Court reduces sentence due to excessive trial delay violating reasonable time requirement under Criminal Procedure Law.

Lietas Nr. 11819000808

Lietas arhīva Nr. PAK-0029-13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2013.gada 1.oktobrī

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis A.Lepse

tiesneši L.Poļakova un V.Donāns

piedaloties prokurorei I.Harjo

aizstāvei zvērinātai advokātei P.Brasavai

sakarā ar apsūdzētā /pers. D/ aizstāvja zvērināta advokāta A.Mežgaiļa apelācijas sūdzību iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu,

kurā ar Vidzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2009.gada 14.oktobra spriedumu

/pers. E/, personas kods /personas kods/,atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma

320.panta trešajā daļā, un sodīts piemērojot Krimināllikuma 49.pantu, ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem, bez mantas

konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu soda izciešanas termiņā ieskaitīts iepriekšējais apcietinājumā pavadītais laiks no

2008.gada 6.februāra līdz 2008.gada 2.aprīlim, kas kopā sastāda 57 dienas.

Līdz sprieduma stāšanās spēkā atstāti /pers. E/ iepriekš piemērotie drošības līdzekļi-nodošana policijas uzraudzībā un aizliegums

ieņemt amatus Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijā.

/pers. D/, personas kods /personas kods/, atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma

320.panta trešajā daļā, un sodīts piemērojot Krimināllikuma 49.pantu, ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem, bez mantas

konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu soda izciešanas termiņā ieskaitīts iepriekšējais apcietinājumā pavadītais laiks no

2008.gada 6.februāra līdz 2008.gada 2.aprīlim,kā arī laiks no 2008.gada 2.jūnija līdz 2008.gada 30.jūnijam, kad /pers. D/ sakarā ar

stacionārās tiesu psihiatriskās ekspertīzes veikšanu atradās ārstniecības iestādē, kas kopā sastāda 86 dienas brīvības atņemšanas.

Līdz sprieduma stāšanās spēkā atstāti /pers. D/ iepriekš piemērotie drošības līdzekļi-nodošana policijas uzraudzībā un aizliegums

ieņemt amatus Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijā.

Piedzīts valsts labā Ls 200, kuri glabājas Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas grāmatvedībā.

Pārējā nauda- Ls 70, EUR 50, EEK 1600, kas glabājas Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas grāmatvedībā, tiek

atdota /pers. D/.

Atcelts /pers. E/ mantai-nekustamajam īpašumam /adrese/ (Limbažu zemesgrāmatas nodaļas Limbažu pilsētas zemesgrāmatas

nodalījums Nr./nod. numurs/, kadastra numurs /numurs A/), un transportlīdzeklim-automašīnai BMW-318 (valsts reģistrācijas numurs

/TL numurs/)- ar 2008.gada 29.februāra Latvijas Republikas Valsts policijas Iekšējās drošības biroja vecākā inspektora /valsts

amatpersona/ lēmumu uzliktais arests.

Atcelts /pers. D/ mantai (transportlīdzekļiem)-automašīnai BMW-320 (valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/) un automašīnai /TL

marka/ (valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/)- ar 2008.gada 29.februāra Latvijas Republikas Valsts policijas Iekšējās drošības

biroja vecākā inspektora /valsts amatpersona/ lēmumu uzliktais arests.

Lietiskos pierādījumus: kompaktdiskus ar balss paraugiem un operatīvā eksperimenta laikā veiktajiem audio un video ierakstiem, kā

arī videokasete ar automašīnas apskates ierakstu-iznīcināt.

/pers. E/ un /pers. D/ dienesta apliecības- atdotas Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijai.

/pers. J/ vadītāja apliecība-atdota Ceļu satiksmes drošības direkcijas Rīgas nodaļai.

Pārbaudījusi krimināllietas materiālus, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta

konstatēja

Ar Vidzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2009.gada 14.oktobra spriedumu /pers. E/ un /pers. D/, atzīti par vainīgiem

un sodīti par to, ka būdami valsts amatpersonas, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja kukuļņemšanu-

kukuļa pieņemšanu, tas ir, materiālu vērtību apzināti prettiesisku pieņemšanu par kādas darbības neizdarīšanu

kukuļdevēja interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli.

Saskaņā ar pirmās instances tiesas spriedumu, noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos apstākļos:

2008.gada 6.februāra vakarā /pers. D/ un /pers. E/, abi būdami valsts amatpersonas – Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas

/amats/, saskaņā ar dienesta darba grafiku un dislokāciju pildīja savus dienesta pienākumus Limbažu rajona Salacgrīvā - uzraudzīja

ceļu satiksmi, izmantojot dienesta automašīnu /TL marka/ ar reģistrācijas numuru /TL numurs/, kuru vadīja /pers. E/.

Ap plkst.20.30-20/adrese/ un Vidzemes ielu krustojumā, /pers. D/ un /pers. E/ apturēja automašīnu VW Golf, kuru, rupji pārkāpjot Ceļu

satiksmes noteikumus (turpmāk tekstā CSN), vadīja /pers. K/, kurš diennakts tumšajā laikā apdzīvotā vietā brauca agresīvi - šķērsoja

nepārtrauktās horizontālās līnijas (pārkāpa CSN 314.1. punktu), apdzina uz tilta (pārkāpa CSN 123.5. punktu) un pārsniedza atļauto

braukšanas ātrumu – brauca ar ātrumu 84 km/h (pārkāpa CSN 114.punktu), kā arī automašīnai nedega tuvās gaismas lukturis

(pārkāpa CSN 239.3. punktu). Pēc apturēšanas pie vadītāja /pers. K/ piegāja /pers. D/, stādījās priekšā, pieprasīja uzrādīt tehnisko

pasi un vadītāja apliecību, kā arī paskaidroja, ka par minēto Ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu tiks sastādīts administratīvā

pārkāpuma protokols. /pers. K/ lūdza to nedarīt, un tad /pers. D/, pārkāpjot Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas 2003.gada

30.decembra iekšējā normatīvā akta Nr.22 „Ceļu policijas darba organizēšanas instrukcijas” 51.2.punktu, uzaicināja viņu iekāpt

dienesta automašīnā /TL marka/, it kā administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanai. Sakarā ar policijas darbinieka norādījumu

/pers. K/ iekāpa aizmugurē dienesta automašīnai, kuras vadītāja vietā atradās /pers. E/, bet priekšējā pasažiera sēdeklī apsēdās

/pers. D/.

Dienesta automašīnā /pers.D / un /pers. E/, darbojoties kopīgi un saskaņoti, paziņoja /pers. K/ par iespējamā administratīvā soda

apmēriem- naudas sods no Ls 50 līdz Ls 200 un seši soda punkti, kā arī demonstrēja gatavību nekavējoties sastādīt administratīvā

pārkāpuma protokolu. /pers. K/ prasīja /pers. D/ un /pers. E/, vai ir iespējams nefiksēt pieļautos Ceļu satiksmes noteikumu

pārkāpumus, un lūdza nesastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, piedāvājot par to samaksāt viņiem naudu. Pēc tā /pers. D/,

darbojoties saskaņoti ar /pers. E/, prasīja /pers. K/: „Nu, cik maksāsi, cik ir līdzi nauda?”. Kad no /pers. K/ tika saņemta atbilde, ka

viņam ir Ls 200, Ivo/pers. D/ un /pers. E/ šāda apmēra kukuļa piedāvājumam piekrita, un /pers. D/ norādīja /pers. K/, lai viņš kukuli -

naudu Ls 200 apmērā - noliek starp dienesta automašīnas priekšējiem sēdekļiem uz elkoņa balsta, ko /pers. K/, lai izvairītos no

administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas, arī izdarīja. Tādā veidā /pers. E/ un /pers. D/ pieņēma kukuli un neizpildīja savus

Kārtības policijas biroja 3.nodaļas (Ceļu policijas) inspektoru dienesta pienākumus, kuri norādīti „Amata aprakstā”, ko 2007.gada

30.janvārī apstiprinājis Limbažu rajona policijas pārvaldes priekšnieks, un proti: atklāt un novērst satiksmes noteikumu pārkāpumus,

pareizi kvalificēt izdarītos pārkāpumus un atbilstoši noformēt administratīvos materiālus, - kā arī pārkāpa Latvijas Republikas Iekšlietu

ministrijas 2003.gada 30.decembra iekšējā normatīvā akta Nr.22 „Ceļu policijas darba organizēšanas instrukcija” 10.1.punktu, kur

noteikts, ka ceļu policijas darbiniekam ir pienākums sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem un piemērot

administratīvos sodus.

Pēc kukuļa pieņemšanas /pers. D/ un /pers. E/ nesastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksā paredzētajā kārtībā, tas ir, neizdarīja darbības kukuļdevēja interesēs, un ap plkst.20.40-20.50 Ceļu satiksmes noteikumu

pārkāpējam /pers. K/ atļāva aizbraukt no notikuma vietas ar savu automašīnu, pie kam /pers. E/, rīkojoties pretēji dienesta

pienākumiem, nobrīdināja /pers. K/, ka arī pa ceļam Saulkrastos varētu patrulēt policijas darbinieki. /pers. D/ un /pers. E/ uzsāka

kustību ar dienesta automašīnu un atgriezās iepriekšējā dislokācijas vietā - Salacgrīvā, Pērnavas ielā pie Atbrīvotāju pieminekļa, kur

2008.gada 6.februārī ap plkst.21.00 tajā pašā dienesta automašīnā /pers. D/ un /pers. E/ aizturēja Valsts policijas Iekšējās drošības

biroja darbinieki, kuri automašīnas salonā atrada un izņēma /pers. K/ nodoto kukuli.

/pers. E/ un /pers. D/ darbības kvalificētas pēc Krimināllikuma 320.panta trešās daļas.

Par pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētā /pers. D/ aizstāvis zvērināts advokāts A.Mežgailis iesniedzis apelācijas sūdzību.

Apsūdzētā /pers. D/ aizstāvis A.Mežgailis apelācijas sūdzībā lūdz atcelt pirmās instances tiesas spriedumu krimināllietā /pers. D/

apsūdzībā pēc Krimināllikuma 320.panta trešās daļas daļā par noteikto sodu un nosakot sodu /pers. D/ piemērot Krimināllikuma

55.panta nosacījumus, kas nav saistīts ar reālu brīvības atņemšanu.

Aizstāvis norāda, ka Kriminālprocesa likuma 23.pants nosaka, ka krimināllietās tiesu spriež tiesa, tiesas sēdēs izskatot un izlemjot

pret personu celto apsūdzību pamatotību, attaisnojot nevainīgas personas vai arī atzīstot personas par vainīgām noziedzīga

nodarījuma izdarīšanā un nosakot valsts institūcijām un personām obligāti izpildāmu krimināltiesisko attiecību noregulējumu, kas, ja

nepieciešams, realizējams piespiedu kārtā. Tiesai ir pienākums pilnīgi, vispusīgi un objektīvi izmeklēt lietas apstākļus un atbilstoši

objektīvai patiesībai noskaidrot nozieguma notikuma esamību un to, kas vainīgs nozieguma izdarīšanā, kā arī citus apstākļus, kam ir

nozīme pareizā krimināllietas izskatīšanā.

Norāda, ka /pers. D/ ir pastāvīga dzīvesvieta, uz doto brīdi strādā SIA n/a. No darba vietas viņš raksturots pozitīvi. /pers. D/ atzīst savu

vainu un nožēlo izdarīto. Aizstāvja ieskatā pēc notikušā /pers. D/ izredzes ieņemt valsts amatpersonas amatu ir pielīdzināmas nullei,

tāpēc noziedzīga nodarījuma recidīvs principā ir izslēgts. Lūdza ņemt vērā, ka /pers. D/ bija vairāki suicīda mēģinājumi, kā arī

stacionāra ārstēšanās /slimnīca/, kur noteica diagnozi-depresija.

Aizstāvis norāda, ka /pers. D/ ir pozitīvi raksturojumi no darba vietām, iepriekš nav sodīts, valsts amatpersonas darbībā iepriekš nav

piemēroti disciplinārsodi, ir atzinis savu vainu un nožēlojis izdarīto, viņa apgādībā ir meita, vecmāmiņa. Aizstāvja ieskatā ir iespējams

piemērot /pers. D/ sodu, kas nebūtu saistīts ar reālu brīvības atņemšanu, lai viņš varētu audzināt savu meitu, pilnvērtīgi rūpēties par

savu paša veselību un kļūt par likumpaklausīgu sabiedrības locekli.

Apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētais /pers. D/ uzturēja sava aizstāvja zvērināta advokāta A.Mežgaiļa apelācijas sūdzību.

Lūdza noteikt sodu, kas nav saistīts ar reālu brīvības atņemšanu.

Apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētā /pers. D/ aizstāve zvērināta advokāte P.Brasava lūdza apmierināt zvērināta advokāta

A.Mežgaiļa apelācijas sūdzību un /pers. D/ sodu noteikt nosacīti.

Prokurore I.Harjo uzturēja apsūdzību pilnā apjomā.

Apelācijas tiesas sēdē apsūdzētais /pers. D/ papildus norādīja, ka viņam šobrīd ar veselību nav problēmas. Pašreiz strādā Minhenē

par autovadītāju. Atzīst savu vainu un nožēlo izdarīto.

Noklausījusies apsūdzētā /pers. D/, viņa aizstāves un prokurores viedokļus, pārbaudījusi krimināllietas materiālus, Krimināllietu tiesu

palāta secina, ka pirmās instances tiesas spriedums atceļams daļā par /pers. D/ noteikto sodu.

Apsūdzētā /pers. D/ vainīgums viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījumā tiesas konstatētā apjomā ir pilnībā pierādīts ar pirmās

instances tiesā pārbaudītiem, spriedumā izanalizētiem un pareizi novērtētiem pierādījumiem, kuru pārvērtēšanai nav pamata.

/pers. D/ noziedzīgais nodarījums pareizi kvalificēts pēc Krimināllikuma 320.panta trešās daļas.

Apelācijas instances tiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa, nosakot sodu apsūdzētajam, ir izvērtējusi apstākļus, kas raksturo

apsūdzētā personību, noziedzīgo nodarījuma smagumu, raksturu, un motivējusi, kādēļ /pers. D/ izraudzīts konkrētais soda veids un

mērs.

Pirmās instances tiesa apsūdzētajam /pers. D/ noteikusi sodu atbilstoši Krimināllikuma 35.pantā norādītajiem soda mērķim, ievērojot

Krimināllikuma 46.pantā paredzētos soda noteikšanas vispārīgos principus.

Analizējot apsūdzētā /pers. D/ personību, pirmās instances tiesa ņēmusi vērā, ka apsūdzētais agrāk nav sodīts, no /rajons/ policijas

pārvaldes Kārtības policijas biroja sniegtā raksturojuma izriet, ka no 2000.gada /pers. D/ atbildības izjūta pret dienesta pienākuma

izpildi samazinājies. Vērojama nespēja novērst konflikta situācijas, pietiekami uzklausīt otru pusi un risināt konflikta dialoga vai

sarunas ceļā. Jūtama psiholoģiska nestabilitāte, par ko sniedz ziņas ceļu satiksmes dalībnieki un pārejā sabiedrība, kas izpaužas kā

nepieklājīga un neiecietība pret otru personu (1.sējums lietas lapa 132), apgādībā 1995.gadā dzimusi meita (2.sējums lietas lapa 3,

3.sējums lietas lapa 8, 35 ), ir pastāvīga dzīvesvieta (2.sējums lietas lapa 4), no Valsts SIA n/a stacionārās tiesu psihiatriskās

ekspertīzes atzinuma izriet, ka /pers. D/ noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas laikā ar psihisku slimību neslimoja. Viņam konstatēti

Organiski personības un uzvedības traucējumi. Eksperte /pers. D/ saistībā ar viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu iesaka atzīt par

pieskaitāmu (2.sējums lietas lapa 155-172). Apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētais atzina, ka viņa veselības stāvoklis ir labs.

Turklāt apelācijas instances tiesa papildus konstatē, ka no SIA „n/a” sniegtā raksturojuma izriet, ka /pers. D/ strādā apsardzes firmā

SIA „n/a”par menedžeri no 2009.gada 1.aprīļa. Šajā laikā /pers. D/ parādījis sevi kā atbildīgu un uzcītīgu darbinieku (3.sējums lietas

lapas 7).

Tiesa ir ņēmusi vērā un atzinusi par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli to, ka /pers. D/ savu vainu atzinis un izdarīto nožēlojis.

Apsūdzētā /pers. D/ atbildību pastiprinošus apstākļus saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu pirmās instances tiesa nav konstatējusi un

arī apelācijas instances tiesa šādus apstākļus nekonstatē.

Ievērojot minēto, kā arī izdarītā noziedzīga nodarījuma kaitējumu, apelācijas instances tiesa neatrod pamata Krimināllikuma 55.panta

noteikumu piemērošanai.

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu 2008.gada 1.jūlija kopsapulces lēmumā

norādīto rekomendāciju, ka „Lemjot par vainīgajam piespriežamā kriminālsoda veidu un mēru, par iespēju notiesāt personu nosacīti,

tiesām jāievēro kriminālsoda mērķi. Tiesām jāizvērtē, kā konkrētās krimināltiesiskās represijas piemērošana sekmēs taisnīguma

atjaunošanu; noziedzīgu nodarījumu recidīvu novēršanu; aizsargās sabiedrisko drošību; atturēs citu personu no noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanas; sekmēs notiesāto personu resocializāciju. Lemjot par nosacītas notiesāšanas piemērošanu vai vieglāka soda

noteikšanu nekā likumā paredzētais, tiesām jāievēro ne tikai vainīgā personību raksturojošie dati, bet arī fakti, kas saistīti ar

noziedzīgu nodarījumu (noziedzīgu nodarījumu smagums, izdarīto noziedzīgu nodarījumu skaits, nodarītais kaitējums utt.)”.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu (2012.gada 13.decembra likuma redakcijā) /pers. D/ noziedzīgais nodarījums,

ievērojot Krimināllikuma 5.panta otrās daļas noteikumus, klasificējams kā smags noziegums. No minētā secināms, ka likumdevējs

atzīst, kukuļa pieprasīšanu personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās kā noziedzīgās darbības, kas ievērojami apdraud sabiedrības

intereses.

Izvērtējot noziedzīgo nodarījumu apdraudējumu, apelācijas instances tiesa ņem vērā to, ka apsūdzētā /pers. D/ noziedzīgās darbības

samazināja sabiedrības uzticību par taisnīgu attiecību noregulējumu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu gadījumos. Kā arī

amatpersonas /pers. D/ nelikumīgās darbības veicināja sabiedrībā uzskatu par iespēju izvairīties no soda par administratīvā

pārkāpuma izdarīšanu ceļu satiksmē. Taču, ņemot vērā grozījumus Krimināllikumā, apelācijas instances tiesa atzīst, ka /pers. D/

noteiktais sods ir mīkstināms. Vienlaicīgi apelācijas instances tiesa konstatē, ka nepieciešams izvērtēt Kriminālprocesa likuma

14.pantā noteikto apsūdzētā tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā ievērošanu, jo konkrētais kriminālprocess

ilgst 3 gadus 10 mēnešus 4 dienas.

Likuma „Grozījumi Krimināllikumā” pārejas noteikumu 6.punkts noteic, ka, ja par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu Krimināllikumā pēc

šā likuma spēkā stāšanās dienas paredzēta zemāka brīvības atņemšanas soda minimālā robeža, tiesa to ņem vērā, nosakot brīvības

atņemšanas sodu.

Krimināllikuma 320.panta trešās daļas sankcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 1.aprīlim, bija noteikts, ka par Krimināllikuma

320.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem, konfiscējot

mantu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tās.

Savukārt Krimināllikuma 320.panta trešās daļas sankcijā spēkā esošajā redakcijā noteikts, ka par Krimināllikuma 320.panta trešajā

daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez

mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Tādējādi apelācijas instances tiesa secina, ka Krimināllikuma 320.panta trešās daļas sankcijā spēkā esošajā redakcijā ir paredzēta

zemāka brīvības atņemšanas soda minimālā robeža, ko ņem vērā pie soda noteikšanas /pers. D/.

Krimināllietu tiesu palāta konstatē, ka apelācijas instances tiesā lieta tika saņemta 2009.gada 26.novembrī apelācijas instances

tiesas nolēmums, ar kuru pēc būtības tika izskatīta iesniegtā apelācijas sūdzība, tika pieņemts gandrīz pēc 4 gadiem.

Tiesu palāta atzīst, ka minētais laika posms atzīstams par nesamērīgi ilgstošu, tādējādi tika pārkāptas apsūdzētā tiesības uz

kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.

Apelācijas instances tiesa, ievērojot minētos apstākļus un konkrētās lietas sarežģītību, lietas apjomu, procesā iesaistīto personu

attieksmi pret procesuālo pienākumu pildīšanu, atzīst, ka apsūdzētajam /pers. D/, nosakot sodu, ir piemērojami Krimināllikuma

49.1panta nosacījumi, un sods pēc Krimināllikuma 320.panta trešās daļas ir samazināms.

Apelācijas instances tiesā pēc tiesas norīkojuma apsūdzētā /pers. D/ aizstāvību realizēja zvērināta advokāte P.Brasava, kurai

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84.pantu un Noteikumiem par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas

apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību, no valsts līdzekļiem izmaksājami Ls 40. Minēto izdevumu

atlīdzināšanas pienākums saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu un 368.pantu, uzliekams

apsūdzētajiem /pers. D/.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 563.pantu pirmās daļas 3.punktu, Latvijas Republikas Augstākās

tiesas Krimināllietu tiesu palāta

nosprieda

Vidzemes apgabaltiesas 2009.gada 14.oktobra spriedumu atcelt daļā par /pers. D/ noteikto sodu pēc Krimināllikuma 320.panta

trešās daļas.

/pers. D/ pēc Krimināllikuma 320.panta trešās daļas sodīt, piemērojot Krimināllikuma 49.1pantu, ar brīvības atņemšanu uz 2 (diviem)

gadiem bez mantas konfiskācijas.

Pārējā daļā spriedumu atstāt negrozītu

Piedzīt no /pers. D/ procesuālos izdevumus 40 latus par advokāta sniegto juridisko palīdzību kriminālprocesā, nosakot termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei šajā daļā-30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentā,

iesniedzot kasācijas sūdzību vai kasācijas protestu Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā.

Pilns spriedums pieejams 2013.gada 15.oktobrī.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis (personiskais paraksts) A.Lepse

tiesnese (personiskais paraksts) L.Poļakova

tiesnesis (personiskais paraksts) V.Donāns

NORAKSTS PAREIZS

Latvijas Republikas

Augstākās tiesas

Krimināllietu tiesu palātas tiesnesis A.Lepse

Rīgā 15.10

.2013.