Court dismissed tenant's eviction claim but allowed bank to remove lease from land registry after ownership transfer.

Lietas Nr. C29629113

Lietas arhīva Nr. CA-2091-15/6

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2015.gada 3.novembrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja Dz.Zvaigznekalna- Žagare,

tiesneses M.Bebriša, I.Stuberovska,

ar sekretāri I.Pelēkzirni,

piedaloties /pers. E/ pārstāvim /pers. F/ un AS "SEB banka" pārstāvei /pers. G/,

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34 izskatīja civillietu /pers. E/ prasībā pret AS "SEB banka" par dzīvojamās telpas nodošanu lietošanā,

AS "SEB banka" pretprasībā pret /pers. E/ par nomas līguma atzīšanu daļā par spēkā neesošu un nomas atzīmes zemesgrāmatā dzēšanu, sakarā ar /pers.

E/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 16.marta spriedumu, un

konstatēja:

2013.gada 9.maijā /pers.E/Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā cēla prasību pret AS "SEB banka" par dzīvojamās telpas nodošanu

lietošanā, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1., 2112., 2126., 2128., 2130., 2131., 2134., 2174.pantu, lūdza uzlikt atbildētājai pienākumu nodot viņam

lietošanā /adrese/, kadastra Nr./numurs A/, ar kopējo platību 159,4 m2, ar visiem piederumiem un tādā stāvoklī, ka prasītājs no tā var gūt visu to labumu,

kādu viņam bija tiesība no tā sagaidīt, novēršot AS "SEB banka" nomas līguma pārkāpumus.

Prasītājs norāda, ka, pamatojoties uz 1999.gada 1.novembrī ar /pers. I/ noslēgto un zemesgrāmatā ierakstīto nomas līgumu, viņam uz laiku līdz

2098.gada 1.novembrim nomā nodotas 5189/10000 domājamās daļas no nekustamā īpašuma /adrese A/, kadastra Nr./numurs A/. 1999.gada

29.novembrī nomas līgums grozīts, nododot prasītāja lietošanā telpas: puspagrabu; dzīvokļus Nr.20, Nr.24, Nr.25, Nr.27, Nr.30, Nr.32, Nr.33, Nr.38,

Nr.39, Nr.40, Nr.45, Nr.50, Nr.55, Nr.56, Nr.57, Nr.60, Nr.61; bēniņu telpas virs dzīvokļiem Nr.24, Nr.25, Nr.38, Nr.39, Nr.40, Nr.56, Nr.57;

kāpņu telpas un zemesgabala daļu, kas atbilst iznomātājam piederošai domājamai daļai no nekustamā īpašuma.

2011.gada 1.novembrī īpašuma tiesības uz 240/10000 domājamām daļām no īpašuma /adrese/, ar lietošanas tiesībām uz dzīvokli Nr.55,

nostiprinātas AS "SEB banka".

Kaut 2012.gada 24.jūlijā bankai nodota prasītāja vēstule ar lūgumu izsniegt viņam dzīvokļa Nr.55 atslēgas, nodrošināt brīvu pieeju dzīvoklim un

iespēju to lietot atbilstoši nomas līgumam un Civillikumam, bet 2012.gada 15.novembrī – vēstule ar lūgumu nodrošināt pārstāvja piedalīšanos dzīvokļa

apskatē, atbildētāja līdz prasības celšanai strīdus dzīvokli prasītāja lietošanā nenodeva.

2013.gada 25.jūnijā tiesā saņemti AS "SEB banka" paskaidrojumi par prasību, kuros atbildētāja to neatzīst, sekojošu iemeslu dēļ.

Pirms banka īpašumu ieguva, tas piederēja /pers. J/, pamatojoties uz 2004.gada 16.februārī ar /pers. I/, kura vārdā rīkojās /pers. E/, noslēgto

pirkuma līgumu, ar kuru viņai atsavinātas 240/10000 domājamās daļas no nekustamā īpašuma /adrese A/, ar lietošanas tiesībām uz dzīvokli Nr.55.

Pirkuma līgums satur prasītāja apliecinājumu, ka pārdodamais īpašums nav apgrūtināts ar parādiem un/vai saistībām, bet domājamās daļas nav apsolītas

trešajām personām, kas izslēdz prasītāja lietošanas tiesības uz dzīvokli Nr.55. Citos līdzīgos gadījumos pēc attiecīgu domājamo daļu atsavināšanas atzīme

par nomas līgumu tika grozīta, izslēdzot attiecīgus dzīvokļus. Šajā gadījumā to neizdarīja, kas norāda uz prasītāja kā /pers. I/ pārstāvja nelabticību

pilnvarojuma izpildē.

2014.gada 26.martā AS "SEB banka" cēla pretprasību pret /pers. E/ par nomas līguma atzīšanu daļā par spēkā neesošu un nomas atzīmes

zemesgrāmatā dzēšanu, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1., 844., 1438., 1470., 1506., 2112., 2119., 2120., 2124., 2295.pantu, lūdza atzīt nomas

līgumu daļā par 240/10000 domājamām daļām no nekustamā īpašuma /adrese A/ (lietošanā dzīvoklis Nr.55) par spēkā neesošu; grozīt zemesgrāmatā

ierakstīto nomas atzīmi, izslēdzot no nomas objektu sastāva dzīvokli Nr.55; piedzīt no prasītāja tiesas izdevumus.

Pretprasībā papildus rakstveida paskaidrojumos minētajam norādīts, ka banka īpašuma tiesības uz 240/10000 domājamām daļām no nekustamā

īpašuma /adrese A/, ar lietošanas tiesībām uz dzīvokli Nr.55, ieguva, pamatojoties uz Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2010.gada 19.augusta

lēmumu lietā Nr.C04383010, bet īpašuma valdījumā atbildētāja ievesta 2012.gada 19.martā.

Tā kā 1999.gada 1.novembra nomas līgums paredz nomnieka pienākumu maksāt nevis nomas maksu, bet tikai nodokļus un nodevas, banka

uzskata, ka maksājumi nolikti izskata pēc; pēc domājamo daļu atsavināšanas /pers. J/ šis pienākums pārlikts viņai. Tagad maksājumus veic AS "SEB

banka", līdz ar to nomas tiesiskās attiecības vairs nepastāv.

2014.gada 22.aprīlī tiesā saņemti /pers. E/ rakstveida paskaidrojumi par pretprasību, kuros prasītājs to neatzīst, sekojošu iemeslu dēļ.

Starp prasītāju un /pers. I/ noslēgtais nomas līgums nav fiktīvs, nav vērsts uz likuma apiešanu vai citu personu pievilšanu. Nomas maksa nav

noteikta, jo līguma noslēgšanas mērķis bija nodrošināt prasītājam atlīdzību par pakalpojumiem atbilstoši /pers. I/ pilnvarojumam, nododot viņa lietošanā

esošos dzīvokļus apakšnomā. Starp prasītāju un /pers. I/ noslēgtais nomas līgums liecina par /pers. I/ labvēlību pret prasītāju, tādēļ varētu saskatīt līguma

atbilstību Civillikuma 2120.pantā paredzētajam dāvinājumam. Ja banka uzskata, ka nomas maksa nav adekvāta, tā var lūgt tiesu noteikt nomas maksas

apmēru par dzīvokļa Nr.55 lietošanu.

Atsavinot /pers J./240/10000 domājamās daļas no īpašuma, nomas līgums netika grozīts, jo prasītājam bija šaubas, vai viņa pildīs no 2007.gada

1.augusta apsaimniekošanas līguma izrietošos pienākumus.

Ar 2015.gada 16.marta spriedumu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa /pers. E/ prasību pret AS "SEB banka" par dzīvojamās telpas

nodošanu lietošanā noraidīja; pretprasību pret /pers. E/ apmierināja daļēji, grozīja Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/(/adrese/,

kadastra Nr./numurs A/) III daļas 1.iedaļas 19.1.ierakstu, izslēdzot no nomas objektu sastāva dzīvokli Nr.55; pārējā daļā pretprasību noraidīja.

Spriedums motivēts sekojoši.

Ar 1999.gada 1.novembra nekustamā īpašuma nomas līgumu, kas grozīts 1999.gada 29.novembrī un 2000.gada 9.augustā, /pers. E/ lietošanā uz

99 gadiem nodotas /pers. I/ piederošās 5189/10 000 domājamās daļas no nekustamā īpašuma /adrese A/, kadastra Nr./numurs A/, tostarp dzīvoklis

Nr.55. 1999.gada 15.decembrī /pers. E/ nomas tiesības uz objektu nostiprinātas zemesgrāmatā (III daļas 1.iedaļas 19.1.ieraksts).

Tā kā saskaņā ar Civillikuma 2112.pantu noma ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas maksu kādas lietas lietošanu,

šā strīda izšķiršanā nav nozīmes prasītāja norādītajiem apstākļiem un pierādījumiem par kopīpašuma apsaimniekošanu un viņa tiesībām saņemt

apsaimniekošanas maksu.

2004.gada 8.martā īpašuma tiesības uz 240/10000 domājamajām daļām no nekustamā īpašuma /adrese A/, ar lietošanas tiesībām uz dzīvokli

Nr.55, pamatojoties uz 2004.gada 16.februāra pirkuma līgumu, nostiprinātas /pers. J/ (II daļas 1.iedaļas 161.1.-161.5.ieraksts). Ar pirkuma līguma

1.3.punktu /pers. I/, kura vārdā rīkojās /pers. E/, nodeva /pers. J/ lietošanā dzīvokli Nr.55.

2011.gada 1.novembrī īpašuma tiesības uz 240/10 000 domājamajām daļām no nekustamā īpašuma /adrese A/, ar lietošanas tiesībām uz dzīvokli

Nr.55, pamatojoties uz Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2010.gada 19.augusta lēmumu lietā Nr.04383010, kas likumīgā spēkā stājies

2010.gada 17.decembrī, nostiprinātas AS "SEB banka" (II daļas 1.iedaļas 250.1., 250.3.ieraksts).

No Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.50 zvērināta tiesu izpildītāja Kalvja Dūrīša 2012.gada 19.marta akta Nr.138 redzams, ka šajā datumā AS

"SEB banka" ievesta nekustamā īpašuma /adrese B/, valdījumā.

Saskaņā ar Civillikuma 2168.panta 2.punktu nomas un īres līgumi izbeidzas paši no sevis arī pirms termiņa notecējuma, kad izbeidzas tiesība, kas

iznomātājam vai izīrētājam piederējusi uz līguma priekšmetu.

Tā kā /pers. I/, kura vārdā rīkojās /pers. E/, noslēdzot 2004.gada 16.februāra pirkuma līgumu, ne tikai atsavināja 240/10000 domājamās daļas no

nekustamā īpašuma /adrese A/, bet arī nodeva /pers. J/ lietošanā dzīvokli Nr.55, kas pirms tam atradās viņa lietošanā (zemesgrāmatas nodalījuma II

daļas 1.iedaļas 9.1.ieraksts), 2004.gada 16.februārī /pers. I/ lietošanas tiesība uz nomas līguma priekšmetu izbeidzās, kā dēļ izbeidzās arī 1999.gada

1.novembrī ar /pers. E/ noslēgtais nekustamā īpašuma nomas līgums daļā, kas attiecas uz dzīvokli Nr.55.

No prasītāja pārstāvja tiesas sēdē paskaidrotā spriedumā atzīts, ka pēc 240/10000 domājamo daļu no īpašuma /adrese/ atsavināšanas strīdus

dzīvokli lietoja /pers. J/. Kopš 2004.gada 16.februāra prasītājs to nelietoja un līdz 2012.gada vasarai neizrādīja vēlmi nomāt. Pēc 2004.gada 16.februāra

pirkuma līguma noslēgšanas ar /pers. J/ prasītājs zaudēja tiesības lietot dzīvokli Nr.55.

Tā kā 1999.gada 1.novembra nekustamā īpašuma nomas līgums uz dzīvokli Nr.55 izbeidzās pats no sevis 2004.gada 16.februārī, nav pamata un

nepieciešamības atzīt izbeigušos nomas līgumu attiecīgajā daļā par spēkā neesošu no AS "SEB banka" īpašuma tiesību iegūšanas brīža, kā lūgts

pretprasībā.

Zemesgrāmatu likuma 97.pants noteic, ka persona, kas lūgusi nostiprinājumu, var pārsūdzēt zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumu (82.p.), ja ar

to nostiprinājuma lūgums visumā vai pa daļai atstāts bez ievērības vai nav izpildīts tā, kā bija lūgts. Pārējās personas nostiprinājumu var apstrīdēt vienīgi

prasības kārtībā.

Judikatūrā (sk. Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2010.gada 16.februāra spriedumu lietā Nr. PAC-0160 un Augstākās tiesas Senāta

2011.gada 12.oktobra spriedumu lietā Nr. SKC-280/2011) ir atzīts, ka zemesgrāmatas ierakstu izmaiņas ir panākamas, ceļot prasību pret attiecīgo

personu par ieraksta pamatā norādīto tiesisko attiecību apstrīdēšanu.

Tā kā 1999.gada 1.novembra nomas līgums attiecībā uz dzīvokli Nr.55 2004.gada 16.februārī izbeidzās pats no sevis, bet ieraksts par līgumu

labprātīgi netika grozīts, publiski pieejamā zemesgrāmatas informācija neatbilst faktiskajai situācijai, kas ir pamats grozīt zemesgrāmatā III daļas 1.iedaļas

19.1.ierakstu, izslēdzot no nomas objektu sastāva dzīvokli Nr.55, šajā daļā apmierinot pretprasību.

Par spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza /pers. E/; spriedumu pārsūdz daļā, ar kuru viņa prasība noraidīta, bet pretprasība apmierināta; lūdz

prasību apmierināt un pretprasību noraidīt. Apelācijas sūdzība pamatota sekojoši.

Civillikuma 2168.panta 2.punkts strīdā piemērots nepareizi, jo ignorēts fakts, ka prasītāja nomas tiesības ir nostiprinātas Rīgas pilsētas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs C/, III daļas 1.iedaļas 19.1.ieraksts, līdz ar to jaunajam ieguvējam tās ir saistošas atbilstoši Civillikuma 2126.,

2174.pantam, ar ko pamatota /pers. E/ prasība. Spriedumā nav skaidrots, kāpēc minētās normas strīdā nav piemērojamas. Norāda uz tiesību doktrīnā

atzīto, ka atbilstoši Civillikumam, ja nomas (īres) līgums ir nostiprināts zemesgrāmatās, tad jaunais īpašnieks to nevar uzteikt, turpretim, ja nav- var uzteikt

(K.Torgāns, Saistību tiesības, 2014.g., 357.lpp). Spriedumā šis apstāklis (nostiprinājums zemesgrāmatā) nav vērtēts un piemērota nepareiza tiesību

norma.

AS "SEB banka" paskaidrojumus par apelācijas sūdzību lietā neiesniedza.

Tiesas sēdē /pers. E/ pārstāvis /pers. F/ uzturēja prasību un apelācijas sūdzību uz tajās norādītā pamata, pretprasību neatzina saskaņā ar rakstveida

paskaidrojumos norādīto argumentāciju.

Tiesas sēdē AS "SEB banka" pārstāve /pers. G/ prasību un apelācijas sūdzību neatzina, ievērojot pirmās instances tiesā iesniegtajos

paskaidrojumos norādītos apsvērumus, pretprasību uzturēja uz tajā norādītā pamata daļā, kādā to apmierināja pirmās instances tiesa.

Motīvu daļa.

Pārbaudot lietas materiālus, noklausoties pušu pārstāvju paskaidrojumus un viedokli, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka prasība un apelācijas sūdzība

nav pamatota un ir noraidāma, bet pretprasība ir apmierināma, sekojošu apsvērumu dēļ.

Civillietu tiesu kolēģija vadās no Civilprocesa likuma 426.panta, saskaņā ar kura pirmo daļu, apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības

sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā.

Apelācijas sūdzībā spriedums netiek pārsūdzēts daļā, ar kuru noraidīta AS "SEB banka" pretprasība atzīt par spēkā neesošu nomas līgumu daļā

par 240/10000 domājamām daļām no nekustamā īpašuma /adrese A/ (lietošanā dzīvoklis Nr.55). Līdz ar to šajā daļā pirmās instances tiesas spriedums

ir stājies likumīgā spēkā un apelācijas instancē nav vērtējams.

Apelācijas sūdzībā netiek apstrīdēti sekojoši pirmās instances tiesas lietā nodibinātie fakti.

Ar 1999.gada 1.novembra nekustamā īpašuma nomas līgumu un tā 1999.gada 29.novembra un 2000.gada 9.augusta grozījumiem /pers. E/

lietošanā uz 99 gadiem nodotas /pers. I/ piederošās 5189/10000 domājamās daļas no nekustamā īpašuma /adrese A/, kadastra Nr./numurs A/, t.sk.,

dzīvoklis Nr.55. 1999.gada 15.decembrī /pers. E/ nomas tiesības uz objektu nostiprinātas zemesgrāmatā (III daļas 1.iedaļas 19.1.ieraksts).

2004.gada 8.martā īpašuma tiesības uz 240/10000 domājamām daļām no šā nekustamā īpašuma, ar lietošanas tiesībām uz dzīvokli Nr.55,

pamatojoties uz 2004.gada 16.februāra pirkuma līgumu, nostiprinātas /pers. J/ (II daļas 1.iedaļas 161.1.-161.5.ieraksts). Ar pirkuma līguma 1.3.punktu

/pers. I/, kura vārdā rīkojās /pers. E/, nodeva /pers. J/ lietošanā dzīvokli Nr.55.

2011.gada 1.novembrī īpašuma tiesības uz 240/10 000 domājamajām daļām no šā nekustamā īpašuma, ar lietošanas tiesībām uz dzīvokli Nr.55,

nostiprinātas AS "SEB banka" (II daļas 1.iedaļas 250.1., 250.3.ieraksts), pamatojoties uz Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2010.gada

19.augusta lēmumu lietā Nr.04383010, kas stājies likumīgā spēkā 2010.gada 17.decembrī.

2012.gada 19.martā Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.50 zvērināts tiesu izpildītājs Kalvis Dūrītis sastādīja aktu Nr.138 par AS "SEB banka"

ievešanu nekustamā īpašuma /adrese B/ valdījumā.

Minētie fakti atbilst lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem, apelācijas sūdzībā tie netiek apstrīdēti, tāpēc saskaņā ar Civilprocesa likuma

430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesa tos nepārbauda.

Apelācijas sūdzībā netiek apstrīdēts pirmās instances tiesas viedoklis, ka strīda izšķiršanā nav nozīmes prasītāja norādītajiem apstākļiem un

pierādījumiem par kopīpašuma apsaimniekošanu un viņa tiesībām saņemt apsaimniekošanas maksu.

Apelācijas sūdzībā netiek apstrīdēts arī pirmās instances tiesas secinātais, ka pēc 2004.gada 16.februāra pirkuma līguma noslēgšanas dzīvokli

/adrese B/ lietoja īpašniece /pers. J/, bet /pers. E/ savas zemesgrāmatā nostiprinātās nomnieka tiesības neizmantoja.

Pirmās instances tiesa /pers. E/ prasību noraidīja, pamatojoties uz Civillikuma 2168.panta 2.punktu, ka nomas un īres līgumi izbeidzas paši no

sevis arī pirms termiņa notecējuma, kad izbeidzas tiesība, kas iznomātājam vai izīrētājam piederējusi uz līguma priekšmetu, [..]. Apelācijas

instances tiesa pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai un vadās no Civilprocesa likuma 432.panta piektās daļas, saskaņā ar kuru, ja

tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu

daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos

apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

No 2004.gada 8.marta līdz 2011.gada 1.novembrim īpašuma tiesības uz 240/10000 domājamām daļām no nekustamā īpašuma /adrese A/, ar

lietošanas tiesībām uz dzīvokli Nr.55, zemesgrāmatā bija nostiprinātas /pers. J/. Līdz ar to no 2004.gada 8.marta izbeidzās /pers. I/ kā iznomātāja

īpašuma tiesība uz nomas priekšmetu ar /pers. E/ 1999.gada 1.novembrī noslēgtajā un vēlāk grozītajā nomas līgumā.

/pers. E/ prasību un apelācijas sūdzību pamato ar apstākli, ka arī pēc īpašuma atsavināšanas /pers. J/ viņa kā nomnieka tiesības bija nostiprinātas

Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/(/adrese/, kadastra Nr./numurs A/) III daļas 1.iedaļas 19.1.ierakstā, līdz ar to šīs nomnieka

tiesības atbilstoši Civillikuma 2126., 2174.pantam /pers. J/ bija saistošas, bet no 2011.gada 1.novembra tās ir saistošas īpašuma ieguvējai AS "SEB

banka".

Saskaņā ar Civillikuma 2126.pantu, ierakstot nomas vai īres līgumu zemes grāmatās, nomnieks vai īrnieks iegūst lietu tiesību, kas ir spēkā

arī pret trešām personām; bet saskaņā ar 2174.pantā noteikto, kad iznomātājs vai izīrētājs nomas vai īres priekšmetu atsavina, ieguvējam

jāievēro nomas vai īres līgums tikai tad, ja tas ierakstīts zemes grāmatās (2126.p.).

Civillietu tiesu kolēģija uzskata, ka strīdā minētās normas nav piemērojamas, jo lietā konstatēts, ka pie nomas priekšmeta atsavināšanas līdzēji

skaidri vienojās par nomnieka tiesības izbeigšanu. 2004.gada 16.februārī noslēgtā pirkuma līguma 1.3.punktā pārdevējs /pers. I/, kura vārdā uz

ģenerālpilnvaras pamata rīkojās /pers. E/, nodeva pircējas /pers. J/ lietojumā viņa lietojumā esošo dzīvokli Nr.55 ar kopējo platību 160 m2; līguma

3.2.1.punktā pārdevēja vārdā pilnvarnieks /pers. E/ apliecināja, ka pirkuma priekšmets, cita starpā, nav apgrūtināts ar saistībām un nav apsolīts trešajām

personām; līguma 4.3.punktā līdzēji vienojās, domājamās daļas pāriet pircēja tiesiskā valdījumā, bet īpašuma tiesības tiek iegūtas ar reģistrāciju

zemesgrāmatā /l.l.125-127/.

Arī ar savām faktiskajām darbībām /pers. E/ apliecināja atteikšanos no nomnieka tiesībām, proti, pēc īpašuma atsavināšanas /pers. J/ viņš nomas

priekšmetu neizmantoja un lietā nav strīda par faktu, ka dzīvokli /adrese B/ bez jebkādiem ierobežojumiem lietoja tā ieguvēja.

Pie šādiem apstākļiem nomas atzīme zemesgrāmatā bija dzēšama, taču tas tiesai nezināmu iemeslu dēļ netika izdarīts.

Līdz ar to arī apelācijas instances tiesai ir pamats atzīt, ka pēc īpašuma atsavināšanas /pers. J/ nomnieka /pers. E/ tiesību nostiprinājums

zemesgrāmatā neatbilda faktiskajai situācijai, kā to pamatoti atzina pirmās instances tiesa. Minētais ir pamats saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 97.pantu

apmierināt AS "SEB banka" pretprasību grozīt Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/(/adrese/, kadastra Nr./numurs A/) III daļas

1.iedaļas 19.1.ierakstu, izslēdzot no nomas objektu sastāva dzīvokli Nr.55.

Ņemot vērā minēto, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa lietas apstākļus novērtēja vispusīgi un objektīvi un pamatoti prasību

noraidīja, bet pretprasību apmierināja, atzīstot, ka strīdā ir piemērojams Civillikuma 2168.panta 2.punkts. Apelācijas sūdzībā norādītie apstākļi tiesas

sēdē neguva apstiprinājumu un nevar būt pamats to apmierināt.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Apmierinot pretprasību, tiesai ir pamats piedzīt no prasītāja atbildētājas labā tās samaksātos tiesas izdevumus. Iesniedzot pretprasību,

AS "SEB banka" nebija atsevišķi jāmaksā valsts nodeva par zemesgrāmatas ieraksta grozīšanas prasījumu, līdz ar to no /pers. E/ piedzenami bankas

samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70 apmērā /l.l.139/.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam no prasītāja valsts labā tiesas izdevumi par tiesas pavēstu piegādāšanu un

izsniegšanu, kas saskaņā ar pavēstu uzziņu lietā veido EUR 6,20 /l.l.242-243/, nav piedzenami, jo pie prasības un pretprasības celšanas puses tos ir

samaksājušas pietiekošā apmērā.

Saskaņā ar iepriekš minēto un vadoties no Civilprocesa likuma 430., 432., 433., 434.panta, Civillietu tiesu kolēģija

nosprieda:

/pers. E/ prasību pret AS "SEB banka" par dzīvojamās telpas nodošanu lietošanā noraidīt.

AS "SEB banka" pretprasību pret /pers. E/ par nomas atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā apmierināt.

Grozīt Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/(/adrese/, kadastra Nr./numurs A/) III daļas 1.iedaļas 19.1.ierakstu, izslēdzot no

nomas objektu sastāva dzīvokli Nr.55.

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, AS "SEB banka", reģistrācijas Nr.40003151743, labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

EUR 4,70 (četri euro 70 centi).

Noteikt /pers E./termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu samaksu 10 (desmit) dienas pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas

apgabaltiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2015.gada 3.novembrī.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja /paraksts/ Dz.Zvaigznekalna-Žagare

Tiesneses /divi paraksti/ M.Bebriša

I.Stuberovska

NORAKSTS PAREIZS

Rīgas apgabaltiesas tiesnese Dz.Zvaigznekalna-Žagare

Rīgā, 03.11.2015