Appeal court reversed first instance verdict on sentencing, ruling partial addition of prior unserved sentence required under Criminal Law Art. 51.
Legislator summary
AI generatedThe appeal court reversed the first instance judgment regarding the final sentence, ordering a new decision to partially add the previously unserved sentence. The prosecutor argued for a combined sentence under Article 51, while the first instance incorrectly applied Article 52. The court found the prosecutor failed to substantiate why only a partial addition was necessary, thus rejecting the appeal on this point.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 51. panta 1. daļa; Krimināllikuma 52. panta 7. daļa: When a defendant commits a new offense after a prior judgment, the final sentence must be determined by partially adding the unserved prior sentence rather than fully including it, unless specific conditions for full inclusion are met.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. KA05-0049-19/2
ECLI:LV:VAT:2019:0226.11400027418.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Valmierā 2019. gada 26. februārī
Vidzemes apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesnesis Modris Lapiņš,
tiesnese Elfa Driba un tiesnese Guna Krieviņa
apelācijas kārtībā rakstveida procesā izskatīja krimināllietu sakarā ar Limbažu rajona prokuratūras prokurores Santas Veides iesniegto apelācijas
protestu par Vidzemes rajona tiesas 2019. gada 8. janvāra spriedumu.
Aprakstošā daļa
Ar Vidzemes rajona tiesas spriedumu /pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 126. panta pirmās daļas
ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) mēnešiem.
Pamatojoties uz Krimināllikuma 52. panta septīto daļu piespriestajam sodam pilnībā pieskaitīts Vidzemes rajona tiesas 2018. gada 29. novembra
lēmumā noteiktais sods un galīgais sods pēc spriedumu kopības /pers. A/ noteikts īslaicīga brīvības atņemšana uz 2 (diviem) mēnešiem un 20 dienām.
Ar pirmās instances tiesas spriedumu /pers. A/ atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 126. panta pirmās daļas par to, ka viņš 2018. gada
19. maijā ap pulksten 19.05, būdams alkohola ietekmē, Cēsīs Stacijas laukumā pie spēļu zāles “Fenikss” tīši nodarīja vidēja smaguma miesas bojājumus /pers.
C/ - galvas sasitumu ar zemādas asins izplūdumiem deguna un abu acu apvidū, deguna kaula lūzumu, kreisā augšžokļa kaula dobuma priekšējās un mugurējās
sienas lūzumu, kas izraisījis ilgstošu veselības traucējumu uz laiku vairāk kā 21 diena.
Limbažu rajona prokuratūras prokurore Santa Veide iesniegusi apelācijas protestu, kurā lūgusi atcelt Vidzemes rajona tiesas 2019. gada 8. janvāra
spriedumu daļā par noteikto galīgo sodu /pers. A/. Šajā daļā protesta iesniedzēja lūgusi taisīt jaunu nolēmumu saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta
noteikumiem, daļēji pievienojot ar Vidzemes rajona tiesas 2018. gada 29. novembra lēmumu noteikto sodu, un galīgo sodu noteikt īslaicīgu brīvības atņemšanu
uz 2 mēnešiem un 10 dienām.
Prokurore norādījusi, ka ar Vidzemes rajona tiesas 2018. gada 29. novembra lēmumu /pers. A/ Bauskas rajona tiesas 2015. gada 19. augusta
spriedumā piespriestais un neizciestais papildsods 81 piespiedu darba stunda ir aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 20 dienām. Lēmums stājies spēkā
2018. gada 18. decembrī.
Vidzemes rajona tiesas spriedums daļā par galīgā soda noteikšanu /pers. A/ esot nelikumīgi pamatots ar Krimināllikuma 52. panta septīto daļu, nevis
Krimināllikuma 51. panta pirmo daļu. Līdz ar to šāds tiesas nolēmums daļā par piespriesto sodu esot nelikumīgs un atceļams.
Lieta pirmās instances tiesā iztiesāta, neizdarot pierādījumu pārbaudi, un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. panta ceturto daļu šādu spriedumu
apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju, rīcību ar mantu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem.
Tā kā apelācijas protestā ir izteikts lūgums tikai par pareizu Krimināllikuma Vispārīgās daļas normas piemērošanu un piespriestā soda mīkstināšanu,
lieta pirmās instances tiesā izskatīta bez pierādījumu pārbaudes, apsūdzētajam /pers. A/ piespriestais sods nav saistīts ar brīvības atņemšanu, kas ilgāka par
pieciem gadiem, izskatāmā lieta atbilst Kriminālprocesa likuma 559. panta ceturtās daļas 3. un 4. punktā norādītajai lietu kategorijai.
Atbilstoši šajā likuma normā noteiktajam, lietu var iztiesāt rakstveida procesā, kas notiek bez procesā iesaistīto personu piedalīšanās.
Pēc paziņojuma saņemšanas par lietas iztiesāšanu rakstveida procesā prokurors, apsūdzētais /pers. A/ un cietušais /pers. C/ desmit dienu laikā nav
pieteikuši noraidījumu tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim, kā arī nav iebilduši lietas iztiesāšanai rakstveida procesā.
Vidzemes apgabaltiesa uzskata, ka ir pamats lietu apelācijas kārtībā iztiesāt rakstveida procesā bez procesā iesaistīto personu piedalīšanās un
nolēmumu ir iespējams pieņemt pēc lietā esošiem materiāliem.
Motīvu daļa
Apsvērusi apelācijas protesta motīvus un iepazinusies ar materiāliem krimināllietā, Vidzemes apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas protests ir pamatots un
apmierināms daļā par galīgā soda noteikšanu /pers. A/ saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta noteikumiem, bet daļā par viņam noteiktā galīgā soda
mīkstināšanu apelācijas protests ir nepamatots un noraidāms.
Pārējā daļā spriedums atstājams negrozīts.
Ar Vidzemes rajona tiesas spriedumu /pers. A/ sodīts pēc Krimināllikuma 126. panta pirmās daļas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 (diviem)
mēnešiem.
Spriedums šajā daļā nav pārsūdzēts.
Nosakot apsūdzētajam /pers. A/ galīgo sodu, Vidzemes rajona tiesa sprieduma motīvu daļā atsaukusies tikai uz Krimināllikuma 52. panta septīto daļu
un norādījusi, ka piespriestajam sodam pilnībā pieskaitāms neizciestais sods – īslaicīga brīvības atņemšana uz 20 dienām, kas noteikts ar Vidzemes rajona
tiesas 2018. gada 29. novembra lēmumu.
Pirmās instances tiesas sprieduma rezolutīvajā daļā norādīts, ka noteiktajam sodam pēc Krimināllikuma 126. panta pirmās daļas pilnībā pieskaitāms
sods, kas noteikts ar Vidzemes rajona tiesas 2018. gada 29. novembra lēmumu un galīgais sods noteikts īslaicīga brīvības atņemšana uz 2 mēnešiem 20
dienām, neatsaucoties uz attiecīgu Krimināllikuma Vispārīgās daļas normu.
Kriminālprocesa likuma 511. panta otrā daļa noteic, ka spriedumam jābūt tiesiskam un pamatotam. Savukārt Kriminālprocesa likuma 512. panta pirmā
daļa uzliek par pienākumu tiesai, taisot spriedumu, pamatoties uz materiālo un procesuālo tiesību normām.
Vidzemes rajona tiesa spriedumā minētās likuma normas nav ievērojusi.
Soda noteikšanas kārtību pēc vairākiem spriedumiem reglamentē Krimināllikuma 51. pants. Saskaņā ar šā likuma pirmo daļu, ja notiesātais pēc
sprieduma spēkā stāšanās, bet pirms pilnīgas soda izciešanas izdarījis jaunu noziedzīgu nodarījumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji
pievieno sodu, kas nav izciests pēc iepriekšējā sprieduma.
Krimināllikuma 52. pantā norādītos noteikumus piemēro 50. un 51. pantā paredzētajos gadījumos, saskaitot sodus par vairākiem noziedzīgiem
nodarījumiem vienā spriedumā un pēc vairākiem spriedumiem (U. Krastiņš, V. Liholaja, Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa (I -VIII1 nodaļa).
Rīga:Tiesu namu aģentūra, 2015, 233. lpp.).
Apsūdzētais /pers. A/ jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarījis pēc Bauskas rajona tiesas 2015. gada 19. augusta sprieduma spēkā stāšanās. Minētajā
spriedumā noteikto piespiedu darbu /pers. A/ nav izcietis un tas ar Vidzemes rajona tiesas 2018. gada 29. novembra lēmumu aizstāts ar īslaicīgu brīvības
atņemšanu uz 20 dienām. Tāpēc /pers. A/ galīgais sods nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta pirmo daļu un iesniegtais apelācijas protests šajā daļā
ir pamatots.
Vidzemes apgabaltiesa norāda, ka lēmums par piespiedu darba aizstāšanu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu lietas materiālos neatrodas. Par šādu faktu
valsts apsūdzības uzturētāja tiesu informēja tikai tiesas sēdes laikā, taču šo faktu apstiprinošu dokumentu tiesai nav iesniegusi. Apsūdzētais minēto faktu
apstiprināja. Par šāda fakta esamību iespējams pārliecināties Tiesu informatīvajā sistēmā.
Kriminālprocesa likuma 551. panta pirmās daļas 3. punkts noteic, ka apelācijas protestā jānorāda, kā izpaužas nolēmuma nepareizība. Argumenti par
galīgā soda mīkstināšanu /pers. A/ apelācijas protestā nav norādīti.
Pirmās instances tiesa spriedumā norādījusi, ka, nosakot galīgo sodu, /pers. A/ noteiktajam sodam pēc Krimināllikuma 126. panta pirmās daļas pilnībā
pieskaitāms neizciestais piespiedu darbs, kas aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 20 dienām un atsaukusies uz Krimināllikuma 52. panta septīto daļu.
Iesniegtajā apelācijas protestā prokurore nav pamatojusi, kādēļ šāds tiesas secinājums ir nepareizs. Turklāt protesta iesniedzēja nav norādījusi motīvus,
kādēļ, nosakot galīgo sodu, apsūdzētajam /pers. A/ būtu tikai daļēji jāpievieno sods, kas nav izciests pēc iepriekšējā sprieduma. Protestā vien norādīts, ka
šādu viedokli par /pers. A/ nosakāmo galīgo sodu prokurore izteikusi pirmās instances tiesas sēdē.
Minētā iemesla dēļ Vidzemes apgabaltiesa nesaskata pamatu apmierināt apelācijas protestu šajā daļā.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 563. panta 1.1 daļas 2. punktu, Vidzemes apgabaltiesa
nosprieda
atcelt Vidzemes rajona tiesas 2019. gada 8. janvāra spriedumu daļā par /pers. A/ noteikto galīgo sodu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta pirmo daļu /pers. A/ noteiktajam sodam pēc Krimināllikuma 126. panta pirmās daļas pilnīgi pievienot sodu, kas
nav izciests pēc Bauskas rajona tiesas 2015. gada 19. augusta sprieduma un galīgo sodu pēc spriedumu kopības /pers. A/ noteikt īslaicīgu brīvības atņemšanu
uz 2 mēnešiem un 20 dienām.
Pārējā daļā spriedumu atstāt negrozītu.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā 10 dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas, iesniedzot Vidzemes apgabaltiesā
kasācijas sūdzību (protestu), izteikto prasību pamatojot ar Krimināllikuma pārkāpumu (Kriminālprocesa likuma 574. pants) vai Kriminālprocesa likuma būtisku
pārkāpumu (Kriminālprocesa likuma 575. pants).
Nolēmuma pieejamības diena ir 2019. gada 27. februāris.
Tiesnesis M. Lapiņš
Tiesnese E. Driba
Tiesnese G. Krieviņa