Court allows child support enforcement claim against non-paying parent based on Civil Code provisions.
Legislator summary
AI generatedThe court procedurally heard the case in writing after the defendant failed to submit a response within the statutory deadline. The plaintiff requested enforcement of child support payments for three children, citing the Civil Code's mandate for joint parental contribution. The court granted the claim, ordering specific monthly payments and state fees from the non-paying parent until the children reach adulthood.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law 177; Civil Procedure Law 35, 42: The court must order enforcement of child support from a non-paying parent to ensure the child's maintenance needs are met according to statutory minimums.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C30604014
Lietvedības Nr. C2423-15/6
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:
tiesnese I.Krigena-Jurkāne
2015.gada 5.martā, rakstveida procesā Abrenes ielā 3, Rīgā, izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers.
B/ par līdzekļu bērnu uzturam piedziņu, un
konstatēja
2014.gada 20.novembrī tiesā saņemts /pers. A/ maza apmēra prasības pieteikums pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājai ar atbildētāju ir trīs kopīgi bērni. Atbildētājs nepalīdz bērnu uzturēšanā, bērnus
uztur prasītāja, tāpēc ir spiesta vērsties tiesā ar prasību par uzturlīdzekļu piedziņu no atbildētāja. Prasītāja norāda, ka
Civillikuma 179.pants nosaka, ka abiem vecākiem samērā ar savu mantisko stāvokli ir jāpiedalās bērna uzturēšanā līdz
laikam, kamēr bērns pats sevi varēs uzturēt. Atbildētājam būtu jāpiedalās bērnu uzturēšanā vismaz Ministru kabineta
noteiktajā minimālajā apmēra.
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 179.pantu, Ministru kabineta noteikumu Nr.37 „Noteikumi par
minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, /pers. A/ lūdz tiesu piedzīt no /pers. B/ prasītājas labā, dēla /pers. C/ uzturam,
EUR 96 mēnesī, bet ne mazāk kā 30% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz meitas pilngadībai;
meitas /pers. D/ uzturam, EUR 96 mēnesī, bet ne mazāk kā 30% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba
algas līdz meitas pilngadībai; meitas /pers. E/ uzturam EUR 80, bet ne mazāk kā 25% no Ministru kabineta noteiktās
minimālās mēneša darba algas, bet no 2018.gada 29.novembra ne mazāk kā 30% no Ministru kabineta noteiktās minimālās
mēneša darba algas līdz meitas pilngadībai.
2014.gada 26.novembrī /pers. B/ tika nosūtīts maza apmēra prasības pieteikuma noraksts paskaidrojumu sniegšanai
līdz 2014.gada 29.decembrim. Atbildētājs paskaidrojumus noradītajā termiņā nav sniedzis.
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt
tiesas sēdē, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko
lietas dalībniekiem ir paziņots, nosūtot viņiem par to 2015.gada 4.februāra paziņojumu.
Motīvu daļa
Pārbaudot civillietas materiālus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ maza apmēra prasība pret /pers. B/ par līdzekļu piedziņu
bērnu uzturam ir apmierināma turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.
Civillikuma 177.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Aizgādība
ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu. Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt
viņa dzīvesvietu. Savukārt bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, tas ir, ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes
nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc
iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam) (Civillikuma
177.panta otrā, trešā un ceturtā daļa).
No minētās tiesību normas secināms, ka vecākiem ir pienākums nodrošināt bērniem ēdienu, apģērbu, mājokli,
veselības aprūpi, kā arī materiālajām iespējām atbilstošu papildus izglītību un attīstību veicinošas nodarbības.
Saskaņā ar Civillikuma 179.panta otro un piekto daļu, pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir
šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam
nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru
kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.
Lietas materiālos atrodas 2006.gada 16.jūnijā dzimušā /pers. C/, 2007.gada 20.augustā dzimušās /pers. D/ un
2011.gada 29.novembrī dzimušās /pers. E/ dzimšanas apliecību kopijas, no kurām izriet, ka /pers. B/ un /pers. A/ ir bērnu
vecāki.
No prasības pieteikuma izriet, ka atbildētājs bērnu uzturēšanai līdzekļus nedod. Līdz ar to bērniem ir nepieciešams
nodrošināt iespēju saņemt no sava tēva regulāru, materiālu atbalstu, kas vajadzīgs bērnu ikdienas aprūpes realizācijai.
Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja valstī noteiktos minimālos uzturlīdzekļus.
Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”
2.2.punkts paredz, ka katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus no 7
gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās
mēneša darba algas.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumiem Nr.665„Noteikumi par minimālo mēneša
darba algu un minimālo stundas tarifa likmi” minimālā mēnešalga no 2014.gada 1.janvāra sastāda 320 euro.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumiem Nr.665 „Noteikumi par minimālo
mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi” minimālā mēnešalga no 2015.gada 1.janvāra sastāda
360 euro.
Ņemot vērā to, ka prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja valstī noteiktos minimālos uzturlīdzekļus, tiesa, vadoties pēc
Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojumā „Par ģimenes tiesību normu piemērošanu’’ paustajām atziņām, uzskata, ka
spriedumā nav nepieciešams norādīt un vērtēt bērna uzturam nepieciešamo ikmēneša aprēķinu, kā arī pušu mantisko
stāvokli.
Līdz ar to, atzīstot, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru ir jānodrošina katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas
stāvokļa, kā arī ņemot vērā bērna vecumu, tiesa atzīst, ka /pers. A/ maza apmēra prasība ir apmierināma un:
- no /pers. B/ par labu /pers. A/, dēla /pers. C/ uzturam, piedzenami līdzekļi EUR 96 mēnesī, sākot no prasības celšanas
dienas, tas ir, 2014.gada 20.novembra līdz 2014.gada 31.decembrim un no 2015.gada 1.janvāra EUR 108 mēnesī līdz bērna
pilngadībai;
- no /pers. B/ par labu /pers. A/, meitas /pers. D/ uzturam, piedzenami līdzekļi EUR 96 mēnesī, sākot no prasības celšanas
dienas, tas ir, 2014.gada 20.novembra līdz 2014.gada 31.decembrim un no 2015.gada 1.janvāra EUR 108 mēnesī līdz bērnu
pilngadībai;
- no /pers. B/ par labu /pers. A/, meitas /pers. E/ uzturam, piedzenami līdzekļi EUR 80 mēnesī, sākot no prasības celšanas
dienas, tas ir, 2014.gada 20.novembra līdz 2014.gada 31.decembrim un no 2015.gada 1.janvāra EUR 90 mēnesī līdz bērna
7 gadu vecumam un no 7 gadu vecuma ne mazāk kā 30% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz
meitas pilngadībai.
Sakarā ar to, ka Ministru kabineta noteiktā minimālā mēneša darba alga var mainīties un ņemot vērā to, ka
uzturlīdzekļu piedziņai ir ilgstošs raksturs, tiesa uzskata, ka nepilngadīgo bērnu interesēs ir spriedumā noteikt, ka
uzturlīdzekļu summa nevar būt mazāka par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru atbilstoši bērna
vecumam.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu, prasītāja bija atbrīvota no tiesas izdevumu
samaksas, iesniedzot tiesā prasības pieteikumu par uzturlīdzekļu piedziņu. Tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas
nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (Civilprocesa likuma 33.panta otrā daļa).
Tā kā prasītāja, saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu, ceļot prasību par uzturlīdzekļu
piedziņu, no tiesas izdevumu samaksas bija atbrīvota, tiesas izdevumi piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos, kā to
paredz Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punktā un Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas
1.punkta a) apakšpunktā noteikto, valsts nodeva, kas piedzenama no atbildētāja par labu valstij, sastāda EUR 380,50.
Savukārt, saskaņā ar lietas materiālos esošo Uzziņu par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem civillietā, minētie
izdevumi, tas ir, izdevumi par prasības pieteikuma noraksta un tiesas paziņojumu par lietas izskatīšanas datumu piegādāšanu
un izsniegšanu saistītie izdevumi lietā sastāda EUR 4,19, kas arī piedzenami no /pers. B/ par labu valstij.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 panta otro daļu, atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma
labprātīgai izpildei daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.panta pirmo daļu, 42.panta pirmo daļu, 97., 194., 195.pantu, 203.pantu, 204.1
pantu, 250.25 pantu, 250.27 panta otro daļu, tiesa
nosprieda
apmierināt /pers. A/, personas kods /personas kods/, maza apmēra prasību pret /pers. B/, personas kods /personas
kods/, par uzturlīdzekļu piedziņu.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, līdzekļus
/pers. C/, personas kods /personas kods/, uzturam EUR 96 (deviņdesmit seši euro) mēnesī no 2014.gada 20.novembra līdz
2014.gada 31.decembrim, no 2015.gada 1.janvāra EUR 108 (viens simts astoņi euro) mēnesī, bet ne mazāk kā 30% no
Ministru Kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz bērna pilngadībai.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, līdzekļus
/pers. D/, personas kods /personas kods/, uzturam EUR 96 (deviņdesmit seši euro) mēnesī no 2014.gada 20.novembra līdz
2014.gada 31.decembrim, no 2015.gada 1.janvāra EUR 108 (viens simts astoņi euro) mēnesī, bet ne mazāk kā 30% no
Ministru Kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz bērna pilngadībai.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, līdzekļus
/pers. E/, personas kods /personas kods/, uzturam EUR 80 (astoņdesmit euro) mēnesī no 2014.gada 20.novembra līdz
2014.gada 31.decembrim, no 2015.gada 1.janvāra EUR 90 (deviņdesmit euro) mēnesī, bet ne mazāk kā 25% no Ministru
Kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz 7 gadu vecumam, no 7 gadu vecuma ne mazāk kā 30% no Ministru
kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz bērna pilngadībai.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu EUR 380,50 (trīs simti
astoņdesmit euro 50 centi).
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR
4,19 (četri euro 19 centi).
Spriedums daļā par tiesas izdevumu piedziņu izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas,
iesniedzot to samaksu apliecinošu dokumentu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas kancelejā.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas
sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese /paraksts/ I.Krigena-Jurkāne