Supreme Court reverses lower court for failing to consider construction logs and public procurement rules in contract termination case.

ECLI:LV:AT:2020:0505.C30574215.8.S

Lieta Nr. C30574215, SKC-59/2020

Civillietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

SPRIEDUMS

Rīgā 2020.gada 5.maijā

Senāts šādā sastāvā:

senators referents Normunds Salenieks,

senators Intars Bisters,

senators Aivars Keišs

izskatīja rakstveida procesā SIA „VALMIERAS NAMSAIMNIEKS” kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas

2018.gada 25.maija spriedumu SIA „VALMIERAS NAMSAIMNIEKS” prasībā pret SIA „REATON, LTD” par zaudējumu atlīdzības piedziņu un

SIA „REATON, LTD” pretprasībā par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Pamatojoties uz SIA „VALMIERAS NAMSAIMNIEKS” Pastāvīgās iepirkuma komisijas 2011.gada 5.maija ziņojumu iepirkumā Nr./numurs/

„Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas vienkāršota renovācija /adrese/” Eiropas Savienības fonda projekta Nr. 3DP/3.4.4.1.0/09APIA.MA/076

„Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/ energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi” ietvaros, starp SIA „VALMIERAS NAMSAIMNIEKS” kā

pasūtītāju un SIA „REATON, LTD” kā izpildītāju 2011.gada 31.jūlijā noslēgts uzņēmuma līgums Nr. /numurs/ par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas

vienkāršoto renovāciju /adrese/ (turpmāk – līgums).

Atbilstoši līguma 5.2.punktam izpildītājam darbi jāpabeidz līdz 2011.gada 18.decembrim saskaņā ar iepirkumā Nr. /numurs/ iesniegto būvdarbu

veikšanas grafiku.

SIA „VALMIERAS NAMSAIMNIEKS” 2012.gada 26.janvārī bija nosūtījusi SIA „REATON, LTD” paziņojumu par līguma izbeigšanu ar

2012.gada 6.februāri saskaņā ar līguma 14.3.6.punktu.

[2] SIA „VALMIERAS NAMSAIMNIEKS” 2015.gada 15.septembrī cēlusi prasību tiesā, vēlāk to precizējot, pret SIA „REATON, LTD” par

zaudējumu atlīdzības 150 225,13 EUR un līgumsoda 21 343 EUR piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts šāds pamatojums.

[2.1] Starp pusēm noslēgtā līguma izpildes termiņš iestājās 2011.gada 18.decembrī. Tā kā būvdarbi nebija pabeigti, SIA „Agroprojekts”

autoruzraugs /pers. B/ un SIA „Warss+” būvuzraugs /pers. C/ pēc prasītājas pieprasījuma 2011.gada 30.decembrī sastādījuši aktu par atbildētājas

līguma ietvaros veiktajiem darbiem, konstatējot neizpildīto būvdarbu apjomu.

Uzskatot, ka līgumā pielīgto būvdarbu izpildes termiņa kavējums ir noticis tieši atbildētājas vainas dēļ, 2012.gada 26.janvārī prasītāja nosūtījusi

paziņojumu par līguma izbeigšanu ar 2012.gada 6.februāri atbilstoši līguma 14.3.6.punktam.

[2.2] Prasītājai bija jāpiesaista cits būvuzņēmējs, lai pabeigtu būvdarbus konkrētajā objektā un novērstu defektus, kas radušies atbildētājas

nekvalitatīvi paveikto darbu dēļ. Pamatojoties uz prasītājas Pastāvīgās iepirkuma komisijas 2012.gada 6.augusta lēmumu, atklātā konkursā

„Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/, vienkāršota renovācija” 2012.gada 10.decembrī starp prasītāju kā pasūtītāju un SIA „R.K.C.F.

RENESANSE” kā izpildītāju noslēgts uzņēmuma līgums Nr. /numurs/ par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas vienkāršoto renovāciju /adrese/. Līguma

summa par līgumā noteikto būvdarbu izpildi noteikta 420 411,40 LVL (598 191,53 EUR). SIA „R.K.C.F. RENESANSE” būvdarbus pabeidza

2013.gada oktobrī.

[2.3] Dzīvojamās mājas 2013.gada 31.jūlija apsekošanas aktā konstatēti defekti, kas radušies atbildētājas nekvalitatīvi paveikto būvdarbu dēļ, līdz

ar to starp prasītāju kā pasūtītāju un SIA „R.K.C.F. RENESANSE” kā izpildītāju 2013.gada 22.augustā noslēgts uzņēmuma līgums Nr. 4-6/115 par

papilddarbu veikšanu, kuru izmaksas bijušas 18 383,98 LVL (26 158,05 EUR).

[2.4] Ņemot vērā minēto, kopējie līdzekļi 150 225,13 EUR apmērā, kas izlietoti, lai pabeigtu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas vienkāršoto

renovāciju un novērstu atbildētājas veikto darbu defektus būvobjektā, ir zaudējumi, kas prasītājai radušies atbildētājas rīcības dēļ.

Zaudējumi sastāv no:

- darbu salīdzinājuma sakarā ar būvuzņēmēja SIA „R.K.C.F. RENESANSE” piesaisti (475 079,11 EUR – atbildētājas nepabeigto darbu

vērtība saskaņā ar līgumu un 598 191,53 EUR – SIA „R.K.C.F. RENESANSE” norādītā cena par atbildētājas nepabeigto darbu pabeigšanu) – 123

112,42 EUR;

- atbildētājas saistībām pret prasītāju – 27 112,71 EUR (26 158,05 EUR – SIA „R.K.C.F. RENESANSE” veiktie papilddarbi, lai novērstu

defektus un 954,66 EUR – papildu izmaksas, kas radušās, veicot renovācijas darbus, t.i., objektā izlietotais ūdens un elektrība).

[2.5] Puses līgumā pielīgušas saistību tiesību pastiprināšanas līdzekli saistību izpildes termiņa kavējuma gadījumā – līgumsodu 21 343 EUR, kas

aprēķināts par laika posmu no 2011.gada 18.decembra līdz 2012.gada 6.februārim.

[2.6] Prasība pamatota ar Civillikuma 1431., 1587., 1716., 1717., 1770., 1773., 1775., 1779., 1846. un 1847.pantu.

[3] SIA „REATON, LTD” 2016.gada 21.jūnijā cēlusi pretprasību (ar vēlākiem tās grozījumiem) par 78 104,33 EUR piedziņu.

Pretprasība pamatota ar šādiem argumentiem.

[3.1] SIA „VALMIERAS NAMSAIMNIEKS” nav ievērojusi līguma 14.5.punktu, kas regulē līguma pirmstermiņa izbeigšanas kārtību. Šajā

punktā noteikts, ja starp pusēm rodas domstarpības par izpildīto darbu kvalitāti, tiek pieaicināts neatkarīgs eksperts, kura lēmums pusēm ir saistošs.

Prasītāja pretēji līguma noteikumiem 2012.gada 26.janvāra paziņojumam pievienojusi SIA „Agroprojekts” autoruzrauga /pers. B/ un SIA „Warss+”

būvuzrauga /pers. C/ sastādīto aktu, kurā norādīti darbi, par kuriem starp pusēm pastāv strīds. Turklāt prasītājas paziņojumā nav norādīti iebildumi pret

darbu kvalitāti, kas izpildītājam būtu jānovērš.

[3.2] Atbildētāja darbus veikusi laika posmā no 2011.gada septembra līdz 2011.gada decembrim. Abas puses 2011.gada 30.decembrī

parakstījušas aktu par būvdarbu izpildi, taču tajā nav iekļauti darbi, kas paveikti 2011.gada novembrī par kopējo summu 20 546,84 LVL

(29235,52 EUR).

Izpildītāja atbilstoši būvdarbu tāmei veikusi arī logu un durvju iegādi 5755,31 LVL (8189,07 EUR) vērtībā, kā arī iegādājusies citus materiālus, kas

piegādāti objektā 4188,54 LVL (5959,76 EUR) vērtībā.

Tādējādi kopējā summa, kas piedzenama no prasītājas atbildētājas labā, ir 30 490,69 LVL (43 384,34 EUR).

Tā kā minētā summa izpildītājam bija izmaksājama 2011.gada 30.decembrī, atbilstoši Civillikuma 1765.pantam par laiku līdz tiesas sēdes dienai

2017.gada 19.aprīlī SIA „VALMIERAS NAMSAIMNIEKS” ir pienākums maksāt likumiskos nokavējuma procentus – 20 783,80 EUR.

Papildus no SIA „VALMIERAS NAMSAIMNIEKS” piedzenams garantijas nodrošinājums (ieturējums) 13 935,94 EUR apmērā par augustā,

septembrī un oktobrī veiktajiem darbiem.

[4] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 17.oktobra spriedumu prasība un pretprasība apmierinātas daļēji:

- no SIA „REATON, LTD” SIA „VALMIERAS NAMSAIMNIEKS” labā piedzīta zaudējumu atlīdzība 27 112,71 EUR un līgumsods

21 343 EUR par laiku no 2011.gada 18.decembra līdz 2012.gada 6.februārim;

- SIA „VALMIERAS NAMSAIMNIEKS” prasība daļā par zaudējumu atlīdzības 123 112,42 EUR piedziņu noraidīta;

- no SIA „VALMIERAS NAMSAIMNIEKS” SIA „REATON, LTD” labā piedzīts garantijas nodrošinājums (ieturējums) 13 935,93 EUR;

- SIA „REATON, LTD” pretprasība daļā par 64 168,30 EUR piedziņu noraidīta;

- par labu SIA „VALMIERAS NAMSAIMNIEKS” piedzītajai zaudējumu daļai 13 935 EUR piemērots savstarpējs ieskaits, dzēšot SIA

„REATON, LTD” zaudējumu apmēru 13 935,93 EUR pret SIA „VALMIERAS NAMSAIMNIEKS”.

[5] Izskatījusi lietu sakarā ar abu pušu iesniegtajām apelācijas sūdzībām, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ar 2018.gada 25.maija

spriedumu SIA „VALMIERAS NAMSAIMNIEKS” prasību un SIA „REATON, LTD” pretprasību apmierinājusi daļēji:

- no SIA „REATON, LTD” SIA „VALMIERAS NAMSAIMNIEKS” labā piedzīts parāds par ūdens un elektrības patēriņu objektā 954,66

EUR;

- noraidīta SIA „VALMIERAS NAMSAIMNIEKS” prasība par zaudējumu atlīdzības piedziņu 26 158,05 EUR apmērā, kas saistīta ar defektu

novēršanu, par zaudējumu atlīdzības piedziņu 123 112,42 EUR apmērā, kas saistīta ar darbu sadārdzinājumu, kā arī prasība par līgumsoda 21 343 EUR

piedziņu;

- no SIA „VALMIERAS NAMSAIMNIEKS” SIA „REATON, LTD” labā piedzīts garantijas nodrošinājums (ieturējums) 13 935,93 EUR,

parāds par padarītajiem darbiem 2011.gada novembrī 29 235,52 EUR, parāds par logu un durvju iegādi 8189,07 EUR un parāds par materiālu iegādi

5959,76 EUR;

- noraidīta SIA „REATON, LTD” pretprasība par likumisko nokavējuma procentu 20 783,80 EUR piedziņu.

Spriedums pamatots ar šādiem argumentiem.

[5.1] Atbilstoši Civilprocesa likuma 432.panta piektajai daļai Civillietu tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma argumentācijai

daļā, ar kuru apmierināta SIA „VALMIERAS NAMSAIMNIEKS” prasība par papildu izdevumu, kas saistīti ar ūdens un elektrības lietošanu 954,66

EUR apmērā, piedziņu, noraidīta SIA „VALMIERAS NAMSAIMNIEKS” prasība par zaudējumu piedziņu 123 112,42 EUR apmērā, kas veido darbu

sadārdzinājumu sakarā ar būvuzņēmēja SIA „R.K.C.F. RENESANSE” piesaisti, un apmierināta SIA „REATON, LTD” pretprasība par garantijas

nodrošinājuma piedziņu 13 935,93 EUR apmērā. Šajā daļā pirmās instances tiesas sprieduma motivācija ir pietiekama un pareiza.

[5.2] Lietā nav strīda par to, ka 2011.gada 31.jūlijā starp pusēm ticis noslēgts uzņēmuma līgums, ar kuru SIA „VALMIERAS

NAMSAIMNIEKS” kā pasūtītāja uzdevusi, bet SIA „REATON, LTD” kā izpildītāja apņēmusies ar saviem darba rīkiem, tehniskajiem līdzekļiem,

materiāliem un darbaspēku veikt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas vienkāršoto renovāciju /adrese/, par kopējo summu 519 977,91 LVL.

SIA „REATON, LTD” līguma ietvaros par noteikto būvdarbu izpildi saņēmusi 264 782,80 EUR.

Prasība pamatota ar apstākli, ka līgumā norādīto būvdarbu izpildes termiņš beidzās 2011.gada 18.decembrī, taču būvdarbus atbildētāja nebija

pabeigusi, tādējādi SIA „VALMIERAS NAMSAIMNIEKS”, pamatojoties uz līguma 14.3.6.punktu, 2012.gada 26.janvārī nosūtījusi SIA „REATON,

LTD” vēstuli par līguma darbības izbeigšanu ar 2012.gada 6.februāri.

Pušu starpā pastāv strīds par izpildītāja vainu līgumā noteikto darbu izpildes kavējumā un par prasītāja tiesībām vienpusēji izbeigt līgumu sakarā ar

to, ka visi līgumā noteiktie darbi 18 kalendāro nedēļu laikā nebija izpildīti un nodoti.

[5.3] Atbildētāja 2012.gada 8.februārī nosūtījusi prasītājai atbildi uz 2012.gada 26.janvāra vēstuli, kurā norādījusi, ka nepiekrīt lēmumam par

vienpusēju līguma izbeigšanu. Atbildētāja savu viedokli pamatojusi ar līguma 5.3. un 9.1.9.punktu.

Līguma 5.3.punkts noteic, ka izpildītājs ir tiesīgs saņemt būvdarbu vai kādas tās daļas pabeigšanas laika pagarinājumu, ja pasūtītājs ir kavējis vai

apturējis būvdarbu veikšanu no izpildītāja neatkarīgu iemeslu dēļ.

Līguma 9.1.9.punkts noteic, ka pasūtītāja pienākums ir rakstiski informēt pasūtītāju par visām problēmām un Tehniskā projekta kļūdām, kas saistās

ar būvi un izmantojamiem materiāliem, ja tādas atklājas būvdarbu izpildes gaitā. Izpildītājam ir pienākums līguma darbības laikā nekavējoties rakstiski

brīdināt pasūtītāju par neparedzētiem apstākļiem, kādi radušies no izpildītāja neatkarīgu iemeslu dēļ un kuru dēļ var tikt traucēta līguma izpilde.

[5.4] Civillietu tiesas kolēģija konstatējusi, ka ticis novilcināts būvdarbu uzsākšanas laiks būvatļaujas saņemšanai un šajā novilcināšanā nav

vainojama SIA „REATON, LTD”.

Lietā nav strīda, ka ar 2011.gada 6.maija vēstuli prasītāja paziņojusi, ka atbildētājas piedāvājums atklātajā konkursā ir bijis visizdevīgākais, un

lūdza atbildētāju apliecināt gatavību veikt darbus, ko atbildētāja apliecinājusi 2011.gada 12.maijā. Līgumu atbildētāja saņēmusi 2011.gada 2.jūnijā un to

parakstījusi 2011.gada 7.jūnijā. Savukārt prasītāja līgumu parakstījusi tikai 2011.gada 31.jūlijā. Būvatļauja prasītājai tika izsniegta 2011.gada 10.augustā,

bet atbildētājai nodota tikai 2011.gada 14.augustā. Tādējādi būvdarbi objektā uzsākti 2011.gada 15.augustā.

Ņemot vērā, ka konkurss norisinājās 2011.gada maija sākumā, atbildētājai bija pamats uzskatīt, ka darbi ir izpildāmi. Atbildētāja nevarēja

paredzēt tik ilgu prasītājas kavēšanos ar līguma parakstīšanu un būvatļaujas noformēšanu. Nepieļaujot šādu kavēšanos, līgums tiktu parakstīts 2011.gada

jūnija sākumā un darbi tiktu uzsākti par diviem mēnešiem ātrāk, kas ļautu izvairīties no būvdarbiem vēlā rudens periodā.

Puses varēja vienoties par būvdarbu pabeigšanas laika pagarinājumu, taču nezināmu iemeslu dēļ SIA „VALMIERAS NAMSAIMNIEKS” šādu

iespēju nav apsvērusi, lai gan pastāvēja apstākļi, kas bija par pamatu līguma 5.3.punkta piemērošanai.

Apelācijas instances tiesā prasītāja atzinusi, ka līgumu parakstījusi divus mēnešus vēlāk nekā atbildētāja, taču tam par iemeslu bijuši apstākļi, kurus

prasītāja nevarēja ietekmēt. Proti, lai lemtu jautājumu par SIA „VALMIERAS NAMSAIMNIEKS” pilnvarojumu slēgt līgumu, 2011.gada 17.maijā tika

sasaukta dzīvokļu īpašnieku kopsapulce. Par kopsapulcē pieņemto lēmumu tika uzsākts kriminālprocess, tādējādi 2011.gada 21.jūnijā tika sasaukta

atkārtota dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, lai lemtu par 2011.gada 17.maija kopsapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

[5.5] Atbildētājai pastāvēja šķēršļi darbu izpildei, proti, nebija nedrošināta piekļuve vietai, kas nepieciešama slīpā jumta izveidošanai, nesošās

sienas plaisa, kuras stiprināšanai nepieciešams lēmums un piekļuve pagrabam. Minētie apstākļi prasītājai bija jāņem vērā, pieņemot lēmumu par līguma

izbeigšanu. Lietā nav apstrīdēta atbildētājas paustā gatavība turpināt veikt līgumā noteiktos darbus, tiklīdz būs novērsti šķēršļi darbu izpildei.

[5.6] Darbu izpildi termiņā kavējuši arī nelabvēlīgi laikapstākļi. No lietas materiāliem izriet, ka sakarā ar minēto atbildētāja bija lūgusi noteikt

tehnoloģisko pārtraukumu, kam prasītāja devusi piekrišanu 2011.gada 7.novembra vēstulē, nosakot tehnoloģisko pārtraukumu no 2011.gada

7.novembra līdz 2012.gada 1.maijam, norādot, ka būvdarbiem jābūt pabeigtiem ne vēlāk kā 12.jūnijā, pretējā gadījumā tiks aprēķināts līgumsods.

Savukārt 2011.gada 22.novembrī SIA „REATON, LTD” saņēmusi būvuzrauga pieprasījumu izbeigt darbus un sagatavot tos pārtraukumam.

Lai gan no lietas materiāliem izriet, ka puses bija vienojušās par tehnoloģisko pārtraukumu un atbildētāja bija uzsākusi tehnoloģiskā pārtraukuma

sagatavošanas darbus, tomēr līguma noteikumam atbilstoša vienošanās pušu starpā netika parakstīta.

Lietā nav pierādījumu tam, ka sliktie laikapstākļi nebija šķērslis būvdarbu izpildes termiņa kavējumam, kā arī puses nav iebildušas tam, ka

pastāvēja apstākļi, lai vienotos par tehnoloģisko pārtraukumu, līdz ar to atzīstams, ka minētais apstāklis bija izvērtējams, pieņemot vienpersonisku

lēmumu izbeigt līgumu.

[5.7] Neraugoties uz to, ka prasītāja faktiski bija piekritusi tehnoloģiskajam pārtraukumam, aicinot veikt fasādes darbu sagatavošanu, 2012.gada

26.janvārī atbildētājai nosūtīta vēstule par līguma darbības izbeigšanu ar 2012.gada 6.februāri. Lietas izskatīšanas laikā prasītāja nav norādījusi apstākļus,

kuru dēļ nevarēja tikt turpinātas pušu līgumattiecības.

Prasītāja nodibināja jaunas līgumattiecības daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas renovācijai, lai gan iepriekšējais renovācijas darbu izpildītājs bija

paudis apņemšanos veikt darbu izpildi ātrākā termiņā un par mazākiem līdzekļiem.

Šādos apstākļos ir apšaubāms, ka prasītājas rīcība savu pilnvaru robežās, noslēdzot uzņēmuma līgumu ar SIA „R.K.C.F. RENESANSE” par

ievērojami lielāku summu, ir uzskatāma par pašvaldības līdzekļu racionālu izmantošanu.

[5.8] Prasītāja aprēķinājusi līgumsodu atbilstoši līguma 12.2.punktam 21 343 EUR par laika posmu no 2011.gada 18.decembra, kad saskaņā ar

līguma noteikumiem atbildētājai bija jāizpilda līgumā noteiktie darbi, līdz 2012.gada 6.februārim, kad prasītāja, pamatojoties uz līguma 14.3.6.punktu

vienpusēji izbeidza līgumu.

Prasība par līgumsoda piedziņu ir noraidāma, jo tā aprēķins veikts par laika posmu, kad puses savstarpējās sarakstes vēstulēs bija vienojušās par

tehnoloģisko pārtraukumu, būvuzraugs bija informējis izpildītāju par nepieciešamību pārtraukt darbus objektā sakarā ar sliktajiem laikapstākļiem un

izpildītāja bija uzsākusi objekta sagatavošanu tehnoloģiskajam pārtraukumam. Laika posms līdz 2012.gada 6.februārim, par kuru aprēķināts līgumsods, ir

prasītājas izvēlēts laiks, lai paziņotu par līguma izbeigšanu, tādējādi prasītāja pēc saviem ieskatiem veikusi līgumsoda aprēķinu un apmēru, kuru atbildētāja

nevarēja ietekmēt. Lietā nav norādīti apstākļi, kuru dēļ prasītāja nav paziņojusi par līguma izbeigšanu 2011.gada 18.decembrī un šo termiņu pagarinājusi

līdz 2012.gada 6.februārim.

[5.9] Prasība daļā par zaudējumu atlīdzības 123 112,42 EUR piedziņu ir noraidāma.

Prasītāja norādījusi, ka minētie zaudējumi tai radušies sakarā ar būvuzņēmēja SIA „R.K.C.F. RENESANSE” piesaisti renovācijas darbu

pabeigšanai.

Apstāklis, ka atbildētāja nav pabeigusi darbu līgumā noteiktajā termiņā, nevar būt par iemeslu projekta izmaksu palielinājumam. Prasītāja nav

iesniegusi pierādījumus, kas apstiprina projekta izmaksu kāpuma cēlonisko sakaru ar atbildētājas rīcību. Pats fakts, ka tika izsludināts jauns iepirkums un

noslēgts jauns līgums par renovācijas darbu pabeigšanu, nepierāda sadārdzinājuma pamatojumu.

[5.10] Prasība daļā par zaudējumu atlīdzības 26 158,05 EUR piedziņu ir noraidāma, savukārt pretprasība daļā par 2011.gada novembrī veikto

darbu samaksas piedziņu 29 235,52 EUR apmērā ir apmierināma.

[5.10.1] Novērtējot lietas materiālus, tostarp līguma nosacījumus, pušu savstarpējo saraksti par 2011.gada novembrī izpildīto darbu apjomu, kā arī

lietai pievienoto tehniskās ekspertīzes aktu un eksperta apliecinājumu, atzīstams par pierādītu, ka SIA „REATON, LTD” veica darbus objektā

2011.gada novembrī un par šiem darbiem tai pienākas samaksa 29 235,52 EUR apmērā.

[5.10.2] Attiecībā uz prasību par zaudējumu piedziņu, kas prasītājas ieskatā ir izdevumi par defektu novēršanu 26 158,05 EUR apmērā, tiesas

kolēģija norāda, ka atbilstoši līguma nosacījumiem par pieļautajiem defektiem objektā bija pieaicināms eksperts.

Atbildētāja vairākkārt norādījusi, ka 2013.gada 31.jūlija apsekošanas aktā iekļauti darbi, kurus prasītāja nebija pieņēmusi un par kuriem cēlusi

konkrētus iebildumus, lai atbilstoši līgumam atbildētāja tos varētu izlabot. Turklāt SIA „REATON, LTD” aktu nav parakstījusi, un tas sastādīts pusotru

gadu pēc līguma izbeigšanas.

Ņemot vērā minēto, prasība par zaudējumu atlīdzības 26 158,05 EUR piedziņu ir noraidāma.

[5.11] Prasībā lūgts piedzīt no SIA „REATON, LTD” papildu izmaksas 954,66 EUR apmērā par renovācijas darbu laikā izlietoto ūdeni un

elektrību.

SIA „VALMIERAS NAMSAIMNIEKS” 2011.gada 30.decembrī atbilstoši līguma 3.19.punktam sastādījusi SIA „REATON, LTD” faktūrrēķinu

Nr. NAM?1605 par aukstā ūdens un elektroenerģijas izdevumiem 670,94 LVL (954,66 EUR).

Tā kā lietā nav iesniegti pierādījumi tam, ka atbildētāja būtu veikusi minētā rēķina samaksu atbilstoši Civillikuma 1838.panta noteikumiem, kā arī

apelācijas sūdzībā nav noradīti argumenti, kuru dēļ šī prasība būtu noraidāma, prasība par šo izdevumu piedziņu ir apmierināma.

[5.12] Par pamatotu atzīstama pretprasība daļā par logu un durvju iegādes izmaksu 8189,07 EUR piedziņu un citu objektam iegādāto

nepieciešamo materiālu 5959,76 EUR vērtībā piedziņu.

Līguma 14.6.punkts noteic, ja līgums tiek izbeigts pēc pasūtītāja iniciatīvas, tad izpildītāja pasūtītos un apmaksātos materiālus, iekārtas,

būvizstrādājumus, kas uz līguma izbeigšanas brīdi nav iebūvēti objektā un faktiski atrodas būvlaukumā, tiek fiksēti pieņemšanas?nodošanas aktā un

pasūtītājs par tiem samaksā pēc attiecīgo dokumentu saņemšanas no izpildītāja. Pēc samaksas tie pāriet pasūtītāja īpašumā.

Lietā iesniegts akts par logu un durvju iegādi daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai /adrese/, 5755,31 LVL (8189,07 EUR) vērtībā, kuru parakstījis SIA

„REATON, LTD” pārstāvis. Tāpat lietā atrodas saraksts ar materiāliem, kas iegādāti objektam un nav uzstādīti. Pieņemšanas?nodošanas akts par

materiālu, iekārtu, būvizstrādājumu, kas uz līguma izbeigšanas brīdi nav iebūvēti objektā un kas atrodas faktiski būvlaukumā, nav sastādīts.

Prasītāja norādījusi, ka maksājumi nav veikti, jo objektam iegādātie izstrādājumi un materiāli neatrodas būvlaukumā, bet gan SIA „REATON,

LTD” noliktavā. Gan 2012.gada 13.aprīļa vēstulē, gan tiesas sēdē atbildētāja apliecinājusi, ka izstrādājumi un materiāli atrodas noliktavā sakarā ar to, ka

pasūtītāja apturēja darbus objektā. Atbildētāja šādi rīkojusies, lai ievērotu Komerclikuma 393.panta noteikumus. Būvlaukumā nebija piemērotas telpas

iegādāto materiālu glabāšanai.

Atsaucoties uz Civillikuma 2222., 2223. un 2228.pantu, atzīstams, ka formāla atruna materiālu neesībai objektā, ņemot vērā apstākli, ka prasītāja

ir bijusi informēta par iespēju tos apskatīt un saņemt, nevar būt par pamatu pretprasības noraidīšanai šajā daļā.

[5.13] Pamatota un apmierināma ir pretprasība par garantijas summas 13 935,93 EUR (ieturējuma) piedziņu.

Lietā nav strīda par to, ka atbildētājas veiktajiem būvdarbiem beidzies garantijas laiks, līdz ar to prasītājai nav pamata prasīt garantijas summas

ieturējumu 5 % apmērā jeb 13 935,93 EUR un minētā summa ir piedzenama no prasītājas.

[5.14] Par nepamatotu atzīstama SIA „REATON, LTD” pretprasība par likumisko procentu 20 783,80 EUR piedziņu par 2011.gada novembrī

veiktajiem darbiem objektā un saņemtajiem materiāliem laika posmā no 2011.gada 31.decembra līdz 2017.gada 19.aprīlim.

Atbildētāja aprēķinājusi likumisko nokavējuma procentu maksājumus saskaņā ar Civillikuma 1765.panta otro daļu, t.i., astoņi procentpunkti virs

procentu pamatlikmes.

Ņemot vērā lietas apstākļus kopumā un to, ka pušu starpā kopš 2011.gada novembra pastāv strīds par samaksājamiem darbiem, materiāliem un

izstrādājumiem, Civillietu tiesas kolēģija nav konstatējusi pamatu nokavējuma procentu piedziņai, kas atbilst spēkā esošajai judikatūrai.

[6] Par minēto spriedumu SIA „VALMIERAS NAMSAIMNIEKS” pārstāvis zvērināts advokāts Edgars Atlācis iesniedzis kasācijas sūdzību,

lūdzot spriedumu atcelt daļā, ar kuru noraidīta SIA „VALMIERAS NAMSAIMNIEKS” prasība un apmierināta SIA „REATON, LTD” pretprasība, un

nodot lietu šajā daļā jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Kasācijas sūdzībā norādīts šāds pamatojums.

[6.1] Tā kā līgums noslēgts publiskā iepirkuma procedūras rezultātā, izskatot lietu, tiesai bija jāņem vērā Publisko iepirkumu likuma normas. Šā

likuma 67.1panta pirmā daļa noteic, ka iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir pieļaujami, ja tie nemaina iepirkuma līguma vai vispārīgās

vienošanās būtību [..]. Savukārt šī panta otrās daļas 1.punktā noteikts, ka būtiski iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir pieļaujami, ja

iepirkuma procedūras dokumenti, iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās skaidri un nepārprotami paredz grozījumu iespēju, nosacījumus, kad

grozījumi ir pieļaujami, grozījumu apjomu un būtību.

Noslēdzot vienošanos par tehnoloģisko pārtraukumu būvdarbu veikšanai objektā, tiktu pārkāptas Publisko iepirkumu likuma normas, kā arī nebūtu

nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret citiem konkursa kandidātiem.

[6.2] Puses apsvērušas tehnoloģisko pārtraukumu, tomēr, nespējot rast kompromisu par atbilstoša līguma izpildes nodrošinājuma iesniegšanu, kā

to paredz līguma 10.2.punkts, vienošanās starp pusēm netika panākta. Tādējādi atbildētājai nebija pamata uzskatīt, ka tehnoloģiskais pārtraukums ir

noteikts no 2011.gada 7.novembra līdz 2012.gada 1.maijam.

[6.3] Apelācijas instances tiesa, vērtējot prasītājas lēmumu neturpināt līgumiskās attiecības ar SIA „REATON, LTD”, ir iejaukusies prasītājas

gribas formulēšanā Civillikuma 1427.panta izpratnē, kas tulkojams kā materiālo tiesību normu nepareiza piemērošana.

„Uzņēmēja nokavējuma gadījumā pasūtītājs atbilstoši Civillikuma 1663.pantam ir tiesīgs prasīt uzņēmuma līguma izbeigšanu intereses zuduma dēļ”

(Torgāns K. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Saistību tiesības (1401. – 2400.p.). Rīga: Mans Īpašums, 2000, 528.lpp.). Prasītājas

tiesība vienpusēji izbeigt līgumu par uzņēmēja pieļautu līguma pārkāpumu ir paredzēta arī līguma 14.3.6.punktā. Tādējādi tikai pašas SIA „VALMIERAS

NAMSAIMNIEKS” apsvērumi un argumenti var būt par pamatu līguma izbeigšanai, un tiesai nebija pamata norādīt, kādi apstākļi prasītājai bija jāizvērtē

pirms šāda lēmuma pieņemšanas.

[6.4] Nepareizas materiālo tiesību normu tulkošanas rezultātā tiesa ir nepamatoti uzlikusi pienākumu prasītājai pierādīt, kādas darbības tā ir veikusi,

lai novērstu vai mazinātu zaudējumu apmēru, uzskatot, ka prasītāja ir vainojama par zaudējumiem.

Tiesa spriedumā atzinusi, ka prasītāja nav veikusi visas nepieciešamās darbības, kas vērstas uz to, lai turpinātu līgumiskās attiecības ar atbildētāju

un tādējādi izvairītos no pārmērīgu zaudējumu rašanās.

No Civillikuma 2213. un 2217.panta izriet, ka uzņēmējs jebkurā gadījumā uzņemas risku par darba (pasūtījuma) neizpildīšanu. Turklāt uzņēmēja

pienākums atlīdzināt zaudējumus balstīts uz to, ka uzņēmuma līgums paredz uzņēmēja apliecinājumu par viņa spējām un prasmi izpildīt pasūtījumu.

Saskaņā ar Civillikuma 2217.panta otro un trešo daļu prasītāja ir tiesīga prasīt, lai zaudējumu atlīdzināšanas ceļā tā no ekonomiskā viedokļa tiktu

nostādīta tādā mantiskā stāvoklī, kādā prasītāja būtu, ja uzņēmējs pienācīgi un pilnībā būtu izpildījis līgumā doto uzdevumu.

Ņemot vērā minēto, no SIA „REATON, LTD” kā zaudējumu atlīdzība ir piedzenami arī tie papildu izdevumi, kuri prasītājai radušies saistībā ar

jauno uzņēmuma līgumu, kas noslēgts, lai pabeigtu renovācijas darbus un novērstu defektus.

[6.5] Neievērojot apstākli, ka atbildētājas pretprasības un apelācijas sūdzības pamats būtiski atšķiras, tiesa nepamatoti atzinusi SIA „REATON,

LTD” apelācijas sūdzības atbilstību Civilprocesa likuma 418.panta pirmajai daļai, kā arī pārkāpusi Civilprocesa likuma 192.pantu, pārsniedzot

pretprasības robežas.

[6.6] Tiesas atzinums, ka SIA „VALMIERAS NAMSAIMNIEKS” rīcības dēļ tikusi kavēta līguma noslēgšana, balstīts uz atbildētājas

paskaidrojumiem, nevērtējot prasītājas paskaidrojumus un iesniegtos pierādījumus, tādējādi pārkāpjot Civilprocesa likuma 97.pantu.

Ne iepirkuma Nr. VN 2011/13 ERAF nolikuma noteikumi, ne citi pušu starpā parakstītie dokumenti neparedz termiņu līguma noslēgšanai.

[6.7] Apelācijas instances tiesa atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta trešajai daļai nav norādījusi, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi

priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinusi vienus faktus par pierādītiem, bet citus par nepierādītiem. Spriedumā nav norādīti argumenti,

kādēļ tiesa devusi priekšroku atbildētājas pieaicinātā neatkarīgā būveksperta sastādītajam tehniskās ekspertīzes aktam, bez ievērības atstājot objekta

būvuzrauga aktā fiksētos secinājumus.

[6.8] Tiesa nav objektīvi izvērtējusi apstākli, ka atbildētāja nav apstrīdējusi 2012.gada 26.janvāra līguma uzteikumu.

[6.9] Atzīstot, ka prasītāja nav norādījusi apstākļus, kuru dēļ netika panākta vienošanās par eksperta pieaicināšanu, tiesa noteikusi prasītājai

nesamērīgi augstu pierādīšanas pienākumu, uzliekot par pienākumu pierādīt apstākļus, kuru pierādīšana faktiski nav iespējama, jo nav iespējams pierādīt

hipotētisku apstākli, kādēļ netika panākta vienošanās par eksperta pieaicināšanu. Tādējādi tiesa nostādījusi prasītāju nevienlīdzīgā stāvoklī, pārkāpjot

Civilprocesa likuma 9.pantu. Turklāt Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus

prasījumus vai iebildumus.

[6.10] Tiesa, nosakot pienākumu prasītājai samaksāt par iegādātajiem un neuzstādītajiem logiem un durvīm, nav ņēmusi vērā līguma 14.6.punktu.

Apstāklis, ka atbildētāja vienpersoniski ir sagatavojusi aktu par logu un durvju iegādi, norādot, ka tie ir paredzēti objekta vajadzībām, taču faktiski

objektā nekad nav atradušies, nerada prasītājai pienākumu segt izdevumus par to iegādi.

[7] Paskaidrojumos sakarā ar iesniegto kasācijas sūdzību SIA „REATON, LTD” pārstāve paudusi viedokli, ka sūdzība kā nepamatota ir

noraidāma.

Motīvu daļa

[8] Pārbaudījis sprieduma likumību attiecībā uz argumentiem, kas minēti kasācijas sūdzībā, kā tas noteikts Civilprocesa likuma 473.panta pirmajā

daļā, Senāts atzīst, ka spriedums ir atceļams.

[9] Senāts piekrīt kasācijas sūdzības iesniedzējas viedoklim, ka, tā kā līgums noslēgts publiskā iepirkuma procedūras rezultātā, tad, izskatot lietu,

tiesai bija jāņem vērā arī publisko iepirkumu regulējošās tiesību normas, taču šī regulējuma tvērumā lietas apstākļi vispār nav skaidroti, kaut gan tam var

būt izšķiroša nozīme jautājuma izlemšanā par uzņēmuma līguma izbeigšanas un no tā izrietošo prasījumu pamatotību.

[9.1] Piemēram, apelācijas instances tiesa secinājusi, ka prasītājas vainas dēļ novilcināts būvdarbu uzsākšanas laiks, jo tikai 2011.gada 31.jūlijā

prasītāja parakstīja uzņēmuma līgumu, bet būvatļauju saņēma tikai 2011.gada 15.augustā, lai gan iepirkuma rezultāti atbildētājai tika paziņoti jau

2011.gada maija sākumā.

Vienlaikus tiesa atstājusi bez ievērības, ka uzņēmuma līgums tika noslēgts iepirkuma procedūras rezultātā, ievērojot iepirkuma procedūras

dokumentos noteiktās prasības, cita starp, ka atbildētāja iesniegtais piedāvājums tam ir saistošs 120 dienas, skaitot no piedāvājumu atvēršanas dienas.

[9.2] Tāpat Senāta ieskatā priekšlaicīgs ir apelācijas instances tiesas secinājums, ka, atbildētājai nepabeidzot darbu līgumā paredzētā termiņā,

prasītāja nepamatoti izbeigusi uzņēmuma līgumu, jo, līgumu pagarinot, pasūtījuma izmaksas, iespējams, būtu bijušas mazākas, nekā iepirkuma procedūrā

piesaistot citu uzņēmēju.

No Eiropas Savienības Tiesas judikatūras (piemēram, Eiropas Savienības Tiesas 2008.gada 19.jūnija sprieduma lietā „Pressetext

Nachrichtenagentur”, C-454/06, ECLI:EU:C:2008:351, 34. - 37.punkta, 2016.gada 7.septembra sprieduma lietā „Finn Frogne”, C549/14,

ECLI:EU:C:2016:634, 28.punkta) izriet, ka nav pieļaujams, ka pēc publiska iepirkuma slēgšanas tiesību piešķiršanas pasūtītājs un izraudzītais

pretendents šī līguma noteikumos izdara grozījumus tā, ka šie noteikumi būtiski atšķiras no sākotnējā līguma noteikumiem.

Iepriekš minētajos Eiropas Savienības Tiesas spriedumos dots arī būtisku līguma grozījumu skaidrojums. Proti, būtiski līguma grozījumi pēc līguma

slēgšanas ir konstatējami, ja iecerēto grozījumu sekas ir vai nu būtiskā mērā paplašināts līgums, attiecinot to uz neparedzētiem elementiem, vai mainīts

līguma ekonomiskais līdzsvars par labu izraudzītajam pretendentam, vai arī gadījumā, ja šo grozījumu dēļ var tikt apšaubīta līguma slēgšanas tiesību

piešķiršana tādā izpratnē, ka, ja šie grozījumi būtu iekļauti sākotnējā publiskā iepirkuma procedūras dokumentos, tad vai nu būtu izraudzīts cits

piedāvājums, vai arī pielaisti citi pretendenti (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2008.gada 19.jūnija sprieduma lietā „Pressetext

Nachrichtenagentur”, C-454/06, ECLI:EU:C:2008:351, 34. - 37.punktu, 2016.gada 7.septembra sprieduma lietā „Finn Frogne”, C549/14,

ECLI:EU:C:2016:634, 28.punktu).

Pasūtītājam pastāv iespēja iepirkuma dokumentos paredzēt iespēju tam pielāgot noteiktus minētā līguma nosacījumus, pat būtiskus, pēc tā

slēgšanas tiesību piešķiršanas. Minētajos dokumentos tieši paredzot šo iespēju un nosakot tās piemērošanas noteikumus, pasūtītājs nodrošina, ka visi

saimnieciskās darbības subjekti, kas ieinteresēti piedalīties minētajā līgumā, jau no paša sākuma zina par šo iespēju un līdz ar to ir vienlīdzīgi, izstrādājot

savu piedāvājumu (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2004.gada 29.aprīļa sprieduma lietā „Komisija/CAS Succhi di Frutta”, C-496/99,

ECLI:EU:C:2004:236, 112., 115., 117. un 118.punktu ). Savukārt, ja šāda būtisku publiska līguma grozījumu iespēja iepirkuma dokumentos nav

paredzēta, tad pretendentiem ar to ir jārēķinās, izstrādājot un realizējot pasūtījumu.

Piemēram, lietā „Finn Frogne” līguma izpildes laikā radās grūtības ar piegādes termiņu ievērošanu, tādēļ iestāde un iepirkuma uzvarētājs abpusēji

atteicās no atbildības par nespēju izpildīt līgumu tā, kā tas paredzēts, noslēdzot izlīgumu un abpusēji samazinot līguma priekšmetu. Šādu izlīgumu Eiropas

Savienības Tiesa atzina par nepieļaujamu, norādot, ka citādi būtu tikai tad, ja minētā līguma dokumentos būtu paredzēta iespēja pēc tā slēgšanas tiesību

pielāgot noteiktus līguma nosacījumus, pat būtiskus, un būtu paredzēti šīs iespējas piemērošanas noteikumi (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2016.gada

7.septembra sprieduma lietā „Finn Frogne”, C549/14, ECLI:EU:C:2016:634, 40.punktu).

Senāta ieskatā, ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, principā būtiski publiskā līguma grozījumi, ieskaitot līguma termiņa pagarināšanu, pēc tam,

kad ir tikušas piešķirtas tiesības to noslēgt, nevar tikt veikti, pasūtītājam un izraudzītajam pretendentam savstarpēji vienojoties, bet saistībā ar tiem ir

jārīko jauna publiskā iepirkuma procedūra, kas attiecas uz šādi grozīto līgumu (sal. Eiropas Savienības Tiesas 2010.gada 13.aprīļa sprieduma lietā

„Wall”, C-91/08, ECLI:EU:C:2010:182, 42.punkts, 2016.gada 7.septembra sprieduma lietā „Finn Frogne”, C-549/14,

ECLI:EU:C:2016:634, 30.punkts).

[9.3] Vienlaikus Senāts vērš uzmanību, ka grozījumi Publisko iepirkumu likumā, ar kuriem iekļauts regulējums par iepirkuma līguma vai vispārīgās

vienošanās grozīšanu (Publisko iepirkumu likuma 67.1pants) un uz kuru atsaucas prasītāja savā kasācijas sūdzībā, stājās spēkā tikai 2012.gada

1.augustā, t.i., pēc konkrētā publiskā iepirkuma noslēgšanās.

Tomēr, ņemot vērā, ka minētais regulējums sakrīt ar Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgu judikatūru (piemēram, Eiropas Savienības Tiesas

2008.gada 19.jūnija spriedums lietā „Pressetext Nachrichtenagentur”, C-454/06, ECLI:EU:C:2008:351) un pēc būtības ticis piemērots jau

iepriekš, jo tas izriet no iepirkumu jomas regulējušā atklātības un vienlīdzības attieksmes principa, tad Senāta ieskatā, lemjot par iepirkuma līguma

grozījumiem, šajā normā ietvertie principi bija jāņem vērā arī pirms attiecīgo grozījumu veikšanas Publisko iepirkumu likumā.

[10] Senāts piekrīt kasācijas sūdzības iesniedzēja viedoklim, ka tiesa, taisot spriedumu, pārkāpusi Civilprocesa likuma 97.panta un 193.panta

piektās daļas noteikumus.

[10.1] Apelācijas instances tiesai, izskatot lietu pēc būtības, atbilstoši Civilprocesa likuma 8.panta pirmajai daļai ir jānoskaidro lietas apstākļi,

pārbaudot pierādījumus, kuri iegūti likumā noteiktā kārtībā, t.sk. ievērojot pierādījumu nastas sadali starp lietas dalībniekiem.

Proti, ievērojot, ka pēc vispārēja noteikuma prasībās atlīdzināt zaudējumus, kas radušies sakarā ar saistības neizpildīšanu, prasītājam jāpierāda:

pirmkārt, tiesība prasīt izpildīšanu, t.i., viņam jāpierāda tiesiskas attiecības esība, uz kuras pamata atbildētājam pienākas izpildīt; otrkārt, izpildīšanas

termiņa iestāšanās; treškārt, prasot zaudējumu atlīdzību – zaudējuma apmērs (sk. Civillikuma 1401., 1402., 1785.pantu). Savukārt atbildētājam pēc

analoģijas ar Civillikuma 1838.pantu jāpierāda, ka viņš savu no līguma izrietošo saistību ir izpildījis, jo viņa pienākums izteicies darbībā (sk. arī Bukovskis

V. Civilprocesa mācību grāmata. Rīga: Autora izdevums, 1933, 774.lpp.).

Savukārt, novērtējot pierādījumus, spriedumā jānorāda, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un

atzinusi vienus faktus par pierādītiem, bet citus – par nepierādītiem (sk. Civilprocesa likuma 97.panta trešo daļu). Tāpat Civilprocesa likuma

193.panta piektā daļa noteic, ka, taisot spriedumu, tiesai tā motīvu daļā jānorāda lietā konstatētie fakti, pierādījumi, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi,

un argumenti, ar kuriem noraidīti tie vai citi pierādījumi. Citiem vārdiem, lai arī saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.panta pirmo un otro daļu tiesa ir brīva

vērtēšanas kritēriju izvēlē (brīvās pierādījumu novērtēšanas princips), tomēr tas nenozīmē, ka tiesa ir brīva pierādījumu atlases izvēlē, t.i., tiesa nav tiesīga

izvēlēties, kurus pierādījumus vērtēt un kurus atstāt bez vērtēšanas.

Respektīvi, pierādījumu novērtēšanā:

- jānosaka pierādījumu objektivitāte, patiesīgums, t.i., konkrētā pierādījuma atbilstība lietas faktiskajiem apstākļiem, objektīvai realitātei;

- pierādījumi jāvērtē kopā, nevis izolēti;

- nav pieļaujama pierādījumu „atlase” pēc tiesas ieskata;

- vienlaikus jāvērtē pierādījumu forma un saturs;

- jāizdara secinājums par pierādījumu pietiekamību (sal. Līcis A. Prasības tiesvedība un pierādījumi. Prof. K. Torgāna zinātniskajā

redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2003, 77. - 83.lpp.).

Papildus, izskatot lietu apelācijas instances tiesā, spriedumā arī jāmotivē sava attieksme pret pirmās instances tiesas spriedumu (sk. Civilprocesa

likuma 432.panta piekto daļu). Proti, lai arī pirmās instances tiesas novērtējums nesaista apelācijas instances tiesu, kas, pārbaudot pārsūdzētā sprieduma

pareizību, ir pilnīgi brīva iesniegto pierādījumu novērtēšanā, tomēr, pastāvot vienai pierādījumu bāzei, bet, izdarot pretējus secinājumus, tie apelācijas

instances tiesas spriedumā ir īpaši jāmotivē.

Turklāt, ja tiesa atzīst, ka par kādu no faktiem, uz kuriem pamatoti puses prasījumi vai iebildumi, nav iesniegti pierādījumi, tad tas jāpaziņo pusēm

un, ja nepieciešams, jānosaka termiņš pierādījumu iesniegšanai (sk. Civilprocesa likuma 93.panta ceturto daļu).

[10.2] Konkrētajā gadījumā no apelācijas instances tiesas sprieduma redzams, ka tas iepriekš minētajām prasībām neatbilst, jo, vērtējot

pierādījumus lietā, tiesa izšķirošu nozīmi piešķīrusi atbildētājas rakstveida paskaidrojumiem un vienpusēji sastādītajiem dokumentiem, piemēram,

vienpusēji parakstītiem pieņemšanas?nodošanas aktiem, atbildētājas vēstulēm, tāmēm un tamlīdzīgiem dokumentiem, atstājot bez pienācīga izvērtējuma

prasītājas paskaidrojumus un tās iesniegtos pierādījumus.

Piemēram, pretēji pirmās instances tiesai (pirmās instances tiesa atzina, ka lietā vispār nav pierādījumu, ka atbildētāja 2011.gada novembrī būtu

veikusi kādus darbus (sk. lietas 4.sēj. 197.lp.)), atzīstot par pamatotu atbildētājas prasījumu par 29 235,52 EUR piedziņu par 2011.gada novembrī

veiktajiem darbiem, apelācijas instances tiesa secināja, ka, neraugoties uz prasītājas iebildumiem, ka atbildētāja 2011.gada novembrī darbus būvobjektā

nav veikusi; būvuzrauga vēstulēs norādītajiem trūkumiem darbu izpildē, t.sk., ka novembra aktā uzrādītie darbi neatbilst paveiktajiem darbiem, prasība ir

apmierināma pilnā apmērā, jo lietā atrodas atbildētājas vienpusēji parakstīts akts par veiktajiem darbiem, bet prasītāja nav norādījusi kādus darbus

atbildētāja nav veikusi.

Lai arī apelācijas instances tiesas ieskatā darbu veikšanu apstiprina arī atbildētājas pieaicināto ekspertu vispārīgi secinājumi, ka būvprojekta

risinājumi atbilst normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām un, ka daudzdzīvokļu mājai ir paveikti ārsienu siltināšanas darbi vismaz par 95 %,

neveicot ārējo apdari, bet spriedumā iztrūkst minētā dokumenta analīzes kopsakarā ar pārējiem pierādījumiem lietā, kā arī vispār iztrūkst apsvērumi,

kādā veidā šie dokumenti apstiprina darbu veikšanu 2011.gada novembrī.

Tāpat nav saprotama apelācijas instances tiesas norāde, ka atbildētājas konkrētais prasījums ir apmierināms, jo prasītāja saskaņā ar līguma

noteikumiem nav vienojusies par eksperta uzaicināšanu un nav norādījusi pamatotus iebildumus, kas apliecinātu darba neveikšanu objektā. Šajā sakarā

Senāts vērš uzmanību, ka, pirmkārt, ja atbildētāja izvirza prasījumu par veikto darbu samaksu, tad tai arī jāpierāda, ka šie darbi arī konkrētā apjomā ir

veikti, nevis prasītājai jāpierāda, ka darbi nav veikti; otrkārt, ja līgums izvirza abpusēji saistošu noteikumu, tad, neizpildot šo noteikumu, vērtējama abu

pušu rīcība un konkrētās rīcības sekas attiecībā uz izvirzīto prasījuma apmierināšanu; treškārt, kļūdains ir tiesas viedoklis, ka, ja prasītāja nav norādījusi

konkrētus darbus, kas objektā nav veikti, tad pretprasība šajā prasījuma daļā apmierināma pilnā apmērā, neraugoties uz apstākli, ka tiesa atzinusi, ka

prasītāja noliedz darbu veikšanu objektā. Lai arī Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka prasītājai nav jāpierāda fakti, ko otra puse nav

apstrīdējusi, tas nenozīmē, ka, neatzīstot prasījumu pilnā apmērā, papildus būtu jāapstrīd jebkurš otras puses apgalvots fakts. Senāta ieskatā šajā tiesību

normā paredzēto pamatu atbrīvošanai no pierādīšanas nedrīkst jaukt ar pierādījumu vērtēšanu. Piemēram, ja atbildētāja savu prasījumu pamatojumam

norādītu uz konkrētiem būvdarbu žurnālā fiksētiem izpildītiem darbiem strīdus periodā un otra puse tos neapstrīdētu, tad tiesa tos varētu atzīt par

pierādītiem. Taču minētais nekādā gadījumā nenozīmētu, ka tiesa būtu atbrīvota no šo faktu vērtēšanas kopsakarā ar atbildētājas izvirzīto prasījumu.

[10.3] Senāts vērš uzmanību, ka, lai noskaidrotu lietas apstākļus, kas ietilpst pierādīšanas priekšmetā, izskatot lietas, kas saistītas ar būvniecības

procesu, jāņem vērā arī šo procesu vispārējais tiesiskais regulējums, cita starp, ka atbilstoši Vispārējiem būvnoteikumiem (sk. Ministru kabineta

1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr. 112 „Vispārīgie būvnoteikumi” 116.6. un 140.punktu ) katrā būvobjektā ir jābūt būvdarbu žurnālam, kurā

atspoguļo darba gaitu būvobjektā no sākuma līdz nodošanai ekspluatācijā.

Līdz ar to, ņemot vērā, ka būvdarbu žurnāls uzskatāms par pirmo izpildes dokumentu (sk. 2003.gada 24.janvāra Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrijas rīkojumu Nr. 26 „Par būvdarbu žurnālu”), kurā jāatspoguļo:

- saņemto materiālu un būvizstrādājumu uzskaite būvobjektā;

- ikdienas ziņas par izpildīto darbu pieņemšanu (atbildīgais būvdarbu vadītājs katru dienu pārbauda izpildītos darbus un parakstās par darba

pieņemšanu vai izdara atzīmi par defektiem, kā arī sastāda defektu konstatēšanas?novēršanas aktus);

- neparedzētie un papildu darbi, ko izraisa izmaiņas projektā dokumentācijā vai nelabvēlīgi laika apstākļi;

- segto darbu un nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktu reģistrācija (nav pieļaujama veicamo darbu uzsākšana, ja pieņemšanas komisija nav

sastādījusi un parakstījusi iepriekšējo segto darbu pieņemšanas aktu (sk. Vispārējo būvnoteikumu 156.punktu));

- būvuzrauga ieraksti par būvobjekta pārbaudēs konstatētiem trūkumiem (piemēram, ja būvdarbos izmantotie būvizstrādājumi neatbilst

būvprojektam; izbūvētās konstrukcijas un inženiersistēmas neatbilst būvprojekta risinājumiem; būvdarbu secība un kvalitāte neatbilst būvprojektam (sk.

ar Ministru kabineta 2004.gada 10.februāra noteikumiem Nr. 75 apstiprināto Latvijas būvnormatīva LBN 303-03 „Būvuzraudzības

noteikumi” 10.punktu, kā arī 2003.gada 24.janvāra Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkojumu Nr. 26 „Par būvdarbu

žurnālu”),

tad, vērtējot apstākļus, kas saistīti ar būvniecības procesa norisi, tajā ietverto informāciju nevar atstāt bez ievērības.

[11] Rezumējot iepriekš minēto, secināms, ka spriedumu nevar atzīt par pamatotu, jo apelācijas instances tiesa, novērtējot pierādījumus, pieļāvusi

procesuālo tiesību normu pārkāpumus, kā arī nav vērtējusi lietas apstākļus publisko iepirkumu regulējošo tiesību normu tvērumā, kaut gan tam var būt

izšķiroša nozīme jautājuma izlemšanā par uzņēmuma līguma izbeigšanas un no tā izrietošo prasījumu pamatotību. Līdz ar to apelācijas instances tiesas

spriedums pārsūdzētajā daļā atceļams neatkarīgi no pārējiem kasācijas sūdzībā norādītajiem argumentiem.

[12] Atceļot spriedumu, SIA „VALMIERAS NAMSAIMNIEKS” saskaņā ar Civilprocesa likuma 458.panta otro daļu atmaksājama drošības

nauda 300 EUR.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474.panta 2.punktu, Senāts

nosprieda:

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 25.maija spriedumu atcelt daļā, ar kuru noraidīta SIA „VALMIERAS

NAMSAIMNIEKS” prasība un apmierināta SIA „REATON, LTD” pretprasība, un nodot lietu šajā daļā jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Atmaksāt SIA „VALMIERAS NAMSAIMNIEKS” drošības naudu 300 (trīs simti) EUR.

Spriedums nav pārsūdzams.

Senators N. Salenieks

Senators I. Bisters

Senators A. Keišs