Defendant found guilty of illegal hunting with prohibited trap and ordered to pay state compensation.

Lietas Nr. 11360031615

Lietas arhīva Nr. K34-0033-17/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Saldū 2017.gada 10.janvārī

Saldus rajona tiesa

tiesnese Selga Lapejeva,

piedaloties prokuroram Kasparam Didzim,

iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 112.panta trešās daļas.

Apra k s t o š ā da ļ a

Apsūdzētais/pers. A/ medībās izmantoja aizliegtu vispārbīstamu rīku (nelikumīgas medības) -

2015.gadā, izmeklēšanas laikā precīzi nenoskaidrotā datumā, Saldus novada Rubas pagasta īpašumā “/nosaukums/”, meža malā, uz meža

dzīvnieku takas, nebūdams mednieks un bez medību atļaujas, mantkārīga motīva vadīts, nolūkā nomedīt kādu meža dzīvnieku, lai tā gaļu izmantotu

pārtikai, izlika no tērauda trosītes pašizgatavotu cilpu, kurā līdz 2015.gada 8.augusta plkst.10.00 nomedīja (nogalināja) stirnu āzi, tādējādi veica

nelikumīgas medības, kurās, saskaņā ar “Medību likuma” 24.panta 10.punkta “a” apakšpunktu, izmantoja aizliegtu vispārbīstamu rīku – cilpu.

Nelikumīgo medību rezultātā nodarīja Valsts meža dienesta Zemgales virsmežniecībai kaitējumu 1 440,00 EUR apmērā, kurš aprēķināts saskaņā ar

Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumu Nr.1482 “Medības reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumu radīto zaudējumu un nelikumīgi

iegūtās medību produkcijas vērtības atlīdzināšanas noteikumi” 4.punktu un 1., 2., 3.pielikumu.

Ar šādu savu rīcību apsūdzētais /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 112.panta trešajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.

M o t īv u da ļa

Apsūdzētais /pers. A/ tiesas sēdē sevi par vainīgu viņam izvirzītajā apsūdzībā atzina pilnībā, neapstrīdēja inkriminētā noziedzīgā nodarījuma

faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju, lūdza neizdarīt pierādījumu pārbaudi. Arī kriminālprocesā pieteikto kaitējuma kompensāciju atzina pilnā

apmērā.

Ņemot vērā to, ka apsūdzētais tiesas sēdē savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina pilnībā, arī kompensācijas

pieteikumu atzina pilnā apmērā, piekrita tam, ka nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi, un tiesai lietas materiālu pārbaudes rezultātā nav radušās

šaubas par apsūdzētā vainu, kā arī ievērojot prokurora un cietušās pārstāves viedokli, tiesa, izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo

būtību un sekas, tas ir, ka šādu spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa

pārkāpumiem, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, nolēma tiesas izmeklēšanā pierādījumu pārbaudi neizdarīt, pārbaudot tikai apsūdzētā

personu raksturojošos datus.

Tiesa atzīst, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta trešajai daļai, konkrētajā gadījumā pierādījumu analīze, un to uzskaitījums spriedumā

nav nepieciešams.

Atzīstot apsūdzētā vainu par pierādītu, nodarījuma kvalifikāciju, kā tas norādīts apsūdzībā un spriedumā, par atbilstošu Krimināllikuma normām,

tiesa secina, ka apsūdzētais ir sodāms.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu Krimināllikuma 112.panta trešajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā smags

noziegums.

Saskaņā ar Krimināllikuma 35. un 46.panta prasībām, nosakot sodu apsūdzētajam tiesa ņem vērā soda mērķi, izdarītā noziedzīgā nodarījuma

raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, viņa attieksmi pret apsūdzību, atbildību mīkstinošo apstākli un atbildību pastiprinošo apstākli, kā arī pārējos

apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli atzīstama vaļsirdīga atzīšanās un izdarītā

nožēlošana.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu kā apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošs apstāklis vērtējams tas, ka noziedzīgais

nodarījums veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu, jo izdarīts nedzēstas sodāmības laikā.

Novērtējot apsūdzētā /pers. A/ personību, pie soda noteikšanas, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais iepriekš sodīts, pēdējo reizi ar Rīgas apgabaltiesas

2010.gada 12.februāra spriedumu pēc Krimināllikuma 253.1panta trešās daļas ar brīvības atņemšanu uz 4 gadiem, konfiscējot mantu un policijas kontroli

uz 2 gadiem, 2012.gada 15.novembrī atbrīvots pirms termiņa uz 10 mēnešiem 29 dienām, saukts pie administratīvās atbildības par Ceļu satiksmes

noteikumu pārkāpšanu, uzlikto naudas sodu nav samaksājis (lietas 73.-75.lapa). Tiesas sēdē apsūdzētais paskaidroja, ka deklarētajā dzīvesvietā

nedzīvo, jo faktiski dzīvo un strādā Rīgā, ir pastāvīga darba vieta, līdz ar to arī pastāvīgi ienākumi, taču tie nav lieli, apgādībā apgādājamo personu nav.

Lai izvērtētu jautājumu par piespriežamo soda mēru un veidu, tiesai jāievēro cilvēktiesību principus, saprātīguma un taisnīguma principus. Pie soda

noteikšanas apsūdzētajam tiesa ņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu, ka apsūdzētais izdarījis tīšu, smagu noziegumu, rīkojies mērķtiecīgi un

konkrētajos apstākļos izdarījis visu, kas no viņa atkarīgs, lai noziegumu izdarītu līdz galam, apsūdzētais ar savām darbībām apdraudējis dabas vidi,

medību saimniecības intereses savvaļas dzīvnieku izmantošanas, atjaunošanas un vairošanās jomā, turklāt noziedzīgo nodarījumu izdarījis īpaši

pastiprinošos apstākļos, jo medībās izmantojis aizliegtu vispārbīstamu rīku, tādējādi apdraudējis arī sabiedrisko drošību. Tāpat tiesa ņem vērā apsūdzētā

/pers. A/ personību, iepriekš sodīts, sodāmība nav dzēsta, viņa attieksmi pret nodarījumu, izdarītajā vaļsirdīgi atzinies un nožēlo, nodarītā kaitējuma

apmēru, kurš nav atlīdzināts, taču apsūdzētais iesniegto kompensācijas pieteikumu atzina pilnā apmērā un nodarīto kaitējumu apņēmās atlīdzināt. Tiesa

ņem vērā arī apstākli, ka apsūdzētais izmantoja Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību ar tiesu, kas izpaudās vienkāršāka

procesa veida izvēlē, tādā veidā nodrošinot efektīvāku krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka nolūkā atturēt apsūdzēto no jauniem likumpārkāpumiem, viņam piemērojams Krimināllikuma 112.panta trešās

daļas sankcijā paredzētais sods, taču nav nepieciešama apsūdzētā reāla izolācija no sabiedrības un viņš sodāms ar piespiedu darbu sabiedrības labā

Valsts probācijas dienesta noteiktos darbos dzīvesvietas apvidū brīvajā laikā un bez atlīdzības. Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā piespiedu darbs

disciplinēs apsūdzēto, jo viņa uzvedību piespiedu darba veikšanas laikā kontrolēs arī Valsts probācijas dienests, tādējādi samazinot iespēju izdarīt citus

likumpārkāpumus, bet vienlaicīgi sniedzot sabiedrībai labumu ar savu darbu. Šāds sods būs samērīgs noziedzīgajam nodarījumam un dos ieguldījumu arī

sabiedrības labā.

Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmajā daļā sniegts kompensācijas jēdziens, norādot, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa,

ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskām ciešanām un

mantisko zaudējumu. Savukārt no šā panta otrās daļas izriet, ka kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais

samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata.

Valsts meža dienesta Zemgales virsmežniecība kriminālprocesā iesniegusi kaitējuma kompensācijas pieteikumu par valstij radītā kaitējuma 1

440,00 EUR apmērā piedziņu. Prokurors tiesas sēdē pieteikumu par kompensācijas piedziņu valsts labā uzturēja.

Ņemot vērā, ka apsūdzētais /pers. A/, kurš ar šo spriedumu tiek atzīts par vainīgu viņam celtajā apsūdzībā, atzina Valsts meža dienesta Zemgales

virsmežniecības pieteikto kompensāciju pilnā apmērā, tiesai nav pamata apšaubīt zaudējumu summas aprēķinu, kurš veikts saskaņā ar Ministru kabineta

2013.gada 17.decembra noteikumu Nr.1482 “Medības reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumu radīto zaudējumu un nelikumīgi iegūtās medību

produkcijas vērtības atlīdzināšanas noteikumi” 4.punktu un 1., 2., 3.pielikumu (lietas 6.-9.lapa), līdz ar to tiesa atzīst, ka Valsts meža dienesta Zemgales

virsmežniecības pieteiktā kompensācija 1 440,00 EUR apmērā par valstij nodarīto kaitējumu ir pamatota, apmierināma un piedzenama no apsūdzētā, jo

saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir jāatlīdzina kaitējums, ko viņš ar savu prettiesisku rīcību ir nodarījis.

2016.gada 3.oktobrī apsūdzētajam /pers. A/ piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā (lietas 71.lapa).

Jautājums par lietiskajiem pierādījumiem izlemjams saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta nosacījumiem.

R e zo l ut ī v ā da ļ a

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529.pantu, tiesa

no s pri e da

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 112.panta trešajā daļā un sodīt ar piespiedu darbu uz

120 (viens simts divdesmit) stundām Valsts probācijas dienesta Rīgas teritoriālās struktūrvienības noteiktos darbos.

Uzdot par pienākumu /pers. A/ 10 (desmit) darbdienu laikā pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā pieteikties soda izciešanai Valsts probācijas

dienesta Rīgas teritoriālās struktūrvienības Centra rajona filiālē Lomonosova ielā 9, Rīgā.

Drošības līdzekli – uzturēšanos noteiktā vietā – pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā /pers. A/ atcelt.

Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij kaitējuma kompensāciju 1 440,00 EUR (viens tūkstotis četri simti četrdesmit euro 00 centus).

Kaitējuma kompensācija ieskaitāma valsts budžetā, maksājuma uzdevumā norādot šādu informāciju – saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas

Nr.90000050138, BIC kods TRELLV22, norēķinu konts LV28TREL1060161226000, maksājuma mērķī norādot lietas Nr.11360031615.

Lietiskos pierādījumus – 15 metāla troses, kuras iesaiņotas ar drošības uzlīmi Nr.J13-0276166 aizlīmētā papīra maisā, un metāla trosi, kura

iepakota ar drošības uzlīmi Nr.J13-0276168 aizlīmētā papīra maisā, kas glabājas Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Saldus iecirknī – pēc

sprieduma stāšanās likumīgā spēkā iznīcināt.

Spriedumu daļā par sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā

10 (desmit) dienu laikā, sūdzību vai protestu iesniedzot Saldus rajona tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena 2017.gada 10.janvāris.

Tiesnese S.Lapejeva