Court convicts defendant of smuggling cigarettes, orders full compensation and fine, and confiscates evidence.

Lietas Nr. 15890006613

Lietas arhīva Nr. K18-0016-14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Krāslavā, 2014.gada 30.janvārī

Krāslavas rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs Ģ.Aizsils,

piedaloties tiesas sēžu sekretārei A.Nemiro,

tulkam O.Dortānam,

prokurorei A.Zaltānei,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. A/, dzimuša/datums/, apsūdzībā par Krimināllikuma 190.panta pirmajā daļā paredzēta

noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, un

ko nsta tē ja

/pers. A/izdarīja priekšmetu, kas pakļauti muitošanai, ievešanu Latvijas Republikas teritorijā, noslēpjot no muitas kontroles, radot

būtisks kaitējums, šādos apstākļos:

2013.gada 25.aprīlī, ap plkst.15.44 Muitas kontroles punktā „Pāternieki”, Piedrujas pagastā Krāslavas novadā, Lietuvas Republikas

pilsonis /pers. A/, noslēpjot no muitas kontroles un nedeklarējot, ieveda no Baltkrievijas Latvijas Republikas muitas teritorijā 43200

cigaretes „Winston”, ar Krievijas Federācijas akcīzes markām. Cigaretes bija paslēptas kravas automašīnas „Volvo”, Lietuvas

Republikas numura zīme /numura zīme/, kuru vadīja /pers. A/, rezerves riteņos. Kopējā cigarešu vērtība Ls 5242,80.

/pers. A/ noziedzīgās rīcības rezultātā nodarīts būtisks kaitējums, proti, ar kontrabandas preču ievešanu valstij nodarīts ne vien

ievērojams mantisks zaudējums Ls 4011,60 apmērā, bet arī apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses: apdraudētas

likuma „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” 2.pantā aizsargātās cilvēku intereses veselības

saglabāšanā, kā arī intereses dzīvot tīrā, ar tabakas un augu smēķēšanas produktu dūmiem nepiesārņotā vidē, apdraudēti ar minēto

likumu aizsargātie tabakas izstrādājumu izplatīšanas ierobežojumi un kārtība, kādā valsts kontrolē tabakas apriti;

- apdraudētas ar likumu „Par akcīzes nodokli” un 2005.gada 30.augusta Ministru kabineta noteikumiem „Akcīzes preču aprites

kārtība” aizsargātās valsts tautsaimniecības intereses saistībā ar akcīzes preču apriti.

Ar kontrabandas preču ievešanu valstij nodarīts zaudējums nenomaksāto nodokļu veidā Ls 4011,60 apmērā, līdz ar to par cietušo

atzīts Valsts ieņēmumu dienests.

Ar savām darbībām /pers. A/izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 190.panta pirmajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/sevi par vainīgu inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā atzina, nodarījuma izdarīšanas apstākļus,

ievesto cigarešu apjomu, nodarīto zaudējumu apmēru un kvalifikāciju neapstrīdēja, kā arī uzturēja lūgumu izskatīt krimināllietu bez

pierādījumu pārbaudes tiesas sēdē, pierādījumu pārbaudes neveikšanas būtība un sekas viņam ir pilnībā saprotamas.

Prokurore arī uzskata, ka lietā nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi, jo apsūdzētais savu vainu atzina un lietā ir pietiekami

daudz pierādījumu, kas apstiprina /pers. A/vainu.

Tiesa, noklausījusies lietas dalībnieku viedokli, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499.pantu, nolēma lietā neveikt pierādījumu

pārbaudi, jo pārbaudot lietas materiālus, tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā un

nodarījums kvalificēts pareizi. Līdz ar to saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu analīze un to

uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.

Nosakot soda veidu un mēru apsūdzētajam /pers. A/,tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā

personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Tiesa, pamatojoties uz Krimināllikuma 47.panta otro daļu, par atbildību mīkstinošu apstākli atzīst savas vainas atzīšanu un izdarītā

nožēlošanu.

Atbildību pastiprinoši apstākļi netika konstatēti.

/pers. A/iepriekš nav tiesāts, saukts pie administratīvās atbildības, psihiatra un narkologa uzskaitē nav reģistrēts, strādāja uzņēmumā

„Fetarista” par autovadītāju (lietas lapa Nr.153-157, 160, 163-165).

Apsūdzētais izdarīja mazāk smagu noziegumu. Krimināllikuma 190.panta pirmās daļas sankcija par kontrabandu, ar ko radīts būtisks

kaitējums, paredz brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas

sodu, ar vai bez mantas konfiskācijas.

Izvērtējot nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu un apsūdzētā personību, tiesa uzskata, ka no panta sankcijā paredzētajiem

alternatīvajiem soda veidiem apsūdzētajam kā vieglākais soda veids piemērojams naudas sods, nekonfiscējot mantu. Tiesas ieskatā

šāds sods atbilst nodarījuma raksturam, apsūdzētā personībai un soda mērķim. Sprieduma taisīšanas brīdī Latvijas Republikā

minimālā mēnešalga ir 320 euro.

Nosakot naudas soda apmēru, tiesa ņem vērā apsūdzētajam konstatēto atbildībumīkstinošo apstākli, pastiprinošo apstākļu

neesamību, viņa sadarbību ar procesa virzītāju, izvēloties lietu izskatīt bez pierādījumu pārbaudes, viņa mantisko stāvokli, tas ir, viņa

iespējas samaksāt naudas sodu. Jāņem vērā arī apstāklis, ka apsūdzētais ar savu rīcību apdraudēja Latvijas Republikas

ekonomiskās intereses, kas saistītas ar akcīzes preču apriti. Apstākļus, kas liegtu apsūdzētajam samaksāt naudas sodu vai

izvairīties no nauda soda samaksas, tiesa nekonstatēja. Saskaņā ar Krimināllikuma 41.panta otrās daļas 2.punktu, par mazāk smaga

nozieguma izdarīšanu nosakāms naudas sods piecu līdz simts Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā. Kā arī

norādītais pants nosaka, ka naudas sods jāsamaksā 30 dienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās. Izvērtējot visu lietā konstatēto

apstākļu kopumu, tiesa atzīst par pamatotu noteikt minimālo naudas soda apmēru kāds paredzēts Krimināllikuma 41.panta otrās

daļas 2.punktā. Nesamaksājot likumā noteiktā termiņā naudas sodu, tas tiek aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu.

Cietušais Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk tekstā VID) pieteica nodarītā kaitējuma kompensāciju Ls 4011,60 apmērā, ko veido

nesamaksāto muitas, akcīzes un pievienotās vērtības nodokļu summa (lietas lapa Nr. 34-35). Tiesai adresētajā lūgumā norāda, ka

kaitējuma kompensāciju uztur pilnā apmērā, precizējot to euro, tas ir, 5707,99 euro apmērā. Valsts apsūdzības uzturētājs VID

kaitējuma kompensāciju lūdza piedzīt no apsūdzētā. Apsūdzētais kaitējuma kompensāciju neapstrīdēja.

Saskaņā ar Civillikuma 1635.panta pirmo daļu katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā

nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums) dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var

vainot, un saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko tas ar savu darbību vai bezdarbību ir

nodarījis.

Tiesa uzskata, ka kaitējuma kompensācija ir pamatota un apmierināma. Tiesa nekonstatē nepareizības tās aprēķināšanā, tā atbilst

apsūdzībā norādītajam zaudējumu apmēram un lietā esošajiem aprēķiniem un tā piedzenama pilnā apmērā. Tiesa norāda, ka ne

Krimināllikums, ne Kriminālprocesa likums neparedz tiesai iespēju sadalīt kaitējuma kompensāciju samaksas termiņos.

Lai nodrošinātu sprieduma izpildi, /pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – drošības naudu Ls 350 jeb 498,01 euro apmērā līdz

spriedums stāsies likumīgā spēkā, negrozīt, bet pēc sprieduma spēkā stāšanās tā atdodama tās devējam. No lietas materiāliem

redzams, ka drošības naudas devējs ir /pers. A/ (lietas lapa Nr. 149).

No lietas materiāliem redzams, ka divi automašīnas rezerves riteņi atrodas Nodrošinājuma valsts aģentūrā un 40 cigarešu atrodas

Krāslavas rajona prokuratūrā. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 4. un 6.punktu cigaretes jāiznīcina kā

apgrozībā aizliegtas lietas, bet riteņi kā lietas, kas tika izmantotas noziedzīga nodarījuma izdarīšanai.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 23., 127., 499., 512., 514., 520., 524., 527., 528., 529.pantu, tiesa

no sp ri e d a

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 190.panta pirmajā daļā, un sodīt ar naudas

sodu 5 (piecu) Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, tas ir, 1600 euro (viens tūkstotis seši simti euro), nosakot to

samaksāt 30 dienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Drošības līdzekli – drošības naudu 498,01 euro (četri simti deviņdesmit astoņi euro 01 cents) apmērā, kas iemaksāta Valsts kases

kontā Nr.LV46TREL8135440000000, ar maksājuma mērķi: „Drošības nauda kriminālprocesā Nr.15890006613 /pers. A/,dz./datums/.

kods F22010010”, pēc sprieduma spēkā stāšanās atdot tās devējam – /pers. A/.

Piedzīt no /pers. A/nodarītā kaitējuma kompensāciju 5707,99 euro (pieci tūkstoši septiņi simti septiņi euro 99 centi) apmērā valsts

labā, ieskaitot to valsts budžeta kontā LV67TREL1060001239900, maksājuma saņēmējs Valsts kase, reģistrācijas

Nr.90000050138, BIC kods TRELLV22.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 4.punktu, lietiskos pierādījumus – 40 cigaretes, kas atrodas Krāslavas

rajona prokuratūrā, iznīcināt pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 6.punktu, lietiskos pierādījumus - divus automašīnas rezerves riteņus,

kas atrodas Nodrošinājuma valsts aģentūrā, iznīcināt pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 dienu laikā, sūdzību vai protestu

iesniedzot Krāslavas rajona tiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs Ģ.Aizsils