Court allows consumer debt collection including interest, penalties, and court costs against guarantor.

Lietas arhīva Nr. C-3013-20/10

ECLI:LV:VRT:2020:1127.C71301320.4.S

Lieta Nr. C71301320

Lietas arhīva Nr. C-3013-20/10

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Madonā 2020. gada 27. novembrī

Vidzemes rajona tiesa

tiesnese Inna Lipša

rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “Intrum Latvia” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Vidzemes rajona tiesā saņemts prasītāja SIA “Intrum Latvia” prasības pieteikums pret atbildētāju /pers. B/ par parāda piedziņu.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīti šādi argumenti:

2007.gada 4.jūlijā starp AS “DnB NORD Banka” (pēc firmas maiņas AS “DNB banka”) (turpmāk tekstā arī – banka) un aizņēmēju /pers. D/

noslēgts kredīta līgums Nr. 5682/7H37, saskaņā ar kuru aizņēmējai izsniegts kredīts 93 561,24 euro apmērā, kredīta atmaksas termiņš - 2027. gada

3. jūlijs.

Kredītsaistības pastiprinātas ar 2007. gada 4. jūlijā starp banku un /pers. B/ noslēgto Galvojuma līgumu Nr. 5682/7H37-2, saskaņā ar kuru

galvinieks neapstrīdami un neatsaucami galvoja, ka visas kredītņēmēja saistības, kas izriet no kredītlīguma, tiks izpildītas pilnā apmērā, pienācīgā veidā un

precīzi, atbilstoši kredītlīgumā norādītajiem noteikumiem, kuri galviniekam zināmi.

Ar Rīgas rajona tiesas 2015. gada 5. februāra spriedumu lietā Nr. C33218915 pasludināts kredītņēmēja maksātnespējas process, kas ar

2018. gada 4. janvāra lēmumu izbeigts sakarā ar saistību dzēšanas plāna izpildi. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 134. panta trešo daļu parādnieka

saistības, kuru izpildes termiņš iestājas pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, uzskatāmas par tādām, kurām izpildes

termiņš ir iestājies maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā.

Kredītņēmēja maksātnespējas procesā realizēta hipotēka uz kredīta līguma 9.1. punktā norādīto nekustamo īpašumu, no pārdošanas saņemtos

naudas līdzekļus novirzot parādsaistību daļējai izpildei. Ņemot vērā, ka no ķīlas pārdošanas saņemtie naudas līdzekļi nebija pietiekami saistības

apmierinājumam pilnā apmērā, kreditors var vērsties par parāda atlikumu prasības kārtībā pret atbildētāju.

[1.2] 2015. gada 11. septembrī un 2018. gada 25. septembrī atbildētājam nosūtīti atgādinājumu par neizpildītām saistībām. Atbildētājs uz tiem nav

reaģējis un no kredīta līguma izrietošās parādsaistības līdz prasības pieteikuma sagatavošanas dienai saistības nav labprātīgi izpildītas.

[1.3] 2019. gada 3. septembrī starp banku un prasītāju noslēgts prasījumu pirkuma un cesijas līgums, saskaņā ar kuru visi iespējamie bankas

prasījumi pret atbildētāju šīs lietas ietvaros ir nodoti prasītājam.

2020. gada 8. janvārī atbildētājam nosūtīts kreditora maiņas paziņojums, aicinot atbildētāju labprātīgi izpildīt kavētās saistības.

[1.4] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja parādu 88 679,48 euro, kas sastāv no: neatmaksātās kredīta pamatsummas 63 153,80 euro,

līgumiskiem procentiem 19 210,30 euro, līgumsoda 6315,38 euro; valsts nodevu 2163,56 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,37 euro.

Tāpat prasītājs lūdz atzīt prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja 6% no pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

[1.5] Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1589., 1590., 1652. panta 3. punktu, 1692., 1698., 1699., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756.,

1759., 1760., 1934. un 1943. pantu.

[2] 2020. gada 8. oktobrī saņemts atbildētāja paskaidrojums.

Atbildētājs norāda, ka prasība ir nepamatota un noraidāma. Ar Rīgas rajona tiesas spriedumu 2018. gada 4. janvārī aizņēmēja /pers. D/ izgāja

fiziskās personas maksātnespējas procesu. Piedzenot parādu no atbildētāja kā galvotāja, tiks pārkāptas atbildētāja tiesības pēc regresa prasības pret

aizņēmēju (lietas 73. lapa).

[3] 2020. gada 2. novembrī saņemta prasītāja rakstveida atsauksme par atbildētāja paskaidrojumu.

Prasītājs norāda, ka galvojuma akcesorā daba nav absolūta. Atbilstošo Civillikuma 1701. pantam kreditoru akcesoritātes principu ierobežo

galvojuma mērķis - nodrošināt galvenajam prasījumam atbilstošās galvenās saistības izpildīšanu, aizsargājot kreditoru pret galvenā parādnieka

maksātnespējas risku. Pret galveno parādnieku pasludinātā maksātnespējas procesa izbeigšana ir uzskatāma par ierunu minētā panta izpratnē.

Likumdevējs ir paredzējis, ka galvenā parādnieka mantas nepietiekamības vai maksātnespējas gadījumā kreditoram ir tiesības prasīt saistību izpildi

no galvinieka. Maksātnespējas likuma normas neietekmē kreditora tiesības vērsties pret parādnieka galviniekiem, lai saņemtu apmierinājumu (lietas 83.-

84 lapa).

[4] Ar Vidzemes rajona tiesas 2020. gada 2. novembra lēmumu, ievērojot drošības pasākumus un izvērtējot apstākļus, ka lietu ir iespējams izskatīt

rakstveida procesā, pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10. pantu lieta nozīmēta izskatīšanai rakstveida procesā, par ko

lietas dalībniekiem ir paziņots likumā noteiktajā kārtībā.

Pusēm izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesai, kā arī paziņots par tiesībām sniegt papildu paskaidrojumus vai citus procesuālos lūgumus, ja

tādi ir, līdz 2020. gada 23. novembrim.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3. punktu uzskatāms, ka pusēm tiesas dokumenti ir paziņoti. Līdz lietas izskatīšanai dienai

lietas dalībnieki lūgumus nav pieteikuši un papildus paskaidrojumus nav iesnieguši.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, pārbaudījusi prasības pieteikumu un novērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, uzskata, ka prasība ir pamatota un

apmierināma pilnībā.

[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 96. panta

piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

[7] Prasības pieteikumā pieteikts prasījums pret atbildētāju /pers. B/ par parāda piedziņu, pamatojoties uz viņa sniegto galvojumu par aizņēmējas

/pers. D/ saistībām, kas izriet no 2007. gada 4. jūlijā starp AS “DnB NORD Banka” (turpmāk - banka) un /pers. D/ noslēgto kredīta līgumu

Nr. 5682/7H37.

[8] Atbilstoši Civillikuma 1587. pantam tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma.

Saskaņā ar Civillikuma 1934. pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Savukārt Civillikuma 1943. pants nosaka, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa

vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

[8.1] No lietas materiāliem izriet, ka 2007. gada 4. jūlijā starp AS “DnB NORD Banka” un /pers. D/ noslēgts kredīta līgums Nr. 5682/7H37,

saskaņā ar kuru aizņēmējai izsniegts kredīts 93 561,24 euro apmērā, ar kredīta atmaksas termiņu 2027. gada 3. jūliju (lietas 11.-24. lapa). Aizņēmēja

saskaņā ar kredīta līguma nosacījumiem apņēmās veikt maksājumus saskaņā ar maksājuma grafiku.

[8.2] No lietā esošajiem operāciju orderiem redzams, ka prasītājs aizņēmējai izsniedza aizdevumu 93 561,24 euro apmērā (lietas 25.-28. lapa).

[9] 2007. gada 4. jūlijā starp banku un /pers. B/ noslēgts Galvojuma līgums Nr. 5682/7H37-2 (lietas 29. lapa). Līgums stājas spēkā no tā

parakstīšanas brīža un darbojas līdz pilnīgai galvenā līguma saistību izpildei.

Saskaņā ar Galvojuma līguma 3. punktu galvinieks uzņēmās no galvenā līguma izrietošās maksājumu saistības kā pats parādnieks un atteicās no

tiesībām prasīt, lai banka ar piedziņu vispirms griežas pie parādnieka.

Tādējādi tiesa secina, ka 2007. gada 4. jūlijā, parakstot kredīta līgumu un atbildētājs parakstot 2007. gada 4. jūlija Galvojuma līgumu, ir

vienojušies par visiem kredīta līguma būtiskiem nosacījumiem un līgums atbilstoši Civillikuma 1934. un 1935. pantam uzskatāms par tiesīgi noslēgtu.

[9.1] Lietā nav strīda, ka kredīts ir izsniegts, saskaņā ar kredīta līguma nosacījumiem un, ka starp banku un atbildētāju nodibinātas galvojuma

attiecības, atbilstoši kurām atbildētājs uzņēmies pilna apmēra galvojumu par saistībām saskaņā ar kredīta līgumu, tas ir, uzņēmies izpildīt aizņēmējas

saistības, ja aizņēmēja pilnībā vai daļēji tās neizpildītu.

[10] Lietā noskaidrots, ka 2019. gada 3. septembrī starp banku un prasītāju noslēgts prasījumu pirkuma un cesijas līgums ar pielikumu, kur

cesionāram SIA “Intrum Latvia” tiek nodotas prasījuma tiesības pret atbildētāju (lietas 43.-48. lapa).

No prasītāja 2020. gada 8. janvāra kreditora maiņas paziņojuma izriet, ka atbildētājam paziņots par notikušo cesiju, neizpildītajām parādsaistībām

un piedāvāts samaksāt parādu labprātīgi.

Tiesa atzīst, ka minētais cesijas līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, tādējādi tas ir saistošs līgumslēdzēja pusēm un prasītājs ir ieguvis no

kredīta līguma izrietošās prasījuma tiesības pret atbildētāju.

[11] No lietā iesniegtajiem pierādījumiem secināms, ka ar Rīgas rajona tiesas 2015. gada 5. februāra spriedumu civillietā Nr. C33218915

pasludināts /pers. D/ maksātnespējas process. Ar Rīgas rajona tiesas 2018. gada 4. janvāra lēmumu maksātnespējas process izbeigts sakarā ar saistību

dzēšanas plāna izpildi (lietas 35. lapa).

[11.1] Saskaņā ar kredīta līguma 5. punktu kredīta atmaksas beigu termiņš ir noteikts 2027. gada 3. jūnijs.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 134. panta trešajai daļai parādnieka saistības, kuru izpildes termiņš iestājas pēc fiziskās personas

maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, uzskatāmas par tādām, kurām izpildes termiņš ir iestājies maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā.

Tādējādi secināms, ka saistību izpildes termiņš pēc 2007. gada 4. jūlija kredīta līguma Nr. 5682/7H37 iestājās 2015. gada 5. februārī – datumā,

kad tika pasludināts kredītņēmējas /pers. D/ maksātnespējas process

[11.2] No AS “DNB banka” atgādinājumiem par neizpildītajām saistībām izriet, ka atbildētājs tika informēts par neizpildītajām saistībām pēc

kredīta līguma Nr. 5682/7H37 (lietas 37. -41. lapa).

[12] Saskaņā ar Civillikuma 1692. pantu galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot

tomēr pēdējo no viņas parāda. Civillikuma 1698. pants noteic, ka galvinieks atbild nevien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem,

parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.

Atbildētājs atbilstoši Civillikuma 1838. panta pirmajai daļai nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu, ka saistības viņš būtu izpildījis un kredīts ir

atmaksāts

[12.1] Atbildētājs ir cēlis iebildumus un norāda, ka ar Rīgas rajona tiesas spriedumu 2018. gada 4. janvārī aizņēmēja /pers. D/ izbeigts fiziskās

personas maksātnespējas procesu. Piedzenot parādu no atbildētāja kā galvotāja, tiks pārkāptas atbildētāja tiesības pēc regresa prasības pret aizņēmēju.

[12.2] Tiesa atbildētāja iebildumus atzīst par nepamatotiem turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

Tiesa pievienojas paustajai atziņai, ka kredītņēmēja maksātnespēja un viņa atbrīvošana no neizpildītajām saistībām neizbeidz galvojumu, jo atbilstoši

Civillikuma 1692. pantam galvojuma mērķis ir atbildēt kreditoram par trešās personas parādu. Līdz ar to ari gadījumā, ja ar tiesas lēmumu tiek izbeigta

galvenā parādnieka dzēšanas procedūra-un maksātnespējas process, dzēšot šīs personas saistību dzēšanas plānā norādītās neizpildītās saistības,

galvojums netiek izbeigts (sal. Civillietu departamenta tiesnešu kolēģijas 2015. gada 30. oktobra rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC-1443/2015).

Atbilstoši judikatūrai galvojums kā akcesora saistība kļūst par patstāvīgu saistību parādnieka maksātnespējas gadījumā, jo galvojuma jēga ir

kreditora papildus aizsardzība pret parādnieka maksātnespēju. Ja galvojums izbeigtos līdz ar galvenā parādnieka saistību dzēšanu maksātnespējas gaitā,

zustu jebkāda jēga galvojumam kā tiesību institūtam, (sk. Senāta spriedumu lietā Nr. SKC-86/2011 (paplašinātā sastāvā), Civillietu departamenta

spriedumus lietās Nr. SKA -108/2015, Nr. SKC-178/216, civillietu departamenta rīcības sēdes lēmumus lietās Nr. SKC-1005/2015 un Nr. SKC-

1443/2015).

Kā tas pamatoti norādīts Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017. gada 3. marta

spriedumā Nr. SKC-81/2017, tiesiskajās attiecībās starp kreditoru, parādnieku un galvinieku parāda neatdošanas gadījumā zaudējumi iestāsies vai nu

galviniekam, vai kreditoram. Civillietu pamatprincips pacta sunt servanda (sk. Civillikuma 1587. pantu) pēc savas jēgas ir vērsts primāri uz kreditoru

tiesību aizsargāšanu un no kura izņēmumi iespējami tikai atsevišķos gadījumos, kas nav konstatējami šīs lietas ietvaros.

Tiesa uzskata, ka šajā gadījumā Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2011. gada 27. aprīļa spriedumā lietā SKC-86/2011 paustā

atziņa, ka “galvenā parādnieka maksātnespējas gadījumā galvojums no papildu saistības pārtop par patstāvīgu saistību, vienlaikus arī kreditora prasījums

pret galvinieku no galvenajam prasījumam piederīga prasījuma kļūst par patstāvīgu” - pilnīgi attiecināma arī uz galvenā parādnieka fiziskās personas

maksātnespējas procesu un ir piemērojama aplūkojamā gadījumā.

Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītāja prasījums pret galvinieku – atbildētāju /pers. B/ - ir pamatots un apmierināms.

[12.3] Tiesa atzīst, ka atbildētāja pieminētās galvinieka regresa prasījuma tiesības pret galveno parādnieku nav šīs prasības priekšmets un tie ir

vērtējami galvinieka celtās prasības pret /pers. D/ ietvaros, ja tāda tiek celta.

[13] Prasītājs lūdz piedzīt līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu 19 210,30 euro.

Saskaņā ar Civillikuma 1753. panta noteikumiem ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu

lietu lietošanas atvēlējumu [..]. Bet saskaņā ar Civillikuma 1756. panta noteikumiem pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu,

vai uz likumu.

[13.1] Saskaņā ar līguma noteikumiem atbildētājs saskaņā ar galvojuma līgumu kā pats parādnieks piekritis par naudas līdzekļu izmantošanu

maksāt aizdevējam 5,698 % gadā, kuru banka maina ik pēc katriem 5 gadiem.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja veikto procentu aprēķinu, jo tas atbilst maksājumu grafikā ietvertajam procentu apmēram (lietas 63.-

68. lapa).

Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītājs, ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem, ir pierādījis, ka no kredīta līguma izrietošais galvenais parāds (neatmaksātā

aizdevuma summa) ir 63 153,80 euro, līgumiskie procenti 19 210,30 euro par laiku no 2011. gada 15. janvāra līdz 2014. gada 14. jūnijam. Tāpēc

prasība šajā daļā ir apmierināma pilnīgi un no atbildētāja prasītāja labā ir piedzenamas minētās naudas summas.

[14] Prasītājs lūdz piedzīt līgumsodu 6315,38 euro apmērā par laiku no 2010. gada 15. februāra līdz 2014. gada 14. jūnijam.

Saskaņā ar Civillikuma 1716. pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Civillikuma 1717. panta otrā daļa nosaka, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar

zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Saskaņā ar Civillikuma 1720. panta 2. punktu kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī

līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

[14.1] Noslēdzot līgumu, tā vispārējo noteikumu 10.4. punktā pielīgts atbildētāja pienākums no līguma izrietošo maksājumu kavējuma gadījumā

maksāt līgumsodu 10 % apmērā no neatmaksātās kredīta summas.

[14.2] Līgumsods ir civiltiesību institūts ar divējādu dabu, no vienas puses tas ir saistības pastiprinājums, no otras puses līgumsods kļūst par

atbildības izpausmi, ja pastiprinājums izrādījies nepietiekams (K. Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Rīga, 2006., 115. lpp). Tādējādi Civillikuma

izpratnē līgumsods ir saistību tiesību pastiprinājums saistības neizpildīšanas vai pienācīgas neizpildīšanas gadījumā, kas pastiprina konkrētas personas

saistību vai nodrošina saistību izpildi un pastāv kā civiltiesisks sods. Līgumsodam ir sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas funkcija.

Tiesiskajās attiecībās, sakarā ar sodoša rakstura tiesisko līdzekļu piemērošanu, par vispārēju principu ir atzīstams soda samērīguma princips.

Konkrētajā gadījumā līgumsods noteikts par saistību nepienācīgu izpildi un tā maksāšanas pienākuma iestāšanās ir pilnībā atkarīga no pašas atbildētājas

rīcības.

Ņemot vērā to, ka atbildētājs nav veicis kredīta līgumā noteiktos maksājumus aizdevuma summas un procentu samaksai, tiesa atzīst, ka prasītājam

ir tiesības piemērot līgumā noteiktās soda sankcijas (līgumsodu) pret atbildētāju par savlaicīgi nesamaksātiem maksājumiem.

Tiesa, izvērtējot tiesību normas par līgumsodu kopsakarā ar taisnīguma un samērīguma principu, to, kā arī pamatparāda apmēru, nonāk pie

atzinuma, ka līgumsods 6315,38 euro apmērā un ir mazāk kā 10% no galvenā parāda summas, ir vērtējams kā samērīgs un taisnīgs. Tiesai nav pamata

atzīt, ka būtu pārkāptas atbildētāja, kā patērētāja tiesības. Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasība daļā par līgumsoda piedziņu ir apmierināma un no atbildētāja

prasītāja labā ir piedzenams līgumsods prasītāja pieprasītajā apmērā.

[15] Tā kā tiesa par pamatotu atzinusi prasību par pamatsummas 63 153,80 euro piedziņu, tad tiesa atzīst, ka atbilstoši Civillikuma 1759. panta

1. punktam un Civilprocesa likuma 195. pantā noteiktajam prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no

parāda pamatsummas (63 153,80 euro), ievērojot Civillikuma 1763. pantu, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums

sasniedzis kapitāla lielumu.

[16] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. pantu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Prasītāja labā no atbildētāja piedzenami prasītāja samaksātie tiesas izdevumi, kas sastāv no samaksātās valsts nodevas 2163,56 euro un ar lietas

izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 5,37 euro apmērā (lietas 9.-10. lapa).

[17] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. pantu, 92.-97.pantu, 189.-194.pantu, 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Intrum Latvia”, reģistrācijas Nr. 40203088409, neatmaksāto kredīta

pamatsummu 63 153,80 euro, līgumiskos procentus 19 210,30 euro par laiku no 2011. gada 15. janvāra līdz 2014. gada 14. jūnijam, līgumsodu

6315,38 euro par laiku no 2010. gada 15. februāra līdz 2014. gada 14. jūnijam, valsts nodevu 2163,56 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

5,37 euro.

Noteikt, ka samaksa veicama SIA “Intrum Latvia”, reģistrācijas Nr. 40203088409, AS “Luminor Bank”, norēķinu kontā

Nr. LV43RIKO0000081667899.

Atzīt SIA “Intrum Latvia”, reģistrācijas Nr. 40203088409, tiesības saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% gadā no

parāda pamatsummas 63153,80 euro līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas (datums, kad spriedums ir

pieejams tiesas kancelejā), iesniedzot sūdzību Vidzemes rajona tiesā.

Sprieduma sastādīšanas un pieejamības tiesas kancelejā datums - 2020. gada 27. novembris.

Tiesnese Inna Lipša