Court convicts defendant for failing to appear at police station and imposes 45 EUR fine.

Lieta Nr. 115029417

ECLI:LV:JELT:2018:0115.115029417.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2018. gada 15. janvārī

Jelgavas tiesas tiesnese L. Fogele

ar sēdes sekretāri A. Ksilanderi,

piedaloties pie administratīvās atbildības saucamajam /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, deklarētā un faktiskā dzīvesvieta /adrese A/,

saukšanu pie administratīvās atbildības, pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 175.2 panta, un

k o n s t a t ē j a:

Jelgavas tiesā saņemts Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk – VP Zemgales RP) Jelgavas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas

inspektora, kapteiņa S. Blūma 2017. gada 18. decembrī. decembrī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr. /numurs/ un citi administratīvā

pārkāpuma lietas materiāli par to, ka 2017. gada 15. augustā plkst. 09.30 /pers. A/ neattaisnoti neieradās Rīgas pašvaldības policijas Latgales pārvaldē 13/15,

Rīgā, 5. kabinetā pēc Rīgas pašvaldības policijas Latgales pārvaldes vecākās inspektores A. Beķeres uzaicinājuma (pavēstes), tādējādi savlaicīgi neizpildīja

kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo prasību.

/pers. A/ darbības kvalificētas kā Latvijas APK 175.2 pantā paredzēts administratīvi sodāms pārkāpums.

/pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolu nav parakstījis. Administratīvā pārkāpuma protokolā veikts ieraksts, ka protokols sastādīts bez /pers. A/

klātbūtnes, kā to paredz Latvijas APK 248. 1 pants (27. lietas lapa). Protokola eksemplārs 2017. gada 18. decembrī nosūtīts pa pastu uz /pers. A/ deklarētās

dzīvesvietas adresi: /adrese A/(30. lietas lapa).

Pamatojoties uz Latvijas APK 289. 2 pantu, VP Zemgales RP Jelgavas iecirknim tika paziņots par tiesas sēdes vietu un laiku. Iestādes pārstāvis uz

tiesas sēdi neieradās, nav saņemts lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu. Tiesnese nekonstatē šķēršļus lietas izskatīšanai bez iestādes pārstāvja klātbūtnes.

Tiesas sēdē /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolam Nr. /numurs / piekrita. Paskaidroja, ka gan deklarētā, gan faktiskā dzīvesvieta ir /adrese

A/, bet mēdz būt dzīvesvietas visas Latvijas teritorijā, taču nevienu no tām neuzrāda. Nevar apliecināt, ka jau 5 gadus nedzīvo deklarētajā adresē un, ka

viņam bijuši šķēršļi Rīgas pilsētas pašvaldības policijas Latgales pārvaldes 2017. gada 1. augustā uz viņa deklarēto dzīvesvietu nosūtītā aicinājuma (pavēstes)

saņemšanai, vai neiespējamība 2017. gada 15. augustā ierasties Rīgas pilsētas pašvaldības policijas Latgales pārvaldē. Norādīja, ka automašīna BMW 530,

reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, pieder viņam un policijas iestādi nebija informējis par neierašanās neiespējamību.

Uzklausījusi /pers. A/, pārbaudījusi un izvērtējusi administratīvā pārkāpuma lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus, tiesnese secina, ka /pers. A/

izdarīja Latvijas APK 175.2 pantā paredzēto administratīvi sodāmu pārkāpumu. Minētais secināts, pamatojoties uz sekojošo.

Latvijas 175.2 pants noteic, ka par kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo

prasību savlaicīgu neizpildīšanu uzliek naudas sodu fiziskām personām vai amatpersonām no trīsdesmit pieciem līdz divsimt desmit euro, bet juridiskām

personām - no septiņdesmit līdz septiņsimt euro.

Piemērojamās tiesību normas ietvaros dispozīcija aptver divus pamatnosacījumus, kuriem ir jābūt pierādītiem, pirmkārt, ir jākonstatē kāds no minētajā

tiesību normā norādītajiem subjektiem - kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersona, otrkārt,

minētās institūcijas amatpersonas likumīgo prasību savlaicīga nepildīšana. Ar jēdzienu „likumīgo prasību” administratīvo pārkāpumu kodeksa tvērumā saprotot

likumā noteiktu tiesību izteikt prasību. Attiecinot minēto uz konkrēto tiesisko situāciju, jākonstatē, vai prasību izteikusi kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas

funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūcija un vai minētajiem subjektiem speciālajos likumos šāda tiesība ir paredzēta.

Ievērojot likuma Par policiju 15. panta pirmo daļu policija sastāv no Valsts policijas, Drošības policijas, pašvaldības policijas un ostas policijas.

Likuma Par policiju 2.1 panta pirmā daļa noteic, ka pašvaldības policijas darbinieks ir persona, kura ieņem pašvaldības iedibinātu policijas amatu un

pilda šajā likumā noteiktos pienākumus attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā un citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, kura deleģējusi šajā

likumā noteikto pienākumu vai uzdevumu izpildi.

Savukārt likuma Par policiju 19. panta sestajā daļā norādīts, ka pašvaldības policijas darbiniekam savas kompetences ietvaros ir visas šā likuma 12.

panta pirmās daļas 1.-6., 8.-12., 14.1, 14.3, 15., 17., 20., 21., 24., 26.-28., 31., 32. un 34.punktā minētās tiesības, tiesības šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā,

iestājoties šā likuma 13. panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, speciālos līdzekļus, kā arī ievietot

personas pagaidu turēšanas telpās un šim nolūkam paredzētajos transportlīdzekļos, bet izņēmuma gadījumā, ja ir liels aizturēto personu skaits, arī uz laiku

norobežotās pagaidu turēšanas vietās. Pildot šā panta otrās daļas 6.punktā minēto pienākumu, pašvaldības policijas darbiniekam ir arī šā likuma 12. panta

pirmās daļas 13.1 un 16. punktā minētās tiesības, kā arī tiesības pieņemt policijas lēmumu par nošķiršanu.

Saskaņā ar likuma Par policiju 12. panta pirmās daļas 3. punktu policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta

kompetencei, ir tiesības veikt personu aptauju, pieņemt paskaidrojumus, kā arī izsaukt uz policijas iestādi jebkuru personu sakarā ar lietām un materiāliem,

kuru izskatīšana ir policijas kompetencē, bet, ja šīs personas bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc izsaukuma, likumā noteiktajā kārtībā veikt to piespiedu

atvešanu.

Latvijas APK 9. panta pirmā daļa noteic, par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta)

darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā

paredzēta administratīvā atbildība.

Tiesnese lietā konstatēja sekojošus faktus.

Rakstveida paskaidrojumos /pers. A/ (22. lietas lapa) norādīja, ka viņam piederēja automašīna BMW530, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/.

Jau kādu laiku šo automašīnu esot pārdevis paziņai /pers. E/, taču vēl nav to pārrakstījuši. Automašīnu lieto un visus sodus nomaksā paziņa. 2017. gada 28.

jūlijā automašīna jau bija /pers. E/ lietošanā un nezina, kur viņa bija braukusi. Pats aptuveni piecus gadus nedzīvo deklarētajā adresē un nekādu pavēsti no

Rīgas PP nav saņēmis. Nezināja, ka viņam kaut kur vajadzētu ierasties. Apzināti nevienas iestādes likumīgās prasības nav ignorējis.

N o 2017. gada 23. novembra VP Zemgales RP Jelgavas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektora, kapteiņa S. Blūma ziņojuma zināms, ka,

ievērojot /pers. A/ paskaidrojumos norādītās ziņas, inspektors nav saskatījis /pers. A/ darbībās administratīvā pārkāpuma sastāvu, tāpēc, ievērojot Latvijas

APK 213. pantā noteikto lietu izskatīšanas piekritību, lietas materiālus nosūtīja Jelgavas tiesai administratīvā pārkāpuma lietvedības izbeigšanai.

Pārbaudot un izvērtējot lietā esošos pierādījumus kopumā, tiesnese konstatē, ka /pers. A/ darbībās ir konstatējams Latvijas APK 175.2 pantā paredzētā

pārkāpuma sastāvs, kas secināts, pamatojoties uz sekojošo.

No Rīgas pašvaldības policijas (turpmāk – Rīgas PP) Latgales pārvaldes vecākās inspektores 2017. gada 15. augusta ziņojuma (9. lietas lapa) zināms,

ka pamatojoties uz Rīgas PP Latgales pārvaldē 2017. gada 28. jūlijā mobilo aplikāciju (reģistrācijas Nr. RPLP-17-1076-pi) par administratīvo pārkāpumu ceļu

satiksmē (apstāšanas un stāvēšanas noteikumu neievērošana) Avotu ielā 35, Rīgā, 2017. gada 31. jūlijā ir uzsākta administratīvā pārkāpuma lieta. 2017. gada

1. augustā transportlīdzekļa vadītājam tika nosūtīts uzaicinājums ierasties Rīgas PP Latgales pārvaldē Ludzas ielā 13/15, Rīgā. Transportlīdzekļa īpašnieks

nav sazinājies, nav ieradies uzaicinājuma laikā, kā arī nav sniedzis informāciju par transportlīdzekļa vadītāju, kurš 2017. gada 28. jūlijā Rīgā, Avotu ielā 35

plkst. 15.08 pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus. Saņemtās ziņas norāda uz iespējamu administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, proti, saskatāmas Latvijas APK

175.2 panta pazīmes, kura izskatīšana ir Valsts policijas kompetencē.

Ar CSDD Informatīvās sistēmas “Transportlīdzekļa /reģistrācijas numurs/ informācija” izdruku (16. lietas lapa) konstatēts, ka transportlīdzekļa

BMW530, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, īpašnieks ir /pers. A/, adrese /adrese A/.

Lietā nav iegūtas ziņas, ka transportlīdzeklis BMW530, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, būtu noņemts no uzskaites CSDD, ar mērķi

transportlīdzekli atsavināt, nav ziņas, ka transportlīdzekli iegādājusies vai lieto cita persona, vai ka transportlīdzeklim būtu cita persona kā šī transportlīdzekļa

turētājs.

No Rīgas PP Latgales pārvaldes priekšnieka vietnieka p.i. G. Bērziņa 2017. gada 1. augusta Nr. 4-5/RPLP-17-2621-ap uzaicinājuma par ierašanos

Rīgas PP Latgales pārvaldē (15. lietas lapa) zināms, ka /pers. A/ uz viņa deklarēto dzīvesvietu /adrese A/sakarā ar uzsākto lietvedību administratīvā

pārkāpuma lietu, ka transportlīdzeklis BMW 530, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, 2017. gada 28. jūlijā Avotu ielā 35, Rīgā, bija ievietots

stāvēšanai, neievērojot Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi” 121.9. apakšpunkta prasības, par ko

paredzēta administratīvā atbildība Latvijas APK 149. 10 ceturtās daļas 5. punktā, nosūtīts aicinājums 2017. gada 15. augustā plkst. 09.30 ierasties Rīgas PP

Latgales pārvaldē Ludzas ielā 13/15, Rīgā, 5. kabinetā uz administratīvās lietas izskatīšanu pie vecākās inspektores A. Beķeres.

Ar “Personu datu pārlūks” izdruku (17. lietas lapa) konstatēts, ka /pers. A/ deklarētā dzīvesvieta ir /adrese A/.

Saskaņā ar Paziņošanas likuma 4. panta pirmo daļu fiziskajai personai dokumentu paziņo uz deklarētās dzīvesvietas adresi vai deklarācijā norādīto

papildu adresi. Dokumentu var paziņot uz citu adresi gadījumā, ja adresāts norādījis uz objektīviem apstākļiem, kādēļ tas nepieciešams. Adresātam ir

pienākums būt sasniedzamam norādītajā adresē.

No /pers. A/ paskaidrojumiem zināms, ka periodiski viņš dzīvo visas Latvijas teritorijā, bet nenosauca konkrētu adresi, kā arī paskaidroja, ka faktiski

dzīvo deklarētās dzīvesvietas adresē.

Līdz ar to tiesnese konstatē, ka /pers. A/ nav citas pastāvīgas dzīvesvietas un faktiskā dzīvesvieta ir deklarētās dzīvesvietas adresē.

Tāpēc saskaņā ar Paziņošanas likuma 8. panta otro daļu uzskatāms, ka /pers. A/ uzaicinājums paziņots 2017. gada 9. augustā.

Ar Rīgas PP Latgales pārvaldes priekšnieka M. Lapiņa 2017. gada 16. augusta lēmumu Nr. RPLP-17-1431ls (8. lietas lapa) apkoptie materiāli nosūtīti

izskatīšanai pēc piekritības VP Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirknim.

Ar VP Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirkņa priekšnieka p.i. E. Eža 2017. gada 24. augusta pavadvēstuli (6. lietas lapa) administratīvā

pārkāpuma materiāli nosūtīti pēc teritoriālās piekritības VP Zemgales RP Jelgavas iecirknim.

2017. gada 1. septembrī pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu pret /pers. A/ pēc Latvijas APK 175. 2 panta (21. lietas

lapa).

Rīgas PP Latgales pārvalde ir uzskatāma par kontroles, uzraudzības un izmeklēšanas funkcijas realizējošo pašvaldības institūciju Latvijas APK 175. 2

panta izpratnē.

No minētā tiesnese konstatē, ka Rīgas PP Latgales pārvaldes priekšnieka vietnieka p.i. G. Bērziņš 2017. gada 1. augusta Nr. 4-5/RPLP-17-2621-ap

uzaicinājumā /pers. A/, izteica pamatotu un likumīgu prasību ierasties Rīgas PP Latgales pārvaldē, jo viņa lietvedībā atradās administratīvā pārkāpuma lieta,

kas saistīta ar pārkāpuma apstākļiem, kas izdarīti ar /pers. A/ piederošo transportlīdzekli BMW 530, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kas2017.

gada 28. jūlijā Avotu ielā 35, Rīgā, bija novietots stāvēšanai, neievērojot Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 279 “Ceļu satiksmes

noteikumi” 121.9. apakšpunkta prasības (skat. 9.- 15. lietas lapu).

Rīgas PP Latgales pārvaldes darbiniekam bija likumīgs pamats pieņemt paskaidrojumus, kā arī izsaukt uz policijas iestādi jebkuru personu, tostarp,

/pers. A/, sakarā ar lietām un materiāliem, kuru izskatīšana ir policijas kompetencē, jo Rīgas PP Latgales pārvaldes kā izmeklēšanas iestādes kompetence

nostiprināta likuma Par policiju 19.panta sestajā daļā un tās izvirzītās prasības /pers. A/ pēc policijas darbinieka aicinājuma ierasties policijas iestādē

norādītajā vietā un laikā administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros saskaņā ar likuma Par policiju 12. panta pirmās daļas 3. punktu bija likumīgas un

pamatotas.

No Rīgas PP Latgales pārvaldes vecākās inspektores A. Beķeres 2017. gada 15. augusta ziņojuma (9. lietas lapa) zināms, ka /pers. A/ 2017. gada 15.

augustā neieradās Rīgas PP Latgales pārvaldē.

Arī pats /pers. A/ apstiprināja, ka 2017. gada 15. augustā neieradās Rīgas PP Latgales pārvaldē.

Lietā nav iegūts neviens attaisnojošs iemels, kuru dēļ /pers. A/ no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ nevarēja savā deklarētajā dzīvesvietā saņemt Rīgas PP

Latgales pārvaldes priekšnieka vietnieka p.i. G. Bērziņš 2017. gada 1. augusta Nr. 4-5/RPLP-17-2621-ap uzaicinājumu. Nav konstatēts, ka /pers. A/ būtu

deklarēta cita sūtījumu saņemšanas vai sasniedzamības adrese, kā arī lietā nav iegūtas ziņas, ka /pers. A/ ir cita pastāvīga faktiskā dzīvesvietas adrese, kā to

viņš norādīja rakstveida paskaidrojumos (skat. 22. lietas lapu).

Tiesnese secina, ka administratīvās pārkāpuma lietas lietvedības veicējs – VP Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas

inspektors S. Blūms nav pienācīgi veicis savus pienākumus un nav ieguvis pierādījumus, kas apliecinātu /pers. A/ paskaidrojumos uzrādītās ziņas, un izdarīja

nepareizus secinājumus, kas balstīti tikai uz /pers. A/ paskaidrojumiem, tos nepārbaudot, turklāt, neizvērtējot pienācīgi lietā esošos pierādījumus, kas ir

pretrunā ar /pers. A/ paskaidrojumiem.

Līdz ar to pavirši veiktas lietvedības rezultātā inspektors S. Blūms ziņojumā (5. lietas lapa) izdarīja secinājumus, ka /pers. A/ darbībās nav

konstatējams Latvijas APK 175. 2 pantā paredzētā pārkāpuma sastāvs. Turklāt secinājumi nav balstīti uz no lietā esošiem pierādījumiem izrietošiem faktiem

un apstākļiem.

Ar lietā esošajiem pierādījumiem kopumā ir pierādīts, ka /pers. A/ pamatoti, likumīgi un saskaņā ar Paziņošanas likuma 8. panta noteikumiem savlaicīgi

tika uzaicināts ierasties Rīgas PP Latgales pārvaldē un viņš bija informēts par ierašanos policijas iestādē, nosūtot viņam aicinājumu pa pastu uz deklarēto

dzīvesvietas adresi, taču uz šo aicinājumu /pers. A/ nereaģēja un neieradās policijas iestādē, tādejādi savlaicīgi neizpildīja izmeklēšanas funkciju realizējošās

pašvaldības institūcijas amatpersonas likumīgu prasību, kavējot administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu un traucējot pārkāpuma faktisko apstākļu

noskaidrošanu.

Tā kā /pers. A/ darbības kvalificējamas kā kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu

likumīgo prasību savlaicīgu neizpildīšanu, viņš saucams pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 175. 2 panta, jo ir pierādīta viņa vaina minētā

pārkāpuma izdarīšanā, un nav konstatēti apstākļi, lai viņu atbrīvotu no administratīvās atbildības vai pamati, kas liegtu viņa saukšanu pie administratīvās

atbildības.

Lai nostiprinātu likumību, novērstu tiesību pārkāpumus un, lai personu audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā,

pārkāpējs saucams pie administratīvās atbildības, piemērojot viņam administratīvo sodu Latvijas APK 175.2 panta sankcijas ietvaros.

Nosakot sodu, tiesnese saskaņā ar Latvijas APK 32. pantu ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu un apstākļus, pārkāpēja personību, viņa vainas

pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

/pers. A/ ne tikai savlaicīgi neizpildīja amatpersonas likumīgu prasību, bet arī kavēja administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu un traucēja pārkāpuma

faktisko apstākļu noskaidrošanu. No viņa attieksmes pret izdarīto secināms, ka viņš savu rīcību neuzskata par pārkāpumu, jo uzskata, ka administratīvā

pārkāpuma lieta, kuras ietvaros tika saukts uz policijas iestādi, ir mazsvarīga, kā arī secināms, ka viņš ir rakstveida paskaidrojumos norādīja nepatiesas ziņas,

ar mērķi izvairīties no atbildības, kas liecina, ka nepiemērojot sodu, /pers. A/ neizpratīs savas rīcības nelikumīgo dabu, kas ir traucējusi administratīvā

pārkāpuma lietvedībai.

/pers. A/ ir administratīvi sodīts, piemērotos naudas sodus izpilda, lai gan norādīja, ka nestrādā un ienākumu nav, apgādājamo nav.

Atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus tiesnese nekonstatē.

/pers. A/ soda mērķa sasniegšanai piemērojams naudas sods, Latvijas APK 175. 2 panta sankcijā paredzētajā apmērā, kas samērīgs ar pārkāpumu un

atbilst audzinošam raksturam.

Saskaņā ar Latvijas APK 299. panta pirmo daļu pārkāpējam naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad viņam izsniegts

lēmums par naudas soda uzlikšanu, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to,- ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka

sūdzība vai protests noraidīts.

Lūgumi par soda izpildes atlikšanu nav saņemti.

Pamatojoties uz minēto un ievērojot Latvijas APK 22., 31.- 34., 175.2, 213., 289.16 un 299. pantu, tiesnese

nos pr ie da :

atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, Latvijas APK 177. pantā paredzēta administratīvi sodāma pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar

naudas sodu 45 EUR (četrdesmit pieci euro) apmērā.

Pilns spriedums sastādīts un pieejams Jelgavas tiesas kancelejā – 2018. gada 17. janvārī.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā ir tiesības pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā, apelācijas

sūdzību iesniedzot Jelgavas tiesā.

Naudas sods (45 EUR) jāsamaksā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma saņemšanas dienas, iemaksājot to sekojošā kontā: kods 0551 naudas

sodi, Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22.

Maksājuma dokumentā jāuzrāda pārkāpēja vārds, uzvārds, personas kods un lietas numurs (Nr. 115029417). Kvīts par naudas soda samaksu jāiesniedz

Jelgavas tiesā 24. kabinetā.

Tiesnese L. Fogele