Court convicts two defendants of theft and property damage, combining sentences and awarding damages.

Lieta Nr. 11400055214

K11-0232-14

S P RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Cēsīs 2014.gada 24.novembrī

Cēsu rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis H.Brasovs

ar sekretāri S.Vilciņu

piedaloties prokuroram L.Šņepstam

zvērinātai advokātei G.Karitonei

atklātā tiesas sēdē izskatot krimināllietu

/pers. E/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta 3.daļas,

/pers. F/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175.panta 3.daļas, 185.panta 1.daļas,

k o ns t a t ē ja :

/pers. E/ un /pers. F/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību), kas izdarīta,

iekļūstot telpā.

2014.gada 3.septembrī laikā no plkst.20:00 līdz plkst.22:10 /pers. F/ un /pers. E/, abi būdami alkohola ietekmē, mantkārīgu motīvu vadīti,

nolūkā izdarīt zādzību, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, ieradās Cēsu novada, Cēsīs, /adrese/, pie mazdārziņa ar kadastra Nr./numurs/, kur,

izsitot mājiņas logu stiklus, pa minētajiem logiem iekļuva dārza mājiņā, no kurienes slepeni nozaga /pers. G/ piederošo vienu 74 Ah (ampērstundu)

ietilpības akumulatoru ,,Auto Star” 50 EUR vērtībā, nodarot cietušajam materiālos zaudējumus minētās summas apmērā. Minēto akumulatoru /pers. F/

un /pers. E/ kopīgi izņēma no mājiņas, pēc kā ar to rīkojās kā ar sev piederošu.

Ar šādām darbībām /pers. E/ un /pers. F/ izdarīja Krimināllikuma 175.panta 3.daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Bez tam, /pers. F/ izdarīja svešas mantas tīšu bojāšanu.

2014.gada 3.septembrī laikā no plkst.20:00 līdz plkst.22:10 Cēsu novada, Cēsīs, /adrese/, mazdārziņa ar kadastra Nr./numurs/teritorijā, /pers.

F/, būdams alkohola ietekmē, ar nolūku sabojāt svešu mantu, tīši ar izmeklēšanā nenoskaidrotu priekšmetu izsita /pers. G/ mājiņai vienu loga stiklu,

nodarot cietušajam materiālos zaudējumus 3 EUR apmērā. /pers. F/ tīšās, prettiesiskās rīcības rezultātā tika sabojāts minētās dārza mājiņas logs, jo tā

lietošanas vērtība samazinājās tādā mērā, ka logu vairs nevarēja pilnvērtīgi izmantot pēc tā nozīmes bez atbilstoša remonta (cietušajam bija nepieciešams

iegādāties jaunu loga stiklu un to nomainīt).

Ar šādām darbībām /pers. F/ izdarīja Krimināllikuma 185.panta 1.daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Cietušais /pers. G/ pirmstiesas procesā pieteica un tiesas sēdē uzturēja kaitējuma kompensāciju par nodarīto materiālo zaudējumu 15 EUR

(piecpadsmit eiro) apmērā.

Apsūdzētie /pers. E/ un /pers. F/ tiesas sēdē atzina savu vainu pilnībā visā viņiem izvirzītajā apsūdzībā, neapstrīdēja inkriminēto noziedzīgo

nodarījumu izdarīšanas faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju, atzina par pamatotu cietušā pieteikto kaitējuma kompensāciju. Apsūdzētie izteica

lūgumu lietā neizdarīt pierādījumu pārbaudi. /pers. E/ aizstāve pievienojās izteiktajam lūgumam.

Cietušais /pers. G/ neiebilda pret šādu procesuālo kārtību. Prokurors atzina, ka lietā ir konstatēti Kriminālprocesa likuma 499.pantā paredzētie

apstākļi un nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi.

Tā kā apsūdzētie atzina savu vainu visā viņiem izvirzītajā apsūdzībā, neapstrīdēja savu pienākumu atlīdzināt cietušajam nodarītos zaudējumus,

tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par apsūdzēto vainu un noziedzīgo nodarījumu juridisko kvalifikāciju, apsūdzētie pieteica lūgumu

par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu pieņēma lēmumu neveikt lietā pierādījumu pārbaudi,

vienlaikus izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, tas ir, ka šādu spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai

daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem.

Ņemot vērā, ka tiesas izmeklēšanas laikā netika izdarīta pierādījumu pārbaude, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta 3.daļas

nosacījumiem, pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.

Atzīstot apsūdzēto vainu par pierādītu, noziedzīgo nodarījumu juridisko kvalifikāciju, kā tas norādīts apsūdzībā un spriedumā, par atbilstošu

Krimināllikuma normām, tiesa secina, ka apsūdzētie ir sodāmi. Lietā nav konstatēti kriminālatbildību izslēdzoši apstākļi.

Izlemjot jautājumu par apsūdzētajiem nosakāmā soda veidu un mēru, tiesa vadās pēc Krimināllikuma 35. un 46.panta prasībām, ņemot vērā soda

mērķi, izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, radīto kaitējumu, vainīgo personības, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī pārējos

apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu, Krimināllikuma 175.panta 3.daļā paredzētais nodarījums klasificējams kā smags noziegums, bet

Krimināllikuma 185.panta 1.daļā paredzētais nodarījums klasificējams kā mazāk smags noziegums.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.pantu, par apsūdzēto /pers. E/ un /pers. F/ atbildību mīkstinošiem apstākļiem atzīstama vaļsirdīga atzīšanās, izdarītā

nožēlošana, /pers. E/ arī pieteikšanās par vainīgu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta 1.daļas 12.punktu, apsūdzētā /pers. F/ atbildību pastiprinošais apstāklis ir tas, ka noziedzīgais nodarījums

izdarīts alkohola ietekmē.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta 1.daļas 1.punktu un 12.punktu, apsūdzētā /pers. E/ atbildību pastiprinošie apstākļi ir tas, ka izdarītais

noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu, kā arī tas, ka noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais izdarīja alkohola ietekmē.

/pers. F/ agrāk nav tiesāts. /l.l.99/ Pēdējā gada laikā /pers. F/ nav saukts pie administratīvās atbildības, bet nav nomaksāti 2008., 2010. un

2013.gadā uzliktie administratīvie naudas sodi. Latvijas APK 38.pants nosaka, ka persona nav uzskatāma par administratīvi sodītu, ja gada laikā no

dienas, kad beigusies soda izpildīšana, persona nav izdarījusi jaunu administratīvo pārkāpumu. Ņemot vērā, ka administratīvie sodi nav nomaksāti, /pers.

F/ uz krimināllietas izskatīšanas dienu uzskatāms par administratīvi sodītu personu. /l.l.100/ /pers. F/ nav deklarētās dzīvesvietas. Faktiskā dzīvesvieta

/adrese/. /pers. F/ ir šķīries, apgādājamo personu nav. /l.l.94-98/ Nav ziņu par oficiālu darbavietu, pēc paša vārdiem strādā gadījuma darbus bez darba

līguma.

/pers. E/ agrāk 10 (desmit) reizes tiesāts. Pēdējās 2014.gada 8.septembrī Cēsu rajona tiesā pēc Krimināllikuma 175.panta 2.daļas, 50.panta

5.daļas, sodīts ar brīvības atņemšanu uz 9 (deviņiem) mēnešiem un piespiedu darbu uz 140 stundām (spriedums stājies likumīgā spēkā 2014.gada

19.septembrī) un 2014.gada 31.oktobrī Cēsu rajona tiesā pēc Krimināllikuma 175.panta 3.daļas, 180.panta 1.daļas, 50.panta, sodīts ar brīvības

atņemšanu uz 11 (vienpadsmit) mēnešiem, piespiedu darbu uz 250 (divi simti piecdesmit) stundām, bez mantas konfiskācijas (spriedums stājies likumīgā

spēkā 2014.gada 20.novembrī). /l.l.87-92/ Pēdējo reizi /pers. E/ saukts pie administratīvās atbildības 2014.gada 8.jūlijā pēc Latvijas APK 171.panta

1.daļas, izteikts brīdinājums. Nav nomaksāts 2005.gadā uzliktais naudas sods. Ņemot vērā, ka iepriekš piemērotais naudas sods nav nomaksāts, kopš

pēdējā soda piemērošanas nav pagājis gads, uz lietas izskatīšanas brīdi /pers. E/ atzīstams par administratīvi sodītu personu. /l.l.93/ /pers. E/ ir deklarētā

dzīvesvieta /adrese/. /pers. E/ nav precējies, apgādājamo personu nav. /l.l.82-86/ Nav ziņu par oficiālu darbavietu, pēc paša vārdiem līdz apcietinājuma

strādāja gadījuma darbus.

Izlemjot jautājumu par apsūdzētajiem nosakāmā soda veidu un mēru, tiesa bez apsūdzēto personību raksturojošām ziņām, viņu attieksmes pret

izdarīto, ņem vērā arī pārējos apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanā.

Krimināllikuma 175.panta 3.daļas sankcija paredz sodu brīvības atņemšanas veidā uz laiku līdz 5 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai

ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, bet Krimināllikuma 185.panta 1.daļas sankcija paredz sodu

brīvības atņemšanas veidā uz laiku līdz 2 (diviem) gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Ņemot vērā, ka jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu /pers. E/ izdarījis nepilnu piecu mēnešu laikā pēc atbrīvošanas no cietuma, kur viņš izcieta

brīvības atņemšanas sodu par iepriekš izdarītu zādzību, jauna zādzība izdarīta soda – piespiedu darbs izpildes laikā un nedēļu pirms 2014.gada

8.septembra tiesas sēdes, kur /pers. E/ devīto reizi tika notiesāts par zādzības izdarīšanu, turklāt, 2014.gada 31.oktobrī Cēsu rajona tiesā /pers. E/ par

zādzību izdarīšanu tiesāts jau desmito reizi, tiesa atzīst, ka soda mērķi nav iespējams panākt, piemērojot alternatīvos sodus, bet sods /pers. E/ nosakāms

brīvības atņemšanas veidā.

Lemjot jautājumu par nosakāmā soda mēru, tiesa ņem vērā, ka lietā konstatēts viens atbildību mīkstinošs un divi atbildību pastiprinoši apstākļi,

līdz ar ko sods nosakāms lielāks par panta sankcijas minimālo robežu. Nosakot sodu, tiesa vērtē arī lietā nodarītā un neatlīdzinātā zaudējuma apmērus,

kas atzīstami par nelieliem. Piespriestais brīvības atņemšanas sods /pers. E/ ir izpildāms, jo lietā nav konstatēti Krimināllikuma 55.pantā paredzētie

apstākļi, kas dotu pamatu lemt jautājumu par nosacītas notiesāšanas piemērošanu.

Šo noziedzīgo nodarījumu /pers. E/ izdarījis 2014.gada 3.septembrī, tas ir, pirms Cēsu rajona tiesas 2014.gada 31.oktobra sprieduma spēkā

stāšanās, līdz ar ko galīgais sods pēc spriedumu kopības apsūdzētajam nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta 5.daļu, piespriestos sodus daļēji

saskaitot. Krimināllikuma 50.panta 3.daļa paredz, ja vismaz viens noziedzīgais nodarījums ir smags vai sevišķi smags noziegums, galīgais sods tiek

noteikts pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus. Konkrētajā gadījumā /pers. E/ izdarījis smagu noziegumu.

Soda izciešanā /pers. E/ ieskaitāms sods, kas izciests pēc Cēsu rajona tiesas 2014.gada 31.oktobra sprieduma.

Ņemot vērā, ka /pers. F/ agrāk nav tiesāts, noziedzīgo nodarījumu rezultātā nav iestājušās smagas sekas, cietušajam neatlīdzinātais zaudējums ir

tikai 15 EUR (piecpadsmit eiro), tiesa atzīst, ka /pers. F/ nav nosakāms pantu sankcijā paredzētais bargākais sods, tas ir, brīvības atņemšana, bet sodu

par abiem noziedzīgajiem nodarījumiem iespējams noteikt piespiedu darbu veidā. Sods pēc noziegumu kopības /pers. F/ nosakāms saskaņā ar

Krimināllikuma 50.panta 1.daļu, piespriestos sodus daļēji saskaitot.

Krimināllikuma 175.panta 3.daļā paredzētais papildsods - mantas konfiskācija /pers. E/ un /pers. F/ nav piemērojams, jo likums paredz, ka

spriedumā norādāma konkrētā konfiscējamā manta, taču lietas materiālos nav informācijas par tādu apsūdzētajiem piederošu mantu, kas būtu pakļaujama

konfiskācijai.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā cietušais /pers. G/ pieteica un tiesas sēdē uzturēja kaitējuma kompensāciju par nodarītajiem materiālajiem

zaudējumiem 15 EUR (piecpadsmit eiro) apmērā.

Kriminālprocesa likuma 22.pants paredz, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu,

fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Kriminālprocesa 350.pants nosaka, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi

kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskām ciešanām un mantisko zaudējumu. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

351.pantu cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz tiesas izmeklēšanas

uzsākšanai. Minētās prasības cietušais ir ievērojis.

Kriminālprocesa likuma 352.panta 4.daļā noteikts, ka kaitējuma nodarītājs var labprātīgi piekrist cietušā noteiktajam kompensācijas apmēram,

kā tas konstatēts arī šajā lietā. Arī Civilprocesa likuma 193.panta 5.daļa nosaka, ka gadījumos, kad atbildētājs pilnībā atzinis prasību, tiesa sprieduma

motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies. Konkrētajā gadījumā tas ir Civillikuma 1635.pants, kur noteikts, ka

katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, dod tam, kam tā kaitējusi, tiesību prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par

šo darbību var vainot.

Tā kā apsūdzētie /pers. E/ un /pers. F/, kuri ar šo spriedumu tiek atzīti par vainīgiem visā viņiem izvirzītajā apsūdzībā, atzina savu pienākumu

atlīdzināt cietušajam nodarītos zaudējumus pilnā apmērā, cietušā pieteiktā un tiesas sēdē uzturētā kaitējuma kompensācija ir apmierināma pilnībā, jo tiesai

nav pamata apšaubīt iesniegto aprēķinu pamatotību.

Tiesas sēdē apsūdzētā /pers. E/ aizstāvību norīkojuma kārtībā realizēja zvērināta advokāte G.Karitone, kurai, saskaņā ar iesniegto rēķinu, un

pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 84.pantu un Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 “Noteikumi par valsts

nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” par veikto darbu pienākas honorāra

samaksa no valsts budžeta līdzekļiem 29,17 EUR (divdesmit deviņi eiro 17 centi). Minētie izdevumi, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84., 85.pantu,

piedzenami par labu valstij no apsūdzētā /pers. E/.

Izlemjot jautājumu par lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem, tiesa vadās pēc Kriminālprocesa likuma 240.panta prasībām.

Ņemot vērā iepriekš minēto, vadoties pēc Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 524., 527., 528. un 529.panta, tiesa

no s pri e da :

/pers. E/ atzīt par vainīgu pēc Krimināllikuma 175.panta 3.daļas un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 7 (septiņiem) mēnešiem, bez mantas

konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta 5.daļu, galīgo sodu pēc spriedumu kopības, šajā spriedumā noteiktajam sodam daļēji pievienojot sodu,

kas noteikts ar Cēsu rajona tiesas 2014.gada 31.oktobra spriedumu, noteikt brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu, piespiedu darbu uz 250 (divi simti

piecdesmit) stundām, bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 2.1 daļu, piespiedu darbu izpildīt patstāvīgi, tā izpildi uzsākot pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas.

/pers. E/ kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu, apcietinot viņu tiesas sēžu zālē.

Soda izciešanas termiņu /pers. E/ skaitīt no 2014.gada 24.novembra, soda izciešanā ieskaitot sodu, kas izciests pēc Cēsu rajona tiesas

2014.gada 31.oktobra sprieduma, tas ir, brīvības atņemšanu 7 (septiņus) mēnešus, apcietinājumā pavadīto laiku no 2014.gada 6.oktobra līdz

2014.gada 24.novembrim, kā arī 132 (viens simts trīsdesmit divas) nostrādātās piespiedu darba stundas.

/pers. F/ atzīt par vainīgu pēc Krimināllikuma 175.panta 3.daļas un sodīt ar piespiedu darbu uz 120 (viens simts divdesmit) stundām, bez

mantas konfiskācijas.

Atzīt par vainīgu pēc Krimināllikuma 185.panta 1.daļas un sodīt ar piespiedu darbu uz 60 (sešdesmit) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta 1.daļu, sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus, noteikt piespiedu

darbu uz 140 (viens simts četrdesmit) stundām, bez mantas konfiskācijas.

/pers. F/ 10 (desmit) darbdienu laikā, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, pieteikties Valsts probācijas dienesta Cēsu teritoriālajā

struktūrvienībā, Cēsīs, Pļavas ielā 3A, piespiedu darbu soda izciešanai.

Soda izpildes institūcijai par sprieduma izpildi paziņot Cēsu rajona tiesai.

/pers. F/ piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā un aizliegumu izbraukt no valsts atstāt negrozītu, līdz tiesas spriedums stāsies

likumīgā spēkā.

Piedzīt solidāri no /pers. F/ un /pers. E/ par labu cietušajam /pers. G/ kaitējuma kompensāciju 15 EUR (piecpadsmit eiro) apmērā.

Piedzīt no /pers. E/ par labu valstij ar advokāta darba samaksu saistītos procesuālos izdevumus 29,17 EUR (divdesmit deviņi eiro 17 centi)

(saņēmējs: Valsts kase Nr. 90000050138, konts Nr. LV68TREL1060001239300), nosakot šajā daļā 30 (trīsdesmit) dienu termiņu sprieduma

labprātīgai izpildei.

Pēc sprieduma spēkā stāšanās lietiskos pierādījumus un dokumentus:

74 Ah akumulatoru „Auto Star”, kas glabājas pie cietušā /pers. G/, uzskatīt par atdotu /pers. G/.

Spriedumu daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes

apgabaltiesā 10 (desmit) dienu laikā, sūdzību vai protestu iesniedzot Cēsu rajona tiesā.

Tiesnesis H.Brasovs