Court partially allowed appeal, striking down fine for driving without license but upholding fine for unlit vehicle.

NORAKSTS Lieta Nr.142234412 1-2344-12/36

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA LIEPĀJAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Liepājā, 2012.gada 10.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese K.Brokane,

piedaloties pie administratīvās atbildības sauktajai personai – J.L. un viņa aizstāvim zvērinātam advokātam Pēterim Pupiņam, iestādes – Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja pārstāvei D.Z.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc J.L. (personas kods /personas kods/) sūdzības par Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka p.i. 2012.gada 20.janvāra lēmumu Nr.20-19/25 „Par apstrīdēto administratīvo aktu Nr.VP3/PA 876275”.

Aprakstošā daļa

[1] 2011.gada 22.novembrī pulksten 22.16 Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākais inspektors J.L. sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 876275 (turpmāk – Protokols) (lietas 10.lapa), kurā norādīts, ka 2011.gada 22.novembrī pulksten

22.14 J.L. vadīja transportlīdzekli Opel Omega Caravan, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, Liepājā pa Lielo ielu virzienā no Graudu ielas uz Katoļu ielu, 1.lappuse no 7 diennakts tumšajā laikā bez iedegtām ārējām apgaismes ierīcēm, kā arī bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav atgūtas). Ar minēto pārkāptas Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 39.4. un 175.1.apakšpunktā noteiktās prasības, par ko paredzēta administratīvā atbildība pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.4panta sestās daļas 1.punkta un 149.17panta otrās daļas.

2011.gada 24.novembrī Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas vecākais inspektors pieņēma lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.VP3/PA 876275 (turpmāk – sākotnējais lēmums) (lietas 11.lapa), ar kuru nolēma J.L. uzlikt naudas sodu Ls 220 apmērā.

2012.gada 20.janvārī Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka p.i., izskatot J.L. sūdzību (lietas 12.lapa), pieņēma lēmumu Nr.20-19/25 „Par apstrīdēto administratīvo aktu Nr.VP3/PA 876275” (turpmāk – Lēmums) (lietas 15.- 16.lapa), ar kuru sākotnējo lēmumu atstāja negrozītu.

[2] 2012.gada 21.februārī Administratīvajā rajona tiesā saņemta pie administratīvās atbildības sauktās personas – J.L. sūdzība par Lēmumu.

J.L. sūdzībā norāda, ka 2010.gada 5.janvārī Liepājas tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, kurā viņš ticis apsūdzēts pēc LAPK 149.15.panta ceturtās daļas un 149.16panta piektās daļas, nolēma administratīvā pārkāpuma lietu pēc LAPK 149.15.panta ceturtās daļas izbeigt. Pēc nolēmuma stāšanās spēkā J.L. saņēmis savu transportlīdzekļa vadītāja apliecību. Uzskatot, ka J.L. 2011.gada 22.novembrī vadījis transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadītāja apliecības, iestāde ir rupji pārkāpusi ne tikai LAPK 35.panta otrajā daļā noteikto, bet arī administratīvās likumdošanas pamatu un jēgu. Turklāt līdz pat šim brīdim J.L. nav bijis zināms, ka viņš 2010.gada novembrī vai decembrī ticis sodīts ar Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes amatpersonas lēmumu.

[3] Iestāde tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā sūdzību neatzīst un uzskata to par nepamatotu pilnā apmērā.

Iestāde paskaidro, ka ar Liepājas tiesas 2010.gada 5.janvāra lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.120066410 lietvedība izbeigta pēc LAPK 149.15panta ceturtās daļas, savukārt ar Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas vecākā inspektora 2010.gada 23.novembra lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.VP3/PA 793820, kas pieņemts J.L. klātbūtnē, nolemts J.L. uzlikt naudas sodu Ls 300 apmērā un atņemt transportlīdzekļu vadītāja tiesības uz 22 mēnešiem saskaņā ar LAPK 149.16panta piekto daļu un 149.4panta četrpadsmito daļu. Lai gan Liepājas tiesa izbeidza lietvedību par J.L. saukšanu pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.15panta ceturtās daļas, iestādes lēmums administratīvā pārkāpumu lietā Nr.VP3/PA793820 stājies spēkā.

2.lappuse no 7 [4] Tiesas sēdē J.L. sūdzību uzturēja, pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem. Papildus paskaidroja, ka viņš līdz pat šodienas tiesas sēdei nav sapratis, ka 2010.gada 23.novembrī ir bijuši divi lēmumi, jo sapratis, ka ar Liepājas tiesas spriedumu ir pierādīts, ka viņš nav automašīnu vadījis. Tā kā Liepājas tiesa atdeva viņam vadītāja apliecību, tad J.L. neradās nekādas šaubas, ka tā atdota pamatoti un tiesiski.

[5] Iestādes pārstāve tiesas sēdē sūdzību neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā minēto argumentāciju. Papildus iesniedza tiesai un izskaidroja otra 2010.gada 23.novembrī sastādītā un spēkā esošā lēmuma būtību, norādot, ka tas sastādīts par notikuma vietas atstāšanu un, tā kā šāda lēmuma pieņemšana ir iestādes kompetencē, tad Liepājas tiesas spriedumam nav nekādas ietekmes uz iestādes pieņemto lēmumu.

Motīvu daļa

[6] Ar Lēmumu J.L. saukts pie administratīvās atbildības par CSN 39.4. un 175.1.apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu. Administratīvais sods Ls 220 apmērā piemērots pēc LAPK 149.4panta sestās daļas 1.punkta un 149.17panta otrās daļas.

CSN 39.4.apakšpunkts noteic, ka transportlīdzekļa vadītājam aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību.

Savukārt CSN 175.1.apakšpunktā noteikts, ka, braucot diennakts tumšajā laikā, mehāniskajiem transportlīdzekļiem jābūt iedegtiem tuvās vai tālās gaismas lukturiem, kā arī gabarītlukturiem un numura zīmes apgaismojumam.

Saskaņā ar LAPK 149.4panta sestās daļas 1.punktu par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas) uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divsimt līdz trīssimt latiem.

Saskaņā ar LAPK 149.17panta otro daļu par braukšanu bez iedegtām noteiktām ārējām apgaismes ierīcēm diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Ievērojot minēto, lai atzītu, ka J.L. pamatoti saukts pie administratīvās atbildības un sodīts saskaņā ar LAPK 149.4panta sestās daļas 1.punktu un 149.17panta otro daļu nepieciešams konstatēt, ka J.L.:

1) vadījis transportlīdzekli laikā, kad viņam atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības;

2) vadījis transportlīdzekli diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos bez iedegtām noteiktām ārējām apgaismes ierīcēm.

[7] No lietas materiāliem un J.L. paskaidrojumiem tiesas sēdē tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka J.L. 2011.gada 22.novembrī vadīja transportlīdzekli bez iedegtām

3.lappuse no 7 noteiktām ārējām apgaismes ierīcēm, līdz ar to J.L. saukšanu pie administratīvā atbildības saskaņā ar 149.17panta otro daļu ir pamatota.

[8] Vērtējot, vai J.L. pamatoti saukts pie administratīvās atbildības par LAPK

149. panta sestās daļas 1.punktā paredzēto pārkāpumu, tiesa konstatē un secina turpmāk norādīto.

[8.1] 2010.gada 30.oktobrī Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākais inspektors J.L. sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA792957 par transportlīdzekļa vadīšanu, atrodoties alkoholisko dzērienu ietekmē (lietas 17.lapa). Attiecībā uz šajā protokolā konstatēto 2010.gada 23.novembrī pieņemts lēmums Nr.VP3/PA792957, kurā norādīts, ka J.L. ir izdarījis CSN 4., 10.punkta un 39.1.2.apakšpunkta pārkāpumu, par ko atbildība paredzētas LAPK 149.15panta ceturtajā daļā, un nolemts lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā pret J.L. izbeigt un materiālus pēc piekritības nosūtīt izskatīšanai Liepājas tiesai (lietas 18.lapa).

Ar Liepājas tiesas 2010.gada 5.janvāra lēmumu lietā Nr.120066410 izbeigta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā pret J.L. pēc LAPK 149.15panta ceturtās daļas un nolemts vadītāja apliecību AL 121878 uz J.L. vārda – pēc lēmuma stāšanās likumīgā spēkā – atgriezt J.L.. Kā arī nolemts īpašniekam atdot izņemto automašīnu. Minētais Liepājas tiesas lēmums stājies likumīgā spēkā 2011.gada 8.februārī (lietas 5.lapa).

Iepazīstoties ar iepriekš minēto Liepājas tiesas lēmumu, tiesa konstatē, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā pret J.L. pēc LAPK 149.15panta ceturtās daļas izbeigta tādēļ, ka lietā nav pierādīts, ka J.L. ir vadījis automašīnu, proti, ar liecinieku liecībām tiesas sēdē konstatēts, ka J.L. nav bijis transportlīdzekļa vadītājs.

Tiesa secina, ka par šajā sprieduma apakšpunktā norādītajiem faktiem strīda lietā nav.

[8.2] Tiesas sēdē iestādes pārstāve iesniedza vēl vienu 2010.gada 30.oktobrī Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākās inspektores sastādītu administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA793820, kurā konstatēts, ka 2010.gada 30.oktobrī plkst.16.05 J.L. vadīja automašīnu Audi 80, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, Liepājā pa Ganību ielu virzienā no Lauku ielas uz Ezera ielas pusi, neizvēlējās drošu braukšanas ātrumu, nobrauca no ceļa braucamās daļas, uzbrauca šķērslim – kokam, bojājot to. Vadītājs J.L. tika nogādāts SIA „Liepājas reģionālā slimnīca” traumpunktā. Šajā protokolā ir norāde, ka par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu ietekmē sastādīts šā sprieduma [8.1] apakšpunktā minētais protokols Nr.PA792957. Protokolā norādīts, ka atbildība par šo pārkāpumu paredzēta LAPK 149.4panta četrpadsmitajā daļā (par citu LAPK neminētu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu) (lietas 28.lapa).

Attiecībā uz šajā protokolā konstatēto 2010.gada 23.novembrī pieņemts lēmums Nr.VP3/PA793820, kurā norādīts, ka J.L. ir izdarījis CSN 4., 6., 10.punkta, 38.4.apakšpunkta,

4.lappuse no 7 39.1.2.apakšpunkta, 50., 51., 70., 112. un 113.punkta pārkāpumus, par ko atbildība paredzēta LAPK 149.16panta piektajā daļā un LAPK 149.4panta četrpadsmitajā daļā. Ar šo lēmumu J.L. uzlikts naudas sods Ls 300 apmērā un atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku uz 22 mēnešiem (lietas 29.lapa).

Tiesa konstatē, ka 2010.gada 23.novembrī pieņemtais lēmums Nr.VP3/PA793820 nav ticis apstrīdēts un ir stājies spēkā. Taču, ņemot vērā, ka minētais lēmums ir par pamatu, lai konstatētu, vai J.L. pamatoti saukts pie administratīvās atbildības par transportlīdzekļa vadīšanu laikā, kad viņam atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, tiesa šīs lietas ietvaros nevar atstāt bez ievērības 2010.gada 23.novembra lēmumu Nr.VP3/PA793820, jo tas ir par pamatu, lai pierādītu, ka 2011.gada 22.novembrī J.L. bija atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesība.

[8.3] Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības J.L. atņemtas ar 2010.gada 23.novembra lēmumu Nr.VP3/PA793820, pamatojoties uz LAPK 149.16panta piekto daļu, proti, par ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu pēc ceļu satiksmes negadījuma. Par šo pārkāpumu pie atbildības var saukt transportlīdzekļa vadītāju.

Kā transportlīdzekļa vadītājs J.L. pie administratīvās atbildības bija saukts gan par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu ietekmē, gan ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu. Ar Liepājas tiesas 2010.gada 5.janvāra lēmumu pret J.L. ierosinātā administratīvā pārkāpuma lieta tika izbeigta, jo tiesa bija atzinusi, ka J.L. nav bijis transportlīdzekļa vadītājs. Tātad secināms, ka nav bijis administratīvā pārkāpuma sastāva, jo par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu iespaidā pie administratīvās atbildības var tikt saukts transportlīdzekļa vadītājs. Liepājas tiesai atzīstot, ka J.L. nav bijis transportlīdzekļa vadītājs, nepamatots kļūst arī 2010.gada 23.novembra lēmums Nr.VP3/PA793820, jo arī par šajā lēmumā konstatētajiem pārkāpumiem, tai skaitā par ceļa satiksmes negadījuma vietas atstāšanu, pie administratīvās atbildības var saukt tikai transportlīdzekļa vadītāju.

Tiesas ieskatā, pēc Liepājas tiesas 2010.gada 5.janvāra lēmuma spēkā stāšanās, iestādei bija pienākums pašai pēc savas iniciatīvas atcelt 2010.gada 23.novembra lēmumu Nr.VP3/PA793820, jo tajā vairs nebija konstatējams administratīvā pārkāpuma sastāvs.

[8.4] Tiesa konkrētajos apstākļos uzskata par ticamiem J.L. paskaidrojumus, ka viņš nav sapratis, ka 2010.gada 23.novembrī ir pieņemti divi dažādi lēmumi par atšķirīgiem pārkāpumiem, jo, kā redzams no lietas materiāliem, abi lēmumi pieņemti vienā dienā attiecībā uz vienu ceļa satiksmes negadījumu. Konkrētajā gadījumā ir ticami arī tas, ka J.L., saņemot Liepājas tiesas lēmumu, ar kuru nolemts J.L. atgriezt viņa vadītāja apliecību, paļāvās, ka ar tiesas lēmumu ir atzīts, ka viņš nav bijis transportlīdzekļa vadītājs konkrētajā ceļu satiksmes negadījumā, tāpēc arī viņam ir visas tiesības izmantot tiesas atgriezto vadītāja apliecību.

[8.5] Lai arī 2010.gada 23.novembra lēmums Nr.VP3/PA793820 nav atcelts, tiesas ieskatā, tas ir acīmredzami prettiesisks. Lai arī tiesa konkrētās lietas ietvaros nevar minēto lēmumu atcelt, tiesa uzskata, ka būtu netaisnīgi atstāt spēkā Lēmumu daļā, ar kuru J.L. saukts

5.lappuse no 7 pie administratīvās atbildības par transportlīdzekļa vadīšanu laikā, kad viņam atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, jo transportlīdzekļu vadīšanas tiesības atņemtas uz acīmredzami prettiesiska lēmuma pamata. Tiesas ieskatā, prettiesisks lēmums nevar būt par pamatu tiesiska lēmuma pieņemšanai, līdz ar to arī Lēmums daļā par J.L. saukšanu pie administratīvās atbildības par transportlīdzekļa vadīšanu laikā, kad viņam atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, atzīstams par prettiesisku un tādēļ atceļamu.

Turklāt nav saprotams, kāpēc 2010.gada 30.oktobra administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PA793820, uz kura pamata pieņemts 2010.gada 23.novembra lēmums Nr.VP3/PA793820, vispār nekas nav pieminēts par notikuma vietas atstāšanu, savukārt pašā lēmumā jau norādīts, ka J.L. no notikuma vietas aizbrauca. Kaut arī atbilstoši administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajam, J.L. nogādāts traumpunktā.

Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 3.panta otro daļu katrai personai ir garantētas tiesības, lai uz pilnīgas līdztiesības pamata, atklāti izskatot lietu neatkarīgā un objektīvā tiesā, tiktu noteiktas šīs personas tiesības un pienākumi vai pret to vērstās apsūdzības pamatotība, ievērojot visas taisnīguma prasības. Ievērojot citētajā normā noteikto, ja tiesa atstātu spēkā Lēmumu daļā par J.L. saukšanu pie administratīvās atbildības par transportlīdzekļa vadīšanu laikā, kad viņam atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, vienkārši abstrahējoties ar faktu, ka 2010.gada 23.novembra lēmums Nr.VP3/PA793820 nav atcelts un J.L. to nav apstrīdējis, tiesa nebūtu konkrētās lietas ietvaros ievērojusi visas taisnīguma prasības.

[8.6] Papildus tiesa vērš iestādes uzmanību uz LAPK 278.1panta pirmo daļu, kas paredz, ka administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto institūcijas (amatpersonas) lēmumu augstāka iestāde var atcelt pēc savas iniciatīvas, ja tas ir prettiesisks. Ievērojot minēto pantu, tiesas ieskatā, iestādei šobrīd būtu jāizvērtē nepieciešamība atcelt 2010.gada 23.novembra lēmumu Nr.VP3/PA793820.

[9] Ņemot vērā šajā spriedumā konstatēto un secināto, tiesa atzīst, ka Lēmums daļā par J.L. saukšanu pie administratīvās atbildības par transportlīdzekļa vadīšanu laikā, kad viņam atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, ir atceļams un lieta šajā daļā izbeidzama. Savukārt Lēmums daļā par J.L. saukšanu pie administratīvās atbildības par transportlīdzekļa vadīšanu bez iedegtām noteiktām ārējām apgaismes ierīcēm diennakts tumšajā laikā atstājams spēkā. Atbilstoši LAPK 149.17panta otrajai daļai sankcija par šādu pārkāpumu ir naudas sods Ls 30 apmērā. Tādēļ ar Lēmumu noteiktais soda mērs ir grozāms, uzliekot J.L. naudas sodu Ls 30 apmērā par braukšanu bez iedegtām noteiktām ārējām apgaismes ierīcēm diennakts tumšajā laikā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 2. un 4.punktu, 289.17panta pirmo daļu un 289.18panta pirmo daļu, Administratīvā rajona tiesa

6.lappuse no 7 nosprieda

atcelt Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka p.i. 2012.gada 20.janvāra lēmumu Nr.20-19/25 „Par apstrīdēto administratīvo aktu Nr.VP3/PA 876275” daļā par J.L. (personas kods /personas kods/) saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4panta sestās daļas 1.punkta par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas).

Grozīt ar Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka p.i. 2012.gada 20.janvāra lēmumu Nr.20-19/25 „Par apstrīdēto administratīvo aktu Nr.VP3/PA 876275” J.L. noteikto soda mēru un uzlikt J.L. (personas kods /personas kods/) saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.17panta otro daļu naudas sodu Ls 30 apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.

Tiesnese (personiskais paraksts) K.Brokane

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese K.Brokane Liepājā 2012.gada 10.oktobrī

7.lappuse no 7