaukums A/ ēkas.

Ne apsūdzētais, ne cietušais, ne liecinieki nav liecinājuši, ka starp /pers. B/ un /pers. C/ būtu notikusi asa vārdu pārmaiņa, kuras laikā abi aizgājuši

30-70 m no viesu nama /Nosaukums A/ ēkas.

Apsūdzētais /pers. B/ ir liecinājis, ka gājis kopā ar /pers. C/ mēģinot nomierināt cietušo, savukārt cietušais vispār nav liecinājis, ka būtu kaut kur

gājis divatā ar /pers. B/.

Arī /pers. BO/ liecinājusi, ka viesus nav pazinusi, bet dzirdējusi, ka viens saucis kauties, bet otrs teicis, ka nevajag un pēc balsīm izklausījies, ka

cilvēku bijis ļoti daudz.

Lai arī cietušais liecinājis, ka gājis uz mežu vairāku cilvēku pavadībā, lai atrisinātu konfliktu un nav aizstāvējies, no /pers. C/ liecībām par to, ka ejot

viņš noņēmis žaketi, lai mantas neizkristu no kabatām, izriet, ka cietušais bija gatavojies kautiņam, kas atbilst arī liecinieku un /pers. B/ liecībām par to,

ka /pers. C/ bijis ļoti agresīvs un draudējis visus piekaut un izrēķināties.

Tiesa nav guvusi apstiprinājumu apsūdzības uzturētājas izteiktajam viedoklim, ka /pers. B/ pielietojis pret cietušo speciālos cīņas paņēmienus, un arī

cietušais /pers. C/ nekad nav liecinājis, ka kāds pret viņu būtu pielietojis speciālos cīņas paņēmienus.

No liecinieku /pers. J/ un /pers. E/ liecībām izriet, ka pēc kautiņa /pers. A/ atvedis /pers. C/, un arī pats /pers. A/ nenoliedz, ka bijis kautiņa vietā.

Izvērtējot apsūdzētā un liecinieku liecības kopumā, tiesa atzīst, ka gan apsūdzētā /pers. B/ liecībās, gan liecinieku /pers. D/ un /pers. A/ liecībās,

kuri liecinājuši par konflikta iemesliem, sākumu un redzējuši konfliktu, tiesa konstatē būtiskas pretrunas, kas liek apšaubīt šo personu sniegto liecību

patiesumu.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā netika noskaidrotas un nopratinātas arī personas, uz kurām cietušais vairākkārt norādījis - divi vīrieši, no kuriem

viens ar tetovējumiem uz rokām bija ieradies kāzās ar 5 gadus vecu meitu, lai gan liecinieks /pers. K/ savās liecībās norādījis, ka personu, kura varētu

atbilst šādām pazīmēm, sauc /pers. V/.

Tiesas ieskatā pirmstiesas procesā pieļautie procesuālie pārkāpumi liecina par paviršu attieksmi pret procesa virzītājam noteiktajiem pienākumiem,

kā arī pastiprina šaubas par pirmstiesas procesa objektivitāti šajā kriminālprocesā.

Tiesa uzskata, ka nav pamatots arī prokurores viedoklis, ka cietušais /pers. C/ neatceras, kas viņu piekāva, jo bija alkohola reibumā.

Tiesa norāda, ka cietušais pirmās liecības sniedzis gandrīz mēnesi pēc notikušā - 2011.gada 11.jūlijā un šajās liecībās, kā arī turpmāk konsekventi

liecinājis par notikušo, nosaucis konkrētas personas, kā arī apstiprinājis, ka sniedz patiesas liecības.

Savukārt 2012.gada 20.aprīļa iesniegumā cietušais uzsvēris ka Iesnieguma iesniegšanas brīdī /pers. D/ un pārējos cilvēkus, kas piedalījās viņa

piekaušanā, atcerējies lieliski.

Cietušais arī atkārtoti norādījis, ka viņu sitis “plikpaurainais”, un no liecinieku liecībām izriet, ka šādam aprakstam atbilst /pers. A/.

Tiesa atzīst par pamatotu aizstāvības argumentu, ka cietušais daudzas reizes norādījis uz pavisam citām personām, kuras viņam nodarīja miesas

bojājumus.

Tiesa arī piekrīt aizstāvības viedoklim, ka cietušais ar savu rīcību izraisīja konfliktu, aizskāra citus svinību dalībniekus, draudēja un bija agresīvs,

savukārt apsūdzētais /pers. B/ centās pārtraukt cietušā darbības un rīkojās, lai aizstāvētos.

No /pers. AL/, /pers. AV/ un /pers. D/ liecībām izriet, ka konflikta iemesls bija tas, ka cietušais paņēma /pers. D/ dāvanu un izteica apvainojumus.

Tiesai ir pamats apšaubīt apsūdzības uzturētājas viedokli, ka starp /pers. B/ un /pers. C/ bija asa vārdu pārmaiņa, kuras laikā abi devās meža

virzienā. No liecinieku liecībām izriet, ka tieši /pers. B/ mēģinājis cietušo /pers. C/ nomierināt un lūdzis nebojāt kāzas, bez tam tiesas izmeklēšanā ir

apstiprinājies, ka konflikta iemesls bija /pers. D/ dāvana, tādēļ /pers. C/ nebija iemesla konfliktēt vai skaidrot attiecības ar /pers. B/.

No liecinieces /pers. AL/ un /pers. AV/ liecībām izriet, ka viņas kautiņu nav redzējušas, taču citi stāstījuši, ka cietušais mēģinājis uzbraukt /pers. B/,

bet /pers. B/ mēģināja /pers. C/ nomierināt.

Tiesa nepiekrīt prokurores viedoklim, ka /pers. B/ nebija iemesla baidīties no /pers. C/, jo viņš bija neadekvātā stāvoklī un tādā alkohola reibumā,

ka neturējās kājās.

Liecinieki /pers. AL/, /pers. AE/, /pers. BO/, /pers. J/ un /pers. AG/ savās liecībās norādījuši, ka alkohola reibums bija iemesls cietušā /pers. C/

agresīvai, neadekvātai un neprognozējamai rīcībai.

No liecinieku liecībām izriet, ka cietušais, izteicis aizvainojošas piezīmes, bijis rupjš un agresīvs ne tikai pret kāzu viesiem, bet arī savu dzīvesbiedri

/pers. H/, kuru lamājis necenzētiem vārdiem, purinājis un draudējis izrēķināties.

Nepieciešamā aizstāvēšanās Krimināllikuma 29.panta izpratnē ir pieļaujama, ja apdraudējums patiesi pastāv un ir reāls, tas ir, tiek izdarīts reāli.

Personas darbības, kura aizstāvas un nodara kaitējumu uzbrucējam, var uzskatīt par izdarītām nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī, ja kaitējums nodarīts

apdraudējuma laikā.

Persona ir tiesīga aizstāvēties, nodarot uzbrucējam kaitējumu tik ilgi, kamēr ir pārliecināta, ka pastāv prettiesisks uzbrukums, ja vien no faktiskiem

apstākļiem nav acīmredzams, ka uzbrukums ir pabeigts un tuvākajā laikā neatjaunosies (A.Judins. Kriminālatbildības izslēdzamības apstākļi. Rīga:

Tiesu namu aģentūra, 2000., 78.lpp.).

Tiesa uzskata, ka tieši /pers. C/ atrašanās alkohola reibumā, aizkaitināmība, aizskarošā un agresīvā uzvedība, sabiedrībā pieņemto uzvedības normu

neievērošana un nekritiskā attieksme pret savu uzvedību norāda uz /pers. C/ nespēju kontrolēt savu rīcību un adekvāti reaģēt, tādēļ gan /pers. B/, gan

pārējiem kāzu viesiem bija pamats baidīties no /pers. C/ un apdraudējums bija reāls.

Arī /pers. AE/ tiesas sēdē liecinājusi, ka naktī redzējusi /pers. C/, kurš izskatījies neadekvāts un viņai bijis bail runāt ar /pers. C/.

Tiesas ieskatā fakts, ka /pers. B/ nākamajā dienā atvainojies /pers. AE/ par sabojāto vakaru, neliecina, ka apsūdzētais ir izdarījis noziedzīgu

nodarījumu un nodarījis miesas bojājumus cietušajam.

Tiesas debatēs valsts apsūdzības uzturētāja pilnībā ignorēja cietušā /pers. C/ pirmstiesas procesā sniegtās liecības par to, ka miesas bojājumus

viņam mežā nodarīja /pers. D/, /pers. A/ un vēl divi viesi, kurās cietušais konsekventi un sīki liecināja par notikušo, neņēma vērā pretrunas cietušā

liecībās, bez pietiekama pamatojuma pieļāva, ka cietušais neatceras, kas un kā notika un atzina, ka /pers. C/ liecības vērtējamas kritiski.

Tiesa uzskata, ka šāda valsts apsūdzības pozīcija ir formāla un nepietiekami motivēta, un prokurore nav ņēmusi vērā, ka /pers. C/ ir pieaudzis,

rīcībspējīgs, fiziski attīstīts vīrietis, ar pietiekamu izglītības un izpratnes līmeni, lai spētu uztvert un liecināt par notiekošo.

Tiesa arī nav konstatējusi, ka /pers. C/ būtu tādi atmiņas vai uztveres traucējumi, kas ietekmētu cietušā spēju liecināt.

Prokurores debašu runā izteiktais arguments, ka /pers. B/ nebija reāla apdraudējuma un nebija nepieciešamības aizstāvēties no /pers. C/, kas

pamatots ar to, ka trīs veseli, fiziski spēcīgi vīrieši, viens no kuriem ir policijas darbinieks, divi pārvalda speciālās cīņas paņēmienus, un pretim viens, pēc

/pers. B/ un liecinieku liecībām, stipri piedzēries /pers. C/, kurš tikko turējās uz kājām, netieši norāda uz valsts apsūdzības uzturētājas viedokli par to, ka

konfliktā ar /pers. C/ bija iesaistītas vairākas personas un ir pretrunā ar prokurores izdarītajiem secinājumiem.

Liecinieki /pers. K/ un /pers. J/ tiesas sēdē liecinājuši, ka bija jau aizgājuši gulēt, tāpēc konfliktu neredzēja, bet par notikušo uzzinājusi no citu viesu

stāstītā.

/pers. H/ bija teikusi /pers. J/, ka /pers. C/kaujas ar “plikpauraino”, savukārt /pers. D/ un viņa sieva stāstījuši, ka /pers. C/ viņus aizvainojis, bet

/pers. D/ piedāvājis /pers. C/ iziet par to parunāt.

Savukārt /pers. A/ stāstījis /pers. K/, ka /pers. B/ ar /pers. C/ sakāvušies, turpretī liecinieks /pers. A/ noliedzis, ka vispār būtu runājis ar /pers. K/

par notikušo (lietas 2.sējuma 97.lapa).

No liecinieces /pers. BO/ liecībām izriet, ka viens no kāzu viesiem, kurš bijis rupjš un nepieklājīgs, aicinājis otru kauties, taču tas atbildējis, ka

neies.

Savukārt, /pers. D/ un viņa sieva stāstījuši /pers. J/, ka /pers. C/ paņēmis dāvanu, sācis aizvainot un teicis kas tādas sliktas dāvanas dāvina, un tieši

/pers. D/ esot piedāvājis /pers. C/ iziet parunāt par to.

No liecinieka /pers. K/ liecībām arī izriet, ka pēc notikušā /pers. D/ bija piepampusi seja, bet /pers. A/ un /pers. B/ nebija nekādu miesas bojājumu

un apģērbs bija tīrs.

Arī liecinieces /pers. AE/, /pers. H/ un /pers. BO/ liecināja, ka citiem kāzu viesiem, izņemot cietušo /pers. C/ un /pers. D/, nekādus miesas

bojājumus nav redzējušas.

Lieciniece /pers. AE/ redzējusi, ka /pers. C/ bijis alkohola reibumā un izturējies neadekvāti, bet pašu konfliktu un kautiņu nav redzējusi.

Arī liecinieks /pers. E/ nav redzēji ne konfliktu, ne kautiņu, bet pēc tā gājis garām, redzējis /pers. A/ ar cietušo sēžam pie galda, /pers. C/ bijis

asiņains un diezgan mierīgi sarunājies ar /pers. A/.

Izvērtējot visus lietā noskaidrotos un analizētos faktiskos apstākļus, tiesai nav pamata apšaubīt, ka /pers. B/ konflikta sākumā pie viesu nama

aizstāvoties izdarīja vienu sitienu pa seju cietušajam /pers. C/, taču tiesas izmeklēšanā nav pierādīts, ka /pers. B/ sitiena rezultātā /pers. C/ nodarīti

apsūdzībā konstatētie miesas bojājumi.

Ievērojot tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinumā secināto par cietušajam konstatēto miesas bojājumu raksturu, lokalizāciju un nodarīšanas

apstākļiem, secināms, ka ar apsūdzētā /pers. B/ darbībām /pers. C/ konstatētos miesas bojājumus nav iespējams nodarīt.

Bez tam, arī cietušais /pers. C/ nekad nav liecinājis, ka atrodoties pie viesu nama /pers. B/ viņam nodarījis miesas bojājumus, un tiesas izmeklēšanā

/pers. C/ norādījis, ka viņš nevar nodalīt kuru sitienu rezultātā guvis smagus miesas bojājumus, taču uzskata, ka nav kritis un atsities pret zemi, bet viņu

nogāzis /pers. A/ un cietušais zaudējis samaņu.

Ņemot vērā 2012.gada 26.jūlija atkārtotas ekspertu komisijas atzinumā Nr.61-K norādīto, nav iespējams noteikt, kuri no esošajiem miesas

bojājumiem radušies kritiena no sava augstuma rezultātā un kuri no tiem tiešu sitienu rezultātā, nav iespējams nošķirt kurus miesas bojājums /pers. C/

ieguva sitienu rezultātā un kurus krītot un atsitoties pret zemi.

Tiesas vērtējumā prokurores viedoklis, ka /pers. B/ un liecinieki nav liecinājuši par to, ka bez /pers. B/ vēl kāds būtu fiziski iespaidojis cietušo, nav

pietiekams pamats, lai ignorētu cietušā un liecinieku liecības un nešaubīgi atzītu, ka /pers. B/ nodarīja cietušajam /pers. C/ apsūdzībā norādītos miesas

bojājumus.

Savukārt /pers. B/ norādītais, ka citas personas /pers. C/ miesas bojājumus nenodarīja un arī nevarēja nodarīt, neapstiprinās ne ar cietušā /pers. C/

liecībām, ne liecinieku liecībām un vērtējams kā nemotivēts apgalvojums, kas nav apstiprinājies ar pārējiem pierādījumiem kriminālprocesā.

Apsūdzība jāpamato ar neapšaubāmiem un pārliecinošiem pierādījumiem un, lai atzītu kādas personas vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā,

pierādījumu apjomam ir jābūt pietiekošam.

Kriminālprocesa likuma 19.panta trešā daļa noteic, ka visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu personai,

kurai ir tiesības uz aizstāvību.

Tiesa uzskata, ka valsts apsūdzība nav pierādījusi ārpus saprātīgām šaubām apsūdzētajam izvirzīto un iztiesāšanā uzturēto apsūdzību.

Pārbaudot kriminālprocesā iegūtos pierādījumus tiesas sēdē, tiesa atzīst, ka kriminālprocesā nav iegūti pietiekami un pārliecinoši pierādījumi, lai

konstatētu apsūdzētā /pers. B/ vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

Situācijā, kad apsūdzības realizētājam nav izdevies novērst šaubas par apsūdzētā vainu, tiesa atzīst, ka Kriminālprocesa likuma prasības nav

izpildītas un apsūdzības viedokli nevar uzskatīt par pamatotu.

Izvērtējot kriminālprocesā iegūtos pierādījumus, tiesai radušās saprātīgas šaubas par /pers. B/ vainīgumu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanā, un šīs šaubas tiesas izmeklēšanā nav novērstas, tādēļ saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 19.panta trešo daļu tās vērtējamas par labu

apsūdzētajam.

Ņemot vērā, ka apsūdzētā vaina viņam izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 125.panta pirmās daļas nav pierādīta, /pers. B/ atzīstams par

nevainīgu un attaisnojams, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 519.panta 2.punktu, kas noteic, ka tiesa taisa attaisnojošu spriedumu, ja apsūdzētā

piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā nav pierādīta.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 526. panta pirmās daļas 5. punktu, kas noteic, ka lietu vai tās daļu nosūta prokuratūrai, ja noziedzīgs

nodarījums ir noticis, bet nav pierādīta apsūdzētā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā, krimināllieta ir nosūtāma prokuratūrai vainīgo personu

noskaidrošanai.

Cietušais /pers. C/ kriminālprocesā pieteicis mantiskā kaitējuma kompensāciju 1947,21 EUR apmērā un morālā kaitējuma kompensāciju

7000 EUR apmērā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 526.panta otrajā daļā noteikto, ja tiesa taisa attaisnojošu spriedumu, tā atstāj bez izskatīšanas pieteikumu par

nodarījuma rezultātā radītā kaitējuma atlīdzināšanu.

Apsūdzētajam kriminālprocesā drošības līdzeklis nav piemērots.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 529.panta 3.1 pantā noteikto tiesa atzīst, ka kriminālprocesa apjoma dēļ pārsūdzības termiņš šajā lietā ir

pagarināms par 10 dienām.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 514.panta, 519.panta 2.punktu, 523.panta 1.1 daļu, 526., 529. un 530.pantu, tiesa

nosprieda

/pers. B/, personas kods /personas kods/, atzīt par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 125.panta pirmās daļas

(likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2011.gada 30.septembrim) un attaisnot.

Krimināllietu Nr.11310055211 nosūtīt Ogres rajona prokuratūrai.

Atstāt bez izskatīšanas pieteikumu par nodarījuma rezultātā radītā kaitējuma atlīdzināšanu.

Dokumentus - 4 gab. CD diskus - glabāt pie krimināllietas materiāliem.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesai 20 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas, iesniedzot apelācijas

sūdzību vai protestu Zemgales rajona tiesā Ogrē.

Pilna sprieduma pieejamības diena 2018.gada 10.decembris.

Pilna sprieduma pieejamības dienas grozītais datums - 2019.gada 4.marts.

Tiesnese I.Punte