Legislator Case Law & Legislation
C29401122 / C-02790-23 ECLI:LV:RPT:2023:0124.C29401122.3.S AI generated

Court dismissed tenant's appeal and allowed landlord's simplified procedure claim for unpaid management fees.

Case Number C29401122 / C-02790-23
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the defendant's appeal against the first-instance judgment in a simplified civil procedure. The plaintiff, a property management company, successfully claimed unpaid fees for building management, utilities, and reserve funds totaling over 800 EUR from the tenant. The court ruled in favor of the plaintiff, ordering payment of the principal debt, court costs, and statutory interest within ten days.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 189., 190., 193.-195., 204.1, 250.25 un 250.27 panti: The court may dismiss an appeal in simplified procedure if the first-instance judgment is legally sound and the appeal lacks merit.

Keywords

AI generated
simplified procedure property management fees tenant liability civil appeal dismissal statutory interest court costs allocation residential building maintenance

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 8. pants
Civilprocesa likuma 93. pants
Civilprocesa likuma 97. pants
Civilprocesa likuma 189. pants
Civilprocesa likuma 190. pants
Civilprocesa likuma 193. pants
Civilprocesa likuma 194. pants
Civilprocesa likuma 195. pants
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Civilprocesa likuma 250.25 pants
Civilprocesa likuma 250.27 pants

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr. C29 4011 22

Lietas arhīva Nr. C-02790-23/82

ECLI:LV:RPT:2023:0124.C29401122.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2023. gada 24. janvārī

Rīgas pilsētas tiesa,

tiesnese Sanita Rūtenberga,

rakstveida procesā izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. A/

par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pilsētas tiesā (pirms reorganizācijas Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa) prasītāja sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu

pārvaldnieks” cēlusi vienkāršotās procedūras prasību pret atbildētāju /pers. A/ par naudas piedziņu.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka parāda piedziņa izriet no dzīvokļa īpašnieka pienākumu saistību neizpildes par nekustamā īpašuma

pārvaldīšanu un pakalpojumiem, ko veic prasītāja, atbildētāja dzīvokļa īpašumam /adrese/ (apliecība par īpašuma tiesībām uz dzīvokli līdz dzīvojamās

mājas privatizācijai). Atbildētājs nav norēķinājies ar prasītāju par maksājumiem par pārvaldīšanas darbībām daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā

(pārvaldīšanas izdevumi), mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem (komunālie pakalpojumi) un maksājumiem dzīvokļu īpašnieku kopības

uzkrājumu fondā (uzkrājumi) par periodu no 2020. gada 1. jūnija līdz 2022. gada 31. maijam, kādēļ izveidojies parāds 803,19 EUR, t.sk., pārvaldīšanas

izdevumi 277,13 EUR, komunālie pakalpojumi 221,60 EUR, uzkrājumi 219,60 EUR, nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija par ēku (pašvaldībai)

15,62 EUR un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija par zemi (pašvaldībai) 69,24 EUR.

[1.2] Prasība pamatota ar Civillikuma 1071., 1587., 1651., 1652. pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 8. un 10. pantu, likuma “Par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 7. un 10. pantu, Ministru kabineta 11.07.2017. noteikumi

Nr.408 “dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi”.

Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam galveno parādu 803,19 EUR, t.sk., izdevumus par pārvaldīšanas darbībām

daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā (pārvaldīšanas izdevumi) 277,13 EUR, maksājumi par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem (komunālie

pakalpojumi) 221,60 EUR, maksājumi dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā (uzkrājumi) 219,60 EUR, nekustamā īpašuma nodokļa

kompensācija par ēku (pašvaldībai) 15,62 EUR un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija par zemi (pašvaldībai) 69,24 EUR, kā arī piedzīt tiesas

izdevumus. Noteikt prasītājam tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei 6 (sešus) likumiskos procentus gadā no pamatparāda summas.

[2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu atbildētājam uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas arī reģistrētas kā deklarētā dzīvesvieta,

nosūtīts prasības pieteikums, kā arī paziņojums, kurā noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai un ietverts izraksts no Civilprocesa likuma

74. panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām.

Paskaidrojumi par prasību tiesā nav saņemti. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajai daļai paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis

sprieduma taisīšanai lietā.

[3] Lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, līdz ar to,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem paziņots, nosūtot

paziņojumu prasītājam uz elektroniskā pasta adresi un atbildētājam - pasta sūtījumā uz deklarēto dzīvesvietu, kopā ar prasības pieteikumu.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasībā izklāstītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 3. punktu un 194. panta otro daļu, tiesa sprieduma motīvu daļā iekļauj vienīgi norādes uz

normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tā vadījusies, izspriežot lietu.

Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

[5] Saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likuma 8. panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības

nostiprinājusi zemesgrāmatā.

Likuma “Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta septītā daļā noteikts, ka valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai

pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku

savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ja dzīvojamā mājā nav privatizēti visi privatizācijas objekti. Pienākums pārvaldīt dzīvojamo māju valsts

dzīvojamās mājas valdītājam vai pašvaldībai ir arī tad, ja dzīvojamā mājā ir privatizēti visi privatizācijas objekti, bet nav sasaukta dzīvokļu īpašnieku

kopsapulce saskaņā ar šā likuma 51. panta otro daļu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pantā noteikti dzīvokļa īpašnieka pienākumi, t.sk., piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu

(piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz

citai personai piederošas zemes.

Minētā likuma 13. pantā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz

uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu

īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma

pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina

optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram

veic uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos naudas maksājumus uzkrājumu fondā šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai.

Civillikuma 1071. pants nosaka, ka uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem

samērīgi ar viņu daļām. Civillikuma 1587. pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1828. un 1838. pants nosaka - ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu,

bet tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma. Ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Ievērojot minētās likuma normas, kā tiesa atzīst, ka prasība par galvenā pamatparāda piedziņu ir pamatota un apmierināma.

[6] Civillikuma 1753. pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Civillikuma 1756. pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus

pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1757. pants nosaka, ka nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Minētā

likuma 1759. panta 1. punkts un 1765. pants nosaka, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, šādos gadījumos: 1) par katru

parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Procentu apmērs

cieši jānosaka aktā vai darījumā.

Atbilstoši Civillikuma 1765. panta pirmajai daļai procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ievērojot minētās likuma normas un Civilprocesa likuma 195. pantu tiesa nosaka prasītājam tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos nokavējuma

procentus 6 % apmērā gadā no nesamaksātās piedzītās summas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot, ka procentu pieaugums

apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis piedzītās summas lielumu.

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu no atbildētāja prasītājas labā piespriežami tiesas izdevumi - samaksātā valsts nodeva

120,48 EUR.

[7.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktu, 40. panta pirmo daļu, 42. panta pirmo daļu un Ministru kabineta

2022. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 20 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 5., 14. un 15. punktu kopējais ar lietas

izskatīšanu saistīto izdevumu apmērs ir 9 EUR, kas piedzenams no atbildētāja par labu valstij.

[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta prasībām, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 189., 190., 193.-195., 204.1, 250.25 un 250.27 pantu tiesa

nosprieda

prasības pieteikumu vienkāršotās procedūras prasībā apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/) par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” (reģistrācijas numurs

40103362321) galveno pamatparādu 803,19 EUR par periodu no 2020. gada 1. jūnija līdz 2022. gada 31. maijam, ko veido pārvaldīšanas

izdevumi 277,13 EUR, komunālie pakalpojumi 221,60 EUR, uzkrājumi 219,60 EUR, nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija par ēku (pašvaldībai)

15,62 EUR, nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija par zemi (pašvaldībai) 69,24 EUR un tiesas izdevumus 120,48 EUR, pavisam kopā

923,67 EUR (deviņi simti divdesmit trīs euro 67 centi), samaksu veicot SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” norēķinu kontā: AS “Luminor bank”,

LV63 RIKO 0002 0131 9759 6.

Atzīt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. A/ likumiskos

nokavējuma procentus 6 % (seši procenti) gadā no nesamaksātās piedzītas summas, ievērojot to, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto

procentu daudzums sasniedzis piedzītās summas lielumu.

Piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/) par labu valstij tiesas izdevumus – ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9 EUR

(deviņi euro), kas iemaksājami kontā: Tiesu administrācija, Valsts kase, NMR 90001672316, BIC kods TRELLV22, konts

LV51TREL2190458019000, norādot iemaksas mērķi: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C29401122 C-02790-23/82.

Maksājumu dokuments, kas apstiprina ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts ienākumos sprieduma labprātīgas izpildes termiņā

iesniedzams Rīgas pilsētas tiesai Lomonosova ielā 10, Rīgā, vai arī nosūtāms pa pastu vai elektronisko pastu, lai spriedums šajā daļā netiktu nodots

piespiedu izpildei.

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams un stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un

neviena no pusēm nav iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Puses desmit dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma - 2023. gada 24. janvāra - var iesniegt tiesā sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Ja tiks iesniegts sprieduma sastādīšanas lūgumu, tiesas spriedums, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam,

būs sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā 2023. gada 23. februārī.

Tiesnese Sanita Rūtenberga

Šis dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.