Court partially allowed debt collection claim for interest and penalties while dismissing main principal debt claim.
Legislator summary
AI generatedThe court partially allowed the plaintiff's small claims action for debt collection against the defendant. While the plaintiff argued for the full principal, interest, and penalty amounts based on a supply contract, the court found the defendant had made partial payments that offset the principal debt. Consequently, the court ordered collection of accrued interest, penalties, state fees, and court costs, but dismissed the claim for the remaining principal balance.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 41., 42., 190., 193., 195. un 204.1, 223., 250.26 panti: When a defendant makes partial payments on a debt, the court must apply those payments to the principal before awarding interest and penalties, thereby reducing the recoverable principal amount.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. C39111114
C-0093-16/7
S P RIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Valmierā, 2016.gada 11.februārī
Valmieras rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnesis D.Līdacis,
tiesas sēdes sekretāre E.Lauce,
piedaloties prasītāja pilnvarotajam pārstāvim /pers. A/ un atbildētāja pilnvarotajam pārstāvim /pers. B/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu, SIA “VĒSMAS PROJEKTS” maza apmēra prasībā par naudas piedziņu no SIA “CEFEJS 9”.
Aprakstošā daļa.
[1] SIA “VĒSMAS PROJEKTS” (turpmāk prasītājs) saskaņā ar prasības grozījumiem (l.l.118-123) cēla tiesā maza apmēra prasību piedzīt no
SIA “CEFEJS 9” (turpmāk atbildētājs) par labu prasītājam parādu 861,23 EUR, kas sastāv no pamatparāda 206,76 EUR, kapitāla lietojuma
procentiem 23,58 EUR un līgumsoda 630,89 EUR, kā arī tiesas izdevumus un atzīt prasītājam tiesību par laiku no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā līdz
sprieduma pilnīgai izpildei.
[2] Prasības pieteikumā (l.l.4-5) norādīts, ka prasības priekšmets ir parāda piedziņa. Prasības summas aprēķins: a) galvenais parāds 658,13 EUR;
b) likumiskie procenti 34,32 EUR; c) līgumsods 658,13 EUR.
[2.1] 2011.gada 10.jūnijā starp SIA “VĒSMAS PROJEKTS” (turpmāk Prasītājs), no vienas puses un SIA “CEFEJS 9” (turpmāk Atbildētājs) no
otras puses, tika noslēgts Piegādes līgums Nr.69 (turpmāk Līgums), ar kuru Pārdevējs apņemas piegādāt Pircējam preces, savukārt Pircējs apņemas,
noteiktā termiņā, apmaksāt preču - transporta pavadzīmes.
[2.2] Pārdevējs ir piegādājis Pircējam preces, saskaņā ar sekojošām pavadzīmēm: 1) 04.06.2013. pavadzīme Nr.VP009020, apmaksas datums
04.07.2013., summa apmaksai: 698,00 EUR; 2) 18.06.2013. pavadzīme Nr.VP009143, apmaksas datums 18.07.2013., summa apmaksai 651,15
EUR; 3) 09.07.2013. pavadzīme Nr.VP009343, apmaksas datums 08.08.2013., summa apmaksai: 295,49 EUR.
[2.3] Līguma 3.6. punktā noteic, ja pavadzīmēs un/vai līgumā norādītie norēķinu termiņi tiek pārsniegti, Pārdevējs aprēķina Pircējam kavējuma
procentus 0.5% apmērā no neapmaksātās summas (līgumsods), par katru nokavējuma dienu. Papildus par kavēto maksājumu Pārdevējs aprēķina
kapitāla lietojuma procentus ar likmi 13.5% gadā no kavētās maksājuma summas.
[2.4] Atbildētājs ir veicis vairākus maksājumus Prasītāja norēķinu kontā, šie maksājumi vispirms tika ieskaitīti vēl nenomaksātos procentos un pēc
tam kapitāla dzēšanai.
[2.5] 2014.gada 1.aprīlī Atbildētājam uz tā juridisko adresi tika nosūtīta Pretenzija Nr.79/14, ar lūgumu nokārtot radušos parādsaistību. 2014.gada
26.jūnijā Atbildētājam uz tā juridisko adresi tika nosūtīts Paziņojums par saistību apmēru uz 26.06.2014., Nr.132/14. Atbildētājs noteiktajos termiņos
nav veicis pavadzīmju apmaksu, tādēļ Prasītājs ir aprēķinājis kapitāla lietojuma procentus un līgumsodu. Kopējais parāda apmērs ir 1350,58 EUR, kas
sastāv no pamatparāda 658,13 EUR apmērā, likumiskajiem kavējuma procentiem 34,32 EUR apmērā un līgumsoda 658,13 EUR apmērā.
[3] Atbildētājs iesniedza tiesā rakstveida paskaidrojumus (l.l.27), kuros norādīja, ka parāda summa 456,14 EUR ir nomaksāti 2015.gada
30.janvārī, kas uz 2015.gada 1.janvāri sakrīt ar aktu par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu.
[4] Prasītājs iesniedza tiesā atsauksmi uz atbildētāja rakstveida paskaidrojumiem (l.l.35). tajā norādot, ka prasības pamatparāds ir 658,13 EUR,
nevis 456,14 EUR. Salīdzināšanas akts, uz kuru ir norādījis atbildētājs, ir grāmatvedības dokuments par grāmatvedības datu salīdzināšanu starp darījuma
pusēm uz konkrētu datumu, kas nav attiecināms uz konkrēto strīdu starp pusēm.
[5] Prasītājs iesniedza tiesā precizētu prasības pieteikumu maza apmērā prasībā par naudas piedziņu (l.l.38-41).
[5.1] Tajā norādīts, ka prasības priekšmets ir pamatparāda 249,99 EUR, procentu 4,16 EUR, līgumsoda 658,13 EUR un tiesāšanās izdevumu
207,29 EUR piedziņa. Prasības summas aprēķins: a) galvenais parāds 249,99 EUR; b) likumiskie procenti 4,16 EUR; c) līgumsods 658,13 EUR.
Prasītājs, ņemot vērā samaksātos 456,14 EUR, precizējis prasījumu, t.i., ar tiem sedzis procentus 48,00 EUR un daļu pamatparāda 408,14 EUR
apmērā. Tā kā atbildētājs parādu nav samaksājis pilnībā, turpina pieaugt procenti.
[6] Atbildētājs iesniedza tiesā rakstveida paskaidrojumus (l.l.46). Tajos norādīts, ka pavadzīmes Nr.VP009020, summa apmaksai 698,00 EUR,
pavadzīme Nr.VP009143, summa apmaksai 651,15 EUR, pavadzīme Nr.VP009343, summa apmaksai 295,49 EUR ir apmaksātas pilnībā.
[7] Prasītājs iesniedza tiesā precizētu prasības pieteikumu maza apmēra prasībā par naudas piedziņu (l.l.69-71).
[7.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka prasības priekšmets ir pamatparāda 206,76 EUR, aprēķināto kapitāla lietojuma procentu 23,58 EUR,
līgumsoda 658,13 EUR un tiesāšanās izdevumu piedziņa. Prasības summas aprēķins: a) galvenais parāds 206,76, EUR b) kapitāla lietojuma procenti
23,58 EUR; c) līgumsods 658,13 EUR.
[7.2] Prasītājs atbildētāja sniegtajiem paskaidrojumiem nepiekrīt un uzskata tos par nepamatotiem. Ņemot vērā, ka prasītājam iepriekš nebija
pieejami maksājuma uzdevumi, kuros ir norādīts konkrēts maksājuma mērķis (par kuru no pavadzīmēm tiek maksāts), ar šo prasītājs sniedz Atsauksmi
uz atbildētāja paskaidrojumiem. Un pamatojoties uz Civillikuma 1844.panta nosacījumiem, ja kāds vienam kreditoram ir parādā uz vairākiem dažādiem
pamatiem, tad vienīgi no parādnieka atkarājas, kurā parādā viņš grib ieskaitīt savu maksājumu, precizē savu maza apmēra prasību par parāda piedziņu.
[7.3] 2011.gada 10.jūnijā starp prasītāju no vienas puses un atbildētāju no otras puses, tika noslēgts Piegādes līgums Nr.69 (turpmāk Līgums), ar
kuru Pārdevējs apņemas piegādāt Pircējam preces, savukārt Pircējs apņemas, noteiktā termiņā, apmaksāt preču - transporta pavadzīmes.
[7.4] Pārdevējs ir piegādājis Pircējam preces, saskaņā ar sekojošām pavadzīmēm: 1) 04.06.2013. pavadzīme Nr.VP009020, apmaksas datums
04.07.2013., summa apmaksai: 698,00 EUR; 2) 18.06.2013. pavadzīme Nr.VP009143, apmaksas datums 18.07.2013., summa apmaksai 651,15
EUR; 3) 09.07.2013. pavadzīme Nr.VP009343, apmaksas datums 08.08.2013., summa apmaksai 295,49 EUR.
[7.5] Prasītājs ir piegādājis atbildētājam preces, saskaņā ar pavadzīmēm, kuru apmaksa veikta vairākās daļās, dažādos termiņos.
[7.5.1] 04.06.2013. pavadzīme Nr. VP 009020, apmaksas termiņš 04.07.2013., summa apmaksai 698,00 EUR. Veiktie maksājumi: 1)
13.08.2013. atgriezta prece, par summu 82,54 EUR, (atgrieztā prece uzskatāma kā daļēja pavadzīmes summas apmaksa un saskaņā ar CL
1843.pantu, maksājums vispirms tika ieskaitīts vēl nenomaksātos procentos, pamatparāda atlikums 625,53 EUR; 2) 18.10.2013. veikta daļēja
pavadzīmes apmaksa 142,29 EUR apmērā (saskaņā ar CL 1843.pantu, maksājums vispirms tika ieskaitīts vēl nenomaksātos procentos, pamatparāda
atlikums 498,28 EUR; 3) 15.01.2014. veikta daļēja pavadzīmes apmaksa 73,18 EUR apmērā (saskaņā ar CL 1843.pantu, maksājums vispirms tika
ieskaitīts vēl nenomaksātos procentos, pamatparāda atlikums 441,31 EUR; 4) 21.03.2014. veikta daļēja pavadzīmes apmaksa 50,00 EUR apmērā
(saskaņā ar CL 1843.pantu, maksājums vispirms tika ieskaitīts vēl nenomaksātos procentos, pamatparāda atlikums 401,76 EUR; 5) 05.04.2014. veikta
daļēja pavadzīmes apmaksa 170,00 EUR apmērā (saskaņā ar CL 1843.pantu, maksājums vispirms tika ieskaitīts vēl nenomaksātos procentos,
pamatparāda atlikums 233,84 EUR; 6) 11.04.2014. veikta daļēja pavadzīmes apmaksa 200,00 EUR apmērā (saskaņā ar CL 1843.pantu, maksājums
vispirms tika ieskaitīts vēl nenomaksātos procentos, pamatparāda atlikums 34,27 EUR.?
[7.5.2] 18.06.2013. pavadzīme Nr.VP009143, apmaksas termiņš 18.07.2013., summa apmaksai 651,15 EUR. Veiktie maksājumi: 1)
17.04.2014. veikta daļēja pavadzīmes apmaksa 100,00 EUR apmērā (saskaņā ar CL 1843.pantu maksājums vispirms tika ieskaitīts vēl nenomaksātos
procentos, pamatparāda atlikums 616,66 EUR); 2) 16.05.2014. veikta daļēja pavadzīmes apmaksa 50,00 EUR apmērā (saskaņā ar CL 1843.pantu,
maksājums vispirms tika ieskaitīts vēl nenomaksātos procentos, pamatparāda atlikums 573,04 EUR); 3) 14.07.2014. veikta daļēja pavadzīmes apmaksa
150,21 EUR apmērā (saskaņā ar CL 1843.pantu, maksājums vispirms tika ieskaitīts vēl nenomaksātos procentos, pamatparāda atlikums 435,13 EUR);
4 ) 30.01.2015. veikta daļēja pavadzīmes apmaksa 456,15 EUR apmērā (saskaņā ar CL 1843.pantu, maksājums vispirms tika ieskaitīts vēl
nenomaksātos procentos, pamatparāda atlikums 11,00 EUR).
[7.5.3] 09.07.2013. pavadzīme Nr.VP009343, apmaksas termiņš 08.08.2013., summa apmaksai 295,49 EUR. Veiktie maksājumi: 1)
07.07.2014. atgriezta prece par summu 170,28 EUR apmērā (atgrieztā prece uzskatāma kā daļēja pavadzīmes summas apmaksa un saskaņā ar
CL 1843.pantu, maksājums vispirms tika ieskaitīts vēl nenomaksātos procentos, pamatparāda atlikums 161,49 EUR). Atbildētājs ir norādījis, ka
14.07.2014. ir veicis daļēju pavadzīmes Nr.VP009343 apmaksu. Maksājuma uzdevumā Nr.116 norādīts VP 0093143 atlikušais maksājums, 009143 -
daļa. Ņemot vērā, ka maksājuma mērķī nebija norādītas konkrētas summas, prasītājs šo maksājumu ieskaitīja vēl nenomaksātos procentos un
pavadzīmes VP009143 parāda segšanai, jo pavadzīme Nr. VP009143 ir laika ziņā vecāka par pavadzīmi Nr.VP009343.
[7.6] Saskaņā ar CL 1844.pantu, ja kāds vienam kreditoram ir parādā uz vairākiem dažādiem pamatiem, tad vienīgi no parādnieka atkarājas, kurā
parādā viņš grib ieskaitīt savu maksājumu. Bet ja viņš to nav noteicis, tad izvēle piekrīt kreditoram, ar nosacījumu rīkoties tā, kā viņš būtu rīkojies, ja pats
būtu bijis parādnieks. Saskaņā ar to viņam jāieskaita saņemtais maksājums tajā parādā, kurš visvairāk apgrūtina, t.i., procentīgā, vai ar ķīlu vai galvojumu
nodrošinātā, vai tādā, kam jau iestājies termiņš (pretēji nosacītiem vai terminētiem parādiem), vai arī galvenā parādā (pretēji galvojuma parādiem). Ja
vienam vai otram parādam nav šādu atšķirības īpašību, maksājums ieskaitāms laika ziņā vecākajā parādā, bet starp vienāda vecuma parādiem - visos
samērīsi. Bet katrā ziņā maksājums ieskaitāms vispirms procentos, kuriem jau iestājies termiņš.
[7.7] CL 1843.pants noteica, ja kāds samaksā tikai daļu no sava parāda, tad viņa maksājumu vispirms ieskaita vēl nenomaksātos procentos, pēc
tam kapitāla dzēšanai un tikai pēc tam līgumsoda dzēšanai, ja vien kreditors nav bijis ar mieru pieņemt maksājumu tieši tikai uz kapitāla rēķinu un par to
kvitējis. Citāda vienošanās par līgumsoda dzēšanas kārtību nav spēkā.
[7.8] Tādējādi atbildētāja pamatparāds pret prasītāju sastāda 206,76 EUR, kas sastāv no pamatparāda par pavadzīmi Nr. VP 009020 34,27
EUR apmērā, no pamatparāda par pavadzīmi Nr. VP 009143 11,00 EUR apmērā un pamatparāda par pavadzīmi Nr. VP 009343 - 161,49 EUR
apmērā.
[7.9] Līguma 3.6.punktā noteic, ka papildus par kavēto maksājumu Pārdevējs aprēķina kapitāla lietojuma procentus ar likmi 13,5% gadā no
kavētās maksājuma summas. Ņemot vērā, ka atbildētājs nav veicis parāda pilnīgu apmaksu, Prasītājam ir tiesības aprēķināt kapitāla lietojuma procentus
par laika periodu no pēdējā veiktā maksājuma līdz šai dienai.
[7.9.1] Aprēķinātie kapitāla lietojuma procenti sastāda 23,58 EUR, kas sastāv no aprēķinātajiem kapitāla lietojuma procentiem par pavadzīmi Nr.
VP 009020 4,97 EUR apmērā, aprēķinātajiem kapitāla lietojuma procentiem par pavadzīmi Nr. VP 009143 0,40 EUR apmērā un aprēķinātajiem
kapitāla lietojuma procentiem par pavadzīmi Nr. VP 009134 18,22 EUR apmērā.?
[7.10] Līguma 3.6.punktā noteic, ja pavadzīmēs un/vai līgumā norādītie norēķinu termiņi tiek pārsniegti, pārdevējs aprēķina pircējam kavējuma
procentus 0,5% apmērā no neapmaksātās summas (līgumsods) par katru nokavēto dienu.
[7.10.1] Aprēķinātais līgumsods par pavadzīmi Nr.VP009020 sastāda 733,84 EUR.
[7.10.2] Aprēķinātais līgumsods par pavadzīmi Nr.VP009143 sastāda 673,19 EUR.
[7.10.3] Aprēķinātais līgumsods par pavadzīmi Nr.VP009343 sastāda 509,01 EUR.
[7.11] Ņemot vērā, ka atbildētājs ir tikai daļēji izpildījis savu saistību, ievērojot Civillikuma 1721. pantu, viņam tomēr jāmaksā viss līgumsods.
[7.12] Ņemot vērā, ka daļu no savām saistībām atbildētājs izpildīja pēc tam, kad prasītājs bija cēlis prasību tiesā, atbildētājam ir jāsamaksā viss
līgumsods, kas bija aprēķināts uz dienu, kad prasītājs cēla tiesā maza apmēra prasību par parāda piedziņu. Līgumsods uz prasības celšanas tiesā dienu
sastādīja 658,13 EUR. Tādējādi līgumsods veido 658,13 EUR, kas atbilst pamatparāda summai.
[7.13] Kopējais parāda apmērs ir 888,47 EUR, kas sastāv no pamatparāda 206,76 EUR apmērā, kapitāla lietojuma procentiem 23,58 EUR
apmērā un līgumsoda 658,13 EUR apmērā.
[8] Atbildētājs iesniedza tiesā rakstveida paskaidrojumus (l.l.111). tajos norādīts, ka atbildētājs nepiekrīt prasītāja atsauksmei un prasības
pieteikumam. Pavadzīmes VP009020, VP009143 un VP009343 ir apmaksātas pilnībā. Pirms parāda apmaksas bija mutiska vienošanās ar prasītāja
tirdzniecības menedžeri /pers. H/ par daļēju pavadzīmju apmaksu. Atbildētājam nav izdevies sazināties ar iepriekš minēto personu, jo /pers. H/ pie
prasītāja vairāk nestrādā. No prasītāja grāmatvedības līdz tiesas dienai atbildētājs nebija saņēmis nevienu dokumentu, kur būtu norādīti maksājamie soda
procenti un saņemtajā savstarpējā salīdzināšanas aktā, kur vienmēr norāda visas parādsaistības, prasītājs nav norādījis citas summas, kā tikai tās, kas ir
pavadzīmēs, t.i., uz 2014.gada 31.decembri 456,15 EUR, kas tika nomaksātas 2015.gada 30.janvārī.
[9] Prasītājs iesniedza tiesā rakstveida prasības pieteikuma grozījumus (l.l.118.-123). Tajā norādīts galvenā parāda apmērs 206,76 EUR, kapitāla
lietošanas procentu apmērs 23,58 EUR un līgumsoda apmērs 630,89 EUR.
[9.1] Tajā papildus jau prasības pieteikuma grozījumos (l.l.69-71) norādītajam norādīts, ka prasības celšanas datumā – 2015.gada 15.decembris
atbildētāja pamatparāda apmērs bija 630,89 EUR. Saskaņā ar līguma 3.8.punktu, gadījumā, ja pircējs ilgāk kā 30 dienas nav veicis maksājumus
termiņos, kas norādīti preču pavadzīmēs, pircējs maksā piegādātājam līgumsodu laicīgi neapmaksātās summas apmērā. Tādejādi līgumsods uz prasības
celšanas dienu pielīdzināms pamatparādam un sastāda 630,89 EUR. Daļu no savām saistībām atbildētājs izpildīja pēc tam, kad prasītājs bija cēlis prasību
tiesā. Tādejādi atbildētājam ir jāmaksā viss līgumsods, kas bija aprēķināts uz dienu, kad prasītājs cēla tiesā maza apmēra prasību par parāda piedziņu.
[9.2] Prasītājs un atbildētājs 2015.gada 9.janvārī salīdzināja abu uzņēmumu savstarpējos norēķinus, pārbaudot apgrozījumu un saldo par periodu
no 01.01.2014.līdz 01.01.2015. 2015.gada 5.novembrī prasītājs paziņojis atbildētājam, ka kreditora parāda atlikums bilancē jāpierāda atbilstošiem
attaisnojuma dokumentiem un ierakstiem grāmatvedības reģistros un tiem jābūt saskaņotiem ar pašu debitoru un kreditoru uzskaites datiem bilances
datumā. Pēc būtības savstarpējo norēķinu salīdzināšanas akts ir debitoru/kreditoru inventarizācijas saraksts, kurā uzrādīti attiecīga debitora/kreditora
attaisnojuma dokumenti, parāda atlikumi un/vai noteiktā periodā veiktie norēķini. Savstarpējo norēķinu salīdzināšanas akts tiek sastādīts uz
grāmatvedības reģistros izdarīto ierakstu pamata. Savstarpējo norēķinu salīdzināšanas aktam nav saistoša spēka, jo tas nenodibina saistības. Aktiem ir
nozīme vien kvalitatīvas grāmatvedības informācijas uzrādīšanā uzņēmuma grāmatvedībā.
[9.3] Kopējais parāda apmērs ir 861,23 EUR, kas sastāv no pamatparāda 206,76 EUR apmērā, kapitāla lietojuma procentiem 23,58 EUR
apmērā un līgumsoda 630,89 EUR apmērā.
[10] Prasītāja pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē prasību, saskaņā ar iesniegtajiem prasības grozījumiem (l.l.122-123), uzturēja spēkā pilnā apmērā,
pamatojot to ar prasības pieteikumā (l.l.118-123) norādītajiem apstākļiem. Paskaidroja, ka sākotnējās prasības pieteikumā norādītā piedzenamā
prasības summa, tās samazinātajā daļā, netiek uzturēta. Atbildētājs parāda samaksu veicis pa daļām. Tādejādi sākotnēji tika dzēsti procenti, bet pēc tam
pats galvenais parāds. Neapstrīd pušu starpā noslēgto Aktu par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu un norāda, ka tā informācija ir patiesa, bet sastādot
aktu – norādot pamatparādu, grāmatvedis nav ņēmis vērā aprēķināto un samaksāto procentu apmēru un nav norādījis līgumsodu. Par līgumsoda
samaksas pienākumu prasītājs bija brīdinājis atbildētāju. Akts ir dokuments, kas atspoguļo parādu saskaņā ar grāmatvedības dokumentiem.
[11] Atbildētāja pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē prasību neatzina, pamatojot to ar rakstveida paskaidrojumos norādītajiem apstākļiem. Papildus
paskaidroja, ka ar prasītāja pārstāvi bija vienojies par parāda apmēru, kas tika norādīts attiecīgajā aktā. Atbildētājs šo parādu samaksāja. Sastādot aktu
nebija ziņu, ka atbildētājam bez šīs summas ir jānomaksā vēl kādas naudas summas.
Motīvu daļa.
[12] Tiesa, uzklausījusi prasītāja pilnvarotā pārstāvja un atbildētāja pilnvarotā pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, iepazinusies ar prasības
pieteikumu un lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem un izvērtējusi visu kopumā, atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji.
[13] Lietā nav strīda, ka 2011.gada 10.jūnijā prasītājs kā pārdevējs un atbildētājs kā pircējs noslēdza Piegādes līgumu 69 (l.l.12) (turpmāk
Piegādes līgums). Puses vienojās, ka piegādātājs apņemas piegādāt dažāda sortimenta celtniecības materiālus, vai cita veida preces atbilstoši
specifikācijās-cenu lapās un preču-transporta pavadzīmēs noteiktiem daudzumiem, sortimentam, kvalitātei un termiņiem. Pircējs apņēmies par precēm
samaksāt preču pavadzīmēs noteiktās naudas summas ne vēlāk kā pēc 30 dienām no preču saņemšanas brīža, vai preču pavadzīmē-rēķinā norādītajā
termiņā.
[13.1] Lietā nav strīda, ka prasītājs saskaņā ar pavadzīmi VP009020 (l.l.13), pavadzīmi VP009143 (l.l.14), pavadzīmi VP009343 (l.l.15) ir
piegādājis atbildētājam preces. Puses nav apstrīdējušas iepriekš minēto pavadzīmju patiesumu.
[14] Lietā pastāv strīds vai atbildētājs par iepriekš minētajām precēm ir samaksājis pilnā apmērā.
[14.1] Atbildētājs norāda, ka 2015.gada 09.janvārī sastādītais Akts par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu (l.l.29) (turpmāk Akts) pierāda to, ka
tā parāds prasītājam 2015.gada 1.janvārī bija 456,14 EUR. Attiecīgās parāda summas samaksu atbildētājs veicis 2015.gada 30.janvārī (l.l.28). Prasītājs
no atbildētāja nekad nav pieprasījis soda procentus.
[14.2] Prasītājs neapstrīdēja 2015.gada 09.janvārī sastādītā Akta par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu patiesumu, norādot, ka tajā norādītā
pamatparāda summa norādīta, neņemot vērā aprēķināto un saņemto procentu apmēru.
[14.3] Tiesa konstatē, ka Akts ir sastādīts pēc tam, kad prasītājs bija cēlis tiesā prasību (l.l.4-7) par galvenā parāda 658,13 EUR, līgumisko
procentu 34,32 EUR un līgumsoda 658,13 EUR piedziņu no atbildētāja. Aktā norādīto parādu 456,14 EUR pamato pavadzīmes VP009143 un
VP009343 un citi apgrozījumi 0,01 EUR. Tiesai nav pamata apšaubīt, ka attiecīgais Akts attiecināms uz celto prasību. Tā kā puses nav apstrīdējušas
Akta patiesumu, tad tiesa konstatē, ka atbildētāja parādu prasītājam veido pamatparāds 160,66 EUR, kas pamatots ar pavadzīmi VP009143, un
pamatparāds 295,49 EUR, kas pamatots ar pavadzīmi VP009343. Tā kā puses ir salīdzinājušas savstarpējos norēķinus par laika periodu no 2014.gada
1.janvāra līdz 2015.gada 1.janvārim, tad tiesai nav pamata uzskatīt, ka atbildētājam Akta sastādīšanas brīdī bija parāds, kas būtu pamatots ar pavadzīmi
VP009020.
[14.4] Tiesa uzskata, ka prasītājs nepamatoti uzskata, ka Aktam nav pusēm saistoša spēka. Tiesai nav pamata apšaubīt, ka attiecīgo Aktu puses ir
sastādījušas labprātīgi, t.i., prasītājs norādījis parāda summu un atbildētājs attiecīgo parādu atzinis kā pamatotu. Tiesa uzskata, ka puses sastādot Aktu ir
vienojušās par parāda apmēru un tā samaksas pienākumu, tādejādi Akts nodibina saistības starp pusēm.
[14.5] Tiesa uzskata, ka prasītājs nepamatoti uzskata, ka Akts ir vērtējams tikai kā kvalitatīvas grāmatvedības uzrādīšanas līdzeklis, bet tā
informācija var atšķirties no faktiskā stāvokļa. Pēc tiesas ieskata nevar pastāvēt divi dažādi atbildētāja pamatparādi (galvenie parādi), t.i., atbildētāja
pamatparāds, kas ir norādīts prasītāja grāmatvedības uzskaites dokumentos un pamatparāds, kuru vēlas piezīt no atbildētāja, ceļot prasību tiesā. Tiesa
uzskata, ka prasītāja grāmatvedībā uzrādītajam pamatparādam (galvenajam parādam) un prasības pieteikumā norādītajam galvenajam parādam ir
jāsakrīt. Tiesa, ņemot vērā laika periodu, kas norādīts Aktā, un to, ka puses nav apstrīdējušas Akta patiesumu, uzskata, ka prasības celšanas brīdi
galvenā parāda apmērs bija 456,14 EUR un attiecīgo parādu pamato pavadzīmes VP009143 un VP009343. Tādejādi prasītājs, ceļot prasību, ir
nepamatoti norādījis galvenā parāda apmēru 658,13 EUR un to, ka galveno parādu pamato arī pavadzīme VP009020.
[14.6] Lietā nav strīda, ka atbildētājs 2015.gada 30.janvārī veicis parāda 456,15 EUR samaksu (l.l.28).
[14.6.1] Atbildētājs uzskata, ka, veicot iepriekš minētās parāda summas samaksu, ir pilnībā norēķinājies ar prasītāju.
[14.6.2] Prasītājs, saskaņā ar prasības pieteikuma grozījumiem (l.l.125) ir aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētāja galveno parādu 206,76 EUR,
kas pamatots ar pavadzīmēm VP009020, VP009143 un VP009343. Aprēķinot galvenā aprāda apmēru, prasītājs ir ņēmis vērā 2015.gada 30.janvārī
samaksātos 456,14 EUR. Prasītājs atzīst iepriekš minētās summas samaksu, bet uzskata, ka šis maksājums tikai daļēji sedza galvenā parāda apmēru.
Daļa šīs naudas summas tika novirzīta nenomaksāto procentu samaksai.
[14.6.3] Tiesa, ņemot vērā jau iepriekš secināto, uzskata, ka atbildētājs, veicot 456,14 EUR samaksu ir pilnīgi samaksājis galveno parādu, jo pēc
tiesas ieskata galvenā parāda apmērs prasības celšanas brīdī bija 456,14 EUR un to pamatoja pavadzīmes VP009143 un VP009343. Tādejādi prasītājs
nepamatoti attiecīgajos prasības pieteikuma grozījumos norādīja galvenā parāda apmēru 206,76 EUR. Tiesa secina, ka prasība par galvenā parāda
206,76 EUR ir noraidāma kā nepamatota.
[15] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka 2014.gada 28.martā sastādīta Pretenzija (l.l.16) un nosūtīta atbildētājam (l.l.17). Pretenzijā norādīts, ka
atbildētājs ir veicis daļēju preču pavadzīmes apmaksu. 2014.gada 26.jūnijā ir sastādīts Paziņojums par saistību apmēru uz 26.06.2014. (l.l.18), kas
nosūtīts atbildētājam (l.l.19). Vienlaicīgi tiesa konstatē, ka iepriekš minētajos dokumentos norādītais parāda apmērs nesakrīt ar Aktā norādīto atbildētāja
pamatparādu. Tādejādi tiesa attiecīgos dokumentus vērtē tikai kā prasītāja paziņojumus par atbildētāja nenokārtotajām parādsaistībām un to, ka prasītājs
aprēķina kapitāla lietojuma procentus un līgumsodu.
[15.1] Atbildētājs nav apstrīdējis to, ka ir kavējis samaksu par saņemtajām precēm.
[16] Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
[16.1] Prasītājs, saskaņā ar prasības pieteikuma grozījumiem (l.l.118-123) ir aprēķinājis (l.l.126) un lūdz piedzīt no atbildētāja līgumiskos
procentus 23,58 EUR, kas sastāv: 1) no līgumiskajiem procentiem 4,97 EUR, kas aprēķināti par laika periodu no 2014.gada 11.aprīļa līdz 2015.gada
8.maijam, kas pamatoti ar pavadzīmi VP009020; 2) no līgumiskajiem procentiem 0,40 EUR, kas aprēķināti par laika periodu no 2015.gada 30.janvāra
līdz 2015.gada 8.maijam, kas pamatoti ar pavadzīmi VP009134; 3) no līgumiskajiem procentiem 18,22 EUR, kas aprēķināti par laika periodu no
2014.gada 7.jūlija līdz 2015.gada 8.maijam, kas pamatoti ar pavadzīmi VP009343.
[16.1.1] Lietā nav strīda, ka puses Piegādes līguma 3.6.punktā vienojās, ka par kavēto maksājumu pārdevējs aprēķina kapitāla lietojuma
procentus ar likmi 13,5% gadā no kavētās maksājuma summas.
[16.1.2] Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Tiesa uzskata, ka
puses Piegādes līgumā bija vienojušās par līgumisko procentu par parāda samaksas kavējumu apmēru un to aprēķina kārtību.
[16.1.3] Tiesa jau iepriekš konstatēja, ka prasītājs prasības pieteikumā nepamatoti norāda, ka galvenais parāds aprēķināts pamatojoties arī uz
pavadzīmi VP009020, jo pušu sastādītajā aktā nav konstatētas atbildētāja parādsaistības, kas būtu saistītas ar iepriekš minēto pavadzīmi. Tādejādi tiesa
uzskata, ka prasītājs līgumiskos procentus 4,97 EUR, kas aprēķināti par laika periodu no 2014.gada 11.aprīļa līdz 2015.gada 8.maijam, kas pamatoti ar
pavadzīmi VP009020, aprēķinājis nepamatoti un prasība šajā daļā ir noraidāma.
[16.1.4] Tiesa jau iepriekš konstatēja, ka atbildētājs 2015.gada 30.janvārī veicot 456,14 EUR samaksu saskaņā ar Aktu 2015.gada 30.janvārī
pilnībā nomaksājis galvenā parāda daļu, kas saistīts ar pavadzīmi VP009134. Tādejādi tiesa uzskata, ka prasītājs līgumiskos procentus 0,40 EUR, kas
aprēķināti par laika periodu no 2015.gada 30.janvāra līdz 2015.gada 8.maijam, kas pamatoti ar pavadzīmi VP009134, aprēķinājis nepamatoti un
prasība šajā daļā ir noraidāma.
[16.1.5] Tiesa jau iepriekš konstatēja, ka atbildētājs 2015.gada 30.janvārī veicot 456,14 EUR samaksu saskaņā ar Aktu 2015.gada 30.janvārī
pilnībā nomaksājis galvenā parāda daļu, kas saistīts ar pavadzīmi VP009343. Tādejādi tiesa uzskata, ka prasītājs līgumiskos procentus laika periodā no
2015.gada 30.janvāra līdz 2015.gada 8.maijam, kas pamatoti ar pavadzīmi VP009134, aprēķinājis nepamatoti. Vienlaicīgi tiesa atzīst prasītāja tiesības
saņemt no atbildētāja līgumiskos procentus 11,98 EUR, kas aprēķināti par laika periodu no 2014.gada 7.jūlija līdz 2015.gada 29.janvārim, kas pamatoti
ar pavadzīmi VP009343.
[16.2] Prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētāja līgumsodu 630,89 EUR. Prasītājs līgumsoda apmēru ir aprobežojis ar galvenā parāda
apmēru, kāds tas bija prasības celšanas dienā.
[16.2.1] Tiesa konstatē, ka prasītājs un atbildētājs Piegādes līguma 3.6.punktā vienojās, ja pavadzīmēs un/vai līgumā norādītie termiņi tiek
pārsniegti, pārdevējs aprēķina pircējam kavējuma procentus 0,5% apmērā no neapmaksātās summas par katru nokavējuma dienu.
[16.2.2] Tiesa konstatē, ka Piegādes līgums tika noslēgts 2011.gada 10.jūnijā, t.i., līdz 2013.gada 31.decembrim. Piegādes līguma darbība
turpinās un prasība ir celta 2014.gada 12.decembrī. Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim),
līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.
Civillikuma 3.pantā noteikts, ka katra civīltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai
izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības. Tiesa uzskata, ka prasītāja tiesības aprēķināt un pieprasīt no atbildētāja līgumsodu ir radusies laika
periodā, ka bija spēkā iepriekš minētā Civillikuma 1716.panta redakcija. Tādejādi tiesai šajā lietā ir jāizvērtē vai prasītāja līgumsods ir saprātīgā apmērā,
vai tas nav pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai maksājumu, par kura nesamaksu tiek aprēķināts
līgumsods.
[16.2.3] Tiesa uzskata, ka prasītājs nepamatoti uzskata, ka līgumsoda apmēru var noteikt 630,89 EUR apmērā, jo tiesa iepriekš konstatēja, ka
galvenā aprāda apmērs prasības celšanas brīdī bija 456,14 EUR. Vienlaicīgi tiesa atzīst prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja līgumsodu par galvenā
parāda 456,14 EUR samaksas kavējumu 10% apmērā no iepriekš minētā galvenā parāda apmēra, t.i., 45,62 EUR apmērā. Tiesa noteiktais līgumsoda
apmērs uzskatāms par taisnīgu un samērīgu ar galvenā parāda apmēru un tā samaksas nokavējumu. Pārējā daļā prasība par līgumsoda piedziņu ir
noraidāma.
[16.3] Tiesa secina, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami līgumiskie procenti 11,98 EUR un līgumsods 45,62 EUR.
[17] Tiesa konstatē, ka prasītājs ir atteicies no prasības daļā par galvenā parāda daļas 456,14 EUR, līgumisko procentus daļas 10,74 EUR un
līgumsoda daļas 27,24 EUR piedziņu no atbildētāja.
[17.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktu, tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasītājs atteicies no prasības. Saskaņā ar Civilprocesa
likuma 225.pantu, ja tiesvedība izbeigta, atkārtota griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav
pieļaujama.
[18] Civilprocesa likuma 195.pantā noteikts, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un
piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei
(izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts
prasības pieteikumā.
[18.1] Tiesa, ņemot vērā, ka prasītāja prasība daļā par galvenā parāda piedziņu ir noraidīta, atzīst, ka nav pamata noteikt prasītājam tiesības par
laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos procentus.
[18.2] Tā kā prasība tiek apmierināta daļēji, ievērojot Civilprocesa likuma 41.panta pirmo un otro daļu, ņemot vērā, ka atbildētājs pēc prasības
iesniegšanas tiesā labprātīgi apmierinājis prasītāja prasījumu par galvenā parāda 456,14 EUR piedziņu, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama
valsts nodeva 77,06 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 20,43 EUR.
[18.3] Tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, no atbildētāja par labu valstij piedzen nesamaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus 1,55 EUR.
[18.4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas no tā stāšanās likumīgā spēkā.
Rezolutīvā daļa.
Tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41., 42., 190., 193., 195. un 204.1, 223., 250.26pantu,
n o s p r i e d a:
1. Prasību daļēji apmierināt.
1. Piedzīt no SIA “CEFEJS 9”, reģ.Nr.44103056117, juridiskā adrese: Cēsu iela 31-78, Valmiera, LV-4201, par labu SIA
“VĒSMAS PROJEKTS”, reģ.Nr.40003895763, juridiskā adrese: Vangažu iela 26-37,Rīga, LV-1024, 155,09 EUR (viens simts
piecdesmit pieci euro, 09 euro centi), kas sastāv no procentiem 11,98 EUR, līgumsoda 45,62 EUR, valsts nodevas 77,06 EUR un ar
lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem 20,43 EUR. Samaksu veikt: kredītiestādes nosaukums - AS „Swedbank” konta numurs
LV73HABA0551015806502.
2. Izbeigt tiesvedību civillietā Nr.C39111114 SIA “VĒSMAS PROJEKTS”, reģ. Nr.40003895763, prasības daļā piedzīt no SIA
“CEFEJS 9”, reģ.Nr.44103056117, juridiskā adrese: Cēsu iela 31-78, Valmiera, LV-4201, par labu SIA “VĒSMAS PROJEKTS”,
reģ.Nr.40003895763, juridiskā adrese: Vangažu iela 26-37, Rīga, LV-1024, galveno parādu 456,14 EUR, procentus 10,74 EUR un
līgumsodu 27,24 EUR.
3. Noraidīt SIA “VĒSMAS PROJEKTS”, reģ.Nr.40003895763, prasību piedzīt no SIA “CEFEJS 9”, reģ.Nr.44103056117, juridiskā
adrese: Cēsu iela 31-78, Valmiera, LV-4201, par labu SIA “VĒSMAS PROJEKTS”, reģ. Nr.40003895763, juridiskā adrese: Vangažu
iela 26-37, Rīga, LV-1024, galveno parādu 206,76 EUR, procentus 11,60 EUR un līgumsodu 585,27 EUR.
2. Piedzīt no SIA “CEFEJS 9”, reģ.Nr.44103056117, juridiskā adrese: Cēsu iela 31-78, Valmiera, LV-4201, par labu valstij tiesas
izdevumus 1,55 EUR ( viens euro, 55 euro centi), kas sastāv no ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem 1,55 EUR. Samaksu veikt: ar lietas
izskatīšanu saistīto izdevumu samaksa: saņēmējs: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr.90001672316, konta Nr.LV51TREL2190458019000,
saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, norādot datus personas vai lietas identificēšanai.
3. Noteikt labprātīgu sprieduma izpildes termiņu 10 dienas no tā stāšanās likumīgā spēkā.
4. Lietas dalībnieki spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas datuma – 2016.gada 12.februāris, apelācijas
kārtībā Vidzemes apgabaltiesā, ja pirmās instances tiesa ir nepareizi piemērojusi vai iztulkojusi materiālo tiesību normu un tas ir novedis pie lietas
nepareizas izspriešanas, ja pirmās instances tiesa ir pārkāpusi procesuālo tiesību normu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas, ja
pirmās instances tiesa ir nepareizi konstatējusi faktus vai nepareizi novērtējusi pierādījumus vai sniegusi nepareizu lietas apstākļu juridisko
novērtējumu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas, iesniedzot apelācijas sūdzību Valmieras rajona tiesā.
Tiesnesis: D.Līdacis