Court dismisses administrative penalty against defendant due to insufficient evidence proving the violation occurred at the specific time and place.

Lietas Nr. 128034816

Lietas arhīva Nr. 1-0010-17/6

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 6.janvārī

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnese M.Miltiņa rakstveida procesā izskatīja nosaukums B.sūdzību par Valsts ieņēmumu dienesta

2016.gada 21.jūlija lēmumu Nr. 22.11-1/4967 un

k o n s t a t ē j a:

2016.gada 6.aprīlī Rīgas pašvaldības policijas inspektore Viktorija Osovska sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. ZV 201700 par to,

ka nosaukums B. veikalā- kafejnīcā /adrese/ 2016.gada 3.martā plkst. 23:00 pārdots alkoholiskais dzēriens “Hennessy” pēc plkst.22:00, nenodrošinot

alkoholiskā dzēriena realizāciju patērēšanai uz vietas izlejamā veidā.

Ar Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas Otrās administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas nodaļas vadītājas

A.Kites 2016.gada 31.maija lēmumu Nr. ZV201700/ZV201701/429P (turpmāk arī lēmums) izbeigta tiesvedība lietā par administratīvo pārkāpumu,

atbildība par kuru paredzēta Latvijas APK 169. 3pantā un nosaukums B.piemērots naudas sods 600,00 euro par administratīvo pārkāpumu, par kuru

atbildības paredzēta Latvijas APK 156.1panta ceturtajā daļā.

Nepiekrītot Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas Otrās administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas nodaļas

vadītājas A.Kites 2016.gada 31.maija lēmumam Nr. ZV201700/ZV201701/429P daļā par administratīvo pārkāpumu, atbildība par kuru paredzēta

Latvijas APK 156.1panta 4.daļā nosaukums B.iesniedza sūdzību VID ģenerāldirektoram.

Ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītājas D.Pelēkās 2016.gada 21.jūlija lēmumu Nr. 22.11-1/4967 atstāts negrozīts

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas Otrās administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas nodaļas vadītājas A.Kites

2016.gada 31.maija lēmums, bet sūdzības iesniedzējas sūdzība noraidīta (lietas 10.-21.lpp.).

Lēmumā VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja D.Pelēkā konstatējusi, ka 2016.gada 3.martā Rīgas pašvaldības policija amatpersonas

veikušas pārbaudi nosaukums B. veikalā-kafejnīcā /adrese/ (speciālā atļauja licence alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai MT Nr.00000010439

spēkā no 2013.gada 11.jūnija).

Pārbaudes laikā Rīgas pašvaldības policijas amatpersona A.A.Fedotovs plkst.23.00 veica kontrolpirkumu, nopērkot alkoholiskā dzēriena

“Hennessy VS” pudeli (tilp. 0,35 litri, alk. tilp. 40%) par 28,00 euro.

2016.gada 4.marta ziņojumā Rīgas pašvaldības policijas amatpersona A.A.Fedotovs norādījis, ka pārdevēja paņēmusi no plaukta alkoholisko

dzērienu, noplēsusi akcīzes marku, izmetusi to atkritumu tvertnē, atvērusi pudeles korķi, aizvērusi to un pasniegusi pudeli kontrolpirkuma veicējam.

Kontrolpirkuma veicējs norēķinājies ar trijām 10,00 euro banknotēm. Pārdevēja pirkumu reģistrējusi EKA, taču par pirkumu EKA čeku nav izsniegusi,

izdodot tikai atlikumu 2,00 euro. Kontrolpirkuma veicējs A.A.Fedotovs ar iegādāto alkoholisko dzērienu pametis kafejnīcas telpas. Pēc tam

A.A.Fedotovs atgriezies kafejnīcā un stādījies priekšā kā Rīgas pašvaldības policijas darbinieks, paskaidrojot par tirdzniecības vietas pārbaudes norisi,

pēc kā kafejnīcā ieradušies Rīgas pašvaldības policijas darbinieki A.Volodka un J.Kiršholcs.

Pārbaudes turpinājumā ticis konstatēts, ka tirdzniecības vietā neatrodas ĒKA SAM4S ER-5240PL (šasijas Nr. B5AY800034T) žurnāls.

Ar Rīgas pašvaldības policijas 2016.gada 3.marta mantu un dokumentu izņemšanas protokolu tika izņemta konjaka "Hennessy VS" pudele (tilp.

0,35 litri, alk, tilp. 40%) un ar Rīgas pašvaldības policijas 2016.gada 7.aprīļa pavadvēstuli Nr.l0-4/RPOP-16-558-nd 2016.gada 8. aprīlī nogādāta

iestādē.

Par pārbaudē konstatētajiem pārkāpumiem Rīgas pašvaldības policijas amatpersona 2016.gada 4.martā uzsākusi lietvedību administratīvā

pārkāpuma lietā.

Ar 2016.gada 21.marta vēstuli nosaukums B. pārstāvis ticis uzaicināts ierasties 2016.gada 6.aprīlī, plkst. 10.00 Rīgas pašvaldības policijā

administratīvā pārkāpuma protokola noformēšanai.

nosaukums B.valdes locekle S. Mamedova 2016.gada 6.aprīlī Rīgas pašvaldības policijā iesniegtajā paskaidrojumā (bez datuma un numura)

norādījusi, ka pārdevēja A.Gosteva nav pārdevusi alkoholiskā dzēriena pudeli pēc plkst.22.00, šajā pašā adresē blakus telpā atrodas kafejnīca, kur var

iegādāties dzērienus uz vietas. Iegādātajai pudelei trūkst akcīzes markas un nav uzrādīts darījumu apliecinošs dokuments - čeks, līdz ar to nevar

pārbaudīt, vai konkrētā pudele ir no šī veikala. Savukārt EKA žurnāls pa dienu tika paņemts uz ofisu, tādēļ neatradās uz vietas. S.Mamedova uzskata, ka

tas ar likumu ir atļauts. S.Mamedova nepiekrīt protokolam, tā kā nav pierādījumu, ka ir noticis pārkāpums.

2016.gada 6.aprīlī nosaukums B. klātesot valdes loceklei S.Mamedovai, tika noformēti protokoli Nr. ZV201700 un Nr. ZV201701, kurus

nosaukums B. valdes locekle atteicās parakstīt. Ar 2016.gada 7.aprīļa vēstuli protokoli nosūtīti uz nosaukums B.juridisko adresi.

Ar iestādes Nodokļu kontroles pārvaldes 2016.gada 15.aprīļa vēstuli nosaukums B.” pārstāvis tika uzaicināts 2016.gada 3.maijā plkst.09.50

ierasties iestādes Nodokļu kontroles pārvaldē uz Rīgas pašvaldības policijas amatpersonas konstatēto administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu, kā arī

nosaukums B. tika informēta, ka neierašanās gadījumā saskaņā ar LAPK 271.panta ceturto daļu administratīvā pārkāpuma lieta tiks izskatīta un lēmums

pieņemts bez pārkāpēja klātbūtnes.

Izvērtējot nosaukums B. lietas materiālus, lai panāktu tiesisku, taisnīgu un efektīvu lietas izskatīšanu, tika nolemts atlikt lietas izskatīšanu un iegūt

papildus pierādījumus.

Ar iestādes Nodokļu kontroles pārvaldes 2016.gada 6.maija vēstuli nosaukums B. pārstāvis tika uzaicināts 2016.gada 31.maijā plkst. 11.00

ierasties iestādes Nodokļu kontroles pārvaldē uz Rīgas pašvaldības policijas amatpersonas konstatēto administratīvo pārkāpumu lietas izskatīšanu. Tāpat

nosaukums B. tika informēta, ka neierašanās gadījumā saskaņā ar LAPK 271.panta ceturto daļu administratīvā pārkāpuma lieta tiks izskatīta un lēmums

pieņemts bez pārkāpēja klātbūtnes.

VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja D.Pelēkā izvērtējot nosaukums B. sūdzībā norādītos argumentus, nepiekrītot sūdzības iesniedzējas

argumentam, ka konkrētajā gadījumā kontrolpirkumā veikšana un Alkoholisko dzērienu aprites likuma izpildes kontrole SIA nosaukums B. veikalā-

kafejnīcā nebija pašvaldības policijas kompetencē, līdz ar to pārbaudes laikā visi materiāli iegūti prettiesiski, norādījusi, ka konkrētajā gadījumā Rīgas

pašvaldības policijas amatpersonām bija tiesības nosaukums B. mazumtirdzniecības vietā veikt pārbaudi par mazumtirdzniecības noteikumu ievērošanu,

t.sk., par alkoholisko dzērienu aprites noteikumu ievērošanu, kā arī veikt kontrolpirkumu, tāpat par konstatētajiem pārkāpumiem sastādīt aktus un

administratīvā pārkāpuma protokolus. Rīgas pašvaldības policija, ievērojot Latvijas APK 215. lpanta nosacījumus, nosaukums B. administratīvo

pārkāpumu lietas materiālus pēc piekritības nosūtījusi Valsts ieņēmumu dienestam administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzējas norādīto par pārsūdzētajā lēmumā konstatējamajām pretrunām attiecībā uz pārkāpumu - EKA čeka

neizsniegšanu kontrolpirkuma laikā, VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja D.Pelēkā lēmumā paskaidrojusi, ka konkrētajā gadījumā lietā netika gūti

pietiekami pierādījumi faktam, ka nosaukums B. 2016.gada 3.martā pēc plkst.22.00 būtu pārdevusi alkoholisko dzērienu “Henessy VS”, tomēr minētais

neizslēdz pašu alkoholiskā dzēriena pārdošanas faktu. No lietas materiāliem izriet, ka 2016.gada 3.martā Rīgas pašvaldības darbinieks nosaukums B.

tirdzniecības vietā /adrese/, veicot kontrolpirkumu, iegādājās alkoholisko dzērienu “Henessy VS” 28,00 euro vērtībā un par veikto kontrolpirkumu netika

izsniegts EKA čeks. Savukārt sūdzības iesniedzējas norādītais, ka nosaukums B. valdes locekle S. Mamedova uzrādīja EKA SAM 4S ER-5240PL

(šasijas Nr.B5AY8000341) kontrollentu par laiku no 2016.gada 3.marta plkts.21.54 līdz 2016.gada 4.marta plkst.00.01, kurā minētais pirkums

neuzrādās, pats par sevi vēl nav pamats uzskatīt, ka kontrolpirkums nav noticis.

Norādīts, ka neizsniedzot par veikto darījumu EKA čeku, pircējam netiek izsniegts dokuments, kas apliecina veikto darījumu, nopirktās preces

izcelsmi un veikto maksājumu par preci, turklāt konkrētajā gadījumā nodokļu administrācija nevar pārliecināties par veiktā pirkuma reģistrēšanu EKA,

tādējādi ir apgrūtināta iespēja veikt likumā “Par nodokļiem un nodevām” 18.panta pirmās daļas 2.punkta noteikto pienākumu kontrolēt nodokļu un

nodevu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību, un var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam un aizskartas valsts un sabiedrības intereses. Savukārt

nenodrošinot EKA žurnāla atrašanos preču tirdzniecības vietā, pārbaudes brīdī nav iespējams pārliecināties par tirdzniecības vietā gūtajiem ienākumiem,

EKA lietošanu, savlaicīgu un pareizu žurnāla aizpildīšanu.

Attiecībā uz ar akcīzes nodokli apliekamajām precēm likumdevējs ir noteicis īpašu regulējumu. Akcīzes preču aprite Latvijā tiek īpaši uzraudzīta.

Pārkāpumi, kas saistīti ar akcīzes preču apriti, ir vērtējami kā nozīmīgi valsts interešu aizskārumi (tajā skaitā šādu pārkāpumu rezultātā valstij var tikt

nodarīti ievērojami zaudējumi), tādējādi tie skar gan valsts, gan sabiedrības intereses.

Ņemot vērā pārkāpuma raksturu, EKA izmantošanas mērķi, kas ir nodokļu un citu maksājumu aprēķināšanas un uzskaites nodrošināšana, par

kontrolpirkumu neizsniegtā EKA čeka vērtību (28,00 euro) un konstatēto atbildību pastiprinošo apstākli, lēmumā secināts, ka nosaukums B.ar

pārsūdzēto lēmumu par pārkāpumu, par kuru administratīvā atbildība paredzēta Latvijas APK 156. 1panta ceturtajā daļā, piemērotais naudas sods

600,00 euro apmērā ir samērīgs ar izdarīto pārkāpumu.

2016.gada 9.augustā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā no VID saņemta nosaukums B. (turpmāk - sūdzības iesniedzēja) sūdzība par VID

(turpmāk - Iestāde) ģenerāldirektores p.i. D. Pelēkās 2016.gada 21.jūlija lēmumu Nr.22.11-1/4967.

Sūdzībā norādīts, ka sūdzības iesniedzējas veikalā-kafejnīcā /adrese/ 2016.gada 3.martā pēc plkst. 22:00 nekādi kontrolpirkumi, tai skaitā

alkoholisko dzērienu kontrolpirkumi, netika veikti. Sūdzības iesniedzējas pārdevēja /pers. I/ 2016.gada 3.martā pēc plkst.22:00 alkoholiskos dzērienus

līdzņemšanai pircējiem nav tirgojusi. Sūdzības iesniedzēja informē, ka starp to un pašvaldības policiju kopš 2015.gada ir izveidojusies konflikta situācija

par pašvaldības policijas pretlikumīgo pārbaužu organizēšanu, provokācijām un prettiesisko pašvaldības policijas amatpersonu rīcību pārbaudēs.

Sūdzības iesniedzēja norāda, ka par iepriekšminēto 2015.gada 27.oktobrī tika nosūtīts iesniegums ģenerālprokuratūrai, Rīgas domes vadībai un

Pašvaldības policijas vadībai. Pēc iesnieguma iesniegšanas tika saņemtas vairākas pretenzijas no pašvaldības policijas darbiniekiem ar atriebības

solījumiem.

Sūdzības iesniedzēja norāda, ka policijas kompetencē neietilpst kontrolpirkumu veikšana, lai kontrolētu Alkoholisko dzērienu aprites likuma

6.panta 5.punktu, un pašvaldības policisti risinājuši jautājumus, kas nav viņu kompetencē. Sūdzības iesniedzēja norāda, ka pašvaldības policisti nelikumīgi

organizē un veic kontrolpirkumus, pārkāpjot 2013.gada 20.augusta Ministru kabineta noteikumu Nr.619 “Kontrolpirkuma veikšanas kārtība” 3.punktu,

kur teikts, ka pašvaldības policijas kontrolpirkumus plāno un veic, lai novērstu un atklātu tikai tās kompetencē esošos administratīvos pārkāpumus. Rīgas

Pašvaldības policijai nebija likumiska pamata veikt šāda veida pārbaudi, jo Latvijas APK 169. 3pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma kontroles

funkcijas, saskaņā ar Latvijas APK 215.1pantu ir piekritīgas Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts policijas kompetencei.

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka pašvaldības policijas darbinieku rīcība, veicot kontrolpirkumus, lai novērstu un atklātu tās kompetencē neesošus

administratīvos pārkāpumus ir bijusi prettiesiska, un noformētie pierādījumi ir uzskatāmi par nepieļaujamajiem un pierādīšanā neizmantojamiem.

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka pašvaldības policijas amatpersonu rīcība 2016.gada 3.martā, inscenējot pārbaudi, ir atriebība par iesniegumiem

ģenerālprokuratūrai, Rīgas domes vadībai un Pašvaldības policijas vadībai par pašvaldības policijas amatpersonu prettiesisko rīcību.

Lēmums ir prettiesisks un neloģisks, jo tā 4.lpp. norādīts, ka lietā nav gūti pietiekoši pierādījumi faktam, ka sūdzības iesniedzēja 2016.gada 3.martā

pēc plkst. 22:00 būtu pārdevusi alkoholisko dzērienu, līdz ar ko konkrētajā gadījumā lietvedība sūdzības iesniedzējas lietā jāizbeidz, pamatojoties uz

Latvijas APK 239.panta 1.daļas 1.punktu, lēmuma 7.lpp. norādīts, ka pircējam netika izsniegts čeks par veikto darījumu, kas apliecina nopirktās preces

izcelsmi un veikto maksājumu par preci. Tātad alkoholiskā dzēriena pārdošanas fakts sūdzības iesniedzējas veikalā-kafejnīcā /adrese/, 2016.gada

3.martā pēc plkst. 22:00 netika konstatēts, tātad preces nelikumīga pārdošana nav notikusi, bet iestādes amatpersonas ieskatā par preces nepārdošanu

pārdevējai bija jānodrošina čeka izdrukāšana un izsniegšana.

Sūdzības iesniedzēja norāda, ka 2016.gada 4.marta ziņojumā pašvaldības policijas darbinieks A.A.Fedotovs apgalvo, ka pārdevēja pirkumu

reģistrējusi elektroniskajā kases aparātā, taču par pirkumu čeku nav izsniegusi, atgriežot tikai atlikumu. Administratīvā pārkāpuma izskatīšanas procesā

pēc iestādes amatpersonas pieprasījuma sūdzības iesniedzējas valdes locekle S.Mamedova uzrādījusi EKA SAM 4S ER-5340PL kontrollenti par laiku

no 2016.gada 3.marta plkst.21:54 līdz 2016.gada 4.marta plkst.00:01 – kontrollentē minētais pirkums nefigurē, no kā, kā norāda sūdzības iesniedzēja,

izriet, ka pašvaldības policijas amatpersona A.A.Fedotovs 2016.gada 4.marta ziņojumā un atkārtoti lietas izskatīšanā iestādes telpā ir apzināti sniedzis

nepatiesas ziņas par faktiem, apgalvojot, ka EKA čeks ir izdrukāts.

Sūdzības iesniedzēja norāda, ka iestādes amatpersona, izskatot lietu, nav ņēmusi vērā sūdzības iesniedzējas valdes locekles, pārdevējas un,

galvenokārt, liecinieka apgalvojumus un liecības.

Sūdzības iesniedzēja lūdz atzīt par spēkā neesošu un atcelt iestādes 2016.gada 13.maija lēmumu ZV201700/ZV201701/429p daļā par

administratīvo pārkāpumu, atbildība par kuru paredzēta Latvijas APK 156. 1panta 4.daļā, ar kuru sūdzības iesniedzējai uzlikts naudas sods 600,00 euro

apmērā, lietvedību izbeigt saskaņā ar LAPK 239.panta 1.punktu, jo nav bijis notikums.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta pirmo daļu rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata

rakstveida procesā. Rajona (pilsētas) tiesa mutvārdu procesu nosaka pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to lūdz persona, kura saukta pie administratīvās

atbildības, cietušais vai prokurors.

2016.gada 16.augustā iestādei un sūdzības iesniedzējai nosūtīta informācija par to, ka lieta tiks skatīta rakstveidā 2017.gada 6.janvārī un saskaņā

ar Latvijas APK 289.6panta ceturto daļu noteikts termiņš līdz 2016.gada 15.septembrim, līdz kuram lietas dalībnieki var iesniegt paskaidrojumus, pieteikt

noraidījumu, lūgt izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus.

Neviens no lietas dalībniekam noteiktajā termiņā tiesā neko nav iesniedzis, lūdzis, vai pieteicis.

Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi pārsūdzēto lēmumu kopsakarā ar sūdzībā ietvertajiem argumentiem, tiesa atzīst, ka

nosaukums B. sūdzība ir apmierināma un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas Otrās administratīvo

pārkāpumu lietu izskatīšanas nodaļas vadītājas A.Kites 2016.gada 31.maija lēmums Nr. ZV201700/ZV201701/429P daļā ar kuru

nosaukums B.piemērots naudas sods 600,00 euro par administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta Latvijas APK 156. 1 panta

ceturtajā daļā, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītājas D.Pelēkās 2016.gada 21.jūlija lēmums Nr. 22.11-1/4967

ir atceļami un administratīvā pārkāpuma lieta ir izbeidzama, jo nosaukums B. darbībās nav konstatējams Latvijas APK 156. 1panta

ceturtajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Ņemot vērā, ka ar Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas Otrās administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas

nodaļas vadītājas A. Kites 2016.gada 31.maija lēmumu izbeigta tiesvedība lietā par administratīvo pārkāpumu, atbildība par kuru paredzēta Latvijas

APK 169.3pantā un šajā daļā lēmums netika pārsūdzēts, saistībā ar sūdzībā izklāstītajiem apstākļiem, kas attiecas uz administratīvo pārkāpumu, atbildība

par kuru paredzēta Latvijas APK 169.3 pantā spriedumā vērtējums netiks sniegts.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 288.panta pirmā daļa noteic, ka augstākas iestādes pieņemtu lēmumu persona, kura saukta pie

administratīvās atbildības, [..] var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā [..] juridiska persona – pēc tās juridiskās adreses Latvijā. [..].

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrajai daļai rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā

pārkāpuma lietā, taisa vienu no šādiem spriedumiem: 1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida; 2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu; 3)

atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu; 4) groza soda mēru ietvaros, kas

paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Administratīvās atbildības pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas nodarījumā. Proti, jākonstatē Latvijas APK

paredzēto objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums - administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse. Iztrūkstot kādam

no minētajiem elementiem, nav iespējams kvalificēt administratīvā pārkāpuma sastāvu.

Latvijas APK 289. 6panta septītā daļa noteic, ka tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj vai ir noticis administratīvais pārkāpums, vai

persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā [...].

Sūdzības iesniedzēja saukta pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 156. 1panta ceturtās daļas, kas noteic, ka par šā panta pirmajā, otrajā

un trešajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas vietās, kur tirgo ar akcīzes nodokli apliekamās preces, uzliek naudas sodu amatpersonām no

divsimt desmit līdz četrsimt trīsdesmit euro, bet juridiskajām personām – no četrsimt trīsdesmit līdz četrtūkstoš trīssimt euro, konfiscējot ar akcīzes

nodokli apliekamās preces, kas atrodas tirdzniecības (realizācijas) vietās un ar tām iekšējā saistībā esošajās telpās, vai bez konfiskācijas.

Sūdzības iesniedzējai piemērots naudas sods 600,00 euro apmērā par normatīvajos aktos noteikto nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas

elektronisko ierīču un iekārtu lietotāju pienākumu nepildīšanu vietās, kur tirgo ar akcīzes nodokli apliekamās preces, kas izpaudusies kā EKA čeka

neizsniegšana darījuma partnerim atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Sūdzības iesniedzēja sūdzībā norādījusi, ka lietā nav gūti pierādījumi faktam, ka sūdzības iesniedzēja 2016.gada 3.martā pēc plkst. 22:00 būtu

pārdevusi alkoholisko dzērienu, alkoholiskā dzēriena pārdošanas fakts sūdzības iesniedzējas veikalā-kafejnīcā /adrese/, 2016.gada 3.martā pēc plkst.

22:00 nav ticis konstatēts, tātad preces nelikumīga pārdošana nav notikusi. Norāda, ka administratīvā pārkāpuma izskatīšanas procesā pēc iestādes

amatpersonas pieprasījuma sūdzības iesniedzējas valdes locekle S.Mamedova uzrādījusi EKA SAM 4S ER-5340PL kontrollenti par laiku no 2016.gada

3.marta plkst.21:54 līdz 2016.gada 4.marta plkst.00:01 – kontrollentē minētais pirkums nefigurē, no kā izriet, ka pašvaldības policijas amatpersona

A.A.Fedotovs 2016.gada 4.marta ziņojumā un atkārtoti lietas izskatīšanā iestādes telpās ir apzināti sniedzis nepatiesas ziņas par faktiem, apgalvojot, ka

EKA čeks ir izdrukāts.

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta otrajai daļai iestādē pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir institūcijai (amatpersonai),

kura sauc personu pie administratīvās atbildības, bet tiesā – iestādei.

Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi iestādes lēmumu pamatojumu kopsakarā ar sūdzības iesniedzējas sūdzībā ietvertiem argumentiem tiesa

konstatē, ka Sākotnējā lēmumā Iestāde norādījusi, ka SIA /Nosaukums B/ iesniegtajā EKA SAM 4S ER-5240PL (šasijas Nr. B5AY800034T)

kontrollentē par laiku no 2016.gada 3.marta plkst.21.54 līdz 2016.gada 4.marta plkst.00.01 nav atspoguļots darījums par alkoholiskā dzēriena 28,00

euro vērtībā pārdošanu. Tāpat konstatēts, ka lietā nav pircējam izsniegts SIA /Nosaukums B/ EKA SAM 4S ER-5240PL (šasijas Nr. B5AY800034T)

čeks par alkoholiskā dzēriena "Hennessy VS" iegādi. Iestāde konstatējusi, ka lietā nav gūti pietiekoši pierādījumi faktam, ka SIA /Nosaukums B/

2016.gada 3.martā pēc plkst.22.00 būtu pārdevusi alkoholisko dzērienu "Hennessv VS", tādējādi neievērojot alkoholisko dzērienu aprites noteikumus.

Tāpat Sākotnējā lēmumā norādīts, ka lietā nav iegūts alkoholiskā dzēriena "Hennessy VS" izcelsmi apliecinošs dokuments un uz tā nav akcīzes marka, un

tā izcelsme nav skaidra.

Tiesa ņem vērā arī to, ka VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja D.Pelēkā savā 2016.gada 21.jūlija lēmumā Nr. 22.11-1/4967 norādījusi, ka

konkrētajā gadījumā lietā nav gūti pietiekami pierādījumi faktam, ka nosaukums B. 2016.gada 3.martā pēc plkst.22.00 būtu pārdevusi alkoholisko

dzērienu “Henessy VS”, tomēr minētais neizslēdzot pašu alkoholiskā dzēriena pārdošanas faktu. Pamatojoties uz Latvijas APK 239.panta 1.punktu

Iestāde izbeigusi tiesvedību lietā par administratīvo pārkāpumu atbildība par kuru paredzēta Latvijas APK 169.3pantā.

Līdz ar to tiesa uzskata par nodibinātu, ka nosaukums B.2016.gada 3.martā pēc plkst.22.00 noteikti nav pārdevusi alkoholisko dzērienu. Bet

atbilstoši lietas materiāliem 2016.gada 3.martā Rīgas pašvaldības darbinieks nosaukums B.tirdzniecības vietā /adrese/, veicis kontrolpirkumu tieši pēc

plkst.22:00. Norādot, ka minētais pirkums nav veikts minētajā datumā un laikā, nav norādīts cits pirkuma izdarīšanas laiks, par ko varētu vainīgajiem

piemērot administratīvo sodu.

Lai gan tiesai nav dibināta pamata apšaubīt Rīgas pašvaldības policijas inspektora A.A.Fedotova ziņojumā norādītas informācijas patiesumu, tomēr

konkrētajā gadījumā tiesas ieskatā šie pierādījumi neapstiprina sūdzības iesniedzējas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

Tādējādi iestāde nav pilnīgi izpildījusi pierādīšanas pienākumu. Tiesa uzskata, ka, izvērtējot norādīto un izpētot administratīvā pārkāpuma lietas

materiālus, nevar nākt pie pārliecības un iegūt neapstrīdamus pierādījumus tam, ka sūdzības iesniedzēja administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā

laikā un vietā ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, un proti nav izsniegusi darījuma partnerim EKA čeku atbilstoši normatīvo aktu prasībām. No minētā

secināms, ka pastāv pamatotas šaubas par sūdzības iesniedzējas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kuras nav iespējams novērst.

Tiesa atzīst, ka lai sūdzības iesniedzēju sauktu pie likumā noteiktās atbildības, nepieciešams pierādīt viņas vainīgumu ar pārliecinošiem

pierādījumiem, kas izslēdz saprātīgas šaubas par vainīgumu konkrētā pārkāpuma izdarīšanā.

Tiesa atzīst, ka visas šaubas tulkojamas par labu personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības un saskaņā ar Latvijas APK 239.panta 1.punktu

lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir jāizbeidz, ja notikumā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Citus sūdzības iesniedzējas argumentus tiesa nevērtē, jo neuzskata tos par nozīmīgiem. Arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departaments savos nolēmumos ir vairākkārt norādījis, ka tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā lietas izlemšanai uzskata par nozīmīgiem no tiesību

viedokļa (skat. Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 11.marta spriedumu lietā Nr. SKA-66/2010 14.pkt. ; Augstākās tiesas Senāta 2013.gada

1.jūlija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-584/2013 10.pkt.).

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punktu, 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.13 pantu tiesa

nosprieda:

apmierināt nosaukums B. sūdzību par Valsts ieņēmumu dienesta 2016.gada 21.jūlija lēmumu Nr. 22.11-1/4967.

Atcelt Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas Otrās administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas nodaļas vadītājas

A.Kites 2016.gada 31.maija lēmumu Nr. ZV201700/ZV201701/429P daļā ar kuru nosaukums B.piemērots naudas sods 600,00 euro par

administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta Latvijas APK 156. 1panta ceturtajā daļā un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora

pienākumu izpildītājas D.Pelēkās 2016.gada 21.jūlija lēmumu Nr. 22.11-1/4967 un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas, sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas

Kurzemes rajona tiesā.

Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2017.gada 6.janvārī.

Tiesnese M. Miltiņa