Court dismissed customs control claim as no illegal act or property damage was proven by video evidence.

Lietas Nr. A420589212

Lietas arhīva Nr. A42-00450-14/23

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2014.gada 2.aprīlī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Rudīte Migla,

piedaloties atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvei Santai Smiļģei,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. B/ pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta faktiskās

rīcības atzīšanu par prettiesisku un zaudējumu atlīdzināšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Īstenojot muitas kontroles pasākumus, muitas amatpersonas muitas kontroles punktā „Vientuļi” 2012.gada 27.jūlijā veica vieglās

automašīnas Mercedes Benz ML430 ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ (turpmāk – transportlīdzeklis) atsevišķu

transportlīdzekļa vietu un mezglu apskati.

Pēc minētās apskates ceļā uz Rīgu /pers.B/(turpmāk arī – pieteicējs) konstatēja, ka transportlīdzekļa drošības spilvena nosedzošā

plāksne ir bojāta un pakāpeniski tā taisās vaļā. Lai pārbaudītu minēto transportlīdzekļa defektu, pieteicējs nākamajā dienā vērsās

autoservisā SIA „Topers”. Servisa speciālistiem, veicot automašīnas apskati, tika konstatēts, ka ir mehāniski bojāta instrumentu

paneļa drošības spilvena nosedzošā plāksne, proti, tā ir ar varu attaisīta. Vienlaicīgi diagnostika parādīja, ka drošības spilveni nav

bijuši izšauti. Saskaņā ar SIA „Topers” sagatavoto tāmi defektu novēršana izmaksā Ls 565,20.

Pieteicējs vērsās Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID), lūdzot atzīt par prettiesisku muitas maiņas vadītāja /pers. D/ faktisko

rīcību – 2012.gada 27.jūlijā veikto muitas kontroli transportlīdzeklim – un mantisko zaudējumu Ls 565,20 apmērā atlīdzināšanu.

Ar VID ģenerāldirektores 2012.gada 10.oktobra lēmumu Nr.22.2/81206 (turpmāk – Lēmums) pieteicēja lūgums par faktiskās rīcības

atzīšanu par prettiesisku un zaudējumu atlīdzināšanu noraidīts.

[2] Administratīvajā rajona tiesā 2012.gada 2.novembrī saņemts pieteikums par VID faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku un

zaudējumu Ls 565,20 apmērā atlīdzināšanu, kurš pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Nepamatota ir lēmumā sniegtā informācija, ka VID amatpersonas muitas kontroles laikā veica tikai vizuālo transportlīdzekļa

apskati. Apskates laikā tika veikta arī atsevišķu mašīnas detaļu pārbaude – aptaustot, raustot un mēģinot atliekt drošības spilvena

nosedzošo plāksnes daļu, lai piekļūtu vēlamajai vietai.

[2.2] No VID amatpersona /pers. D/ teiktā bija noprotams, ka visas personas, kas deklarē ievestās preces, ir pirmsšķietami

uzskatāmas par kontrabandistiem, jo preces tiek deklarētas tikai tādēļ, lai novērstu VID amatpersonu uzmanību no slēptajām

automašīnā nedeklarētajām precēm. No /pers. D/ rīcības, nepabeidzot muitas kontroli patstāvīgi, bet nododot muitas dokumentu

noformēšanu nākamajai maiņai, un nepārtrauktās sviedru slaucīšanas, bija noprotams, ka /pers. D/ par savu rīcību, kuras rezultātā ir

bojāts transportlīdzeklis, bija uztraucies.

[2.3] /pers. D/ paskaidrojumā minētais, ka kontroles laikā tika pievērsta uzmanība tam, ka uz instrumentu paneļa malas bija

saskatāmas līmes pēdas, ir absolūti meli. Gadījumā ja uz drošības spilvena pārsedzošās plāksnes būtu līmes pēdas, proti, tā būtu

līmēta, drošības spilvens neatbilstu automašīnas izgatavotāja norādītajām prasībām par drošības spilveniem, līdz ar to Ceļu satiksmes

drošības direkcijas amatpersonas, kas veica transportlīdzekļa tehniskās pārbaudes, šīs neatbilstības būtu pamanījušas iepriekšējo

tehnisko apskašu laikā. Pēdējos trīs gadus transportlīdzekļu tehniskajās apskatēs nav konstatēti automašīnas drošības spilvena

nosedzošo plākšņu bojājumi.

[2 .4 ] /pers. D/ paskaidrojumā norādītais, ka transportlīdzekļa apsekošanas laikā veikta drošības spilvena apskatīšana un

aptaustīšana, liecina, ka veikta ne tikai vizuālā apskate.

[2.5] Pretenzijas pret VID amatpersonas rīcību neradās kontroles laikā, jo defekti nav pamanāmi uzreiz. Līdz ar to paskaidrojumus un

iebildumus nebija iespējas iesniegt muitas kontroles laikā vai uzreiz pēc tās. Turklāt pretenziju izteikšana nebūtu iespējama, jo /pers.

D/ aizbrauca pirms visu dokumentu noformēšanas.

[2.6] Nav patiess /pers. D/ paskaidrojumā minētais, ka tika piedāvāts reģistrēt kontroles gaitu, aizpildot muitas apskates aktu, bet

pieteicējs no piedāvājuma atteicās, jo, pirmkārt, šāds piedāvājums netika izteikts, otrkārt, VID amatpersonai ir pienākums

dokumentēt veikto pārbaudi, fiksējot to muitas apskates aktā, neskatoties uz to, vai privātpersona atsakās vai neatsakās no muitas

apskates akta sastādīšanas. Turklāt gadījumā, ja privātpersona atsakās, par to jāizdara atzīme muitas apskates aktā.

[2.7] Lai gan administratīvo tiesību praksē dominē uzskats, ka amatpersonas rīcība ir taisnīga, tomēr atsevišķos gadījumos

administratīvās tiesas ir objektīvi izvērtējušas lietu un nav mantojušas iespēju pamatot nolēmumu ar argumentu, ka nav pamata neticēt

valsts amatpersonai. Šajā gadījumā pierādījumu kopums – pieteicēja paskaidrojums, SIA ,,Topers” secinājums, video novērošanas

kameru ieraksts – ļauj izdarīt secinājumu, ka /pers. D/ rīcība ir bijusi prettiesiska un ir radījusi zaudējumus.

[2.8] Aplams ir VID apgalvojums, ka no SIA ,,Topers” 2012.gada 28.jūlijā transportlīdzekļa apskates akta norādītā izriet, ka

instrumentu paneļa drošības spilvena nosedzošā plāksne ir „ar varu salauzta, attaisīta”, savukārt iesniegumā minēta tādu darbību

veikšana kā „raustīšana no visām pusēm”, kas nav uzskatāms par sinonīmu vārdam „salauzts” vai vārdam „attaisīt”. SIA „Topers”

apskates aktā konstatē tikai situāciju konkrētajā brīdī, proti, to, ka instrumenta paneļa drošības spilvena nosedzošā plāksne ir bojāta

– salauzta, attaisīta, savukārt veidu, kā tas ir izdarīts, ne SIA „Topers” speciālisti, ne arī citu autoservisu speciālisti nevarēs pateikt, jo

neatradās muitas kontroles veikšanas vietā.

[2.9] Ir konstatējama cēloņsakarība starp VID amatpersonas prettiesisko rīcību un transportlīdzeklim nodarītajiem bojājumiem, radot

mantisko zaudējumus Ls 565,20 apmērā.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2013.gada 14.janvārī saņemts VID paskaidrojums par pieteikumu. VID pieteikumu uzskata par

nepamatotu un noraidāmu, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem, kā arī papildus paskaidro, ka muitas maiņas vadītāja

rīcībā bija informācija par to, ka pieteicējs jau iepriekš ir izteicis pretenzijas par muitas kontroles pasākumiem, 2012.gada 31.janvārī

VID Muitas pārvaldē iesniedzot 2012.gada 26.janvāra iesniegumu „Par Valsts ieņēmuma dienesta Muitas pārvaldes faktiskās rīcības

neatbilstību normatīvo aktu prasībām un tās atzīšanu par prettiesisku”, /pers. D/ pēc muitas fiziskās kontroles piedāvāja pieteicējam

dokumentēt veikto muitas fizisko kontroli, sastādot Muitas apskates aktu. Pieteicējs atteicās no muitas amatpersonas piedāvājuma

reģistrēt kontroles gaitu Muitas apskates aktā, kas liecina par to, ka kontroles laikā vieglajai transportlīdzeklim netika radīti jebkāda

veida bojājumi.

Nav konstatējama cēloņsakarība starp 2012.gada 27.jūlijā veiktajiem muitas kontroles pasākumiem un transportlīdzeklim

konstatētajiem bojājumiem.

[4] Uz tiesas sēdi pieteicējs nav ieradies. Tiesa konstatē, ka pavēste pieteicējam nosūtīta likumā noteiktajā kārtībā (lietas 60.lapa).

Pārbaudot lietas materiālus un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 214.panta pirmo daļu, tiesa atzīst par iespējamu

izskatīt lietu bez pieteicēja klātbūtnes.

[5] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāve prasību neatzina, pamatojoties uz Lēmumā norādīto.

[6] Tiesas sēdē nopratināts liecinieks muitas amatpersona /pers. D/.

Motīvu daļa

[7] Izvērtējot lietas materiālus un uzklausot procesa dalībnieku, tiesa secina, ka pieteikums ir noraidāms.

[8] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 89.panta pirmo daļu faktiskā rīcība ir iestādes darbība publisko tiesību jomā jebkurā

citādā veidā, nevis izdodot administratīvo aktu, ja privātpersonai uz šo darbību ir tiesības vai tai šīs darbības rezultātā ir radies vai var

rasties tiesību vai tiesisko interešu aizskārums. Par faktisko rīcību atzīstamas arī iestādes darbības, kas neatkarīgi no iestādes

nodoma rada tādas faktiskās sekas, kuru rezultātā privātpersonai ir radies vai var rasties būtisks tiesību aizskārums.

Muitas kontroles punktā „Vientuļi” muitas amatpersonas 2012.gada 27.jūlijā veica transportlīdzekļa apskati. Pieteicējs norāda, ka

kontroles laikā VID amatpersona /pers. D/ centās iebāzt pārbaudes zondi zem instrumenta paneļa esošā drošības spilvena

nosedzošās plāksnes. Lai to izdarītu, drošības spilvena nosedzošā plāksne tika raustīta no visām pusēm. Pēc tam zonde tika bāzta

iekšā gaisa pūšanas atverē.

Iebraucot Viļakā, aptuveni 8 km no muitas kontroles punkta „Vientuļi”, pieteicējs pamanījis, ka drošības spilvena nosedzošā plāksne ir

bojāta un tās daļa ir atrauta. Turpinot ceļu uz Rīgu, drošības spilvena nosedzošā plāksne pakāpeniski taisījusies vaļā. Pieteicējs

vērsies autoservisā, kur SIA „Topers” speciālisti konstatējuši, ka ir mehāniski bojāta instrumentu paneļa drošības spilvena nosedzošā

plāksne – tā ir ar varu attaisīta. Vienlaikus diagnostika parādīja, ka drošības spilveni nav bijuši izšauti.

Līdz ar to tiesa pārbauda, vai muitas amatpersonas rīcība, veicot transportlīdzekļa pārbaudi, ir atzīstama par prettiesisku un radījusi

pieteicējam zaudējumus. Lai tiesa varētu konstatēt, ka muitas amatpersonas rīcība ir bijusi prettiesiska, ir jākonstatē tās neatbilstība

tiesību normām.

[9] Saskaņā ar likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 1.pantu Valsts ieņēmumu dienests ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās

pārvaldes iestāde, kas nodrošina nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto

obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī iekasē nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus

Eiropas Savienības budžetam, īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas.

Atbilstoši minētā likuma 11.panta 1.punktam preču un citu priekšmetu muitas kontrole, to aplikšana ar muitas nodokli un muitas

nodevām, muitas nodokļa un muitas nodevu iekasēšana un muitas kontroles noformēšana, kā arī valsts ekonomiskās robežas

aizsardzība ir tikai muitas lieta. Savukārt 13.panta 6.punkts noteic, ka muitas iestāžu ierēdņiem ir muitas normatīvajos aktos noteiktās

tiesības.

Muitas likuma 3.pants noteic, ka muitas lietas ietver kārtību, kādā preces pārvieto pāri valsts robežai, to aplikšanu ar ievedmuitas

nodokli un izvedmuitas nodokli un citiem normatīvajos aktos paredzētajiem maksājumiem, kurus administrē Valsts ieņēmumu

dienests, muitošanu, muitas kontroli, kā arī citus līdzekļus un darbības, ar kuru palīdzību tiek īstenota muitas politika.

Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 450/2008 (2008. gada 23. aprīlis), ar ko izveido Kopienas Muitas kodeksu

(Modernizētais muitas kodekss),4.panta 3.punkts noteic, ka „muitas kontrole” ir īpašas darbības, ko veic muitas dienesti, lai

nodrošinātu, ka pareizi piemēro tiesību aktus muitas jomā un citus tiesību aktus, kas reglamentē starp Kopienas muitas teritoriju un

citām teritorijām pārvietotu preču ievešanu, izvešanu, tranzītu, pārvietošanu, uzglabāšanu un galapatēriņu, kā arī ārpuskopienas preču

un galapatēriņa procedūrai pakļauto preču atrašanos un pārvietošanu muitas teritorijā.

Atbilstoši minētās regulas 25.panta 1.punktam muitas dienesti var veikt jebkādu kontroli, ko tie uzskata par vajadzīgu. Muitas kontrole,

konkrēti, var būt preču pārbaude, paraugu ņemšana, deklarācijas datu pārbaude un dokumentu esības un īstuma pārbaude, uzņēmēju

grāmatvedības un citu uzskaites datu pārbaude, transportlīdzekļu apskate, personu nestās vai vestās bagāžas un citu mantu

pārbaude, kā arī oficiālu pieprasījumu veikšana un citas līdzīgas darbības.

Savukārt 96.panta 2.punkts noteic, ka muitas dienesti var jebkurā laikā pieprasīt preces izkraut un izsaiņot, lai pārbaudītu tās, ņemtu

to paraugus vai pārbaudītu transportlīdzekli, ar kuru tās tiek vestas.

No minētajām normām tiesa secina, ka muitas iestādēm ar ir piešķirta rīcības brīvība muitas kontroles veida un apjoma izvēlē un

muitas dienesti var veikt jebkādu kontroli, ko tie uzskata par vajadzīgu.

[10] Paskaidrojumā VID ģenerāldirektorei muitas amatpersona /pers. D/ norāda, ka 2012.gada 27.jūlijā Muitas kontroles punktā

„Vientuļi” tika veikta muitas kontrole no Krievijas Federācijas Latvijas Republikā iebraucošam transportlīdzeklim. Kontroli veica muitas

maiņas vecākais /pers. D/, un kontrolē piedalījās vecākais muitas uzraugs /pers. K/.

Transportlīdzeklis iebrauca muitas kontroles punktā, izmantojot zaļo joslu. Kontroles laikā tika pievērsta uzmanība tam, ka no

pasažiera puses, zem drošības spilvena aizsega, uz instrumenta paneļa malas bija saskatāmas līmes pēdas. Pieteicējs nevarēja

paskaidrot, kā šīs līmes pēdas ir radušās. Izvērtējot varbūtējos riskus, automašīna tika novirzīta uz apskates joslu. Pieteicējs

pretenzijas neizteica. Apskates laikā nekāda drošības spilvena aizsega raustīšana nenotika. Notika drošības spilvena aizsega vāka

apsekošana, kas izpaudās vāka apskatīšanā un aptaustīšanā.

Pēc aizsega apsekošanas tika veikti blīvuma mērījumi no instrumentu paneļa augšējās puses un, izmantojot endoskopu, tika

veikta instrumentu paneļa iekšpuses apsekošana. Apskates laikā neviena no automašīnas daļām netika demontēta un netika

sabojāta.

Kontroles laikā muitas noteikumu pārkāpumi netika konstatēti. Muitas fiziskā kontrole tika pabeigta /pers. D/ maiņas laikā, savukārt

muitas maksājumi par degvielu tika iekasēti nākošajā maiņā. Maksājumus iekasēja nākošās muitas maiņas vadītājs /pers. L/, kas

apgalvo, ka no pieteicēja puses pretenzijas saistībā ar muitas kontroli netika izteiktas.

Kontrole tika veikta saskaņā ar VID 2012.gada 3.jūlija noteikumiem Nr.15 „Muitas fiziskās kontroles kārtība”.

Transportlīdzeklim piemērotā muitas kontrole saskaņā ar minēto noteikumu 4.1.apakšpunktu tika klasificēta kā vizuālā apskate (lietas

20.lapa).

[11] Par transportlīdzekļa kontroles gaitu muitas amatpersona /pers. D/ sniedza liecību arī tiesas sēdē, norādot, ka 2012.gada

27.julijā pildījis amata pienākumus muitas punktā.

Attiecībā uz mašīnu kontroli tiek izvērtēti riski, kāpēc kādai mašīnai kontrole tiek veikta padziļināti, kādai varbūt vieglāk. Obligātās

darbības ir atvērt visas durvis, paskatīties salonā, atvērt bagāžas nodalījumu, motora pārsegu – tas ir viss, kas notiek uz joslas.

Gadījumā ja parādās riska pazīme (kaut kas varētu būt slēpts), notiek vizuālā kontrole. Pieteicēja transportlīdzeklim veiktā kontrole

varēja notikt turpat uz joslas, bet auto tika novirzīts uz padziļinātās joslas tikai tāpēc, lai netraucētu kustībai.

Šajā gadījumā tika pamanīts, ka no pārsega maliņas ir momentlīmes notecējums – tas arī bija risks, ka, iespējams, tur kaut kas darīts.

Sākuši tālāk vairāk pārbaudīt. Visa kontrole bija vizuālā kontrole – lietojot blīvuma mērītāju un endoskopu. Blīvuma mērītāju pieliek no

virspuses. Rādīs 50 vienības; ja būs izveidota brīva telpa – blīvuma rādījums būs mazāks, apmēram 25. Tā meklē slēptuves. Tajā

vietā, kur skenēts pārbaudes laikā, blīvums parasti ir ap 50 vienības, un skenējot ar blīvuma mērītāju nekāds risks nebija saskatīts,

atbilda parastajam radījumam.

Otrs instruments bija endoskops – vads, ko var iebāzt un paskatīties zem paneļa. Tas bija iebāzts ventilācijas šahtā un zem paneļa.

Ne vienā, ne otrā gadījumā tur nebija saskatāmas ieurbšanās pēdas. Vērtē pēc putekļiem; endoskopā var redzēt, ka nav aiztikts

nekas.

Drošības spilvena pārsegs, kad ieraudzījuši līmes notecējumu, protams, ticis pataustīts no augšas, bet kur raustīt – vienkārši nav

vietas, kur to aizķert.

Šādā apskatē gaisa spilvena pārsegu nevar bojāt, jo ražotājs netaisa, ko ar nagu var noraut. Nav iespējams, vajag spraugu, lai

aizķertu. Spraugas nav.

Endoskops tika iebāzts zem paneļa un ventilācijas šahtā, tur nekāda saskare ar gaisa spilvenu nav.

Ievadīt endoskopu tā, lai redzētu pašu gaisa spilvenu, nevar. Bet no apakšas, zem paneļa pabāžot, var redzēt, ka tur nekas nebija

aiztikts. Pašā gaisa spilvenā iekšā netiek, tas ir virsū panelim. No augšpuses atrodas gaisa spilvens. Ja grib redzēt, kas ir drošības

spilvenā, no augšas nekur nevar ievadīt endoskopu. Tur ir noslēgts, jāvada iekšā zem paneļa pasažiera pusē tuvāk kājām apakšā.

/pers. D/ apstiprināja, ka, ievadot endoskopu, saskarsme ar gaisa spilvenu nenotiek.

Endoskops ir puscentimetru resns. Ja bāztu zem drošības spilvena pārsega, būtu jābūt šķirbai, bet tās nav.

Protokolēt [pārbaudi] nav obligāta prasība, bet pieteicējam bija piedāvāts sastādīt apskates aktu. Piedāvāts bija, jo ar viņu jau bija

saskarsme, kad bija jāsāk reģistrēt visas personas, kuras brauc pāri robežai. Viņš bija reģistrēts un tāpēc iesniedza VID sūdzību, ka

ticis reģistrēts sistēmā. Tā kā /pers. D/ uzskatīja, ka pieteicējam ir neadekvāta uztvere pret kontroli, tika piedāvāts apskates akts, taču

pieteicējs atteicās.

[12] Tiesa konstatē, ka vienotu VID Muitas pārvaldes amatpersonu rīcību, veicot muitas fizisko kontroli, nosaka VID 2012.gada

19.decembra iekšējie noteikumi Nr.47 „Muitas fiziskās kontroles kārtība” (turpmāk – Muitas fiziskās kontroles kārtība). Atbilstoši

minēto noteikumu 4.1.apakšpunktam muitas fizisko kontroli muitas amatpersona veic, piemērojot vizuālo apskati – vispārīgu objekta

kontroli, tostarp izmantojot tehniskos līdzekļus un dienesta suņus, lai atklātu neatbilstības un noteiktu padziļinātas pārbaudes

nepieciešamību.

Saskaņā ar Muitas fiziskās kontroles kārtības 5.punktu vizuālā apskate ietver vienu vai vairākas tādas darbības kā transportlīdzekļa

ārpuses apskati, vai nav izmaiņas konstrukcijā, transportlīdzekļa svēršanu, transportlīdzekļa skenēšanu ar rentgeniekārtām, atsevišķu

transportlīdzekļa vietu vai mezglu apskati, piemēram, salona un degvielas tvertnes, filmēšanu un fotografēšanu.

Veicot transportlīdzekļa salona apskati, tiek pārbaudīta viena vai vairākas šādas transportlīdzekļa daļas: mērinstrumentu panelis,

centrālā vadības pults, bagāžas plaukti, sēdekļi, kondicionēšanas un apsildīšanas sistēma, ventilācijas kanāli, cimdu nodalījums un

citas daļas.

Izvērtējot muitas amatpersona /pers. D/ sniegto paskaidrojumu un liecību, tiesa atzīst, ka 2012.gada 27.jūlijā muitas kontroles punktā

„Vientuļi” transportlīdzeklim ir veikta vizuālā apskate – vispārīga transportlīdzekļa kontrole, izmantojot tehniskos līdzekļus – endoskopu

un blīvuma mērītāju – transportlīdzekļa priekšējā paneļa pārbaudē. Minētās darbības atbilst VID noteiktajai muitas fiziskās kontroles

kārtībai.

Tiesas sēdē noskatoties video ierakstu, kurā fiksēta transportlīdzekļa kontroles gaita, tiesa neguva apliecinājumu pieteicēja

norādītajam, ka muitas amatpersona būtu raustījis vai mēģinājis atliekt drošības spilvena nosedzošo plāksnes daļu, lai piekļūtu

vēlamajai vietai.

Video ierakstā muitas amatpersonas darbības, veicot kontroli, atbilda tai rīcībai, kas tika norādīta /pers. D/ paskaidrojumā un liecībā.

Tiesa lietā nekonstatē, ka muitas amatpersona būtu veikusi kādu prettiesisku darbību vai tādu darbību, kas kaitētu transportlīdzeklim.

[13] Pārbaudes dokumentēšana, veicot fiziskās pārbaudes, ir noteikta Muitas fiziskās kontroles kārtības 21.punktā, nosakot tos

gadījumus, kad obligāti jāsastāda muitas apskates akts, tostarp, ja, veicot vizuālo apskati, bojāta trešo personu manta

(pārbaudāmais objekts), konstatēts muitas noteikumu pārkāpums, to pieprasa deklarētājs, – par veikto muitas fizisko kontroli, un tas

ir noteikts citos normatīvajos aktos.

Izskatāmajā lietā tiesa nevienu no minētajiem gadījumiem nekonstatē – transportlīdzekļa bojāšana netika konstatēta, muitas

noteikumu pārkāpums netika konstatēts, pieteicējs nepieprasīja, un cits normatīvais akts, kur tas būtu noteikts, arī nav konstatējams.

Līdz ar to, nesastādot muitas apskates aktu konkrētajā lietā, nav konstatējams procesuāls pārkāpums.

[14] No Administratīvā procesa likuma 92.panta un Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 4.panta pirmās

daļas izriet: lai personai rastos tiesības saņemt atlīdzinājumu, nepieciešams konstatēt, ka iestāde rīkojusies prettiesiski – izdevusi

prettiesisku administratīvo aktu vai veikusi prettiesisku faktisko rīcību –, vai arī jākonstatē iestādes bezdarbība.

Ņemot vērā to, ka tiesa nekonstatēja muitas amatpersonas prettiesisku faktisko rīcību, tad nav konstatējams arī pamats atlīdzināt

personai mantisko zaudējumu, personisko un morālo kaitējumu. Tādējādi tiesa secina, ka iestāde ar Lēmumu pamatoti atteicās

pieteicējam atlīdzināt mantiskos zaudējumus Ls 565,20 apmērā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. B/ pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku un zaudējumu atlīdzināšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese R.Migla