Court orders defendants to pay apartment management fees, maintenance costs, and legal interest to the property management company.

Lietas Nr. C28194615

Lietas arhīva Nr. C-1946-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 27.maijā

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa

tiesnese I.Pujate

ar tiesas sēdes sekretāri L.Pastari,

piedaloties prasītāja pārstāvei /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē 2015.gada 13.maijā izskatīja civillietu SIA „/Nosaukums A/” prasībā pret /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2014.gada 15.decembrī SIA „/Nosaukums A/” (turpmāk – prasītājs), pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 8. un 10.pantu, likuma „Par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.pantu, Civillikuma 1756., 1759., 1765.pantu, cēla tiesā prasību pret /pers. B/, /pers. D/ un /pers. C/ (iepriekšējie

uzvārdi – /pers. B, pers. C/ (turpmāk – atbildētāji) par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas un saņemto pakalpojumu maksājumu

parāda un likumisko nokavējuma procentu piedziņu..

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notāres R.Ritenbergas-Balodes 2010.gada 29.decembra

lēmumu reģistrēta Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums B/” reorganizācija, nosakot, ka Rīgas pašvaldības SIA ,,/Nosaukums

B/” saistību un tiesību pārņēmēja ir SIA „/Nosaukums A/”.

SIA „/Nosaukums A/” kā Rīgas pašvaldības SIA „/Nosaukums B/” saistību un tiesību pārņēmēja, saskaņā ar 2003.gada 29.decembra nekustamo

īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.DI-03-688-lī, kā arī 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī

apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.

Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas nodalījumā Nr./numurs/ katram no atbildētājiem no 2000.gada 15.septembra reģistrētas īpašuma tiesības uz 1/3 no

nekustamā īpašuma domājamām daļām no īpašuma, kas atrodas /adrese/.

[1.2] Dzīvojamas mājas /adrese/ (turpmāk – Māja) dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt

un apsaimniekot Māju, līdz ar to Rīgas pilsētas pašvaldības pienākums ir apsaimniekot un uzturēt Māju, savukārt atbildētājiem, pamatojoties uz likuma “Par

dzīvokļa īpašumu”, ir pienākums piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošas daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

[1.3] Tā kā prasītājs un atbildētāji nav noslēguši apsaimniekošanas līgumu, atbildētājiem ir pienākums maksāt procentus, kas izriet no likuma un likumā

noteiktā apmērā.

Atbildētājiem, savlaicīgi neveicot rēķinu apmaksu par laiku no 2005.gada 1.marta līdz 2014.gada 30.novembrim, izveidojies parāds par dzīvojamās

mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem 2 887,60 euro un nokavējuma procenti par laiku no 2012.gada 3.jūnija līdz

2014.gada 1.decembrim 211,26 euro, kopā 3 098,68 euro.

[1.4] Prasībā lūgts piedzīt no atbildētājas /pers. B/ parādu par dzīvojamās ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumiem un saņemtajiem

pakalpojumiem par laiku no 2005.gada 1.marta līdz 2014.gada 30.decembrim 962,53 euro un nokavējuma procentus par laiku no 2012.gada 3.jūnija līdz

2014.gada 1.decembrim 70,42 euro, kā arī ar tiesāšanos saistītos izdevumus.

Prasībā lūgts piedzīt no atbildētāja /pers. D/ parādu par dzīvojamās ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem

par laiku no 2005.gada 1.marta līdz 2014.gada 30.decembrim 962,53 euro un nokavējuma procentus par laiku no 2012.gada 3.jūnija līdz 2014.gada

1.decembrim 70,42 euro, kā arī ar tiesāšanos saistītos izdevumus.

Tāpat prasībā lūgts piedzīt no atbildētājas /pers. C/ parādu par dzīvojamās ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumiem un saņemtajiem

pakalpojumiem par laiku no 2005.gada 1.marta līdz 2014.gada 30.decembrim 962,53 euro un nokavējuma procentus par laiku no 2012.gada 3.jūnija līdz

2014.gada 1.decembrim 70,42 euro, kā arī ar tiesāšanos saistītos izdevumus.

Prasītājs prasības pieteikumā lūdzis atzīt prasītāja tiesības saņemto likumiskos 6 % gadā par laiku līdz sprieduma izpildei.

[2] 2015.gada 14.janvārī atbildētājiem uz deklarētās dzīvesvietas adresēm nosūtīts prasības pieteikums, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai līdz

2015.gada 11.februārim, taču atbildētāji nedz tiesas noteiktajā termiņā, nedz līdz lietas izskatīšanai tiesā paskaidrojumus par iesniegto prasību nav snieguši.

[3] 2015.gada 23.aprīlī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā saņemti prasības pieteikuma precizējumi, kuros norādīts, ka laika posmā no prasības

iesniegšanas ir palielinājies parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksu un sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī attiecīgi ir pieauguši

likumiskie procenti. Pamatparāds uz 2015.gada 20.aprīli ir 4 247,94 euro un likumiskie procenti uz 2015.gada 1.aprīli ir 275,02 euro.

Ņemot vērā minēto, prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas /pers. B/ parādu par dzīvojamās ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumiem un

saņemtajiem pakalpojumiem par laiku no 2004.gada 1.aprīļa līdz 2015.gada 20.aprīlim 1 415,98 euro un nokavējuma procentus par periodu no 2012.gada

3.jūnija līdz 2015.gada 1.aprīlim 91,67 euro.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja /pers. D/ parādu par dzīvojamās ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem

par laiku no 2004.gada 1.aprīļa līdz 2015.gada 20.aprīlim 1 415,98 euro un nokavējuma procentus par periodu no 2012.gada 3.jūnija līdz 2015.gada

1.aprīlim 91,67 euro.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas /pers. C/ /dzimusi pers. C/parādu par dzīvojamās ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumiem un

saņemtajiem pakalpojumiem par laiku no 2004.gada 1.aprīļa līdz 2015.gada 20.aprīlim 1 415,98 euro un nokavējuma procentus par periodu no 2012.gada

3.jūnija līdz 2015.gada 1.aprīlim 91,67 euro.

Tāpat prasītājs prasības pieteikuma precizējumos lūdz piedzīt no atbildētājiem visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus un lūdz atzīt prasītāja tiesības

saņemt likumiskos procentus par laiku līdz sprieduma izpildei.

[3] Prasītāja pārstāve tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikuma precizējumos norādītajiem apstākļiem un pamatiem, precizējot,

ka prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājiem likumiskos procentus, jo starp prasītāju un atbildētājiem nav noslēgts līgums par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu.

Papildus norādīja, ka līdz lietas izskatīšanas dienai neviens no atbildētājiem nav vērsies pie prasītāja, lai vienotos par parāda samaksu.

[3.1] Atbildētāji uz tiesas sēdi nav ieradušies. Tiesas sēdes laiks un vieta atbildētājiem paziņota Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, tiesas pavēsti

2015.gada 25.februārī nosūtot uz atbildētāju deklarētās dzīvesvietas adresēm, taču sūtījumi saņemti tiesā atpakaļ no sakaru iestādes, beidzoties glabāšanas

laikam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmo daļu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā,

proti, ierakstītā pasta sūtījumā, ierakstītā pasta sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu vai vienkāršā pasta sūtījumā, uzskatāms, ka

personai ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti

nosūtīti ar pasta sūtījumu. Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektajai daļai tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās

deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona

tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu, un fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās

deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Tādējādi, saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktu un otro daļu, ir pamats uzskatīt, ka atbildētājiem tiesas sēdes vieta un laiks

paziņots savlaicīgi, likumā noteiktā kārtībā. Atbildētāji nav paziņojuši tiesai par neierašanās iemesliem, kā arī nav lūguši lietas izskatīšanu atlikt.

[4] Pie šādiem apstākļiem, nekonstatējot pamatu lietas izskatīšanas atlikšanai, tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu uzskata par

iespējamu skatīt lietu bez atbildētāju klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa

[5] Noklausoties prasītāja pārstāves paskaidrojumus, pārbaudot un novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota

un apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei

nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētāji nav izmantojuši savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav ieradušies uz tiesas sēdi, nav snieguši paskaidrojumus, nav cēluši

iebildumus pret prasību un likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējuši prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka atbildētājiem nav pamatotu

iebildumu pret prasību. Lai gan, atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai, prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem, tiesa tos

vērtē atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta prasībām.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

[6] Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septītajā daļā noteikts, ka pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un

apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai

personai.

Prasības pieteikumam pievienotais 2003.gada 29.decembra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums Nr.DI-03-688-lī un 2011.gada

5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums Nr.RD-11-910-lī apstiprina, ka SIA „/Nosaukums B/” uz līguma pamata apņēmies apsaimniekot Rīgas pilsētas

pašvaldības īpašumā, valdījumā vai pārvaldīšanā esošos nekustamos īpašumus, kas minēti līguma pielikumā Nr.1, tostarp /adrese/.

2012.gada 25.janvāra Uzņēmumu reģistra izziņa Nr.7-3-11990 apstiprina, ka 2010.gada 29.decembrī notikusi reorganizācija, apvienojot

komercsabiedrības, tajā skaitā Rīgas pašvaldības SIA „/Nosaukums B/”, un izveidojot SIA „/Nosaukums B/” (lietas 14.lapa). Atbilstoši Komerclikuma

335.panta piektās daļas noteikumiem, apvienošanas gadījumā pievienojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai.

Tādējādi prasītājam prasījuma tiesības radušās uz likuma „Par dzīvokļa īpašumu” un Dzīvokļa īpašuma likuma pamata. Bez tam prasītāja tiesības prasīt

no atbildētāja saistību izpildi izriet arī no lietas materiāliem pievienotā 2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma Nr.RD-11-910-lī.

[7] Atbilstoši Civillikuma 1402.panta noteikumiem, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Lietas materiāliem pievienotā zemesgrāmatas izdruka apstiprina, ka katram atbildētājam Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu

nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/2000.gada 15.septembrī, pamatojoties uz 2000.gada 25.maija pirkuma līgumu, nostiprinātas

īpašuma tiesības uz 1/3 daļu domājamo daļu no dzīvokļa īpašuma Nr./adrese/ un pie dzīvokļa īpašuma piederošajām 5051/8100057 kopīpašuma domājamām

daļām no daudzdzīvokļu mājas (kadastra Nr./numurs B/). Atbildētāju īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu ir spēkā esošas (lietas 23.lapa).

Ievērojot to, ka puses nav noslēgušas dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu, tad prasītāja un atbildētāju tiesiskās attiecības

apspriežamas pēc likuma. Civillikuma 3.pantā noteikts, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība

radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) 10.panta noteikumiem dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas

pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu

(piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Savukārt šā likuma 13.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši

viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti

veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Kārtību, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu nosaka Ministru

kabineta noteikumi Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu”. Savukārt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.1014

„Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”.

Tādējādi atbildētājiem kā dzīvokļa /adrese/ īpašniekiem uz likuma pamata ir pienākums norēķināties par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem un

mājas apsaimniekošanas izdevumiem.

Lietas materiāliem pievienotais 2015.gada 20.aprīļa aprēķins par apsaimniekošanas maksu un komunālajiem pakalpojumiem apliecina, ka atbildētāju

kopējais parāds par dzīvokļa /adrese/, apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem uz 2015.gada aprīli bija 4 247,94 euro (lietas 58.lapa).

Kā redzams no parāda aprēķina, atbildētāji laika posmā no 2004.gada 1.aprīļa maksājumus veikuši neregulāri un nepilnā apmērā, pēdējais maksājums

120,00 euro apmērā ir veikts 2014.gada jūlijā un pēc šī maksājuma veikšanas atbildētāji nav veikuši citus maksājumus.

Tiesai nav iesniegti pierādījumi, kas dotu pamatu apšaubīt prasītāja apgalvojumu, ka atbildētājam bija nodrošināta iespēja saņemt apsaimniekošanas un

komunālos pakalpojumus, kā arī ziņas par tādiem faktiem, kas dotu pamatu apšaubīt veiktā aprēķina atbilstību faktiski sniegtajiem un saņemtajiem

pakalpojumiem, līdz ar to tiesa uzskata, ka prasības summas aprēķins par laiku no 2004.gada 1.aprīļa līdz 2015.gada 20.aprīlim ir pamatots.

Tā kā arī atbildētāji nav apstrīdējuši parāda aprēķinu, kā arī tiesā nav iesniegti pierādījumi tam, ka atbildētāji būtu veikuši

samaksu par minētajiem pakalpojumiem vai pierādījumi tam, ka atbildētāji nav saņēmuši prasītāja sniegtos apsaimniekošanas

pakalpojumus, tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja sagatavoto parāda aprēķinu, līdz ar to tiesa atzīst, ka prasība par dzīvojamās ēkas

uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumu un saņemto pakalpojumu parāda piedziņu par laiku no 2004.gada 1.aprīļa līdz 2015.gada 20.aprīlim par kopējo

summu 4 247,94 euro ir pamatota un apmierināma, piedzenot no katra atbildētāja 1/3 daļu no kopējās parāda summas, proti – 1 415,98 euro, atbilstoši katra

atbildētāja īpašumā esošajai daļai no dzīvokļa un pie dzīvokļa īpašuma piederošā kopīpašuma domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas.

[8] Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Tiesiskās attiecības, kas pastāv starp prasītāju un atbildētāju veidojušās uz Dzīvokļa īpašuma likuma pamata, jo puses nav noslēgušas individuālu

apsaimniekošanas līgumu, uz kura pamata prasītājam būtu tiesības par samaksas termiņa kavējumu prasīt no atbildētājiem līgumiskos nokavējuma procentus.

Līdz ar to, prasītājam uz likuma pamata ir radušās tiesības prasīt no atbildētājiem likumiskos nokavējuma procentus par parāda samaksas nokavējumu.

No lietas materiāliem pievienotajiem 2014.gada 27.marta un 2014.gada 12.maija brīdinājumiem redzams, ka prasītājs informējis atbildētājus par parāda

esamību, lūdzot veikt samaksu par kavētajiem maksājumiem, vai arī vienoties par parāda atmaksas grafiku, vienlaikus brīdinot atbildētājus par nodomu iesniegt

prasību tiesā, ja parāds par apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem netiks samaksāts (lietas 34.-36. lapa).

Līdz ar to tiesa secina, ka atbildētāji pieļāvuši parādnieka nokavējumu un prasītājam ir radušās tiesības veikt likumisko nokavējuma procentu aprēķinu no

nesamaksātās parāda summas.

Atbilstoši Civillikuma 1756.panta noteikumiem, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu un tie aprēķināmi 6%

gadā no nesamaksātās parāda summas.

Prasītājs par laiku no 2012.gada 3.jūnija līdz 2015.gada 1.aprīlim aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus 275,02 euro apmērā no nesamaksātās

parāda summas 4 247,94 euro (lietas 59.lapa).

Tā kā atbildētāji nav iesnieguši savus paskaidrojumus vai iebildumus pret prasību, tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja veiktā aprēķina pamatotību, līdz ar

to tiesa atzīst, ka prasība par likumisko nokavējuma procentu piedziņu no atbildētājiem par laiku no 2012.gada 3.jūnija līdz 2015.gada 1.aprīlim par kopējo

summu 275,02 euro ir pamatota un apmierināma, piedzenot no katra atbildētāja 1/3 daļu no kopējās likumisko procentu summas, proti – 91,67 euro,

atbilstoši katra atbildētāja īpašumā esošajai daļai no dzīvokļa un pie dzīvokļa īpašuma piederošā kopīpašuma domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas.

[9] Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu tas, ka samaksa ir izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētāji nav iesnieguši tiesai paskaidrojumus par

prasību vai pierādījumus, kas liktu apšaubīt prasītāja norādītos apstākļus un veiktos aprēķinus, vai pierādījumus tam, ka atbildētāji pilnā apmērā un noteiktajā

termiņā būtu veikuši samaksu par apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst prasību par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumu un saņemto pakalpojumu parāda par laiku no

2004.gada 1.aprīļa līdz 2015.gada 1.aprīlim par kopējo summu 4 247,94 euro un likumisko procentu par laiku no 2012.gada 3.junija līdz 2015.gada 1.aprīlim

par kopējo summu 275,02 euro piedziņu par pierādītu un apmierināmu pilnībā.

[10] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.pantam likumiskie procenti nosakāmi seši procenti no

simta gadā.

Tādējādi prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt sešus procentus no simta gadā no nesamaksātās parāda

pamatsummas 4 247,94 euro.

[11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

Civilprocesa likuma 33.pants noteic, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi,

savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un

citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.pantu, no atbildētājiem prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva 358,69

euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi – ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 10,96 euro, ko

prasītājs samaksājis, sniedzot prasību tiesā, kopā 369,65 euro, piedzenot no katra atbildētāja 1/3 daļu no kopējās summas, proti – 123,21 euro, atbilstoši

katra atbildētāja īpašumā esošajai daļai no dzīvokļa un pie dzīvokļa īpašuma piederošā kopīpašuma domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas.

[11.1] Prasītājs lietas izskatīšanas laikā palielinājis prasības summu sakarā ar procentu un pieaugumu pievienošanu. Atbilstoši

Civilprocesa likuma 36.panta otrajai daļai, ja palielina prasības summu, izņemot procentu un pieaugumu pievienošanu, atbilstoši

pievienojama valsts nodeva. Gadījumos, kad prasības summa palielinās sakarā ar procentu un pieaugumu pievienošanu

pamatprasībai, galīgā valsts nodevas apmēra noteikšana tiek atlikta līdz tiesas sprieduma taisīšanai, ar kuru atkarībā no lietas

iznākuma nenomaksātā valsts nodevas daļa (piemaksa) tiek attiecīgi piedzīta valsts ienākumos no atbildētāja, ja prasība apmierināta,

vai no prasītāja, ja prasība noraidīta (sk. Civilprocesa likuma komentāri, autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā

redakcijā, Rīga, 2006.g., 83.lpp).

Kopējā prasītāja norādītā prasības summa, kuru prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājiem ir 4 522,96 euro, par kuru saskaņā ar

Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „b” apakšpunktu maksājama valsts nodeva 415,66 euro. Pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 41.pantu un 36.panta otro daļu, no atbildētājiem valsts ienākumos piedzenama nenomaksātā valsts nodevas daļa

56,96 euro (415,66 euro – 358,69 euro = 56,97 euro), piedzenot no katra atbildētāja 1/3 daļu no minētās summas, proti – 18,99

euro.

[11.2] Bez tam, ņemot vērā to, ka lietas iztiesāšanas gaitā radušos tiesas izdevumu faktiskais apmērs ir 20,79 euro, atbilstoši Civilprocesa likuma 39.,

42. pantam, no atbildētājiem valsts ienākumos piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 9,83 euro (20,79 euro – 10,96 euro = 9,83 euro), piedzenot

no katra atbildētāja 1/3 daļu no minētās summas, proti – 3,27 euro.

[12] Civilprocesa likuma 2041.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu

piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās

dienas. Ņemot vērā minēto, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 34., 41., 42., 190., 195. un 204.1 pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, labā:

- pamatparādu 1 415,98 par laiku no 2004.gada 1.aprīļa līdz 2015.gada 20.aprīlim;

- likumiskos nokavējuma procentus 91,67 euro par laiku no 2012.gada 3.jūnija līdz 2015.gada 1.aprīlim;

- tiesas izdevumus 123,21 euro, kopā 1 630,86 euro (viens tūkstotis seši simti trīsdesmit euro un astoņdesmit seši centi).

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, labā:

- pamatparādu 1 415,98 par laiku no 2004.gada 1.aprīļa līdz 2015.gada 20.aprīlim;

- likumiskos nokavējuma procentus 91,67 euro par laiku no 2012.gada 3.jūnija līdz 2015.gada 1.aprīlim;

- tiesas izdevumus 123,21 euro, kopā 1 630,86 euro (viens tūkstotis seši simti trīsdesmit euro un astoņdesmit seši centi).

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, labā:

- pamatparādu 1 415,98 par laiku no 2004.gada 1.aprīļa līdz 2015.gada 20.aprīlim;

- likumiskos nokavējuma procentus 91,67 euro par laiku no 2012.gada 3.jūnija līdz 2015.gada 1.aprīlim;

- tiesas izdevumus 123,21 euro, kopā 1 630,86 euro (viens tūkstotis seši simti trīsdesmit euro un astoņdesmit seši centi).

Samaksa prasītāja labā izdarāma vienā no kredītiestādēm:

/Nosaukums C/, /konta numurs/;

/Nosaukums D/, /konta numurs/;

/Nosaukums E/, /konta numurs/;

/Nosaukums F/, /konta numurs/;

/Nosaukums I/., /konta numurs/.

Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums A/” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. B/, /pers. C/ un

/pers. D/ likumiskos procentus – 6% gadā, no nesamaksātās pamatparāda summas 4 247,94 euro.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā nenomaksātās valsts nodevas daļu 18,99 eur o (astoņpadsmit euro un

deviņdesmit deviņi centi).

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā nenomaksātās valsts nodevas daļu 18,99 eur o (astoņpadsmit euro un

deviņdesmit deviņi centi).

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, valsts labā nenomaksātās valsts nodevas daļu 18,99 eur o (astoņpadsmit euro un

deviņdesmit deviņi centi).

Valsts nodeva jāmaksā:

Saņēmējs: Valsts kase

Reģistrācijas nr. 90000050138

Konta Nr. LV55TREL1060190911200

Saņēmēja banka: Valsts kase

BIC kods TRELLV22

Iemaksas mērķis: Norāda datus personas vai lietas identificēšanai

(lietas Nr.C28194615).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,27 euro (trīs euro un divdesmit septiņi

centi).

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,27 euro (trīs euro un divdesmit septiņi

centi).

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,27 euro (trīs euro un divdesmit septiņi

centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā:

Saņēmējs Tiesu administrācija

Reģistrācijas Nr. 90001672316

Konta Nr. LV51TREL2190458019000

Saņēmēja iestāde Valsts kase

BIC kods TRELL22

Maksājuma mērķis ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā C28194615.

Noteikt /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/ sprieduma labprātīgai izpildei termiņu – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Izskaidrot /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, ka pēc sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā termiņa notecējuma valsts labā piedzīto ar lietas izskatīšanu

saistīto izdevumu samaksu apstiprinošs dokuments nekavējoties jāiesniedz Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas kancelejā, pretējā gadījumā spriedums šajā

daļā tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Spriedumu 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas

Kurzemes rajona tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums – 2015.gada 27.maijs.

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Pujate