Court dismisses appeal against tax authority penalty for failing to file bankruptcy petition despite warning.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed Aina Matule's appeal against the State Revenue Service's penalty for failing to file a bankruptcy petition. Matule argued she could not attend the violation protocol due to her disability and that her son's phone call constituted a valid explanation, while the authority contended she ignored a prior warning. The court found no mitigating circumstances and upheld the maximum fine and disqualification period as appropriate given the aggravating factor of ignoring the warning.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 166.35 panta; LAPK 33. panta; LAPK 34. panta: The court established that a director's failure to file a bankruptcy petition after receiving a warning constitutes an aggravating circumstance, and the absence of mitigating factors justifies the maximum statutory penalty.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:ZRT:2018:0411.1A16000118.3.S
Lieta Nr.1A16000118
Lietvedības Nr.1A-0014-18
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jēkabpilī 2018.gada 11.aprīlī
Jēkabpils rajona tiesa, tiesnesis Ramiro Grandāns, rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu Ainas Matules, personas kods
/personas kods/, sūdzībā par Valsts ieņēmuma dienesta ģenerāldirektora 2017.gada 28.novembra lēmumu Nr. 30.7-22/6146.
APRASKTOŠĀ DAĻA
[1] Ar VID NPPP Trešās piedziņas daļas Trešās nodaļas vadītājas V.Umbraško 2017.gada 12.oktobra lēmumu Nr.F14G/BS004591 SIA
“KALNA BABRĀNI” valdes locekle Aina Matule saukta pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk –
LAPK) 166.35 pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, piemērojot pārkāpējai administratīvo naudas sodu 700 euro apmērā un atņemot
tiesības ieņemt personālsabiedrības lietveža, kapitālsabiedrības valdes locekļa, kapitālsabiedrības padomes locekļa, prokūrista, parastā
komercpilnvarnieka, komercsabiedrības likvidatora, sabiedrības kontroliera un revidenta amatus, kā arī tiesības pārstāvēt personālsabiedrību tiesīgos
biedrus un pārstāvjus filiālē uz trīs gadiem.
[2] Nepiekrītot VID NPPP Trešās piedziņas daļas Trešās nodaļas vadītājas V.Umbraško 2017.gada 12.oktobra lēmumam Nr.F14G/BS004591,
Aina Matule iesniedza sūdzību VID ģenerāldirektoram, sūdzībā norādot, ka 2017.gada 18.jūlijā SIA “Kalna Babrāni” saņēma brīdinājumu Nr.30.4-
4.7.3/65024 par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu. 2017.gada 8.augustā sūdzības iesniedzēja nosūtīja atbildi VID Nodokļu parādu
piedziņas pārvaldes Trešās piedziņas daļas Trešajai nodaļai, kurā norādīja, ka nesaskata iespēju iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, jo nav
izbeigta administratīvā tiesvedība ar VID.
Sūdzības iesniedzēja sūdzībā norādījusi, ka ir 1.grupas invalīde ar īpašas kopšanas nepieciešamību, tāpēc lūdza, lai viņas dēls sazinās ar VID
MPPP Trešās piedziņas daļas Trešās nodaļas galveno nodokļu inspektori Dz.Vaščenkovu, kas arī tika izdarīts un telefoniski tika sniegts paskaidrojums,
ka viņa nevarēs ierasties uz administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu.
Tāpat sūdzībā norādīts, ka administratīvā pārkāpuma protokolā nepareizi norādīts, ka sūdzības iesniedzēja uz protokola sastādīšanu neieradās un
par neierašanās iemeslu nav paziņojusi, jo viņas dēls /pers. A/ personīgi zvanīja Dz.Vaščenkovai un paskaidroja neierašanās iemeslus. To arī pierāda tas,
ka 2017.gada 7. septembrī uz VID Nodokļa parādu piedziņas pārvaldes Trešo nodaļu pēc adreses Draudzības aleja 2, Jēkabpils tika nosūtīta atbilde ar
paskaidrojumiem un pielikumiem.
Sūdzībai pievienoti Veselības un darbspējas ekspertīzes ārstu valsts komisijas Atzinuma Nr.37-2017-537-A kopija un sūdzības iesniedzējas
2017.gada 8.augusta un 7.septembra VID adresētas vēstuļu kopijas.
Ņemot vērā minēto, Aina Matule lūdza atcelt pārsūdzēto lēmumu.
Izvērtējot lietas materiālus un sūdzībā norādītos argumentus VID ģenerāldirektore konstatēja turpmāk norādītos apstākļus.
No lietas materiāliem izriet, ka VID NPPP Trešās piedziņu daļas Trešās nodaļas vadītāja V.Umbraško, konstatējot, ka uz 2017.gada 17.jūliju SIA
“KALNA BABRĀNI” ir nokavētie nodokļu maksājumi valsts budžetam 1 032 970,79 euro apmērā, 2017.gada 17.jūlijā uz SIA “KALNA
BABRĀNI” juridisko adresi Jaunā iela 79, Jēkabpils, LV-5201, nosūtīja brīdinājumu Nr.30.4-4.7.3/65024 par maksātnespējas procesa pieteikuma
iesniegšanu.
Minētajā brīdinājumā norādīts, ka SIA “KALNA BABRĀNI” ir saskatāmas maksātnespējas pazīmes un saskaņā ar Maksātnespējas likuma
60.panta trešo daļu parādniekam, ja tas nespēj nomaksāt valsts budžetā, nodokļu parādu, ir pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu
tiesā.
Tāpat minētajā brīdinājumā norādīts, ka par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu saskaņā ar LAPK 166.35 pantu ir paredzēta
administratīvā atbildība uzņēmuma amatpersonai.
Kā izriet no lietas materiāliem, SIA “KALNA BABRĀNI” brīdinājumu par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu atstāja bez ievērības –
nokavēto nodokļu maksājumu parādu valsts budžetā nenomaksāja, neiesniedza tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu, kā arī triju nedēļu laikā no
brīdinājuma nosūtīšanas dienas tiesā netika ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta.
Sūdzības iesniedzēja 2017.gada 8.augustā nosūtīja VID vēstuli, kurā norādīja, ka vēl turpinās tiesvedība par SIA “KALNA BABRĀNI” audita
rezultātā pieņemto VID ģenerāldirektora 2013.gada 18.jūlija lēnumu Nr.22.9/L-17907 un kamēr vēl nav, stājies spēkā atbilstošs tiesas nolēmums, nav
pamata uzskatīt VID nodokļu audita rezultātā izveidojušos nodokļu parādu kā pamatotu VID prasījumu.
Atsaucoties uz Maksātnespējas likuma 60.panta trešu daļu, 57.panta pirmās daļas 5.punktu, konstatējot, ka ir izveidojies nodokļu parāds,
parādniekam ir pienākums to nomaksāt vai panākt vienošanos ar VID par nodokļu parāda nomaksu, vai ierosināt tiesiskās aizsardzības procesa lietu, vai
arī iesniegt tiesā: pieteikumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu atbilstoši Maksātnespējas likuma 60.panta trešajai daļai.
Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka SIA “KALNA BABRĀNI” uz 2017.gada 12.oktobri bija nokavētie nodokļu maksājumi, kuriem iestājies
samaksas termiņš, 1 107 682,23 euro apmērā.
VID amatpersonas par SIA “KALNA BABRĀNI” nokavēto, nodokļu maksājumu bezstrīdus piedziņu pieņēma vairākus lēmumus: 2012.gada
31.maija lēmums Nr.4.1.1.3/20127 par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu 220 648,22 Ls (313 954,13 euro) apmērā, 2013.gada 7.oktobra
lēmums Nr.4.1.3.2/10572 par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu 274 225,40 Ls (390 187,59 euro) apmērā, 2016.gada 8.aprīla lēmums Nr.30.4-
4.7.2/48379 par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu 231 978,32 euro apmērā. Neviens no minētajiem lēmumiem pilnībā nav izpildīts.
Iepriekš minēto lēmumu izpildes nodrošināšanai Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmatā SIA “KALNA BABRĀNI” reģistrētajiem nekustamajiem
īpašumiem nostiprinātas hipotēkas un iepriekš minētie lēmumi nodoti izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.
2017.gada 4.oktobrī saņemta informācija no zvērināta tiesu izpildītāja, ka no nekustamo īpašumu pārdošanas izsolē pēc sprieduma izpildes
izdevumu, nekustamā īpašuma nodokļa parāda un citu izpildu lietā radušos maksājumu segšanas valsts kases kontā pārskaitīti: 2017.gada 2.oktobrī
16 101,33 euro un 2017.gada 4.oktobrī 10 000 euro pievienotās vērtības nodokļa parāda dzēšanai.
Ņemot vērā iepriekš minēto, pilnībā piedzīt nodokļu parādu nav bijis iespējams.
Pēdējā SIA “KALNA BABRĀNI” labprātīgā iemaksa valsts budžetā veikta 2009.gada 8.septembrī.
Līdz ar to secināts, ka SIA “KALNA BABRĀNI” parādus nav ne labprātīgi samaksājusi, ne arī tos ir bijis iespējams pilnībā piedzīt, piemērojot
piedziņas līdzekļus, tādējādi konkrētajā gadījumā konstatējama Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktā pazīme – parādnieks
ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš.
No LAPK 166.3 5 panta izriet, ka par parādnieka maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu likumā paredzētajos gadījumos pie
administratīvās atbildības saucama juridiskās personas amatpersona – valdes loceklis.
Izvērtējot sūdzībā norādītos apsvērumus par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanas apstākļiem un to, ka Aina Matule nesaskata
iespēju iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, jo nav izbeigta administratīvā tiesvedība ar VID, amatpersona norādīja turpmāk minētos
argumentus.
Atsaucoties uz likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26.panta pirmo daļu, Administratīvā procesa likuma 185.panta ceturto daļu, konkrētajā lietā
nav konstatējams, ka tiesa būtu pieņēmusi lēmumu par VID ģenerāldirektora 2013.gada 18.jūlija lēmuma Nr.22.9/L-17907 darbības apturēšanu daļā, ar
kuru uzlikts SIA “KALNA BABRĀNI” pienākums veikt papildus aprēķināto nodokļu maksājumus valsts budžetā.
Līdz ar to arī gadījumā, ja SIA “KALNA BABRĀNI” nepiekrīt nodokļu auditā papildus uzrēķinātajiem maksājumiem un iesniedz par to prasību
tiesā, SIA “KALNA BABRĀNI” ir pienākums samaksāt nodokļus normatīvo aktu noteiktajos termiņos. Turklāt, kā izriet no lietas materiāliem SIA
“KALNA BABRĀNI” parāds veidojās arī no pašas SIA “KALNA BABRĀNI” iesniegtajām deklarācijām, normatīvajos aktos noteiktajos termiņos
neveicot pašas komercsabiedrības aprēķinātos nodokļu maksājumus.
Saskaņā ar Komerclikuma 221.panta pirmo dalu sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību, ir valde. Savukārt saskaņā ar
Komerclikuma 169.panta nosacījumiem komercsabiedrības amatpersonai savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Jēdziens “krietns
un rūpīgs saimnieks” cita starp ietver sevī prasību ievērot normatīvos aktus, lēmumu pieņemšanas rūpību un savlaicīgu pienākumu pildīšanu. Lēmuma
pieņemšanas rūpība nozīmē, ka lietā, darījumā vai darbībā valdes loceklim ir jārīkojas maksimāli efektīvi, precīzi, tiesiski, prognozējot iespējamā lēmuma
sekas (skat. L.Abramoviča. Krietna saimnieka rūpības nozīme Kornerclikumā.// Jurista Vārds, Nr.44 (447) 2006.gada 7.novembris).
Ar Maksātnespējas likuma 57.pantā noteiktajām maksātnespējas procesa pazīmēm likumdevējs nosprauž robežu, kuru sasniedzot, finansiālās
grūtībās nonākušā parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšana ir nepieciešama un neizbēgama – parādniekam pie noteiktiem apstākļiem ir uzlikts
pienākums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā, līdz ar to tā ir komercsabiedrības valdes locekļa (konkrētajā gadījumā
Ainas Matules) atbildība.
Arī Satversmes tiesa 2012.gada 20.aprīļa spriedumā lietā Nr.2011-16-04 atzina, ka parādnieka pārstāvjiem, kuriem likums uzliek par pienākumu
parādnieka maksātnespējas gadījumā vērsties tiesā ar maksātnespējas pieteikumu ir visas iespējas kontrolēt un prognozēt parādnieka finanšu stāvokli.
Aina Matule ne pirms VID brīdinājuma, kad bija iespējams konstatēt, ka SIA “KALNA BABRĀNI” ir nokavētie nodokļu maksājumi, kuriem
iestājies samaksas termiņš un komercsabiedrība par tiem nespēj norēķināties, ne VID brīdinājumā norādītajā laika termiņā neveica nodokļu parāda
samaksu, nevienojās ar VID kā SIA “KALNA BABRĀNI” kreditoru par nodokļu parāda nomaksu, kā arī neiesniedza tiesā pieteikumu par tiesiskās
aizsardzības procesu.
Ņemot vērā iepriekš norādīto, secināts, ka Ainai Matulei bija jāseko līdzi reālajam SIA “KALNA BABRĀNI” finansiālajam stāvoklim un
konstatējot būtiskus sarežģījumus parādsaistību nokārtošanas iespējā, tas ir, konstatējot SIA “KALNA BABRĀNI” nespēju nokārtot saistības ilgstošā
laika periodā (jau kopš 2012.gada, kad sāka veidoties nokavētie nodokļu maksājumi), bija jāiesniedz maksātnespējas procesa pieteikums.
Turklāt, neatkarīgi no personas subjektīvās uztveres par attiecīgo pienākumu veikšanu, personai šis pienākums (pienākums iesniegt maksātnespējas
procesa pieteikumu, konstatējot maksātnespējas procesa pazīmi) ir jāizpilda atbilstoši normatīvo aktu prasībām un jārīkojas tā, kā to veiktu krietns un
rūpīgs saimnieks.
Atbilstoši Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2017.gada 13.oktobra spriedumā lietā Nr.104AA-0540-17/16 secinātajam
Maksātnespējas likuma 60.panta trešajā daļā ietvertā tiesību norma nosaka nevis iespēju, bet gan pienākumu parādniekam iesniegt tiesā maksātnespējas
procesa pieteikumu parāda nomaksas neiespējamības gadījumā.
Ņemot vērā iepriekš norādīto, VID ģenerāldirektore atzina, ka sūdzībā paustajam viedoklim par to, ka Aina Matule nesaskata iespēju iesniegt
maksātnespējas procesa pieteikumu, jo nav izbeigta administratīvā tiesvedība ar VID, nav pamata.
Sūdzībā norādīto, ka administratīvā pārkāpuma protokolā neieradās un par neierašanās iemeslu nav paziņojusi, jo viņas dēls /pers. A/ personīgi
zvanīja Dz.Vaščenkovai un paskaidroja neierašanās iemeslus, konstatēts, ka šāds apgalvojums nav pārbaudāms. Turklāt, ja arī administratīvā pārkāpuma
protokolā būtu norādīta šāda informācija, tad tas nemainītu Ainas Matules izdarītā pārkāpuma būtību, kā arī nevarētu būt par pamatu Ainas Matules
atbrīvošanai no administratīvās atbildības.
Vērtējot sūdzībai pievienoto Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinuma kopiju, kurā ir norādīts, ka Ainai Matulei
2016.gada 2.novembrī noteikta 1.invaliditātes grupa, VID ģnerāldirektore norādīja turpmāk norādītos argumentus.
Gadījumā, ja Ainai Matulei veselības vai kādu citu apstākļu dēļ nebija iespējams SIA “KALNA BABRĀNI” amatpersonas pienākumus pildīt kā
krietnam un rūpīgam saimniekam, viņa atbilstoši Komerclikuma 224.panta astotās daļas nosacījumiem varēja jebkurā laikā atstāt valdes locekļa amatu,
par to iesniedzot paziņojumu komercsabiedrībai. No iepriekš minētā secināms, ka Ainai Matulei kā krietnam un rūpīgam saimniekam bija pienākums
nodrošināt, lai komercsabiedrība izpilda normatīvo aktu prasības.
Līdz ar to lietā pamatoti konstatēts, ka Aina Matule, būdama SIA “KALNA BABRĀNI” valdes locekle, ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu,
par kuru atbildība paredzēta LAPK 166.35 pantā, jo nav izpildīts Maksātnespējas likuma 60.panta trešajā daļā paredzētais pienākums nekavējoties
iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, pastāvot Maksātnespējas likuma 57.pantas pirmās daļas 5.punktā minētajai juridiskās
personas maksātnespējas procesa pazīmei.
LAPK 22.pants paredz, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu,
audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī, lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.
Atbilstoši LAPK 32.panta nosacījumiem sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība
par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem un, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā
pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Konstatējot Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 5.punktā noteikto pazīmi, parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nespēj nokārtot
parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, SIA “KALNA BABRĀNI” bija pienākums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu. Savukārt ar
VID NPPP amatpersonas 2017.gada 17.jūlija brīdinājumu Nr.30.4-4.7.3/65024 par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu SIA “KALNA
BABRĀNI” tika aicināta, iesniedzot tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu, pārtraukt prettiesisko darbību. Aina Matule kā komercsabiedrības
amatpersona neiesniedza SIA “KALNA BABRĀNI” maksātnespējas procesa pieteikumu, tādējādi secināts, ka administratīvā pārkāpuma lietā pamatoti
konstatēts atbildību pastiprinošais apstāklis atbilstoši 34.panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumiem.
Savukārt Ainas Matules atbildību mīkstinoši apstākļi konkrētajā lietā nav konstatējami.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto un to, ka Aina Matule nav ievērojusi normatīvajos aktos noteikto parādnieka rīcību gadījumā, kad tas ilgāk nekā
divus mēnešus nespēj nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un nav panācis vienošanos ar kreditoriem (konkrētajā gadījumā tieši
VID), kā arī nav veikusi darbības, lai ierosinātu SIA “KALNA BABRĀNI” maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības procesu, kā arī lietā nav konstatēti
attaisnojoši iemesli Ainas Matules bezdarbībai, neiesniedzot SIA “KALNA BABRĀNI” maksātnespējas procesa pieteikumu (pārkāpuma kaitīgās sekas
nav novērstas arī pēc administratīvā soda piemērošanas), turklāt ņemot vērā ievērojamo SIA “KALNA BABRĀNI” nodokļu parādu –
1 107 682,23 euro apmērā, kas turpina pieaugt, uzskata, ka Ainai Matulei saskaņā ar LAPK 166. 35 pantu piemērotais administratīvais naudas sods
700 euro apmērā ir samērīgs ar izdarītā pārkāpuma raksturu un būtību, jo parādnieka maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšana likumā
paredzētajos gadījumos kropļo uzņēmējdarbības vidi, kas savukārt skar valsts un sabiedrības kopējās intereses, un konkrētais administratīvais sods ir
atbilstošs LAPK 22.pantā paredzētajam administratīvā soda mērķim.
Izvērtējot piemēroto papildsodu, tas ir, tiesību atņemšanu ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībā un tās pārvaldes institūcijās uz trīs gadiem,
VID ģenerāldirektore norādīja turpmāk norādītos argumentus.
Likumdevējs ieviešot papildsodu, proti, paredzot iespēju atņemt tiesības ieņemt personālsabiedrības lietveža, personālsabiedrību pārstāvēt tiesīgā
biedra, kapitālsabiedrības valdes locekļa, kapitālsabiedrības padomes locekļa, prokūrista, parastā komercpilnvarnieka, pārstāvja filiālē,
komercsabiedrības likvidatora, sabiedrības kontroliera, revidenta amatus, ir vēlējies panākt, ka tiek sasniegts šī soda mērķis uzņēmuma amatpersonas,
kura izdara nopietnus pārkāpumus komercdarbības jomā, atturēšana no vadošu amatu ieņemšanas komercsabiedrībās. Grozījumi LAPK tika vērsti uz
tādu komercdarbībā iesaistītu amatpersonu sodīšanu, kuru pārkāpumiem ir sistemātisks raksturs un kuri, veicot sistemātiskos pārkāpumus, nodara
kaitējumu kopējai komercdarbības videi.
Tātad konkrētais papildsods ir piemērojams personām, kuras ir veikušas nopietnus pārkāpumus komercdarbības jomā vai kādu speciālo
komercdarbības nozari reglamentējošo prasību pārkāpumu un ir saucamas pie administratīvās atbildības.
Atbilstoši LAPK 29.1 panta pirmās daļas nosacījumiem tiesības ieņemt noteiktus amatus var atņemt uz laiku no viena gada līdz trim gadiem. No
pārsūdzētā lēmuma izriet, ka Ainaia Matulei ir piemērota tiesību ieņemt noteiktus amatus atņemšana uz trim gadiem.
Pārkāpumam, par kuru atbildība paredzēta LAPK 166.35 pantā, nav tikai formāls raksturs, jo tā sekas skar visu sabiedrību, kura ir ieinteresēta, ka
valsts budžeta ieņēmumi tiek kontrolēti un šādā veidā tiek nodrošinātas sabiedrības intereses, ka valsts saņems tai pienākošos nodokļu maksājumus un
komercdarbības vide un saimnieciskās darbības vide tiks sakārtota. Tieši kopējo sabiedrības interešu aizsardzībai un tiesiskās stabilitātes nodrošināšanai
LAPK ir noteikta tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus tādām amatpersonām, kuras izdara nopietnus pārkāpumus komercdarbības jomā.
Turklāt Aina Matule bija informēta par iespējamajām sekām, kas varētu rasties normatīvo aktu prasību neizpildes gadījumā. Lai netiktu piemērotas
LAPK 166.35 pantā paredzētās sankcijas, Ainai Matulei bija jārīkojas savlaicīgi un atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.
Tādējādi, izvērtējot Ainas Matules izdarītā pārkāpuma raksturu un būtību, SIA “KALNA BABRĀNI” ievērojamo nodokļu parāda apmēru pret
valsts budžetu –1 107 682,23 euro apmērā, kuram iestājies samaksas termiņš, VID atzina, ka ilgstoša parādnieka maksātnespējas procesa pieteikuma
neiesniegšana tiesā likumā paredzētajos gadījumos rada būtisku kaitējumu komercdarbības videi, būtisku kaitējumu valsts budžetam, kas savukārt skar
valsts un sabiedrības kopējās intereses, līdz ar to VID ieskatā, ir iestājušies priekšnosacījumi, kas ir objektīvs pamats konkrētā papildsoda piemērošanai
(tieši maksimālajā apmērā), proti, ar naudas sodu vien pie šādiem apstākļiem netiek panākts mērķis, kuru izvirzījis likumdevējs, paredzot atbildību par
šādu pārkāpumu.
Izvērojot visu šajā lēmumā konstatēto, VID ģenerāldirektore atzina, ka nav pamata atcelt vai grozīt VID NPPP Trešās piedziņas daļas Trešās
nodaļas vadītājas V.Umbraško 2017.gada 12.oktobra lēmumu Nr.F14G/BS004591 administratīvā pārkāpuma lietā.
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz LAPK 287.panta pirmās daļas 1.punktu un likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 4.panta otrās daļas
7.punktu, VID ģenerāldirektre nolēma atstāt negrozītu VID NPPP Trešās piedziņas daļas Trešās nodaļas vadītājas V.Umbraško 2017.gada 12.oktobra
lēmumu Nr.F14G/BS004591, bet Ainas Matules sūdzību noraidīt (lietas 1.sējuma 8.-15.lapa).
[3] Sūdzības iesniedzēja Aina Matule nepiekrīt VID ģenerāldirektores p.i V.Narnickas 2017.gada 28.novembra lēmumam Nr.30.7-22.11/6146
(turpmāk – VID ģenerāldirektores lēmums), tāpēc pārsūdz to tiesā pilnā apjomā. Sūdzība pamatota ar turpmāk norādītiem apsvērumiem.
[3.1] Lēmuma pamatojumā norādīts uz VID NPPP Trešās piedziņas daļas Trešās nodaļas vadītāja p.i. D.Lapiņas 17.07.2017. Brīdinājumu par
maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu Nr.30.4-4.7.3/65024, kurā ietverta atsauce uz Maksātnespējas likuma 60.panta trešo daļu.
Tā kā 17.07.2017. Brīdinājumā Nr.30.4-4.7.3/65024 norādītais parāds radies VID nodokļu audita rezultātā, lūdz izvērtēt, ka SIA “Kalna
Babrāni” nepiekrīt audita rezultātā pieņemtajam VID ģenerāldirektora 2013.gada 18.jūlija lēmumam Nr.22.9/L-17907 un ir izteikusi savus iebildumus,
kā to paredz Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 2.punkts.
VID ģenerāldirektora 2013.gada 18.jūlija lēmums Nr.22.9/L-17907 ir pārsūdzēts tiesā, kā rezultātā ir taisīti Administratīvās rajona tiesas Jelgavas
tiesu nama 2015.gada 30.septembra spriedums lietā Nr.A420449713 un Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 19.jūnija spriedums lietā
Nr.A420449713.
Tā kā ar Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 19.jūnija spriedumu administratīvajā lietā Nr.A420449713 ir noraidīts SIA “Kalna Babrāni”
pieteikums par VID ģenerāldirektora 2013.gada 18.jūlija lēmuma Nr.22.9/L- 17907 atcelšanu, tad SIA “Kalna Babrāni” par šo spriedumu iesniegusi
Augstākās Tiesas Administratīvo lietu departamentam kasācijas sūdzību (skat.: https://manas.tiesas.lv/eTiesasMve/e-pakalpojumi/tiesvedibas-gaita,
ievadot administratīvās lietas Nr.A420449713).
Līdz ar to, kamēr nav pabeigta administratīvās lietas Nr.A420449713 izskatīšana un tajā nav pieņemts un stājies spēkā atbilstošs nolēmums par
VID ģenerāldirektora 2013.gada 18.jūlija lēmuma Nr.22.9/L- 17907 tiesiskumu, SIA “Kalna Babrāni” nav pamata uzskatīt VID nodokļu audita
rezultātā izveidojušos nodokļu parādu kā pamatotu VID prasījumu.
[3.2] Par šiem apstākļiem norādīts sūdzības iesniedzējas 08.08.2017. sniegtajā atbildē uz VID NPPP Trešās piedziņas daļas Trešās nodaļas
vadītāja p.i. D.Lapiņas 17.07.2017. Brīdinājumu par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu Nr.30.4-4.7.3/65024.
[3.3] Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka, ja nebūtu pieņemts VID Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu ceturtās audita daļas 2012.gada
19.decembra lēmums Nr.23.10/1500 par SIA “Kalna Babrāni” nodokļu audita rezultātiem, kas atstāts negrozīts ar VID ģenerāldirektora 2013.gada
18.jūlija lēmumu Nr.22.9/L-17907, ar kuru papildus nomaksai valsts budžetā aprēķināti nodokļi un citi maksājumi, SIA “Kalna Babrāni” būtu
nomaksājusi valsts budžetam deklarētos nodokļus.
Līdz ar to, administratīvās lietas Nr.A420449713 izskatīšana un strīda izšķiršana pēc būtības ir tieši saistāma ar SIA “Kalna Babrāni” nodokļu
parādu esību.
[3.4] Turklāt VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Trešās piedziņas daļas Trešās nodaļas vadītāja p.i. V.Umbraško nosūtīja SIA “Kalna
Babrāni” sūdzības iesniedzējai 22.08.2017. vēstuli Nr.30.4-4.7.3/71529 “Par maksātnespējas procesa pieteikumu”.
Reaģējot uz šo 22.08.2017. vēstuli Nr.30.4-4.7.3/71529, sūdzības iesniedzēja kā SIA “Kalna Babrāni” valde locekle 07.09.2017. sniedza VID
šādus papildus dokumentus un informāciju:
1) Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 07.01.2016. lēmumu lietā Nr.15830207008/K29-1020/11, lietas arhīva Nr.29-0024/16, no kura
redzams, ka ar VID Finanšu policijas pārvaldes Izmeklēšanas daļas II nodaļas vecākās izmeklētājas S.Sietnieces 2010.gada 6.janvāra lēmumu, kuru
apstiprinājusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas izmeklēšanas tiesnese, uzlikts arests vairākiem SIA “Kalna Babrāni” piederošajiem
nekustamajiem īpašumiem.
Ar šo Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas liesas 07.01.2016. lēmumu, izskatot zvērinātas tiesu izpildītājas Rigmontas Grīgas pieteikumu, nolemts:
atļaut veikt piedziņu uz šādiem SIA “Kalna Babrāni” piederošajiem nekustamajiem īpašumiem:
-) nekustamo īpašumu ar kadastra numuru 56800060033, pēc adreses “Liepas”, Rites pagasts, Viesītes novads;
-) nekustamo īpašumu ar kadastra numuru 32840020140, pēc adreses “Gundegas”, Staburaga pagasts, Jaunjelgavas novads;
-) nekustamo īpašumu ar kadastra numuru 56880030026, pēc adreses “Jaunkristūži”, Saukas pagasts, Viesītes novads;
-) nekustamo īpašumu ar kadastra numuru 56480020207, pēc adreses “Kamenc”, Ābeļu pagasts, Jēkabpils novads.
Vienlaicīgi norādīts, ka saglabājama summa mantisko jautājumu nodrošināšanai kriminālprocesā, kurā VID atzīts par cietušo, 209 226,71 euro
apmērā, tas ir, VID pieteiktā kaitējuma kompensācijas apmērā.
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 07.01.2016. lēmumā izdarītas atsauces uz VID pieņemtajiem lēmumiem par nokavēto nodokļu
maksājumu piedziņu, kas norādīti 22.08.2017. vēstulē Nr.30.4-4.7.3/71529 un arī VID ģenerāldirektores lēmumā, - 31.05.2012. VID NPPP Pirmās
piedziņas daļas lēmumu Nr.4.1.1.3/20127 un 07.10.2013. VID NPPP Trešās piedziņas daļas lēmumu Nr.4.1.3.2/10572. Savukārt VID NPPP Trešās
piedziņas daļas 08.04.2016. lēmums Nr.30.4-4.7.2/48379, kas arī norādīts VID ģenerāldirektores lēmumā, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas
07.01.2016. lēmumā nav minēts tā iemesla dēļ ka ir pieņemts pēc tam;
2) SIA “EM Meža Meistars”, reģistrācijas Nr.45403033057, maksātnespējas procesa administratora Intas Senčilo sastādīto dokumentu –
“Juridiskās personas SIA “EM Meža Meistars” kreditoru prasījumu reģistrs – precizēts 09.03.2016.”, no kura redzams, ka SIA “Kalna Babrāni” ir
iekļauts atzīto nenodrošināto kreditoru sarakstā par kopējo prasījumu summu 153 803,91 euro, kas sastāv no pamatsummas 153 803,91 euro.
No minētajiem dokumentiem izriet, ka neskatoties uz to, ka pastāvot tiesiskam strīdam administratīvajā lietā Nr.A420449713 par VID
ģenerāldirektora 2013.gada 18.jūlija lēmuma Nr.22.9/L-17907 pamatotību, SIA “Kalna Babrāni” ir atbilstoši aktīvi (naudas summas tiesu depozīta
kontā un ievērojams debitoru parāds). Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka šo aktīvu atgūšana un turpmākā tiesvedība administratīvajā lietā
Nr.A420449713 gadījumā, ja SIA “Kalna Babrāni” iesniegtu maksātnespējas procesa pieteikumu, kam sekotu maksātnespējas procesa administratora
iecelšana, būtu apgrūtināta.
[3.5] Pat pieļaujot, ka VID bija pamats uzsākt administratīvo lietvedību konkrētajā lietā, sūdzības iesniedzēja uzskata, ka piemērotais naudas sods
700 euro apmērā un noteiktais papildsods – atņemot sūdzības iesniedzējai tiesības ieņemt personālsabiedrības lietveža, kapitālsabiedrības valdes locekļa,
kapitālsabiedrības padomes locekļa, prokūrista, parastā komercpilnvarnieka, komercsabiedrības likvidatora, sabiedrības kontroliera un revidenta
amatus, kā arī tiesības pārstāvēt personālsabiedrību tiesīgos biedrus un pārstāvjus filiālē uz trīs gadiem, ir nesamērīgs un neatbilstošs LAPK normām.
Atsaucoties uz LAPK 274.panta otrās daļas 7.punktu, sūdzības iesniedzēja norāda, ka VID ģenerāldirektores lēmuma tekstā nav atrodama norāde
uz to, ka šie (LAPK 274.panta otrās daļas 7.punktā minētie) apstākļi būtu vērtēti, nosakot sūdzības iesniedzējai sodu LAPK 166.35 pantā noteikto
maksimālo naudas sodu un vēl papildsodu. Lēmumā gan esot norādīts, ka: “[..] ilgstoša parādnieka maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšana
tiesā likumā paredzētajos gadījumos rada būtisku kaitējumu komercdarbības videi, rada būtisku kaitējumu valsts budžetam, kas savukārt skar valsts un
sabiedrības kopējās intereses [..]”. Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka no šī teksta nav saprotams, kurš konkrēto apstāklis pastiprina viņas atbildību par
administratīvo pārkāpumu, un arī VID ģenerāldirektores lēmumā ietvertā atsauce uz kaitējuma nodarīšanu kopējai komercdarbības videi un valsts
budžetam nav nekādā veidā pamatota un motivēta.
[3.6] Turklāt SIA “Kalna Babrāni” maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas gadījumā uzņēmumam neradīsies vai nepalielināsies naudas
līdzekļu vai mantas apjoms, kuru varētu nomaksāt valsts budžetā.
[3.7] Savukārt, par apstākli, kas mīkstina atbildību par administratīvo pārkāpumu šajā gadījumā sūdzības iesniedzēja norāda, ka būtu uzskatāms
VID ģenerāldirektores lēmumā neminēts apstāklis, ka viņa iepriekš nav sodīta par analogu vai līdzīgu pārkāpumu.
[3.8] Valsts ieņēmumu dienesta interneta mājas lapā www.vid.gov.lv ir atrodams VID 2015.gada 15.oktobra rīkojuma Nr.1680 pielikums
“Vadlīnijas par administratīvo sodu sankciju piemērošanas principiem Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē esošo administratīvo pārkāpumu lietās”. Šo
vadlīniju mērķis ir veicināt vienveidīgas administratīvās prakses izmantošanu, piemērojot administratīvos sodus, lai novērstu gadījumus, kad par dažāda
smaguma administratīvajiem pārkāpumiem tiek piemērotas vienādas soda sankcijas vai tiek piemērots nesamērīgs sods par nenozīmīgiem pārkāpumiem.
Vadlīnijas paredzētas VID amatpersonām, kuru kompetencē ir izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un pieņemt lēmumus par personu saukšanu pie
administratīvās atbildības. Minēto VID vadlīniju 3.4.puntā noteikti “Vērtēšanas kritēriji soda sankciju piemērošanai”, 3.5.puntā noteikti “Papildsoda
piemērošanas izvērtēšana” kritēriji.
[3.9] Tā kā VID, pieņemot VID ģenerāldirektores lēmumu, piemērojis abus LAPK 166.35 panta sankcijā paredzētos sodus (pamatsodu un
papildsodu), uzskatāms, ka piemērotais sods ir bargs.
VID ģenerāldirektore lēmumā nav pamatojusi nepieciešamību piemērot tik bargu sodu. Pastāvot apstākļiem, ka sūdzības iesniedzēja (1) ir 1.grupas
invalīds ar medicīniskās indikācijas invalīda īpašas kopšanas nepieciešamību, (2) pensionāre, kuras ikmēneša ienākumu apjomu veido valsts pensija
280 euro apmērā un invaliditātes pensija 200 euro apmērā, (3) iepriekš nesodīta par analogu vai līdzīgu pārkāpumu, kas uzskatāms par apstākli, kas
mīkstina atbildību par administratīvo pārkāpumu, uzskata, ka šie apstākļi kontekstā ar LAPK 22.pantā noteiktā administratīvā soda mērķa – personu
audzināt likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā –sasniegšanai, norāda uz to, ka VID ģenerāldirektorei bija jāizvērtē, ka ir iespējams
personu sodīt arī ar citiem, mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Šajā gadījumā, ievērojot sūdzības iesniedzējas personību un mantisko stāvokli, kā arī
apstākli, ka par šāda veida pārkāpumu sūdzības iesniedzēja sodīta pirmo reizi, mērķi varētu sasniegt ar minimālo naudas sodu.
Tāpēc sūdzības iesniedzēja uzskata, ka šādā situācijā piemērotais sods nav samērīgs, salīdzinot privātpersonas tiesību aizskārumu ar sabiedrības
interešu ieguvumu.
Pamatojot sūdzību ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 288.panta pirmo un otro daļu, 289.panta pirmo daļu, 289.1 pantu, 289.6 panta
pirmo daļu, 289.12 panta otrās daļas 2.punktu, sūdzības iesniedzēja lūdz tiesu atcelt VID ģenerāldirektores 2017.gada 28.novembra lēmumu Nr.30.7-
22.11/6146, ar kuru atstāts negrozīts VID NPPP Trešās piedziņas daļas Trešās nodaļas vadītājas V.Umbraško 2017.gada 12.oktobra lēmums
Nr.F14G/BS004591, bet sūdzības iesniedzējas sūdzība noraidīta un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu (lietas 1.sējuma 2.-7.lapa).
[4] Saskaņā ar LAPK 289.6 panta pirmo un otro daļu rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā. Rajona
(pilsētas) tiesa mutvārdu procesu nosaka pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to lūdz persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, cietušais vai
prokurors. Rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiek, nerīkojot tiesas sēdi. Izskatot lietu rakstveida procesā, nolēmumu tiesa
pieņem uz lietā esošo dokumentu pamata.
Lietā nav saņemts lūgums noteikt lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, tiesa nesaskata šķēršļus lietas izskatīšanai rakstveida procesā, tāpēc
administratīvās pārkāpuma lietas izskatīšana noteikta rakstveida procesā.
MOTĪVU DAĻA
[5] Pārbaudījusi lietas materiālus un apsvērusi sūdzībā minēto, tiesa atzīst, ka sūdzība ir noraidāma kā nepamatota.
[6] Tiesa a t z ī s t, ka VID ģenerāldirektore ir pietiekami rūpīgi pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus (tostarp, brīdinājumu
Nr.30.4-4.7.3/65024 par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu, VID NPPP Trešās piedziņas daļas Trešās nodaļas vadītājas V.Umbraško
2017.gada 12.oktobra lēmumu Nr.F14G/BS004591 un Ainas Matules sūdzību). Tiesa atzīst, ka lietā nav iesniegti jauni pierādījumi, kas nebija izvērtēti
VID ģenerāldirektores lēmumā. VID ģenerāldirektore, sniedzot atbilstošu pamatojumu, atzina, ka Aina Matule pēc brīdinājuma saņemšanas neiesniedza
parādnieka maksātnespējas procesa pieteikumu, kaut arī pastāvēja Maksātnespējas likuma 57.panta pirmajā daļas 3.punktā paredzētā juridiskās
personas maksātnespējas prozcesa pazīme, tādējādi izdarīja LAPK 166.35 pantā paredzēto pārkāpumu. Tā kā VID ģenerāldirektores lēmumā ietvertais
pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tiesa saskaņā ar LAPK 289.13 panta trešo daļu pievienojas lēmuma motivācijai un atzīst, ka turpmāk nav
nepieciešams šajā nolēmumā atkārtot VID ģenerāldirektores lēmumā minētos pierādījumus un atzinumus.
Tiesa atzīst, ka VID ģenerāldirektores lēmumā faktiski jau sniegtas atbildes uz sūdzībā izteiktajiem apgalvojumiem par to, ka SIA “Kalna Babrāni”
nepiekrīt audita rezultātā pieņemtajam VID ģenerāldirektora 2013.gada 18.jūlija lēmumam Nr.22.9/L-17907, jo lietā notiek tiesvedība, tāpēc neiesniedz
parādnieka maksātnespējas pieteikumu. Līdz ar to tiesa pievienojās attiecīgajai VID ģenerāldirektores lēmuma motivācijai.
[7] Atbilstoši LAPK 32.panta noteikumiem sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta
atbildība par izdarīto pārkāpumu, ņemot vērā gan izdarītā pārkāpuma raksturu, gan pārkāpējas personību, viņas vainas pakāpi, mantisko stāvokli,
atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. LAPK 22.pantā noteikts, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu,
kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpēja, kā arī
citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.
Soda (gan pamatsoda, gan papildsoda) noteikšana lēmumā motivēta, kurai tiesa pilnībā pievienojas. Nosakot sodu Ainai Matulei, VID
ģenerāldirektore pamatoti ir ņēmusi vērā gan LAPK 32.pantā noteiktos vispārīgos noteikumus soda uzlikšanai par administratīvo pārkāpumu, gan arī
LAPK 22.pantā noteikto administratīvā soda mērķi.
Kā redzams no pārsūdzētā lēmuma, VID ģenerāldirektore ņēmusi vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpējas personību, veselības stāvokli,
mantisko stāvokli, tostarp atbildību mīsktinošos un pastiprinošos apstākļus. Līdz ar ko nepamatots ir sūdzībā minētais arguments, ka pārsūdzētā lēmumā
nav ņemti vērā LAPK 274.panta otrās daļas 7.punkta nosacījumi.
Atbilstoši LAPK 33.pantam atbildību mīkstinošos apstākļus VID ģenerāldirektore nav konstatējusi. Arī tiesa nekonstatē apstākļus, kas mīkstinātu
Ainas Matules atbildību.
Nepamatots ir sūdzībā minētais arguments par to, ka VID nav atzinusi par atbildību mīsktinošo apstākli to, ka viņa iepriekš nav sodīta par analogu
vai līdzīgi pārkāpumu. Tiesas iekatā konkrētajā gadījumā šāds apstāklis nevar tik atzīts par atbildību mīkstinošo apstākli LAPK 33.panta trešās daļas
izpratnē. Turklāt jāņam vērā, ka sūdzības iesniedzēja sava vainu neatzīst, vaļsirdīgi nenožēlo izdarīto (LAPK 33.panta pirmās daļas 1.punkts).
Atbilstoši LAPK 34.panta pirmās daļas 1.punkta (ja prettiesiskā rīcība turpināta, neraugoties uz pilnvaroto personu prasību to izbeigt) VID
ģenerāldirektore pamatoti kā atbildību pastiprinošo apstākli atzinusi to, ka pēc amatpersonas 2017.gada 17.jūlija brīdinājumu Nr.30.4-4.7.3/65024 par
maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu SIA “KALNA BABRĀNI” tika aicināta, iesniedzot tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu, pārtraukt
prettiesisko darbību, taču Aina Matule kā komercsabiedrības amatpersona neiesniedza SIA “KALNA BABRĀNI” maksātnespējas procesa pieteikumu.
LAPK 166.35 panta sankcija paredz – naudas sodu valdes loceklim no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, atņemot valdes loceklim tiesības
ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.
Ņemot vērā, ka Ainai Matulei netika konstatēti atbildību mīsktinošie apstākļi, bet konstatēts viens atbildību pastiprinošais apstāklis, tiesa atzīst, ka
piemērotais maksimālais naudas sods 700 euro apmērā un papildsods atņemt tiesības ieņemt personālsabiedrības lietveža, kapitālsabiedrības valdes
locekļa, kapitālsabiedrības padomes locekļa, prokūrista, parastā komercpilnvarnieka, komercsabiedrības likvidatora, sabiedrības kontroliera un
revidenta amatus, kā arī tiesības pārstāvēt personālsabiedrību tiesīgos biedrus un pārstāvjus filiālē uz trīs gadiem par izdarīto pārkāpumu konkrētos
apstākļos ir atbilstošs un taisnīgs sods, un tā mīkstināšanai nav pamata.
Šāds sods, atbilstoši LAPK 22.pantam, Ainu Matuli audzinās likumu ievērošanas un komercdarbības noteikumu cienīšanas garā, un būs līdzeklis,
kas nepieļaus, ka tiesību pārkāpēja, kā arī citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.
Ievērojot minētos argumentus un apsvērumus, tiesa a t z ī s t, ka pārsūdzētais VID ģenerāldirektores lēmums atstājams negrozīts, bet sūdzība ir
noraidāma.
REZOLUTĪVĀ DAĻA
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 1.punktu tiesa
nosprieda
atstāt Valsts ieņemuma dienesta ģenerāldirektores p.i V.Narnickas 2017.gada 28.novembra lēmumu Nr.30.7-22.11/6146 negrozītu, bet Ainas
Matules sūdzību noraidīt.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas Zemgales apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Jēkabpils
rajona tiesā.
Spriedums pieejams tiesas kancelejā 2018.gada 12.aprīlī.
Tiesnesis Ramiro Grandāns