Court dismisses administrative penalty due to procedural violations and expiration of investigation statute of limitations.

Lietas arhīva Nr. 1A-0030-20/15

ECLI:LV:RLPT:2020:0124.1A29034719.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020.gada 24.janvārī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese D.Bērziņa

2020.gada 24.janvārī rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu /pers. A/ (turpmāk - sūdzības iesniedzēja) sūdzībā par Jūrmalas

pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka V.Kivkucāna (turpmāk – iestāde) 2019.gada 5.aprīļa lēmumu Nr.1-13.1/877.

Aprakstošā daļa

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors R.Barčs 2019.gada 7.janvārī sastādījis /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ

Nr.729637 par to, ka 2018.gada 16.maijā plkst. 17:06 transportlīdzeklis BMW ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ iebrauca īpašā

režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā neiegādājoties caurlaidi, tādejādi pārkāpjot Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra

saistošo noteikumu Nr.1 ,,Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasības, par kuru

atbildība paredzēta 49.punktā. Par minēto administratīvo pārkāpumu, iesniedzējai uzlikts naudas sods 50,00 EUR apmērā.

Minēto protokolu-lēmumu iesniedzēja pārsūdzēja augstākā iestādē.

Ar augstākās iestādes 2019.gada 5.aprīļa lēmumu Nr. 1-13.1/877 protokols-lēmums Nr. ZZ Nr. 729637 atstāts negrozīts, savukārt iesniedzējas

sūdzība noraidīta.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2019.gada 13.augustā saņemta sūdzība par iestādes 2019.gada 5.aprīļa lēmumu Nr.1-13.1/877. Ar

tiesneses 2019.gada 3.oktobra lēmumu nolemts ierosināt tiesvedību, izskatīt lietu rakstveida procesā.

Sūdzības iesniedzēja sūdzībā norāda, ka lēmumam nepiekrīt un uzskata to par prettiesisku un atceļamu sekojošu motīvu dēļ.

Iesniedzēja norāda, ka automašīna BMW, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tika nopirkta no SIA “EZ Auto”, reģistrācijas numurs

40103629368. 2018.gada 1.aprīlī Jūrmalas iedzīvotāja un automašīnas turētāja /pers. B/ saņēma caurlaidi iebraukšanai Jūrmalā. Noteikumu “Par

transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 23. pants paredz, ka caurlaide ir elektronisks ieraksts

informācijas sistēmā, kuram piešķirts identifikācijas numurs. Caurlaidi izsniedz uz konkrētu transportlīdzekli, un tā ir derīga no nodevas vai maksas

pakalpojuma (ja piemērojams) apmaksas dienas plkst.00.00 vai norādītā caurlaides derīguma sākuma datuma plkst.00.00.

Iesniedzēja norāda, ka 2018.gada 16.maijā automašīna tika pārreģistrēta uz viņas kā pircējas vārda un kopā ar pārreģistrāciju automašīnai tika

nomainīts valsts reģistrācijas numurs no /reģistrācijas numurs/ uz /reģistrācijas numurs/.

Iesniedzēja norāda, ka caurlaide palika uz veco automašīnas valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, par ko 2018.gada 5.jūlijā tika

informēta Jūrmalas dome.

Iesniedzēja norāda, ka 2019.gada 9.janvārī tika saņemta Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas vēstule “Par protokolu nosūtīšanu”. No vēstules

secināms, ka 2019.gada 7.janvārī tika sastādīti 16 (sešpadsmit) administratīvā pārkāpuma protokoli par konstatētiem pārkāpumiem ar transportlīdzekli

BMW, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/.

Iesniedzēja norāda, ka no saņemtajiem protokoliem redzams, ka pirmais pārkāpums izdarīts 2018.gada maijā, bet pēdējais 2018.gada 2.jūnijā.

Protokoli par pārkāpumiem tika sastādīti 2019.gada 7.janvārī, t.i. 6 mēnešus pēc pārkāpuma izdarīšanas dienas, kas ir pretrunā ar Latvijas APK

vispārīgo principu par administratīvā soda uzlikšanu.

Iesniedzēja norāda, ka Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija 2018.gada 29.maijā atklātā tiesas sēdē izskatīja līdzīgu lietu (personai tika

izrakstīti 77 protokoli) un konstatēja, ka no policijas puses- nav ievērots taisnīguma princips, jo policijas bezdarbība ir radījusi tādu situāciju, ka-naudas

sods šajā konkrētajā lietā - EUR 3850 neatbilst soda mērķim un pārkāpuma raksturam.

Iesniedzēja norāda, ka neskatoties uz to, ka šis tiesas spriedums ir Policijai saistošs, 2019.gada 9.novembrī iesniedzēja saņēma brīdinājumu, kurā

policija lūdz apmaksāt visus naudas sodus, kas pēc iesniedzējas viedokļa, ir taisnīguma principa neievērošana no Policijas puses.

Iesniedzēja uzskata, ka Policija ir mākslīgi radījusi tādu situāciju, uzsākot vienlaicīgi administratīvā pārkāpuma lietvedību par 16 pārkāpumu

gadījumiem, jo laika periods starp fiksētiem pārkāpumiem ir no 2018.gada maija līdz 2018.gada jūnijam, bet visi protokoli tika sastādīti 2018.gada

7.janvārī, kas nav atzīstams par saprātīgu, lai valsts iestāde aizbildinātos ar noslodzi, kapacitātes trūkumu un tml., lai nepaziņotu pārkāpējai par izdarīto

pārkāpumu un neuzliktu sodu jau pēc pirmā pārkāpuma konstatēšanas.

Iesniedzēja norāda, ka nevēlas izvairīties no soda, bet uzskata Policijas rīcību par neatbilstošu Latvijas likumdošanai, jo no Policijas puses nav

ievērots taisnīguma princips, kā arī policijas bezdarbība ir radījusi tādu situāciju, ka naudas sods šajā konkrētajā lietā - EUR 800,00 neatbilst soda

mērķim un pārkāpuma raksturam.

Ņemot vērā minēto, iesniedzēja lūdz tiesu pilnībā atcelt Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka V.Kivkucāna 2019.gada 5.aprīļa

lēmumu Nr.1-13.1/877 ar kuru atstāts negrozīts protokola- lēmums ZZ Nr.729637.

Motīvu daļa

Saskaņā ar Latvijas APK 289.6 pantā noteikto tiesa iesniedzēja sūdzību izskata rakstveida procesā, ievērojot šā kodeksa divdesmit trešajā

,,a” nodaļā noteikto tiesvedības kārtību.

Tiesa, iepazinusies ar sūdzību un Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka V.Kivkucāna 2019.gada 5.aprīļa lēmumu Nr. 1-13.1/877,

pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka V.Kivkucāna 2019.gada 5.aprīļa lēmums Nr. 1-13.1/877 ir

atceļams un lietvedība lietā izbeidzama.

Saskaņā ar Latvijas APK 37.pantu, kas nosaka noilgumu administratīvā pārkāpuma lietā lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne

vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma pārtraukšanas dienas.

Ja saņemts atteikums uzsākt kriminālprocesu vai kriminālprocess izbeigts, bet ir konstatējamas administratīvā pārkāpuma pazīmes, lietvedību

administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu vai par tā

izbeigšanu.

Saskaņā ar Latvijas APK 238.1 pantu, kas nosaka lietvedības uzsākšanas kārtību administratīvo pārkāpumu lietās, saņemot ziņas, kuras norāda uz

iespējamu administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, šā kodeksa 247.pantā minētās personas triju darba dienu laikā pieņem lēmumu par administratīvā

pārkāpuma lietvedības uzsākšanu vai par atteikšanos uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību (šā kodeksa 238.1 un 239.pants), vai par materiālu

pārsūtīšanu pēc piekritības. Lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu var pieņemt, arī sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu

vai fiksējot to rezolūcijas veidā uz dokumenta, kas satur ziņas vai faktus par iespējamu administratīvo pārkāpumu.

Savukārt saskaņā ar Latvijas APK 239. panta, kas nosaka apstākļus, kas nepieļauj lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, 7.pkt. nosaka, ka

lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi.

No administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem konstatējami šādi apstākļi:

1. iespējamais administratīvais pārkāpums, par kuru 2019.gada 7.janvārī /pers. A/ tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols ZZ

Nr.729637, noticis 2018.gada 16.maijā plkst.17:06, proti, protokols sastādīts par to, ka transportlīdzeklis BMW ar valsts reģistrācijas numuru

/reģistrācijas numurs/ iebrauca īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā neiegādājoties caurlaidi, tādejādi pārkāpjot Jūrmalas

pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā 5.punkta prasības, par kuru atbildība paredzēta 49.punktā;

2. ar minēto protokola lēmumu par minēto administratīvo pārkāpumu iesniedzējai uzlikts naudas sods 50,00 EUR apmērā;

3. Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas lietvedes /pers. C/ 2018.gada 24.oktobra ziņojums (/numurs/), kurā policijas lietvede norāda, ka viņa

pildot amata pienākumus, konstatēja, ka 16.05.2018. transportlīdzeklis BMW 730, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, iebrauca

Jūrmalas pilsētas īpaša režīma zonā bez caurlaides;

4. lietā nav saņemts atteikums uzsākt kriminālprocesu vai kriminālprocess izbeigts.

Tiesa, pārbaudot lietas materiālus, konstatē, ka Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas lietvede /pers. C/ 2018.gada 24.oktobra ziņojumā

lūdz uzsākt administratīvo lietvedību, taču tiesai nezināmu apstākļu dēļ lietvedība nav uzsākta, proti, lietas materiālos nevienā dokumentā nav

lēmuma vai rezolūcijas par lietvedības uzsākšanu. Savukārt administratīvā pārkāpuma protokols, ar kuru iespējama lietvedības uzsākšana,

sastādīts, pārkāpjot Latvijas APK 37.panta pirmajā daļā norādīto lietvedības uzsākšanas termiņu.

No lietas materiāliem izriet, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija 2018.gada 14.decembrī pasta sūtījumā nosūtīja /pers. A/ izsaukumu

ierasties Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā 2019.gada 7.janvārī plkst. 13:00.

Norādītajā datumā iesniedzējs Pašvaldības policijā neieradās, par savas neierašanās iemesliem nav ziņojis, atlikt lietas izskatīšanu nav lūdzis.

Pie šādiem apstākļiem saskaņā ar Latvijas APK 248.1pantu ir iespējama administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana bez pārkāpēja klātbūtnes.

Tiesa atzīst, ka procesa virzītājam un arī iestādei, izskatot sūdzību par soda uzlikšanu, bija pienākums konstatēt apstākļus, kas nepieļauj

lietvedības uzsākšanu, jo bija pagājuši vairāk nekā seši mēneši no iespējamā administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienas.

Līdz ar to ir pamats secināt, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā par /pers. A/ izdarīto pārkāpumu ir uzsākta, pieļaujot būtiskus

procesuālos pārkāpumus, kurus lietas izskatīšanas laikā tiesā nevar novērst.

Latvijas APK 7.panta 1.daļā noteikts, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz

likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā.

Latvijas APK 7.panta 2.daļā noteikts, ka lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību.

Latvijas APK 7.panta 3.daļā noteikts, ka pilnvarotās iestādes un amatpersonas administratīvās ietekmēšanas līdzekļus piemēro savas

kompetences ietvaros, stingrā saskaņā ar likumu.

Latvijas APK 8.panta 3.daļā noteikts, ka lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama saskaņā ar likumu, kas spēkā

pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā un vietā.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Latvijas APK 239. panta 7.pkt. iesāktā lietvedība ir jāizbeidz, neskatoties uz iestādes viedokli, jo ir

pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi, kas tiesai ir saistoši, nodrošinot personas tiesības uz taisnīgu tiesu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas APK 7.panta 1., 2., 3.daļu, 8.panta 1. un 3.daļu, 37.pantu, 239.panta 7.punktu, 289. 12 panta otrās daļas

2.punktu, 289.13 pantu, tiesa

nosprieda

atcelt Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka V.Kivkucāna 2019.gada 5.aprīļa lēmumu Nr. 1-13.1/877 un atcelt Jūrmalas

pilsētas pašvaldības policijas inspektora R.Brača 2019.gada 7.janvārī sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.729637, lietvedību

administratīvā pārkāpuma lietā izbeigt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā Rīgas apgabaltiesā no tā pieejamības dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesā.

Spriedums pieejams tiesas kancelejā no 2020.gada 24.janvāra.

Tiesnese: . D.Bērziņa