Administrative court partially dismissed appeal, ruling border guard violated equality principle by denying hunting pass to individual while granting it to club members.

Lietas Nr. A420686411

Lietas arhīva Nr. AA43-0476-14/17

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2014.gada 4.aprīlī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente I.Amona, tiesneši S.Liniņa un V.Poķis

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. B/ pieteikuma par Valsts robežsardzes Daugavpils

pārvaldes priekšnieka 2011.gada 22.novembra lēmuma Nr.23 atzīšanu par prettiesisku un labvēlīga administratīvā akta izdošanu,

sakarā ar /pers. B/ un Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes apelācijas sūdzībām par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada

7.septembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. B/ 2011.gada 17.oktobrī vērsās Valsts robežsardzes (turpmāk arī – VRS vai atbildētāja) Daugavpils pārvaldē ar

iesniegumu par terminētās caurlaides saņemšanu medībām pierobežas joslā (Salienas, Skrudalienas un Demenes pagastu teritorijā)

laikā no 2011.gada 25.oktobra līdz 2012.gada 25.oktobrim.

Ar VRS Daugavpils pārvaldes Silenes robežapsardzības nodaļas priekšnieka 2011.gada 19.oktobra lēmumu Nr.176 (turpmāk –

Sākotnējais lēmums) /pers. B/ atteikts izsniegt terminēto caurlaidi, jo Silenes robežapsardzības nodaļā ir ieviesta pastiprināta valsts

robežas uzraudzība. Sākotnējais lēmums pamatots ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 18.panta piektās daļas 1.punktu.

/pers. B/ Sākotnējo lēmumu apstrīdēja un ar VRS Daugavpils pārvaldes priekšnieka 2011.gada 22.novembra lēmumu Nr.23 (turpmāk

– Lēmums) Sākotnējais lēmums atstāts negrozīts. Lēmumā norādīts turpmāk minētais.

[1.1] Latvijas Republikas valsts robežas likuma 18.panta piektās daļas 1.punkts noteic, ka Valsts robežsardzes amatpersona, kas

ir tiesīga pieņemt lēmumu par speciālās caurlaides izsniegšanu, ir tiesīga arī atteikt terminētāscaurlaides izsniegšanu, ja attiecīgajā

pierobežas joslā ir noteikta pastiprināta robežkontrole. Saskaņā ar Šengenas robežu kodeksa 2.pantā ietvertajām terminu

„robežkontrole” un „robežuzraudzība” definīcijām robežkontrole sevī ietver arī robežuzraudzību. Sākotnējā lēmumā lietotais termins

„robežuzraudzība” nav pretrunā ar normatīvajos aktos lietoto terminoloģiju.

[1.2] Silenes robežapsardzības nodaļas priekšnieks ievēroja Sākotnējā lēmuma pieņemšanai noteikto termiņu. /pers. B/

2011.gada 12.oktobra iesniegums VRS Daugavpils pārvaldē saņemts pa faksu 2011.gada 17.oktobrī. Sākotnējais lēmums pieņemts

2011.gada 19.oktobrī.

[1.3] Pieņemot Sākotnējo lēmumu, ir ievērots Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 6.pantā noteiktais vienlīdzības

princips, jo, lemjot par terminētās caurlaides izsniegšanu /pers. F/, /pers. G/ un /pers. B/, nepastāvēja vienādi faktiskie un tiesiskie

apstākļi. /pers. F/ un /pers. G/ ir mednieku kluba /Nosaukums C/ biedri, savukārt saskaņā ar VRS Daugavpils pārvaldei sniegto

informāciju /pers. B/ nav nevienā mednieku klubā vai kolektīvā, kura medību līgumplatības atrodas Daugavpils novada pierobežas

joslā.

[1.4] Atteikums /pers. B/ izsniegt terminēto caurlaidi sasniedz leģitīmu mērķi, proti, aizsargā valsts pārvaldes kārtību. Atteikums

neierobežo /pers. B/ brīvību medīt ārpus pierobežas teritorijas.

[2] /pers. B/ Lēmumu pārsūdzēja tiesā, lūdzot arī uzlikt pienākumu VRS izdot viņam terminēto caurlaidi medībām pierobežā

laikā no 2011.gada 25.oktobra līdz 2012.gada 25.oktobrim. Pieteikumā norādīts turpmāk minētais.

[2.1] Lēmumu nevar pamatot ar to, ka pieteicējs nav nevienā mednieku klubā vai kolektīvā, kam medību līgumplatības atrodas

Daugavpils novada pierobežas joslā, jo Sākotnējā lēmumā šāds pamatojums nav norādīts. Sākotnējā lēmumā kā vienīgais lēmuma

pamatojums norādīts tas, ka Silenes robežapsardzības nodaļā ieviesta pastiprināta valsts robežas uzraudzība.

[2.2] No Lēmuma nav saprotams, kā iestāde ieguva informāciju, ka pieteicējs nav nevienā mednieku klubā vai kolektīvā, kam

medību līgumplatības atrodas Daugavpils novada pierobežas joslā. Pieteicējs ir biedrības /Nosaukums D/ biedrs, kam ir medību

līgumplatības Daugavpils novada pierobežas joslā.

[2.3] Apstāklis, ka persona nav mednieku organizācijā, kam medību līgumplatības atrodas pierobežas joslā, nevar būt par pamatu

atteikumam izsniegt caurlaidi. Normatīvie akti šādā gadījumā neuzliek pienākumu pieņemt lēmumu par atteikšanos izsniegt terminēto

caurlaidi. Persona var piedalīties viesmedībās, tai skaitā, viesmedībās pierobežas joslā, kam nepieciešama terminētā caurlaide.

[2.4] Iestāde nav ieguvusi informāciju, kas nepieciešama, lai pieņemtu tiesisku un taisnīgu lēmumu. Iestāde pirms lēmuma

pieņemšanas neuzklausīja pieteicēja viedokli un argumentus. Apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšana nav uzskatāma par pieteicēja

viedokļa uzklausīšanu APL 62.panta pirmās daļas izpratnē, jo Lēmums ir pamatots ar argumentiem, kas nav norādīti Sākotnējā

lēmumā. Lēmumā nav arī norādīts, kāpēc pirms tā pieņemšanas netika uzklausīts pieteicēja viedoklis un argumenti.

[2.5] /pers. F/ un /pers. G/ tāpat kā pieteicējs ir biedrības /Nosaukums D/ biedri. Pieteicēja rīcībā nav informācijas, ka minētās

personas būtu mednieku kluba /Nosaukums C/ biedri. /pers. F/ un /pers. G/ ir izsniegtas terminētās caurlaides, savukārt pieteicējam

vienādos faktiskajos un tiesiskajos apstākļos ir atteikts izsniegt terminēto caurlaidi. Tādējādi ir pārkāpts vienlīdzības princips. Iestāde

pārkāpa arī APL 12. un 13.pantā nostiprinātos tiesību principus, jo Lēmumā nav izdarīti apsvērumi par tā izdošanas nepieciešamību.

Nav arī izdarīti lietderības apsvērumi.

[2.6] VRS Daugavpils pārvaldes Silenes robežapsardzības nodaļā bija noteikta pastiprināta robežuzraudzība. No Šengenas

robežu kodeksa 2.pantā ietvertajām robežuzraudzības un robežkontroles definīcijām izriet, ka robežkontrole ir plašāks pasākumu

kopums, nekā robežuzraudzība. Robežkontrole sevī ietver arī robežuzraudzību. Ņemot vērā minēto, pastiprināta robežuzraudzība

nevar būt pielīdzināta pastiprinātai robežkontrolei Latvijas Republikas valsts robežas likuma 18.panta piektās daļas 1.punkta izpratnē.

[2.7] Lēmums ierobežo pieteicēja iespēju medīt Latvijas Republikas pierobežas teritorijā.

[2.8] Izdodot Sākotnējo lēmumu, nav ievērots Ministru kabineta 2010.gada 27.jūlija noteikumu Nr.673 „Noteikumi par kārtību, kādā

Valsts robežsardze izsniedz un anulē speciālās caurlaides, un speciālo caurlaižu paraugiem” (turpmāk – Noteikumi Nr.673) 6.punktā

noteiktais triju dienu termiņš.

[3] Paskaidrojumā tiesai atbildētāja pieteikumu neatzīst un papildus Lēmumā norādītajam paskaidro turpmāk minēto.

[3.1] Sakarā ar iespējamo apdraudējumu un iespējamiem kontrabandas preču pārvietošanas mēģinājumiem pāri valsts robežai

ārpus robežšķērsošanas vietām ar VRS Daugavpils pārvaldes 2011.gada 1.jūlija pavēli Nr.270 no 2011.gada 3.jūlija plkst.22.00 līdz

atsevišķam rīkojumam VRS Daugavpils pārvaldes Silenes robežapsardzības nodaļas atbildības iecirknī tika ieviesta pastiprināta

robežuzraudzība. VRS robežapsardzības nodaļas, tajā skaitā, Silenes robežapsardzības nodaļa veic valsts robežas uzraudzību un

kontroli attiecīgajā robežuzraudzības iecirknī, kontrolē valsts robežas, pierobežas joslas un pierobežas režīma ievērošanu, veic valsts

robežas joslas, pierobežas joslas un pierobežas aprīkošanu ar informatīvajām norādēm. Robežapsardzības nodaļas veic tikai

robežuzraudzību.

[3.2] Lēmumā lietotais termins „robežuzraudzība” nav pretrunā ar normatīvajos aktos lietoto terminoloģiju, jo ietilpst jēdzienā

„robežkontrole” un atspoguļo Silenes robežapsardzības nodaļas veicamo pasākumu būtību.

[3.3] Lēmumā ir atspoguļoti un ņemti vērā pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumā norādītie argumenti. Papildus paskaidrojumi un

informācija no pieteicēja nebija nepieciešama.

[3.4] Atbilstoši esošajai kārtībai visi mednieku kolektīvi, kuru medību līgumplatības atrodas pierobežas joslā, savu medību darbību

saskaņo ar VRS, iesniedzot attiecīgā mednieku kolektīva biedru sarakstu un medību līgumplatību plānu, karti. Saskaņā ar VRS

Daugavpils pārvaldē iesniegto informāciju pēc stāvokļa uz 2011.gada 17.oktobri Silenes robežapsardzības nodaļas teritorijā

darbojas pieci mednieku kolektīvi, kuru dalībnieki ir pieteikti VRS Daugavpils pārvaldē. Saskaņā ar VRS Daugavpils pārvaldē esošo

informāciju /pers. F/ un /pers. G/ ir mednieku kluba /Nosaukums C/ biedri, savukārt pieteicējs nav nevienā mednieku klubā vai

kolektīvā, kura medību līgumplatības atrodas Daugavpils novada pierobežas joslā. Līdz ar to pieteicēja iesniegumā speciālās

caurlaides saņemšanai norādītais mērķis – medības pierobežas joslā – nav pamatots un neatbilst faktiskiem apstākļiem. Lemjot

jautājumu par terminētās caurlaides izsniegšanu personai, iestāde katru iesniegumu speciālās caurlaides saņemšanai izvērtē

atbilstoši iesniegumā norādītajam mērķim. Konstatējot, ka faktiskie apstākļi neatbilst iesniegumā norādītajam mērķim, speciālā

caurlaide netiek izsniegta.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 7.septembra spriedumu VRS Daugavpils pārvaldei uzlikt pienākums izdot

pieteicējam labvēlīgu administratīvo aktu. Spriedumā citstarp norādīts turpmāk minētais.

[4.1] Tiesai izskatāmajā lietā jāpārbauda atbildētājas atteikuma tiesiskums, kā arī, vai pastāv priekšnoteikumi (pamats) terminētās

caurlaides izsniegšanai pieteicējam.

[4.2] No Latvijas Republikas valsts robežas likuma 18.panta pirmajā, ceturtajā, piektajā un septītajā daļā un Noteikumu Nr.673

3.punktā noteiktā izriet, ka personai, kura vēlas saņemt terminēto caurlaidi, ar attiecīgu iesniegumu ir jāvēršas VRS, iesniegumā

citastarp norādot, kādiem mērķiem caurlaide nepieciešama.

Kā konstatējams no lietas materiāliem, pieteicējs vērsās ar iesniegumu VRS Daugavpils pārvaldē, kurā lūdza izsniegt terminēto

caurlaidi medībām pierobežas joslā (Salienas, Skrudalienas, Demenes pagastu teritorijā) uz laika periodu no 2011.gada 25.oktobra

līdz 2012.gada 25.oktobrim. Tātad pieteicēja mērķis caurlaides saņemšanai bija medības pierobežas joslā.

Tiesas sēdē pieteicēja pārstāvis iesniedza biedrības /Nosaukums C/” 2011.gada 3.septembra ielūgumu uz medībām, no kura izriet,

ka pieteicējs tiek aicināts piedalīties 2011. un 2012.gada medību sezonā kluba rīkotajās medībās. Ielūgumā norādīts, lai varētu

piedalīties medībās, ievērojot, ka medības notiek Latvijas – Baltkrievijas pierobežas joslā, ir nepieciešams saņemt terminēto

caurlaidi. Atbilstoši lietā esošajai informācijai biedrībai „Mednieku klubs /Nosaukums C/” pierobežas joslā ir medību līgumplatības,

par to strīds nepastāv. Kā tiesas sēdē atzina atbildētājas pārstāve, šāds ielūgums uz medībām ir pamats izsniegt terminēto caurlaidi,

jo iesniegumā par terminētās caurlaides izsniegšanu norādītais pamatojums ir pierādīts. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka uz lietas

izskatīšanas brīdi pastāv priekšnoteikumi pieteicējam izsniegt terminēto caurlaidi.

[4.3] Ievērojot, ka uz lietas izskatīšanas laiku datums, no kura pieteicējs lūdz izsniegt viņam caurlaidi, ir pagājis, caurlaide ir

izsniedzama uz laika periodu no administratīvā akta izdošanas dienas līdz 2012.gada 25.oktobrim.

[4.4] Tiesa atzīst, ka atbildētājas atteikums, ievērojot Lēmuma izdošanas laikā konstatētos faktiskos un tiesiskos apstākļus, ir

tiesisks, jo pieteicējs nebija norādīts nevienā no mednieku kolektīvu, kuru medību līgumplatības atrodas Daugavpils novada

pierobežas joslā, iesniegtajiem sarakstiem un pieteicējs nebija iesniedzis pierādījumus caurlaides saņemšanas mērķim. Tādējādi

atbildētāja, ievērojot, ka pierobežas joslā ir noteikta pastiprināta robežuzraudzība, pamatoti atteica pieteicējam izsniegt terminēto

caurlaidi. Tiesa nekonstatē, ka atbildētāja Lēmuma izdošanas procesā būtu pieļāvusi būtiskus procesuālus pārkāpumus, kas būtu

radījuši būtisku pieteicēja tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 7.septembra spriedumu pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību, kurā norāda

turpmāk minēto.

[5.1] Tiesa pieteikumu apmierināja, bet sprieduma rezolutīvajā daļā nav norādīts, ka Lēmums tiek atcelts vai atzīts par prettiesisku.

Pieteicējs vēlas izmantot tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzinājumu, tāpēc vēlas, lai tiesa izvērtē Lēmuma tiesiskumu. Saskaņā ar

APL 250.panta pirmās daļas 2.punktā un 84.pantā noteikto tiesai bija jāvērtē, vai Lēmums ir tiesisks.

[5.2] Pēc biedrības /Nosaukums C/2011.gada 3.septembra ielūguma uz medībām iesniegšanas tiesai atbildētāja pārstāve

pieteikumu neatzina. Pēc tam viņa atzina, ka minētais iesniegums ir pamats terminētās caurlaides izsniegšanai. Tātad atbildētāja

rīkojās nekonsekventi.

Apstāklis, ka tiesas sēdē pieteicēja pārstāvis iesniedza ielūgumu uz medībām, nemaina nedz faktiskos, nedz tiesiskos apstākļus.

Ielūgums uz medībām tikai apliecina noteikto faktisko apstākļu pastāvēšanu. Līdz ar to konkrētajā gadījumā gan tiesiskie, gan

faktiskie apstākļi, kas pastāvēja Lēmuma izdošanas brīdī, bija vienādi ar apstākļiem, kas pastāvēja uz lietas izskatīšanas brīdi tiesā.

Atbildētāja nenoskaidroja apstākļus, kas pastāvēja uz Lēmuma izdošanas brīdi - neizpildīja APL 59.panta pirmās un otrās daļas un

62.panta pirmās daļas noteikumus. Pēc lietas ierosināšanas atbildētāja neieguva lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju,

neuzklausīja pieteicēja viedokli un argumentus. Pieteicēja apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanu nevar uzskatīt par pieteicēja

viedokļa uzklausīšanu APL 62.panta pirmās daļas izpratnē, jo Lēmums ir pamatots ar daudz plašākiem apstākļiem, nekā Sākotnējais

lēmums. Lēmumā nav norādīts, kāpēc viedoklis un argumenti pirms Lēmuma izdošanas netika uzklausīti.

[5.3] Tiesai nebija jāvērtē, vai pieteicēja iesniegumā norādītais mērķis – medības pierobežas joslā – ir pamatots un atbilst

faktiskajiem apstākļiem.

Sākotnējais lēmums nebija pamatots ar to, ka saskaņā ar VRS Daugavpils pārvaldei iesniegto informāciju (šo informāciju nesniedza

pieteicējs) pieteicējs nesastāv nevienā mednieku klubā vai kolektīvā, kura medību līgumplatības atrodas Daugavpils novada

pierobežas joslā. Sākotnējā lēmuma vienīgais pamatojums bija tas, ka VRS Silenes robežapsardzības nodaļā ieviesta pastiprināta

valsts robežas uzraudzība, līdz ar to saskaņā ar APL 150.panta otro daļu atbildētāja nedrīkstēja Lēmumu pamatot ar to, ka pieteicējs

nesastāv nevienā mednieku klubā vai kolektīvā, kura medību līgumplatības atrodas Daugavpils novada pierobežas joslā un secināt,

ka pieteicēja iesniegumā norādītais mērķis - medības pierobežas joslā - nav pamatots un neatbilst faktiskiem apstākļiem.

Iemeslam, kādēļ personai nepieciešams uzturēties attiecīgajā pierobežas joslas teritorijā, ko saskaņā ar Nr.673 3.1.3.apakšpunktu ir

pienākums norādīt iesniegumā par terminētās caurlaides izsniegšanu, ir tikai informatīvs raksturs, jo likumdevējs nav uzlicis

pienākumu VRS, izskatot iesniegumus par terminēto caurlaižu izsniegšanu, pārbaudīt tajos norādīto mērķu atbilstību faktiskiem

apstākļiem. Turklāt citos gadījumos to nav iespējams izdarīt, piemēram, terminētās caurlaides pieprasīšanas mērķis varētu būt

ogošana, sēņošana, putnu vērošana u.c. Šo mērķu atbilstību faktiskiem apstākļiem pārbaudīt nav iespējams.

Likumdevējs nav devis tiesības atteikt terminētās caurlaides izsniegšanu uz tā pamata, ka nav apstiprinājusies iesniegumā par

terminētās caurlaides izsniegšanu norādītā mērķa atbilstība faktiskiem apstākļiem, t.i., Latvijas Republikas valsts robežas likuma

18.panta piektajā daļā nav noteikts, ka terminētās caurlaides izsniegšanu var atteikt arī citos gadījumos, kas minēti citā normā, vai

citā normatīvajā aktā. Līdz ar to atteikt terminētās caurlaides izsniegšanu var tikai Latvijas Republikas valsts robežas likuma 18.panta

piektajā daļā minētajos gadījumos.

Medību likuma 18.pants noteic, ka publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā medījamos ūdensputnus, Amerikas ūdeli un jenotsuni

atļauts medīt bez saskaņojuma ar medību tiesību lietotāju, kura medību iecirknī atrodas attiecīgā ūdenstilpe.

Pieteicējs pieprasīja terminēto caurlaidi, lai varētu uzturēties Salienas, Skrudalienas un Demenes pagasta pierobežas teritorijā.

Minēto pagastu teritorijās ir publiskās ūdenstilpes, kur pieteicējs varēja medīt Amerikas ūdeli un jenotsuni bez saskaņojuma ar

medību tiesību lietotāju, kura medību iecirknī atrodas attiecīgā ūdenstilpe, tāpēc konkrētajā gadījumā, lai medītu pierobežas joslā,

pieteicējam nebija obligāti jāsastāv kādā biedrībā, kurai ir medību platības pierobežas joslā, tāpat pieteicējam nebija obligāti jābūt

uzaicinātam uz šo biedrību rīkotajām medībām (viesmedībām).

[5.4] Līdz ar to nav pamatots tiesas secinājums, ka atbildētāja pamatoti atteica izsniegt caurlaidi. Šim secinājumam nevar piekrist

arī tāpēc, ka uz Lēmuma izdošanas brīdi nepastāvēja Latvijas Republikas valsts robežas likuma 18.panta piektās daļas 1.punkta

piemērošanas priekšnoteikumi, proti, Silenes robežapsardzības nodaļā bija noteikta pastiprināta robežuzraudzība, bet robežkontrole

un robežuzraudzība nav tas pats.

Saskaņā ar Šengenas robežu kodeksa 2.pantā ietverto definīciju robežuzraudzība ir robežu uzraudzība starp robežšķērsošanas

vietām un robežšķērsošanas vietu uzraudzība pēc noteikta darba laika beigām, lai nepieļautu personu izvairīšanos no

robežpārbaudēm, savukārt, robežkontrole ir darbības, ko saskaņā ar Šengenas robežu kodeksu veic pie robežas, reaģējot vienīgi uz

nodomu šķērsot robežu vai robežas šķērsošanas aktu, neatkarīgi no visiem citiem apsvērumiem, un tā ietver robežpārbaudes un

robežuzraudzību. No tā savukārt izriet, ka robežkontrole ir daudz plašāks pasākumu kopums nekā robežuzraudzība. Robežkontrole,

tai skaitā, ietver sevī arī robežuzraudzību.

Ņemot vērā minēto, pastiprinātā robežuzraudzība nevar būt pielīdzināta pastiprinātai robežkontrolei Latvijas Republikas valsts

robežas likuma 18.panta piektās daļas 1.punkta izpratnē, līdz ar to pastiprināta robežkontrole nevar radīt tādas pašas sekas kā

pastiprināta robežuzraudzība.

Atbildētāja paskaidrojumos norādīja, ka VRS robežapsardzības nodaļās ir iespējama tikai robežuzraudzība. Līdz ar to Silenes

robežapsardzības nodaļā vispār nevar būt noteikta pastiprināta robežkontrole.

[5.5] Tiesa nav izvērtējusi, vai ir pārkāpts vienlīdzības princips.

/pers. F/ un /pers. G/ tāpat kā pieteicējs sastāv biedrībā /Nosaukums D/, savukārt tiesas sēdē pieteicēja pārstāvis iesniedza

mednieku kluba /Nosaukums C/ 2012.gada 3.februāra vēstuli Nr.01/02, kurā apliecināts, ka pretēji Lēmumā minētajam /pers. F/ un

/pers. G/ nav bijuši šīs biedrības biedri.

2011.gada 12.oktobrī pieteicējs aizpildīja un iesniedza VRS Daugavpils pārvaldei VRS izstrādāto un VRS pieejamo veidlapu -

iesniegumu terminētās caurlaides saņemšanai. Šajā gadījumā pastāvēja vienādi faktiskie un tiesiskie apstākļi attiecībā uz lēmumu

pieņemšanu pēc pieteicēja, /pers. G/ un /pers. F/ iesniegumiem. 2011.gada 24.oktobrī pieteicējs saņēma atteikumu izsniegt

terminēto caurlaidi, bet /pers. F/ un /pers. G/ saņēma terminētās caurlaides.

Atbildētājas rīcībā esošie un tiesai iesniegtie mednieku biedrību mednieku saraksti ir veci, iespējams, ka tajos sniegtā informācija uz

Lēmuma izdošanas brīdi jau bija mainījusies. Turklāt, atbildētājas tiesai iesniegtie mednieku biedrību mednieku saraksti un citi

dokumenti ir iesniegti apliecinātas kopijas veidā, kas savukārt ir noņemtas no faksimilām kopijām, līdz ar ko šiem dokumentiem nav

juridiska spēka. Tāpēc tiesa un atbildētāja nevarēja balstīties uz minētiem dokumentiem.

Atbildētājas tiesai iesniegtie mednieku biedrību mednieku saraksti nav uzskatāmi par šo biedrību biedru sarakstiem, jo „biedrs” un

„mednieks” ir dažādi jēdzieni, līdz ar ko ne katrs mednieks ir attiecīgās biedrības biedrs. To apliecina arī tas, ka /pers. F/ un /pers. G/

ir iekļauti biedrības /Nosaukums C/ mednieku sarakstā, ko tiesai iesniedza atbildētāja, savukārt biedrība /Nosaukums C/2012.gada

3.februāra vēstulē Nr.01/02 norādīja, ka /pers. F/ un /pers. G/ nekad nav bijuši biedrības /Nosaukums C/biedri.

[5.6] Nav pamatots tiesas secinājums, ka atbildētāja Lēmuma izdošanas procesā nav pieļāvusi būtiskus procesuālus pārkāpumus,

kas būtu radījuši būtisku pieteicēja tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu. Fakts, ka atbildētāja neievēroja APL 59.panta pirmās un

otrās daļas, kā arī 62.panta pirmās daļas noteikumus, līdz ar ko nenoskaidroja visus faktiskos apstākļus, jau pats par sevi ir būtisks

procesuāls pārkāpums, jo noveda pie prettiesiska lēmuma pieņemšanas, kas savukārt ierobežoja pieteicēja tiesības uzturēties un

medīt pierobežas joslā.

[5.7] Tiesa nav konstatējusi, ka, pieprasot terminētās caurlaides izsniegšanu, pieteicējs nebūtu izpildījis kāda normatīvā akta

prasības. Līdz ar to pieteicējs caurlaides neizsniegšanā nav vainojams.

[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 7.septembra spriedumu VRS iesniedza apelācijas sūdzību, norādot turpmāk

minēto.

[6.1] Tiesa nepamatoti aplūkoja situāciju uz lietas izskatīšanas brīdi. No APL 103.panta pirmajā daļā noteiktā izriet, ka tiesai

administratīvajā procesā ir jāpārbauda, vai iestādes izdotais administratīvais akts ir tiesisks un pamatots. Tā kā tiesa veic izdota

administratīvā akta kontroli, tai ir jāaplūko administratīvā akta izdošanas brīdī pastāvējusī tiesiskā un faktiskā situācija.

[6.2] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāvis iesniedza 2011.gada 3.septembra ielūgumu uz medībām. Lēmuma izdošanas brīdī ne

lūgums, ne citi dokumenti, kas apliecina, ka pieteicējs ir mednieks, netika iesniegti. Minēto ielūgumu uz medībām nevar atzīt arī par

jaunatklātiem apstākļiem, jo tas pastāvēja Sākotnējā lēmuma un Lēmuma pieņemšanas brīdī.

[6.3] No lietas materiāliem un mednieku kolektīvu iesniegtās informācijas izriet, ka /pers. F/ un /pers. G/ ir mednieku kluba

/Nosaukums C/ biedri, nevis viņi tika aicināti uz viesmedībām tāpat kā pieteicējs. Mednieku kluba /Nosaukums C/ valdes

priekšsēdētājs /pers. M/ zina mednieku pieteikšanās kārtību VRS Daugavpils pārvaldē medībām pierobežas joslā, jo vairākkārt to ir

jau darījis. Līdz ar to, plānojot viesmednieku uzaicināšanu uz medībām, viņam vajadzēja iesniegt ziņas par uzaicinātajiem medniekiem

un iepriekš aktualizēt iesniegtos datus.

Tiesa nepamatoti konstatēja, ka /pers. F/ un /pers. G/ ir viesmednieki, jo vadījās no tiesas sēdē iesniegtā ielūguma uz medībām, kas

neapliecina, ka pieteicējs ir mednieks.

[6.4] Medības ir bīstams pasākums, kas apdraud cilvēku dzīvību, bet medības pierobežas joslā apdraud arī Latvijas Republikas

valsts drošību, ietekmē starptautiskās attiecības. Iesniegumi par caurlaides izsniegšanu sakarā ar medībām tiek pārbaudīti ar īpašu

rūpību, pamatojoties uz VRS Daugavpils pārvaldē mednieku kolektīvu iesniegto informāciju. Lemjot jautājumu par terminētās

caurlaides izsniegšanu personai, katrs iesniegums tiek izvērtēts atbilstoši tajā norādītajam mērķim. Ja tiek konstatēts, ka faktiskie

apstākļi neatbilst iesniegumā norādītajam mērķim, caurlaide netiek izsniegta. Pieteicējs neiesniedza nevienu dokumentu, kas

apliecinātu, ka viņš ir mednieks un viņam ir ierocis medībām, turklāt pieteicēja pārstāvis tiesas sēdē nevarēja atbildēt, kopš kura laika

pieteicējs nodarbojas ar medībām. Fakts, ka pieteicējs ar 2011.gada 3.septembra ielūgumu tika uzaicināts medīt mednieku klubā

/Nosaukums C/, neapliecina, ka viņš ir mednieks.

[6.5] Spriedumā secināts, ka Lēmums ir tiesisks, taču pieteikums ir apmierināts. Ja Lēmums ir tiesisks, nav pamatots sprieduma

rezolutīvajā daļā norādītais, ka atbildētājai jāizsniedz pieteicējam terminētā caurlaide.

[7] Pieteicējs apgabaltiesā iesniedza iesniegumu, kurā norāda, ka neuztur prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Pieteicējs uztur prasījumu par Lēmuma atcelšanu un atzīšanu par prettiesisku.

[8] Saskaņā ar APL 304.panta pirmo daļu Administratīvā apgabaltiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[9] Pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja apelācijas sūdzība ir daļēji pamatota, bet

VRS apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums daļā ir apmierināms, bet daļā ir izbeidzama tiesvedība.

[10] Tā kā pieteicējs ir atteicies no prasījuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu (lietas 109.-110.lapa), apgabaltiesa

secina, ka saskaņā ar APL 282.panta 4.punktu tiesvedība šajā prasījuma daļā ir izbeidzama. Saskaņā ar APL 284.pantu, ja

tiesvedība izbeigta, atkārtota griešanās tiesā pret to pašu atbildētāju par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.

[11] Pieteicējs lūdz tiesu atzīt par prettiesisku un atcelt Lēmumu, ar kuru atteikts izdot pieteicējam labvēlīgu administratīvo aktu -

terminēto caurlaidi.

Atteikums ir negatīvs administratīvs akts, kas neko nemaina personas tiesiskajā stāvoklī un tam nav turpinošas iedarbības. Līdz ar to

nav iespējams runāt par atteikuma kā tāda spēka zaudēšanu vai atcelšanu. Atceļot atteikumu, personas tiesiskajā stāvoklī nekas

nemainās. Tāpēc arī atteikuma gadījumā pieteikuma priekšmets tiesā ir labvēlīga administratīva akta izdošana. Ja labvēlīga

administratīva akta izdošana nav iespējama, tad tiesa var vērtēt tikai atteikuma tiesiskumu (sk. Augstākās tiesas 2007.gada 3.marta

spriedumu Nr.SKA-34/2007).

Ņemot vērā minēto, pieteicēja prasījumu attiecībā uz Lēmumu apgabaltiesa izskata kā prasījumu par Lēmuma atzīšanu par

prettiesisku.

[12] Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumu Nr.760 „Medību noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.760) 14. 1punkts

(redakcijā, kas bija spēkā Sākotnējā lēmuma un Lēmuma pieņemšanas laikā) citstarp noteica, ka Valsts robežsardzes

struktūrvienība aizliedz rīkot medības medību iecirknī vai tā daļā, kas atrodas pierobežas joslā, ja attiecīgajā pierobežas joslas

teritorijā ir noteikta pastiprināta robežkontrole. No minētā regulējuma izriet, ka atbildētājai bija tiesības pilnīgi aizliegt rīkot medības

pierobežas joslā esošajos medību iecirkņos, ja bija noteikta pastiprināta robežkontrole. Konkrētajā gadījumā lēmums par pilnīgu

medību rīkošanas aizliegumu pierobežas joslā Salienas, Skrudalienas un Demenes pagastu teritorijā esošajos medību iecirkņos

nebija pieņemts.

Līdz ar to atbildētājai Lēmumā bija jāietver pamatojums un lietderības apsvērumi, kāpēc konkrētajā gadījumā pieteicējam atteikts

izsniegt caurlaidi medībām pierobežās joslā.

[13] Atbildētāja atteikumu izdot pieteicējam terminēto caurlaidi medīšanai pierobežas joslā ir pamatojusi ar to, ka Silenes

robežapsardzības nodaļā ir ieviesta pastiprināta valsts robežas uzraudzība. Savukārt Lēmumā papildus norādīts, ka pieteicējs nav

neviena mednieku kolektīva biedrs, līdz ar to viņa iesniegumā norādītais mērķis - medības pierobežas joslā - neatbilst faktiskiem

apstākļiem. Lēmumā arī norādīts, ka /pers. F/ un /pers. G/ terminētās caurlaides tika izsniegtas, jo viņi ir mednieku kluba biedri. No

minētā izriet, ka atbildētāja Latvijas Republikas valsts robežas likuma 18.panta piektās daļas 1.punktu, kas ļauj atteikt terminētās

caurlaides izsniegšanu sakarā ar pastiprinātas robežkontroles noteikšanu, nepiemēroja attiecībā uz mednieku klubu biedriem, kuri

vēlējās medīt pierobežas joslā, bet attiecībā uz pieteicēju, kurš nebija sniedzis ziņas par to, ka viņš ir kāda mednieku kluba biedrs, šī

norma tika piemērota.

No Medību likumā un noteikumos Nr.760 ietvertā regulējuma izriet, ka Latvijas Republikā ir atļautas gan individuālās, gan kolektīvās

medības. Medību likuma 18.pants (redakcijā, kas bija spēkā Sākotnējā lēmuma un Lēmuma pieņemšanas laikā) noteica, ka

publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā medījamos ūdensputnus, Amerikas ūdeli un jenotsuni atļauts medīt bez saskaņojuma ar

medību tiesību lietotāju, kura medību iecirknī atrodas attiecīgā ūdenstilpe. Tātad pieteicējam bija tiesības doties ne tikai kolektīvajās,

bet arī individuālajās medībās. Tā kā normatīvie akti pieļauj individuālās medības, no tā, ka pieteicējs nav mednieku kluba biedrs,

neizriet secinājums, ka caurlaides saņemšanas mērķis nav medīšana.

Tas, ka pieteicējs ir mednieks, pretēji atbildētājas apelācijas sūdzībā norādītajam ne Sākotnējā lēmumā, ne Lēmumā nav apšaubīts.

Tieši pretēji - Lēmumā norādot, ka atteikums izdot caurlaidi neierobežo pieteicēja brīvību medīt ārpus pierobežas teritorijas,

atbildētāja ir skaidri norādījusi, ka tā neapšauba to, ka pieteicējs ir mednieks.

Apgabaltiesa konstatē, ka Lēmumā nav rodams pamatojums tam, kāpēc mednieku klubu biedriem netiek atteikts izdot caurlaidi

medībām pierobežas joslā, bet attiecībā uz pieteicēju, kurš atbildētājai nebija sniedzis informāciju, ka viņš būtu kāda mednieku kluba

biedrs vai viesmednieks, šāds aizliegums tiek piemērots. Līdz ar to pieteicējs pamatoti norāda, ka atbildētājs, atsakot pieteicējam

izdot terminēto caurlaidi, nav ievērojis vienlīdzības principu. Ja pastiprinātas valsts robežas uzraudzības laikā mednieku klubu

biedriem caurlaides tiek izsniegtas, bet citām personām, kurām ir tiesības medīt individuāli, caurlaides netiek izsniegtas, nenorādot

šāda lēmuma pieņemšanas lietderības apsvērumus, šāds atteikums nav uzskatāms par tiesisku. Līdz ar to pieteikums daļā ir

apmierināms un Lēmums atzīstams par prettiesisku.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

daļēji apmierināt /pers. B/ pieteikumu.

Atzīt par prettiesisku Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieka 2011.gada 22.novembra lēmumu Nr.23.

Uzlikt pienākumu Latvijas Republikai atmaksāt /pers. B/ viņa samaksāto valsts nodevu Ls 30 jeb 42,69 euro apmērā.

Izbeigt tiesvedību par /pers. B/ prasījumu par labvēlīga administratīvā akta (caurlaides medībām pierobežas joslā Salienas,

Skrudalienas un Demenes pagasta teritorijā laikā no 2011.gada 25.oktobra līdz 2012.gada 25.oktobrim) izdošanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente (paraksts) I.Amona

Tiesneši (paraksts) S.Liniņa

(paraksts) V.Poķis

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās apgabaltiesas tiesnese

I.Amona

Rīgā 2014.gada 4.aprīlī