Legislator Case Law & Legislation
C29564913 / C-2293-14 AI generated

Court dismissed defendant's absence and allowed Latvenergo's small claims debt collection for unpaid electricity.

Case Number C29564913 / C-2293-14
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court allowed the plaintiff's small claims action for unpaid electricity while dismissing the defendant's failure to appear. The defendant did not submit written explanations or attend the hearing, leading the court to proceed without them under procedural rules. Consequently, the court ordered the defendant to pay the outstanding debt, interest, and court costs.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 156. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 209. pants: A court may hear a case without the defendant's presence if no grounds for postponement exist under the Civil Procedure Law.

Keywords

AI generated
small claims procedure defendant absence utility debt collection procedural default interest on debt

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 156. panta 1. daļa
Civilprocesa likuma 209. pants
Civilprocesa likuma 41. panta 1. daļa
Civilprocesa likuma 97. pants
Civilprocesa likuma 193. pants
Civilprocesa likuma 195. pants
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Civillikuma 1432. pants
Civillikuma 1759. pants
Civillikuma 1763. pants
Civillikuma 1765. pants
Civillikuma 1811. pants
Civillikuma 2021. pants
Civillikuma 2033. pants
Civillikuma 2107. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr. C29564913

Nr. C-2293/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 3.novembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese L.Mikulāne

ar tiesas sēdes sekretāri A.Sargunu,

piedaloties prasītājas AS „Latvenergo” pilnvarotajai pārstāvei /pers. A/,

2014.gada 20.oktobrī atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu AS „Latvenergo” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2013.gada 14.martā AS „Latvenergo” cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā maza apmēra prasību pret /pers. B/ par parāda piedziņu,

norādot, ka pušu starpā pastāvējušas faktiskās līgumiskās attiecības, jo prasītāja piegādājusi elektroenerģiju atbildētājas lietotajam objektam – dzīvoklim

/adrese/, kuram ticis piešķirts lietotāja Nr.1004378834, savukārt atbildētāja norēķinājusies par patērēto elektroenerģiju. Pēc prasītājas darbinieku

veiktās kontrolpārbaudes ticis konstatēts, ka atbildētāja nebija pilnībā norēķinājusies par patērēto elektroenerģiju, un līdz ar to laikā no 2009.gada

1.marta līdz 2010.gada 29.jūlijam izveidojies parāds par kopējo summu Ls 210,89 apmērā. 2010.gada 2.augustā atbildētājai ticis nosūtīts brīdinājums,

nosakot parāda samaksas termiņu līdz 2010.gada 15.augustam, taču atbildētāja parādu nebija samaksājusi.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1432., 1759., 1763., 1765., 1811., 2021., 2033., 2107. un 2109.pantu, Ministru kabineta

2007.gada 26.jūnija noteikumu Nr.452 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 29. un 32.punktu, Ministru kabineta 2009.gada 21.jūlija

noteikumu Nr.793 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 29. un 31.punktu, Ministru kabineta 2011.gada 29.novembra noteikumu

Nr.914 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 27. un 29.punktu, prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas parādu Ls 210,89 apmērā,

likumiskos nokavējuma procentus Ls 30,55 apmērā, kā arī samaksātos tiesas izdevumus.

Rakstveida paskaidrojumus par celto prasību atbildētāja /pers. B/ tiesai nebija iesniegusi.

Atbildētāja/pers. B/ uz tiesas sēdi nebija ieradusies. Par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājai paziņots Civilprocesa likuma 56.panta piektajā

daļā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietu, kurā atbildētājai ir pienākums būt sasniedzamai. Par neierašanās

iemesliem atbildētāja tiesai nebija paziņojusi, kā arī nebija lūgusi atlikt lietas izskatīšanu.

Šādos apstākļos tiesa nekonstatēja Civilprocesa likuma 209.pantā norādītos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai un uzskatīja, ka saskaņā ar

Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu lietu var izskatīt bez atbildētājas klātbūtnes tiesas sēdē.

Tiesas sēdē prasītājas AS „Latvenergo” pilnvarotā pārstāve /pers. A/ prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem un

motīviem, papildus paskaidrojot, ka pušu starpā rakstveida līgums netika noslēgts, taču atbildētāja bija saņēmusi prasītājas pakalpojumus, ko apliecina

datu bāzē iekļautās ziņas par atbildētāju, kā arī piešķirtais lietotāja numurs. Prasītājas pārstāve arī paskaidroja, ka atbildētāja parādu joprojām nav

samaksājusi, kā arī nav vērsusies pie prasītājas ar priekšlikumiem par parāda samaksas kārtību.

Motīvu daļa

Tiesa, uzklausījusi prasītājas pilnvarotās pārstāves tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālos esošos

rakstveida pierādījumus, uzskata, ka maza apmēra prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civillikuma 2109.pantu, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma

noteikumiem. Atbilstoši Civillikuma 2033.panta noteikumiem pircējam ir pienākums samaksāt pirkuma maksu.

Ministru kabineta 2007.gada 26.jūnija noteikumu Nr.452 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (kas bija spēkā laikā no

2007.gada 11.jūlija līdz 2009.gada 29.jūlijam) 29.punkts noteica, ka saistītā lietotāja pienākums ir norādītajā termiņā veikt samaksu saskaņā ar publiskā

tirgotāja izrakstīto rēķinu. Saistītā mājsaimniecības lietotāja pienākums ir nākamā kalendāra mēneša laikā veikt samaksu atbilstoši izraudzītajam norēķinu

veidam par katrā norēķinu periodā apmaksājamo piegādātās elektroenerģijas apjomu.

Savukārt atbilstoši minēto noteikumu 32.punktam saistītais lietotājs par nodomu pārtraukt elektroenerģijas lietošanu informē sistēmas operatoru

vismaz piecas darbdienas iepriekš, norādot lietošanas izbeigšanas laiku. Pārtraucot elektroenerģijas lietošanu, saistītais lietotājs fiksē elektroenerģijas

komercuzskaites mēraparāta rādījumus, paziņo tos sistēmas operatoram, kā arī noteiktajā termiņā veic galīgo norēķinu par patērēto elektroenerģiju,

atļauto slodzi un saņemtajiem pakalpojumiem.

Arī Ministru kabineta 2009.gada 21.jūlija noteikumu Nr.793 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (kas bija spēkā laikā no

2009.gada 29.jūlija līdz 2011.gada 15.decembrim) 29.punkts noteica, ka saistītā lietotāja pienākums ir norādītajā termiņā veikt samaksu saskaņā ar

publiskā tirgotāja izrakstīto rēķinu. Saistītā mājsaimniecības lietotāja pienākums ir nākamā kalendāra mēneša laikā veikt samaksu atbilstoši izraudzītajam

norēķinu veidam par katrā norēķinu periodā apmaksājamo piegādātās elektroenerģijas apjomu.

Savukārt atbilstoši minēto noteikumu 31.punktam saistītais lietotājs par nodomu pārtraukt elektroenerģijas lietošanu informē sistēmas operatoru

vismaz piecas darbdienas iepriekš, norādot lietošanas izbeigšanas laiku. Pārtraucot elektroenerģijas lietošanu, saistītais lietotājs fiksē elektroenerģijas

komercuzskaites mēraparāta rādījumus, paziņo tos sistēmas operatoram, kā arī noteiktajā termiņā veic galīgo norēķinu par patērēto elektroenerģiju,

atļauto slodzi un saņemtajiem pakalpojumiem.

No lietas materiālos esošajām maksājumu izdrukām (lietas 14.-24.lapa) redzams, ka atbildētāja /pers. B/ laikā no 2007.gada 2.novembra līdz

2009.gada 6.maijam veikusi AS „Latvenergo” vairākus maksājumus par objektā /adrese/, patērēto elektroenerģiju.

Savukārt no lietas materiālos esošajām izdrukām (lietas 25., 26.lapa) izriet, ka laikā no 1994.gada 18.novembra līdz 2012.gada 31.augustam

atbildētājas deklarētā dzīvesvieta atradās /adrese/.

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.

Kā izriet no prasības pieteikuma, prasītājas pilnvarotās pārstāves tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem, lietas materiālos esošās 2010.gada

2.augusta brīdinājuma Nr.01VL00-33/3359 kopijas (lietas 10.lapa) un rēķinu Nr.200459372367, Nr.200341734262 un Nr.200459817343 kopijām

(lietas 11.-13.lapa), atbildētāja nav samaksājusi prasītājai parādu par laikā no 2009.gada 1.marta līdz 2010.gada 29.jūlijam piegādāto elektroenerģiju

par kopējo summu Ls 210,89 apmērā, kura samaksas termiņš atbilstoši rēķinam Nr.200459817343 tika noteikts līdz 2010.gada 30.jūlijam.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus

pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā

sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas. Saskaņā ar

Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt

likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītāja ir tiesīga pieprasīt atbildētājai likumisko nokavējuma procentu samaksu, kuru apmērs saskaņā ar prasības

pieteikumā norādīto aprēķinu par diviem gadiem un pieciem mēnešiem no pēdējā rēķinā norādītā samaksas termiņa (2010.gada 30.jūlija) ir Ls 30,55.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

No prasības pieteikuma un lietas materiāliem kopumā nav redzams, ka atbildētāja būtu izpildījusi savas saistības, kā arī atbildētāja nav iesniegusi

pamatotus iebildumus pret prasību vai pierādījumus par parāda samaksu. Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētāja nav norēķinājusies par

patērēto elektroenerģiju.

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta pirmo daļu euro ieviešana neietekmē līgumu un citu tiesisko instrumentu nepārtrauktību.

Atsauces uz latiem tiesiskajos instrumentos, kas pastāv dienā pirms euro ieviešanas dienas, sākot ar euro ieviešanas dienu, ir uzskatāmas par atsaucēm

uz euro, ievērojot Eiropas Savienības Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus.

Tādejādi parāda apmērs pārrēķināms no latiem uz euro atbilstoši neatsaucami fiksētajam euro maiņas kursam (1 EUR = 0,702804 LVL).

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētājas /pers. B/ par labu prasītājai AS „Latvenergo” piedzenams parāds par laikā no 2009.gada

1.marta līdz 2010.gada 29.jūlijam piegādāto elektroenerģiju Ls 210,89 jeb 300,07 EUR apmērā, kā arī likumiskie nokavējuma procenti par laiku no

2010.gada 31.jūlija līdz 2012.gada 30.decembrim Ls 30,55 jeb 43,47 EUR apmērā, kopā piedzenot Ls 241,44 jeb 343,54 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami šādi tiesas izdevumi – samaksātā valsts nodeva Ls 50 jeb 71,14 EUR apmērā un ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu Ls 3,30 jeb 4,70 EUR apmērā, kopā

piedzenot Ls 53,30 jeb 75,84 EUR.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma

1765.pantu prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājas 6% gadā no nesamaksātā pamatparāda

(Ls 210,89 jeb 300,07 EUR).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma (redakcijā, kas stājās spēkā 2014.gada 11.aprīlī) 250.27 panta otro daļu tiesas spriedumu lietās par maza

apmēra prasībām lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no šā likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības

ierosināšanas pamatiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 97., 193., 195. un 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

maza apmēra prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS „Latvenergo”, reģistrācijas Nr.40003032949, AS „SEB banka” esošais

norēķinu konts Nr.LV93UNLA0050007013441, parādu par piegādāto elektroenerģiju 300,07 EUR apmērā, likumiskos nokavējuma procentus par

laiku no 2010.gada 31.jūlija līdz 2012.gada 30.decembrim 43,47 EUR apmērā un samaksātos tiesas izdevumus 75,84 EUR apmērā, kopā piedzenot

419,38 EUR (četri simti deviņpadsmit euro un 38 centi).

Noteikt AS „Latvenergo”, reģistrācijas Nr.40003032949, tiesības saņemt no atbildētājas 6% (sešus procentus) gadā no piespriestā nesamaksātā

pamatparāda (300,07 EUR) par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese L.Mikulāne