Court convicted defendant of three petty thefts and combined sentences into one year of imprisonment.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of three separate petty thefts committed at a store in late 2020. The prosecution argued that the defendant secretly took alcohol and video discs without payment, while the defense likely contested the evidence or sentencing. The court accepted the evidence, convicted the defendant, and combined the individual sentences into a total of one year of imprisonment.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 180. panta 1. daļa; Krimināllikuma 50. panta 1., 2. un 5. daļa: Noziedzīgu nodarījumu izdarīšana, kas paredzēta Krimināllikuma 180. panta 1. daļā, ir sodāma ar brīvības atņemšanu; vairāki piespriestie sodi par vienotiem noziedzīgiem nodarījumiem tiek saskaitīti, lai noteiktu kopējo sodu.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. K30-1198-21/32
ECLI:LV:RVPT:2021:0610.11087141820.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2021.gada 10.jūnijā
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa,
tiesnesis Andris Vasiļevskis,
rakstveida procesā izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas.
Aprakstošā daļa
1. /pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā.
2020.gada 17.novembrī plkst.21.56 /pers. A/ zādzības izdarīšanas nolūkā atradās /nosaukums/ veikala telpās /adrese/. /pers. A/, brīvi piekļūstot
veikalā izvietotajām precēm, uzskatot, ka viņa darbības neviens nenovēro, mantkārīgu motīvu vadīts, īstenojot savu noziedzīgo nodomu, tīši no plaukta
paņēma un līdzi paņemtajā somā ielika /nosaukums/piederošas preces, proti, divas pudeles ar viskiju „Ballentines Finest”, katru 19,26 euro vērtībā, kopā
38,52 euro vērtībā. Pēc kā /pers. A/, nesamaksājot par paņemtajām precēm, pagāja garām veikala kasēm, tādējādi pametot noziedzīga nodarījuma
izdarīšanas vietu.
Tādā veidā /pers. A/ slepeni nolaupīja /nosaukums/piederošās preces un prettiesiski ieguva svešas mantas savā valdījumā, lai tālāk rīkotos ar tām
kā ar savām, nodarot /nosaukums/materiālo zaudējumu 38,52 euro apmērā.
Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.
2. /pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā.
2020.gada 31.oktobrī plkst.19.47 /pers. A/ zādzības izdarīšanas nolūkā atradās /nosaukums/ veikala telpās /adrese/. /pers. A/, brīvi piekļūstot
veikalā izvietotajām precēm, uzskatot, ka viņa darbības neviens nenovēro, mantkārīgu motīvu vadīts, īstenojot savu noziedzīgo nodomu, tīši no plaukta
paņēma un līdzi paņemtajā somā ielika /nosaukums/piederošas preces, proti, divas pudeles ar viskiju “Jack Daniel’s”, katru 23,99 euro vērtībā, kopā
47,98 euro vērtībā. Pēc kā /pers. A/, nesamaksājot par paņemtajām precēm, pagāja garām veikala kasēm, tādējādi pametot noziedzīga nodarījuma
izdarīšanas vietu.
Tādā veidā /pers. A/ slepeni nolaupīja /nosaukums/ piederošās preces un prettiesiski ieguva svešas mantas savā valdījumā, lai tālāk rīkotos ar tām
kā ar savām, nodarot /nosaukums/materiālo zaudējumu 47,98 euro apmērā.
Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.
3. /pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā.
2020.gada 12.novembrī plkst.20.34 /pers. A/ zādzības izdarīšanas nolūkā atradās /nosaukums/ veikala telpās /adrese/. /pers. A/, brīvi piekļūstot
veikalā izvietotajām precēm, uzskatot, ka viņa darbības neviens nenovēro, mantkārīgu motīvu vadīts, īstenojot savu noziedzīgo nodomu, tīši no plaukta
paņēma un līdzi paņemtajā somā ielika /nosaukums/piederošas preces, proti, divas pudeles ar viskiju „Ballentines Finest”, katru 19,26 euro vērtībā, kopā
38,52 euro vērtībā. Pēc kā /pers. A/, nesamaksājot par paņemtajām precēm, pagāja garām veikala kasēm, tādējādi pametot noziedzīga nodarījuma
izdarīšanas vietu.
Tādā veidā /pers. A/ slepeni nolaupīja /nosaukums/piederošās preces un prettiesiski ieguva svešas mantas savā valdījumā, lai tālāk rīkotos ar tām
kā ar savām, nodarot /nosaukums/ materiālo zaudējumu 38,52 euro apmērā.
Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.
Motīvu daļa
Apsūdzētais, pabeidzot pirmstiesas procesu, norādīja, ka vainu atzīst pilnībā, ka piekrīt lietas izskatīšanai tiesā bez pierādījumu
pārbaudes visā apjomā.
Tiesnesis saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12.panta 1.1daļu nolēma lietu izskatīt rakstveida procesā
2021.gada 10.jūnijā. Par lietas izskatīšanu rakstveida procesā lietas dalībniekiem tika nosūtīts paziņojums, izskaidrojot tiesības pieteikt
noraidījumu tiesas sastāvam, iesniegt iebildumus pret lietas izskatīšanu rakstveida procesā, iesniegt viedokli par piemērojamo soda veidu
un mēru un citiem ar spriedumu saistītiem jautājumiem.
Līdz lietas izskatīšanai rakstveida procesā netika pieteikts noraidījums tiesas sastāvam un netika izteikti iebildumi pret lietas
iztiesāšanu rakstveida procesā. Līdz ar to tiesa atzīst, ka krimināllieta izskatāma rakstveida procesā.
Tiesā tika saņemts prokurora viedoklis par piemērojamo sodu un citiem ar sprieduma taisīšanu saistītajiem jautājumiem. Uzskata,
ka apsūdzētais būtu sodāms ar brīvības atņemšanas sodu.
Apsūdzētais un cietušais viedokli nav iesnieguši.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmo daļu tiesa atzīst, ka pastāv pamats neveikt pierādījumu pārbaudi attiecībā uz
visu apsūdzību, ņemot vērā, ka apsūdzētais atzīst savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā, tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav
šaubu par apsūdzētā vainu, kā arī apsūdzētais piekritis šādas pārbaudes neizdarīšanai. Tiesa ņem vērā, ka apsūdzētajam ir izskaidrota
pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālā būtība un sekas. Līdz ar to saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu
pierādījumu uzskaitījums un to analīze spriedumā netiek izdarīta.
Apsūdzētā/pers. A/ vaina trīs noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, ir pierādīta. Apsūdzētā
izdarīto noziedzīgo nodarījumu kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas tiesa atzīst par pareizu.
Tiesa atzīst, ka par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem apsūdzētais ir sodāms.
Tiesa, nosakot sodu, saskaņā ar Krimināllikuma 35. un 46.pantu, ņem vērā soda mērķi, izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto
kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
Par apsūdzētā /pers. A/ personību noskaidrots, ka viņš ir atraitnis, apgādājamo nav. Apsūdzētājam ir vidējā izglītība, oficiāli nestrādā, agrāk sodīts.
Pēc šajā lietā inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas /pers. A/ ir sodīts ar: 1. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020.gada
14.decembra spriedumu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 mēnesi (spriedums stājies spēkā 2021.gada
8.janvārī); 2. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021.gada 26.februāra spriedumu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ar īslaicīgu
brīvības atņemšanu uz 1 mēnesi 15 dienām. Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu noteiktajam sodam daļēji pieskaitīts ar Rīgas pilsētas
Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020.gada 14.decembra spriedumu noteiktais sods un galīgais sods noteikts – īslaicīga brīvības atņemšana uz 2 mēnešiem
(spriedums stājies spēkā 2021.gada 9.martā); 3. Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2021.gada 31.marta spriedumu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās
daļas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 mēnesi 15 dienām. Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu šajā spriedumā noteiktajam sodam daļēji
pieskaitīts sods, kas noteikts ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021.gada 26.februāra spriedumu un galīgais sods noteikts pēc noziedzīgo
nodarījumu kopības – īslaicīga brīvības atņemšana uz 3 mēnešiem (spriedums stājies spēkā 2021.gada 20.aprīlī); 4. Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas
tiesas 2021.gada 8.februāra spriedumu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1 mēnesi 15 dienām (spriedums
stājies spēkā 2021.gada 2.martā); 5. Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2021.gada 10.marta spriedumu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ar
īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 mēnešiem 15 dienām. Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu šajā spriedumā noteiktais sods daļēji saskaitīts ar
sodu, kas noteikts ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2021.gada 8.februāras spriedumu un galīgais sods noteikts brīvības atņemšana uz 3
mēnešiem 15 dienām (spriedums stājies spēkā 2021.gada 26.martā); 6. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021.gada 12.aprīļa spriedumu pēc
Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem (spriedums stājies spēkā 2021.gada 30.aprīlī); 7. Rīgas pilsētas
Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021.gada 6.maija spriedumu par četru noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu, daļēji saskaitot noteiktos sodus pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, galīgais sods noteikts –
brīvības atņemšana uz 5 mēnešiem (spriedums stājies spēkā 2021.gada 18.maijā).
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu apsūdzētā izdarītie noziedzīgie nodarījumi pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas klasificējami
kā mazāk smagi noziegumi.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka viņš atzina vainu un nožēloja izdarīto.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka viņa izdarītie noziedzīgie
nodarījumi veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 9.punktu par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst, ka noziedzīgie nodarījumi, kas
izdarīti 2020.gada 12.novembrī un 2020.gada 17.novembrī, izdarīti ārkārtējās situācijas laikā.
Izvērtējot nosakāmā soda veidu un mēru, tiesa ņem vērā noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzētā atbildību mīkstinošos un
pastiprinošos apstākļus, kā arī apsūdzētā personību raksturojošās ziņas.
Izvērtējot visu iepriekš minēto attiecībā uz apsūdzēto, lai sasniegtu soda mērķi, kas ir ne tikai vainīgo sodīt par izdarītajiem noziedzīgajiem
nodarījumiem, bet arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, tiesa atzīst, ka konkrētajā
kriminālprocesā apsūdzētajam ir nosakāms reāls brīvības atņemšanas sods. Tiesas ieskatā apsūdzētajam nav pamata piemērot panta sankcijā paredzētos
alternatīvos sodus.
Tiesa uzskata, ka, būdams agrāk sodīts ar brīvības atņemšanas sodu, apsūdzētais nekādus secinājumus nav izdarījis, nedzēstas sodāmības laikā,
neilgi pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas /pers. A/ ir izdarījis trīs jaunus mazāk smagus mantiska rakstura noziegumus.
Minētie apstākļi viennozīmīgi raksturo apsūdzētā personību kā tādu, kura ignorē likuma prasības un iepriekš piespriestie sodi nav bijuši pietiekami,
lai ietekmētu viņu un atturētu no jaunu noziedzīgu nodarījuma izdarīšanas. No minētā secināms, ka apsūdzētais nespēj kritiski izvērtēt savas darbības un
izdarīt atbilstošus secinājumus. Apsūdzētajam nav pietiekamas atbildības sajūtas ne par savām darbībām, ne par likuma ierobežojumu ievērošanu. Tiesa
vērtē apsūdzēto kā personu, kurai ir augsts recidīva risks atkārtotam likumpārkāpumam. Līdz ar to tiesas ieskatā ar brīvības atņemšanu nesaistīto sodu
noteikšana nesasniegs Krimināllikuma 35.pantā paredzēto soda mērķi.
Pie šādiem apstākļiem, tiesa apsūdzētā personību vērtē negatīvi, tendētu uz noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu un viņa labošana ir iespējama tikai ar
reālu brīvības atņemšanu.
Izvērtējot nosakāmā soda mēru, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētājam /pers. A/ attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts 2020.gada 31.oktobrī,
ir viens atbildību mīkstinošs apstāklis un viens atbildību pastiprinošs apstāklis, savukārt attiecībā uz noziedzīgajiem nodarījumiem, kas izdarīti 2020.gada
12.novembrī un 17.novembrī, ir viens atbildību mīkstinošs apstāklis un divi atbildību pastiprinoši apstākļi.
Tiesas ieskatā atbildību pastiprinoša apstākļa esamība ir pamats bargāka soda mēra piemērošanai Krimināllikuma panta sankcijas ietvaros, un liedz
tiesai tiesības piespriest minimālo sodu, jo pēc Krimināllikuma jēgas atbildību pastiprinošu apstākļu esamība jau pati par sevi liedz iespēju tiesai noteikt
panta sankcijā paredzēto minimālo sodu (skat. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2006.gada 8.februāra lēmumā lietā Nr.SKK-
01-74/06).
Līdz ar to tiesas ieskatā /pers. A/ par 2020.gada 12.novembrī un 2020.gada 17.novembrī izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir nosakāms
bargāks sods.
Tāpat, lemjot par soda noteikšanu, tiesa ņem vērā to, ka apsūdzētais, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 21.pantu, ir izmantojis savas tiesības
sadarboties ar tiesu, izvēloties vienkāršāku procesa veidu. Minētais apstāklis patstāvīgu atbildību mīkstinošu apstākli neveido, jo pierādījumu pārbaudes
neizdarīšana tiesas izmeklēšanā ir tiesas izvēles iespēja, ko paredz Kriminālprocesa likums.
Tiesa konstatē, ka apsūdzētajam /pers. A/ ir nosakāms sods pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmās un
otrās daļas noteikumiem, piespriestos sodu daļēji saskaitot.
Tiesa konstatē arī, ka, ievērojot to, ka šajā lietā inkriminētie noziedzīgie nodarījumi ir izdarīti pirms apsūdzētā /pers. A/ notiesāšanas ar Rīgas
pilsētas Pārdaugavas tiesas 2021.gada 10.marta spriedumu, Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2021.gada 31.marta spriedumu, Rīgas pilsētas Vidzemes
priekšpilsētas tiesas 2021.gada 12.aprīļa spriedumu un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021.gada 6.maija spriedumu, /pers. A/ galīgais
sods nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu.
Izvēloties sodu daļējas saskaitīšanas principu, gan saskaitot sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, gan saskaitot sodus pēc vairākiem
spriedumiem, tiesa ņem vērā radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, to, ka visi noziedzīgie nodarījumi, kas veido
kopību, ir mazāk smagi noziegumi, kā arī to, ka pilnīgas saskaitīšanas principa piemērošanai ir jāpastāv īpašiem apstākļiem, kuri lietā nav konstatēti.
Krimināllikuma 50.panta otrā daļa noteic, ka, nosakot sodu pēc kopības, kopējais soda apmērs vai laiks drīkst pārsniegt maksimālo soda apmēru
vai laiku, kāds paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet ne vairāk kā par pusi no maksimālā soda apmēra vai laika, kāds
paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankcija paredz brīvības atņemšanas sodu līdz vienam gadam. Līdz ar to sods, kas noteikts pēc vairākiem
spriedumiem, nedrīkst pārsniegt konkrētajā gadījumā vienu gadu un sešus mēnešus.
Apsūdzētajam/pers. A/ sakarā ar galīgā soda noteikšanu pēc vairākiem spriedumiem, kā tas ir noteikts Krimināllikuma 50.panta piektajā daļā,
soda laikā ieskaitāms sods, kas pilnīgi vai daļēji jau izciests pēc pirmā sprieduma.
Tiesa atzīst, ka, lai tiktu nodrošināta sprieduma izpilde, kā arī ņemot vērā apsūdzētā personību, līdz tiesas spriedums stāsies likumīgā spēkā, viņam
piemērotais drošības līdzeklis – pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē grozāms uz apcietinājumu un apcietinājums atceļams pēc sprieduma stāšanās
spēkā.
Konkrētajā krimināllietā Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā cietušais /nosaukums/ pieteica mantiska kaitējuma
kompensāciju 38,52 EUR apmērā, 47,98 EUR apmērā, 38,52 EUR apmērā, kopā 125,02 EUR apmērā.
Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmā daļa noteic, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu
nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu, savukārt minētā
panta otrā daļa noteic, ka kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma
vai prokurora priekšraksta par sodu pamata.
Tiesa atzīst, ka cietušā mantiskā kaitējuma kompensācijas ir pamatotas un apmierināmas. Mantiskā kaitējuma kompensācijas
piedzenamais apmērs pierādīts ar pierādījumiem lietā. Mantiskais kaitējums ir tiešā cēloniskā sakarā ar apsūdzētā noziedzīgajām darbībām.
Rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem izlemjama saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta nosacījumiem, proti, diski ar videonovērošanas
kameru ierakstiem kā dokumenti glabājami pie krimināllietas materiāliem.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā iepriekš minēto, un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511.pantu tiesa
nosprieda
/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma (izdarīts 2020.gada 17.novembrī plkst.21.56) izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta
pirmajā daļā, un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem.
/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma (izdarīts 2020.gada 31.oktobrī plkst.19.47) izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta
pirmajā daļā, un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) mēnešiem.
/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma (izdarīts 2020.gada 12.novembrī plkst.20.34) izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta
pirmajā daļā, un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu piespriestos sodus daļēji saskaitīt, un sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības noteikt –
brīvības atņemšana uz 5 (pieciem) mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu daļēji saskaitīt sodu, kas noteikts ar šo spriedumu, un sodu, kas noteikts ar Rīgas pilsētas
Pārdaugavas tiesas 2021.gada 10.marta spriedumu, Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2021.gada 31.marta spriedumu, Rīgas pilsētas Vidzemes
priekšpilsētas tiesas 2021.gada 12.aprīļa spriedumu un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021.gada 6.maija spriedumu, un galīgo sodu pēc
vairākiem spriedumiem noteikt – brīvības atņemšana uz 1 (vienu) gadu.
Brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņu skaitīt no 2021.gada 10.jūnija.
Soda izciešanas laikā ieskaitīt izciestā soda daļu pēc Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2021.gada 10.marta sprieduma, Rīgas pilsētas Pārdaugavas
tiesas 2021.gada 31.marta sprieduma, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021.gada 12.aprīļa sprieduma, Rīgas pilsētas Vidzemes
priekšpilsētas tiesas 2021.gada 6.maija sprieduma no 2020.gada 21.oktobra līdz 2020.gada 22.oktobrim, no 2021.gada 3.janvāra plkst.09.45 līdz
2021.gada 5.janvāra plkst.08.15 (divas dienas), 2021.gada 22.janvāri (viena diena), no 2021.gada 31.janvāra līdz 2021.gada 1.februārim (viena diena),
no 2021.gada 1.februāra līdz 2021.gada 3.februārim (divas dienas), no 2021.gada 28.februāra līdz 2021.gada 9.jūnijam.
Piemēroto drošības līdzekli – pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē grozīt uz apcietinājumu un apcietinājumu atcelt pēc sprieduma stāšanās
spēkā.
Piedzīt no /pers. A/ par labu /nosaukums/pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju 125,02 euro apmērā.
Noteikt /pers. A/ 30 dienu termiņu kaitējuma kompensācijas labprātīgai izpildei pēc sprieduma spēkā stāšanās, iesniedzot tiesai maksājuma
apliecinošu dokumentu.
Lietiskos pierādījumus pēc sprieduma stāšanās spēkā – diskus, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem – atzīt par dokumentiem un turpināt
glabāt pie krimināllietas materiāliem.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas
Vidzemes priekšpilsētas tiesā Rīgā, Jēzusbaznīcas ielā 6.
Pilna nolēmuma pieejamības diena – 2021.gada 9.jūlijs.
Tiesnesis A.Vasiļevskis