LVA Court partially allowed appeal, reducing life sentence from 17 to 12 years for multiple crimes.
Legislator summary
AI generatedThe Court of Appeal partially revoked the first-instance judgment, reducing the defendant's sentence from 17 to 12 years while upholding the conviction. The defendant argued for reduced liability based on lack of formal education, but the court rejected this claim as insufficient to alter the material facts. Consequently, the court re-evaluated the sentencing calculation to reflect the corrected legal basis for the combined offenses.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 117. panta 2. un 6. punkts; Krimināllikuma 176. panta 4. daļa; Krimināllikuma 50. panta 5. daļa; Krimināllikuma 52. panta 5. daļa: The court may partially revoke a first-instance judgment and impose a new sentence when the lower court misapplied the law regarding the specific criminal provisions governing the offense and the calculation of the total penalty.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. KA04-0134-23/1
ECLI:LV:RAT:2023:0525.11091098820.11.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2023. gada 25. maijā
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija
tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis Jānis Tiltiņš,
tiesnese Iveta Brimerberga,
tiesnese Aina Nicmane,
piedaloties prokuroram Andrejam Tihomirovam,
aizstāvim Jānim Muceniekam,
iztiesāja atklātā tiesas sēdē apelācijas kārtībā krimināllietu /pers. E/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā saistībā ar /pers. E/ un viņa
aizstāvja Jāņa Mucenieka iesniegtajām apelācijas sūdzībām par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2022. gada 4. aprīļa spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2022. gada 4. aprīļa spriedumu /pers. E/ atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā,
kas paredzēts Krimināllikuma 117. panta 2. un 6. punktā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 15 (piecpadsmit) gadiem, bez mantas konfiskācijas, ar
probācijas uzraudzību uz 3 (trīs) gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu, piespriestajam sodam daļēji pieskaitīts ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2021. gada
28. maija spriedumu noteiktais sods un galīgais sods noteikts brīvības atņemšana uz 17 (septiņpadsmit) gadiem, bez mantas konfiskācijas, ar probācijas
uzraudzību uz 3 (trīs) gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta piekto daļu soda izciešanas termiņā ieskaitīts aizturēšanā un apcietinājumā pavadītais laiks no 2020. gada
15. jūnija līdz 2022. gada 4. aprīlim, un pēc Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2021. gada 28. maija sprieduma un Rīgas pilsētas Pārdaugavas
tiesas 2020. gada 21. jūlija sprieduma aizturēšanā pavadītais laiks no 2020. gada 8. jūnija līdz 2020. gada 10. jūnijam (divas dienas), izciestā brīvības
atņemšanas soda daļa - 2018. gada 4. decembrī, 8 (astoņus) mēnešus - un izciestā probācijas uzraudzības daļa no 2019. gada 11. decembra līdz
2020. gada 14. jūnijam.
/pers. E/ piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums- atcelts pēc sprieduma stāšanās spēkā.
Cietušā/pers. G/ pieteiktā materiālā kaitējuma kompensācija EUR 75 (septiņdesmit pieci euro) apmērā nav noteikta.
Piedzīta no /pers. E/ valsts ienākumos cietušajam /pers. G/ izmaksātā valsts kompensācija 2150 EUR (divi tūkstoši viens simts piecdesmit euro).
Piedzīta no /pers. E/ par labu valstij procesuālos izdevumus par aizstāvības nodrošināšanu EUR 1284,40 (viens tūkstotis divi simti astoņdesmit četri
euro, 40 centi).
Atbrīvots /pers. E/ no procesuālo izdevumu samaksas EUR 40 (četrdesmit euro) apmērā par zvērināta advokāta J. Puriņa sniegto juridisko
palīdzību un šos procesuālos izdevumus segt no valsts budžeta līdzekļiem.
Izlemts jautājums par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem.
[1.1] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2022. gada 18. maija lēmumu nolemts izlabot pārrakstīšanās kļūdu Rīgas pilsētas Vidzemes
priekšpilsētas tiesas 2022. gada 4. aprīļa sprieduma rezolutīvajā daļā labojot tekstu no “Cietušā/pers. G/ pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju
EUR 75 (septiņdesmit piecu euro) apmērā nenoteikt.” uz “Cietušā/pers. G/ pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju EUR 105 (viens simts pieci
euro) apmērā nenoteikt.”.
[1.2] Saskaņā ar pirmās instances tiesas spriedumu /pers. E/ izdarīja citas personas tīšu prettiesisku nonāvēšanu (slepkavību), apzinoties, ka tā ir
bezpalīdzības stāvoklī, un kas saistīta ar laupīšanu, šādos apstākļos:
2020. gada 13. jūnijā, laika posmā no plkst. 19.00 līdz plkst. 19.30, /pers. E/, zinot, ka /adrese A/ viena pati dzīvo viņa draudzenes vecāmāte,
kura sava vecuma dēļ ir bezpalīdzības stāvoklī un nespēs traucēt viņa prettiesiskajām darbībām, nolūkā iegūt svešus naudas līdzekļus un citas vērtīgas
mantas, pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotā veidā iekļuva minētajā dzīvoklī, kur dzīvoja /pers. J/, dzimusi /dzimšanas gads/
Atrodoties dzīvoklī, /pers. E/, nolūkā nolaupīt naudas līdzekļus un citas vērtīgas mantas, pārmeklēja minētā dzīvokļa telpas. Redzot, ka viņa
prettiesiskās darbības ir pamanījusi /pers. J/, /pers. E/, apzinoties savu darbību kaitīgumu, apzināti pieļaujot, ka viņa darbību rezultātā var iestāties /pers.
J/ nāve tīši un mērķtiecīgi, pielietojot fizisku spēku, ne mazāk kā trīs reizes iesita /pers. J/ pa dzīvībai svarīgu orgānu - galvu, tajā skaitā sejas apvidū.
/pers. E/ sitienu rezultātā /pers. J/ nokrita, atsitoties ar galvas labo pusi pret dzīvokļa istabā esošo kumodi.
/pers. E/ pielietotās vardarbības rezultātā /pers. J/ tika nodarīti šādi miesas bojājumi galvas apvidū: ādas nobrāzums kreisā vaiga kaula apvidū,
zemādas asinsizplūdums uz kreisā vaiga un kreisās acs plakstiņos, zemādas asinsizplūdumi labās acs plakstiņos, apakšlūpas labā pusē, apakšžokļa kreisā
pusē, asinsizplūdums uz galvas ādas muskuļu lēvera iekšējās virsmas labā pakauša - deniņu apvidū, asinsizplūdums zem cietā smadzeņu apvalka kreisajā
smadzeņu puslodē, aisinsizplūdums zem mīkstajiem smadzeņu apvalkiem kreisās pieres - paura - deniņu daivas izliektajās virsmās, labās pakauša daivas
starpdaivu virsmā, labā deniņu - pakauša daivā ārējā virsmā, galvas smadzeņu vielas sasitums kreisā paura daivā.
Minētā galvas trauma varēja rasties cieta trula priekšmeta (priekšmetu) iedarbības rezultātā no sitieniem pa seju ar sekojošu kritienu no sava
auguma augstuma un pēc sava rakstura pieskaitāmi smagiem miesas bojājumiem, kas bīstami dzīvībai un ir tiešā cēloniskā sakarībā ar /pers. J/ nāves
iestāšanos 2020.gada 14.jūnijā.
/pers. E/, redzot, ka /pers. J/ bezsamaņā guļ uz grīdas, aizslēdza minētā dzīvokļa ārdurvis un, nolūkā nolaupīt /pers. J/ mantas, turpināja pārmeklēt
dzīvokli, atrada un paņēma sev /pers. J/ piederošās mantas: mobilo telefonu “Nokia” 80 EUR vērtībā, ka arī skaidru naudu vismaz 25 EUR apmērā.
Saprotot, ka kāda persona vēlas iekļūt dzīvoklī, /pers. E/, zinot, ka /pers. J/ guļ bezsamaņas stāvoklī, paredzot /pers. J/ nāves iestāšanos, tīši uzmeta uz
grīdas gulošajai /pers. J/ uz galvas turpat dzīvoklī atrastu drēbes gabalu, un pameta notikuma vietu, izkāpjot pa minētā dzīvokļa logu.
Tādā veidā /pers. E/ izdarīja /pers. J/ slepkavību pastiprinošos apstākļos, apzinoties, ka viņa ir bezpalīdzības stāvoklī un kas saistīta ar laupīšanu,
nolaupot /pers. J/ piederošo kustamo mantu par kopējo summu 105 EUR apmērā.
Ar savām darbībām /pers. E/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 117. panta 2. un 6.punktā.
[2] Par pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētais /pers. E/ iesniedzis apelācijas sūdzību, norādot, ka nepiekrīt pirmās instances tiesas
spriedumam. Norāda, ka pirmās instances tiesā netika veikta pilna pierādījumu pārbaude un lūdz pārskatīt pirmās instances spriedumu.
[3] Par pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētā /pers. E/ aizstāvis J. Mucenieks iesniedzis apelācijas sūdzību, lūdzot atcelt Rīgas pilsētas
Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2022. gada 4. aprīļa spriedumu, ar kuru /pers. E/ atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts
Krimināllikuma 117. panta 2. un 6. punktā, pārkvalificējot /pers. E/ veikto noziedzīgo nodarījumu uz Krimināllikuma 176. panta ceturto daļu. Lūdz pilnībā
atbrīvot apsūdzēto /pers. E/ no procesuālo izdevumu piedziņas.
Apelācijas sūdzībā norādīts, ka pirmās instances tiesa nav pareizi vērtējusi celto apsūdzību jo tā neatbilst Krimināllikuma 117. panta 2. un 6. punktā
noteiktajai juridiskajai kvalifikācijai. Lietas faktiskie apstākļi atbilst krimināllikuma 176. panta ceturtās daļas juridiskajai kvalifikācijai.
Pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā faktu, ka noziedzīgais nodarījums veikts 2020. gada 13. jūnijā laika periodā no plkst. 19.00 līdz
plkst. 19.30. Savukārt cietušās /pers. J/ nāve iestājusies pēc vairāk kā 12 stundām, proti, 2020. gada 14. jūnijā plkst. 09.45 Rīgas Austrumu klīniskās
universitātes slimnīcas reanimācijas nodaļā. Cietusī /pers. J/ tajā brīdī bija 80 gadus veca, turklāt lietas materiālos nav ziņu par cietušās veselības stāvokli
pirms nodarījuma veikšanas.
Pirmās instances tiesa nav vērtējusi faktu, ka lietā nav pierādījumu, ka cietusī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī būtu atradusies bezpalīdzības
stāvoklī.
Aizstāvis norāda, ka /pers. E/ rīcība un faktiski veiktās darbības neliecina, ka /pers. E/ būtu bijis nodoms nogalināt cietušo /pers. J/. Cietušās nāve
ir neveiksmīgu apstākļu sakritības rezultāts, nevis /pers. E/ mērķtiecīgas rīcības sekas. /pers. E/ vienu reizi pagrūda cietušo, lai pēc iespējas ātrāk pamestu
notikuma vietu.
Apelācijas sūdzībā norādīts, ka lieciniece /pers. K/ pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajās liecībās liecināja, ka pēc nodarījuma /pers. E/ neveica
nekādas darbības, lai iznīcinātu pierādījumus, nepārģērbās, nemazgājās. Tas apliecina, ka /pers. E/ nav bijis nodoms nogalināt cietušo.
Aizstāvis norāda, ka sprieduma nav vērtēts fakts, ka 2020. gada 2. oktobra ekspertīze nav pētījusi cietušās veselības stāvokli līdz noziedzīga
nodarījuma izdarīšanas dienai. To savā liecībā 2021. gada 6. decembra tiesas sēdē apstiprinājusi arī eksperte /pers. Z/.
Apelācijas sūdzībā norādīts, ka lietā nav pierādījumu, ka visas traumas, kuras konstatētas eksperta atzinumā, būtu saistāmas tieši ar /pers. E/ rīcību.
Aizstāvis norāda, ka pirmās instances tiesa nav vērtējusi, ka /pers. E/ ir persona ar zemu izglītības līmeni (6 klašu izglītība), kas neatbilst Latvijas
Republikas Satversmē noteiktajam izglītības minimumam.
Ņemot vērā, ka /pers. E/ nav ieguvis pamatizglītību konstatējams, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 83. panta pirmās daļas 5. punktam /pers. E/
bija jānodrošina obligāta aizstāvja piedalīšanās visa kriminālprocesa ietvaros.
/pers. E/ savas 2020. gada 16. jūnija liecības aizturētā statusā, 2020. gada 16. jūnija liecību pārbaudē uz vietas, 2020. gada 17. jūnija liecības
aizdomās turētā statusā sniedzis bez aizstāvja, līdz ar ko šīs /pers. E/ sniegtās liecības nav iegūtas atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajai kārtībai un
nav izmantojamas pierādīšanas procesā.
Apelācijas sūdzībā norādīts, ka nav pierādīts /pers. E/ nodoms izdarīt slepkavību atbilstoši Krimināllikuma 117. panta juridiskajai kvalifikācijai.
Konkrētajā lietā būtiski konstatēt cēloņsakarības ar noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju. Tā kā slepkavība ir noziegums ar materiālu sastāvu,
obligāta tās sastāva pazīme, kas raksturo objektīvo pusi, ir cēloņsakarība.
Lietā nav pierādījumu /pers. E/ subjektīvajai un objektīvajai pusei pēc Krimināllikuma 117. panta 2. un 6. punkta. Turklāt atbilstoši
Kriminālprocesa likuma 19. panta trešajai daļai visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu personai, kurai ir tiesības
uz aizstāvību - proti, /pers. E/.
Apelācijas sūdzībā norādīts, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 368. panta ceturtajai daļai procesuālos izdevumus sedz no valsts līdzekļiem, ja
persona, no kuras tie piedzenami, ir maznodrošināta. Tiesa var atbrīvot notiesāto no procesuālo izdevumu piedziņas pilnībā vai daļēji arī citos gadījumos,
ja piedziņa var būtiski ietekmēt to personu materiālo stāvokli, kuras atrodas notiesātā apgādībā.
/pers. E/ apgādībā ir divi nepilngadīgi bērni. /pers. E/ nav iegūta valstī noteiktā pamatizglītība, kas liedz viņam iespēju pilnvērtīgi iesaistīties
ekonomiskajā apritē, lai gūtu ienākumus. Ņemot vērā norādīto aizstāvis lūdz pilnībā atbrīvot /pers. E/ no procesuālo izdevumu samaksas.
[4] Apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētais /pers. E/ un viņa aizstāvis J. Mucenieks iesniegtās apelācijas sūdzības uzturēja pilnībā, kā arī /pers.
E/ norādīja ka sākotnējās liecības sniedzis policijas darbinieku iespaidā.
Savukārt prokurors apelācijas instances tiesas sēdē iesniegtās apelācijas sūdzības atzina par nepamatotām un lūdza atstāt negrozītu pirmās
instances tiesas spriedumu.
Motīvu daļa
[5] Noklausījusies apsūdzētā paskaidrojumus, prokurora un aizstāvja viedokļus, pārbaudījusi krimināllietas materiālus un apsvērusi apelācijas
sūdzību motīvus, Krimināllietu tiesas kolēģija secina, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2022. gada 4. aprīļa spriedums ir atceļams daļā par
/pers. E/ atzīšanu par vainīgu un sodīšanu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 117. panta 2. un 6. punktā un daļā par galīgā
soda noteikšanu, sekojošu apsvērumu dēļ.
[5.1] Krimināllietu tiesas kolēģija konstatē, ka /pers. E/ izdarīja laupīšanu, kas izraisīja smagas sekas un proti:
2020. gada 13. jūnijā, laika posmā no plkst. 19.00 līdz plkst. 19.30, /pers. E/, zinot, ka /adrese A/ viena pati dzīvo viņa draudzenes vecāmāte,
nolūkā iegūt svešus naudas līdzekļus un citas vērtīgas mantas, pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotā veidā iekļuva minētajā dzīvoklī, kur dzīvoja /pers. J/,
dzimusi /dzimšanas gads/.
Atrodoties dzīvoklī, /pers. E/, nolūkā nolaupīt naudas līdzekļus un citas vērtīgas mantas, pārmeklēja minētā dzīvokļa telpas. Redzot, ka viņa
prettiesiskās darbības ir pamanījusi /pers. J/, /pers. E/ tīši, pielietojot fizisku spēku, ne mazāk kā trīs reizes iesita /pers. J/ pa dzīvībai svarīgu orgānu -
galvu, tajā skaitā sejas apvidū.
/pers. E/ sitienu rezultātā /pers. J/ nokrita, atsitoties ar galvas labo pusi pret dzīvokļa istabā esošo kumodi.
/pers. E/ pielietotās vardarbības rezultātā /pers. J/ tika nodarīti sekojoši miesas bojājumi galvas apvidū: ādas nobrāzums kreisā vaiga kaula apvidū,
zemādas asinsizplūdums uz kreisā vaiga un kreisās acs plakstiņos, zemādas asinsizplūdumi labās acs plakstiņos, apakšlūpas labā pusē, apakšžokļa kreisā
pusē, asinsizplūdums uz galvas ādas muskuļu lēvera iekšējās virsmas labā pakauša - deniņu apvidū, asinsizplūdums zem cietā smadzeņu apvalka kreisajā
smadzeņu puslodē, aisinsizplūdums zem mīkstajiem smadzeņu apvalkiem kreisās pieres - paura - deniņu daivas izliektajās virsmās, labās pakauša daivas
starpdaivu virsmā, labā deniņu - pakauša daivā ārējā virsmā, galvas smadzeņu vielas sasitums kreisā paura daivā.
Minētā galvas trauma varēja rasties cieta trula priekšmeta (priekšmetu) iedarbības rezultātā no sitieniem pa seju ar sekojošu kritienu no sava
auguma augstuma un pēc sava rakstura pieskaitāmi smagiem miesas bojājumiem, kas bīstami dzīvībai un ir tiešā cēloniskā sakarībā ar /pers. J/ nāves
iestāšanos 2020.gada 14.jūnijā.
/pers. E/, redzot, ka /pers. J/ bezsamaņā atrodas uz grīdas, aizslēdza minētā dzīvokļa ārdurvis un, nolūkā nolaupīt /pers. J/ mantas, turpināja
pārmeklēt dzīvokli, atrada un paņēma sev /pers. J/ piederošās mantas: mobilo telefonu “Nokia” 80 EUR vērtībā, kā arī skaidru naudu vismaz 25 EUR
apmērā.
Saprotot, ka kāda persona vēlas iekļūt dzīvoklī, /pers. E/, zinot, ka /pers. J/ atrodas bezsamaņas stāvoklī, tīši uzmeta uz grīdas gulošajai /pers. J/ uz
galvas turpat dzīvoklī atrastu drēbes gabalu, un pameta notikuma vietu, izkāpjot pa minētā dzīvokļa logu.
Tādā veidā /pers. E/ izdarīja /pers. J/ kustamās mantas nolaupīšanu 105 EUR apmērā, nodarot /pers. J/ smagus miesas bojājumus, kas bīstami
dzīvībai un ir tiešā cēloniskā sakarībā ar /pers. J/ nāves iestāšanos.
Ar savām darbībām /pers. E/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 176.panta ceturtajā daļā.
[5.2] No /pers. E/ 2020. gada 16. jūnijā pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtajām liecībām izriet, ka 2020. gada 13. jūnijā vakara pusē no
/pilsētas nosaukums/ centra ar 22. trolejbusu pārbraucis pāri /tilta nosaukums/ tiltam, izkāpis ārā, pēc kā aizgājis pie mājas, adresi nosaukt nevar, bet var
parādīt māju. Atnācis pie kāpņutelpas, kāds viņu ielaidis iekšā, uzkāpis uz piekto stāvu, pa labi no lifta piezvanījis pie dzīvokļa durvīm, kuras atvēra /pers.
K/ vecāmāte. Pagrūdis viņu un iegājis iekšā dzīvoklī, aizslēdzis durvis.
Kad pagrūdis /pers. K/ vecomāti, viņa nokritusi un krītot, atsitusies ar galvu pret galdu.
Neredzējis, ka viņai tecētu asinis, taču bijusi bezsamaņā. Dzīvokļa istabā paņēmis naudas maku, kurš atradies somā, kas stāvēja uz krēsla. Makā
bijuši EUR 20 un sīknauda par kopējo summu EUR 23, kurus paņēmis. Paņēmis arī mobilo telefonu Nokia. Pēc kā pārmeklējis dzīvokli ar mērķi atrast
kaut ko vērtīgu, bet nekā nav bijis.
Sieviete gulējusi bezsamaņā, nekustējusies. Kādā brīdī kāds piezvanīja pie durvīm un viņš izkāpis pa logu no piektā stāvā un aizgājis. Viņam
sāpējusi mugura pēc kritiena. Naudas līdzekļus iztērējis.
Telefonu lietojis, ieliekot tajā savu SIM karti un rakstot /pers. K/.
Ejot uz dzīvokli, gribējis nozagt vērtīgas mantas, sievieti pagrūdis, lai viņa netraucētu. Zinājis, kur dzīvo /pers. K/ vecāmāte un tā kā nebija naudas
līdzekļu nolēmis iet pie /pers. K/ vecāsmātes. /pers. K/ nezināja, ka viņš ies apzagt viņas vecomāti. Drēbes, kuras bija viņam izņemtas, ir tās pašas, kurās
veicis noziedzīgo nodarījumu. Sporta bikses tumši zilas, sporta apavi zilas krāsas ar oranžas krāsas purngaliem, zilas krāsas sporta džemperis.
Mājās atgriezies 2020.gada 15.jūnijā, neko /pers. K/ netika stāstījis, kā arī šaubās vai viņa redzējusi pie viņa savas vecāsmātes telefonu.
Narkotiskās vielas, kuras tika izņemtas apskates laikā pieder viņam, kuras iegādājies no nepazīstama cilvēka savai lietošanai. Narkotikas lietojis
pusgadu, uzreiz pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas. Naudas līdzekļus, kurus nozaga, iztērēja narkotiku iegādei.
Taču sievieti nav sitis, tikai pagrūdis un viņa krītot, atsitusies ar galvu pret galdu vai plauktu, neredzējis, ka sievietei būtu tecējušas asinis. Atzīst savu
vainu, ka veica laupīšanu, iekļūstot dzīvoklī, kā rezultātā iestājās sievietes nāve.
Nogalināt sievieti nav vēlējies, gribējis tikai iekļūt dzīvoklī un veikt zādzību (1.sējuma lietas 84.-85., 101., 106. lapa).
[5.3] Savukārt jau no /pers. E/ 2020. gada 27. oktobrī pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtajām liecībām, kuras viņš apstiprinājis ari tiesā, izriet,
ka iepriekš sniegtās liecības neapstiprina, jo to sniegšanas laikā atradās apreibinošo - narkotisko vielu iespaidā un bez advokāta klātbūtnes. Kad liecības
sniedzis aizdomās turētā statusā, neatcerējies to, ko bija liecinājis kā aizturētais.
Notikušā apstākļus atceras fragmentāri, jo tajā dienā atradās apreibinošo - narkotisko vielu iespaidā. /pers. K/ ir viņa draudzene. Ir precējies un ir
divi bērni.
Ar /pers. K/ kopā nedzīvo, taču ik pa laikam pie viņas ciemojas, pie viņas nav viņa, apsūdzētā, personiskās mantas, jo tā nav viņa dzīvesvieta.
/pers. K/ nekad nav vedusi iepazīstināt viņu ar vecomāti un viņam nav zināms, kā viņu sauc un kur viņa dzīvo.
Nav /pers. K/ pavadījis tad, kad viņa gājusi ciemos pie vecāsmātes.
Narkotiskās vielas, kas tika atrastas dzīvoklī /adrese B/, nepieder viņam, nav tās iegādājies un nav lietojis. Nezina kam tās pieder.
Dažas dienas pirms aizturēšanas 2020. gada 15. jūnijā, taču konkrētu dienu neatceras, viņš no /pilsētas nosaukums/ centra dienā braucis ar
22. trolejbusu uz /pilsētas rajona nosaukums/ pusi.
Pārbraucot /tilta nosaukums/ tiltu, izkāpis nākamajā pieturā, staigājis pa rajonu. Tajā brīdī atradies narkotisko vielu ietekmē, staigājis pa dažādām
mājām, lai iekļūtu to kāpņutelpās, kuras bijušas ciet. Tad pamanījis, ka no vienas mājas kāpņutelpas izgājis kāds cilvēks. Piegājis pie šīs kāpņutelpas, lai
tiktu tajā iekšā, cilvēks izgājis ārā, bet viņš, apsūdzētais iekšā.
Mājas ielas nosaukumu un numuru neatceras, zina vizuāli, kur tā māja atrodas, ko policijas darbiniekiem ir parādījis. Vēlējies iekļūt iekšā kāpņu
telpā, lai varētu turpināt lietot narkotiskās vielas. Tiekot kāpņu telpā, laikam, ar kājām devies uz piekto stāvu, kur mazāk pārvietojas cilvēki, lai tur lietotu
narkotiskās vielas. Nezina, kāpēc uzkāpis uz piekto stāvu, tobrīd šķitis, ka tas ir mājas pēdējais stāvs. Nezinājis, ka mājai ir lifts.
Pēdējā stāvā vēlējies lietot narkotiskās vielas. Tā ir sagadīšanās, ka apstājies piektajā stāvā. Esot kāpņu telpā piektajā stāvā, lietojis narkotiskās
vielas, tad nedaudz uzkavējies kāpņu telpā. Cilvēku nav bijis, pēc tam kāpjot lejā pa kāpnēm, nokāpjot pus stāvu zemāk, pienācis pie kāda dzīvokļa
durvīm un sācis raustīt rokturi, vērt vaļā. Radusies doma no dzīvokļiem veikt zādzību, lai nozagtu vērtīgas mantas. Raustījis piektā stāvā esošā dzīvokļa
durvis. Daudzas durvis bijušas ciet, bet tās, ka bija pretī liftam, nebija aizslēgtas. Tad arī pamanījis, ka mājā ir lifts. Kad parāvis rokturi, šī dzīvokļa durvis
nebijušas aizslēgtas, atvēris durvis. Ieejot, dzīvoklī, aizvēris durvis, bet neaizslēdzis tās. Pastaigājis pa dzīvokli un konstatējis, ka dzīvoklī nav neviena
cilvēka. Tad aizgājis uz istabu, jo tajā pamanījis maku un mobilo telefonu Nokia baltā krāsā. No naudas maka paņēmis naudu EUR 20 un mobilo
telefonu. Pēc tam sācis pārmeklēt sekciju, atvēris skapīšus, atvilktnes, jo meklēja vērtīgas mantas, lai varētu tās nozagt. Kad pārmeklējis sekciju , sajutis,
ka aizmugurē kāds stāv.
Pagriezies un pamanījis vecu sievieti, kura stāvējusi, taču neatceras, vai viņa kaut ko teikusi. Sieviete bijusi šoka stāvoklī, stāvējusi pret viņu ar seju,
tad viņš ar abām rokām pagrūdis sievieti. Redzējis, ka sieviete krīt uz aizmuguri un pēc grūdiena devies uz ārdurvju pusi, lai izietu no dzīvokļa. Ejot prom
dzirdējis troksni, ka sieviete nokrīt. Kad atskatījies, sieviete atradusies uz grīdas, taču neredzējis, ka viņa kaut kur būtu atsitusies. Dzirdējis troksni,
pieļauj, ka tas bija kritiena troksnis uz grīdas. Šī sieviete viņam neatvēra durvis, neviena dzīvoklī nebija, kad tajā iegājis. Sieviete neizrādīja pretošanos,
tikai stāvēja. Bija nobijies, ka dzīvoklī pēkšņi ir cilvēks, tāpēc automātiski pagrūda sievieti. Neredzēja sievietes kritienu, redzēja, ka viņa jau bija nokritusi
uz grīdas un gulēja uz muguras. Asinis neredzēja, tas notika ātri.
Aiz sievietes stāvēja kumode, sieviete varēja pret to atsisties. Sitienus neizdarīja. Nevar paskaidrot, kāpēc ekspertu atzinumā norādīts, ka sievietei
veikti sitieni pa seju, jo sievieti nav sitis, tikai pagrūdis. Nevar pateikt, vai sievietei jau pirms viņa grūdiena bija sasita seja, notikums bija ātrs. Sievieti
nepazīst un agrāk nebija redzējis. Kad sieviete pēc grūdiena, kas bija vienu reizi, nokrita, viņa uz grīdas palika guļot, neko neteica. Pats devies ārā pa
durvīm un gandrīz pretī durvīm ieraudzīja, ka kāds vīrietis stāvēja pretī, nezina kas tas bija. Nobijies un aizvēris durvis, neaizslēdza tās, jo durvīs nebija
atslēgas. Tad devies uz balkonu. Liekas, ka dzīvoklī esot, viņam neizkrita monētas uz grīdas, tāpat pēc tam, kad paņēmis mobilo telefonu, to uzreiz
atslēdza, tādēļ tas nezvanīja. Kamēr bija dzīvoklī, pie durvīm neviens neklauvēja un nezvanīja. Negājis ārā no dzīvokļa, jo negribēja, lai šis vīrietis viņu
ierauga, tādēļ devies uz balkona pusi, viens logs bija vaļā, izkāpa pa logu, lai nokāptu lejā, tikai beigās nokritis.
Nolēcis no balkona, pēc kritiena, piecēlies un devies projām, taču neatceras, ka viņam būtu kaut kas nokritis, kā arī neatceras kur devies, taču
iespējams uz pilsētas centra pusi.
No sievietes mobilā telefona izņēmis SIM karti un ievietojis savējo. Vienu reizi zvanījis kādai personai. Paņemto naudu EUR 20 izlietojis narkotiku
iegādei. Neatceras, kur pēc tam devies. 2020. gada 15. jūnijā aizbraucis ciemos pie /pers. K/, taču neko neteicis par laupīšanas veikšanu.
Atradies /pers. K/ dzīvoklī, kad atbraukuši policijas darbinieki, kuri aizturējuši un izņēmuši viņa mobilo telefonu, pasi, nozagto mobilo telefonu. No
/pers. K/ dzīvokļa izņemtās narkotiskās vielas nebija viņa. Mobilie telefoni 3 gabali - divi mobilie telefoni Huawei un Samsung nepieder viņam, nezina,
kam tie pieder. Viņa mobilais telefons ir Samsung iesarkanā krāsā, kas tika atsūtīts uz cietumu.
Savu vainu laupīšanas veikšanā atzīst, un ja šīs dzīvokļa durvis būtu aizslēgtas, viņš tajā neiekļūtu, bet ejot lejā pa kāpnēm, būtu raustījis visu kāpņu
telpā esošo dzīvokļu durvis.
Par to, ka sieviete, kuru aplaupīja, ir /pers. K/ vecāmāte, uzzinājis no policijas darbinieces tikai nopratināšanas laikā. Nezina, vai pēc viņa grūdiena,
sieviete atradās bezsamaņā, vai elpoja, neskatījās uz viņas, uz viņas sejas neko nemeta (1. sējuma lietas 175.-178. lapa).
[5.4] Savukārt no cietušā /pers. G/ sniegtajām liecībām izriet, ka noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas dienā ap plkst. 19:00 zvanījis vecaimātei, taču
viņas telefons bijis atslēgts. Parasti viņa vienmēr atbildējusi, līdz ar ko sācis uztraukties. Tā kā atradies netālu no /pers. J/ mājas, nolēmis viņu apraudzīt.
Piezvanījis pie durvīm, taču durvis neviens nav atvēris.
Pielicis ausi pie durvīm un dzirdējis, ka strādā televizors, kāds staigā pa dzīvokli un dzirdējis monētu šķindoņu. Pēc kāda laika dzirdējis, ka kāds
cilvēks ļoti smagi elpo, licies, ka vecāmāte ir nokritusi un viņai trūkst gaisa. Kāda persona bija piegājusi pie durvīm un paskatījusies durvju actiņā, kas
zvana pie durvīm, pēc kā aizskrējusi.
To, ka kāda persona bija piegājusi pie durvju actiņas, to varējis redzēt no ārpuses, jo no iekšpuses ir jāatver otras durvis, tad durvju actiņā
parādās gaisma. Prasījis, kas ir pie durvīm, saucis vecomāti, bet viņa un otra persona, kura atradusies dzīvoklī, nav atbildējuši.
Sapratis, ka dzīvoklī kaut kas notiek. Piezvanījis pie kaimiņa no dzīvokļa /dzīvokļa numurs/ durvīm un kopā sākuši lauzt vaļā dzīvokļa durvis. Teicis
kaimiņam, ka nevar atvērt dzīvokļa durvis, kāds dzīvoklī smagi elpo, lūdzis viņa palīdzību. Arī kaimiņš pielicis savu ausi pie durvīm un dzirdējis, ka
dzīvoklī kāds smagi elpo. Kaimiņš ir atslēdznieks un bieži ir palīdzējis viņai.
Viņam, cietušajam bijušas līdzi vecāsmātes dzīvokļa durvju otras atslēgas, bet ar tām atslēgt durvis nevarējis, jo no otras puses durvīs bija ieliktas
atslēgas un durvis bijušas aizslēgtas no iekšpuses.
Tika izsaukts glābšanas dienests, kura darbinieki iekāpa pa piektā stāva logu un atvēra balkona durvis.
Kad nokļuvis dzīvoklī, redzējis, ka pa grīdu izmētāta sīknauda.
Pēdējo nedēļu līdz notikumam, vecāmāte bieži gājusi ciemos pie cietušā māsīcas /pers. K/ un viņas drauga /pers. E/ pieskatīt bērnus. Tāpat arī
/pers. K/ pati arī gājusi ciemos pie vecāsmātes uz dzīvokli. Personīgi /pers. E/ nepazīst, zina par šo personu tikai no citu vārdiem.
Nebija iedomājies, ka tieši /pers. E/ būs tas cilvēks, kas atradīsies dzīvoklī notikuma dienā. Viņam, cietušajam, ar /pers. K/ nav bijušas labas
attiecības, taču visa ģimene zinājusi kuros datumos /pers. J/ ir pensija, ko viņa gājusi izņemt skaidrā naudā pastā.
Pirmie notikuma vietā ieradušies ugunsdzēsēji, pēc tam neatliekamā medicīniskā palīdzība un policija. Viņš, cietušais, kopā ar ugunsdzēsējiem
apstaigājis apkārt mājai un ieraudzījis, ka vecāsmātes dzīvokļa balkona durvis ir atvērtas, tādēļ ugunsdzēsēji ar pacēlāju pacēlušies uz piektā stāva
balkonu, iegājuši iekšā dzīvoklī un no iekšpuses atslēguši durvis.
Viņš, cietušais, kopā ar policijas darbiniekiem un pārējiem ugunsdzēsējiem iegājis dzīvoklī.
Vecāmāte atradusies koridorā uz grīdas, bijuši vairāki sejas sasitumi, seja bijusi sasista ar zilumiem un uzpampusi. Uz grīdas bija kaut kādi
izdalījumi sejas rajonā, iespējams, asinis, taču viņa vēl izrādījusi dzīvības pazīmes, smagi elpoja, acu zīlītes reaģēja uz kairinājumiem, kādu laiku bijusi pie
samaņas, taču nevarējusi parunāt un neko nav sapratusi.
Komunikācija ar vecomāti nebija iespējama viņas stāvokļa dēļ. Mediķi centušies ar viņu runāt, taču nesekmīgi. Pa grīdu mētājusies sīknauda, visas
kastes, atvilktnes bijušas atvērtas, varējis redzēt, ka kāds tajās ir kaut ko meklējis. Pārliecināts, ka vecāmāte pazinusi /pers. E/, jo pretējā gadījumā
nebūtu viņu ielaidusi dzīvoklī.
[5.5] Savukārt no liecinieka /pers. P/ sniegtajām liecībām izriet, ka redzējis, ka kāds vīrietis nokritis no liela augstuma, bet kā nezina.
Notikums bijis /adrese A/, pirmajā māja. Atradies pats no šīs mājas aptuveni 50 metru attālumā. Redzējis, kā nokritis cilvēks, savukārt policija
noskaidrojusi, ka no piektā stāva.
Piegājis nokritušā cilvēka un izsaucis medicīnisko palīdzību. Var atpazīt šo cilvēku, kā tiesas sēdē esošo apsūdzēto.
Sagaidījis medicīnisko palīdzību, taču cilvēks pēc kritiena piecēlies un aizgājis. Kad atbraukusi medicīniskā palīdzība, viņa vairs nebijis, piecēlies
pateicis, ka nevajag palīdzību, pēc kā atbraukusi arī jau policija. To arī izstāstījis policijai.
Policijā atpazinis to cilvēku, kurš nokritis, jau pēc fotogrāfijām. Bijuši vēl liecinieki.
Atcerējies krītošo cilvēku pēc tetovējumiem. Policijas inspektoram norādījis uz konkrēto personu. Atpazinis apsūdzēto kā līdzīgu personu tai
personai, kura izkrita no liela augstuma. Kritiena sākumu nav redzējis, tikai jau pašu kritienu. Kad vīrietis nokritis, liecinieks pienācis klāt vīrietim un
pateicis, lai tas mierīgi guļ, bet viņš piecēlies un aizgājis.
Nekāda garāka saruna nav notikusi, jo cilvēks piecēlies un aizgājis. Nokritusi tikai sporta kurpe, ko persona pacēlusi, uzģērbusi un aizgājusi.
Viņš, liecinieks bijis pārsteigts, ka vīrietis pēc tāda kritiena piecēlies un aizgājis.
No 2020. gada 17. jūnija Protokola par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām un tam pievienotās uzziņas redzams, ka liecinieks /pers. P/
atpazinis /pers. E/ pēc vispārējām sejas pazīmēm un sejas formas, kuru 2020. gada 13. jūnijā ap plkst. 19:00 redzējis krītot no mājas /adrese
A/(1. sējuma lietas 180.-119. lapa).
[5.6] No liecinieka /pers. K/ liecībām izriet, ka atradies savā dzīvoklī, dzirdējis ārā troksni, izklausījās pēc stenēšanas, piegājis pie loga, uz zemes
gulējis vīrietis. Izlēmis noiet lejā apskatīties, kas noticis. Licies, ka nokritušais vīrietis bija iedzēris un nokritis, bijusi tāda sajūta, ka vīrietis nevar ieelpot.
Piegājuši vēl citi cilvēki. Liecinieks ar pārējiem īsi parunājis un viņi teikuši, ka vīrietis izkritis pa logu, taču pats kritienu nav redzējis.
Viņš, liecinieks, piedāvājis izsaukt palīdzību, taču vīrietis atteicies. Par lielu pārsteigumu vīrietis piecēlies un devies projām. Notikums noticis /adrese
A/ un viņa, liecinieka, dzīvoklis atrodas 3. stāvā, logs atradies vaļā. Vīrietis bija nokritis uz muguras, stenējis, bet nesaucis pēc palīdzības.
Vīrieti iepriekš nebija redzējis, taču iespējams tas varēja būt apsūdzētais. Vīrietim rokās nekas nav bijis. Vīrietis bijis aptuveni 30-35 gadus vecs,
ģērbts tumšas krāsas sporta biksēs, T-kreklā, kājās bijušas tumšas sporta kurpes ar oranžas krāsas zoli.
[5.7] Arī no liecinieka /pers. V/ liecībām izriet, ka viņš kopā ar vēl divām personām stāvējis un sarunājies. Izdzirdējis skaļu skaņu, pamanījis, ka
kāds vīrietis guļ uz zemes pēc izkrišanas pa mājas logu.
Pašu kritiena brīdi nebija redzējis, bet dzirdējis kritienu. No notikuma vietas atradies aptuveni 100 metru attālumā. Piegājis pie vīrieša un
apjautājies, kas noticis, taču viņš piecēlies, paņēmis apavus un aizgājis.
Pajautājis no kura stāva izkritis, uz ko vīrietis atbildējis , ka no pirmā.
Tikusi izsaukta medicīniskā palīdzība, bet vīrietis pateicis, ka viss kārtībā un aizgājis.
Tas noticis /adrese A/, taču vīrietis nevarējis izkrist no pirmā stāva, jo tur atrodas restojums. Viņš, liecinieks, nesapratis no kura stāva minētā
persona izkritusi, jo bija balkoni, kuri bija atvērti, tādēļ bija grūti noteikt, no kurienes izkritis. Pēc kritiena vīrietim bija nokritusi sporta kurpe.
Vīrietis bijis aptuveni 30 gadus vecs, gaišbrūniem matiem, augums aptuveni 180 cm varbūt mazāk, runājis krieviski, uz kreisās rokas bija liels
tetovējums, kas sākās no plaukstas pamatnes un līdz krekliņa piedurknei.
No 2020. gada 15. jūnija Protokola par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām un tam pievienotās uzziņas redzams, ka liecinieks /pers. V/
atpazinis /pers. E/ pēc sejas pazīmēm un formas. Šo personu liecinieks 2020. gada 13. jūnijā ap plkst. 19:00 redzējis pie mājas /adrese A/, kurš izkrita
pa logu (1. sējuma lietas 51.-52. lapa).
[5.8] No Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Patruļpolicijas bataljona 5. rotas
kārtībnieka seržanta /pers. M/ 2020. gada 13. jūnija ziņojuma redzams, ka 2020. gada 13. jūnijā patrulējot /iecirkņa nosaukums/ iecirkņa nozīmētajā
teritorijā auto ekipāžā 155 kopā ar virsniekvietnieku /pers. O/, plkst. 20:05 saņēma izsaukumu no /iecirkņa nosaukums/ iecirkņa dežūrdaļas, kur
nepieciešama palīdzība VUGD un NMPD pie durvju atvēršanas /adrese A/. Pulksten 20:15 ierodoties minētajā adresē, tur atradās VUGD 3. daļas
darbinieki un NMPD 113. brigādes darbinieki un /pers. G/, kurš paskaidroja, ka /dzīvokļa numurs/ dzīvoklī atrodas viņa vecmāte /pers. J/, kura never
vaļā dzīvokļa durvis (ieslēgusies no iekšpuses) viņš uztraucas, ka viņa atrodas bezpalīdzīgā stāvoklī. /dzīvokļa numurs/ dzīvoklis atrodas 5. stāvā un
lodžijas logs bija atvērts pa kuru iekļuva glābēji un atvēra dzīvokļa durvis no iekšpuses. Istabā uz grīdas gulēja sieviete un NMPD darbinieki nekavējoties
sniedza neatliekamo medicīnisko palīdzību. Tika pievērsta uzmanība, ka dzīvoklī ir izmētātas mantas (atvērtas atvilktnes un to saturs izmētāts). Sieviete
atradās bezsamaņas stāvoklī, un paskaidrojumus sniegt nespēja. NMPD darbinieki konstatēja iespējams sistas brūces galvas rajonā, un izsauca
reanimācijas brigādi. VUGD darbinieks, kurš caur logu iekļuva dzīvoklī paskaidroja, ka guļošajai sievietei uz sejas atradās lupata. Tika noskaidrots, ka
uz minēto adresi pirms neilga laika bija saņemta informācija, par vīrieti, kas ir izkritis no minētās mājas loga. Pēc trajektorijas, kas atradās zem /dzīvokļa
numurs/dzīvokļa bija redzams iespiedums zemē (kurš tika norobežots ar lentu), kuru varēja atstāt persona, kas bija nokritusi no nezināma augstuma. Tika
noskaidroti liecinieki, kas apliecināja, ka viņiem nezināms vīrietis nokritis no nezināma augstuma, ievaidējies, piecēlies un aizskrējis prom nesagaidot
NMPD dienestu, kuru izsauca liecinieki, kuri paskaidroja, ka vīrietim kurš nokrita uz vienas rokas bija redzams tetovējums, kā arī pieteicās liecinieks no
/dzīvokļa numurs B/.dzīvokļa, kurš paskaidroja, ka redzējis vīrieti, kurš vaidēja zem logiem, piecēlies un aizskrējis, bija tumšās drēbēs, kalsnas
miesasbūves, ap 30 gadu vecs, oranžos sporta apavos, sporta biksēs. Cietušā ar NMPD, nenākot pie samaņas, tika nogādāta medicīnas iestādē. Tā kā
abi notikumi iespējams bija saistīti, informācija tika nodota /iecirkņa nosaukums/ iecirkņa dežūrdaļai un notikuma vietā tika sagaidīti /iecirkņa nosaukums/
iecirkņa darbinieki (1. sējuma lietas 5.-6. lapa).
[5.9] No Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes /iecirkņa nosaukums/ iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas vecākās inspektores /pers. H/
2020.gada 15. jūnija ziņojuma izriet, ka kriminālprocesa Nr. 11091098820 ietvaros tika aizturēts /pers. E/, kurš bija izlēcis no cietušās dzīvokļa loga
5. stāvā, nogādājot aizturēto Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes /iecirkņa nosaukums/ iecirknī, procesa virzītājs nolēma izsaukt aizturētai personai
ātro medicīnisko palīdzību, jo lieciniece, proti, /pers. K/, norādīja, ka atnākot mājās, /pers. E/ sūdzējās par sāpēm mugurā, kā arī pats /pers. E/ norādīja,
ka viņam kaut kas sāp. Aizturētais atteicās no hospitalizācijas (1. sējuma lietas 86.-87. lapa).
[5.10] No minētajiem pierādījumiem, kā arī turpmāk norādītajām liecinieces /pers. K/ un arī paša apsūdzētā liecībām viennozīmīgi izriet, ka
nepastāv strīds par to, ka noziedzīgo nodarījumu izdarījis tieši apsūdzētais /pers. E/.
[5.11] No liecinieces /pers. K/ sniegtajām liecībām izriet, ka viņa dzīvo kopā ar /pers. E/ pazīst viņu aptuveni 3 mēnešus. Vienu reizi kopā bija
ciemos pie vecāsmātes Rīgas pilsētā, /adrese A/, bet viņš gaidījis kāpņu telpā. /pers. E/ zinājis, kur dzīvo vecāmāte. 2020. gada 15. jūnijā /pers. E/
pārnācis mājās netīrā svīterī, - sporta biksēs un tumšās sporta kurpēs ar oranžām mēlītēm. /pers. E/ zvanījis lieciniecei no sava jaunā tālruņa numura
/tālruņa numurs/. Pārnākot mājās, /pers. E/ teicis, ka viņam sāpot mugura.
/pers. E/ zinājis, kur dzīvo vecāmāte, taču mājās pie viņas ne reizi nebija bijis, tikai kāpņu telpā. Nezina, kur /pers. E/ bija un ko darīja pa to laiku,
kamēr viņš nebija mājās. Pārnākot mājās, viņš uzvedās kā parasti. Pēc tam pie viņiem uz dzīvokli atbrauca policijas darbinieki un apskates rezultātā
izņēma mobilo telefonu Nokia, taču nezina, vai vecaimātei tāds bija. Neko nezina arī saistībā ar vecāsmātes aplaupīšanu. Viņas liecinieces klātbūtnē
policijas darbinieki paņēma apģērbu, kurā /pers. E/ pārnāca mājās. Nezin, no kurienes vannas istabā radusies asiņaina īsā zeķe, ne lieciniecei, ne
bērniem, nevienam asinis nav tecējušas, nezina, kā asinis tās ir, taču vannas istabā atrastās narkotikas pieder /pers. E/ Pēc tam, kad /pers. E/ pārnāca
mājās, viņš nepārģērbās un nemazgājās.
[5.12] No Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes /iecirkņa nosaukums/ iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas vecākās inspektores /pers. H/
2020. gada 15. jūnija ziņojuma redzams, ka kriminālprocesa Nr. 11091098820 ietvaros tika noskaidrots, ka /pers. J/ mazmeita /pers. K/ dzīvo ar
personu /pers. E/, kurš patstāvīgi lieto narkotiskās vielas, ka arī kopā ar cietušās mazmeitu /pers. K/ bija apmeklējis /pers. J/, tika pieņemts lēmums
aizturēt /pers. E/ ar mērķi noskaidrot viņa saistību ar laupīšanas faktu iekļūstot dzīvoklī.
Atbraucot uz /pers. K/ faktisko dzīvesvietas adresi /adrese B/, pēc vairākiem lūgumiem /pers. K/ attaisīja durvis un atļāva policijas darbiniekiem
ienākt dzīvoklī, kur tika sastapts /pers. E/. /pers. K/ atļāva veikt dzīvokļa apskati un apskates laikā tika izņemti vairāki priekšmeti tajā skaitā gaišas
krāsas zeķe ar asins peļķēm līdzīgiem trapiem, kā arī mobilais telefons Nokia (kurš laupīšanas rezultātā tika nolaupīts cietušai /pers. J/), kā arī /pers. E/
atradās drēbēs, kuras pēc liecinieku apraksta bija noziedzīga nodarījumā veicējam, līdz ar ko tika pieņemts lēmums aizturēt /pers. E/. Apskate tika veikta
liecinieces /pers. K/ klātbūtnē, par ko viņa sniedza liecības (1. sējuma lietas 37. lapa).
[5.13] Savukārt no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes /iecirkņa nosaukums/ iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas vecākās inspektores /pers. H/
2020. gada 15. jūnija ziņojuma redzams, ka kriminālprocesa Nr. 11091098820 ietvaros tika veikta /pers. E/ personas kratīšana, kuras laikā tika
izņemtas viņa drēbes - tumšas krāsas sporta jaka, tumšas krāsas bikses un apavi (1. sējuma lietas 83. lapa).
No 2020. gada 15. jūnija Personas kratīšanas protokola redzams, ka 2020. gada 15. jūnijā plkst. 13:50 Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes
/iecirkņa nosaukums/ iecirkņa darbinieki atrodoties /pers. E/ dzīvesvietā /adrese B/, izdarot /pers. E/ kratīšanu, tika izņemti sekojoši priekšmeti -
sarkanas krāsas mobilais telefons Samsung; zilas krāsas džemperis ar pelēkas krāsas uzrakstu priekšā; tumši zilas krāsas bikses ar vertikālu starpu zilā
krāsā un baltas krāsas uzrakstu uz kreisās puses; sporta kurpes melnā krāsā ar baltas krāsas strīpu un oranžas krāsas papēdi; tumši zilas krāsas krekls
(1. sējuma lietas 82. lapa).
No minētā izriet, ka apsūdzētais zināja gan par /pers. J/ esamību, viņas dzīvokli un iespēju tajā iekļūt, pretēji viņa sniegtajām liecībām par nejaušu
sakritību ar viņa atrašanos noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietā , ko apstiprina arī paša apsūdzētā pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības, ka
zinājis, kur dzīvo /pers. K/ vecāmāte, liecinieces /pers. K/ liecībām, ka /pers. E/ zinājis, kur dzīvo vecāmāte, jo vienu reizi kopā bija ciemos pie
vecāsmātes Rīgas pilsētā, /adrese A/, bet viņš gaidījis kāpņu telpā, kā arī cietušā /pers. G/ liecībām, ka vecāmāte gāja ciemos pie cietušā māsīcas /pers.
K/ un /pers. E/.
[5.14] No 2020. gada 15. jūnija telefonogrammas izriet, ka RAKUS stacionāra Gaiļezers ārste sniedza informāciju Valsts policijas Rīgas reģiona
pārvaldes /iecirkņa nosaukums/ iecirknim, ka stacionārā 2020. gada 13. jūnijā no /adrese A/, tika nogādāta /pers. J/ ar diagznozi - galvas sasitums,
galvaskausa kaulu lūzums, neprecizēts intracerebrāls asinsizplūdums, koma, akūta subdurāla hematoma, virs kreisā smadzeņu puslodes smadzeņu
stumbra ķīlēšanās (atmirst smadzenes). Medicīniskās palīdzības sniegšanai ievietota uzņemšanas nodaļā. 2020. gada 14. jūnijā plkst. 09:45 /pers. J/
nomira reanimācijas nodaļā (1. sējuma lietas 38. lapa).
No Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra 2020. gada 14. jūlija Eksperta atzinuma (mirušā tiesu medicīniskā ekspertīze) Nr./numurs/un tam
pievienotās fotofabulas izriet, ka veicot /pers. J/ tiesu medicīnisko ekspertīzi, tika konstatēts, ka /pers. J/ nāve ir vardarbīga, iestājās 2020. gada
14. jūnijā plkst. 09.45 Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā “Gaiļezers” no slēgtas galvas traumas ar plašiem asinsizplūdumiem zem
cietā un mīkstajiem galvas smadzeņu apvalkiem un galvas smadzeņu sasituma, kas sarežģījās ar galvas smadzeņu tūsku un stumbra ķīlēšanos. /pers. J/ līķa
izmeklēšanas gaitā konstatēti šādi miesas bojājumi: galvas apvidū: ādas nobrāzums kreisā vaiga kaula apvidū, zemādas asisnziplūdums uz kreisā vaiga un
kreisās acs plakstiņos, zemādas asinziplūdumi labās acs plakstiņos, apakšlūpas labā pusē, apakšžokļa kreisā pusē, asinsizplūdums uz galvas ādas
muskuļu lēvera iekšējās virsmas pakauša-deniņu apvidū, asinsizplūdums zem cietā smadzeņu apvalka kreisajā smadzeņu puslodē, asinsizplūdums zem
mīkstajiem smadzeņu apvalkiem kreisās pieres-paura-deniņu daivas izliektajās virsmās, labās pakauša daivas starpdaivu virsmā, labā deniņu-pakauša
daivā ārējā virsmā, galvas smadzeņu vielas sasitums kreisā paura daivā. Minētā galvas trauma varēja rasties iespējams lēmumā norādītajos apstākļos
2020.gada 13.jūnijā cieta-trula priekšmeta (priekšmetu) iedarbības rezultātā no sitieniem pa seju ar sekojošu kritienu no sava auguma augstuma un pēc
sava rakstura pieskaitāmi pie SMAGIEM miesas bojājumiem un ir tiešā cēloniskā sakarībā ar nāves iestāšanos. Iestājoties stacionārā, /pers. J/ asinīs nav
konstatēts etilspirts. /pers. J/ līķa asinīs nav konstatēts etilspirts (1. sējuma lietas 45.- 48. lapa).
No Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra 2020. gada 2. oktobra Eksperta atzinuma (mirušā tiesu medicīniskā ekspertīze) Nr. /numurs A/ izriet,
ka visi /pers. J/ līķa izmeklēšanas gaitā konstatētie miesas bojājumi nevarēja rasties vienu reizi krītot no sava auguma augstuma, atsitoties pret dzīvoklī
esošo kumodi, bet nevar izslēgt, ka kāds viens no zemādas asinsizplūdumiem vai nobrāzumiem uz sejas radies šāda kritiena rezultātā. /pers. J/ nāves
cēlonis ir slēgta galvas trauma - asinsizpludumi galvas ādas muskuļu lēvera iekšējās virsmas labā pakauša-deniņu apvidū, asinsizplūdumi zem cietā
smadzeņu apvalka kreisajā smadzeņu puslodē, asinsizplūdums zem mīksta smadzeņu apvalkiem kreisās pieres-paura-deniņu daivas izliektajās virsmās,
labās pakauša daivas starpdaivu virsmā, labā deniņu-pakauša daivā ārējā virsmā, galvas smadzeņu vielas sasitums kreisā paura daivā, kas sarežģījās ar
saasiņojumu galvas smadzeņu stumbrā, asinsizplūdumiem galvas smadzeņu vēderiņos, galvas smadzeņu stumbra ķīlēšanos. Konstatētā galvas trauma
radusies cieta trula priekšmeta ar pārsniedzošu virsmu iedarbības rezultātā, cietušajai krītot no sava auguma augstuma, par ko liecina miesas bojājumu
traumējošā spēka pielikšanas vieta (asinsizplūdums uz galvas ādas muskuļu lēvera iekšējās virsmas labā pakauša-deniņu apvidū, asinsizplūdums zem
mīkstajiem smadzeņu apvalkiem labās pakauša daivas starpdaivu virsmā, labā deniņu-pakauša daivā ārējā virsmā) un galvas smadzeņu pretsitienam
raksturīgie bojājumi (asinsizplūdums zem cietā smadzeņu apvalka kreisajā smadzeņu puslodē, asinsizplūdums zem mīkstajiem smadzeņu apvalkiem
kreisās pieres-paura-deniņu daivas izliektajās virsmās, galvas smadzeņu vielas sasitums kreisā paura daivā). /pers. J/ līķa izmeklēšanas gaitā konstatētie
miesas bojājumi sejas apvidū radušies vismaz 4 traumatisku iedarbību rezultātā. Iepriekš aprakstītā galvas trauma radusies vienas traumatiskas iedarbības
(kritiena) rezultātā (1. sējuma lietas 180. lapa).
[5.15] Savukārt no ekspertes /pers. Z/ sniegtajām liecībām izriet, ka /pers. J/ miesas bojājumus nevarēja iegūt kritiena rezultātā, bet gan sitienu
rezultātā. Bija galvas trauma, kura tika gūta kritiena rezultātā un tas varēja izraisīt nāvi, savukārt pārējie miesas bojājumi tika iegūti sitienu rezultātā. Veicot
ekspertīzi, ekspertes rīcībā bija Austrumu klīniskās universitātes Gaiļezers izsniegtā stacionārā pacienta karte. /pers. J/ iestājās stacionārā 13. jūnijā, tika
veikti izmeklējumi, operācija. Medicīnas kartē nebija norādes par iegūtām traumām pirms 13. jūnija. 2. oktobra eksperta atzinumā atbilde uz trešo
jautājumu - miesas bojājumi sejas rajonā ir radušies četru traumatisku iedarbību rezultātā - bijuši kā minimums četri sitieni pa seju, savukārt galvas trauma
bija radusies vienas traumatiskas iedarbības rezultātā, tas ir, kritiena rezultātā. Nāves cēlonis bija galvas trauma, kas bija radusies, krītot no sava auguma.
Uz sejas tika konstatēti plaši asinsizplūdumi uz kreisā vaiga, kreisās un labās acs plakstiņos, apakšlūpā un apakšžoklī, tas viss ir aprakstīts eksperta
atzinumā - šie miesas bojājumi nevarēja rasties kritiena rezultātā.
Šie miesas bojājumi, kas radušies 4 traumatisku iedarbību rezultātā, ir pieskaitāmi pie smagiem miesas bojājumiem. Šie miesas bojājumi nevarēja
rasties pēc tam, kad paciente nokļuva slimnīcā pēc medicīniskām manipulācijām, kā arī nepareizas pacienta pārvietošanas
[6] Apelācijas tiesa secina, ka minētos miesas bojājumus /pers. E/ ir izdarījis tieši apsūdzībā norādītajā laikā un vietā, savukārt /pers. J/ tos nevarēja
iegūt jebkādos citos apstākļos, līdz ar ko apsūdzētā liecības, ka viņš cietušajai nav sitis, ir tikai pagrūdis un cietusī ir nokritusi un palikusi guļot uz grīdas, ir
pretrunā faktiski konstatētajiem miesas bojājumu nodarīšanas laikam un apstākļiem.
[6.1] Arī apelācijas instances tiesa uzskata par nepatiesu apsūdzētā liecināto, ka neatzīst savas pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības 2020. gada
16. jūnijā un 17. jūnijā, jo liecības sniedzis narkotisko vielu ietekmē un viņam netika piedāvāts aizstāvis.
/pers. E/ tika aizturēts 2020. gada 15. jūnijā, bet pirmo reizi liecības sniedza 2020. gada 16.jūnijā, kas ir nākamajā dienā. No apsūdzētā
pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtajām liecībām, proti, 2020. gada 16. un 17. jūnijā neizriet, ka apsūdzētajam būtu slikts veselības stāvoklis, vai
apsūdzētais atrastos tādā stāvoklī, kas liegtu sniegt liecības un neapzināties savu procesuālās tiesības un pienākumus.
No 2020 .gada 16. jūnija un 2020. gada 17. jūnija nopratināšanas protokoliem izriet, ka apsūdzētais ir atteicies no aizstāvja, par ko ir parakstījies
nopratināšanas protokolos, kā arī viņam izskaidrotas tiesības neliecināt un arī apelācijas instances tiesai nav pamata uzskatīt, ka apsūdzētais savas
izglītības vai medicīnisku problēmu dēļ nebūtu varējis sniegt patiesas liecības.
[6.2] Izvērtējot pārbaudītos pierādījumus, apelācijas instances tiesa atzīst, ka apsūdzētā vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts
Krimināllikuma 176. panta ceturtajā daļā ir pilnībā pierādīta, konstatējot Krimināllikuma 176. panta ceturtajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma
subjektīvo pusi, tai skaitā speciālās sekas, kas ietver smagas sekas, proti, cilvēka nāvi, taču nekonstatējot Krimināllikuma 117. panta 2. un 6. punktā
paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi, proti, tīša nodarījuma izdarīšanu ar tiešu vai netiešu nodomu, jo sitienu izdarīšana, kā norādīts
apsūdzībā, pati par sevi neveido slepkavības noziedzīgā nodarījuma sastāvu.
[7] Saskaņā ar Krimināllikuma 46. pantu apelācijas instances tiesa nosakot apsūdzētajam soda veidu, ņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu,
apsūdzētā personību, radīto kaitējumu, un mēru saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta nosacījumiem tiesa ņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto
kaitējumu un apsūdzētā personību, bet nosakot soda mēru ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
/pers. E/ izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 176. panta ceturtajā daļā, kas saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta piekto
daļu klasificējams kā sevišķi smags noziedzīgs nodarījums, kā rezultātā iestājusies cietušas nāve.
[7.1] Pārbaudot apsūdzētā /pers. E/ personu raksturojošos datus, apelācijas instances tiesa konstatē, ka viņš ir precējies, apgādībā divi bērni, ar
sešu klašu izglītību, nodarbināts, ir pastāvīga dzīvesvieta, agrāk sodīts, pēdējo reizi ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2021.gada 28.maija
spriedumu, ar brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem) gadiem, bez mantas konfiskācijas, ar probācijas uzraudzību uz 3 (trim) gadiem.
[7.2] Apsūdzētā/pers. E/ atbildību mīkstinoši apstākļi saskaņā ar Krimināllikuma 47. pantu apelācijas instances tiesā netika konstatēti.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1. punktu par /pers. E/ atbildību pastiprinošu apstākli noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzīstams
tas, ka noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.
Savukārt saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 6. punktu par /pers. E/ atbildību pastiprinošu apstākli nevar tikt atzīts tas, ka
noziedzīgais nodarījums izdarīts pret personu, izmantojot tās bezpalīdzības stāvokli, jo tiesai jākonstatē, pirmkārt, ka cietušais objektīvi atradies
bezpalīdzības stāvoklī (objektīvais kritērijs), un, otrkārt, ka vainīgais apzinājies cietušā atrašanos bezpalīdzības stāvoklī (subjektīvais kritērijs).
Ar bezpalīdzības stāvokli saprot personas atrašanos tādā fiziskā vai psihiskā stāvoklī, kas liedz tai iespēju saprast ar viņu izdarīto darbību raksturu
un nozīmi un līdz ar to izrādīt jebkādu pretestību vardarbībai, vai arī, saprotot to, nodrošināt sev aizsardzību. Tiesu praksē par bezpalīdzības stāvoklī
esošām personām tiek atzīti nevarīgi sirmgalvji, personas ar izteiktiem fiziskiem trūkumiem un psihiskas dabas traucējumiem.
Tiesas kolēģija atzīst konkrētajā gadījumā personas fiziskais vecums, konkrētajā krimināllietā 81 gads, nevar būt par izšķirošo objektīvo kritēriju
bezpalīdzības stāvokļa konstatēšanai, jo tiesu praksē par bezpalīdzības stāvoklī esošām personām tiek atzīti nevarīgi sirmgalvji, kas nav konstatēts
izskatāmajā lietā.
[7.3] Ņemot vērā iepriekšminēto, lai sasniegtu Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā definēto soda mērķi, kas ir, aizsargāt sabiedrības drošību,
atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas
pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, Krimināllietu tiesas kolēģija secina, ka /pers. E/ nosakāms Krimināllikuma 176. panta
ceturtās daļas sankcijā paredzētais brīvības atņemšanas sods, piemērojot sankcijā paredzēto papildsodu - probācijas uzraudzību, vienlaicīgi nepiemērojot
papildsodu- mantas konfiskācija, jo apsūdzētajam nav konstatēta manta kura varētu tikt pakļauta konfiskācijai.
[7.4] Apelācijas instances tiesa konstatē, ka /pers. E/ pēdējo reizi tiesāts ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2021. gada 28. maija
spriedumu, līdz ar ko secina, ka galīgais sods nosakāms piespriestajam sodam daļēji pieskaitot ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas
2021. gada 28. maija spriedumu noteikto sodu atbilstoši Krimināllikuma 50. panta piektajai daļai.
Savukārt saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta piekto daļu soda izciešanas termiņā ieskaitāma atrašanās aizturēšanā un apcietinājumā no
2020. gada 15. jūnija līdz 2022. gada 4. aprīlim, savukārt pēc Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2021. gada 28. maija sprieduma un Rīgas
pilsētas Pārdaugavas tiesas 2020. gada 21. jūlija sprieduma atrašanās aizturēšanā no 2020. gada 8. jūnija līdz 2020. gada 10. jūnijam (divas dienas),
izciestā brīvības atņemšanas soda daļa - 2018. gada 4. decembrī, 8 (astoņus) mēnešus - un izciestā probācijas uzraudzības daļa no 2019. gada
11. decembra līdz 2020.gada 14. jūnijam.
Drošības līdzeklis – apcietinājums atstājams negrozīts un atceļams pēc sprieduma stāšanās spēkā.
[7.5] Apelācijas instances tiesa secina, ka nav iesniegti pierādījumi tam, ka apsūdzētais būtu maznodrošināta persona un nav konstatēti citi
gadījumi, lai procesuālie izdevumi tiktu segti no valsts līdzekļiem.
Pretēji apsūdzētā aizstāvja apelācijas sūdzībā norādītajam, apelācijas instances tiesa atzīst, ka lai arī /pers. E/ nav pamatizglītības, viņa iegūtā
izglītība, proti, sešu klašu izglītība nevar tikt uzskatīta par tādu, kas Kriminālprocesa likuma 83.panta pirmās daļas 5.punkta izpratnē paredzētu obligātu
aizstāvja piedalīšanos kriminālprocesā un atbrīvošanu no procesuālo izdevumu piedziņas par aizstāvja piedalīšanos kriminālprocesā vai arī varētu būtiski
ietekmēt to personu materiālo stāvokli, kuras atrodas apsūdzētā apgādībā.
Pēc apsūdzētā /pers. E/ lūguma juridiskās palīdzības sniegšanai pēc tiesas norīkojuma tika pieaicināts zvērināts advokāts J. Mucenieks, kuram par
sniegto juridisko palīdzību apelācijas instances tiesā no valsts līdzekļiem izmaksājami EUR 121 (simtu divdesmit viens euro), un šī summa saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 368. pantu piedzenama valsts labā no apsūdzētā.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 563. panta pirmās daļas 3. punktu, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija
no s pri e da
atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2022. gada 4. aprīļa spriedumu daļā par /pers. E/ atzīšanu par vainīgu un sodīšanu noziedzīga
nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 117. panta 2. un 6. punktā un daļā par galīgā soda noteikšanu.
/pers. E/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 176. panta ceturtajā daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu
uz 10 (desmit) gadiem, bez mantas konfiskācijas, ar probācijas uzraudzību uz 3 (trīs) gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta piekto daļu, piespriestajam sodam daļēji pieskaitīt ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2021. gada
28. maija spriedumu noteikto sodu un galīgo sodu noteikt brīvības atņemšanu uz 12 (divpadsmit) gadiem, bez mantas konfiskācijas, ar probācijas
uzraudzību uz 3 (trīs) gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta piekto daļu soda izciešanas termiņā ieskaitīt aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku no 2020. gada
15. jūnija līdz 2023. gada 25. maijam, un pēc Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2021. gada 28. maija sprieduma un Rīgas pilsētas Pārdaugavas
tiesas 2020. gada 21. jūlija sprieduma aizturēšanā pavadīto laiku no 2020. gada 8. jūnija līdz 2020. gada 10. jūnijam (divas dienas), izciestā brīvības
atņemšanas soda daļu - 2018. gada 4. decembrī, 8 (astoņus) mēnešus - un izciesto probācijas uzraudzības daļu no 2019. gada 11. decembra līdz
2020. gada 14. jūnijam.
Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedumu atstāt negrozītu.
Piedzīt no apsūdzētā /pers. E/ procesuālos izdevumus EUR 121 (simtu divdesmit viens euro) apmērā valsts labā par zvērināta advokāta sniegto
juridisko palīdzību apelācijas instances tiesā, nosakot termiņu labprātīgai procesuālo izdevumu samaksai – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
Nolēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā Kriminālprocesa likuma 574. un 575.pantā paredzētajos gadījumos,
iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā.
Pilns tiesas nolēmums pieejams 2023. gada 6. jūlijā.
Priekšsēdētājs J. Tiltiņš
Tiesnese I. Brimerberga
Tiesnese A. Nicmane