Court imposes administrative detention and fine for repeated driving without license despite prior unpaid fine.

ECLI:LV:ZRT:2018:0523.173032318.1.S

Nr. 173032318

Nr. 1-0303-18

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Dobelē 2018. gada 23. maijā

Zemgales rajona tiesas tiesnese Inga Putra,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības

pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta septītās daļas 1. punkta.

Aprakstošā daļa

[1] 2018. gada 20. maijā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja kārtībnieks /pers. B/ /pers. A/sastādījis

administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC 312315 par to, ka 2018. gada 20. maijā plkst. 13.24 pa ceļu Penkule-Tērvete 1 km, virzienā no Tērvetes

uz Penkuli, Penkules pagastā, Dobeles novadā, /pers. A/ vadīja transportlīdzekli /TL marka/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/. Tika konstatēts, ka

vadītājs atkārtoti gada laikā brauc bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, kas noteiktā kārtībā nav iegūtas.

Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka ar savām darbībām /pers. A/ pārkāpis Ceļu satiksmes likuma 26. panta otro daļu. /pers. A/

pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.4 panta septītās daļas. /pers. A/ administratīvā

pārkāpuma protokolu parakstījis.

[2] Uz tiesas sēdi /pers. A/ neieradās. Par lietas izskatīšanu vietu un laiku /pers. A/ bija informēts, par ko lietā liecina viņa paraksts. /pers. A/ tiesai

nepaziņoja neierašanās iemeslus un lūgumus nepieteica. Tiesa nekonstatēja šķēršļus lietas izskatīšanai un nolēma lietu izskatīt bez /pers. A/ klātbūtnes.

Motīvu daļa

[3] Tiesnese, pārbaudot un novērtējot administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus to kopumā un savstarpējā saistībā, atzīst, ka /pers. A/ ir

izdarījis LAPK 149.4 panta septītās daļas 1. punktā paredzēto administratīvo pārkāpumu. Kaut arī protokolā nav norādīts konkrēts LAPK 149.4 panta

septītās daļas punkts (tiesību normā ir divi punkti), no protokolā fiksētajiem lietas faktiskajiem apstākļiem ir secināms, ka pārkāpums kvalificējams pēc

LAPK 149.4 panta septītās daļas 1. punkta. Šāds trūkums protokolā nav atzīstams par būtisku un tiesnese pati var to novērst lietas izskatīšanas laikā.

[4] Ceļu satiksmes likuma 26. panta otrā daļa noteic, ka personas tiesības vadīt transportlīdzekļus apliecina attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu un to

vadītāju valsts reģistrā un derīga transportlīdzekļa vadītāja apliecība.

Saskaņā ar LAPK 149.4 panta septītās daļas 1. punktu par transportlīdzekļa vadīšanu atkārtoti gada laikā, ja nav transportlīdzekļu vadīšanas

tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas) – transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no

piecām līdz piecpadsmit diennaktīm un uzliek naudas sodu piecsimt septiņdesmit euro apmērā.

Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.4 panta septītās daļas 1. punkta, jākonstatē, ka persona vadījusi transportlīdzekli

atkārtoti gada laikā bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām, kas noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas.

[5] Atbilstoši LAPK 243. panta noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un

noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietveros

izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Pierādīšanas līdzekļi saskaņā ar LAPK 243.1 pantā noteikto, ir šādi, kas satur ziņas par faktiem; elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās

rakstveida vai citā veidā nostiprinātā: pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās

institūcijas atzinums; dokumentss ziņas par faktiem; lietiskie pierādījumi.

[6] Lietā ziņas par faktiem, kas pierāda administratīvā pārkāpuma esību, nodibinātas ar šādiem pierādīšanas līdzekļiem.

Ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC 312856 konstatēts fakts, ka 2018. gada 26. janvārī /pers. A/ vadīja transportlīdzekli bez

transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, tās noteiktā kārtībā nebija iegūtas. /pers. A/ protokolu parakstījis un saņēmis tā eksemplāru.

Ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes 2018. gada 2. februāra lēmumu, ar kuru /pers. A/ uzlikts administratīvais naudas sods 280 euro

pēc LAPK 149. panta sestās daļas 1. punkta par transportlīdzekļa vadīšanu bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām.

Ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC 312315 konstatēts fakts, ka 2018. gada 20. maijā /pers. A/ protokolā norādītajā laikā un vietā

atkārtoti gada laikā vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām.

Ar izdruku no Ceļu satiksmes drošības direkcijas informācijas sistēmas, kas apliecina, ka /pers. A/ ir tikai AM kategorijas mopēda un motocikla

vadīšanas tiesības, taču nav B kategorijas tiesību mehānisko transportlīdzekļa vadīšanai.

Ar izdruku no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra par /pers. A/ administratīvajiem pārkāpumiem.

Ar /pers. A/ paskaidrojumu protokolā Nr. PC 312315, ka brauca mājās, vadītāja apliecības viņam nav.

[7] Tiesnese saskaņā ar LAPK 244. pantu ir novērtējusi visus lietā esošos pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas, un atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma

izdarīšanā pēc LAPK 149.4 panta septītās daļas 1. punkta ir pilnībā pierādīta, proti, lietā ir pierādīts, ko atzīst arī pie atbildības saucamā persona, ka jau

atkārtoti gada laikā vadījis transportlīdzekli bez tiesībām, tiesības nav iegūtas.

[8] Lai nostiprinātu likumību, novērstu tiesību pārkāpumus un lai personu audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā,

tiesnese atzīst, ka pārkāpējs /pers. A/ saucams pie administratīvās atbildības, uzliekot viņam administratīvo sodu LAPK 149.4 panta septītās daļas

1. punkta sankcijas ietvaros.

Saskaņā ar LAPK 32. panta otro daļu, nosakot sodu, tiesa ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi,

mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Tiesneses vērtējumā /pers. A/ pieļāvis nopietnu pārkāpumu. Transportlīdzekļa vadīšana bez noteiktā kārtībā iegūtām transportlīdzekļa vadīšanas

tiesībām nav pieļaujama.

Attiecībā uz pārkāpēja personību norādāms, ka no Iekšlietu ministrijas Informācijas sistēmas izdrukas redzami /pers. A/ izdarītie administratīvie

pārkāpumi. To 11 gadu laikā nav daudz, taču pēdējais naudas sods nav nomaksāts, /pers. A/ atzīstams par administratīvi sodītu. /pers. A/ attieksme,

neilgā laika periodā (starp abiem pārkāpumiem ir četri mēneši) pieļaujot identiskus pārkāpumus, norāda uz personas nihilistisko attieksmi pret tiesiskā

regulējuma ievērošanu. 2018. gada 26. janvārī uzliktais administratīvais sods /pers. A/ nav audzinājis, gluži pretēji, identisks administratīvais pārkāpums

izdarīts jau pēc četriem mēnešiem.

Nav iespējams novērtēt mantisko stāvokli, jo lietā par to nav ziņu, turklāt protokolā veikts ieraksts, ka /pers. A/ darba vietu nenorāda.

Lietā nav konstatēti atbildību pastiprinoši un mīkstinoši apstākļi.

LAPK 31. pantā noteiktie apstākļi aresta nepiemērošanai lietā nav konstatēti.

LAPK 32. panta otrajā daļā norādītie apstākļi ir būtiski aresta ilguma noteikšanai, jo likumdevējs par /pers. A/ izdarīto pārkāpumu paredzējis

arestu no piecām līdz 15 diennaktīm. Savukārt attiecībā uz naudas sodu norādāms, ka likumdevējs par konkrēto pārkāpumu ir paredzējis konstantu

naudas soda mēru, līdz ar to tas atzīstams ar taisnīgu un samērīgu izdarītajam pārkāpumam. Ņemot vērā šos soda noteikšanai būtiskos apstākļus, /pers.

A/ piemērojams minimālais sankcijā paredzētais arests uz piecām diennaktīm un naudas sods 570 euro.

[9] Administratīvā pārkāpuma lietā izņemts administratīvā pārkāpuma rīks – transportlīdzeklis /TL marka/, valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas

numurs/.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2010. gada 7. decembra noteikumu Nr. 1098 „Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto

mantu un dokumentiem” 11. punktu, 2018. gada 20. maijā pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas nodošanu glabāšanā

Nodrošinājuma valsts aģentūrai un sastādīts transportlīdzekļa pieņemšanas un nodošanas akts Nr. 112022.

No Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās sistēmas datiem redzams, ka izņemtā transportlīdzekļa īpašnieks ir pie administratīvās

atbildības saucamā persona /pers. A/.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 7. decembra noteikumu Nr. 1098 „Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto

mantu un dokumentiem” 22.2. apakšpunktu transportlīdzeklis /pers. A/atdodams pēc naudas soda izpildes.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta septītās daļas 1. punktu, 213. pantu un 289.16 panta pirmo daļu, tiesnese

nosprieda

atzīt par vainīgu /pers. A/Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta septītās daļas 1. punktā paredzētā administratīvā pārkāpuma

izdarīšanā (protokols Nr. PC 312315) un sodīt ar administratīvo arestu uz piecām diennaktīm un naudas sodu 570 euro.

Atdot transportlīdzekli /TL marka/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, īpašniekam /pers. A/ pēc naudas soda izpildes administratīvajā lietā.

Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas, apelācijas sūdzību iesniedzot Zemgales rajona

tiesā.

Tiesnese I. Putra