Court dismissed defendant's failure to respond and allowed landlord's claim for unpaid property management fees and costs.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to submit written explanations, ruling that this did not hinder the judgment process. The plaintiff successfully argued that the defendant owed management fees, maintenance contributions, utilities, and heating costs for a specific period. Consequently, the court ordered the defendant to pay the total debt plus court costs and interest.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 250.21 panta otrā daļa; Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa: The court may render a judgment without a hearing if the defendant fails to submit explanations, and such failure is not an obstacle to the decision.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. C77 9491 22
Lietas arhīva Nr. C-05409-23/82
ECLI:LV:RPT:2023:0221.C77949122.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2023. gada 21. februārī
Rīgas pilsētas tiesa, tiesnese Sanita Rūtenberga,
rakstveida procesā izskatīja civillietu akciju sabiedrības “Rīgas namu apsaimniekotājs” vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. A/ par naudas
piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] Rīgas pilsētas tiesā celta prasītāja akciju sabiedrības “Rīgas namu apsaimniekotājs” prasība vienkāršotās procedūras prasībā pret atbildētāju
/pers. A/ par naudas piedziņu.
[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka parāda piedziņa izriet no dzīvokļa īpašnieka pienākumu saistību neizpildes, kad atbildētājam piederēja
dzīvokļa īpašums /adrese/, periodā no 2021. gada 1. decembra līdz 2022. gada 31. augustam. Atbildētājs nav norēķinājies ar prasītāju par dzīvojamās
mājas pārvaldīšanu un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu un izveidojis parādu 590,98 EUR, ko veido pārvaldīšanas maksa 144,61 EUR,
ieguldījumi mājas remontiem 31,96 EUR, komunālie pakalpojumi 149,58 EUR, siltumenerģija 264,83 EUR.
[1.2] Pamatojoties uz Civillikuma 1759. panta pirmo daļu, 1760. un 1765. pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pantu, 13. panta pirmo un otro
daļu, 16. panta trešo daļu, Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likuma 5. pantu, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja pārvaldīšanas maksu 144,61 EUR,
ieguldījumus mājas remontam 31,96 EUR, komunālos pakalpojumus 149,58 EUR, par siltumenerģiju 264,83 EUR, kā arī piedzīt tiesāšanās izdevumus
88,65 EUR un noteikt prasītāja tiesības piedzīt no atbildētāja likumiskos procentus par laika periodu līdz sprieduma pilnīgai izpildei.
[2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu atbildētājam uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas arī reģistrēta kā deklarētā dzīvesvietas
adrese, nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, kā arī paziņojums, kurā noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai un ietverts izraksts no
Civilprocesa likuma 74. panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām. Atbildētāja paskaidrojumi par prasību tiesā nav saņemti. Atbilstoši Civilprocesa
likuma 250.21 panta otrajai daļai paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
[3] Lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, līdz ar to,
pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots,
nosūtot paziņojumu prasītājam un atbildētājam.
Motīvu daļa
[4] Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasībā izklāstītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un
apmierināma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 3. punktu un 194. panta otro daļu, tiesa sprieduma motīvu daļā iekļauj vienīgi norādes uz
normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tā vadījusies, izspriežot lietu.
Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
[5] Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pantā noteikti dzīvokļa īpašnieka pienākumi, t.sk., piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; 2) segt dzīvojamās
mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma
lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Minētā likuma 13. pantā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši
viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus
obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās
mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās
kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas
darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu. Dzīvokļa īpašnieks
atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram veic uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos naudas
maksājumus uzkrājumu fondā šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai.
Civillikuma 1071. pants nosaka, ka uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem
samērīgi ar viņu daļām.
Civillikuma 1828. un 1838. pants nosaka - ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu,
bet tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma. Ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Ievērojot minētās likuma normas, kā tiesa atzīst, ka prasība par galvenā pamatparāda piedziņu ir pamatota un apmierināma.
[6] Civillikuma 1756. pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Civillikuma 1757. pants nosaka, ka nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti
(1765.p.). Minētā likuma 1759. panta 1. punkts un 1765. pants nosaka, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, šādos
gadījumos: 1) par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma
procentiem. Procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus,
tas ir, seši procenti no simta gadā.
Civilprocesa likuma 195. pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda [..] arī prasītāja tiesības
par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Ievērojot minēto, saskaņā ar Civillikuma 1765. pantu, tiesa atzīst, ka ir nosakāmas prasītāja tiesības saņemt likumiskos procentus 6 % gadā no
piedzītās summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).
[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu no atbildētāja prasītājas labā piespriežami tiesas izdevumi - samaksātā valsts nodeva
88,65 EUR.
[7.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktu, 40. panta pirmo daļu, 42. panta pirmo daļu un Ministru kabineta
2022. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 20 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 5., 14. un 15. punktu kopējais ar lietas
izskatīšanu saistīto izdevumu apmērs ir 9 EUR, kas piedzenams no atbildētāja par labu valstij.
[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta prasībām, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma
spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 189., 190., 194., 195., 204.1, 250.25 un 250.27 pantu tiesa
nosprieda
prasības pieteikumu vienkāršotās procedūras prasībā apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/) par labu akciju sabiedrībai “Rīgas namu apsaimniekotājs” (reģistrācijas numurs
50003748651) galveno parādu 590,98 EUR par laika periodu no 2021. gada 1. decembra līdz 2022. gada 31. augustam, ko veido pārvaldīšanas
maksa 144,61 EUR, ieguldījumi mājas remontam 31,96 EUR, komunālie pakalpojumi 149,58 EUR un par siltumenerģiju 264,83 EUR, kā arī tiesāšanās
izdevumus 88,65 EUR, kopsummā 679,63 EUR (seši simti septiņdesmit deviņi euro 63 centi).
Samaksa veicama AS “Rīgas namu apsaimniekotājs”, reģistrācijas Nr.50003748651, norēķinu kontā LV10HABA0551009938554, AS
“Swedbank”.
Atzīt AS “Rīgas namu apsaimniekotājs” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. A/ likumiskos
nokavējuma procentus 6 % (seši procenti) gadā no piedzītās summas, ievērojot to, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu
daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/) par labu valstij tiesas izdevumus – ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9 EUR
(deviņi euro), kas iemaksājami kontā: Tiesu administrācija, Valsts kase, NMR 90001672316, BIC kods TRELLV22, konts
LV51TREL2190458019000, norādot iemaksas mērķi: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C77949122 C-05409-23/82.
Maksājumu dokuments, kas apstiprina ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts ienākumos sprieduma labprātīgas izpildes termiņā
iesniedzams Rīgas pilsētas tiesai Lomonosova ielā 10, Rīgā, vai arī nosūtāms pa pastu vai elektronisko pastu, lai spriedums šajā daļā netiktu nodots
piespiedu izpildei.
Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams un stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un
neviena no pusēm nav iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.
Puses 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma - 2023. gada 21. februāra - var iesniegt tiesā sprieduma sastādīšanas
lūgumu. Ja tiks iesniegts sprieduma sastādīšanas lūgumu, tiesas spriedums, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma
saturam, būs sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā 2023. gada 23. martā.
Tiesnese Sanita Rūtenberga
Dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.