Court allows debt claim and awards statutory interest despite plaintiff not explicitly requesting it.
Legislator summary
AI generatedThe court fully dismissed the defendant's counter-arguments and ordered the plaintiff to receive the claimed debt, court fees, and litigation costs. Although the plaintiff did not explicitly request interest during the proceedings, the court applied mandatory procedural rules requiring the award of statutory interest on the unpaid principal. Consequently, the judgment granted the full monetary award plus six percent annual interest until payment.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 195. pants; Civilprocesa likuma 5. panta 6. daļa: Civilprocesa likuma 195. pantam ir imperatīvs raksturs, un tiesām ir pienākums neatkarīgi no prasījumā izteiktajiem lūgumiem noteikt prasītāja tiesības saņemt likumiskos procentus par laiku līdz sprieduma izpildei.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:ZRT:2018:0308.C07069217.4.S
Lieta Nr.C07069217
Lietas arhīva Nr.C-0090-18
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Aizkrauklē 2018.gada 8.martā
Zemgales rajona tiesa šāda sastāvā:
tiesnese S.Vikentjeva
izskatīja rakstveida procesā vienkāršotās procedūras lietu Aizkraukles novada SIA „LAUMA A” prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
2017.gada 14.decembrī Aizkraukles novada SIA „LAUMA A” (turpmāk - prasītāja) cēlusi Aizkraukles rajona tiesā maza apmēra prasību pret
/pers. A/ (turpmāk – atbildētāja) par naudas piedziņu (saskaņā 2017.gada 14.decembra grozījumiem Civilprocesa likuma 30.3nodaļā, kuri stājās spēkā
2018.gada 15.janvārī – vienkāršotās procedūras lieta).
Prasības pieteikumā norādīts, ka pamatojoties uz Aizkraukles zemesgrāmatu nodaļas nodalījumu Nr. atbildētājai nostiprinātas īpašumtiesības uz
īpašumu Nr. daudzdzīvokļu mājā, kas atrodas /adrese/. Pamatojoties uz deleģēšanas līguma Nr. 1.punkta 1.1.apakšpunktu pašvaldība deleģē un
prasītāja (līgumā pilnvarotā persona) apņemas veikt šādus deleģētos pārvaldes uzdevumus: saskaņā ar likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju
privatizāciju” 50.panta septītajā daļā noteiktās funkcijas ietvaros līdz dzīvojamo māju nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku
savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, nodrošināt to apsaimniekošanu un pakalpojumu sniegšanu.
2011.gadā 2.novembrī tika noslēgts dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanas pilnvarojuma līgums Nr. starp dzīvokļu īpašniekiem un mājas
pārvaldnieku. Līguma 1.punkta 1.1.apakšpunktā teikts, ka dzīvokļu īpašnieki uzdod un pārvaldnieks apņemas pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju
/adrese/. Līguma 1.punkta 1.2.apakšpunktā teikts, ka īpašnieki apņemas segt pārvaldnieka izdevumus, kas saistīti ar objekta pārvaldīšanu un
apsaimniekošanu. Līguma 4.2.punkta 4.2.2.apakšpunktā teikts, ka īpašniekam ir pienākums savlaicīgi veikt ikmēneša maksājumus par mājas
kopīpašumā esošās daļas apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, norēķinoties ar pārvaldnieku līdz katra mēneša 30.datumam. Līguma 6.punkta
6.2.l.apakšpunktā teikts, ka ikmēneša maksājumi ir Ls 0,287/euro 0,408 par katru īpašnieka īpašumā esošo dzīvojamās telpas kopējās platības
kvadrātmetru. Līguma 6.2.2.apakšpunktā par atkritumu apsaimniekošanu - proporcionāli dzīvoklī dzīvojošo personu skaitam Ls 0,93/1,323 euro par l
personu mēnesī un PVN. Līguma 6.2.3.apakšpunktā maksā par elektroenerģiju koplietošanas telpu apgaismojumam un ierīču darbināšanai tiek
aprēķināta pēc faktiski mēnesī izlietotās elektroenerģijas daudzuma uz vienu dzīvokli.
Pamatojoties uz 2011.gada 8.decembra Aizkraukles novada domes lēmumu Nr. (protokols Nr.,l§) „Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas
maksas apstiprināšanu Aizkraukles novadā” un 2012.gada 28.februāra rīkojumu Nr., maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Aizkraukles
novadā noteikta Ls 1,39/1,98 euro un PVN vienam iedzīvotājam. Saskaņā ar grozījumiem Ministra kabineta noteikumos Nr.1013, kuri stājās spēkā
2014.gada 6.novembrī ja atsevišķais īpašums ir dzīvoklis, par atkritumiem norēķinās proporcionāli dzīvoklī deklarēto personu skaitam. Prasītājai šis
pakalpojums tika ieviests ar 2014.gada 6.novembri un tika noteikts 2,30 euro par vienu personu mēnesī plus PVN.
Pamatojoties uz 2016.gada 28.decembra Aizkraukles novada domes lēmumu Nr.(protokols Nr..§) „Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas
maksas apstiprināšanu Aizkraukles novadā” un 2017.gada 2.februāra rīkojumu Nr., maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Aizkraukles pilsētā
noteikta 2,67 euro par vienu personu mēnesī plus PVN.
Atbildētāja nav savlaicīgi veikusi maksājumus par laika periodu no 2015.gada oktobra līdz 2017.gada novembrim (ieskaitot), kā rezultātā, saskaņā
ar prasītājas grāmatvedības izziņu uz 2017.gada 1.decembri ir uzkrājies parāds 612,08 euro.
Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas parādu par laika periodu no 2015.gada oktobra
līdz 2017.gada novembrim ieskaitot 612,08 euro apmērā un tiesas izdevumus.
Prasība pamatota ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1., 3.punktu, likuma „Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta
pirmās daļas 2.punktu un 4.punktu, Civillikuma 1401., 1402., 1425., 1662., 1779., 1828.pantu, 1652.panta 3.punktu, Civilprocesa likuma 27.,
128.pantu, 2008.gada 9.decembra Ministra kabineta noteikumu Nr.1013 17.4.punkta 174.1.apkašpunktu,17.6.punktu, 2008.gada 9.decembra
Ministra kabineta noteikumu Nr. 1014 17.4.punkta 174.1.apkašpunktu,17.6.punktu, 2017.gada 21.jūlija Ministra kabineta noteikumiem Nr. 408,
2016.gada 15.decembra grozījumiem ,,Dabas resursu nodokļa likumā” un ,,Atkritumu apsaimniekošanas likuma” pārejas noteikumu 36.punktu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka mediācija pirms vēršanās tiesā netika izmantota un prasītāja nevēlas to izmantot arī turpmāk.
Prasītāja prasības pieteikumā norādījusi, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.
Rakstveida paskaidrojumus par celto prasību atbildētāja tiesā nav iesniegusi.
Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa (spēkā līdz 2018.gada 1.martam) nosaka – ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma
250.26pantu (spēkā līdz 2018.gada 1.martam), lietu izskata rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt
sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad sprieduma
noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.
Ar Aizkraukles rajona tiesas tiesneses 2018.gada 22.janvāra lēmumu civillietas izskatīšana nozīmēta rakstveida procesā 2018.gada 8.martā (lietas
4.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu (spēkā līdz 2018.gada 1.martam) 2018.gada 30.janvārī pusēm ir paziņots par datumu,
kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt
noraidījumu tiesnesim (lietas 30.,31.lapa).
Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa paredz, ka tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet
gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama
saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs
personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Tiesas paziņojumi atbildētājai nosūtīti saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu uz prasības
pieteikumā norādīto adresi, kas ir viņas deklarētās dzīvesvietas adrese (lietas 28.,30.lapa). Papildu adrese atbildētājai nav norādīta, kā arī nav norādīta
cita adrese saziņai ar tiesu. Tiesas dokumenti atbildētājai nosūtīti Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā paredzētajā kārtībā, un atbilstoši
Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktam uzskatāms, ka tiesas dokumenti izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas.
Motīvu daļa
Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam
jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka
pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Saskaņā ar Civillikuma 994.pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā.
No Zemesgrāmatas informācijas par īpašumu redzams, ka uz 2013.gada 27.marta pirkuma līguma pamata atbildētājai 2013.gada 5.aprīlī tika
nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu /adrese/ (lietas 11.lapa).
Saskaņā 2015.gada 26.marta deleģēšanas līgumu Nr., kas noslēgts starp Aizkraukles novada pašvaldību un Aizkraukles novada SIA „LAUMA
A”, prasītāja pārvalda un apsaimnieko Aizkraukles novadā privatizētās dzīvojamās mājas, kuras ar aktu dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldījumā,
pašvaldībai piederošās dzīvojamo māju kopīpašuma domājamās daļas, piesaistītās teritorijas, tai skaitā dzīvojamo māju /adrese/ (lietas 14.-16.lapa).
Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1.punkts nosaka dzīvokļa īpašnieka pienākumu piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, savukārt 2.punkts
nosaka dzīvokļa īpašnieka pienākumu segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar Dzīvokļa
īpašuma likuma 10.panta 3.punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma
lietošanu. Saskaņā ar minētā likuma 13.panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks, atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas
apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai,
kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas līgumā.
Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.pantam, dzīvojamās mājas pārvaldīšana ietver obligāti veicamās darbības (dzīvojamās mājas
uzturēšana, sanitārā apkope atbilstoši normatīvo aktu prasībām, siltumenerģijas, arī dabasgāzes piegāde, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu
nodrošināšana, sadzīves atkritumu izvešana, slēdzot attiecīgu līgumu ar pakalpojuma sniedzēju, elektroenerģijas nodrošināšana dzīvojamās mājas
kopīpašumā esošajai daļai u.c.) un citas pārvaldīšanas darbības.
No prasības pieteikumā un parāda aprēķinā norādītā secināms, ka atbildētāja nav pienācīgi pildījusi dzīvokļa īpašnieces pienākumus attiecībā uz
apsaimniekošanas un pārvaldīšanas izdevumu segšanu un komunālajiem maksājumiem, iekrājot laika periodā no 2015.gada oktobra līdz 2017.gada
30.novembrim parādu 612,08 euro (lietas 7.,27.lapa).
Parāda aprēķins veikts ņemot vērā pašvaldības noteiktos dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksājumu apmērus (lietas 20.-
26.lapa).
Atbildētāja savas procesuālās tiesības iesniegt paskaidrojumus un apstrīdēt prasītājas prasījumu nav izmantojusi. Atbildētāja nav cēlusi iebildumus
par parāda aprēķinu, nav norādījusi uz tādiem faktiem, kas liecinātu, ka prasītāja pilnībā vai kādā daļā nebūtu izpildījusi pienākumus. Tāpat atbildētāja
nav iesniegusi pierādījumus, ka savas maksājumu saistības pret prasītāju būtu izpildījusi un parādu būtu samaksājusi, kā to nosaka Civillikuma 1838.panta
pirmā daļa, jo tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Tā kā atbildētāja nav pienācīgi pildījusi Dzīvokļa īpašuma likumā noteikto dzīvokļa īpašnieces pienākumu segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas,
uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, no atbildētājas
piedzenams dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas parāds par laika periodu no 2015.gada oktobra līdz 2017.gada
30.novembrim 612,08 euro apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, kas nosaka, ka tiesai, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda
arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī tā apmēru.
Prasītāja, iesniedzot prasības pieteikumu tiesā, nav pieteikusi lūgumu atzīt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildes dienai saņemt
likumiskos procentus.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru. Judikatūrā (sk. Augstākās tiesas Senāta
2007.gada 14.februāra spriedumu lietā Nr.SKC-75, 2009.gada 25.novembra lēmumu lietā Nr.SPC-111, 2013.gada 26.aprīļa spriedumu lietā
Nr.SKC-1106) pausts viedoklis, ka Civilprocesa likuma 195.pantam ir imperatīvs raksturs, līdz ar ko tiesām minētās normas izpratnē, apmierinot prasību
par naudas summas piedziņu, ir pienākums neatkarīgi no prasījumā izteiktajiem lūgumiem noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt
procentus. Ievērojot minēto, ir nosakāmas prasītājas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās pamatparāda
summas 612,08 euro par laika periodu līdz sprieduma pilnīgai izpildei, nepārsniedzot pamatparāda apmēru.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus.
No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi valsts nodevu par prasību 91,81 euro apmērā (lietas 9.lapa).
Prasītāja samaksājusi arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro apmērā (lietas 2.,10.lapa), kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta
pirmās daļas 5.punktu ir izdevumi, kas radušies ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegāšanu, izsniegšanu. Minētie tiesas izdevumi piedzenami no
atbildētājas par labu prasītājai.
Tiesa atzīst, ka atbildētājai saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš – 10 (desmit) dienas no
sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu, 35.panta pirmās daļas 1.punktu, 41.panta pirmo daļu,
189., 190., 193., 195., 204.1, 250.26 pantu, tiesa
nosprieda:
apmierināt prasību pilnībā.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Aizkraukles novada SIA „LAUMA A”, vienotais reģistrācijas Nr.48703000781,
dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas parādu par laika periodu no 2015.gada oktobra līdz 2017.gada 30.novembrim
612,08 euro (seši simti divpadsmit euro un 8 centi), valsts nodevu 91,81 euro (deviņdesmit viens euro un 81 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus 3,30 euro (trīs euro un 30 centi).
Noteikt Aizkraukles novada SIA „LAUMA A”, vienotais reģistrācijas Nr.48703000781, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers.
A/, personas kods /personas kods/, likumiskos sešus procentus gadā no piespriestās, bet neatmaksātās pamatparāda summas 612,08 euro (seši simti
divpadsmit euro un 8 centi).
Noteikt atbildētājai sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.
Tiesnese S.Vikentjeva