Court dismisses claim for unjust enrichment against director due to lack of proof for funds received without legal basis.

Lietas Nr. C33307514

Lietas arhīva Nr. C-0965-15/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2015.gada 11.jūnijā

Rīgas rajona tiesa:

tiesnese Elita Stivriņa,

ar sekretāri /pers./,

piedaloties prasītāja maksātnespējīgā SIA „ALFA AUTO SERVISS” administratoram /pers. B/,

atbildētāja /pers. C/ pārstāvei /pers. D/ un /pers. E/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu maksātnespējīgās SIA „ALFA AUTO SERVISS” prasībā pret /pers. C/ ar trešo personu /pers. F/ par naudas

līdzekļu atprasījumu, kas samaksāti bez jebkāda pamata.

Aprakstošā daļa

[1] 2014.gada 20.martā Rīgas rajona tiesā saņemts prasītājas - maksātnespējīgās SIA „ALFA AUTO SERVISS” administratora /pers. B/ prasības

pieteikums pret /pers. C/ ar trešo personu /pers. F/ par naudas līdzekļu atprasījumu, kas samaksāti bez jebkāda pamata.

Prasības pieteikumā norāda, ka ar 2013.gada 11.decembra Rīgas pilsētas Kurzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu tika pasludināts SIA

„ALFA AUTO SERVISS” maksātnespējas process.

Norāda, ka ar administratora 2013.gada 12.decembra lēmumu par parādnieka pārstāvi ir iecelts /pers. G/ un /pers. C/.

Norāda, ka parādnieka pārstāvji izvairās no savu likumisko pienākumu pildīšanas, nav nodevuši administratoram ne mantu, ne grāmatvedības

dokumentus, tādēļ ir apkopota tā informācija, kas ir publiski pieejama.

Pēc maksātnespējīgās SIA „ALFA AUTO SERVISS” likvidācijas bilances datiem uz 2014.gada 4.februāri zaudējumi sastāda 121 064,79

euro. Saskaņā ar AS “Swedbank” konta Nr.LV14 HABA0551012585321 datiem SIA “ALFA AUTO SERVISS” debetkartēm

Nr.4262890155173825 un Nr.4262890160659834 laika posmā no 2010.gada 1.novembra līdz 2012.gada 1.maijam ir izmaksāti naudas līdzekļi Ls

34 234,52 jeb 48 711,33 euro apmērā.

Norāda, ka no 2010.gada 1.novembra līdz 2012.gada 1.maijam spēkā bija aktīvas debetkartes VISA Elektron 4262890160659834 izdota uz

/pers. C/ vārda, VISA Elektron 4262890159474534 izdota uz /pers. C/ vārda, VISA Elektron 4262890155173825 izdota uz /pers. C/ vārda.

Administratora rīcībā nav neviena grāmatvedības dokumenta, kurš pamatotu šādu izmaksu veikšanu, līdz ar to šie darījumi ir vērtējami kā

apstrīdami un naudas līdzekļu izmaksa ir nepamatota, bez tiesiska pamata. Sabiedrībai radīti zaudējumi 121 064,79 euro apmērā.

SIA „ALFA AUTO SERVISS” 2011.gada pārskatā ir norādīts, ka 2011.gadu sabiedrība ir noslēgusi ar zaudējumiem Ls 41 130 jeb

58 522,72 euro apmērā. Bez tam laikā, kad tika izņemti naudas līdzekļi no bankas konta pastāvēja parāds par norēķinu ar valsts budžetu Ls 25 593

apmērā, kā arī parādsaistības citiem kreditoriem Ls 63 796 apmērā.

2013.gada 12.decembrī un 2014.gada 8.janvārī ir nosūtīti pieprasījumi parādnieka pārstāvjiem. 2014.gada 4.februārī uz /pers. C/ deklarēto

dzīves vietu nosūtīta pretenzija.

Prasību pamato ar Maksātnespējas likuma 65., 72., 96.pantu, Civillikuma 2389., 2376.pantu, Komerclikuma 169.pantu. Lūdz tiesu piedzīt no

/pers. C/ naudas līdzekļus Ls 34 234,52 jeb 48 711,33 euro apmērā, kas samaksāti bez jebkāda pamata.

[2] 2014.gada 30.aprīlī trešā persona iesniedza tiesā paskaidrojumu, kurā paskaidroja, ka 2012.gada 3.jūlijā no /pers. I/ iegādājās SIA “TRANS

AUTOSERVIS” kapitāla daļas. Par SIA “ALFA AUTO SERVISS” saimniecisko darbību, tās aktīviem un saistībām nav informēta un paskaidrojumus

sniegt nevar.

[3] 2014.gada 30.aprīlī atbildētājs tiesā iesniedza paskaidrojumu, norādot, ka prasību neatzīst. Paskaidroja, ka administratoram iesniedza

2012.gada 2.maija SIA “ALFA AUTO SERVISS” kapitāla daļu Pirkuma līguma kopiju, 2012.gada 20.maija ar saimniecisko darbību saistīto

dokumentu, zīmogu, kodu karšu u.t.t. Nodošanas – pieņemšanas aktu kopiju, 2012.gada 9.maija Pamatlīdzekļu nodošanas – pieņemšanas aktu kopiju,

2012.gada 9.maija Dokumentu nodošanas- pieņemšanas akta kopiju, 2012.gada 9.maija Skaidras naudas nodošanas – pieņemšanas akta kopiju,

2012.gada 9.maija Krājumu/ izejvielu nodošanas – pieņemšanas akta kopiju.

Nododot SIA “ALFA AUTO SERVISS” mantu un dokumentus /pers. G/, tika veikta mantas un dokumentu inventarizācija un sastādīta ārkārtas

bilance uz 2012.gada 10.maiju. Minētie dokumenti apliecina, ka visus sabiedrības esošos aktīvus uz 2012.gada 2.maiju ir nodevis /pers. G/. Atbildētāja

rīcībā nav ne dokumentu ne mantas.

2012.gada 9.maijā SIA “ALFA AUTO SERVISS” skaidras naudas atlikums kasē sastādīja Ls 73 270,69. Minētos finanšu līdzekļus,

saimnieciskiem izdevumiem izmantojot VISA Elektron 4262890155173825 un VISA Elektron 4262890160659834 /pers. C/ bija izņēmis no SIA

“ALFA AUTO SERVISS” norēķina konta. Tā kā šie naudas līdzekļi netika izmantoti izejvielu iegādei, tad atbildētājs tos iemaksājis sabiedrības kasē.

Administrators ir sastādījis likvidācijas sākuma bilanci uz 2014.gada 4.februāri, nepieprasot visu Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēto SIA „

ALFA AUTO SERVISS” kontu pārskatus, lai iegūtu pilnīgu informāciju par norēķinu kontos esošo naudas līdzekļu apgrozību. Administrators ir

pieprasījis informāciju tikai no AS “Swedbank”, kā rezultātā prasības pieteikumā norādītā summa ir mazāka par to, kas pēc grāmatvedības uzskaites

datiem un faktiski atradās uzņēmuma kasē, un pēc veiktās inventarizācijas tika nodota /pers. G/.

Nepamatots ir administratora apgalvojums, ka manta nav nodota /pers. G/, bet ieguldīta SIA “TRANS AUTOSERVIS”. Norāda, ka daļa no

pamatlīdzekļiem tika pārdota SIA “TRANS AUTOSERVIS”. SIA “TRANS AUTOSERVIS” par to norēķinājās pilnībā, ieskaitot naudas līdzekļus Ls

73 982,76 (105 267,98 euro) SIA “ALFA AUTO SERVISS” norēķinu kontā.

[4] 2014.gada 9.decembrī prasītājas pārstāvis iesniedza tiesā prasības pieteikuma papildinājumu, norādot, ka 2014.gada 15.oktobrī saņēma atbildi

no AS “Meridian Trade Bank” (iepriekšējais nosaukums AS “SMP Bank”), kurā MSIA “ALFA AUTO SERVISS” bija atvērts konts, no kura izriet,

k a 2011.gada 24.maijā /pers. C/ ir izsniegta Maestro karte Nr.6762670090173191, kas bija piesaistīta bankas kontam

Nr.LV74MULT1011502860020. Laika posmā no 2011.gada 24.maija līdz 2013.gada 16.decembrim /pers. C/ veica skaidras naudas debeta darījumus

no bankomātiem noņemot naudas līdzekļus Ls 39 025 jeb 55 527,57 euro.

Prasītājas pārstāvis veica bankas kontu izpēti un secināja, ka no SIA “ALFA AUTO SERVISS” bankas konta AS “Swedbank”

Nr.LV14HABA0551012585321 laika posmā no 2010.gada 1.novembra līdz 2011.gada 31.decembrim bankomātos ir noņemti skaidras naudas līdzekļi

Ls 25 750 jeb 36 638,94 euro. 2012.gadā un 2013.gadā ar minēto kontu nav veiktas nekādas operācijas.

Minētie skaidrās naudas darījumi nav atspoguļoti VID atskaitēs, kas liecina par to, ka atbildētājs šos naudas līdzekļus ir piesavinājies, nevis

izmantojis SIA “ALFA AUTO SERVISS” saimnieciskajā darbībā, tādējādi radot būtisku kaitējumu kreditoru kopumam.

Pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 63., 65.panta 8.punktu, 68., 72., 96.pantu, Komerclikuma 169.pantu, Civillikuma 2389., 2390., 89. un

98.pantu lūdz tiesu piedzīt no /pers. C/ par labu maksātnespējīgai SIA “ALFA AUTO SERVISS” naudas līdzekļus 92 166,52 euro apmērā, kas

samaksāti bez jebkāda pamata.

[5] Prasītājas maksātnespējīgās SIA “ALFA AUTO SERVISS” administrators tiesas sēdē prasību uzturēja. Paskaidroja, ka SIA “ALFA AUTO

SERVISS” ir pārdota personai, kuru nav iespējams atrast. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem tādai personai /pers. G/ nav bijusi

tiesiska iespēja atrasties Latvijā, jo nav bijusi izsniegt vīza. /pers. G/ nav bijusi izsniegta ieceļošanas atļauja, līdz ar to no 2.maija līdz 20.maijam viņam

būtu jāuzturas Latvijā nelegāli. Līdz ar to uzskata, ka darījums bija fiktīvs un nekad nav bijis noslēgts. Notārs ir apliecinājis tikai uzrādīto dokumentu

atbilstību kopijām.

Apšauba skaidras naudas nodošanu sabiedrības kasei Ls 73 000 apmērā, jo sabiedrības kapitāla daļas ir pārdotas par Ls 400. 2011.gadu

sabiedrība pabeidza ar zaudējumiem. Norāda, ka zaudējumu faktu pierāda kreditoru prasījumu esamība.

[6] Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē prasību neatzina, paskaidroja, ka valdes loceklim ir tiesības rīkoties ar sabiedrības mantu. Lietā nav pierādījumu

ka sabiedrībai ir nodarīti zaudējumi. Atbildētājs ir veicis inventarizāciju, par ko ir sastādīti akti. Atbildētājs visu nodeva jaunajam īpašniekam /pers. G/, tai

skaitā kases žurnālus. Atbildētāja rīcībā nav grāmatvedības dokumentu. Sabiedrības kasē bija iemaksāti skaidras naudas līdzekļi Ls 73 271, kas ir

nodoti, jaunajam īpašniekam. Pamatlīdzekļi un nauda arī ir nodoti. Paskaidro, ka atbildētājam nav pienākums pārbaudīt, kā /pers. G/ ir iekļuvis Eiropas

Savienībā. /pers. C/ pirkuma līgumu ir parakstījis /adrese/, Rīgā. Lūdz prasību noraidīt.

[7] Trešā persona /pers. F/ uz tiesas sēdi nav ieradusies. Par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktā kārtībā 2015.gada 9.martā nosūtot pavēsti uz trešās

personas deklarēto dzīves vietu.

Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa nosaka, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Savukārt Civilprocesa likuma 56.1panta otrā daļa nosaka, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās

personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas

juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu

paziņošanas faktu.

Tiesa uzskata, ka par tiesas sēdi trešajai personai ir paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56. un 56.1pantā noteiktajam, līdz ar to tiesa atzīst par

iespējamu skatīt lietu bez trešās personas klātbūtnes.

Motīvu daļa

[8] Noklausījusies pušu pārstāvju paskaidrojumus tiesas sēdē un izvērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir noraidāma.

Saskaņā ar Maksātnespējas reģistra datu bāzē esošo informāciju un Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas spriedumu 2013.gada 11.decembrī ir

pasludināts SIA “ALFA AUTO SERVISS” maksātnespējas process. Par parādnieka administratoru ir iecelts administrators /pers. B/.

Ar 2013.gada 12.decembra maksātnespējas procesa administratora lēmumu Nr.1/L par SIA “ALFA AUTO SERVISS” pārstāvjiem ir noteikts

/pers. G/ un /pers. C/ (1.sējums lietas 13.lapa).

Maksātnespējas likuma 65.panta 8.punktā noteikts, ka pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administrators izvērtē un

ceļ tiesā prasības pret juridiskās personas pārvaldes institūciju locekļiem un kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) par viņu nodarīto zaudējumu

atlīdzību, kā arī pret personālsabiedrības personiski atbildīgajiem biedriem sakarā ar viņu pienākumu ar savu mantu atbildēt par personālsabiedrības

saistībām.

Lietā nav strīda, ka /pers. C/ ir bijis SIA “ALFA AUTO SERVISS ” valdes loceklis. Minētais ir pierādīts ar izdruku no Uzņēmuma reģistra

2013.gada 12.decembra, kurā ir norādīts, ka /pers. C/ ir bijis valdes loceklis SIA “ALFA AUTO SERVISS” no 2005.gada 25.augusta līdz 2006.gada

27.janvārim un no 2010.gada 8.jūnija līdz 2012.gada 14.maijam (1.sējuma lietas 18.-23.lapa).

Tiesa secina, ka administratoram ir tiesības celt tiesā prasību pret SIA “ALFA AUTO SERVISS” valdes locekli /pers. C/, ja viņš ir nodarījis

zaudējumus sabiedrībai.

Saskaņā ar Komerclikuma 169.panta otro daļu valdes un padomes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem, ko tie ir nodarījuši sabiedrībai.

Minētais nozīmē, ka valdes locekļa atbildība iestājas tikai tad, kad ir pierādīts, ka sabiedrībai zaudējumi ir nodarīti. Savukārt Komerclikuma 169.panta

trešajā daļā noteikts, ka valdes un padomes loceklis neatbild saskaņā ar šā panta otro daļu, ja pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs

saimnieks. Secināms, ka uz atbildētāju kā sabiedrības valdes locekli gulstas pierādīšanas pienākums, ka viņš ir rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks un

ka zaudējumi sabiedrībai nav nodarīti atbildētāja rīcības rezultātā. Tomēr prasītāja nav atbrīvota no pienākuma pierādīt zaudējumu esamību, kā tas ir

noteikts Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā, ka prasītājam ir jāpierāda savu prasījumu pamatotība.

Izvērtējot prasītāja pierādīšanas pienākuma apmērus tiesa ņem vērā judikatūru, kas ir atspoguļota Augstākās tiesas Senāta Civillietu

departamenta 2012.gada 25.janvāra spriedumā SKC-25/2012 – „ja valdes locekļa rīcība ir pretēja saprātīgai komerciālās apgrozības praksei un tiek

pierādīts, ka sabiedrībai nodarīts zaudējums, konstatēta amatpersonas rīcība un pastāv cēloņsakars starp amatpersonas rīcību un nodarītajiem

zaudējumiem, tad apstāklim, ka valdes locekļa rīcība nesatur ļaunprātīgu tiesību aizskārumu, nav tiesiskas nozīmes, jo viņš ir atbildīgs par katru, tostarp

vieglu neuzmanību. Atbildība neiestājas tikai tad, ja attiecīgais subjekts pierāda, ka viņš attiecīgajā situācijā ir rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks,

respektīvi – nav pielaidis pat vieglu neuzmanību.”

Minētā sprieduma motīvu daļā Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments ir norādījis, ka, „lai noskaidrotu, vai ir iestājusies atbildētāja

atbildība, jākonstatē (..) priekšnoteikumi: 1) sabiedrībai ir nodarīts zaudējums (sk. Civillikuma 1770.-1792.pantu), 2) bijusi amatpersonas rīcība,

respektīvi – darbība vai bezdarbība, 3) pastāv cēloņsakars starp amatpersonas rīcību un sabiedrības zaudējumu (ja zaudējums radies, bet tas nav radies,

kā valdes locekļa rīcības sekas, tad par šo zaudējumu atbildība neiestājas). Ja prasītājs pierādījis visus iepriekš minētos, tad atbildētājs var atbrīvoties no

atbildības, ja viņš pierāda, ka rīkojas kā krietns un rūpīgs saimnieks, respektīvi nav pieļāvis pat vieglu neuzmanību”.

Tiesa secina, ka atbildētājam ir pienākums pierādīt savas rīcības atbilstību krietna un rūpīga saimnieka statusam, tomēr prasītāja pienākums ir

pierādīt zaudējumu esamību un to cēloņsakarību ar atbildētāja rīcību, ja prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja zaudējumus.

[9] Atbildētāja pārstāve norāda, ka prasītāja nav pierādījusi zaudējumu esamību. Prasītājas pārstāvis norāda, ka zaudējumu esamību pierāda

kreditoru prasījumi, kā tas ir noteikts arī spēkā esošajā Maksātnespējas likuma 72.1pantā.

Maksātnespējas likumā 72.1panta pirmajā daļā noteikts, ka parādnieka — kapitālsabiedrības valdes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem

parādniekam, ja maksātnespējas procesa administratoram netiek nodoti parādnieka grāmatvedības dokumenti vai tie ir tādā stāvoklī, kas neļauj gūt

skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. Maksātnespējas

likumā 72.1panta otrajā daļā noteikts, ka šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos par parādniekam nodarīto zaudējumu apmēru tiek uzskatīti

parādnieka maksātnespējas procesā atzītie kreditoru prasījumi pamatparāda apmērā, kurus nav iespējams segt parādnieka maksātnespējas procesa

ietvaros.

Maksātnespējas likuma Pārejas noteikumu 11.punktā ir noteikts, ka visi šā likuma grozījumi, kas stājas spēkā 2015.gada 1.martā, ir piemērojami

visiem līdz 2015.gada 28.februārim uzsāktajiem procesiem, izņemot šo pārejas noteikumu 12., 13., 14., 15., 16. un 17.punktā minētos gadījumus.

Maksātnespējas likuma Pārejas noteikumu 12., 13., 14., 15., 16. un 17.punktā nav noteikts cits spēkā stāšanās brīdis Maksātnespējas likuma

XII1 nodaļai, kurā ir noteikta valdes locekļu atbildība.

Tiesa secina, ka Maksātnespējas likumā 72.1pantā noteiktā valdes locekļu atbildība ir attiecināma uz SIA “ALFA AUTO SERVISS”

maksātnespējas procesu, tai skaitā uz valdes locekļu atbildības apjoma noteikšanu.

Tiesa konstatē, ka 2013.gada 11.decembrī sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “ALFA AUTO SERVISS” ir pasludināts maksātnespējas

process. Saskaņā ar administratora iesniegto Kreditoru prasījumu reģistru maksātnespējīgai SIA “ALFA AUTO SERVISS” ir trīs kreditori:

administrators SIA “NASINK SPEŠAL” ar pamatparāda prasījumu 314,45 euro, kur prasījuma rašanās laiks ir norādīts 2012.gada 16.janvārī, SIA “I

un A Gultņi” ar pamatparāda prasījumu 108,48 euro apmērā, kur prasījuma rašanās laiks ir norādīts 2012.gada 1.maijā, un Valsts ieņēmumu dienests ar

pamatparāda prasījumu 71 376,70 euro apmērā, kur prasījuma rašanās laiks ir norādīts 2009.gada 15.decembris. Kopā pamatparāda prasījuma apmērs

ir 71 799,63 euro apmērā.

Ar lietas materiāliem pievienoto 2014.gada 25.jūlija zvērināta tiesu izpildītāja palīga sastādīto Aktu Nr.00320/041/2014-AKT par dokumentu

nodošanu adresātam (2.sējuma lietas 222.lapa) ir pierādīts, ka atbildētājs ir nodevis prasītājai 2014.gada 16.jūnija /pers. C/ paziņojumu, 2012.gada

2.maija pirkuma līguma kopiju, 2014.gada 20.maija nodošanas pieņemšanas akta kopiju, 2012.gada 9.maija dokumentu nodošanas pieņemšanas akta

kopiju, 2012.gada 9.maija nodošanas pieņemšanas akta (rezerves daļu) kopiju, 2012.gada 9.maija pamatlīdzekļu nodošanas pieņemšanas akta kopiju,

2012.gada 9.maija skaidras naudas nodošanas pieņemšanas akta kopiju, SIA Alfa auto Serviss Operatīvās/ārkārtas bilances uz 2012.gada 10.maiju

kopiju. Visas norādītās dokumentu kopijas ir apliecinātas pie notāres, uzrādot viņai oriģinālus.

Tomēr tiesa uzskata, ka atbildētājs nav izpildījis Maksātnespējas likuma 70.pantā noteikto pienākumu nodot administratora rīcībā visus

parādnieka organizatoriskos, personāla un grāmatvedības dokumentus, rīkojumus, izziņas, pārskatus un saraksti, kā arī parādnieka zīmogu un spiedogu

administratora noteiktajā termiņā, kas nevar būt īsāks par 10 dienām pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas.

Saskaņā ar administratora norādīto, parādnieka pārstāvjiem, tai skaitā /pers. C/ ierakstītā sūtījumā ir nosūtīts pieprasījums par mantas un

dokumentu nodošanu 2013.gada 12.decembrī, 2014.gada 8.janvāri, 2014.gada 4.februārī. Parādnieka pārstāvji uz administratora pieprasījumiem nav

reaģējuši.

Tiesa konstatē, ka atbildētājs ir nodevis viņa rīcībā esošos dokumentus administratoram tikai pēc tam, kad administrators ir iesniedzis tiesā

prasību. Tā kā visi iepriekš uzskaitīto dokumentu oriģināli bija atbildētāja rīcībā, tiesa uzskata, ka atbildētājs klaji ignorēja viņam ar Maksātnespējas

likumu noteiktos pienākumus. Vienlaikus tiesa konstatē, ka sabiedrības grāmatvedības dokumenti administratoram nav nodoti. Atbildētājs paskaidro, ka

viņa rīcībā nav grāmatvedības dokumentu, bet jaunā sabiedrības īpašnieka atrašanās vieta viņam nav zināma.

Izvērtējot iepriekš minēto informāciju tiesa secina, ka kaut arī atbildētājs ir nodevis administratoram daļu no dokumentiem, tomēr tie neļauj gūt

skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. Līdz ar to

atzīstams, ka sabiedrībai ir nodarīti zaudējumi pamatparāda prasījuma apmērā 71 799,63 euro apmērā.

[10] Prasītāja norāda, ka zaudējumu sabiedrībai ir nodarīti atbildētāja rīcības rezultātā, jo viņš nepamatoti ir noņēmis no sabiedrības konta naudas

līdzekļus.

Administrators norāda, ka atbildētājs ir noņēmis no maksātnespējīgās sabiedrības konta naudas līdzekļus bankomātos no AS “Swedbank” konta

Nr.LV14 HABA0551012585321 ar SIA “ALFA AUTO SERVISS” debetkartēm Nr.4262890155173825 un Nr.4262890160659834 laika posmā

no 2010.gada 1.novembra līdz 2011.gada 31.decembrim naudas līdzekļus Ls 25 750 jeb 36 638,94 euro apmērā, no AS “Meridian Trade Bank”

konta Nr.LV74MULT1011502860020 ar SIA “ALFA AUTO SERVISS” debetkarti Nr.6762670090173191 laika posmā no 2011.gada 24.maija

līdz 2013.gada 16.decembrim /pers. C/ bankomātos noņemot naudas līdzekļus Ls 39 025 jeb 55 527,57 euro apmērā.

Ar administratora iesniegtajām izdrukām no AS “Swedbank” un AS “Meridian Trade Bank” ir pierādīts, ka no AS “Swedbank” konta Nr.LV14

HABA0551012585321 ar SIA “ALFA AUTO SERVISS” debetkartēm Nr.4262890155173825 un Nr.4262890160659834 laika posmā no

2010.gada 1.novembra līdz 2011.gada 31.decembrim ir noņemti naudas līdzekļi Ls 25 750 jeb 36 638,94 euro apmērā, no AS “Meridian Trade Bank”

konta Nr.LV74MULT1011502860020 ar SIA “ALFA AUTO SERVISS” debetkarti Nr.6762670090173191 laika posmā no 2011.gada 24.maija

līdz 2013.gada 16.decembrim ir noņemti naudas līdzekļus Ls 39 025 jeb 55 527,57 euro apmērā (2.sējuma lietas 9.-123.lapa).

Ar AS “Meridian Trade Banka” sniegto informāciju ir pierādīts, ka debetkarte Nr.6762670090173191 ir izsniegta SIA “ALFA AUTO

SERVISS” valdes loceklim /pers. C/ (2.sējums 8.lapa). Savukārt ar AS “Swedbank” sniegto informāciju ir pierādīts, ka debetkarte

Nr.4262890155173825 un Nr.4262890160659834 ir izsniegta SIA “ALFA AUTO SERVISS” valdes loceklim /pers. C/ (1.sējums 56.lapa).

Tiesa secina, ka administrators ir pierādījis, ka atbildētājs ir noņēmis no SIA “ALFA AUTO SERVISS” konta naudas līdzekļus 92 166,41 euro

apmērā. Tomēr minētais konstatējums neliecina, ka atbildētājam nebija tiesības šos naudas līdzekļus no sabiedrības konta noņemt.

Komerclikuma 221.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību.

Tiesa atzīst, ka atbildētājam kā vienīgajam sabiedrības valdes loceklim bija tiesības saņemt sabiedrības naudas līdzekļus, lemt par naudas līdzekļu

izlietojumu un rīkoties ar sabiedrības mantu, jo šādas viņa pilnvaras izriet no Komerclikuma 221.pantā noteiktā.

Secināms, ka kaut arī ir pierādīts, ka naudas līdzekļus atbildētājs ir noņēmis no sabiedrības konta, tas nav pamats uzskatam, ka tieši šī atbildētāja

rīcība ir bijusi zaudējumu rašanās pamatā.

[11] Atbildētājs nav apstrīdējis, ka ir saņēmis prasītājas norādītos naudas līdzekļus, bet paskaidroja, ka naudas līdzekļi tika izmantoti sabiedrības

vajadzībām, iepērkot materiālus un rezerves daļas, jo sabiedrība nodarbojās ar autoservisa pakalpojumu sniegšanu un tirgošanos ar rezerves daļām.

Vienlaikus atbildētājs norādīja, ka viņam nav pieejami visi grāmatvedības dokumenti, jo tos ir nodevis jaunajam īpašniekam ar pieņemšanas nodošanas

aktiem. Turklāt viņš ir nodevis jaunajam sabiedrības īpašnieka skaidras naudas līdzekļus.

Prasītāja uzskata, ka sabiedrības pārdošana ir bijusi fiktīva un arī visi ar to saistītie dokumenti ir fiktīvi.

[11.1] Prasītājas pārstāvis uzskata, ka Pirkuma līgums, ar kuru /pers. C/ ir pārdevis SIA “ALFA AUTO SERVISS” kapitāla daļas /pers. G/, ir fiktīvs.

Kā pamatu norādot apstākli, ka pēc sabiedrības kapitāla daļu pārdošanas sabiedrība vairs nekādu saimniecisko darbību nav veikusi un /pers. G/ nav

atrodams. Administrators ir iesniedzis tiesā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2014.gada 21.marta sniegto informāciju, kurā ir norādīts, ka nav ziņu

par Latvijas Republikas pārstāvniecībās izsniegtām ieceļošanas vīzām /pers. G/, kā arī nav informācijas par citu Šengenas dalībvalstu izsniegtām vīzām

Krievijas pilsonim /pers. G/ (2.sējums lietas 136.lapa).

Tiesa konstatē, ka 2012.gada 2.maijā /pers. C/ un /pers. G/ ir noslēguši Pirkuma līgumu ar kuru /pers. C/ ir pārdevis /pers. G/ SIA “ALFA

AUTO SERVISS” kapitāla daļas par Ls 400 (2.sējuma lietas 209.-210.lapa). Notāre E.Mančinska 2014.gada 15.jūlijā ir apliecinājusi Pirkuma līguma

fotokopijas pareizību un apliecinājumā ir norādījusi, ka dokumenta oriģinālu ir uzrādījusi /pers. E/.

Kaut arī administrators apšauba minētā pirkuma darījuma patiesumu, viņš nav apstrīdējis Pirkuma līgumu Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā.

Līdz ar to tiesai nav pamata vērtēt šī līguma noslēgšanas apstākļus, tai skaitā nav pamata vērtēt līgumslēdzēja /pers. G/ iespēju piedalīties personīgi līguma

noslēgšanā. Vīzu neizsniegšanas fakts /pers. G/ pats par sevi nevar būt pamats līguma tiesiskuma apšaubīšanai. Minētais līgums ir atzīstams par spēkā

esošu un nav pamata to izslēgt no pierādījumiem.

[11.2] Tāpat administrators nepiedod ticamību Skaidras naudas nodošanas – pieņemšanas aktam, savas šaubas pamatojot ar iepriekš izklāstītiem

apstākļiem un apšaubot, ka atbildētāja rīcībā bija šie skaidras naudas līdzekļi.

No lietas materiāliem pievienotā Skaidras naudas nodošanas – pieņemšanas akta ir redzams, ka 2012.gada 9.maijā /pers. C/ ir nodevis /pers. G/

naudas līdzekļus Ls 73 270,69 apmērā, kas ir 104 254,79 euro apmērā. Lietā nav citu dokumentu, kas pierādītu, ka sabiedrības nodošanas brīdī kasē

bija naudas summa Ls 73 270,69 apmērā.

Tiesas ieskatā citu pierādījumu neesamība naudas līdzekļu esamībai kasē sabiedrības pārdošanas brīdī, nepadara par spēkā neesošu Skaidras

naudas nodošanas – pieņemšanas aktu. Prasītāja to nav apstrīdējusi Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā. Tiesa uzskata, ka pat tad, ja sabiedrībā ir

pieļauta grāmatvedības dokumentu neatbilstoša noformēšana, tas nevarētu radīt sabiedrībai zaudējumus, ja atbilstoši Skaidras naudas nodošanas –

pieņemšanas aktā norādītajam sabiedrības kasē ir naudas līdzekli Ls 73 270,69.

[11.3] Administrators norāda, ka maksātnespējīgās sabiedrības līdzekļi ir nepamatoti ieguldīti SIA “TRANS AUTOSERVIS”, savukārt atbildētājs

norāda, ka SIA “ALFA AUTO SERVISS” ir pārdevusi sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “TRANS AUTOSERVIS” preci.

Tiesa konstatē, ar 2012.gada 2.aprīļa pavadzīmi Nr.AAS 743, 2012.gada 3.aprīļa pavadzīmi Nr.AAS 744, 2012.gada 4.aprīļa pavadzīmi

Nr.AAS 745, AAS746, 2012.gada 5.aprīļa pavadzīmi Nr.AAS 747, 2012.gada 6.aprīļa pavadzīmi Nr.AAS 748, 2012.gada 9.aprīļa pavadzīmi

Nr.AAS 749, 2012.gada 10.aprīļa pavadzīmi Nr.AAS 750, 2012.gada 11.aprīļa pavadzīmi Nr.AAS 765, 2012.gada 11.aprīļa pavadzīmi Nr.AAS 766,

2012.gada 12.aprīļa pavadzīmi Nr.AAS 767, 2012.gada 13.aprīļa pavadzīmi Nr.AAS 768, 2012.gada 16.aprīļa pavadzīmi Nr.AAS 769, 2012.gada

18.aprīļa pavadzīmi Nr.AAS 770 ir pierādīts, ka SIA “ALFA AUTO SERVISS” ir pārdevusi sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “TRANS

AUTOSERVIS” šajās pavadzīmēs norādīto preci par kopēju summu Ls 73 982,76 apmērā (1.sējuma lietas 73.-86.lapa).

Savukārt ar AS “SMP Bank” izdruku no SIA “TRANS AUTOSERVIS” konta ir pierādīts, ka SIA “TRANS AUTOSERVIS” ir ieskaitījusi

prasītājas kontā 2012.gada 5.aprīlī Ls 56 008 un 2012.gada 25.aprīlī Ls 17 974,76 (1.sējuma lietas 116.-118.lapa).

Tiesa secina, ka lietā nav gūti pierādījumi prasītājas apgalvojumam, ka atbildētājs maksātnespējīgās sabiedrības aktīvus nepamatoti ir nodevis

citai sabiedrībai.

[11.4] Kaut arī administrators norāda uz sabiedrības pārdošanas darījuma fiktīvo raksturu un dažas pazīmes par to arī liecina, tiesa civilprocesuālajā

kārtība nevar veikt objektīvo izmeklēšanu un pati vākt pierādījumus. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.pantu puses realizē savas procesuālās tiesības

sacīkstes formā. Sacīkste notiek, pusēm dodot paskaidrojumus, iesniedzot pierādījumus, tiesai adresētus pieteikumus, piedaloties liecinieku un ekspertu

nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, piedaloties tiesu debatēs un veicot citas procesuālās darbības šajā līkumā noteiktajā kārtībā.

Tiesa uzskata, ka par pamatu prasības apmierināšanai nevar kalpot vienīgi administratora šaubas par darījuma fiktīvo raksturu, bet ir nepieciešami

nepārprotami pierādījumi. Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā nav apstrīdēts ne viens no atbildētāja iesniegtajiem dokumentiem, līdz ar to tiesai nav

pamata tos izslēgt no pierādījumiem.

Tiesa secina, ka prasītāja nav pierādījusi, ka atbildētāja rīcības rezultātā sabiedrībai ir nodarīti zaudējumi.

[12] Maksātnespējīgās SIA “ALFA AUTO SERVISS ” administrators cēla tiesā prasību pret /pers. C/ par naudas līdzekļu atprasījumu 92 166,52

euro apmērā, kas samaksāti bez jebkāda pamata.

Tiesa uzskata, ka prasītāja nepamatoti ir cēlusi prasību par naudas līdzekļu 92 166,52 euro apmērā atprasīšanu, jo atbilstoši Maksātnespējas

likumā 72.1pantā noteiktajam tiesa iepriekš ir konstatējusi, ka zaudējumu apmērs ir nosakāms atbilstoši kreditoru pieteikto galveno prasījumu apmēram,

kas šajā gadījumā ir 71 799,63 euro apmērā. Līdz ar to prasījums, kas pārsniedz šo summu ir nepamatots.

Civillikuma 2389.pantā ir noteikts, ja kādam ir bez tiesiska pamata kāds priekšmets no otra mantas, tad to var no viņa atprasīt. Attiecībā uz šādu

atprasījumu nav nekādas nozīmes, vai tāda priekšmeta iegūšanai nav bijis pamata no paša sākuma, jeb vai pamats, kas agrāk ir bijis, vēlāk atkritis.

Secināms, ka tiesai ir jākonstatē, ka naudas līdzekļi, kurus administrators lūdz piedzīt, atbildētāja rīcībā ir nonākuši bez tiesiska pamata, jeb

tiesiskais pamats vēlāk ir zudis.

Kā jau tiesa iepriekš konstatēja, atbildētājam kā sabiedrības valdes loceklim atbilstoši Komerclikuma 221.pantā noteiktajam bija tiesības saņemt

sabiedrības naudas līdzekļus un lemt par to izlietošanu. Līdz ar to nevar secināt, ka sabiedrības naudas līdzekļi atbildētāja rīcībā nonākuši bez tiesiska

pamata. Savukārt pamats šo naudas līdzekļu esamībai atbildētāja rīcībā beidzās brīdī, kad atbildētājs pārdeva sabiedrības kapitāla daļas /pers. G/.

Atbildētājs ir iesniedzis tiesā Skaidras naudas nodošanas – pieņemšanas aktu, ar kuru ir pierādīts, ka atbildētājs ir nodevis /pers. G/ 2012.gada

9.maijā naudas līdzekļus Ls 73 270,69 apmērā, kas ir 104 254,79 euro apmērā. Tiesa uzskata, ka atbildētājs ir pierādījis naudas līdzekļu esamību

sabiedrības kasē lielākā apmērā, nekā ir konstatēts sabiedrības zaudējumu apmērs.

Ņemot vērā, ka atbildētājs ir pārdevis SIA “ALFA AUTO SERVISS” kapitāla daļas un ir konstatēts, ka atbildētājs nodevis visu dokumentāciju

jaunajam īpašniekam /pers. G/, tiesa atzīst, ka atbildētājam pastāv šķēršļi iesniegt tiesā citus pierādījums par naudas līdzekļu izlietojumu, tai skaitā avansa

norēķinu dokumentus vai kases ieņēmumu orderus. Prasība pret jauno sabiedrības kapitāla daļu īpašnieku /pers. G/ nav celta.

Tiesa uzskata, ka prasītāja nav pierādījusi prasījumu par naudas līdzekļu atprasījumu 92 166,52 euro apmērā, kas samaksāti bez jebkāda

pamata un prasība ir noraidāma.

[13] Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no

atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktam, administratori prasībās, kas celtas par maksātnespējīgu atzītas personas labā

no tiesas izdevumu samaksas ir atbrīvoti, līdz ar to valsts nodeva, atbilstoši apmierinātai prasījuma daļai, piedzenama no atbildētāja. Tā kā tiesa ir atzinusi,

ka prasība ir noraidāma, tad nav pamata no atbildētāja piedzīt tiesas izdevumus.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42., 93., 96., 97., 192., 193.pantu, tiesa

no s p r ie d a

noraidīt maksātnespējīgās SIA “ALFA AUTO SERVISS”, reģ. Nr.50003543811, prasību par naudas līdzekļu atprasījumu 92 166,52 euro

apmērā, kas samaksāti bez jebkāda pamata.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā 20 dienu laikā.

Tiesnese E.Stivriņa