Legislator Case Law & Legislation
A420127721 / SKA-0074-24 ECLI:LV:AT:2022:1007.A420127721.14.L AI generated

Lawsuit dismissed for third party lacking standing to appeal non-impacting judgment portions.

Case Number A420127721 / SKA-0074-24
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Supreme Court dismissed the appellant's appeal regarding specific portions of the lower court's judgment that did not directly impact their legal interests. The appellant, a third party, sought to challenge rulings on a confidential evaluation report and contract terms, arguing they had standing as a third party. The court held that procedural norms must be interpreted to protect only subjective rights, and since the appellant's rights were not individually affected by these specific rulings, they lacked the authority to initiate cassation proceedings for those parts.

Legislator headnote

AI generated

Administratīvā procesa likuma 146. pats 4. daļa; 145. pats 1. punkts 10. punkts; 338.1. pats 1. daļa: A third party may only appeal judgment portions affecting their subjective rights; appeals regarding non-impacting portions are inadmissible as the party lacks standing.

Keywords

AI generated
third party standing administrative procedure cassation appeal subjective rights judgment portions legal interest procedural norms

Cited Legislation

AI generated
Administratīvā procesa likuma 146. pats 4. daļa
Administratīvā procesa likuma 145. pats 1. punkts 10. punkts
Administratīvā procesa likuma 338.1. pats 1. daļa

Cited Case Law

AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:AT:2022:1007.A420127721.14.L

Lieta Nr. A420127721, SKA-758/2022

Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS

Rīgā 2022.gada 7.oktobrī

[1] Senātā saņemta /pers. C/ kasācijas sūdzība par Administratīvās rajona tiesas 2022.gada 4.februāra spriedumu, ar kuru daļēji apmierināts

pieteicējas /pers. D/ pieteikums. Ar šo spriedumu tiesa uzdeva Zemkopības ministrijai daļēji aizklātā veidā izsniegt pieteicējai zvērinātu advokātu biroja

„Sorainen” izstrādāto izvērtējuma ziņojumu par AS „Latvijas valsts meži” (turpmāk – Latvijas valsts meži) apaļkoksnes darījumiem. Vienlaikus ar minēto

spriedumu Zemkopības ministrijai uzdots izsniegt pieteicējai informāciju par to, kāds darba uzdevums bija noteikts līgumos, kurus Latvijas valsts meži

apaļkoksnes darījumu izvērtēšanai slēguši ar zvērinātu advokātu biroju „Sorainen”, SIA „Deloitte Latvia” un /pers. C/. Tiesa atzina, ka pieteicējai ir

tiesības saņemt pieprasīto informāciju, jo pieteicējas kā žurnālistes interese informēt sabiedrību par Latvijas valsts mežu darbību ar valsts resursiem un

sabiedrības interese uz šādas informācijas saņemšanu atsver Latvijas valsts mežu interesi uz komercnoslēpuma un advokāta-klienta konfidencialitātes

principa aizsardzību.

[2] /pers. C/ kasācijas sūdzību iesniedzis, pārsūdzot rajona tiesas spriedumu ne tikai daļā, kas skar informāciju par viņa un Latvijas valsts mežu

noslēgto pakalpojuma līgumu, bet arī daļā, kurā tiesa izspriedusi prasījumus par pieteicējas tiesībām iepazīties ar zvērinātu advokātu biroja „Sorainen”

izstrādāto izvērtējuma ziņojumu un Latvijas valsts mežu līgumā ar zvērinātu advokātu biroju „Sorainen” formulēto darba uzdevumu (turpmāk – „Sorainen”

skarošie prasījumi).

Atbilstoši kasācijas sūdzībā norādītajam, /pers. C/ tiesības pārsūdzēt tiesas spriedumu arī daļā, ar kuru izspriesti „Sorainen” skarošie prasījumi,

izrietot no tā, ka /pers. C/ šajā lietā ir piešķirts trešās personas statuss un atbilstoši Administratīvā procesa likumam trešajai personai bez patstāvīgiem

prasījumiem ir tiesības lietā pieņemtu tiesas nolēmumu pārsūdzēt kā pilnībā, tā arī daļā.

Senatoru kolēģa atzīst, ka šāds kasatora viedoklis balstīts kļūdainā tiesību normu interpretācijā.

[3] Interpretējot un piemērojot procesuālās tiesību normas, vienmēr jāpatur prātā, ka jebkura procesuāla norma nav pašmērķīga, bet gan ir vērsta

uz leģitīma mērķa sasniegšanu. Tāpēc šīs tiesību normas interpretējamas un piemērojamas nevis formāli, bet gan ņemot vērā konkrēto sasniedzamo

mērķi.

Tiesvedības procesu regulējošo procesuālo tiesību normu primārais uzdevums ir nodrošināt tiesībām uz taisnīgu tiesu atbilstošu tiesvedības procesu,

lai ikviens no procesa dalībniekiem varētu pienācīgi aizsargāt tās savas tiesības un tiesiskās intereses, kuras skar konkrētajā procesā izšķiramais strīds.

Tāpēc, lai izprastu katra procesa dalībnieka tiesību apjomu, procesuālās tiesības ir aplūkojamas kopsakarā ar to, kāpēc (kādu tiesību vai interešu

aizsardzībai) konkrētai personai ir atzīts procesa dalībnieka statuss konkrētā lietā.

[4] Administratīvā procesa likuma 28.panta pirmā daļa noteic, ka par trešo personu administratīvajā procesā var būt privātpersona, kuras tiesības

vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts var ierobežot vai kuru var skart tiesas spriedums lietā.

Kā skaidrots Senāta judikatūrā, lai atbilstoši minētajai tiesību normai tiesas procesā personu atzītu par trešo personu, līdzīgi kā attiecībā uz

pieteicēju, ir nepieciešams konstatēt personas subjektīvo tiesību aizskārumu, kas radīts vai var tikt radīts ar konkrētu administratīvo aktu, faktisko rīcību

vai publisko tiesību līgumu, par kuru ir strīds administratīvajā lietā. Ja šāds subjektīvo tiesību esošs vai iespējams aizskārums ir konstatējams, ir pamats

uzskatīt, ka personas subjektīvās tiesības var ietekmēt arī attiecīgās lietas sprieduma rezultāts, un tāpēc konkrētā persona ir pieaicināma lietā kā procesa

dalībnieks. Līdz ar to trešās personas dalība administratīvajā procesā kalpo šīs personas subjektīvo materiālo tiesību nodrošināšanai – preventīvai

individuālai aizsardzībai (piemēram, Senāta 2021.gada 12.novembra lēmuma lietā Nr. SKA-1306/2021 (ECLI:LV:AT:2021:1112.A43001921.6.L)

5.punkts un tajā minētā judikatūra).

Tādējādi privātpersona trešās personas statusā tiesā tiek pieaicināta tad, ja ir konstatējams, ka konkrēta prasījuma izspriešana var skart šīs

personas subjektīvās tiesības un tāpēc šai personai ir nodrošināmas pienācīgas iespējas piedalīties tiesas procesā un aizstāvēt savas subjektīvās tiesības.

[5] Trešās personas bez patstāvīgiem prasījumiem procesuālās tiesības un pienākumus tiesvedības procesā regulē Administratīvā procesa likuma

146.panta ceturtā daļa, kas noteic, ka šādam procesa dalībniekam ir pieteicēja un atbildētāja procesuālās tiesības un pienākumi, izņemot tiesības grozīt

pieteikuma pamatu vai priekšmetu, atteikties no prasījuma, atzīt prasījumu, kā arī prasīt tiesas sprieduma izpildi. Līdz ar to, ņemot vērā arī 145.panta (kas

noteic pieteicēja un atbildētāja procesuālās tiesības) pirmās daļas 10.punktu, likums trešajai personai citstarp paredz arī tiesības pārsūdzēt tiesas

nolēmumus.

Minēto tiesību normu gramatiskais formulējums var radīt priekšstatu, ka trešajai personai ir tiesības pārsūdzēt to, kā tiesa izspriedusi jebkuru

prasījumu, kas izskatīts lietā, kurā personai piešķirts trešās personas statuss. Tomēr tāda nav šo normu jēga, jo tiesiskais regulējums par trešo personu

tiesībām administratīvajā procesā tiesā ir nesaraujami saistīts ar to, kāpēc vispār konkrētajai personai ir tiesības piedalīties attiecīgajā tiesvedības procesā.

Proti, šīs tiesību normas ir vērstas uz to, lai trešajai personai tiesvedības procesā būtu nodrošinātas pilnvērtīgas iespējas aizsargāt tās subjektīvās tiesības,

kuru dēļ šai personai piešķirts trešās personas statuss.

Jāņem vērā, ka pieteicējam nav liegts, balstoties uz individuāliem apsvērumiem, vienā pieteikumā ietvert vairākus patstāvīgus prasījumus. Savukārt

tas, vai šādus prasījumus ir lietderīgi izskatīt vienā tiesvedībā (vienas lietas ietvaros) vai dažādās atsevišķās lietās, ir tiesas kompetences jautājums. Tāpat

arī tiesas prerogatīva ir izlemt, vai vairākas lietas var izskatīt vienā tiesvedībā, apvienojot tās vienā lietā (Administratīvā procesa likuma 193., 194.pants).

Tādējādi nereti ir iespējamas situācijas, kad vienas lietas ietvaros tiek izspriesti vairāki patstāvīgi prasījumi, kas katrs var skart dažādu personu

tiesības un tiesiskās intereses, un šā iemesla dēļ lietas izskatīšanā var tikt pieaicinātas vairākas trešās personas, lai tās katra varētu aizsargāt tās

subjektīvās tiesības, kuras var skart lietas izspriešana. Vienlaikus tas, ka pieteicējs ir izvēlējies vairākus prasījumus ietvert vienā pieteikumā vai tiesa ir

atzinusi par lietderīgu vairākas lietas skatīt vienā tiesvedībā, nenozīmē, ka katrai no šādā lietā pieaicinātajām trešajām personām līdz ar to rodas tiesības

izteikt iebildumus arī par tiem prasījumiem, kas nerada un nevar radīt konkrētās personas subjektīvo tiesību aizskārumu. Nav nekāda objektīva pamata

uzskatīt, ka tikai tāpēc, ka vienā tiesvedībā apvienota dažādu patstāvīgu prasījumu izskatīšana, trešajai personai palielinās procesuālo tiesību apjoms

salīdzinājumā ar situāciju, ja lieta būtu ierosināta tikai par to prasījumu, kas skar konkrēto trešo personu.

Ievērojot minēto, senatoru kolēģija atzīst: gadījumā, kad vienā tiesvedībā un tātad ar vienu spriedumu tiek izšķirti vairāki patstāvīgi prasījumi, lietā

pieaicinātai trešajai personai ir tiesības pārsūdzēt tikai tās sprieduma daļas, kas attiecas uz prasījumiem, kas skar (var skart) šīs trešās personas

subjektīvās tiesības.

[6] Izskatāmajā gadījumā pieteicēja, vēršoties tiesā, vienā pieteikumā ir apvienojusi vairākus prasījumus par informācijas izsniegšanu. Katrs no šiem

prasījumiem pēc būtības ir patstāvīgs, pats par sevi administratīvā procesa kārtībā tiesā izskatāms prasījums. Tādējādi konkrētajā gadījumā vienas lietas

ietvaros tika izskatīti četri tādi prasījumi, kas katrs varētu būt atsevišķas lietas pamatā.

Izvērtējot to, kādas intereses varētu skart katra no pieteicējas izvirzītajiem prasījumiem izspriešana, Administratīvā rajona tiesa lietā pieaicināja

vairākas trešās personas, tostarp arī /pers. C/. /pers. C/ šajā lietā trešās personas statusā tika pieaicināts tādēļ, ka pieteicēja citstarp ir izvirzījusi

prasījumu par pienākuma uzlikšanu Zemkopības ministrijai veikt faktisko rīcību – izsniegt pieteicējai informāciju par to, kāds tieši darba uzdevums bija

noteikts starp Latvijas valsts mežiem un /pers. C/ noslēgtajā Eksperta pakalpojuma līgumā, ar kuru Latvijas valsts meži /pers. C/ pasūtīja veikt juridisko

ekspertīzi par Latvijas valsts mežu īstenoto apaļkoksnes pārdošanas procesu. Šī faktiskā rīcība ir tāda, kura, iespējams, var radīt /pers. C/ kā konkrētā

līguma dalībnieka subjektīvo tiesību aizskārumu, tostarp tiesību uz advokāta profesionālā noslēpuma aizsardzības interešu aizskārumu, un tāpēc /pers. C/

ir atzītas tiesības piedalīties šajā tiesvedības procesā kā trešajai personai.

Vienlaikus senatoru kolēģija konstatē, ka izskatāmās lietas strīdus prasījumi (par faktisko rīcību – informācijas par līgumu starp zvērinātu advokātu

biroju „Sorainen” un Latvijas valsts mežiem un šā līguma izpildes rezultātā izstrādātā izvērtējuma ziņojuma izsniegšanu) nav tādi, kas rada vai var radīt

/pers. C/ subjektīvo tiesību aizskārumu. /pers. C/ nav bijis iesaistīts zvērinātu advokātu biroja „Sorainen” sagatavotā atbilstības izvērtējuma ziņojuma

izstrādē un nav arī ar zvērinātu advokātu biroju „Sorainen” noslēgtā līguma dalībnieks. Līdz ar to senatoru kolēģijai nav šaubu, ka tiesas spriedums par

šiem prasījumiem nevar skart /pers. C/ un tad, ja pieteicēja lietā būtu izvirzījusi tikai „Sorainen” skarošos prasījumus, neprasot arī informāciju par līgumu

ar /pers. C/, /pers. C/ nebūtu atzīstamas tiesības būt par trešo personu lietā.

Senatoru kolēģija nepiekrīt kasācijas sūdzībā norādītajam, ka tiesas spriedums par „Sorainen” skarošajiem prasījumiem tomēr skar arī /pers. C/

tiesības un tiesiskās intereses tāpēc, ka tiesas nospriestais saistībā ar šiem prasījumiem, kasatora ieskatā, ir advokāta-klienta profesionālā noslēpuma

aizsardzībai nelabvēlīga tiesu prakse, kas ietekmē uzticību zvērinātiem advokātiem kā tiesu varai piederīgām personām kopumā.

Kasatora arguments, ka gadījumā, ja netiks izskausta advokāta-klienta profesionālā noslēpuma aizsardzībai nelabvēlīgā tiesu prakse, nākotnē ir

iespējama arī iejaukšanās /pers. C/ kā zvērināta advokāta tiesiskajās attiecībās ar klientiem, ir tikai hipotētisks uz nākotni vērsts apgalvojums, kas nav

saistīts ar konkrētu viņa tiesību aizskārumu. Kā jau minēts, trešās personas institūts nodrošina, ka personai ir pienācīgas iespējas piedalīties tiesas

procesā, lai aizstāvētu savas subjektīvās tiesības, kuras aizskar vai var aizskart administratīvais akts, faktiskā rīcība vai publisko tiesību līgums, par kuru ir

strīds konkrētajā lietā. Administratīvā procesa tiesā būtība kopumā ir nodrošināt personu tiesību un tiesisko interešu aizskārumu konkrēta jeb individuāla

aizskāruma gadījumā (Administratīvā procesa likuma 2.panta 1. un 2.punkts kopsakarā ar 103., 31. un 28.pantu). Vispārēju interešu aizsardzība bez

individuāla aizskāruma tiek pieļauta vienīgi likumā tieši paredzētos gadījumos, kā, piemēram, vides tiesību jomā, kad vides aizsardzības interešu nolūkā

tiesas procesā pret iestādes rīcību var iebilst (vai to atbalstīt) persona, kuru konkrētā rīcība individuāli neskar, bet kura vēlas pārstāvēt sabiedrības

kopējās intereses uz labvēlīgu vidi. Likums nenoteic, ka advokāta profesionālā noslēpuma nodrošināšanas interese ir tāda, kuras aizsardzība

administratīvajā procesā tiesā ir pieļaujama, arī neesot individuālam aizskārumam.

[7] Ievērojot minēto, senatoru kolēģija atzīst, ka /pers. C/ no Administratīvā procesa likuma 146.panta ceturtās daļas un 145.panta pirmās daļas

10.punkta neizriet tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumu daļā, kas saistīta ar prasījumiem, kas viņu konkrēti neskar un nevar skart. Minētās normas garantē

/pers. C/ tiesības pārsūdzēt minēto spriedumu tikai tiktāl, ciktāl tas nepieciešams, lai nodrošinātu viņam iespēju aizsargāt subjektīvās tiesības, kuru dēļ

viņam piešķirts trešās personas statuss.

[8] Administratīvā procesa likumā nav expressis verbis regulēts, kā jārīkojas gadījumā, ja ir pieņemta tāda kasācijas sūdzība, kuru iesniegusi

persona, kurai nav tiesību spriedumu (tā daļu) pārsūdzēt. Vienlaikus šā likuma 338. 1panta pirmā daļa citstarp noteic, ka tiesnešu kolēģija atsakās

ierosināt kasācijas tiesvedību, ja kasācijas sūdzību iesniegusi persona, kura nav tam pilnvarota.

Senatoru kolēģija atzīst, ka situācija, kad kasācijas sūdzību iesniegusi persona, kurai nav tiesību konkrētu sprieduma daļu pārsūdzēt, ir pielīdzināma

situācijai, kad kasācijas sūdzību iesniegusi persona, kura nav tam pilnvarota.

Ievērojot minēto, konkrētajā situācijā pēc analoģijas piemērojama Administratīvā procesa likuma 338.1panta pirmā daļa, un sakarā ar /pers. C/

kasācijas sūdzību ir atsakāms ierosināt kasācijas tiesvedību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu daļā, kas attiecas uz „Sorainen” skarošajiem

prasījumiem.

[9] Vienlaikus senatoru kolēģija konstatē, ka kasācijas sūdzībā saistībā ar tiesas nospriesto par /pers. C/ skarošo prasījumu ir izvirzīti argumenti par

advokāta-klienta profesionālā noslēpuma aizsardzības principa piemērošanu un pamatoti norādīts, ka šā principa piemērošana informācijas atklātības

lietās Senāta judikatūrā vēl nav aplūkota.

Līdz ar to senatoru kolēģija atzīst, ka ir ierosināma kasācijas tiesvedība sakarā ar /pers. C/ kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas

spriedumu daļā, ar kuru Zemkopības ministrijai uzdots izsniegt pieteicējai informāciju par to, kā darba uzdevums formulēts starp Latvijas valsts mežiem

un /pers. C/ noslēgtajā Eksperta pakalpojuma līgumā.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 338.panta otro un trešo daļu un 338.1panta pirmo daļu, senatoru kolēģija

nolēma

ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar /pers. C/ kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2022.gada 4.februāra spriedumu daļā, ar kuru

Zemkopības ministrijai uzdots izsniegt /pers. D/ informāciju par to, kā darba uzdevums formulēts starp AS „Latvijas valsts meži” un /pers. C/ noslēgtajā

Eksperta pakalpojuma līgumā;

atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar /pers. C/ kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2022.gada 4.februāra spriedumu pārējā

daļā.

Lēmums nav pārsūdzams.

Senatore I. Višķere Senatore Dz. Amerika Senatore A. Kovaļevska