Court dismissed tenant's appeal and allowed landlord's simplified procedure claim for unpaid management fees.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's appeal against the first-instance judgment in a simplified civil procedure. The plaintiff, a property management company, successfully claimed unpaid fees for building management, utilities, and reserve funds totaling over 800 EUR from the tenant. The court ruled in favor of the plaintiff, ordering payment of the principal debt, court costs, and statutory interest within ten days.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 93., 97., 189., 190., 193.-195., 204.1, 250.25 un 250.27 panti: The court may dismiss an appeal in simplified procedure if the first-instance judgment is legally sound and the appeal lacks merit.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. C29 4011 22
Lietas arhīva Nr. C-02790-23/82
ECLI:LV:RPT:2023:0124.C29401122.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2023. gada 24. janvārī
Rīgas pilsētas tiesa,
tiesnese Sanita Rūtenberga,
rakstveida procesā izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. A/
par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] Rīgas pilsētas tiesā (pirms reorganizācijas Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa) prasītāja sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu
pārvaldnieks” cēlusi vienkāršotās procedūras prasību pret atbildētāju /pers. A/ par naudas piedziņu.
[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka parāda piedziņa izriet no dzīvokļa īpašnieka pienākumu saistību neizpildes par nekustamā īpašuma
pārvaldīšanu un pakalpojumiem, ko veic prasītāja, atbildētāja dzīvokļa īpašumam /adrese/ (apliecība par īpašuma tiesībām uz dzīvokli līdz dzīvojamās
mājas privatizācijai). Atbildētājs nav norēķinājies ar prasītāju par maksājumiem par pārvaldīšanas darbībām daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā
(pārvaldīšanas izdevumi), mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem (komunālie pakalpojumi) un maksājumiem dzīvokļu īpašnieku kopības
uzkrājumu fondā (uzkrājumi) par periodu no 2020. gada 1. jūnija līdz 2022. gada 31. maijam, kādēļ izveidojies parāds 803,19 EUR, t.sk., pārvaldīšanas
izdevumi 277,13 EUR, komunālie pakalpojumi 221,60 EUR, uzkrājumi 219,60 EUR, nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija par ēku (pašvaldībai)
15,62 EUR un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija par zemi (pašvaldībai) 69,24 EUR.
[1.2] Prasība pamatota ar Civillikuma 1071., 1587., 1651., 1652. pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 8. un 10. pantu, likuma “Par valsts un
pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 7. un 10. pantu, Ministru kabineta 11.07.2017. noteikumi
Nr.408 “dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi”.
Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam galveno parādu 803,19 EUR, t.sk., izdevumus par pārvaldīšanas darbībām
daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā (pārvaldīšanas izdevumi) 277,13 EUR, maksājumi par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem (komunālie
pakalpojumi) 221,60 EUR, maksājumi dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā (uzkrājumi) 219,60 EUR, nekustamā īpašuma nodokļa
kompensācija par ēku (pašvaldībai) 15,62 EUR un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija par zemi (pašvaldībai) 69,24 EUR, kā arī piedzīt tiesas
izdevumus. Noteikt prasītājam tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei 6 (sešus) likumiskos procentus gadā no pamatparāda summas.
[2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu atbildētājam uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas arī reģistrētas kā deklarētā dzīvesvieta,
nosūtīts prasības pieteikums, kā arī paziņojums, kurā noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai un ietverts izraksts no Civilprocesa likuma
74. panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām.
Paskaidrojumi par prasību tiesā nav saņemti. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajai daļai paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis
sprieduma taisīšanai lietā.
[3] Lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, līdz ar to,
pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem paziņots, nosūtot
paziņojumu prasītājam uz elektroniskā pasta adresi un atbildētājam - pasta sūtījumā uz deklarēto dzīvesvietu, kopā ar prasības pieteikumu.
Motīvu daļa
[4] Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasībā izklāstītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un
apmierināma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 3. punktu un 194. panta otro daļu, tiesa sprieduma motīvu daļā iekļauj vienīgi norādes uz
normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tā vadījusies, izspriežot lietu.
Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
[5] Saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likuma 8. panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības
nostiprinājusi zemesgrāmatā.
Likuma “Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta septītā daļā noteikts, ka valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai
pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku
savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ja dzīvojamā mājā nav privatizēti visi privatizācijas objekti. Pienākums pārvaldīt dzīvojamo māju valsts
dzīvojamās mājas valdītājam vai pašvaldībai ir arī tad, ja dzīvojamā mājā ir privatizēti visi privatizācijas objekti, bet nav sasaukta dzīvokļu īpašnieku
kopsapulce saskaņā ar šā likuma 51. panta otro daļu.
Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pantā noteikti dzīvokļa īpašnieka pienākumi, t.sk., piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu
(piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz
citai personai piederošas zemes.
Minētā likuma 13. pantā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz
uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu
īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.
Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma
pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina
optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram
veic uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos naudas maksājumus uzkrājumu fondā šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto dzīvojamās
mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai.
Civillikuma 1071. pants nosaka, ka uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem
samērīgi ar viņu daļām. Civillikuma 1587. pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Civillikuma 1828. un 1838. pants nosaka - ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu,
bet tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma. Ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Ievērojot minētās likuma normas, kā tiesa atzīst, ka prasība par galvenā pamatparāda piedziņu ir pamatota un apmierināma.
[6] Civillikuma 1753. pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)
lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Civillikuma 1756. pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus
pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1757. pants nosaka, ka nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Minētā
likuma 1759. panta 1. punkts un 1765. pants nosaka, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, šādos gadījumos: 1) par katru
parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Procentu apmērs
cieši jānosaka aktā vai darījumā.
Atbilstoši Civillikuma 1765. panta pirmajai daļai procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums
nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Ievērojot minētās likuma normas un Civilprocesa likuma 195. pantu tiesa nosaka prasītājam tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos nokavējuma
procentus 6 % apmērā gadā no nesamaksātās piedzītās summas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot, ka procentu pieaugums
apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis piedzītās summas lielumu.
[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu no atbildētāja prasītājas labā piespriežami tiesas izdevumi - samaksātā valsts nodeva
120,48 EUR.
[7.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktu, 40. panta pirmo daļu, 42. panta pirmo daļu un Ministru kabineta
2022. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 20 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 5., 14. un 15. punktu kopējais ar lietas
izskatīšanu saistīto izdevumu apmērs ir 9 EUR, kas piedzenams no atbildētāja par labu valstij.
[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta prasībām, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma
spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 189., 190., 193.-195., 204.1, 250.25 un 250.27 pantu tiesa
nosprieda
prasības pieteikumu vienkāršotās procedūras prasībā apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/) par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” (reģistrācijas numurs
40103362321) galveno pamatparādu 803,19 EUR par periodu no 2020. gada 1. jūnija līdz 2022. gada 31. maijam, ko veido pārvaldīšanas
izdevumi 277,13 EUR, komunālie pakalpojumi 221,60 EUR, uzkrājumi 219,60 EUR, nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija par ēku (pašvaldībai)
15,62 EUR, nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija par zemi (pašvaldībai) 69,24 EUR un tiesas izdevumus 120,48 EUR, pavisam kopā
923,67 EUR (deviņi simti divdesmit trīs euro 67 centi), samaksu veicot SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” norēķinu kontā: AS “Luminor bank”,
LV63 RIKO 0002 0131 9759 6.
Atzīt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. A/ likumiskos
nokavējuma procentus 6 % (seši procenti) gadā no nesamaksātās piedzītas summas, ievērojot to, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto
procentu daudzums sasniedzis piedzītās summas lielumu.
Piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/) par labu valstij tiesas izdevumus – ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9 EUR
(deviņi euro), kas iemaksājami kontā: Tiesu administrācija, Valsts kase, NMR 90001672316, BIC kods TRELLV22, konts
LV51TREL2190458019000, norādot iemaksas mērķi: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C29401122 C-02790-23/82.
Maksājumu dokuments, kas apstiprina ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts ienākumos sprieduma labprātīgas izpildes termiņā
iesniedzams Rīgas pilsētas tiesai Lomonosova ielā 10, Rīgā, vai arī nosūtāms pa pastu vai elektronisko pastu, lai spriedums šajā daļā netiktu nodots
piespiedu izpildei.
Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams un stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un
neviena no pusēm nav iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.
Puses desmit dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma - 2023. gada 24. janvāra - var iesniegt tiesā sprieduma sastādīšanas lūgumu.
Ja tiks iesniegts sprieduma sastādīšanas lūgumu, tiesas spriedums, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam,
būs sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā 2023. gada 23. februārī.
Tiesnese Sanita Rūtenberga
Šis dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.