Court partially allowed confiscation of property by proportion to proven illicit funds under Criminal Law.

Lietas arhīva Nr. KA02-0167-23/13

ECLI:LV:KUAT:2023:1214.11270005320.6.S

Lietas Nr.11270005320

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2023.gada 14.decembrī

Kurzemes apgabaltiesa:

tiesas sēdes priekšsēdētājs Krists Līcis

tiesneši Aija Āva, Didzis Aktumanis

piedaloties prokuroram Uldim Kursinskim

advokātei Sandrai Sprūdei

atklātā tiesas sēdē apelācijas kārtībā izskatīja krimināllietu saistībā ar Dienvidkurzemes prokuratūras prokurora Ulda Kursinska apelācijas

protestu par Kurzemes rajona tiesas 2022.gada 24.augusta spriedumu, ar kuru /pers. C/, personas kods /personas kods/, atzīts par vainīgu un sodīts pēc

Krimināllikuma 221.panta trešās daļas.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Kurzemes rajona tiesas spriedumu /pers. C/ atzīts par vainīgu un sodīts saskaņā ar Krimināllikuma 221.panta trešo daļu ar brīvības

atņemšanu uz 1 gadu un 6 mēnešiem, bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu brīvības atņemšanas sods noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 2 gadiem un nospriests to neizpildīt, ja /pers.

C/ pārbaudes laikā neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā

paredzētos un Valsts probācijas dienesta noteiktos pienākumus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu soda izciešanas termiņā ieskaitīts aizturēšanā un apcietinājumā pavadītais laiks no 2020.gada 3.jūnija līdz

2020.gada 6.augustam.

No /pers. C/ valsts labā piedzīta kaitējuma kompensācija 18 899,86 euro; Nodrošinājuma valsts aģentūras labā piedzīti procesuālie izdevumi

876,12 euro, nosakot kompensācijas un procesuālo izdevumu labprātīgai samaksai 30 dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pēc sprieduma stāšanās spēkā noteikts atcelt arestu /pers. D/ piederošajam īpašumam /adrese/ un /pers. E/ piederošajam nekustamajam īpašumam

/adrese/.

Saskaņā ar Krimināllikuma 70.11panta trešo daļu /pers. A/ piederošais nekustamais īpašums /adrese/ atzīts par noziedzīgi iegūtu mantu un

konfiscēts valsts labā pēc sprieduma stāšanās spēkā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 70.12panta pirmo un otro daļu uz /pers. F/ vārda reģistrētā automašīna /TL marka/, ar valsts reģistrācijas Nr.

/reģistrācijas numurs/ atzīta par noziedzīgi iegūtu mantu un konfiscēta valsts labā pēc sprieduma stāšanās spēkā.

[2] Ar pirmās instances tiesas spriedumu atzīts, ka /pers. C/ nelikumīgi uzglabāja un pārvietoja tabakas izstrādājumus lielā apmērā.

/pers. C/ no pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrota laika līdz 2020.gada 3.jūnijam garāžu kooperatīvā /Nosaukums / /adrese/, garāžā /Nr./

nelikumīgi uzglabāja 50 000 cigaretes Premjer ar Baltkrievijas akcīzes nodokļa markām, 40 000 cigaretes NZ 10 ar Baltkrievijas akcīzes nodokļa

markām, 20 000 cigaretes Prince bez akcīzes nodokļa markām, pavisam kopā uzglabājot 110 000 cigaretes.

2020.gada 3.jūnijā /pers. C/ no pirmstiesas izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotas vietas pa garāžu kooperatīva /Nosaukums / teritoriju līdz garāžai

/Nr./ ar automašīnu /TL marka/, ar valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/ nelikumīgi pārvietoja 11 000 cigaretes Prince bez akcīzes nodokļa

markām, 600 cigaretes Minsk Superslims ar Baltkrievijas akcīzes nodokļa markām, 5000 cigaretes NZ 10 ar Baltkrievijas akcīzes nodokļa markām,

kopā pārvietojot 16 600 cigaretes.

/pers. C/ pavisam kopā uzglabāja un pārvietoja 126 600 cigaretes, kuru kopējā vērtība ir 22 698,11 euro, un valstij nodarīja mantisko kaitējumu

18 899,86 euro apmērā.

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka ar šādām darbībām /pers. C/ izdarījis Krimināllikuma 221.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

[3] Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas protestu iesniedzis Dienvidkurzemes prokuratūras prokurors Uldis Kursinskis, uzskatot, ka

spriedums nav likumīgs un pamatots daļā par mantas īpašās konfiskācijas nepiemērošanu /pers. D/ nekustamajam īpašumam /adrese/.

Prokurors norāda, ka attiecībā par /pers. D/ piederošās mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu, vērtējamie apstākļi ir ģimenes saites, saimnieciskas

vai citāda rakstura mantiskas attiecības ar /pers. C/, jo saskaņā ar Krimināllikuma 70.11panta trešo daļu par noziedzīgi iegūtu mantu var atzīt arī tādu

personu mantu, kuras uztur ģimenes, saimnieciskas vai citāda rakstura mantiskas attiecības ar personu, kura izdarījusi noziegumu, ja vien netiek pierādīta

mantas likumīga izcelsme.

[3.1] Pirmās instances tiesa nepamatoti uzskatījusi, ka /pers. C/ prombūtne no ģimenes un aizskartās mantas īpašnieces pastāvīgas dzīvesvietas

īpašuma /adrese/ esamība ir pietiekama, lai lietā nevarētu konstatēt šo personu pastāvīgas ģimenes, saimnieciskas vai citādas mantiskas attiecības un

tādējādi neiestātos apstākļi, kas būtu par pamatu Krimināllikuma 70.10 un 70.11panta trešajā daļā paredzētās procesuālās sankcijas – mantas īpašās

konfiskācijas piemērošanai /pers. D/ piederošajam nekustamajam īpašumam.

Prokurors šādam tiesas secinājumam nepiekrīt, jo tiesa nav devusi pareizu vērtējumu tiesas sēdē pārbaudītajiem pierādījumiem.

[3.2] /pers. C/ un /pers. D/ noslēguši laulību 2004.gada 17.decembrī, un no /pers. D/ liecības redzams, ka ar apsūdzēto viņa dzīvoja vienā ģimenē

/adrese/ līdz 2019.gada septembrim. Savukārt 2019.gada decembrī pēc īslaicīgas prombūtnes, uzzinot par /pers. D/ saslimšanu ar smagu slimību, /pers.

C/ atgriezās ģimenē. 2018.gada oktobrī-novembrī nekustamā īpašuma /adrese / iegādes procesā, tas ir, mantiskā darījumā, /pers. C/ aktīvi līdzdarbojās.

To apstiprina arī /pers. C/ savās liecībās, kā arī īpašuma /adrese/ pārdevējs /pers. G/. /pers. D/ liecībās norāda, ka laiku pa laikam devusi /pers. C/

naudu lielu sadzīves priekšmetu iegādei un nogādāšanai viņas dzīvesvietā. Tāpat noskaidrots, ka pie /pers. D/ dzīvo viņu kopīgais dēls ar īpašām

vajadzībām, kura aprūpē pastāvīgi un regulāri ir nepieciešama un tiek saņemta apsūdzētā palīdzība. Bez tam kā savu sūtījumu saņemšanas adresi šajā

krimināllietā /pers. C/ norādījis /adrese/ – īpašumu, kurš pieder /pers. D/.

[3.3] /pers. D/ pieder arī īpašumi /adrese/. Lietai pievienotajā Liepājas tiesas 2013.gada 12.jūlija spriedumā konstatēts, ka /pers. C/ nelikumīgi

glabājis tabakas izstrādājumus automašīnā, kas novietota ēkas /adrese/ iekšpagalmā. Ar Kurzemes rajona tiesas 2018.gada 10.oktobra spriedumu

konstatēts, ka /pers. C/ glabājis nelikumīgus alkoholiskos dzērienus /adrese/ sētā esošajā šķūnī. Savukārt no krimināllietai pievienotā lēmuma par

kriminālprocesa Nr./Nr./ izbeigšanu redzams, ka 2019.gada 18.septembrī kratīšanas laikā /adrese/ pagrabstāvā izņemtas divas aizsāktas cigarešu

paciņas bez Latvijas Republikas akcīzes markām ar 8 cigaretēm. /pers. C/ par šīm cigaretēm norādījis, ka tās atstājis kāds no viņa draugiem, kas pie

viņiem ciemojušies.

Bez tam par kratīšanas laikā /adrese/ izņemtās naudas piederību /pers. D/ norādījusi, ka daļa no tās ir viņu dēlam saziedotā nauda, kuras pārvaldību

veic /pers. C/, savukārt /pers. C/ norādījis, ka dēlam saziedotā nauda ir /pers. D/ nauda. Par atlikušo kratīšanā izņemto naudu /pers. D/ norāda, ka tā ir

viņas dotā nauda /pers. C/ mēbeļu iegādei un rēķinu apmaksai. Tāpat lēmumā atreferētajās /pers. D/ liecībās norādīts, ka /pers. C/ palīdz mājas darbos

un dēla aprūpē. /adrese/ novietoto /pers. D/ piederošo automašīnu /TL marka/, ar valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ izmanto /pers. C/ un par

automašīnā esošajām mantām viņa neko paskaidrot nevar.

Tādējādi prokurors uzskata, ka ar iepriekš minētajām liecībām, spriedumiem un lēmumu ir pierādīts, ka nekustamā īpašuma /adrese / iegādes brīdī

starp /pers. D/ un /pers. C/ pastāvēja ne tikai pastāvīgas ģimenes attiecības, bet arī pastāvīgas mantiskās un saimnieciskās attiecības un atbilstoši

Krimināllikuma 70.11 panta trešajai daļai /pers. D/ ir atzīstama par personu, kura uztur pastāvīgas ģimenes, saimnieciskas un mantiskas attiecības ar /pers.

C/.

[3.4] Prokurora ieskatā, pretēji pirmās instances tiesas norādītajam, /pers. D/ nekustamais īpašums /adrese / saskaņā ar Krimināllikuma 70.11panta

trešo daļu ir atzīstams par noziedzīgi iegūtu mantu un konfiscējams turpmāk norādīto iemeslu dēļ.

Apsūdzētais /pers. C/ ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu – veicis nelikumīgas darbības ar akcīzes precēm, par kurām nav samaksāts akcīzes

nodoklis. Tādā veidā, nesamaksājot akcīzes nodokli, /pers. C/ guvis materiālu labumu un atbilstoši Krimināllikuma 70.11 panta otrās daļas 1.punktam ir

atzīstams par personu, kura izdarījusi noziegumu, kas pēc sava rakstura ir vērsts uz materiāla vai citāda labuma gūšanu.

Prokurors norāda, ka /pers. C/ agrāk vairākkārt tiesāts par analogu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, un proti: 1) ar Liepājas tiesas 2013.gada

12.jūlija spriedumu pēc Krimināllikuma 221.panta otrās daļas un 221.2panta otrās daļas ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu nosacīti ar pārbaudes laiku uz

1 gadu 2 mēnešiem; 2) ar Liepājas tiesas 2015.gada 22.decembra spriedumu pēc Krimināllikuma 221.panta pirmās daļas un 221.2panta otrās daļas ar

piespiedu darbu uz 280 stundām; 3) ar Kurzemes rajona tiesas 2018.gada 10.oktobra spriedumu pēc Krimināllikuma 221.2panta trešās daļas ar

piespiedu darbu uz 260 stundām.

Pirmstiesas kriminālprocesā mantisko jautājumu nodrošināšanai ir uzlikts arests /pers. D/ piederošajam nekustamajam īpašumam /adrese/.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 70.11panta nosacījumiem, ja mantas vērtība nav samērīga ar personas likumīgiem ienākumiem un persona

nepierāda, ka manta ir iegūta likumīgā ceļā, to var atzīt par noziedzīgi iegūtu arī tad, ja šī manta atrodas citas tādas personas rīcībā, kura uztur ģimenes,

saimnieciskas vai citādas mantiskas attiecības ar apsūdzēto.

[3.5] Prokurors uzsver, ka īpašuma tiesību nostiprināšana uz /pers. D/ vārda zemesgrāmatā nerada pietiekamu pamatu atzīt, ka īpašuma iegāde

prezumēta kā likumīga, jo jāpierāda tā iegādei iztērēto līdzekļu izcelsmes legalitāte.

Tā kā /pers. C/ nav legālu ienākumu, pirmstiesas procesā apkopota informācija par /pers. D/ un /pers. C/ kopīgajiem ienākumiem un izdevumiem

un prokurors secina, ka viņu ienākumi nav pietiekami, lai 2018.gada oktobrī - novembrī /pers. D/ iegādātos nekustamo īpašumu /adrese / par 100 001

euro. Pirmo iemaksu 7000 euro apmērā /pers. D/ iemaksājusi pārdevējam skaidrā naudā, bet 26 334 euro un 66 667 euro viņa pārdevējam

pārskaitījusi no Swedbank konta.

Prokurora ieskatā, /pers. D/ nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu, ka iegādātā nekustamā īpašuma apmaksai tikuši izmantoti līdzekļi, kas

iegūti likumīgā ceļā. Bez tam pirmstiesas izmeklēšanā konstatēts, ka /pers. D/ sniegtā informācija par savu līdzekļu izcelsmi ir vispārīga un nav pamatota ar

pierādījumiem, kas apliecinātu sniegtās informācijas patiesumu.

Saskaņā ar /pers. D/ iesniegto gada ienākumu deklarāciju par 2018.gadu, līdzekļu izcelsmi veido saņemtie 25 000 euro no /pers. H/ un /pers. I/,

10 000 euro no /pers. J/, 10 000 euro no /pers. K/, 7000 euro no /pers. L/ un 40 000 euro no /pers. M/.

Saskaņā ar /pers. D/ Swedbank konta izrakstu naudas izcelsmi ar bankas pārskaitījumu veiktajai samaksai 93 001 euro par nekustamā īpašuma

iegādi veido naudas pārskaitījumi no /pers. J/ 3000 euro, no /pers. K/ 3000 euro, no /pers. L/ 1000 euro, no /pers. H/ 25 000 euro, no /pers. M/

40 000 euro, pārskaitījums no /pers. D/ SEB bankas konta 7200 euro, kā arī /pers. D/ veiktās skaidras naudas iemaksas kontā par kopējo summu

11 900 euro un nauda, kas atradās viņas kontā uz darījuma veikšanas brīdi.

No /pers. D/ SEB bankas un Swedbank kontu izrakstiem redzams, ka aktīva līdzekļu akumulēšana nekustamā īpašuma iegādei kontos sākās

2018.gada augusta beigās. Uz to, prokurora ieskatā, norāda skaidras naudas izņemšana no Swedbank konta 2018.gada 26.jūlijā 300 euro apmērā un

100 euro pārskaitījums 2018.gada 6.augustā no Swedbank konta uz SEB bankas kontu.

Naudas līdzekļu izcelsmi /pers. D/ SEB bankas kontā veido skaidras naudas iemaksas laikā no 2018.gada 30.augusta līdz 2018.gada

6.septembrim 8980 euro apmērā.

Saskaņā ar /pers. D/ SEB bankas konta izrakstu /pers. L/ 2018.gadā dāvinājis 2100 euro, veicot pārskaitījumu uz /pers. D/ SEB bankas kontu.

Saskaņā ar /pers. D/ Swedbank konta izrakstu /pers. L/ dāvinājis /pers. D/ 2018.gadā 1260 euro, veicot pārskaitījumu uz /pers. D/ Swedbank kontu.

Tā kā deklarācijā par 2018.gadu /pers. D/ norādījusi, ka no /pers. L/ saņēmusi 7000 euro, no tiem saskaņā ar iepriekš norādīto pārskaitīti 3360 euro,

tad skaidrā naudā /pers. L/ varēja iedot 3680 euro.

Kā redzams /pers. D/ Swedbank konta izrakstā, /pers. J/ pārskaitījis /pers. D/ 2018.gadā 3330 euro. Tā kā deklarācijā par 2018.gadu /pers. D/

norādījusi, ka no /pers. J/ saņēmusi 10 000 euro, no tiem saskaņā ar iepriekš norādīto pārskaitīti 3330 euro, tad skaidrā naudā /pers. J/ varēja iedot

6670 euro.

Saskaņā ar /pers. D/ Swedbank konta izrakstu /pers. K/ pārskaitījis /pers. D/ 2018.gadā 3000 euro. Tā kā deklarācijā par 2018.gadu /pers. D/

norādījusi, ka no /pers. K/ saņēmusi 10 000 euro, no tiem saskaņā ar iepriekš norādīto pārskaitīti 3000 euro, tad skaidrā naudā /pers. K/, iespējams,

varēja iedot 7000 euro.

Skaidrā naudā 2018.gada 11.oktobrī /pers. D/ par māju samaksājusi 7000 euro, bez tam savā Swedbank kontā viņa skaidrā naudā iemaksājusi

septembrī un novembrī kopā 11 900 euro. Papildus minētajam savā SEB bankas kontā /pers. D/ 2018.gada augustā - septembrī iemaksājusi skaidrā

naudā 8980 euro. Pārdevējam skaidrā naudā samaksātā un pirkuma darījuma veikšanai banku kontos iemaksātā naudas summa kopā veido 27 880

euro, taču /pers. D/ deklarētā iespējamā naudas izcelsme ir norādīta tikai ne vairāk kā 17 350 euro (no /pers. L/ 3680 euro, no /pers. J/ 6670 euro, no

/pers. K/ 7000 euro).

Tādējādi /pers. D/ nav pierādījusi skaidras naudas izcelsmi ne mazāk kā 10 530 euro apmērā, līdz ar to viņas rīcībā esošie 10 530 euro nav

samērīgi ar viņas likumīgiem ienākumiem un viņa nav pierādījusi, ka 10 530 euro ir iegūti likumīgā ceļā.

[3.6] Tāpat prokurors apšauba arī no /pers. H/ saņemto naudas līdzekļu likumīgu izcelsmi, pamatojot to ar šādiem argumentiem.

Saskaņā ar Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likuma nosacījumiem /pers. H/ un /pers. I/ mantiskā stāvokļa

deklarāciju par mantisko stāvokli uz 2012.gada 1.janvāri nav iesnieguši. Tādējādi uz 2012.gada 1.janvāri /pers. H/ un /pers. I/ nav likumīgu skaidras un

bezskaidras naudas uzkrājumu, kas pārsniegtu 14 230 euro. /pers. H/ 2018.gadā iemaksājot 25000 euro skaidrā naudā savas SEB banka kontā,

skaidrojusi bankai naudas izcelsmi, norādot, ka nauda ir no cirsmu pārdošanas 2006.gadā un no piemājas saimniecības likvidācijas 2015.gadā, taču viņa

nav bankai iesniegusi dokumentus, kas to apliecinātu. Arī Valsts ieņēmuma dienestā /pers. H/ nav iesniegusi informāciju, ka būtu guvusi ienākumus no

piemājas saimniecības likvidācijas.

Prokurors vērš uzmanību uz to, ka procesa virzītājas /Valsts amatpersona/ ziņojumā ir vērtēti /pers. H/ un /pers. I/ ienākumi un izdevumi un

konstatēts, ka nav pierādīta viņu rīcībā esošo 25 000 euro likumīga izcelsme.

[3.7] Tāpat nav pierādīta arī no /pers. K/ saņemto 10 000 euro izcelsme. /pers. D/ tiesā sniedza informāciju, ka /pers. K/ laika posmā no

2009.gada līdz 2012.gadam Anglijā guvis ienākumus 25 000 sterliņu mārciņu apmērā un glabājis to skaidrā naudā. Saskaņā ar Fizisko personu mantiskā

stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likuma nosacījumiem /pers. K/ un viņa sieva /pers. N/ mantiskā stāvokļa deklarāciju par mantisko

stāvokli uz 2012.gada 1.janvāri nav iesnieguši, kas apliecina, ka viņiem nav bijuši likumīgi uzkrājumi, kas pārsniegtu 14 230 euro.

Saskaņā ar procesa virzītājas /Valsts amatpersona/ ziņojumā par /pers. C/ un ar viņu saistīto personu ienākumu, mantiskā stāvokļa izvērtēšanas

rezultātiem ir vērtēti /pers. K/ un /pers. N/ ienākumi un izdevumi un ziņojumā redzams, ka viņiem nepietiek līdzekļu, lai uzdāvinātu /pers. D/ 10 000 euro.

Turklāt no Edgara un /pers. N/ kontu izrakstiem 2018.gadā redzams, ka viņi bieži viens otram pārskaita naudu, dažreiz pat 5 euro apmērā, un /pers. N/

regulāri aizņemas naudu ātrajos kredītos, kas norāda uz to, ka kādam no viņiem un ģimenei kopumā trūkst nauda.

No kriminālprocesa materiāliem redzams, ka 2018.gadā /pers. N/ savā kontā Luminor bankā ieskaitīja 3000 euro skaidrā naudā, kurus pēc tam

pārskaitīja /pers. K/, bet savukārt viņš tos uzreiz pārskaitīja /pers. D/ kā dāvinājumu mātei.

Iepriekš minēto apstākļu kopums, prokurora ieskatā, norāda uz to, ka /pers. K/ un /pers. N/ nebija 10 000 euro, kurus aizdot /pers. D/.

Apkopojot lietā esošos pierādījumus, prokurors uzskata, ka /pers. D/ nav pierādījusi, ka manta 45 530 euro apmērā ir iegūta likumīgā ceļā.

[3.8] Prokurors norāda, ka mantas īpašā konfiskācija saskaņā ar Krimināllikuma 70.10pantā noteikto nav kriminālsods, bet ir patstāvīgs

krimināltiesību institūts, kas krimināltiesību teorijā tiek pieskaitīts pie citiem krimināltiesiskajiem piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem. Atšķirībā no

kriminālsoda mantas īpašā konfiskācija netiek piemērota personai par viņas izdarītu konkrētu noziedzīgu nodarījumu, bet tomēr ir saistīta ar tās izdarīto

noziedzīgo nodarījumu, un likumā paredzētajos gadījumos to var piemērot arī citām personām. Tiesību doktrīnā ir pausts viedoklis, kuram ir pievienojies

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments lietā Nr.SKK–234/2012 (krimināllieta Nr.11221096310), ka noziedzīgi iegūtas mantas

konfiskācija atšķirībā no mantas konfiskācijas nav atzīstama par sodīšanu klasiskā izpratnē, jo noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas rezultātā personai

tiek atsavināti tādi labumi, kas tai nemaz nepienākas.

Tātad noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas leģitīmo mērķi var definēt kā noziedzīgā veidā iegūta īpašuma izņemšanu no legālās civiltiesiskās

aprites, lai nepieļautu tās turpmāku apriti un tālāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kā arī, lai mazinātu finansiālo ieinteresētību veikt noziedzīgos

nodarījumus.

[3.9] Krimināllikuma 70.11panta pirmajā daļā likumdevējs ir sniedzis noziedzīgi iegūtas mantas definīciju, proti, noziedzīgi iegūta manta ir manta, kas

personas īpašumā vai valdījumā tieši vai netieši nonākusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā.

Savukārt Krimināllikuma 70.11panta otrā un trešā daļa definē prezumēto noziedzīgi iegūto mantu un paredz nosacījumus tās konfiskācijai. Ar

prezumēto noziedzīgi iegūto mantu jāsaprot Krimināllikumā noteiktu personu rīcībā esoša jebkura manta, kuras vērtība nav samērīga ar personas

likumīgajiem ienākumiem un persona nepierāda, ka manta ir iegūta likumīgā ceļā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 3.aprīļa direktīvas 2014/42/ES par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un

konfiskāciju Eiropas Savienībā preambulas 21. apsvērumā ir teikts, ka paplašinātai konfiskācijai vajadzētu būt iespējamai, ja tiesa ir pārliecināta, ka

attiecīgais īpašums ir gūts no noziedzīgas darbības. Tas nenozīmē, ka ir jāpierāda, ka attiecīgais īpašums ir gūts no noziedzīgas darbības. Dalībvalstis var

paredzēt, ka, piemēram, varētu būt pietiekami, ja tiesa, izvērtējot iespējamību, uzskata vai pamatoti pieņem, ka ir daudz lielākas iespējas, ka attiecīgais

īpašums ir drīzāk gūts no noziedzīgas darbības nekā no citām darbībām. Šajā sakarā tiesai ir jāņem vērā lietas konkrētie apstākļi, tostarp fakti un

pieejamie pierādījumi, pamatojoties uz kuriem varētu pieņemt lēmumu par paplašinātu konfiskāciju. Tas, ka personas īpašums nav samērīgs ar personas

likumīgajiem ienākumiem, varētu būt viens no faktiem, ar ko pamato tiesas secinājumu, ka īpašums ir iegūts noziedzīgā veidā.

Lai veiktu prezumētās noziedzīgi iegūtās mantas atguvi (konfiskāciju) no trešajām personām (uztur pastāvīgas ģimenes, saimnieciskas vai citādas

mantiskas attiecības) ir jākonstatē, jāiegūst pierādījumi šo personu pastāvīgai saiknei ar nozieguma izdarītāju, bet nav jākonstatē trešo personu saikne ar

izdarīto noziegumu. Ar pastāvīgu attiecību uzturēšanu jāsaprot, piemēram, kopīgu nedalītu saimniecību vai kopīgus finansiālus darījumus.

[3.10] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 126.panta 31.daļu, ja kriminālprocesā iesaistītā persona apgalvo, ka manta nav uzskatāma par

noziedzīgi iegūtu, pienākums pierādīt attiecīgās mantas izcelsmes likumību ir šai personai.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 125.panta trešajā daļā noteiktajam ir uzskatāms par pierādītu, ka manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības,

ir noziedzīgi iegūta, ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēj ticami izskaidrot attiecīgās mantas likumīgo izcelsmi. Pie tam prokurors vērš uzmanību uz

to, ka mantas likumīgā izcelsme ir jāizskaidro pilnībā nevis daļēji.

Tā kā daļa no /pers. D/ rīcībā esošās naudas, kas iztērēta nekustamā īpašuma /adrese / iegādei nav samērīga ar viņas likumīgiem ienākumiem un

viņa nav pierādījusi, ka manta ir iegūta likumīgā ceļā, tad /pers. D/ piederošais nekustamais īpašums /adrese / saskaņā ar Krimināllikuma 70.11panta trešo

daļu ir atzīstams par noziedzīgi iegūtu mantu un ir konfiscējams.

[3.11] Prokurors lūdz atcelt Kurzemes rajona tiesas 2022.gada 24.augusta spriedumu daļā par aresta atcelšanu /pers. D/ piederošajam

nekustamajam īpašumam /adrese/, taisīt šajā daļā jaunu spriedumu un saskaņā ar Krimināllikuma 70.11panta trešo daļu /pers. D/ piederošo nekustamo

īpašumu /adrese /, ar zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs /atzīt par noziedzīgi iegūtu mantu un konfiscēt (lietas 8.sējuma 66. - 68.lapa).

[4] Apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu iesniedzis kriminālprocesā aizskartās mantas īpašnieces /pers. A/ pārstāvis zvērināts

advokāts Edgars Golts, lūdzot atcelt Kurzemes rajona tiesas 2022.gada 24.augusta spriedumu daļā par /pers. A/ piederošā nekustamā īpašuma /adrese/

atzīšanu par noziedzīgi iegūtu mantu un konfiskāciju (lietas 8.sējuma 70.lapa).

[5] Ar Kurzemes apgabaltiesas 2023.gada 25.janvāra spriedumu Kurzemes rajona tiesas 2021.gada 24.augusta spriedumus atcelts daļā par /pers.

A/ piederošā nekustamā īpašuma /adrese/ konfiskāciju un daļā par aresta atcelšanu /pers. D/ piederošajam nekustamajam īpašumam /adrese/.

Ar minēto spriedumu atcelts arests nekustamam īpašumam /adrese/, kadastra numurs /numurs /. Daļēji konfiscēts - 60000 euro apmērā /pers. D/

piederošais nekustamais īpašums /adrese /, kadastra numurs /numurs /, saglabājot uzlikto arestu. Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedums atstāts

negrozīts (lietas 8.sējuma 86. - 98.lapa).

[6] Ar Senāta 2023.gada 12.septembra lēmumu Kurzemes apgabaltiesas 2023.gada 25.janvāra spriedums atcelts daļā par nekustamā īpašuma

/adrese /, kadastra numurs /numurs /daļēju konfiskāciju 60 000 euro apmērā un lieta šajā daļā nosūtīta jaunai izskatīšanai Kurzemes apgabaltiesā. Pārējā

daļā Kurzemes apgabaltiesas 2023.gada 25.janvāra spriedums atstāts negrozīts (lietas 8.sējuma 124. - 125.lapa).

[7] Ņemot vērā Senāta 2023.gada 12.septembra lēmumā noteikto, lieta izskatāma daļā par rīcību ar arestēto /pers. D/ piederošo nekustamo

īpašumu /adrese /.

[8] Tiesas sēdē aizskartās mantas īpašniece /pers. D/ izteica viedokli, ka prokurora protestā izteiktais lūgums konfiscēt viņai piederošo īpašumu

/adrese/ būtu noraidāms, īpašums iegādāts par līdzekļiem, kas iegūti likumīgā ceļā, tādēļ nav pamata šo īpašumu atzīt par noziedzīgi iegūtu mantu.

[9] Tiesas sēdē zvērināta advokāte S.Sprūde izteica viedokli, ka pirmās instances tiesa pamatoti atcēlusi arestu /pers. D/ piederošajam īpašumam

/adrese/, tiesa pareizi atzinusi, ka /pers. D/ un apsūdzēto nesaista pastāvīgas ģimenes, saimnieciskās vai citādas mantiskas attiecības.

[10] Dienvidkurzemes prokuratūras prokurors U.Kursinskis tiesas sēdē uzturēja iesniegto apelācijas protestu, lūdza atcelt pirmās instances tiesas

spriedumu daļā par aresta atcelšanu īpašumam /adrese/, šai daļā taisīt jaunu nolēmumu, konfiscējot minēto īpašumu. Prokurors paskaidroja, ka valsts

apsūdzības ieskatā nav pierādīta turpmāk norādīto līdzekļu likumīga izcelsme – /pers. D/ rīcībā nebija 10530 euro skaidrā naudā, tiek apšaubīta no /pers.

H/ saņemto līdzekļu izcelsme 25000 euro, kā arī no /pers. K/ saņemto līdzekļu izcelsme 10000 euro, līdz ar to nav pierādīta naudas līdzekļu likumīga

izcelsme 45530 euro apmērā. Bez tam prokurors paskaidroja, ka /pers. D/ gan pirmās instances tiesas sēdē, gan apelācijas instancē apgalvojusi, ka

nekad nav bijušas problēmas ar naudas līdzekļiem, taču procesa virzītāja, rēķinot iespējamos izdevumus, ņēmusi vērā iztikas minimumu, tādēļ nav pamata

apšaubīt procesa virzītājas veiktos aprēķinus.

Motīvu daļa

[11] Kurzemes apgabaltiesa, uzklausījusi prokurora un advokātes viedokli, aizskartās mantas īpašnieces /pers. D/ sniegtos paskaidrojumus,

izvērtējusi krimināllietas materiālus, nonāk pie viedokļa, ka pirmās instances tiesas spriedums atceļams daļā par aresta atcelšanu /pers. D/ piederošajam

nekustamajam īpašumam /adrese/.

[12] Aizskartās mantas īpašniece /pers. D/ apelācijas instances tiesas sēdē paskaidroja, ka finansiālas saites ar apsūdzēto pārtraukusi

2012.gadā, kad tika noslēgts līgums par visas laulāto mantas šķirtību, savukārt kopš 2015.gada dzīvojusi šķirti, attiecības ar apsūdzēto pilnībā

pārtraukusi. Ņemot vērā, ka 2005.gadā dzimis dēls /pers. O/, kuram ir smagi funkcionāli traucējumi un ikdienu ir spiests pavadīt ratiņkrēslā (dēlam

noteikta 1.invaliditātes grupa), apsūdzētais brīžiem sniedzis nepieciešamo palīdzību bērna aprūpē.

2019.gadā viņa dēļ apsūdzētā nelikumīgām darbībām liegusi viņam saskarsmi ar dēlu, vēlējusies pilnībā norobežoties no viņa arī pati, tādēļ

vērsusies pēc palīdzības pašvaldībā. 2019.gadā novembrī viņai konstatēta onkoloģiska saslimšana, tādēļ bijusi nepieciešama operācija un pēcoperācijas

periodā nav varējusi rūpēties par dēlu, tāpēc lūgusi palīdzību /pers. C/. Viņa nekad nav uzturējusi /pers. C/, kā tas norādīts lietas materiālos, ko apliecina

EDS izdruka, ka vienīgais apgādājamais no 2005.gada ir dēls.

Attiecībā par protestā norādīto, ka /pers. C/ aktīvi piedalījies īpašuma iegādes procesā paskaidroja, ka darījums bijis sarežģīts, līdz galam

nav bijusi atrisināta aizdevuma saņemšana no draudzenes /pers. M/. Tā kā īpašums gādāts dēla vajadzībām, tad iesaistījies apsūdzētais, jo viņam bijuši

pazīstami nekustamo īpašumu firmu īpašnieki.

Par protestā norādīto, ka viņa devusi /pers. C/ naudu lielu sadzīves priekšmetu iegādei un nogādāšanai /Vieta/, paskaidroja, ka tie ir bijuši

daži gadījumi, kad vajadzējis mājās nogādāt dēlam nepieciešamas lielākas sadzīves lietas. /pers. C/ nekad nav atteicis, ja palīdzība nepieciešama dēlam

un tas nav nekas īpašs.

Bez tam /pers. D/ paskaidroja, ka viņa neizmanto šķūnīti /adrese/, jo mājā ir gāzes apkure. Tāpat nekādas aizliegtas lietas nav atrastas

nevienā no viņas automašīnām, līdz ar to viņa nevar atbildēt par to, ko vispār nezina.

Attiecībā par dzīvojamās mājas kurtuvē atrastajām 8 nemarķētām cigaretēm, par kurām apsūdzētais norādījis, ka tās atstājuši viņa draugi,

/pers. D/ nav saprotams, kādēļ tiek izteikts šāds apgalvojums, jo nezina, no kādiem laikiem tās tur atrodas un kam pieder, apsūdzētā draugi nekad nav

bijuši viņas mājā.

Par mēbeļu iegādi, rēķina apmaksu un faktu, ka viņas automašīnu izmantoja apsūdzētais, /pers. D/ paskaidroja, ka tas bijis tikai viens

gadījums, kad mēbeļu veikalā rezervējusi dēlam rakstāmgaldu un bijis nepieciešams to apmaksāt un pārvest mājās, jo pati to nav varējusi izdarīt.

Automašīna paredzēta dēla vadāšanai uz skolu, fizioterapiju un citām nodarbībām, apsūdzētais to savām personiskajām vajadzībām neizmantoja.

Saistībā ar lietā apkopoto informāciju par viņas un apsūdzētā kopīgajiem ienākumiem un izdevumiem un prokurora secinājumu, ka ienākumi

nav pietiekami, lai iegādātos īpašumu, /pers. D/ paskaidroja turpmāk norādīto.

Lietas materiālos atrodas procesa virzītājas veiktais /pers. C un pers.D/ģimenes ienākumu-izdevumu kopsavilkums par laika periodu no

2012.gada 1.janvāra līdz 2018.gadam. Ieskaitot mājas pirkumu, redzams, ka /pers. D/ oficiālie ienākumi sastāda 168793,45 euro un pēc viņas

veiktajiem aprēķiniem, mājas iegādei pietrūktu 6342,77 euro. Viņas apgādībā ir bērns invalīds kopš dzimšanas, tādēļ 2016.gadā pārdevusi savus

īpašumus, lai iegādātos vienu un varētu tajā dzīvot kopā ar dēlu un aprūpēt viņu. Rēķinājusies ar apmēram 80000 euro cenu, bet tad atradusi īpašumu

/Vieta/100000 euro vērtībā. Īpašumu palīdzējuši iegādāties tuvākie radinieki. 2008.gadā pārdoti divi dzīvokļi un iegādāts dzīvoklis apsūdzētā dēlam

/pers. E/, bet atlikusī summa 65800 euro palikusi ģimenes rīcībā. Summa sadalīta trīs daļās – viņai un /pers. O/katram pa 10000 euro, kas tika glabāti

mājās, bet procesa virzītāja savos aprēķinos no 2012.gada balstījusies uz pieņēmumu, ka naudas līdzekļi viņai (/pers. D/) vispār nav bijuši, jo mājās

esošā nauda nav deklarēta. Šāds procesa virzītājas viedoklis ir pretrunā tā laika likumam par mantiskā stāvokļa deklarēšanu, jo summa līdz 10000 euro

nebija jādeklarē. /pers. D/ vērsa uzmanību, ka no 2000.gada viņa strādā algotu darbu kā direktore un pedagogs /Nosaukums/ pamatskolā, saņemot

pietiekoši daudz līdzekļu arī par dažādiem projektiem, pabalstos par bērnu, tādēļ nebija jādzīvo no dzīvokļu pārdošanā iegūtās naudas.

Pārskatot 2018.gada deklarāciju konstatējusi, ka kļūdījusies. Norādījusi dāvinājumu no dēla /pers. L/ 7000 euro skaidrā naudā, kas fiksēts

dāvinājuma līgumā un bija paredzēts īpašuma iegādei. Iesniedzot deklarāciju, neesot norādījusi iepriekšējos dāvinājumus 2018.gadā SEB bankas kontā

2100 euro un Swedbank kontā 1260 euro, līdz ar to veidojusies neprecīza informācija par skaidras naudas izcelsmi. /pers. D/ paskaidroja, ka arī brāļa

/pers. K/ deklarētajam dāvinājumam ir pievienoti ikdienas savstarpējie pārskaitījumi 330 euro, kas nekādi neesot saistīti ar dāvinājumu īpašuma iegādei.

Līdz ar to skaidrās naudas pierādāmā summa samazinās (10 530-3360-330=6840 euro). Kopā ar dēlu viņai bijuši skaidras naudas uzkrājumi no

dzīvokļu pārdošanas 2008.gadā kopējā summā 27 000 euro, turklāt 10 000 euro esot turējusi kā neaizskaramu summu. Ja radusies kāda papildus

vajadzība un kāda summa tika paņemta, tad pie pirmās izdevības tā tika izņemta bankomātā un atlikta atpakaļ, kas esot redzams pēc Swedbank konta

izdrukām.

Attiecībā par no /pers. H/ saņemtajiem līdzekļiem paskaidroja, ka izmeklēšanā veiktajos aprēķinos ir minēta summa, neņemot vērā

iespējamos skaidras naudas uzkrājumus uz 2012.gadu. Protestā norādīts, ka uz 2012.gada 1.janvāri nav skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu, kuri

pārsniegtu 14 230 euro. /pers. D/ norādīja, ka šajā gadījumā šī summa būtu jāreizina ar 2, jo /pers. H/un /pers. I/ nav viens un tas pats cilvēks. Vecākiem

piederējusi piemājas saimniecība, kurā viņi nodarbojās ar piensaimniecību. Bankas izrakstos, kuri tika iesniegti tiesai, redzams, ka no 2004.gada līdz

2012.gadam ieņēmumi no saimnieciskās darbības sastādīja 94 000 euro, nav ņemtas vērā pensijas, kuras tika saņemtas skaidrā naudā. /pers. D/ par

absurdu uzskata apgalvojumu, ka mātei nauda varēja pietikt, bet tēvam nē, jo tēvam nekad nav bijis bankas konts. No 2008. līdz 2012.gadam tēvs

pensijā saņēma 10 410 euro, bet māte – 9060 euro. /pers. D/ uzskata, ka izmeklēšanā dokumentos, kur veidojās iztrūkums, lai vecāki varētu viņai

uzdāvināt naudu, tiek piemērots, viņasprāt, izdevīgs standarta šablona pieņēmums par it kā Pārtikas grozu abiem 503 euro mēnesī, taču ignorējot faktu,

ka ir ražojoša piemājas saimniecība un gados vecākiem cilvēkiem tēriņi būtiski atšķiras no pilsētā dzīvojoša algota darba ņēmēja.

Attiecībā par no /pers. K/ saņemto 10000 euro izcelsmi paskaidroja, ka /pers. K/ līdz 2012.gadam strādāja Anglijā un nopelnīja 25000

mārciņas, ko glabāja skaidrā naudā, tomēr nesaprotamu iemeslu dēļ nav minēts, ka viņš turpināja strādāt arī pēc 2012.gada 1.janvāra un līdz

2015.gadam nopelnīja 30000 angļu mārciņas, 500 euro samaksāts nodokļos un reģistrētas 78 pašnodarbinātas personas iemaksas. Šie dokumenti tika

pieprasīti un saņemti no Anglijas ieņēmumu dienesta un iesniegti tiesā. Vēl protestā minēts, ka uz nulles deklarāciju /pers. K/ un viņa sieva /pers. N/, kura

arī strādāja Anglijā, nav deklarējuši uzkrājumus, kas pārsniegtu 14230 euro. /pers. D/ paskaidroja, ka summa atkal jāreizina ar 2, jo ir divi cilvēki, un

2012.gada 1.janvārī viņi nedzīvoja Latvijā, tādēļ nav pamatoti uzskatīt, ka viņiem nebija naudas uzkrājumu. Apstāklis, ka /pers. K un pers.N/

pārskaitījuši viens otram nelielas naudas summas, neko nepierāda, jo katrs cilvēks ir tiesīgs izvēlēties savu naudas pārvaldības modeli. /pers. K/ ir ļoti

taupīgs, maksimāli cenšas dzīvot no tekošajiem ienākumiem un neaiztikt iekrājumus. Naudu viņš glabāja Anglijas mārciņās, kā arī skaitīja viņai (/pers. D/)

saglabāšanai, kuru vēlāk ar pārskaitījumiem viņam atgriezusi. Attiecībā par to, ka /pers. N/ bieži ņēmusi ātros kredītus, /pers. D/ norāda, ka tas liecina

par atšķirīgu pieeju attieksmē pret finanšu instrumentiem. Viņa (/pers. N/) iesaistījusies Herbalife Nutrion programmā un šādā veidā guvusi apgrozāmos

līdzekļus savai darbībai. /pers. K/ to neesot atbalstījis, tādēļ nav ļāvis izmantot ģimenes budžeta līdzekļus. No lietas materiāliem redzams, ka /pers. N/

finanses atrodas viņas vīra pārraudzībā, tas redzams konta izdrukā par 2018.gada 23.septembri, kad /pers. N/ ieskaitījusi vīra kontā 250 euro, savukārt,

/pers. K/ regulāri ik pārdienās pārskaitījis /pers. N/ikdienas tēriņiem naudu mazās summās atpakaļ. Bez tam /pers. K/ 2018.gadā nomira tēvs /pers. P/,

kurš dēlam atstāja skaidras naudas uzkrājumus, automašīnu un garāžu. /pers. P/ visu savu darba mūžu strādāja /Nosaukums/ un labi pelnīja, pēc tēva

nāves dēls saņēma apbedīšanas pabalstu 897,30 euro, kas liecina par to, ka /pers. P/ varēja būt uzkrājumi.

Tāpat /pers. D/ paskaidroja, ka tiesas procesa laikā ar VID izdrukām ir pierādījusi, ka visus gadus regulāri strādājusi vairākās jomās, tai

skaitā, kā šķirnes dzīvnieku audzētāja. Viņai no 2015.gada pieder Meinkūnu šķirnes kaķu audzētava, kura 2018.gadā reģistrēta Starptautiskā reģistrā.

Tas dod vērā ņemamus finansiālos līdzekļus, par kuriem maksā arī nodokļus. /pers. D/ ieskatā protestā izmantotie pieņēmumi ir izrauti no konteksta un

pielāgoti apsūdzības puses vajadzībām. Lūdza atstāt negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu.

[13] Saskaņā ar Krimināllikuma 70.11panta trešajā daļā noteikto par noziedzīgi iegūtu var atzīt mantu, kas atrodas citas tādas personas

rīcībā, kura uztur pastāvīgas ģimenes, saimnieciskas vai citādas mantiskas attiecības ar personu, kura izdarījusi mantiska rakstura noziedzīgu nodarījumu,

ja šīs personas rīcībā esošās mantas vērtība nav samērīga ar tās likumīgajiem ienākumiem. Savukārt Kriminālprocesa likuma 126.panta 31.daļā noteikts,

ka gadījumā, ja kriminālprocesā iesaistītā persona apgalvo, ka manta nav uzskatāma par noziedzīgi iegūtu, pienākums pierādīt attiecīgās mantas izcelsmes

likumību ir šai personai.

Pirmās instances tiesā krimināllieta izskatīta bez pierādījumu pārbaudes attiecībā par apsūdzētā vainu un noziedzīgo darbību kvalifikāciju, kas

nav apstrīdēts, turklāt ar Senāta 2023.gada 12.septembra lēmumu šai lietā nolemts atcelt Kurzemes apgabaltiesas 2023.gada 25.janvāra spriedumu daļā

par nekustamā īpašuma /adrese / daļēju konfiskāciju 60000 euro, nosūtot lietu šajā daļā jaunai izskatīšanai, līdz ar ko pirmās instances tiesas spriedums

daļā par /pers. C/ notiesāšanu pēc Krimināllikuma 221.panta trešās daļas ir stājies spēkā.

[14] Ņemot vērā iepriekš minētajās tiesību normās noteikto, kā arī prokurora protestā izteiktos iebildumus par pirmās instances tiesas

spriedumu, izvērtējams, vai aizskartās mantas īpašniece /pers. D/ nekustamā īpašuma /adrese / iegādes laikā uzturēja pastāvīgas ģimenes, saimnieciskas

vai mantiskas attiecības ar apsūdzēto, kā arī izvērtējams, vai /pers. D/ ir pierādījusi minētā nekustamā īpašuma iegādei izlietoto naudas līdzekļu likumīgu

izcelsmi.

[14.1] Sākotnēji izvērtējams, vai aizskartās mantas īpašniece /pers. D/ nekustamā īpašuma /adrese / iegādes laikā uzturēja pastāvīgas

ģimenes, saimnieciskas vai mantiskas attiecības ar apsūdzēto.

No apelācijas instances tiesā /pers. D/ sniegtajām liecībām izriet, ka viņa nav uzturējusi ne ģimenes, ne saimnieciskas vai mantiskas attiecības

ar apsūdzēto, šādus pašus paskaidrojumus sniegusi pirmās instances tiesā, arī apsūdzētais apstiprinājis /pers. D/ liecības. Tiesa, vērtējot /pers. D/ un

apsūdzētā liecības kopsakarībā ar lietā iegūtajiem pierādījumiem, atzīst, ka minētās liecības nav ticamas, tās sniegtas nolūkā panākt, lai netiktu konfiscēts

/pers. D/ piederošais īpašums /adrese/.

Tiesa ņem vērā, ka starp apsūdzēto un /pers. D/ 2004.gadā noslēgta laulība (tas redzams no noslēgtā laulības līguma par visas mantas

šķirtību, lietas 2.sējuma 115. – 116.lapa), brīdī, kad tika iegādāts īpašums /adrese/, noslēgtā laulība joprojām bija spēkā. Minēto personu laulības

laikā, tas ir – 2005.gadā dzimis dēls /pers. O/.

Apsūdzētais un /pers. D/ apstiprinājuši, ka īpašuma /adrese/ iegādes laikā apsūdzētais līdzdarbojies īpašuma iegādē, jo īpašums iegādāts dēla

vajadzībām, tādēļ apsūdzētais iesaistījies. No liecinieka /pers. G/ liecībām izriet, ka uz sarunām par īpašuma pārdošanu ieradās /pers. D/ ar vīru vai

dzīvesbiedru, varējis redzēt, ka minētās personas par visu savstarpēji vienojas.

/pers. D/ pirmstiesas izmeklēšanā liecinājusi (lietas 5.sējuma 225. – 227.lapa), ka attiecībā uz mājas /adrese/ pagrabstāva kurtuvē

atrastajām cigaretēm neko paskaidrot nevar, jo viņa uz kurtuvi neiet, šādus darbus neprot darīt, apsūdzētais kurina kurtuvi. Tāpat /pers. D/ paskaidrojusi,

ka ar apsūdzēto kopā nedzīvo, viņš palīdz mājas darbos un palīdz aprūpēt dēlu.

Savukārt /pers. C/ pirmstiesas izmeklēšanā liecinājis (lietas 5.sējuma 224.lapa), ka pēdējos mēnešus dzīvo /adrese /, periodiski nakšņo

/adrese/, jo ir bērns, kuram nepieciešama īpaša aprūpe. Bez tam /pers. C/ liecinājis, ka dienu iepriekš vai dienā, kad tika veikta kratīšana (Zirgu ielā 2),

/pers. D/ viņam iedevusi 650 euro tādēļ, ka bijusi mēbeļu veikalā, noskatījusi mēbeles un vēl vajadzējis sapirkt visādas saimniecības preces.

Vērtējot minētās liecības, secināms, ka gan /pers. D/, gan apsūdzētais nolieguši to, ka dzīvo kopā, lietā nav atrodami tādi pierādījumi, kas

norādītu uz pretējo. Tai pašā laikā abi apstiprinājuši, ka apsūdzētais palīdz saimniecībā, uz ko norāda apsūdzētā paskaidrotais, ka /pers. D/ viņam

iedevusi naudu mēbeļu iegādei, dažādu saimniecības preču iegādei, kā arī /pers. D/ paskaidrotais, ka apsūdzētais kurina kurtuvi, viņa šādus darbus darīt

neprot. Tāpat tiesa ņem vērā /pers. D/ pirmstiesas izmeklēšanā liecināto, ka automašīna /TL marka/ juridiski pieder viņai, taču ar šo automašīnu

pārvietojas tikai apsūdzētais, kurš ar šo automašīnu vadā dēlu /pers. O/uz skolu, nodarbībām. Ņemot vērā liecinieka /pers. G/ liecības, ka uz sarunām

par īpašuma pārdošanu ieradās /pers. D/ ar vīru vai dzīvesbiedru, /pers. D/ liecības, apstiprinot, ka sarunās par īpašuma iegādi piedalījies apsūdzētais,

tiesa atzīst par pierādītu, ka gan pirms īpašuma /adrese/, iegādes, gan arī pēc tā iegādes /pers. D/ ar apsūdzēto uzturējusi saimnieciskas attiecības,

apsūdzētajam palīdzot /pers. D/ dažāda rakstura sadzīviskās lietās.

Tiesas ieskatā nav izšķirošas nozīmes /pers. D/ norādītajam apstāklim, ka pamatā apsūdzētais viņai palīdzējis jautājumu risināšanā, kas saistīti

ar palīdzību viņu kopīgajam dēlam. Tiesa neapšauba, ka mājas iegādes nolūks varēja būt vēlme nodrošināt labākus dzīves apstākļus minēto personu

kopīgajam dēlam, dažādu sadzīvisku lietu iegāde arī var būt saistīta ar dēla dzīves apstākļu uzlabošanu vai nodrošināšanu, tomēr jāuzsver, ka apsūdzētais

sniedzis savu palīdzību gan /pers. D/, gan kopīgajam dēlam /pers. O/, turklāt, vērtējot /pers. D/ un apsūdzētā pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības,

secināms, ka šāda apsūdzētā palīdzība bija iespējama tikai tādēļ, ka minētās personas labprātīgi par to bija vienojušās.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst par pierādītu, ka /pers. D/ ar apsūdzēto uzturējusi pastāvīgas saimnieciskas attiecības, līdz ar to

turpmāk spriedumā izvērtējams, vai /pers. D/ pierādījusi nekustamā īpašuma iegādei izlietoto naudas līdzekļu likumīgu izcelsmi.

[14.2] /pers. D/ apelācijas instances tiesas sēdē paskaidroja, ka, viņas ieskatā, ir sniegusi pietiekamus pierādījumus tam, ka nekustamā

īpašuma /adrese / iegādei izmantojusi līdzekļus, kas iegūti likumīgā ceļā, savukārt prokurors apelācijas protestā iebildis, ka /pers. D/ nav pierādījusi

līdzekļu likumīgu izcelsmi 45530 euro apmērā, tas ir, tiek apšaubīta līdzekļu likumīga izcelsme 10000 euro – summa, kuru /pers. K/ aizdevis /pers. D/;

tiek apšaubīta līdzekļu likumīga izcelsme 25000 euro – summa, kuru /pers. D/ saņēmusi no /pers. H/; kā arī tiek apšaubīts, ka /pers. D/ ieguvusi likumīgā

ceļā 10530 euro.

/pers. D/, sniedzot savus paskaidrojumus par līdzekļu izcelsmi, iebildusi, ka veikti nepareizi aprēķini, jo visu iesaistīto personu (par kuru

līdzekļu likumīgu izcelsmi prokurors izteicis šaubas), tas ir, /pers. D/ un viņas dēla /pers. O/, vecāku /pers. H/un /pers. I/, dēla /pers. K/ un /pers. N/

rīcībā uz 2012.gada 1.janvāri, kad bija jāiesniedz „nulles deklarācijas”, bijuši uzkrājumi 10000 Ls apmērā. Tā kā deklarācijas bija jāiesniedz pie

nosacījuma, ja uzkrātā summa pārsniedza šos apmērus, deklarācijas nav tikušas sniegtas.

Apelācijas instances tiesa šīs /pers. D/ liecības neatzīst par ticamām, atzīstot, ka tās sniegtas nolūkā izvairīties no iespējamās viņai piederošās

mantas - īpašuma /adrese/, konfiscēšanas. Tiesas ieskatā lietā iegūtie pierādījumi neapstiprina /pers. D/ liecināto, turklāt, tieši pretēji – norāda, ka

nevienai no minētajām personām kādu būtisku uzkrājumu nav bijis un nebija līdzekļu ar likumīgu izcelsmi, ko nodot /pers. D/ nekustamā īpašuma iegādei.

[14.2.1] Attiecībā par /pers. K/ (/pers. D/ dēla) ienākumiem lietā iesniegta informācija no Ziemeļaustrumu Anglijas Iedzīvotāju ienākuma

nodokļa nodaļas Viņas Majestātes Ieņēmumu un muitas dienesta par to, ka /pers. K/ laika periodā no 2009.gada līdz 2014.gadam aprēķināti oficiāli

ienākumi brutto 29365,29 sterliņu mārciņas (lietas 7.sējuma 148.lapa). Atskaitot nodokļus, /pers. K/ ienākumi šajā laikā sastāda 24422,19 sterliņu

mārciņas jeb 29293,95 euro.

Naudas līdzekļu atlikums A/S Luminor banka /pers. K/ kontā uz 2012.gada 23.janvāri 0,95 euro. Pēc tam šajā kontā sākas ieskaitījumi,

kurus nelielās summās galvenokārt veic /pers. N/ (sieva). 2015.gadā naudas līdzekļu apgrozījums neliels, galvenokārt, saņemta darba alga par darbu

apsardzē. Septembrī /pers. N/ vīra kontā ieskaita 3000 euro, kurus uzreiz pārskaita /pers. D/, šīs naudas izcelsme nav izsekojama. Nelielus ieskaitījumus

savā kontā veic pats /pers. K/. Citu pārskaitījumu šajā periodā /pers. D/ nav (lietas 3.sējuma 55. – 102.lapa). 2017.gadā /pers. K/ saņēmis

bezdarbnieka pabalstu. Laika periodā līdz 2017.gada 25.decembrim ienākumi sedz izdevumus un konta atlikums ir nulle euro (lietas 3.sējuma 103. -

132.lapa). 2016.gadā nelielus ieskaitījumus veikusi /pers. N/ un pats /pers. K/. Uz 2017.gada 25.decembri atlikums kontā nulle euro. Uz 2019.gada

1.janvāri atlikums kontā 239,23 euro (lietas 3.sējuma 171. - 179.lapa). Informācijas par /pers. K/ ienākumiem no 2015.gada līdz 10000 euro

aizdošanai /pers. D/ 2018.gadā nav.

Uz /pers. N/ vārda A/S Luminor banka 2013.gada 28.martā atvērts krājkonts, apgrozījuma nav. No 2013.gada apgrozījums kontā neliels,

veikti nelieli pirkumi, pārdesmit euro ik pa laikam ieskaitījusi /pers. U/. /pers. N/ ienākumi 2018.gadā ir nelieli, vairākkārt ņemti „ātrie” kredīti dažādās

kredītiestādēs, /pers. K/ sievai veicis atsevišķus ieskaitījumus pa 5 euro. Redzams, ka 2018.gada 1.septembrī veikta skaidras naudas 3000 euro (ar trīs

atsevišķām iemaksām) iemaksa savā kontā, nākamajā dienā minētā naudas summa pārskaitīta /pers. K/ (lietas 3.sējuma 41.lapa), kurš to tālāk attiecīgi

pārskaitījis /pers. D/. 2014.gadā /pers. K/ veicis nelielus ieskaitījumus. Naudas atlikums /pers. N/ kontā uz 2017.gada 29.decembri bija 141,90 euro

(lietas 3.sējuma 164.lapa). Attiecībā par A/S Luminor bankas kontu izrakstiem par /pers. K/ un /pers. N/ ienākumiem/izdevumiem 2019. un 2020.gadā

norādāms, ka tiem nav izšķirošas nozīmes, jo tie attiecas uz laika periodu pēc īpašuma iegādes.

Izvērtējot minētos dokumentus, tiesa pievienojas valsts apsūdzības viedoklim, ka no /pers. K/ /pers. D/ nodoto 10000 euro izcelsme nav

atzīstama par likumīgu.

Ne /pers. K/, ne /pers. N/ kontos nav veidojušies uzkrājumi, savstarpēji pārskaitījumi brīžiem veikti niecīgās summās, turklāt ņemti arī „ātrie”

kredīti, kas norāda uz naudas trūkumu, nevis būtiskiem uzkrājumiem, kā to cenšas pasniegt /pers. D/. Iesniegtie pierādījumi, nenoliedzami, apstiprina, ka

/pers. K/ un /pers. N/ laika periodā no 2009.gada līdz 2019.gadam ir guvuši ienākumus, kuru likumīgā izcelsme nav apstrīdama, taču gūtie ienākumi

kopumā ir nelieli un pietiekami vien ikdienas nepieciešamo vajadzību segšanai.

[14.2.2] Attiecībā par /pers. H/ (/pers. D/ mātes) ienākumiem lietā iesniegti dokumenti, kas apstiprina naudas līdzekļu apriti SEB bankas

kontā laika posmā no 2003.gada 20.janvāra līdz 2013.gada 27.decembrim, no apgrozījuma secināms, ka ienākumus sastāda piensaimnieku kooperatīvās

sabiedrības maksājumi un valsts subsīdijas. Ienākušie līdzekļi tērēti, turklāt ieturēti procenti par kredīta (overdrafta) izmantošanu. 2011.gadā /pers. H/

veikusi ieskaitījumus dažu latu apmērā bankas ietvaros parādu dzēšanai. Atlikums kontā uz 2010.gada 30.decembri 499,09 Ls, atlikums uz 2013.gada

27.decembri sastāda 5617,76 Ls (lietas 7.sējuma 6. - 115.lapa). Aizdevuma līgums Nr.1550038/10/z apstiprina 968 euro aizņemšanos no Bigbank

A/S Latvijas filiāles 2015.gada 18.jūnijā ar ikmēneša maksājumu 26,89 euro (lietas 3.sējuma 207. - 211.lapa).

No iesniegtajiem pārskatiem redzams, ka /pers. I/ (/pers. D/ tēvs) laika periodā no 2008.gada janvāra līdz 2014.gada janvārim saņēmis

ieskaitījumus no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 11369,73 Ls, kas vidēji gadā sastāda 1894,96 Ls jeb 2696,28 euro, bet /pers. H/ laika

posmā no 2008.gada janvāra līdz 2014.gada janvārim no VSAA saņēmusi maksājumus 9891,41 Ls, kas vidēji gadā sastāda 2345,70 Ls jeb

3337,63 euro (lietas 7.sējuma 116. -119.lapa). 2014. - 2018.gados /pers. H/ no VSAA saņēmusi maksājumus 13099,71 euro kopsummā, bet

/pers. I/ šajā pašā periodā saņēmis 15175,20 euro (lietas 7.sējuma 120. - 121.lapa). Secināms, ka ar VSAA maksājumiem ģimenes ienākumi,

neskaitot izdevumus, palielinājušies par 28274,91 euro piecos gados. Uz /pers. I/ vārda konts bankā nav atvērts. 2016.gada 28.jūnijā atvērts krājkonts

uz /pers. H/ vārda, apgrozījuma nav, atlikums uz 2020.gada 31.augustu nulle euro, bet dienas beigās ienākuši 4726,64 euro.

/pers. H/ norēķinu konta izraksti liecina, ka uz 2012.gada sākumu atlikums ar mīnuss zīmi 447,35 euro, kas liecina, ka viņa ņēmusi

overdraftu. 2012.gadā un 2013.gadā pati ieskaitījusi dažādas naudas summas, atlikums uz 2013.gada 11.decembri 200,84 euro. 2014.gadā atlikums

/pers. H/ kontā uz gada sākumu atkal ar mīnus zīmi 425,67 euro, izrakstā norādīts, ka kredītlimits iztērēts. Kontā /pers. H/ ieskaita mazas summas,

atlikums uz 2015.gada 16.aprīli nulle euro. SEB bankas norēķinu kontā /pers. H/ uz 2012.gada sākumu fiksēts atlikums 1509,06 euro. Regulāras

summas (ap 200-400 euro) ienāk no piensaimnieku sabiedrības un Lauku atbalsta dienesta. 2012. un 2013.gadā kopā no piensaimnieku kooperatīvās

sabiedrības /pers. H/ saņēmusi 13668,27 euro, bet no Lauku atbalsta dienesta ieskaitīti 7563,72 euro, attiecīgi vidēji vienā gadā ieņēmumi no

lauksaimnieciskās darbības sastāda 10616 euro. 2013.gadā janvārī, februārī un aprīlī no /Nosaukums/ ienākuši 6497,29 euro, kas, saskaņā ar /pers. H/

paskaidrojumu bankai, ir ienākumi no cirsmu pārdošanas. Skaidrā naudā no konta izņemti 13953 euro, savukārt atlikums uz 2013.gada 27.decembri

5617,16 euro. Arī 2014.gadā /pers. H/ ienākumus veido piensaimnieku biedrības un Lauku atbalsta dienesta maksājumi. 2014.gadā no piensaimnieku

biedrības saņemti 9036,85 euro, no Lauku atbalsta dienesta 2807,97 euro. 2015.gadā no piensaimnieku biedrības saņemti 4897,22 euro, bet no Lauku

atbalsta dienesta 3931,44 euro. 2016.gadā no piensaimnieku biedrības saņemti 507,72 euro, bet no Lauku atbalsta dienesta 1585,69 euro. Atlikums

kontā uz 2017.gada 7.februāri 1531,82 euro. Laikā no 2012.gada sākuma līdz 2017.gada 7.februārim skaidrā naudā /pers. H/ izņēmusi 20807 euro

(vidēji gadā ap 4000 euro, vidēji mēnesī ap 350 euro). 2017.gadā /pers. H/ ienākumi nelielās summās un atlikums uz 2017.gada 22.decembri sastāda

550,01 euro.

2018.gadā kontā apgrozījums nelielās summās, taču 2018.gada 7.septembrī kontā ieskaita 25000 euro, kas (kā dāvinājums) tiek pārskaitīts

/pers. D/ (lietas 4.sējums 232.lapa). Bankai /pers. H/ sniegusi paskaidrojumu, ka 19000 euro ir uzkrātā nauda par cirsmām un piemājas saimniecību,

kura piederēja līdz 2015.gadam, un 6000 euro iemaksāti, izmantojot bankomātu. Pievienota 2006.gada 8.februāra cirsmu pirkuma līguma kopija par

kopējo summu 5680 Ls jeb 8081,91 euro. Noskaidrots, ka saimniecība izbeigusi saimniecisko darbību 2015.gada 19.novembrī, /pers. H/ kontā

ieskaitīti naudas līdzekļi no divām privātpersonām: 600 euro par slaukšanas aparātiem un 1300 euro konta papildināšanai, citu maksājumu nav.

/pers. D/ ieskatā vecākiem bijuši pietiekami līdzekļi, lai uzdāvinātu viņai 25000 euro, kam tiesa nepiekrīt. Lai gan /pers. D/ paskaidrojusi, ka

vecākiem bijušas gan pensijas, gan ieņēmumi no saimnieciskās darbības (kas netiek apstrīdēts), tiesas ieskatā, lietā iegūtie pierādījumi neapstiprina, ka

/pers. H/ spējusi iekrāt 25000 euro, kas tika uzdāvināti /pers. D/.

Tiesa ņem vērā, ka laika posmā no 2008.gada līdz 2018.gadam ieskaitot, /pers. H/un /pers. I/ saņemto pensiju kopējais apmērs sastāda

58526,79 euro, tas ir, viena persona mēnesī vidēji saņēmusi ienākumus 221 euro apmērā. Šādi ienākumi atzīstami par ļoti maziem, tie, tiesas ieskatā, nav

pietiekami, lai ikdienā spētu segt visus nepieciešamos izdevumus un pilnvērtīgi nodrošinātu visas ikdienā nepieciešamās vajadzības. Tiesa neapšauba, ka

papildus tika gūti ienākumi no saimnieciskās darbības, atbilstoši /pers. D/ norādītajam, laika posmā no 2004.gada līdz 2012.gadam gūti papildus

ienākumi 94000 euro, kas vidēji vienai personai mēnesī nodrošina papildus ienākumus 489 euro apmērā. Tiesas ieskatā tieši šie papildus ienākumi arī

palīdzējuši /pers. H/un /pers. I/ finansiāli izdzīvot, pilnvērtīgi sedzot nepieciešamos ikdienas izdevumus, taču vienlaikus šie ienākumi nav bijuši pietiekami,

lai uzkrātu būtiskus naudas līdzekļus. Pie šāda secinājuma tiesa nonāk tādēļ, ka /pers. H/ kontos kādi būtiski uzkrājumi nav veidojušies, brīžiem kontos

atlikums veidojies ar mīnuss zīmi (tātad pārtērējot kredītā pieejamos līdzekļus un savlaicīgi tos neatgriežot kontā). Bez tam tiesa ņem vērā, ka /pers. H/

2015.gada vasarā noslēgusi aizdevuma līgumu, aizņemoties 968 euro, lai iegādātos ūdens attīrīšanas sistēmu BlueFilters. Tiesas ieskatā, apstākļos, ja

minētajai personai tiešām būtu ievērojami uzkrājumi, šāda – salīdzinoši neliela aizdevuma ņemšanai nebūtu nepieciešamības, kas norāda, ka patiesībā

ienākumi tika tērēti ikdienas vajadzību segšanai un kādu būtisku uzkrājumu /pers. H/ nebija.

Šādos apstākļos tiesa atzīst par pamatotu valsts apsūdzības viedokli, ka nav pierādīta /pers. H/ rīcībā esošo 25 000 euro likumīga izcelsme.

[14.2.3] Attiecībā par /pers. D/ ienākumiem lietā iesniegti pierādījumi, kur no viņas 2019.gada 4.jūnijā VID iesniegtās Gada ienākumu

deklarācijas redzams, ka 2018.gadā viņa guvusi ar nodokli apliekamus ienākumus 1399,66 euro, turklāt deklarācijā norādīti ar nodokli neapliekamie

ienākumi kopsummā 56410,84 euro. Šajā sadaļā ietverti kā saņemti ienākumi: no /pers. L/ 7000 euro, no /pers. H/ 12500 euro, no /pers. J/ 10000

euro, no /pers. I/ 12500 euro, no /pers. K/ 10000 euro (lietas 7.sējuma 124. -127.lapa). Bez tam deklarācijā norādīti ienākumi no saimnieciskās

darbības 6129,55 euro, bet izdevumi 6479,29 euro.

No /pers. D/ iesniegtā AS Swedbanka konta pārskata par 2008. un 2009.gadu redzams, ka minētajā laikā periodā ienākumi bijuši 13155,96

euro, bet izdevumi 13107,42 euro, savukārt no pārskata par 2010. un 2011.gadu redzams, ka ienākumi bijuši 18366,80 euro, bet izdevumi 17624,70

euro, atlikums perioda beigās 784,59 euro, no kā secināms, ka uzkrājumi šajā kontā četru gadu periodā nav veidojušies (lietas 8.sējuma 2. -

39.lapa). No šī paša konta pārskata par laika periodu no 2012.gada līdz 2015.gada beigām redzams, ka ienākumi bijuši 25459,67 euro, bet izdevumi

26244,26 euro, atlikums perioda beigās 0,00 euro, tādējādi arī turpmākajā periodā uzkrājumi nav veidojušies (lietas 5.sējuma 30. - 43.lapa).

2016.gadā šajā kontā ienākumi 13014,19 euro, izdevumi 11222,54 euro, atlikums perioda beigās 1877,70 euro (lietas 4.sējuma 227. – 229.lapa).

No minētā konta 2017.gada pārskata redzams, ka ienākumi bijuši 16895,53 euro, bet izdevumi 14342,38 euro, atlikums perioda beigās 4430,85 euro

(lietas 5.sējuma 44. – 47.lapa). No minētā konta pārskata redzams, ka 2018.gadā /pers. J/ /pers. D/ pārskaitījis 3330 euro, /pers. K/ pārskaitījis 3000

euro, skaidrā naudā iemaksāti kontā 11900 euro, no mātes /pers. H/ saņemts ieskaitījums 25000 euro, no /pers. L/ saņemti ieskaitījumi 1260 euro

(lietas 4.sējuma 230. – 233.lapa).

Laika periodā no 2013.gada 8.oktobra līdz 2013.gada 22.decembrim /pers. D/ savā kontā SEB bankā ieskaitījusi skaidru naudu 5500 Ls un

atlikums uz 2013.gada 30.decembri bija 3923,65 Ls (lietas 4.sējuma 66. - 68.lapa). Laika periodā par 2014. un 2015.gadu minētajā kontā ienākuši

līdzekļi 26203,10 euro, izdevumi 31494,39 euro, atlikums 291,56 euro (lietas 4.sējuma 69. - 94.lapa). 2016.gadā šajā kontā ienākumi 7118 euro,

izdevumi 5921,42 euro (lietas 4.sējuma 34. – 36.lapa). 2017.gada sākumā sākotnējais atlikums šajā kontā 1488,14 euro, ienākumi par 2017.gadu

4200 euro, izdevumi 4692,41 euro, atlikums kontā 288,60 euro (lietas 4.sējums 95. - 101.lapa). 2018.gadā ienākumi šajā kontā 12271 euro,

izdevumi 12423,17 euro, atlikums perioda beigās 136,43 euro. /pers. L/ šajā kontā 2018.gadā /pers. D/ ieskaitījis 2100 euro, /pers. D/ skaidrā naudā

bankomātos ieskaitījusi 8980 euro.

Savukārt no vēl viena konta SEB bankā redzams, ka 2016.gada 25.aprīlī /pers. D/ ieskaitījusi kontā 6000 euro, no kuriem 5833,98 euro

pārskaitījusi zvērinātai tiesu izpildītājai par māju un valsts nodevu (lietas 4.sējuma 13.lapa).

Bez tam no 2019.gada 2.aprīlī noslēgtā pirkuma līgums redzams, ka /pers. D/ pārdevusi /pers. T/ ½ domājamo daļu no nekustamā

īpašuma/adrese/ par 5250 euro (lietas 2.sējuma 99. - 100.lapa), savukārt 2019.gada 8.aprīlī /pers. D/ pārdevusi /pers. T/ otru īpašuma pusi par 5250

euro un kustamo mantu par 12250 euro (lietas 2.sējuma 102. - 103.lapa). Naudas līdzekļus par nekustamā īpašuma „/adrese/” pārdošanu 17500 euro

apmērā pircēja 2019.gada 9. un 12.aprīlī ieskaitījusi /pers. D/ Swedbank kontā. Dokumentāli pierādīts, ka uz šo brīdi nekustamais īpašums /adrese / jau

bija iegādāts un apmaksāts, līdz ar to šī summa nav attiecināma uz strīdus īpašuma iegādi, kā to apgalvo /pers. D/.

Tiesa, izvērtējot lietā iegūtos pierādījumus, atzīst par pamatotu valsts apsūdzības viedokli, ka /pers. D/ nav pierādījusi naudas likumīgu

izcelsmi ne mazāk kā 10530 euro apmērā.

Apšaubot naudas līdzekļu likumīgu izcelsmi minētajā apmērā, valsts apsūdzība ņēmusi vērā, ka skaidrā naudā 2018.gada 11.oktobrī /pers. D/

par māju samaksājusi 7000 euro, bez tam savā Swedbank kontā viņa skaidrā naudā iemaksājusi septembrī un novembrī kopā 11 900 euro, savukārt

SEB bankas kontā /pers. D/ 2018.gada augustā - septembrī iemaksājusi skaidrā naudā 8980 euro. Pārdevējam skaidrā naudā samaksātā un pirkuma

darījuma veikšanai banku kontos iemaksātā naudas summa kopā veido 27 880 euro, taču /pers. D/ deklarētā iespējamā naudas izcelsme ir norādīta tikai

ne vairāk kā 17 350 euro (no /pers. L/ 3680 euro, no /pers. K/ 6670 euro, no /pers. K/ 7000 euro). Veicot minēto aprēķinu tiek ņemts vērā /pers. D/

deklarācijā no minētajām personām norādītais saņemto līdzekļu apmērs, dokumentālie pierādījumi (banku kontu pārskati) par pārskaitītajām summām,

aprēķinot starpību starp deklarācijā norādīto un pārskaitījumos saņemtajiem līdzekļiem, lai noskaidrotu kādā apmērā minētās personas varēja /pers. D/

nodot skaidras naudas līdzekļus. Atbilstoši minētajam aprēķinam, valsts apsūdzības ieskatā, /pers. D/ nav pierādījusi skaidras naudas izcelsmi ne mazāk

kā 10 530 euro apmērā un tiesa šādu viedokli atzīst par pamatotu.

/pers. D/ apelācijas instances tiesā paskaidroja, ka deklarācijā aizmirsusi norādīt no /pers. L/ 2018.gadā saņemtos līdzekļus 3360 euro

apmērā, kā arī nebūtu ņemami vērā savstarpējie pārskaitījumi ar brāli /pers. J/ 330 euro apmērā, jo tiem nav saistības ar nekustamā īpašuma /adrese /,

iegādi. Tādējādi minētās summas būtu atrēķināmas un attiecīgi samazināma summa, kuras likumīgā izcelsme atzīstama par nepierādītu. Tiesa /pers. D/

sniegtos paskaidrojumus neatzīst par ticamiem, tiesas ieskatā, viņa tiesas procesa gaitā izdomājusi sev labvēlīgu versiju, cenšoties panākt, lai netiktu

konfiscēti vai konfiscēti mazākā mērā līdzekļi, kuru likumīga izcelsme tiek apšaubīta.

Bez tam tiesa netic /pers. D/ paskaidrotajam, ka viņa mājās glabājusi 27000 euro, kas viņai un dēlam tikuši nodoti pēc 2008.gadā veiktās

īpašuma /adrese/ pārdošanas. Tiesa ņem vērā, ka /pers. D/ uz 2012.gada 1.janvāri nav iesniegusi mantiskā stāvokļa deklarāciju, kurā būtu norādīti

uzkrājumi, kas pārsniedz 10000 Ls, savukārt no kontu pārskatiem redzams, ka kādi būtiski uzkrājumi /pers. D/ kontos nav veidojušies, raisot pamatotas

šaubas, ka /pers. D/ spējusi uzkrāt ievērojamus naudas līdzekļus. Papildus tiesa vērš uzmanību, ka tieši /pers. D/ ir pienākums ticami izskaidrot īpašuma

iegādei izlietoto līdzekļu likumīgu izcelsmi, tomēr, tiesas ieskatā, /pers. D/ sniegtie paskaidrojumi nav atzīstami par ticamiem. Tiesa jau iepriekš spriedumā

norādījusi, ka atbilstoši /pers. D/ sniegtajiem paskaidrojumiem, gan viņai, gan viņas vecākiem un dēlam /pers. K/ ar sievu bijuši būtiski uzkrājumi, tomēr

neviena no minētajām personām nav sniegusi „nulles deklarāciju”, uzrādot uzkrājumus virs 10000 Ls, nevienai no minētajām personām kontos nav

veidojušies būtiski uzkrājumi, kas tādējādi apstiprinātu labu materiālo stāvokli. Tiesas ieskatā šie apstākļi liecina par to, ka visas minētās personas ikdienā

dzīvojušas un tērējušas tām pieejamos ikdienas līdzekļus, bez spējas veidot papildu uzkrājumus, tādēļ valsts apsūdzība pamatoti norādījusi, ka īpašuma

iegādei strauji akumulēti nepieciešamie līdzekļi, kuru daļēja – vismaz 45530 euro izcelsme, visticamāk, ir noziedzīga.

Papildus norādāms, ka krimināllietā nav apliecinājuma par veiktiem ieskaitījumiem, kas pienāktos /pers. D/ dēlam /pers. O/. Lai gan /pers. D/

paskaidrojusi, ka daļa dēlam saziedoto naudas līdzekļu novirzīta nekustamā īpašuma iegādei, krimināllietā nav pierādījumu, kas apliecinātu kādus

ievērojamus ienākumus, no bankas konta izrakstiem secināms, ka ziedojumos saņemti nelieli ieskaitījumi.

Bez tam /pers. D/ nav pierādījusi arī liecināto par dēla /pers. K/ saņemto mantojumu no tēva. Lietai pievienota miršanas apliecības kopija,

kas apstiprina /pers. P/ nāves faktu 2018.gada 26.maijā (lietas 7.sējuma 5.lapa), taču dokumenti, kas apstiprinātu, ka /pers. K/ tādēļ saņēmis

mantojumu, lietā nav iesniegti.

Neskatoties uz to, ka /pers. D/ lietā iesniegusi apliecinājumu, no kura redzams, ka kaķu mīļotāju klubu asociācija 2018.gada 10.maijā

izsniegusi sertifikātu un reģistrējusi īpašniecei /pers. D/ audzētavas nosaukumu (lietas 7.sējuma 122.lapa), lietai nav pievienoti dokumenti, kuri objektīvi

apstiprinātu, ka /pers. D/ guvusi reālus ienākumus par dzīvnieku realizāciju. Tiesas ieskatā iesniegtie dokumenti (līgums) par dzīvnieku pārdošanu (lietas

7.sējuma 130. – 132.lapa) nav atzīstami par pietiekamiem pierādījumiem samaksas saņemšanā.

Attiecībā par /pers. D/ sniegtajiem paskaidrojumiem, ka viņai bijusi astrologa privātprakse, tiesa šādus apstākļus neapšauba, no kontu

pārskatiem redzams, ka viņa saistībā ar minēto privātpraksi brīžiem kontā saņēmusi pārskaitījumus, tomēr kā tiesa jau minēja iepriekš, kontos saņemtie

līdzekļi kopumā nerada priekšstatu par būtiskiem ieņēmumiem, kuru rezultātā būtu veidojušies ievērojami uzkrājumi.

[15] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst par pamatotu valsts apsūdzības viedokli, ka īpašuma iegādei izmantotajiem līdzekļiem 45530

euro apmērā, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme, līdz ar to saskaņā ar Krimināllikuma 7011.panta trešo daļu tie konfiscējami.

Bez tam vēršama uzmanība, ka valsts apsūdzība protestā izteikusi lūgumu īpašumu /adrese/ atzīt par noziedzīgi iegūtu mantu un konfiscēt.

Vienlaikus valsts apsūdzība izteikusi viedokli, ka minētā īpašuma iegādei faktiski sajaukti gan līdzekļi ar noziedzīgu izcelsmi, gan likumīgi iegūti līdzekļi.

Apgabaltiesas ieskatā nav pamata personai konfiscēt līdzekļus, kuru likumīga izcelsme netiek apšaubīta.

No Latvijas Republikas Satversmes 105.panta izriet, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu, turklāt īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā

ar likumu. Ņemot vērā, ka ar šo spriedumu tiek konstatēts, ka minētā īpašuma iegādē vien daļēji izmantoti līdzekļi, kuru izcelsme, visticamāk, ir

noziedzīga, tiesa uzskata, ka īpašums konfiscējams norādītajā daļā, tas ir, 45530 euro apmērā, savukārt pārējie līdzekļi, ja tādi pēc īpašuma piespiedu

atsavināšanas paliek pāri, ir atgriežami /pers. D/.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 563.panta pirmās daļas 3.punktu Kurzemes apgabaltiesa

nosprieda

Kurzemes rajona tiesas 2022.gada 24.augusta spriedumu atcelt daļā par aresta atcelšanu /pers. D/ piederošajam nekustamajam īpašumam

/adrese/.

Atzīt par noziedzīgi iegūtiem līdzekļus 45530 euro, kas izmantoti /pers. D/ piederošā nekustamā īpašuma /adrese /, kadastra numurs /numurs

/iegādei un šajā daļā īpašumu konfiscēt, saglabājot uzlikto arestu.

Pārējā daļā spriedumu negrozīt.

Spriedumu var pārsūdzēt vai protestēt 10 dienu laikā kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā Kriminālprocesa likuma 574., 575.pantā

paredzētajos gadījumos, sūdzību vai protestu iesniedzot Kurzemes apgabaltiesā.

Pilns nolēmums pieejams 2024.gada 15.martā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs K.Līcis

Tiesnese A.Āva

Tiesnesis D.Aktumanis